Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Abhidhammapiṭake

Sammohavinodanī nāma

Vibhaṅga-aṭṭhakathā

1. Khandhavibhaṅgo

1. Suttantabhājanīyavaṇṇanā

Catusaccadaso nātho, catudhā dhammasaṅgaṇiṃ;

Pakāsayitvā sambuddho, tasseva samanantaraṃ.

Upeto buddhadhammehi, aṭṭhārasahi nāyako;

Aṭṭhārasannaṃ khandhādi-vibhaṅgānaṃ vasena yaṃ.

Vibhaṅgaṃ desayī satthā, tassa saṃvaṇṇanākkamo;

Idāni yasmā sampatto, tasmā tassatthavaṇṇanaṃ.

Karissāmi vigāhetvā, porāṇaṭṭhakathānayaṃ;

Saddhamme gāravaṃ katvā, taṃ suṇātha samāhitāti.

1.Pañcakkhandhā – rūpakkhandho…pe… viññāṇakkhandhoti idaṃ vibhaṅgappakaraṇassa ādibhūte khandhavibhaṅge suttantabhājanīyaṃ nāma. Tattha pañcāti gaṇanaparicchedo. Tena na tato heṭṭhā na uddhanti dasseti. Khandhāti paricchinnadhammanidassanaṃ. Tatrāyaṃ khandha-saddo sambahulesu ṭhānesu dissati – rāsimhi, guṇe, paṇṇattiyaṃ, ruḷhiyanti. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, mahāsamudde na sukaraṃ udakassa pamāṇaṃ gahetuṃ – ettakāni udakāḷhakānīti vā ettakāni udakāḷhakasatānīti vā ettakāni udakāḷhakasahassānīti vā ettakāni udakāḷhakasatasahassānīti vā, atha kho asaṅkhyeyyo appameyyo mahāudakakkhandhotveva saṅkhyaṃ gacchatī’’tiādīsu (a. ni. 4.51; 6.37) hi rāsito khandho nāma. Nahi parittakaṃ udakaṃ udakakkhandhoti vuccati, bahukameva vuccati. Tathā na parittako rajo rajakkhandho, na appamattakā gāvo gavakkhandho, na appamattakaṃ balaṃ balakkhandho, na appamattakaṃ puññaṃ puññakkhandhoti vuccati. Bahukameva hi rajo rajakkhandho, bahukāva gavādayo gavakkhandho, balakkhandho, puññakkhandhoti vuccanti. ‘‘Sīlakkhandho samādhikkhandho’’tiādīsu (dī. ni. 3.355) pana guṇato khandho nāma. ‘‘Addasā kho bhagavā mahantaṃ dārukkhandhaṃ gaṅgāya nadiyā sotena vuyhamāna’’nti (saṃ. ni. 

皈依世尊、阿罗汉、正等正觉者
阿毗达摩藏
分别论
1. Khandhavibhaṅgo（蕴分别）
1. Suttantabhājanīyavaṇṇanā（契经引言）
四谛之主、四种法集，
正等正觉者宣说完毕，随即。
具足佛法十八种，导师，
以十八种蕴等分别之缘故。
世尊宣说了分别，它的解释次第；
现在既然已到，因此它的义理解释。
我将摄取古代论释，
恭敬于正法，请专心聆听。
1. 五蕴——色蕴……乃至……识蕴，此是分别论开篇之蕴分别中契经引言。其中，“五”是计数界限。由此表示不低于此，不高于此。 “蕴”是分别法的显示。这里，“蕴”这个词在很多地方出现——在数量、性质、假名、堆积上。“譬如，比丘们，在大海中不容易测量水的数量——这么多水滴，或这么多百水滴，或这么多千水滴，或这么多十万水滴，然而，无数、不可测量的巨大水蕴仍然可以计数”等等（长部22.51; 34.37）中，“蕴”是指数量。并非少量的水被称为水蕴，而是大量的水。“同样，并非少量的尘土是尘蕴，并非少量的牛是牛蕴，并非少量的力量是力蕴，并非少量的功德是功德蕴”的说法。大量的尘土才是尘蕴，大量的牛等等才是牛蕴、力蕴、功德蕴。“戒蕴、定蕴”等等（长部3.355）中，“蕴”是指性质。“世尊看见一大块木头被恒河水流冲走” （中部1.25）

4.241). Ettha paṇṇattito khandho nāma. ‘‘Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ…pe… viññāṇaṃ viññāṇakkhandho’’tiādīsu (dha. sa. 63, 65) ruḷhito khandho nāma. Svāyamidha rāsito adhippeto. Ayañhi khandhaṭṭho nāma piṇḍaṭṭho pūgaṭṭho ghaṭaṭṭho rāsaṭṭho. Tasmā ‘rāsilakkhaṇā khandhā’ti veditabbā. Koṭṭhāsaṭṭhotipi vattuṃ vaṭṭati; lokasmiñhi iṇaṃ gahetvā codiyamānā ‘dvīhi khandhehi dassāma, tīhi khandhehi dassāmā’ti vadanti. Iti ‘koṭṭhāsalakkhaṇā khandhā’tipi vattuṃ vaṭṭati. Evamettha rūpakkhandhoti rūparāsi rūpakoṭṭhāso, vedanākkhandhoti vedanārāsi vedanākoṭṭhāsoti iminā nayena saññākkhandhādīnaṃ attho veditabbo.

Ettāvatā sammāsambuddho yvāyaṃ ‘‘cattāro ca mahābhūtā catunnañca mahābhūtānaṃ upādāyarūpa’’nti atītānāgatapaccuppannādīsu ekādasasu okāsesu vibhatto ‘pañcavīsati rūpakoṭṭhāsā’ti ca ‘channavuti rūpakoṭṭhāsā’ti ca evaṃpabhedo rūparāsi, taṃ sabbaṃ paripiṇḍetvā rūpakkhandho nāmāti dassesi. Yo panāyaṃ ‘‘sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā’’ti tesuyeva ekādasasu okāsesu vibhatto catubhūmikavedanārāsi, taṃ sabbaṃ paripiṇḍetvā vedanākkhandho nāmāti dassesi. Yo panāyaṃ ‘‘cakkhusamphassajā saññā…pe… manosamphassajā saññā’’ti tesuyeva ekādasasu okāsesu vibhatto catubhūmikasaññārāsi , taṃ sabbaṃ paripiṇḍetvā saññākkhandho nāmāti dassesi. Yo panāyaṃ ‘‘cakkhusamphassajā cetanā…pe… manosamphassajā cetanā’’ti tesuyeva ekādasasu okāsesu vibhatto catubhūmikacetanārāsi, taṃ sabbaṃ paripiṇḍetvā saṅkhārakkhandho nāmāti dassesi. Yo panāyaṃ ‘‘cakkhuviññāṇaṃ, sotaghānajivhākāyaviññāṇaṃ, manodhātu, manoviññāṇadhātū’’ti tesuyeva ekādasasu okāsesu vibhatto catubhūmikacittarāsi, taṃ sabbaṃ paripiṇḍetvā viññāṇakkhandho nāmāti dassesi.

Apicettha sabbampi catusamuṭṭhānikaṃ rūpaṃ rūpakkhandho, kāmāvacaraaṭṭhakusalacittādīhi ekūnanavuticittehi sahajātā vedanā vedanākkhandho, saññā saññākkhandho, phassādayo dhammā saṅkhārakkhandho, ekūnanavuti cittāni viññāṇakkhandhoti. Evampi pañcasu khandhesu dhammaparicchedo veditabbo.

1. Rūpakkhandhaniddeso

2. Idāni te rūpakkhandhādayo vibhajitvā dassetuṃ tattha katamo rūpakkhandhotiādimāha. Tattha tatthāti tesu pañcasu khandhesu. Katamoti kathetukamyatāpucchā. Rūpakkhandhoti pucchitadhammanidassanaṃ. Idāni taṃ vibhajanto yaṃ kiñci rūpantiādimāha. Tattha yaṃ kiñcīti anavasesapariyādānaṃ. Rūpanti atippasaṅganiyamanaṃ. Evaṃ padadvayenāpi rūpassa anavasesapariggaho kato hoti.

Tattha kenaṭṭhena rūpanti? Ruppanaṭṭhena rūpaṃ. Vuttañhetaṃ bhagavatā –

‘‘Kiñca , bhikkhave, rūpaṃ vadetha? Ruppatīti kho, bhikkhave, tasmā rūpanti vuccati. Kena ruppati? Sītenapi ruppati, uṇhenapi ruppati, jighacchāyapi ruppati, pipāsāyapi ruppati, ḍaṃsamakasavātātapasarisapasamphassenapi ruppati. Ruppatīti kho, bhikkhave, tasmā rūpanti vuccatī’’ti (saṃ. ni. 

4.241). Ettha paṇṇattito khandho nāma. ‘‘Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ…pe… viññāṇaṃ viññāṇakkhandho’’tiādīsu (dha. sa. 63, 65) ruḷhito khandho nāma. Svāyamidha rāsito adhippeto. Ayañhi khandhaṭṭho nāma piṇḍaṭṭho pūgaṭṭho ghaṭaṭṭho rāsaṭṭho. Tasmā ‘rāsilakkhaṇā khandhā’ti veditabbā. Koṭṭhāsaṭṭhotipi vattuṃ vaṭṭati; lokasmiñhi iṇaṃ gahetvā codiyamānā ‘dvīhi khandhehi dassāma, tīhi khandhehi dassāmā’ti vadanti. Iti ‘koṭṭhāsalakkhaṇā khandhā’tipi vattuṃ vaṭṭati. Evamettha rūpakkhandhoti rūparāsi rūpakoṭṭhāso, vedanākkhandhoti vedanārāsi vedanākoṭṭhāsoti iminā nayena saññākkhandhādīnaṃ attho veditabbo.

Ettāvatā sammāsambuddho yvāyaṃ ‘‘cattāro ca mahābhūtā catunnañca mahābhūtānaṃ upādāyarūpa’’nti atītānāgatapaccuppannādīsu ekādasasu okāsesu vibhatto ‘pañcavīsati rūpakoṭṭhāsā’ti ca ‘channavuti rūpakoṭṭhāsā’ti ca evaṃpabhedo rūparāsi, taṃ sabbaṃ paripiṇḍetvā rūpakkhandho nāmāti dassesi. Yo panāyaṃ ‘‘sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā’’ti tesuyeva ekādasasu okāsesu vibhatto catubhūmikavedanārāsi, taṃ sabbaṃ paripiṇḍetvā vedanākkhandho nāmāti dassesi. Yo panāyaṃ ‘‘cakkhusamphassajā saññā…pe… manosamphassajā saññā’’ti tesuyeva ekādasasu okāsesu vibhatto catubhūmikasaññārāsi , taṃ sabbaṃ paripiṇḍetvā saññākkhandho nāmāti dassesi. Yo panāyaṃ ‘‘cakkhusamphassajā cetanā…pe… manosamphassajā cetanā’’ti tesuyeva ekādasasu okāsesu vibhatto catubhūmikacetanārāsi, taṃ sabbaṃ paripiṇḍetvā saṅkhārakkhandho nāmāti dassesi. Yo panāyaṃ ‘‘cakkhuviññāṇaṃ, sotaghānajivhākāyaviññāṇaṃ, manodhātu, manoviññāṇadhātū’’ti tesuyeva ekādasasu okāsesu vibhatto catubhūmikacittarāsi, taṃ sabbaṃ paripiṇḍetvā viññāṇakkhandho nāmāti dassesi.

Apicettha sabbampi catusamuṭṭhānikaṃ rūpaṃ rūpakkhandho, kāmāvacaraaṭṭhakusalacittādīhi ekūnanavuticittehi sahajātā vedanā vedanākkhandho, saññā saññākkhandho, phassādayo dhammā saṅkhārakkhandho, ekūnanavuti cittāni viññāṇakkhandhoti. Evampi pañcasu khandhesu dhammaparicchedo veditabbo.

1. Rūpakkhandhaniddeso

2. Idāni te rūpakkhandhādayo vibhajitvā dassetuṃ tattha katamo rūpakkhandhotiādimāha. Tattha tatthāti tesu pañcasu khandhesu. Katamoti kathetukamyatāpucchā. Rūpakkhandhoti pucchitadhammanidassanaṃ. Idāni taṃ vibhajanto yaṃ kiñci rūpantiādimāha. Tattha yaṃ kiñcīti anavasesapariyādānaṃ. Rūpanti atippasaṅganiyamanaṃ. Evaṃ padadvayenāpi rūpassa anavasesapariggaho kato hoti.

Tattha kenaṭṭhena rūpanti? Ruppanaṭṭhena rūpaṃ. Vuttañhetaṃ bhagavatā –

‘‘Kiñca , bhikkhave, rūpaṃ vadetha? Ruppatīti kho, bhikkhave, tasmā rūpanti vuccati. Kena ruppati? Sītenapi ruppati, uṇhenapi ruppati, jighacchāyapi ruppati, pipāsāyapi ruppati, ḍaṃsamakasavātātapasarisapasamphassenapi ruppati. Ruppatīti kho, bhikkhave, tasmā rūpanti vuccatī’’ti (saṃ. ni. 

4.241). Ettha paṇṇattito khandho nāma. ‘‘Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ…pe… viññāṇaṃ viññāṇakkhandho’’tiādīsu (dha. sa. 63, 65) ruḷhito khandho nāma. Svāyamidha rāsito adhippeto. Ayañhi khandhaṭṭho nāma piṇḍaṭṭho pūgaṭṭho ghaṭaṭṭho rāsaṭṭho. Tasmā ‘rāsilakkhaṇā khandhā’ti veditabbā. Koṭṭhāsaṭṭhotipi vattuṃ vaṭṭati; lokasmiñhi iṇaṃ gahetvā codiyamānā ‘dvīhi khandhehi dassāma, tīhi khandhehi dassāmā’ti vadanti. Iti ‘koṭṭhāsalakkhaṇā khandhā’tipi vattuṃ vaṭṭati. Evamettha rūpakkhandhoti rūparāsi rūpakoṭṭhāso, vedanākkhandhoti vedanārāsi vedanākoṭṭhāsoti iminā nayena saññākkhandhādīnaṃ attho veditabbo.

Ettāvatā sammāsambuddho yvāyaṃ ‘‘cattāro ca mahābhūtā catunnañca mahābhūtānaṃ upādāyarūpa’’nti atītānāgatapaccuppannādīsu ekādasasu okāsesu vibhatto ‘pañcavīsati rūpakoṭṭhāsā’ti ca ‘channavuti rūpakoṭṭhāsā’ti ca evaṃpabhedo rūparāsi, taṃ sabbaṃ paripiṇḍetvā rūpakkhandho nāmāti dassesi. Yo panāyaṃ ‘‘sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā’’ti tesuyeva ekādasasu okāsesu vibhatto catubhūmikavedanārāsi, taṃ sabbaṃ paripiṇḍetvā vedanākkhandho nāmāti dassesi. Yo panāyaṃ ‘‘cakkhusamphassajā saññā…pe… manosamphassajā saññā’’ti tesuyeva ekādasasu okāsesu vibhatto catubhūmikasaññārāsi , taṃ sabbaṃ paripiṇḍetvā saññākkhandho nāmāti dassesi. Yo panāyaṃ ‘‘cakkhusamphassajā cetanā…pe… manosamphassajā cetanā’’ti tesuyeva ekādasasu okāsesu vibhatto catubhūmikacetanārāsi, taṃ sabbaṃ paripiṇḍetvā saṅkhārakkhandho nāmāti dassesi. Yo panāyaṃ ‘‘cakkhuviññāṇaṃ, sotaghānajivhākāyaviññāṇaṃ, manodhātu, manoviññāṇadhātū’’ti tesuyeva ekādasasu okāsesu vibhatto catubhūmikacittarāsi, taṃ sabbaṃ paripiṇḍetvā viññāṇakkhandho nāmāti dassesi.

Apicettha sabbampi catusamuṭṭhānikaṃ rūpaṃ rūpakkhandho, kāmāvacaraaṭṭhakusalacittādīhi ekūnanavuticittehi sahajātā vedanā vedanākkhandho, saññā saññākkhandho, phassādayo dhammā saṅkhārakkhandho, ekūnanavuti cittāni viññāṇakkhandhoti. Evampi pañcasu khandhesu dhammaparicchedo veditabbo.

1. Rūpakkhandhaniddeso

2. Idāni te rūpakkhandhādayo vibhajitvā dassetuṃ tattha katamo rūpakkhandhotiādimāha. Tattha tatthāti tesu pañcasu khandhesu. Katamoti kathetukamyatāpucchā. Rūpakkhandhoti pucchitadhammanidassanaṃ. Idāni taṃ vibhajanto yaṃ kiñci rūpantiādimāha. Tattha yaṃ kiñcīti anavasesapariyādānaṃ. Rūpanti atippasaṅganiyamanaṃ. Evaṃ padadvayenāpi rūpassa anavasesapariggaho kato hoti.

Tattha kenaṭṭhena rūpanti? Ruppanaṭṭhena rūpaṃ. Vuttañhetaṃ bhagavatā –

‘‘Kiñca , bhikkhave, rūpaṃ vadetha? Ruppatīti kho, bhikkhave, tasmā rūpanti vuccati. Kena ruppati? Sītenapi ruppati, uṇhenapi ruppati, jighacchāyapi ruppati, pipāsāyapi ruppati, ḍaṃsamakasavātātapasarisapasamphassenapi ruppati. Ruppatīti kho, bhikkhave, tasmā rūpanti vuccatī’’ti (saṃ. ni. 

4.241. “蕴是从何种约定俗成的？”“在‘心、意、意识……识蕴’等（《法集论》63, 65）中，‘蕴’一词的含义是约定俗成的。”这里所说的，正是意图要表达的。这蕴的意义，如同堆、团、聚、积。因此，应该理解为“蕴是具有堆积特性的”。也可以说它是部分；因为在世间，人们借贷时，被催债的人会说“我用两份还你，我用三份还你”。因此，也可以说“蕴是具有部分特性的”。这样，色蕴就是色的堆积、色的部分，受蕴就是受的堆积、受的部分，以此类推，应该理解想蕴等的含义。
如此，正等正觉所说的“四大以及四大所生的色”，分布于过去、未来、现在等十一个时间段，分为“二十五色聚”和“七十二色聚”，如此种种不同的色聚，将所有这些概括起来，称为色蕴。他所说的“乐受、苦受、不苦不乐受”，也分布于同样的十一个时间段，分为四种基础的受聚，将所有这些概括起来，称为受蕴。他所说的“眼触所生的想……乃至意触所生的想”，也分布于同样的十一个时间段，分为四种基础的想聚，将所有这些概括起来，称为想蕴。他所说的“眼触所生的思……乃至意触所生的思”，也分布于同样的十一个时间段，分为四种基础的思聚，将所有这些概括起来，称为行蕴。他所说的“眼识、耳鼻舌身识、意界、意识界”，也分布于同样的十一个时间段，分为四种基础的心聚，将所有这些概括起来，称为识蕴。
此外，所有四界生的色都是色蕴，与欲界八种善心等九十八心共生的受是受蕴，想是想蕴，触等法是行蕴，九十八心是识蕴。也应该这样理解五蕴中的法的范畴。
1. 色蕴的阐述
2. 现在，为了分别阐述这些色蕴等，（经中）问“其中哪个是色蕴”等等。其中，“在那些蕴中”指的是在五蕴中。“哪个”是疑问代词，用于询问所要讨论的事物。“色蕴”指被问及的法。“现在，为了分析它，什么是色”等等，（经中）这样说。其中，“任何”表示没有遗漏的包含。“色”是所要分析的对象。即使只用这两个词，也已经完全包含了色。
其中，色以什么为特征呢？以变坏的特征为特征。世尊曾说过：
“比丘们，你们认为色是什么？比丘们，因为变坏，所以被称为色。它被什么变坏呢？它被冷变坏，被热变坏，被饥变坏，被渴变坏，被蚊虫、毒蛇、风、日晒、爬行动物的接触变坏。比丘们，因为变坏，所以被称为色。”（《相应部·蕴相应》）

Tattha kinti kāraṇapucchā; kena kāraṇena rūpaṃ vadetha, kena kāraṇena taṃ rūpaṃ nāmāti attho. Ruppatīti ettha itīti kāraṇuddeso. Yasmā ruppati tasmā rūpanti vuccatīti attho. Ruppatīti kuppati ghaṭṭīyati pīḷiyati bhijjatīti attho. Evaṃ iminā ettakena ṭhānena ruppanaṭṭhena rūpaṃ vuttaṃ. Ruppanalakkhaṇena rūpantipi vattuṃ vaṭṭati. Ruppanalakkhaṇañhetaṃ.

Sītenapiruppatītiādīsu pana sītena tāva ruppanaṃ lokantarikaniraye pākaṭaṃ. Tiṇṇaṃ tiṇṇañhi cakkavāḷānaṃ antare ekeko lokantarikanirayo nāma hoti aṭṭhayojanasahassappamāṇo, yassa neva heṭṭhā pathavī atthi, na upari candimasūriyadīpamaṇiāloko, niccandhakāro. Tattha nibbattasattānaṃ tigāvuto attabhāvo hoti. Te vagguliyo viya pabbatapāde dīghaputhulehi nakhehi laggitvā avaṃsirā olambanti. Yadā saṃsappantā aññamaññassa hatthapāsagatā honti atha ‘bhakkho no laddho’ti maññamānā tattha byāvaṭā viparivattitvā lokasandhārake udake patanti, sītavāte paharantepi pakkamadhukaphalāni viya chijjitvā udake patanti. Patitamattāva accantakhārena sītodakena chinnacammanhārumaṃsaaṭṭhīhi bhijjamānehi tattatele patitapiṭṭhapiṇḍi viya paṭapaṭāyamānā vilīyanti. Evaṃ sītena ruppanaṃ lokantarikaniraye pākaṭaṃ. Mahiṃsakaraṭṭhādīsupi himapātasītalesu padesesu etaṃ pākaṭameva. Tattha hi sattā sītena bhinnacchinnasarīrā jīvitakkhayampi pāpuṇanti.

Uṇhena ruppanaṃ avīcimahāniraye pākaṭaṃ. Tattha hi tattāya lohapathaviyā nipajjāpetvā pañcavidhabandhanādikaraṇakāle sattā mahādukkhaṃ anubhavanti.

Jighacchāya ruppanaṃ pettivisaye ceva dubbhikkhakāle ca pākaṭaṃ. Pettivisayasmiñhi sattā dve tīṇi buddhantarāni kiñcideva āmisaṃ hatthena gahetvā mukhe pakkhipantā nāma na honti . Antoudaraṃ ādittasusirarukkho viya hoti. Dubbhikkhe kañjikamattampi alabhitvā maraṇappattānaṃ pamāṇaṃ nāma natthi.

Pipāsāya ruppanaṃ kālakañjikādīsu pākaṭaṃ. Tattha hi sattā dve tīṇi buddhantarāni hadayatemanamattaṃ vā jivhātemanamattaṃ vā udakabinduṃ laddhuṃ na sakkonti. ‘Pānīyaṃ pivissāmā’ti nadiṃ gatānampi nadī vālikātalaṃ sampajjati. Mahāsamuddaṃ pakkhantānampi mahāsamuddo piṭṭhipāsāṇo hoti. Te sussantā balavadukkhapīḷitā vicaranti.


在此，问的是原因：什么原因令你们说“色”？什么原因令你们说那色是“名”的意义？
“破坏”在此， “故” 指原因。因为破坏，所以被称为色，是其义。破坏，即腐坏、磨损、受苦、破裂之义。这样，在此，以这一个地方的破坏义，说色。以破坏的特征说色也可以。这是破坏的特征。
然而在“以冷而破坏”等处，以冷的破坏在无间地狱显现。三个三个三千大千世界之间，有一个无间地狱，八千由旬大小，其下没有大地，其上没有日月光明，一片漆黑。在那里出生的众生，身体有三由旬大。他们像蝙蝠一样，用长而粗的指甲抓住山崖，倒挂着。当他们相争时，互相抓着对方的手臂，以为“我们得到了食物”，在那里互相撕扯，像落入世界缝隙的水一样，即使被冷风吹，也像熟透的甜果一样裂开，落入水中。一掉下去，就被极其寒冷的水割裂皮肤、肌肉、骨骼，像被打碎的芝麻粒一样，散落在水底，噼啪作响地消融。这样，以冷的破坏在无间地狱显现。在强盗等处，在寒冷多雪的地方，这也是显而易见的。在那里，众生被寒冷撕裂身体，也会死亡。
以热而破坏，在阿鼻大地狱显现。在那里，为了这个，在烧热的铁地上，在五种捆绑等刑罚时，众生承受着巨大的痛苦。
以饥饿而破坏，在饿鬼界和饥荒时显现。在饿鬼界，众生两三个佛陀之间，几乎没有用手抓取食物放进嘴里。他们的肚子像干枯的无花果树一样。在饥荒中，没有得到哪怕一点粥而死去的人，数不胜数。
以渴而破坏，在极度干旱等时显现。在那里，众生两三个佛陀之间，连一滴像心脏那么大或像舌头那么大的水都得不到。“我们要去喝水”，去到河边，河流却变成沙地。前往大海，大海也变成石头。他们非常干渴，被巨大的痛苦折磨着，四处游荡。


Eko kira kālakañjikaasuro pipāsaṃ adhivāsetuṃ asakkonto yojanagambhīravitthāraṃ mahāgaṅgaṃ otari. Tassa gatagataṭṭhāne udakaṃ chijjati, dhūmo uggacchati, tatte piṭṭhipāsāṇe caṅkamanakālo viya hoti. Tassa udakasaddaṃ sutvā ito cito ca vicarantasseva ratti vibhāyi. Atha naṃ pātova bhikkhācāraṃ gacchantā tiṃsamattā piṇḍacārikabhikkhū disvā – ‘‘ko nāma tvaṃ, sappurisā’’ti pucchiṃsu. ‘‘Petohamasmi, bhante’’ti. ‘‘Kiṃ pariyesasī’’ti? ‘‘Pānīyaṃ, bhante’’ti. ‘‘Ayaṃ gaṅgā paripuṇṇā, kiṃ tvaṃ na passasī’’ti? ‘‘Na upakappati, bhante’’ti. ‘‘Tena hi gaṅgāpiṭṭhe nipajja, mukhe te pānīyaṃ āsiñcissāmā’’ti. So vālikāpuḷine uttāno nipajji. Bhikkhū tiṃsamatte patte nīharitvā udakaṃ āharitvā āharitvā tassa mukhe āsiñciṃsu. Tesaṃ tathā karontānaṃyeva velā upakaṭṭhā jātā. Tato ‘‘bhikkhācārakālo amhākaṃ, sappurisa; kacci te assādamattā laddhā’’ti āhaṃsu. Peto ‘‘sace me, bhante, tiṃsamattānaṃ ayyānaṃ tiṃsamattehi pattehi āsittaudakato aḍḍhapasatamattampi paragalagataṃ, petattabhāvato mokkho mā hotū’’ti āha. Evaṃ pipāsāya ruppanaṃ pettivisaye pākaṭaṃ.

Ḍaṃsādīhi ruppanaṃ ḍaṃsamakkhikādisambabahulesu padesesu pākaṭaṃ. Ettha ca ḍaṃsāti piṅgalamakkhikā, makasāti makasāva vātāti kucchivātapiṭṭhivātādivasena veditabbā. Sarīrasmiñhi vātarogo uppajjitvā hatthapādapiṭṭhiādīni bhindati, kāṇaṃ karoti, khujjaṃ karoti, pīṭhasappiṃ karoti. Ātapoti sūriyātapo. Tena ruppanaṃ marukantārādīsu pākaṭaṃ. Ekā kira itthī marukantāre rattiṃ satthato ohīnā divā sūriye uggacchante vālikāya tappamānāya pāde ṭhapetuṃ asakkontī sīsato pacchiṃ otāretvā akkami. Kamena pacchiyā uṇhābhitattāya ṭhātuṃ asakkontī tassā upari sāṭakaṃ ṭhapetvā akkami. Tasmimpi santatte aṅkena gahitaṃ puttakaṃ adhomukhaṃ nipajjāpetvā kandantaṃ kandantaṃ akkamitvā saddhiṃ tena tasmiṃyeva ṭhāne uṇhābhitattā kālamakāsi.

Sarīsapāti ye keci dīghajātikā sarantā gacchanti. Tesaṃ samphassena ruppanaṃ āsīvisadaṭṭhādīnaṃ vasena veditabbaṃ.

Idāni ‘yaṃ kiñci rūpa’nti padena saṃgahitaṃ pañcavīsatikoṭṭhāsachannavutikoṭṭhāsappabhedaṃ sabbampi rūpaṃ atītādikoṭṭhāsesu pakkhipitvā dassetuṃ atītānāgatapaccuppannanti āha. Tato paraṃ tadeva ajjhattadukādīsu catūsu dukesu pakkhipitvā dassetuṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vātiādi vuttaṃ. Tato paraṃ sabbampetaṃ ekādasasu padesesu pariyādiyitvā dassitaṃ rūpaṃ ekato piṇḍaṃ katvā dassetuṃ tadekajjhantiādi vuttaṃ.

Tattha tadekajjhanti taṃ ekajjhaṃ; abhisaññūhitvāti abhisaṃharitvā; abhisaṅkhipitvāti saṅkhepaṃ katvā; idaṃ vuttaṃ hoti – sabbampetaṃ vuttappakāraṃ rūpaṃ ruppanalakkhaṇasaṅkhāte ekavidhabhāve paññāya rāsiṃ katvā rūpakkhandho nāmāti vuccatīti. Etena sabbampi rūpaṃ ruppanalakkhaṇe rāsibhāvūpagamanena rūpakkhandhoti dassitaṃ hoti. Na hi rūpato añño rūpakkhandho nāma atthi. Yathā ca rūpaṃ, evaṃ vedanādayopi vedayitalakkhaṇādīsu rāsibhāvūpagamanena. Na hi vedanādīhi aññe vedanākkhandhādayo nāma atthi.



据说，有一个极度干渴的饿鬼，无法忍受干渴，走下了一条一由旬深、一由旬宽的大河。他每走到一个地方，水就断流，冒出烟雾，那个地方就像烧红的铁板。他听着水声，四处奔走，直到天亮。然后，三十位托钵比丘看见他，问他：“善男子，你是谁？”“我是饿鬼，尊者。”“你在寻找什么？”“水，尊者。”“这条河水很满，你没看见吗？”“我喝不到，尊者。”“那么你趴在河岸上，我们把水洒在你嘴里。”他脸朝下趴在沙滩上。比丘们拿出三十个钵，取水来洒在他的嘴里。他们这样做时，时间已经很晚了。于是他们说：“善男子，我们的托钵时间到了，你尝到一点味道了吗？”饿鬼说：“尊者们，如果我从三十位尊者用三十个钵洒下的水中，哪怕有一滴半滴水流进了我的喉咙，愿我不要从饿鬼的境地解脱。”这样，以渴而破坏，在饿鬼界显现。
以蚊虫等而破坏，在蚊虫等聚集的地方显现。这里，蚊虫指黄蜂，毒虫指蜘蛛，风指胃风、背风等。风病在体内产生，使手脚背等破裂，致盲，致跛，致瘫。热，指太阳的热。因此，以热而破坏，在沙漠等地显现。据说，有一个女人在沙漠中夜里迷路了，白天太阳升起时，她无法忍受沙子的灼热，把脚放在头上，倒退着走。倒退着走时，也无法忍受头上的热，就把衣服放在头上，继续走。即使这样，她还是把怀抱的孩子脸朝下放在地上，哭着走，最终和孩子一起死在了那个地方，因为无法忍受酷热。
对于那些长寿的众生，他们边走边老。他们因为接触而破坏，可以通过看见阿修罗等来理解。
现在，“任何色”这句话，包含了二十五亿、九十二亿种类的所有色，把它们都归入过去等三世，来说明过去、未来、现在。之后，把它们都归入内苦等四苦，来说明内或外等等。之后，把所有这些都归入十一个处，来说明色，把它们集中起来，来说明“它们是一体的”等等。
在此，“它们是一体的”指它们是一体；“集中”指收集；“概括”指总结；意思是：所有这些所说的色，在名为破坏特征的同一种类中，用智慧归纳起来，被称为色蕴。这样，所有色都通过破坏特征的归纳，被说明为色蕴。除了色，没有其他的色蕴。如同色一样，受等也通过感受的特征等归纳起来。除了受等，没有其他的受蕴等。




3. Idāni ekekasmiṃ okāse pakkhittaṃ rūpaṃ visuṃ visuṃ bhājetvā dassento tattha katamaṃ rūpaṃ atītantiādimāha. Tattha tatthāti ekādasasu okāsesu pakkhipitvā ṭhapitamātikāya bhummaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – atītānāgatapaccuppannantiādinā nayena ṭhapitāya mātikāya yaṃ atītaṃ rūpanti vuttaṃ, taṃ katamanti? Iminā upāyena sabbapucchāsu attho veditabbo. Atītaṃ niruddhantiādīni padāni nikkhepakaṇḍassa atītattikabhājanīyavaṇṇanāyaṃ (dha. sa. aṭṭha. 1044) vuttāneva. Cattāro ca mahābhūtāti idaṃ atītanti vuttarūpassa sabhāvadassanaṃ. Yathā cettha evaṃ sabbattha attho veditabbo. Iminā idaṃ dasseti – atītarūpampi bhūtāni ceva bhūtāni upādāya nibbattarūpañca, anāgatampi…pe… dūrasantikampi . Na hi bhūtehi ceva bhūtāni upādāya pavattarūpato ca aññaṃ rūpaṃ nāma atthīti.

Aparo nayo – atītaṃsena saṅgahitanti atītakoṭṭhāseneva saṅgahitaṃ, ettheva gaṇanaṃ gataṃ. Kinti? Cattāro ca mahābhūtā catunnañca mahābhūtānaṃ upādāyarūpanti. Evaṃ sabbattha attho veditabbo. Anāgatapaccuppannaniddesapadānipi heṭṭhā vuttatthāneva.

Idaṃ pana atītānāgatapaccuppannaṃ nāma suttantapariyāyato abhidhammaniddesatoti duvidhaṃ. Taṃ suttantapariyāye bhavena paricchinnaṃ. Paṭisandhito hi paṭṭhāya atītabhavesu nibbattaṃ rūpaṃ, anantarabhave vā nibbattaṃ hotu kappakoṭisatasahassamatthake vā, sabbaṃ atītameva nāma. Cutito paṭṭhāya anāgatabhavesu nibbattanakarūpaṃ, anantarabhave vā nibbattaṃ hotu kappakoṭisatasahassamatthake vā, sabbaṃ anāgatameva nāma. Cutipaṭisandhianantare pavattarūpaṃ paccuppannaṃ nāma. Abhidhammaniddese pana khaṇena paricchinnaṃ. Tayo hi rūpassa khaṇā – uppādo, ṭhiti, bhaṅgoti. Ime tayo khaṇe patvā niruddhaṃ rūpaṃ, samanantaraniruddhaṃ vā hotu atīte kappakoṭisatasahassamatthake vā, sabbaṃ atītameva nāma. Tayo khaṇe asampattaṃ rūpaṃ, ekacittakkhaṇamattena vā asampattaṃ hotu anāgate kappakoṭisatasahassamatthake vā, sabbaṃ anāgatameva nāma. Ime tayo khaṇe sampattaṃ rūpaṃ pana paccuppannaṃ nāma. Tattha kiñcāpi idaṃ suttantabhājanīyaṃ, evaṃ santepi abhidhammaniddeseneva atītānāgatapaccuppannarūpaṃ niddiṭṭhanti veditabbaṃ.

Aparo nayo – idañhi rūpaṃ addhāsantatisamayakhaṇavasena catudhā atītaṃ nāma hoti. Tathā anāgatapaccuppannaṃ. Addhāvasena tāva ekassa ekasmiṃ bhave paṭisandhito pubbe atītaṃ, cutito uddhaṃ anāgataṃ, ubhinnamantare paccuppannaṃ. Santativasena sabhāgaekautusamuṭṭhānaṃ ekāhārasamuṭṭhānañca pubbāpariyavasena pavattamānampi paccuppannaṃ. Tato pubbe visabhāgautuāhārasamuṭṭhānaṃ atītaṃ, pacchā anāgataṃ. Cittajaṃ ekavīthiekajavanaekasamāpattisamuṭṭhānaṃ paccuppannaṃ. Tato pubbe atītaṃ, pacchā anāgataṃ. Kammasamuṭṭhānassa pāṭiyekkaṃ santativasena atītādibhedo natthi. Tesaññeva pana utuāhāracittasamuṭṭhānānaṃ upatthambhakavasena tassa atītādibhedo veditabbo. Samayavasena ekamuhuttapubbaṇhasāyanharattidivādīsu samayesu santānavasena pavattamānaṃ taṃ taṃ samayaṃ paccuppannaṃ nāma. Tato pubbe atītaṃ, pacchā anāgataṃ. Khaṇavasena uppādādikkhaṇattayapariyāpannaṃ paccuppannaṃ nāma. Tato pubbe atītaṃ, pacchā anāgataṃ.


3.。现在，在一些场合，为了分别展示投掷出的色，（论师）说到：其中，什么是过去色等等？
在此，“在其中”是指在十一个场合投掷安置了母体文句之后。意思是说：以过去、未来、现在等等方式安置于母体文句中所说的“过去色”，它是什么？用这种方法，所有问题中的意义都应该被理解。“过去”、“灭”等等词语，正如（《法集论》第八品1044颂）中为了分别解释过去等所阐述的那样。而“四大”是对于所说的“过去”色的全体的说明。就像这里一样，所有地方的意义都应该这样理解。由此，（论师）说明了这一点：过去色也是只有四大以及由四大为缘而生起的色，未来色也是如此……乃至……远色也是如此。因为除了四大以及由四大为缘而生起的色之外，没有别的色存在。
另一种解释：被过去所摄取，即被过去时所摄取，计算也归于此。是什么呢？四大以及由四大为缘而生起的色。所有地方的意义都应该这样理解。未来、现在的指示词语也与前面所说的位置相同。
然而，这过去、未来、现在，从经分别和论分别来说有两种。以经分别来说，它以有情生命（bhava，存在）为界限划分。从结生以来，在过去生命中生起的色，无论是在下一生命中生起，还是在一百俱胝劫之后生起，都称为过去。从死后到未来生命中将要生起的色，无论是在下一生命中生起，还是在一百俱胝劫之后生起，都称为未来。在死与结生之间持续的色称为现在。以论分别来说，它以刹那为界限划分。色有三个刹那：生起、持续、灭。这三个刹那已经过去且已灭的色，无论是刚刚灭的，还是过去一百俱胝劫的，都称为过去。尚未到达这三个刹那的色，无论是只差一个心刹那，还是在未来一百俱胝劫之后，都称为未来。到达这三个刹那的色称为现在。其中，虽然这部分内容是属于经分别的，即使这样，也应该知道过去、未来、现在色是以论分别来决定的。
另一种解释：这色以半劫、相续、时刻、刹那四种方式称为过去。未来、现在也一样。以半劫来说，在一个有情生命中，结生以前是过去，死后是未来，两者之间是现在。以相续来说，同分位、同食、同处所的色，以过去和未来部分持续存在也称为现在。在此之前异分位、异食、异处所的色是过去，在此之后是未来。心生色在同一趣、同一生、同一禅那、同处所持续也称为现在。在此之前是过去，在此之后是未来。业生色，各自以相续来说没有过去等等的差别。然而，它们的过去等等的差别应该根据它们各自的处所、食、心生色的增上缘来理解。以时刻来说，在上午、下午、傍晚、夜晚、白天等等时刻，以相续持续存在于各个时刻的称为现在。在此之前是过去，在此之后是未来。以刹那来说，经历了生起等三个刹那的称为现在。在此之前是过去，在此之后是未来。


Apica atikkahetupaccayakiccaṃ atītaṃ. Niṭṭhitahetukiccaṃ aniṭṭhitapaccayakiccaṃ paccuppannaṃ. Ubhayakiccamasampattaṃ anāgataṃ. Sakiccakkhaṇe vā paccuppannaṃ. Tato pubbe atītaṃ, pacchā anāgataṃ. Ettha ca khaṇādikathāva nippariyāyā, sesā sapariyāyā. Tāsu nippariyāyakathā idha adhippetā. Ajjhattadukassāpi niddesapadāni heṭṭhā ajjhattattikaniddese (dha. sa. aṭṭha. 1050) vuttatthāneva. Oḷārikādīni rūpakaṇḍavaṇṇanāyaṃ (dha. sa. aṭṭha. 674) vuttatthāneva.

6. Hīnadukaniddese tesaṃ tesaṃ sattānanti bahūsu sattesu sāmivacanaṃ. Aparassāpi aparassāpīti hi vuccamāne divasampi kappasatasahassampi vadanto ettakameva vadeyya. Iti satthā dvīheva padehi anavasese satte pariyādiyanto ‘tesaṃ tesaṃ sattāna’nti āha. Ettakena hi sabbampi aparadīpanaṃ siddhaṃ hoti. Uññātanti avamataṃ. Avaññātanti vambhetvā ñātaṃ. Rūpantipi na viditaṃ. Hīḷitanti agahetabbaṭṭhena khittaṃ chaḍḍitaṃ, jigucchitantipi vadanti. Paribhūtanti kimetenāti vācāya paribhavitaṃ. Acittīkatanti na garukataṃ. Hīnanti lāmakaṃ. Hīnamatanti hīnanti mataṃ, lāmakaṃ katvā ñātaṃ. Hīnasammatanti hīnanti loke sammataṃ, hīnehi vā sammataṃ, gūthabhakkhehi gūtho viya. Aniṭṭhanti appiyaṃ, paṭilābhatthāya vā apariyesitaṃ. Sacepi naṃ koci pariyeseyya, pariyesatu. Etassa pana ārammaṇassa etadeva nāmaṃ. Akantanti akāmitaṃ, nissirikaṃ vā. Amanāpanti manasmiṃ na appitaṃ. Tādisañhi ārammaṇaṃ manasmiṃ na appīyati. Atha vā manaṃ appāyati vaḍḍhetīti manāpaṃ, na manāpaṃ amanāpaṃ.

Aparo nayo – aniṭṭhaṃ sampattivirahato. Taṃ ekantena kammasamuṭṭhānesu akusalakammasamuṭṭhānaṃ. Akantaṃ sukhassa ahetubhāvato. Amanāpaṃ dukkhassa hetubhāvato. Rūpā saddāti idamassa sabhāvadīpanaṃ. Imasmiñhi pade akusalakammajavasena aniṭṭhā pañca kāmaguṇā vibhattā. Kusalakammajaṃ pana aniṭṭhaṃ nāma natthi, sabbaṃ iṭṭhameva.

Paṇītapadaniddeso vuttapaṭipakkhanayena veditabbo. Imasmiṃ pana pade kusalakammajavasena iṭṭhā pañca kāmaguṇā vibhattā. Kusalakammajañhi aniṭṭhaṃ nāma natthi, sabbaṃ iṭṭhameva. Yathā ca kammajesu evaṃ utusamuṭṭhānādīsupi iṭṭhāniṭṭhatā atthi evāti imasmiṃ duke iṭṭhāniṭṭhārammaṇaṃ paṭivibhattanti veditabbaṃ. Ayaṃ tāva ācariyānaṃ samānatthakathā. Vitaṇḍavādī panāha – iṭṭhāniṭṭhaṃ nāma pāṭiyekkaṃ paṭivibhattaṃ natthi, tesaṃ tesaṃ rucivasena kathitaṃ.

Yathāha –

‘‘Manāpapariyantaṃ khvāhaṃ, mahārāja, pañcasu kāmaguṇesu agganti vadāmi. Teva, mahārāja, rūpā ekaccassa manāpā honti, ekaccassa amanāpā honti. Teva, mahārāja, saddā, gandhā, rasā, phoṭṭhabbā ekaccassa manāpā honti, ekaccassa amanāpā hontī’’ti (saṃ. ni. 

4.。过去是已经完成了因和缘的作业。现在是完成了因的作业和未完成缘的作业。未来是两项作业都尚未完成。或者，在作业的刹那也是现在。在此之前是过去，在此之后是未来。这里，以刹那等等的说法是不遍的，其余的是遍的。其中，不遍的说法在此被采用。对于内苦的指示词语，与前面在内苦分别中（《法集论》第八品1050颂）所说的位置相同。“粗劣”等等，与色蕴分别中（《法集论》第八品674颂）所说的位置相同。
6.。在劣苦的分别中，“那些那些有情”是在许多有情中使用的共同说法。即使说“另一个又另一个”，即使说到一天或一百俱胝劫，也只说了这么多。因此，导师只用两个词就遍及了所有有情，说“那些那些有情”。用这一点，所有其余的阐明就完成了。“被轻视”是指被轻蔑。“被贬低”是指被扭曲地认识。“色”也没有被认识。“被丢弃”是指以无法取得的方式被丢弃、舍弃，也说是被厌恶。“被侮辱”是指用“这算什么”这样的话语被轻蔑。“不被重视”是指不被尊重。“低劣”是指微小。“被认为低劣”是指被认为低劣，被当作微小来认识。“被公认为低劣”是指在世间被公认为低劣，或者被低劣的人，例如被吃粪便的人认为粪便一样。“不喜爱”是指不喜欢的，或者为了获得而未被期望。即使有人期望它，也让他期望。然而，对于这个对象来说，只有这个名称。“不想要”是指不想要的，或者令人厌恶。“不悦意”是指在心中不被喜爱。像这样的对象在心中不被喜爱。或者，“悦意”是指使心欢喜、增长，不悦意即不使心欢喜。“不悦意”。
另一种解释：不喜爱是因为缺乏获得。这在业生色中，完全是不善业生色。不想要是因为快乐没有因。不悦意是因为痛苦有因。“色、声”等等是对它的全体的阐明。在这个词语中，以不善业的力量，不喜爱的五欲功德被区分开来。然而，没有善业生的不喜爱，一切都是喜爱的。
美好词语的解释应该以与上述相反的方式来理解。然而，在这个词语中，以善业的力量，喜爱的五欲功德被区分开来。因为没有善业生的不喜爱，一切都是喜爱的。正如在业生色中一样，在处所生色等等中，喜爱和不喜爱也是存在的，因此，应该知道在这个苦中，喜爱和不喜爱的对象被区分开来。这是论师们一致的解释。诡辩者却说：喜爱和不喜爱并没有各自地被区分开来，而是根据各自的喜好来说的。
正如所说：
“大王，我所说的在五欲功德中执取，是指达到悦意的极限。大王，色对于一些人来说是悦意的，对于一些人来说是不悦意的。大王，声、香、味、触对于一些人来说是悦意的，对于一些人来说是不悦意的。”（《相应部·经集》）


Evaṃ yasmā teyeva rūpādayo eko assādeti abhinandati, tattha lobhaṃ uppādeti. Eko kujjhati paṭihaññati, tattha dosaṃ uppādeti. Ekassa iṭṭhā honti kantā manāpā, ekassa aniṭṭhā akantā amanāpā. Eko cete ‘iṭṭhā kantā manāpā’ti dakkhiṇato gaṇhāti, eko ‘aniṭṭhā akantā amanāpā’ti vāmato. Tasmā iṭṭhāniṭṭhaṃ nāma pāṭiyekkaṃ paṭivibhattaṃ nāma natthi. Paccantavāsīnañhi gaṇḍuppādāpi iṭṭhā honti kantā manāpā, majjhimadesavāsīnaṃ atijegucchā. Tesañca moramaṃsādīni iṭṭhāni honti, itaresaṃ tāni atijegucchānīti.

So vattabbo – ‘‘kiṃ pana tvaṃ iṭṭhāniṭṭhārammaṇaṃ pāṭiyekkaṃ paṭivibhattaṃ nāma natthīti vadesī’’ti? ‘‘Āma natthī’’ti vadāmi. Puna tatheva yāvatatiyaṃ patiṭṭhāpetvā pañho pucchitabbo – ‘‘nibbānaṃ nāma iṭṭhaṃ udāhu aniṭṭha’’nti? Jānamāno ‘‘iṭṭha’’nti vakkhati. Sacepi na vadeyya, mā vadatu. Nibbānaṃ pana ekantaiṭṭhameva. ‘‘Nanu eko nibbānassa vaṇṇe kathiyamāne kujjhitvā – ‘tvaṃ nibbānassa vaṇṇaṃ kathesi, kiṃ tattha annapānamālāgandhavilepanasayanacchādanasamiddhā pañca kāmaguṇā atthī’ti vatvā ‘natthī’ti vutte ‘alaṃ tava nibbānenā’ti nibbānassa vaṇṇe kathiyamāne kujjhitvā ubho kaṇṇe thaketīti iṭṭhetaṃ. Etassa pana vasena tava vāde nibbānaṃ aniṭṭhaṃ nāma hoti . Na panetaṃ evaṃ gahetabbaṃ. Eso hi viparītasaññāya katheti. Saññāvipallāsena ca tadeva ārammaṇaṃ ekassa iṭṭhaṃ hoti, ekassa aniṭṭhaṃ’’.

Iṭṭhāniṭṭhārammaṇaṃ pana pāṭiyekkaṃ vibhattaṃ atthīti. Kassa vasena vibhattanti? Majjhimakasattassa. Idañhi na atiissarānaṃ mahāsammatamahāsudassanadhammāsokādīnaṃ vasena vibhattaṃ. Tesañhi dibbakappampi ārammaṇaṃ amanāpaṃ upaṭṭhāti. Na atiduggatānaṃ dullabhannapānānaṃ vasena vibhattaṃ. Tesañhi kaṇājakabhattasitthānipi pūtimaṃsarasopi atimadhuro amatasadiso ca hoti. Majjhimakānaṃ pana gaṇakamahāmattaseṭṭhikuṭumbikavāṇijādīnaṃ kālena iṭṭhaṃ kālena aniṭṭhaṃ labhamānānaṃ vasena vibhattaṃ. Evarūpā hi iṭṭhāniṭṭhaṃ paricchindituṃ sakkontīti.

Tipiṭakacūḷanāgatthero panāha – ‘‘iṭṭhāniṭṭhaṃ nāma vipākavaseneva paricchinnaṃ, na javanavasena. Javanaṃ pana saññāvipallāsavasena iṭṭhasmiṃyeva rajjati, iṭṭhasmiṃyeva dussati; aniṭṭhasmiṃyeva rajjati, aniṭṭhasmiṃyeva dussatī’’ti. Vipākavaseneva panetaṃ ekantato paricchijjati. Na hi sakkā vipākacittaṃ vañcetuṃ. Sace ārammaṇaṃ iṭṭhaṃ hoti, kusalavipākaṃ uppajjati. Sace aniṭṭhaṃ, akusalavipākaṃ uppajjati. Kiñcāpi hi micchādiṭṭhikā buddhaṃ vā saṅghaṃ vā mahācetiyādīni vā uḷārāni ārammaṇāni disvā akkhīni pidahanti, domanassaṃ āpajjanti, dhammasaddaṃ sutvā kaṇṇe thakenti, cakkhuviññāṇasotaviññāṇāni pana nesaṃ kusalavipākāneva honti.

Kiñcāpi gūthasūkarādayo gūthagandhaṃ ghāyitvā ‘khādituṃ labhissāmā’ti somanassajātā honti, gūthadassane pana tesaṃ cakkhuviññāṇaṃ, tassa gandhaghāyane ghānaviññāṇaṃ, rasasāyane jivhāviññāṇañca akusalavipākameva hoti. Bandhitvā varasayane sayāpitasūkaro ca kiñcāpi viravati, saññāvipallāsena panassa javanasmiṃyeva domanassaṃ uppajjati, kāyaviññāṇaṃ kusalavipākameva. Kasmā? Ārammaṇassa iṭṭhatāya.


1. 正因为对于色等，有人欢喜，认为“这只有一个”，在那里生起贪；有人厌恶，排斥，在那里生起嗔。对一个人来说是可爱的、悦意的、合意的，对另一个人来说是不可爱的、不悦意的、不合意的。有人执取“可爱、悦意、合意”于右边，有人执取“不可爱、不悦意、不合意”于左边。因此，所谓可爱不可爱，并没有绝对的区分。对边地居民来说，即使是洋葱也是可爱的、悦意的、合意的，对中部地区居民来说却极其厌恶。对他们来说，腐肉等是可爱的，对其他人来说却是极其厌恶的。
2. 这样应该说：“那么，你说可爱不可爱没有绝对的区分吗？”“是的，没有。” 再次这样反复三次确立后，应该问：“涅槃是可爱还是不可爱？”他知道后会说“可爱”。即使他不说，也让他不说。然而涅槃绝对是可爱的。“有人在听闻涅槃的描述时会生气，说：‘你描述涅槃，那里有饮食、花鬘、香料、涂香、床榻、卧具、光明这五欲功德吗？’当被告知‘没有’时，他会说：‘你的涅槃与我无关！’在听闻涅槃的描述时生气，捂住双耳。”这是可爱的。然而根据你的说法，涅槃就成了不可爱的。这不应该这样理解。他这是以颠倒的认知来说的。正因为认知颠倒，同一个对象对一个人来说是可爱的，对另一个人来说是不可爱的。
3. 可爱不可爱有绝对的区分。根据什么区分呢？根据中等众生。这并不是根据诸如伊舍罗、大自在天、大善见王、阿育王等超胜者来区分的。对他们来说，即使是天上的事物出现也可能不合意。也不是根据极其贫困、难以获得饮食的人来区分的。对他们来说，即使是糠皮饭、粥，即使是腐肉的味道也极其甜美，如同甘露。而是根据中等众生，诸如官员、大臣、富豪、家主、商人等，有时得到可爱之物，有时得到不可爱之物来区分的。这样的人才能区分可爱不可爱。
4. 三藏注疏小 Naga长老说：“可爱不可爱只是根据异熟来区分，而不是根据速行心。速行心会因为认知颠倒，在可爱之处贪爱，在可爱之处厌恶；在不可爱之处贪爱，在不可爱之处厌恶。” 但这最终是根据异熟来区分的。异熟心是无法欺骗的。如果对象是可爱的，则生起善异熟；如果对象是不可爱的，则生起不善异熟。即使是邪见者，看到佛、僧、大塔等殊胜对象时，也会闭上眼睛，生起嗔恚，听到佛法的声音也会捂住耳朵，然而他们的眼识、耳识仍然是善异熟。
5. 即使是猪等，闻到粪便的气味也会生起喜悦，想着“可以吃了”，然而它们在看到粪便时的眼识，在闻到粪便气味时的鼻识，在尝到粪便味道时的舌识仍然是不善异熟。被绑在精美床榻上的猪也会号叫，因为认知颠倒，它的速行心中生起嗔恚，但身识仍然是善异熟。为什么？因为对象是可爱的。


Apica dvāravasenāpi iṭṭhāniṭṭhatā veditabbā. Sukhasamphassañhi gūthakalalaṃ cakkhudvāraghānadvāresu aniṭṭhaṃ, kāyadvāre iṭṭhaṃ hoti. Cakkavattino maṇiratanena pothiyamānassa, suvaṇṇasūle uttāsitassa ca maṇiratanasuvaṇṇasūlāni cakkhudvāre iṭṭhāni honti, kāyadvāre aniṭṭhāni. Kasmā? Mahādukkhassa uppādanato. Evaṃ iṭṭhāniṭṭhaṃ ekantato vipākeneva paricchijjatīti veditabbaṃ.

Taṃ taṃ vā panāti ettha na heṭṭhimanayo oloketabbo. Na hi bhagavā sammutimanāpaṃ bhindati, puggalamanāpaṃ pana bhindati. Tasmā taṃtaṃvāpanavaseneva upādāyupādāya hīnappaṇītatā veditabbā. Nerayikānañhi rūpaṃ koṭippattaṃ hīnaṃ nāma; taṃ upādāya tiracchānesu nāgasupaṇṇānaṃ rūpaṃ paṇītaṃ nāma. Tesaṃ rūpaṃ hīnaṃ; taṃ upādāya petānaṃ rūpaṃ paṇītaṃ nāma. Tesampi hīnaṃ; taṃ upādāya jānapadānaṃ rūpaṃ paṇītaṃ nāma. Tesampi hīnaṃ; taṃ upādāya gāmabhojakānaṃ rūpaṃ paṇītaṃ nāma. Tesampi hīnaṃ; taṃ upādāya janapadasāmikānaṃ rūpaṃ paṇītaṃ nāma. Tesampi hīnaṃ; taṃ upādāya padesarājūnaṃ rūpaṃ paṇītaṃ nāma. Tesampi hīnaṃ; taṃ upādāya cakkavattirañño rūpaṃ paṇītaṃ nāma. Tassāpi hīnaṃ; taṃ upādāya bhummadevānaṃ rūpaṃ paṇītaṃ nāma. Tesampi hīnaṃ; taṃ upādāya cātumahārājikānaṃ devānaṃ rūpaṃ paṇītaṃ nāma. Tesampi hīnaṃ; taṃ upādāya tāvatiṃsānaṃ devānaṃ rūpaṃ paṇītaṃ nāma…pe… akaniṭṭhadevānaṃ pana rūpaṃ matthakappattaṃ paṇītaṃ nāma.


也应该通过五门了知可爱与不可爱。粪尿等对眼门和鼻门来说是不可爱的，对身门来说是可爱的。转轮圣王的宝石珍宝涂身，以及被举在黄金尖刺上时，宝石珍宝和黄金尖刺对眼门来说是可爱的，对身门来说是不可爱的。为什么？因为产生巨大的痛苦。这样应该了知可爱与不可爱完全是由异熟决定的。
1. 在此，不要执取于低劣的心。世尊不破除世俗心，但破除补特伽罗心。因此，应该了知，正是由于执取于各种事物，取著于取著，才会有低劣和殊胜。地狱众生的色身名为极度低劣；取著于它，畜生道中龙与金翅鸟的色身名为殊胜。它们的色身是低劣的；取著于它，饿鬼的色身名为殊胜。它们的也是低劣的；取著于它，乡村居民的色身名为殊胜。它们的也是低劣的；取著于它，村落富户的色身名为殊胜。它们的也是低劣的；取著于它，地方豪强的色身名为殊胜。它们的也是低劣的；取著于它，地域国王的色身名为殊胜。它们的也是低劣的；取著于它，转轮圣王的色身名为殊胜。他的也是低劣的；取著于它，地居天神的色身名为殊胜。它们的也是低劣的；取著于它，四大天王天神的色身名为殊胜。它们的也是低劣的；取著于它，忉利天神的色身名为殊胜……乃至……无想有情天神的色身名为达到了顶点，是殊胜的。

7. Dūradukaniddese itthindriyādīni heṭṭhā vibhattāneva. Imasmiṃ pana duke duppariggahaṭṭhena lakkhaṇaduppaṭivijjhatāya sukhumarūpaṃ dūreti kathitaṃ. Sukhapariggahaṭṭhena lakkhaṇasuppaṭivijjhatāya oḷārikarūpaṃ santiketi. Kabaḷīkārāhārapariyosāne ca niyyātanaṭṭhānepi ‘idaṃ vuccati rūpaṃ dūre’ti na nīyyātitaṃ. Kasmā? Duvidhañhi dūre nāma – lakkhaṇato ca okāsato cāti. Tattha lakkhaṇato dūreti na kathitaṃ, taṃ okāsato kathetabbaṃ. Tasmā dūreti akathitaṃ. Oḷārikarūpaṃ okāsato dūreti dassetuṃ aniyyātetvāva yaṃ vā panaññampītiādimāha. Santikapadaniddesepi eseva nayo. Tattha anāsanneti na āsanne, anupakaṭṭheti nissaṭe, dūreti dūramhi, asantiketi na santike. Idaṃ vuccati rūpaṃ dūreti idaṃ paṇṇarasavidhaṃ sukhumarūpaṃ lakkhaṇato dūre, dasavidhaṃ pana oḷārikarūpaṃ yevāpanakavasena okāsato dūreti vuccati. Santikapadaniddeso uttānatthoyeva.

Idaṃvuccati rūpaṃ santiketi idaṃ dasavidhaṃ oḷārikarūpaṃ lakkhaṇato santike, pañcadasavidhaṃ pana sukhumarūpaṃ yevāpanakavasena okāsato santiketi vuccati. Kittakato paṭṭhāya pana rūpaṃ okāsavasena santike nāma? Kittakato paṭṭhāya dūre nāmāti? Pakatikathāya kathentānaṃ dvādasahattho savanūpacāro nāma hoti. Tassa orato rūpaṃ santike, parato dūre. Tattha sukhumarūpaṃ dūre hontaṃ lakkhaṇatopi okāsatopi dūre hoti; santike hontaṃ pana okāsatova santike hoti, na lakkhaṇato. Oḷārikarūpaṃ santike hontaṃ lakkhaṇatopi okāsatopi santike hoti; dūre hontaṃ okāsatova dūre hoti, na lakkhaṇato.

Taṃ taṃ vā panāti ettha na heṭṭhimanayo oloketabbo. Heṭṭhā hi bhindamāno gato. Idha pana na lakkhaṇato dūraṃ bhindati, okāsato dūrameva bhindati. Upādāyupādāya dūrasantikañhi ettha dassitaṃ. Attano hi rūpaṃ santike nāma; antokucchigatassāpi parassa dūre. Antokucchigatassa santike; bahiṭhitassa dūre. Ekamañce sayitassa santike; bahipamukhe ṭhitassa dūre. Antopariveṇe rūpaṃ santike; bahipariveṇe dūre. Antosaṅghārāme rūpaṃ santike; bahisaṅghārāme dūre. Antosīmāya rūpaṃ santike; bahisīmāya dūre. Antogāmakhette rūpaṃ santike; bahigāmakkhette dūre. Antojanapade rūpaṃ santike; bahijanapade dūre. Antorajjasīmāya rūpaṃ santike; bahirajjasīmāya dūre. Antosamudde rūpaṃ santike; bahisamudderūpaṃ dūre. Antocakkavāḷe rūpaṃ santike; bahicakkavāḷe dūreti.

Ayaṃ rūpakkhandhaniddeso.

2. Vedanākkhandhaniddeso



7. Dūradukaniddese itthindriyādīni heṭṭhā vibhattāneva. Imasmiṃ pana duke duppariggahaṭṭhena lakkhaṇaduppaṭivijjhatāya sukhumarūpaṃ dūreti kathitaṃ. Sukhapariggahaṭṭhena lakkhaṇasuppaṭivijjhatāya oḷārikarūpaṃ santiketi. Kabaḷīkārāhārapariyosāne ca niyyātanaṭṭhānepi ‘idaṃ vuccati rūpaṃ dūre’ti na nīyyātitaṃ. Kasmā? Duvidhañhi dūre nāma – lakkhaṇato ca okāsato cāti. Tattha lakkhaṇato dūreti na kathitaṃ, taṃ okāsato kathetabbaṃ. Tasmā dūreti akathitaṃ. Oḷārikarūpaṃ okāsato dūreti dassetuṃ aniyyātetvāva yaṃ vā panaññampītiādimāha. Santikapadaniddesepi eseva nayo. Tattha anāsanneti na āsanne, anupakaṭṭheti nissaṭe, dūreti dūramhi, asantiketi na santike. Idaṃ vuccati rūpaṃ dūreti idaṃ paṇṇarasavidhaṃ sukhumarūpaṃ lakkhaṇato dūre, dasavidhaṃ pana oḷārikarūpaṃ yevāpanakavasena okāsato dūreti vuccati. Santikapadaniddeso uttānatthoyeva.

Idaṃvuccati rūpaṃ santiketi idaṃ dasavidhaṃ oḷārikarūpaṃ lakkhaṇato santike, pañcadasavidhaṃ pana sukhumarūpaṃ yevāpanakavasena okāsato santiketi vuccati. Kittakato paṭṭhāya pana rūpaṃ okāsavasena santike nāma? Kittakato paṭṭhāya dūre nāmāti? Pakatikathāya kathentānaṃ dvādasahattho savanūpacāro nāma hoti. Tassa orato rūpaṃ santike, parato dūre. Tattha sukhumarūpaṃ dūre hontaṃ lakkhaṇatopi okāsatopi dūre hoti; santike hontaṃ pana okāsatova santike hoti, na lakkhaṇato. Oḷārikarūpaṃ santike hontaṃ lakkhaṇatopi okāsatopi santike hoti; dūre hontaṃ okāsatova dūre hoti, na lakkhaṇato.

Taṃ taṃ vā panāti ettha na heṭṭhimanayo oloketabbo. Heṭṭhā hi bhindamāno gato. Idha pana na lakkhaṇato dūraṃ bhindati, okāsato dūrameva bhindati. Upādāyupādāya dūrasantikañhi ettha dassitaṃ. Attano hi rūpaṃ santike nāma; antokucchigatassāpi parassa dūre. Antokucchigatassa santike; bahiṭhitassa dūre. Ekamañce sayitassa santike; bahipamukhe ṭhitassa dūre. Antopariveṇe rūpaṃ santike; bahipariveṇe dūre. Antosaṅghārāme rūpaṃ santike; bahisaṅghārāme dūre. Antosīmāya rūpaṃ santike; bahisīmāya dūre. Antogāmakhette rūpaṃ santike; bahigāmakkhette dūre. Antojanapade rūpaṃ santike; bahijanapade dūre. Antorajjasīmāya rūpaṃ santike; bahirajjasīmāya dūre. Antosamudde rūpaṃ santike; bahisamudderūpaṃ dūre. Antocakkavāḷe rūpaṃ santike; bahicakkavāḷe dūreti.

Ayaṃ rūpakkhandhaniddeso.

2. Vedanākkhandhaniddeso


7.。在“远”的界定中，诸内根等是向下分别的。然而，在这个“苦”中，由于难以领受、难以辨识其相，细微色被称为“远”。由于易于领受、易于辨识其相，粗显色被称为“近”。并且在食团食之后，在排泄处，“此色被称为远”并没有被排除。为什么呢？因为“远”有两种——从相上说和从处所上说。其中，并没有说从相上说远，而是应该从处所上说。因此，没有说“远”。为了说明粗显色从处所上说是远，在没有排除[之前所说的]情况下，[经中]说了“或其他的乐等”。在界定“近”一词时也是同样的道理。其中，“不近”即是不在近处，“不连接”即是分离，“远”即是在远处，“不近”即是不在近处。此色被称为“远”，是指这十五种细微色从相上说是远，而十种粗显色则无论如何从处所上说是远。“近”一词的界定意义明显。
此色被称为“近”，是指这十种粗显色从相上说是近，而十五种细微色则无论如何从处所上说是近。然而，从何处开始色从处所上说是近呢？从何处开始说是远呢？依照自然法则来说，有十二寻称为可闻范围。比这更近的色是近，更远的色是远。其中，细微色如果是远，从相上和处所上都是远；如果是近，只是从处所上说是近，而不是从相上说。粗显色如果是近，从相上和处所上都是近；如果是远，只是从处所上说是远，而不是从相上说。
这里的“或其他”不应该按照下面的解释来理解。下面的解释是分别说明的。而这里并没有从相上说远进行分别，只是从处所上说远进行分别。这里说明的是依附与不依附的远近。自己的色是近，即使在腹内的他人的色也是远。在腹内的[他人的色]是近，在外面的[他人的色]是远。在同一张床上躺着的是近，在外面站着的是远。在内院的色是近，在外院的色是远。在僧院内的色是近，在僧院外的色是远。在本国境内的色是近，在本国境外的色是远。在本村田地里的色是近，在外村田地里的色是远。在本地区的色是近，在外地区的色是远。在本王国的色是近，在外王国的色是远。在本海域的色是近，在外海域的色是远。在世界内的色是近，在世界外的色是远。
这是对色蕴的阐述。
2.。受蕴的阐述

8. Vedanākkhandhaniddesādīsu heṭṭhā vuttasadisaṃ pahāya apubbameva vaṇṇayissāma. Yā kāci vedanāti catubhūmikavedanaṃ pariyādiyati. Sukhā vedanātiādīni atītādivasena niddiṭṭhavedanaṃ sabhāvato dassetuṃ vuttāni. Tattha sukhā vedanā atthi kāyikā, atthi cetasikā . Tathā dukkhā vedanā. Adukkhamasukhā pana cakkhādayo pasādakāye sandhāya pariyāyena ‘atthi kāyikā, atthi cetasikā’. Tattha sabbāpi kāyikā kāmāvacarā. Tathā cetasikā dukkhā vedanā . Cetasikā sukhā pana tebhūmikā. Adukkhamasukhā catubhūmikā. Tassā sabbappakārāyapi santativasena, khaṇādivasena ca atītādibhāvo veditabbo.

Tattha santativasena ekavīthiekajavanaekasamāpattipariyāpannā, ekavidhavisayasamāyogappavattā ca paccuppannā. Tato pubbe atītā, pacchā anāgatā. Khaṇādivasena khaṇattayapariyāpannā pubbantāparantamajjhagatā sakiccañca kurumānā vedanā paccuppannā. Tato pubbe atītā, pacchā anāgatā. Tattha khaṇādivasena atītādibhāvaṃ sandhāya ayaṃ niddeso katoti veditabbo.


8.。在“受觉聚灭析论”等中，如同下面所说的那样，舍弃（已有的说法），我们将阐述一种新的（说法）。任何感受，都涵盖了四种来源的感受。以乐受为首的，以过去等方式确定的感受，是为了阐明本质而说的。其中，乐受，有属于身的，有属于心的。苦受也是如此。舍受，依据眼等净色根，分别有属于身的，有属于心的。其中，所有属于身的（感受）都属于欲界。属于心的苦受也是如此。属于心的乐受则有三种来源。舍受有四种来源。它的所有种类，都应该以持续存在的方式，以及刹那等方式，了解其过去等状态。
其中，以持续存在的方式，处于一禅、二禅、三禅、四禅的，以及与同一种目标连接而生起的当下的（感受）。在此之前的，是过去的；在此之后的，是未来的。以刹那等方式，存在于三个刹那间的，处于前、后以及中间的，正在行使作用的感受是当下的。在此之前的，是过去的；在此之后的，是未来的。其中，应该知道，关于刹那等方式的过去等状态，这个阐述是基于此而作的。

11. Oḷārikasukhumaniddese akusalā vedanātiādīni jātito oḷārikasukhumabhāvaṃ dassetuṃ vuttāni. Dukkhā vedanā oḷārikātiādīni sabhāvato. Asamāpannassa vedanātiādīni puggalato. Sāsavātiādīni lokiyalokuttarato oḷārikasukhumabhāvaṃ dassetuṃ vuttāni. Tattha akusalā tāva sadarathaṭṭhena dukkhavipākaṭṭhena ca oḷārikā. Kusalā niddarathaṭṭhena sukhavipākaṭṭhena ca sukhumā. Abyākatā nirussāhaṭṭhena avipākaṭṭhena ca sukhumā. Kusalākusalā saussāhaṭṭhena savipākaṭṭhena ca oḷārikā. Abyākatā vuttanayeneva sukhumā.

Dukkhā asātaṭṭhena dukkhaṭṭhena ca oḷārikā. Sukhā sātaṭṭhena sukhaṭṭhena ca sukhumā. Adukkhamasukhā santaṭṭhena paṇītaṭṭhena ca sukhumā. Sukhadukkhā khobhanaṭṭhena pharaṇaṭṭhena ca oḷārikā. Sukhavedanāpi hi khobheti pharati. Tathā dukkhavedanāpi. Sukhañhi uppajjamānaṃ sakalasarīraṃ khobhentaṃ āluḷentaṃ abhisandayamānaṃ maddayamānaṃ chādayamānaṃ sītodakaghaṭena āsiñcayamānaṃ viya uppajjati. Dukkhaṃ uppajjamānaṃ tattaphālaṃ anto pavesantaṃ viya tiṇukkāya bahi jhāpayamānaṃ viya uppajjati. Adukkhamasukhā pana vuttanayeneva sukhumā. Asamāpannassa vedanā nānārammaṇe vikkhittabhāvato oḷārikā . Samāpannassa vedanā ekattanimitteyeva caratīti sukhumā. Sāsavā āsavuppattihetuto oḷārikā. Āsavacāro nāma ekantaoḷāriko. Anāsavā vuttavipariyāyena sukhumā.

Tattha eko neva kusalattike kovido hoti, na vedanāttike. So ‘kusalattikaṃ rakkhāmī’ti vedanāttikaṃ bhindati; ‘vedanāttikaṃ rakkhāmī’ti kusalattikaṃ bhindati. Eko ‘tikaṃ rakkhāmī’ti bhūmantaraṃ bhindati. Eko na bhindati. Kathaṃ? ‘‘Sukhadukkhā vedanā oḷārikā, adukkhamasukhā vedanā sukhumā’’ti hi vedanāttike vuttaṃ. Taṃ eko paṭikkhipati – na sabbā adukkhamasukhā sukhumā. Sā hi kusalāpi atthi akusalāpi abyākatāpi. Tattha kusalākusalā oḷārikā, abyākatā sukhumā. Kasmā? Kusalattike pāḷiyaṃ āgatattāti. Evaṃ kusalattiko rakkhito hoti, vedanāttiko pana bhinno.

Kusalākusalā vedanā oḷārikā, abyākatā vedanā sukhumā’’ti yaṃ pana kusalattike vuttaṃ, taṃ eko paṭikkhipati – na sabbā abyākatā sukhumā. Sā hi sukhāpi atthi dukkhāpi adukkhamasukhāpi. Tattha sukhadukkhā oḷārikā, adukkhamasukhā sukhumā. Kasmā? Vedanāttike pāḷiyaṃ āgatattāti. Evaṃ vedanāttiko rakkhito hoti, kusalattiko pana bhinno. Kusalattikassa pana āgataṭṭhāne vedanāttikaṃ anoloketvā vedanāttikassa āgataṭṭhāne kusalattikaṃ anoloketvā kusalādīnaṃ kusalattikalakkhaṇena, sukhādīnaṃ vedanāttikalakkhaṇena oḷārikasukhumataṃ kathento na bhindati nāma.


11.。在粗重乐的阐述中，不善的感受等等，是为了阐明从生起到粗重乐的状态而说的。苦受等等是就本质而言粗重的。不定的等等是就个人而言的。有漏的等等是就世间和出世间而言，为了阐明粗重乐的状态而说的。其中，不善的感受，就热恼的方面来说，以及苦果的方面来说，是粗重的。善的感受，就寂静的方面来说，以及乐果的方面来说，是乐的。无记的感受，就无勤的方面来说，以及无果的方面来说，是乐的。善和不善的感受，就有勤的方面来说，以及有果的方面来说，是粗重的。无记的感受，如同所说的那样，是乐的。
苦受，就非悦意的方面来说，以及苦的方面来说，是粗重的。乐受，就悦意的方面来说，以及乐的方面来说，是乐的。舍受，就平静的方面来说，以及殊胜的方面来说，是乐的。乐和苦，就扰动的方面来说，以及散乱的方面来说，是粗重的。乐受也会扰动，也会散乱。苦受也是如此。乐受生起时，就像遍及全身的扰动，翻腾，冲击，陶醉，覆盖，如同被冷水浇灌一样生起。苦受生起时，就像把烧红的铁球放进体内一样，就像把草刺扎进身体外面一样生起。舍受，如同所说的那样，是乐的。不定者的感受，由于在各种目标上散乱，所以是粗重的。定者的感受，由于只在一境上运行，所以是乐的。有漏的，由于有漏产生的缘故，是粗重的。有漏的运行，必定是粗重的。无漏的，与所说的相反，是乐的。
其中，有人既不精通于善的方面，也不精通于感受的方面。他为了“守护善的方面”，就破坏了感受的方面；为了“守护感受的方面”，就破坏了善的方面。有人为了“守护方面”，就破坏了其他方面。有人则不破坏。怎么（不破坏）呢？因为在感受的方面，说的是“乐受和苦受是粗重的，舍受是乐的”。有人反驳这（说法）——并非所有舍受都是乐的。它也有善的、不善的和无记的。其中，善的和不善的是粗重的，无记的是乐的。为什么呢？因为在善的方面经典里是这样说的。这样，善的方面就得到了守护，而感受的方面却被破坏了。
然而，在善的方面所说的“善和不善的感受是粗重的，无记的感受是乐的”，有人反驳这（说法）——并非所有无记的都是乐的。它也有乐的、苦的和舍的。其中，乐和苦是粗重的，舍是乐的。为什么呢？因为在感受的方面经典里是这样说的。这样，感受的方面就得到了守护，而善的方面却被破坏了。但是，在善的方面出现的地方，不观察感受的方面，在感受的方面出现的地方，不观察善的方面，以善等（感受）的善的方面的特征，以乐等（感受）的感受的方面的特征，阐述粗重和乐，就不会破坏（任何方面）。


Yampi ‘‘kusalākusalā vedanā oḷārikā, abyākatā vedanā sukhumā’’ti kusalattike vuttaṃ, tattheko ‘kusalā lokuttaravedanāpi samānā oḷārikā nāma, vipākā antamaso dvipañcaviññāṇasahajātāpi samānā sukhumā nāma hotī’ti vadati. So evarūpaṃ santaṃ paṇītaṃ lokuttaravedanaṃ oḷārikaṃ nāma karonto, dvipañcaviññāṇasampayuttaṃ ahetukaṃ hīnaṃ jaḷaṃ vedanaṃ sukhumaṃ nāma karonto ‘tikaṃ rakkhissāmī’ti bhūmantaraṃ bhindati nāma. Tattha tattha bhūmiyaṃ kusalaṃ pana taṃtaṃbhūmivipākeneva saddhiṃ yojetvā kathento na bhindati nāma. Tatrāyaṃ nayo – kāmāvacarakusalā hi oḷārikā; kāmāvacaravipākā sukhumā . Rūpāvacarārūpāvacaralokuttarakusalā oḷārikā; rūpāvacarārūpāvacaralokuttaravipākā sukhumāti. Iminā nīhārena kathento na bhindati nāma.

Tipiṭakacūḷanāgatthero panāha – ‘‘akusale oḷārikasukhumatā nāma na uddharitabbā. Tañhi ekantaoḷārikameva. Lokuttarepi oḷārikasukhumatā na uddharitabbā. Tañhi ekantasukhuma’’nti . Imaṃ kathaṃ āharitvā tipiṭakacūḷābhayattherassa kathayiṃsu – evaṃ therena kathitanti. Tipiṭakacūḷābhayatthero āha – ‘‘sammāsambuddhena abhidhammaṃ patvā ekapadassāpi dvinnampi padānaṃ āgataṭṭhāne nayaṃ dātuṃ yuttaṭṭhāne nayo adinno nāma natthi, nayaṃ kātuṃ yuttaṭṭhāne nayo akato nāma natthi. Idha panekacco ‘ācariyo asmī’ti vicaranto akusale oḷārikasukhumataṃ uddharamāno kukkuccāyati. Sammāsambuddhena pana lokuttarepi oḷārikasukhumatā uddharitā’’ti. Evañca pana vatvā idaṃ suttaṃ āhari – ‘‘tatra, bhante, yāyaṃ paṭipadā dukkhā dandhābhiññā, ayaṃ, bhante, paṭipadā ubhayeneva hīnā akkhāyati – dukkhattā dandhattā cā’’ti (dī. ni. 



有人说：“善与不善的感受是粗大的，无记的感受是细微的。”这是针对善而说的。其中有人主张：“善的出世间感受也同样是粗大的，果报至少与五门转向心俱起的也同样是细微的。”他如此这般，把殊胜美妙的出世间感受说成是粗大的，把与五门转向心相应、无因的、低劣的、粗俗的感受说成是细微的，（如此）“我要维护注疏”就破坏了经义。在各处经中，把善与其相应的异熟果联系起来解说，就不会破坏经义。其中的原则是：欲界善是粗大的；欲界异熟果是细微的。色界、无色界、出世间善是粗大的；色界、无色界、出世间异熟果是细微的。依照这个原则解说就不会破坏经义。
三藏小长老却说：“不善的粗大细微不应该提出。那完全是粗大的。出世间的粗大细微也不应该提出。那完全是细微的。”他们引出这番言论，对三藏小无畏长老说：长老也是这样说的。三藏小无畏长老说：“正等正觉宣说了阿毗达摩，即使对于一个词，在应该给予两种解释的地方，没有给予解释的情况是没有的，在应该作解释的地方，没有作解释的情况是没有的。在此，某人自以为是“我是老师”，提出不善的粗大细微，就自相矛盾了。然而，正等正觉也提出了出世间的粗大细微。”如此这般说完，引出了这段经文：“尊者，那条道路是痛苦的、艰难的，尊者，这条道路被称为两方面都低劣——因为痛苦，因为艰难。”(长部·小缘经)


 Ettha hi catasso paṭipadā lokiyalokuttaramissakā kathitā.

Taṃ taṃ vā panāti ettha na heṭṭhimanayo oloketabbo. Taṃtaṃvāpanavaseneva kathetabbaṃ. Duvidhā hi akusalā – lobhasahagatā dosasahagatā ca. Tattha dosasahagatā oḷārikā, lobhasahagatā sukhumā. Dosasahagatāpi duvidhā – niyatā aniyatā ca. Tattha niyatā oḷārikā, aniyatā sukhumā. Niyatāpi kappaṭṭhitikā oḷārikā, nokappaṭṭhitikā sukhumā. Kappaṭṭhitikāpi asaṅkhārikā oḷārikā, sasaṅkhārikā sukhumā. Lobhasahagatāpi dvidhā – diṭṭhisampayuttā diṭṭhivippayuttā ca. Tattha diṭṭhisampayuttā oḷārikā, diṭṭhivippayuttā sukhumā. Diṭṭhisampayuttāpi niyatā oḷārikā, aniyatā sukhumā. Sāpi asaṅkhārikā oḷārikā, sasaṅkhārikā sukhumā.

Saṅkhepato akusalaṃ patvā yā vipākaṃ bahuṃ deti sā oḷārikā, yā appaṃ sā sukhumā. Kusalaṃ patvā pana appavipākā oḷārikā, bahuvipākā sukhumā. Catubbidhe kusale kāmāvacarakusalā oḷārikā, rūpāvacarakusalā sukhumā. Sāpi oḷārikā, arūpāvacarakusalā sukhumā . Sāpi oḷārikā, lokuttarakusalā sukhumā. Ayaṃ tāva bhūmīsu abhedato nayo.

Bhedato pana kāmāvacarā dānasīlabhāvanāmayavasena tividhā. Tattha dānamayā oḷārikā, sīlamayā sukhumā. Sāpi oḷārikā, bhāvanāmayā sukhumā. Sāpi duhetukā tihetukāti duvidhā. Tattha duhetukā oḷārikā, tihetukā sukhumā. Tihetukāpi sasaṅkhārikaasaṅkhārikabhedato duvidhā. Tattha sasaṅkhārikā oḷārikā, asaṅkhārikā sukhumā. Rūpāvacare paṭhamajjhānakusalavedanā oḷārikā, dutiyajjhānakusalavedanā sukhumā…pe… catutthajjhānakusalavedanā sukhumā. Sāpi oḷārikā, ākāsānañcāyatanakusalavedanā sukhumā ākāsānañcāyatanakusalavedanā oḷārikā…pe…. Nevasaññānāsaññāyatanakusalavedanā sukhumā. Sāpi oḷārikā, vipassanāsahajātā sukhumā. Sāpi oḷārikā, sotāpattimaggasahajātā sukhumā. Sāpi oḷārikā…pe… arahattamaggasahajātā sukhumā.

Catubbidhe vipāke kāmāvacaravipākavedanā oḷārikā, rūpāvacaravipākavedanā sukhumā. Sāpi oḷārikā…pe… lokuttaravipākavedanā sukhumā. Evaṃ tāva abhedato.

Bhedato pana kāmāvacaravipākā atthi ahetukā, atthi sahetukā. Sahetukāpi atthi duhetukā, atthi tihetukā. Tattha ahetukā oḷārikā, sahetukā sukhumā. Sāpi duhetukā oḷārikā, tihetukā sukhumā. Tatthāpi sasaṅkhārikā oḷārikā, asaṅkhārikā sukhumā. Paṭhamajjhānavipākā oḷārikā, dutiyajjhānavipākā sukhumā…pe… catutthajjhānavipākā sukhumā. Sāpi oḷārikā, ākāsānañcāyatanavipākā sukhumā. Sāpi oḷārikā…pe… nevasaññānāsaññāyatanavipākā sukhumā. Sāpi oḷārikā, sotāpattiphalavedanā sukhumā. Sāpi oḷārikā, sakadāgāmi…pe… arahattaphalavedanā sukhumā.

Tīsu kiriyāsu kāmāvacarakiriyavedanā oḷārikā, rūpāvacarakiriyavedanā sukhumā. Sāpi oḷārikā, arūpāvacarakiriyavedanā sukhumā. Evaṃ tāva abhedato. Bhedato pana ahetukādivasena bhinnāya kāmāvacarakiriyāya ahetukakiriyavedanā oḷārikā, sahetukā sukhumā. Sāpi duhetukā oḷārikā, tihetukā sukhumā. Tatthāpi sasaṅkhārikā oḷārikā, asaṅkhārikā sukhumā. Paṭhamajjhāne kiriyavedanā oḷārikā, dutiyajjhāne sukhumā. Sāpi oḷārikā, tatiye…pe… catutthe sukhumā. Sāpi oḷārikā, ākāsānañcāyatanakiriyavedanā sukhumā. Sāpi oḷārikā, viññāṇañcā…pe… nevasaññānāsaññāyatanakiriyavedanā sukhumā. Yā oḷārikā sā hīnā. Yā sukhumā sā paṇītā.


这里讲述了世俗与出世间杂糅的四种道支。
1. 在此，不要从下劣的角度去理解它，而要根据它本身的性质来解释。不善有两种：与贪相应的不善，与嗔相应的不善。其中，与嗔相应的不善粗重，与贪相应的不善细微。与嗔相应的不善也有两种：确定的与不确定的。其中，确定的粗重，不确定的细微。确定的不善中，能长久持续的粗重，不能长久持续的细微。能长久持续的不善中，有寻的粗重，无寻的细微。与贪相应的不善也有两种：与邪见相应的，与邪见不相应的。其中，与邪见相应的粗重，与邪见不相应的细微。与邪见相应的不善中，确定的粗重，不确定的细微。这其中，有寻的粗重，无寻的细微。
简而言之，就以不善来说，导致多异熟的粗重，导致少异熟的细微。就以善来说，导致少异熟的粗重，导致多异熟的细微。四种善中，欲界善粗重，色界善细微。色界善也粗重，无色界善细微。无色界善也粗重，出世间善细微。这是就地（境界）的差别而言的解释。
2. 就体（性质）的差别而言，欲界善以布施、持戒、修习禅定这三个要素而分为三种。其中，以布施为主的粗重，以持戒为主的细微。持戒为主的也粗重，以修习禅定为主的细微。修习禅定为主的又分为二因与三因两种。其中，二因的粗重，三因的细微。三因的又以有寻、无寻的区别分为两种。其中，有寻的粗重，无寻的细微。色界中，初禅善受粗重，二禅善受细微……乃至……四禅善受细微。四禅善受也粗重，空无边处善受细微。空无边处善受也粗重……乃至……非想非非想处善受细微。非想非非想处善受也粗重，与毗婆舍那相应的细微。与毗婆舍那相应的也粗重，与须陀洹道相应的细微。与须陀洹道相应的也粗重……乃至……与阿罗汉道相应的细微。
3. 四种异熟中，欲界异熟受粗重，色界异熟受细微。色界异熟受也粗重……乃至……出世间异熟受细微。以上是就地（境界）的差别而言的。
就体（性质）的差别而言，欲界异熟有的无因，有的有因。有因的异熟有的二因，有的三因。其中，无因的粗重，有因的细微。有因的异熟中，二因的粗重，三因的细微。这其中，有寻的粗重，无寻的细微。初禅异熟粗重，二禅异熟细微……乃至……四禅异熟细微。四禅异熟也粗重，空无边处异熟细微。空无边处异熟也粗重……乃至……非想非非想处异熟细微。非想非非想处异熟也粗重，须陀洹果受细微。须陀洹果受也粗重，斯陀含……乃至……阿罗汉果受细微。
4. 三种作用中，欲界作用受粗重，色界作用受细微。色界作用受也粗重，无色界作用受细微。以上是就地（境界）的差别而言的。就体（性质）的差别而言，以无因等区别的欲界作用中，无因作用受粗重，有因的细微。有因的也分二因的粗重，三因的细微。这其中，有寻的粗重，无寻的细微。初禅作用受粗重，二禅的细微。二禅的也粗重，三禅的……乃至……四禅的细微。四禅的也粗重，空无边处作用受细微。空无边处作用受也粗重，识无边处……乃至……非想非非想处作用受细微。粗重的下劣，细微的殊胜。


13. Dūradukaniddese akusalavedanā visabhāgaṭṭhena visaṃsaṭṭhena ca kusalābyākatāhi dūre. Iminā nayena sabbapadesu dūratā veditabbā. Sacepi hi akusalādivedanāsamaṅgino dukkhādivedanāsamaṅgino ca tayo tayo janā ekamañce nisinnā honti, tesampi tā vedanā visabhāgaṭṭhena visaṃsaṭṭhena ca dūreyeva nāma. Samāpannavedanādisamaṅgīsupi eseva nayo. Akusalā pana akusalāya sabhāgaṭṭhena sarikkhaṭṭhena ca santike nāma. Iminā nayena sabbapadesu santikatā veditabbā. Sacepi hi akusalādivedanāsamaṅgīsu tīsu janesu eko kāmabhave, eko rūpabhave, eko arūpabhave, tesampi tā vedanā sabhāgaṭṭhena sarikkhaṭṭhena ca santikeyeva nāma. Kusalādivedanāsamaṅgīsupi eseva nayo.

Taṃ taṃ vā panāti ettha heṭṭhimanayaṃ anoloketvā taṃ taṃ vāpanavaseneva kathetabbaṃ. Kathentena ca na dūrato santikaṃ uddharitabbaṃ, santikato pana dūraṃ uddharitabbaṃ. Duvidhā hi akusalā – lobhasahagatā dosasahagatā ca. Tattha lobhasahagatā lobhasahagatāya santike nāma, dosasahagatāya dūre nāma. Dosasahagatā dosasahagatāya santike nāma, lobhasahagatāya dūre nāma. Dosasahagatāpi niyatā niyatāya santike nāmāti. Evaṃ aniyatā. Kappaṭṭhitikaasaṅkhārikasasaṅkhārikabhedaṃ lobhasahagatādīsu ca diṭṭhisampayuttādibhedaṃ sabbaṃ oḷārikadukaniddese vitthāritavasena anugantvā ekekakoṭṭhāsavedanā taṃtaṃkoṭṭhāsavedanāya eva santike, itarā itarāya dūreti veditabbāti.

Ayaṃ vedanākkhandhaniddeso.

3. Saññākkhandhaniddeso

14. Saññākkhandhaniddese yā kāci saññāti catubhūmikasaññaṃ pariyādiyati. Cakkhusamphassajā saññātiādīni atītādivasena niddiṭṭhasaññaṃ sabhāvato dassetuṃ vuttāni. Tattha cakkhusamphassato cakkhusamphassasmiṃ vā jātā cakkhusamphassajā nāma. Sesāsupi eseva nayo . Ettha ca purimā pañca cakkhupasādādivatthukāva. Manosamphassajā hadayavatthukāpi avatthukāpi. Sabbā catubhūmikasaññā.



13. 在论述粗重与痛苦的章节中，不善的感受以种类不同、个体不同而与善和无记的感受相远离。以此原则，在所有地方都应知道远离。即使是不善等感受的领受者、苦等感受的领受者这三类人坐在同一个地方，他们的感受也以种类不同、个体不同而仍然是远离的。对于领受乐受等的人也是同样的原则。然而，不善对不善来说，以种类相同、个体相近而相近。以此原则，在所有地方都应知道相近。即使是不善等感受的三位领受者，一位在欲界，一位在色界，一位在无色界，他们的感受也以种类相同、个体相近而仍然是相近的。对于领受善等感受的人也是同样的原则。
在此，不要从下劣的角度去理解它，而要根据它本身的性质来解释。在解释的时候，不要从远离的推导出相近的，而要从相近的推导出远离的。不善有两种：与贪相应的不善，与嗔相应的不善。其中，与贪相应的不善与与贪相应的不善相近，与与嗔相应的不善相远离。与嗔相应的不善与与嗔相应的不善相近，与与贪相应的不善相远离。与嗔相应的不善中，确定的与确定的相近。不确定的也如此。能长久持续的、有寻的、无寻的区别，与贪相应的不善等与邪见相应等的区别，所有这些都在论述粗重与痛苦的章节中详细地解释过，每一个个体的感受都只与同一个个体的感受相近，与其他的相远离，应该这样理解。
这是关于受蕴的论述。
想蕴的论述
14. 在想蕴的论述中，任何想都包含在四地的想中。由眼触生的想等等，以过去等等的方式确定了想，是为了从整体上说明（想蕴）而说的。其中，由眼触生，或在眼触中生的，称为由眼触生的想。其余的也是同样的原则。这里，前五种是由眼根等为缘。由意触生的，以心为缘，也可能是无缘的。所有（这些想）都是四地的想。

17. Oḷārikadukaniddese paṭighasamphassajāti sappaṭighe cakkhupasādādayo vatthuṃ katvā sappaṭighe rūpādayo ārabbha uppanno phasso paṭighasamphasso nāma. Tato tasmiṃ vā jātā paṭighasamphassajā nāma. Cakkhusamphassajā saññā…pe… kāyasamphassajā saññātipi tassāyeva vatthuto nāmaṃ. Rūpasaññā…pe… phoṭṭhabbasaññātipi tassāyeva ārammaṇato nāmaṃ. Idaṃ pana vatthārammaṇato nāmaṃ. Sappaṭighāni hi vatthūni nissāya, sappaṭighāni ca ārammaṇāni ārabbha uppattito esā paṭighasamphassajā saññāti vuttā. Manosamphassajātipi pariyāyena etissā nāmaṃ hotiyeva. Cakkhuviññāṇañhi mano nāma. Tena sahajāto phasso manosamphasso nāma. Tasmiṃ manosamphasse, tasmā vā manosamphassā jātāti manosamphassajā. Tathā sotaghānajivhākāyaviññāṇaṃ mano nāma. Tena sahajāto phasso manosamphasso nāma. Tasmiṃ manosamphasse, tasmā vā manosamphassā jātāti manosamphassajā.

Adhivacanasamphassajā saññātipi pariyāyena etissā nāmaṃ hotiyeva. Tayo hi arūpino khandhā sayaṃ piṭṭhivaṭṭakā hutvā attanā sahajātāya saññāya adhivacanasamphassajā saññātipi nāmaṃ karonti. Nippariyāyena pana paṭighasamphassajā saññā nāma pañcadvārikasaññā , adhivacanasamphassajā saññā nāma manodvārikasaññā. Tattha pañcadvārikasaññā oloketvāpi jānituṃ sakkāti oḷārikā. Rajjitvā upanijjhāyantañhi ‘rajjitvā upanijjhāyatī’ti, kujjhitvā upanijjhāyantaṃ ‘kujjhitvā upanijjhāyatī’ti oloketvāva jānanti.

Tatridaṃ vatthu – dve kira itthiyo nisīditvā suttaṃ kantanti. Dvīsu daharesu gāme carantesu eko purato gacchanto ekaṃ itthiṃ olokesi. Itarā taṃ pucchi ‘kasmā nu kho taṃ eso olokesī’ti? ‘Na eso bhikkhu maṃ visabhāgacittena olokesi, kaniṭṭhabhaginīsaññāya pana olokesī’ti. Tesupi gāme caritvā āsanasālāya nisinnesu itaro bhikkhu taṃ bhikkhuṃ pucchi – ‘tayā sā itthī olokitā’ti? ‘Āma olokitā’. ‘Kimatthāyā’ti? ‘Mayhaṃ bhaginīsarikkhattā taṃ olokesi’nti āha. Evaṃ pañcadvārikasaññā oloketvāpi jānituṃ sakkāti veditabbā. Sā panesā pasādavatthukā eva. Keci pana javanappavattāti dīpenti. Manodvārikasaññā pana ekamañce vā ekapīṭhe vā nisīditvāpi aññaṃ cintentaṃ vitakkentañca ‘kiṃ cintesi, kiṃ vitakkesī’ti pucchitvā tassa vacanavaseneva jānitabbato sukhumā. Sesaṃ vedanākkhandhasadisamevāti.

Ayaṃ saññākkhandhaniddeso.

4. Saṅkhārakkhandhaniddeso

20. Saṅkhārakkhandhaniddese ye keci saṅkhārāti catubhūmikasaṅkhāre pariyādiyati. Cakkhusamphassajā cetanātiādīni atītādivasena niddiṭṭhasaṅkhāre sabhāvato dassetuṃ vuttāni. Cakkhusamphassajātiādīni vuttatthāneva. Cetanāti heṭṭhimakoṭiyā padhānasaṅkhāravasena vuttaṃ. Heṭṭhimakoṭiyā hi antamaso cakkhuviññāṇena saddhiṃ pāḷiyaṃ āgatā cattāro saṅkhārā uppajjanti. Tesu cetanā padhānā āyūhanaṭṭhena pākaṭattā. Tasmā ayameva gahitā. Taṃsampayuttasaṅkhārā pana tāya gahitāya gahitāva honti. Idhāpi purimā pañca cakkhupasādādivatthukāva. Manosamphassajā hadayavatthukāpi avatthukāpi. Sabbā catubhūmikacetanā. Sesaṃ vedanākkhandhasadisamevāti.

Ayaṃ saṅkhārakkhandhaniddeso.

5. Viññāṇakkhandhaniddeso




17. 在眼等根门交互生起的触类中，以眼根等为缘，以色等为境而生起的触，名为交互触。然后，在那（交互触）中或者从那（交互触）生起的，名为交互触生。眼触生受……乃至……身触生受也以它为缘而立名。色受……乃至……所触受也以它为境而立名。这却是以缘与境而立名。因为依止于交互的诸缘，以及缘于交互的诸境而生起，所以这交互触生受才被这样说。意触生类也同样依次这样立名。眼识也名为意。与它俱生的触名为意触。在那意触中，或者从那意触生起的，名为意触生。同样，耳鼻舌身识也名为意。与它俱生的触名为意触。在那意触中，或者从那意触生起的，名为意触生。
名触生受也同样依次这样立名。因为三个非色蕴自身成为支柱，以自身与俱生的受，也立名为名触生受。而详细来说，交互触生受名为五门受，名触生受名为意门受。其中，五门受通过观察也能知道，所以是粗显的。因为在嗔怒后省察时，“在嗔怒后省察”；欢喜后省察时，“在欢喜后省察”，通过观察就能知道。
这里有这样一个例子：两个女人坐着诵经。在两人去村子的路上，一个（男人）走在前面，看了一个女人。另一个问她：“为什么他看你？”“那比丘不是以贪欲心看我，而是以看待小妹妹的心态看我。”她们在村子里走了一圈，在休息室里坐下后，另一个比丘问那比丘：“你看了那女人？”“是的，看了。”“为什么？”“我把她看作我的妹妹。”这样，应该知道，五门受通过观察也能知道。这（五门受）本身是信敬的所缘。但有些人解释为快速生起。而意门受，即使是两人同坐一处，一人想着或思虑着另一事，（也只能）通过问他“你在想什么，你在思虑什么”，根据他的回答才能知道，所以是微细的。其余的与受蕴所说的相同。
这是受蕴的说明。
4. 行蕴的说明
20. 在行蕴的说明中，“一切行”概括了四种地（根）的行。眼触生作意等等，以过去等等的方式说明了已确定的行，是为了阐明其本质而说的。眼触生类等与前文所说的一样。作意等以最低限度来说明了主要行。因为最低限度来说，至少与眼识一起在刹那间生起四个行。在这些行中，作意由于推动作用而显著。因此，只举出了这（作意）。与它相应的行，由于它被举出，也就被举出了。这里，前五种以眼根等为缘。意触生以心脏为缘，也可能没有缘。所有（作意）都是四种地（根）的作意。其余的与受蕴所说的相同。
这是行蕴的说明。
5. 识蕴的说明

26. Viññāṇakkhandhaniddese yaṃ kiñci viññāṇanti catubhūmakaviññāṇaṃ pariyādiyati. Cakkhuviññāṇantiādīni atītādivasena niddiṭṭhaviññāṇaṃ sabhāvato dassetuṃ vuttāni. Tattha cakkhuviññāṇādīni pañca cakkhupasādādivatthukāneva, manoviññāṇaṃ hadayavatthukampi avatthukampi. Sabbaṃ catubhūmakaviññāṇaṃ. Sesaṃ vedanākkhandhasadisamevāti.

Ayaṃ viññāṇakkhandhaniddeso.

Pakiṇṇakakathā

Idāni pañcasupi khandhesu samuggamato, pubbāparato, addhānaparicchedato, ekuppādanānānirodhato, nānuppādaekanirodhato, ekuppādaekanirodhato, nānuppādanānānirodhato, atītānāgatapaccuppannato, ajjhattikabāhirato, oḷārikasukhumato, hīnapaṇītato, dūrasantikato, paccayato, samuṭṭhānato, parinipphannato, saṅkhatatoti soḷasahākārehi pakiṇṇakaṃ veditabbaṃ.

Tattha duvidho samuggamo – gabbhaseyyakasamuggamo, opapātikasamuggamoti. Tattha gabbhaseyyakasamuggamo evaṃ veditabbo – gabbhaseyyakasattānañhi paṭisandhikkhaṇe pañcakkhandhā apacchāapure ekato pātubhavanti. Tasmiṃ khaṇe pātubhūtā kalalasaṅkhātā rūpasantati parittā hoti. Khuddakamakkhikāya ekavāyāmena pātabbamattāti vatvā puna ‘atibahuṃ etaṃ, saṇhasūciyā tele pakkhipitvā ukkhittāya paggharitvā agge ṭhitabindumatta’nti vuttaṃ. Tampi paṭikkhipitvā ‘ekakese telato uddharitvā gahite tassa paggharitvā agge ṭhitabindumatta’nti vuttaṃ. Tampi paṭikkhipitvā ‘imasmiṃ janapade manussānaṃ kese aṭṭhadhā phālite tato ekakoṭṭhāsappamāṇo uttarakurukānaṃ keso; tassa pasannatilatelato uddhaṭassa agge ṭhitabindumatta’nti vuttaṃ. Tampi paṭikkhipitvā ‘etaṃ bahu, jātiuṇṇā nāma sukhumā; tassā ekaaṃsuno pasannatilatele pakkhipitvā uddhaṭassa paggharitvā agge ṭhitabindumatta’nti vuttaṃ. Taṃ panetaṃ acchaṃ hoti vippasannaṃ anāvilaṃ parisuddhaṃ pasannatilatelabindusamānavaṇṇaṃ . Vuttampi cetaṃ –

Tilatelassa yathā bindu, sappimaṇḍo anāvilo;

Evaṃ vaṇṇapaṭibhāgaṃ, kalalanti pavuccatīti.

Evaṃ parittāya rūpasantatiyā tīṇi santatisīsāni honti – vatthudasakaṃ, kāyadasakaṃ, itthiyā itthindriyavasena purisassa purisindriyavasena bhāvadasakanti. Tattha vatthurūpaṃ, tassa nissayāni cattāri mahābhūtāni, taṃnissitā vaṇṇagandharasojā, jīvitanti – idaṃ vatthudasakaṃ nāma. Kāyapasādo, tassa nissayāni cattāri mahābhūtāni, tannissitā vaṇṇagandharasojā, jīvitanti – idaṃ kāyadasakaṃ nāma. Itthiyā itthibhāvo, purisassa purisabhāvo, tassa nissayāni cattāri mahābhūtāni, tannissitā vaṇṇagandharasojā, jīvitanti – idaṃ bhāvadasakaṃ nāma.

Evaṃ gabbhaseyyakānaṃ paṭisandhiyaṃ ukkaṭṭhaparicchedena samatiṃsa kammajarūpāni rūpakkhandho nāma hoti. Paṭisandhicittena pana sahajātā vedanā vedanākkhandho, saññā saññākkhandho, saṅkhārā saṅkhārakkhandho, paṭisandhicittaṃ viññāṇakkhandhoti. Evaṃ gabbhaseyyakānaṃ paṭisandhikkhaṇe pañcakkhandhā paripuṇṇā honti. Sace pana napuṃsakapaṭisandhi hoti, bhāvadasakaṃ hāyati. Dvinnaṃ dasakānaṃ vasena samavīsati kammajarūpāni rūpakkhandho nāma hoti. Vedanākkhandhādayo vuttappakārā evāti. Evampi gabbhaseyyakānaṃ paṭisandhikkhaṇe pañcakkhandhā paripuṇṇā honti.


26. Viññāṇakkhandhaniddese yaṃ kiñci viññāṇanti catubhūmakaviññāṇaṃ pariyādiyati. Cakkhuviññāṇantiādīni atītādivasena niddiṭṭhaviññāṇaṃ sabhāvato dassetuṃ vuttāni. Tattha cakkhuviññāṇādīni pañca cakkhupasādādivatthukāneva, manoviññāṇaṃ hadayavatthukampi avatthukampi. Sabbaṃ catubhūmakaviññāṇaṃ. Sesaṃ vedanākkhandhasadisamevāti.

Ayaṃ viññāṇakkhandhaniddeso.

Pakiṇṇakakathā

Idāni pañcasupi khandhesu samuggamato, pubbāparato, addhānaparicchedato, ekuppādanānānirodhato, nānuppādaekanirodhato, ekuppādaekanirodhato, nānuppādanānānirodhato, atītānāgatapaccuppannato, ajjhattikabāhirato, oḷārikasukhumato, hīnapaṇītato, dūrasantikato, paccayato, samuṭṭhānato, parinipphannato, saṅkhatatoti soḷasahākārehi pakiṇṇakaṃ veditabbaṃ.

Tattha duvidho samuggamo – gabbhaseyyakasamuggamo, opapātikasamuggamoti. Tattha gabbhaseyyakasamuggamo evaṃ veditabbo – gabbhaseyyakasattānañhi paṭisandhikkhaṇe pañcakkhandhā apacchāapure ekato pātubhavanti. Tasmiṃ khaṇe pātubhūtā kalalasaṅkhātā rūpasantati parittā hoti. Khuddakamakkhikāya ekavāyāmena pātabbamattāti vatvā puna ‘atibahuṃ etaṃ, saṇhasūciyā tele pakkhipitvā ukkhittāya paggharitvā agge ṭhitabindumatta’nti vuttaṃ. Tampi paṭikkhipitvā ‘ekakese telato uddharitvā gahite tassa paggharitvā agge ṭhitabindumatta’nti vuttaṃ. Tampi paṭikkhipitvā ‘imasmiṃ janapade manussānaṃ kese aṭṭhadhā phālite tato ekakoṭṭhāsappamāṇo uttarakurukānaṃ keso; tassa pasannatilatelato uddhaṭassa agge ṭhitabindumatta’nti vuttaṃ. Tampi paṭikkhipitvā ‘etaṃ bahu, jātiuṇṇā nāma sukhumā; tassā ekaaṃsuno pasannatilatele pakkhipitvā uddhaṭassa paggharitvā agge ṭhitabindumatta’nti vuttaṃ. Taṃ panetaṃ acchaṃ hoti vippasannaṃ anāvilaṃ parisuddhaṃ pasannatilatelabindusamānavaṇṇaṃ . Vuttampi cetaṃ –

Tilatelassa yathā bindu, sappimaṇḍo anāvilo;

Evaṃ vaṇṇapaṭibhāgaṃ, kalalanti pavuccatīti.

Evaṃ parittāya rūpasantatiyā tīṇi santatisīsāni honti – vatthudasakaṃ, kāyadasakaṃ, itthiyā itthindriyavasena purisassa purisindriyavasena bhāvadasakanti. Tattha vatthurūpaṃ, tassa nissayāni cattāri mahābhūtāni, taṃnissitā vaṇṇagandharasojā, jīvitanti – idaṃ vatthudasakaṃ nāma. Kāyapasādo, tassa nissayāni cattāri mahābhūtāni, tannissitā vaṇṇagandharasojā, jīvitanti – idaṃ kāyadasakaṃ nāma. Itthiyā itthibhāvo, purisassa purisabhāvo, tassa nissayāni cattāri mahābhūtāni, tannissitā vaṇṇagandharasojā, jīvitanti – idaṃ bhāvadasakaṃ nāma.

Evaṃ gabbhaseyyakānaṃ paṭisandhiyaṃ ukkaṭṭhaparicchedena samatiṃsa kammajarūpāni rūpakkhandho nāma hoti. Paṭisandhicittena pana sahajātā vedanā vedanākkhandho, saññā saññākkhandho, saṅkhārā saṅkhārakkhandho, paṭisandhicittaṃ viññāṇakkhandhoti. Evaṃ gabbhaseyyakānaṃ paṭisandhikkhaṇe pañcakkhandhā paripuṇṇā honti. Sace pana napuṃsakapaṭisandhi hoti, bhāvadasakaṃ hāyati. Dvinnaṃ dasakānaṃ vasena samavīsati kammajarūpāni rūpakkhandho nāma hoti. Vedanākkhandhādayo vuttappakārā evāti. Evampi gabbhaseyyakānaṃ paṭisandhikkhaṇe pañcakkhandhā paripuṇṇā honti.


26. 在识蕴的论述中，所有被称为“识”的，都涵盖在四界识之中。眼识等等，是根据过去等等时态来确定识的自性而说的。其中，眼识等五识只有眼根等等为所依处，意识则有心脏为所依处，也有非心脏为所依处。所有（这些识）都属于四界识。其余的（论述）与受蕴相同。
这就是识蕴的论述。
杂说
现在，对于五蕴，应该从以下十六种方式来理解杂说：从生起、前后、增减界限、一期生多期灭、非一期生一期灭、一期生一期灭、非一期生多期灭、过去现在未来、内外、粗细、劣胜、远近、因缘、生起处、圆满、有为。
其中，生起有两种：胎生和化生。这里，胎生应该这样理解：对于胎生众生，在结生之时，五蕴同时产生。在那一刻产生的、被称为“羯剌蓝”的色相续非常微小。经中说，它像小果蝇一口能吞下的量；又进一步说，“那太多了，像用细针蘸油，提起后针尖上留下的油滴那么大。” 又否定这种说法，“像用一根头发蘸油，提起后在发尖上留下的油滴那么大。” 又否定这种说法，“这个地方的人的头发分成八份，其中一份的量相当于北俱卢洲人的一根头发；像用北俱卢洲人的一根头发蘸取澄清的油，提起后在发尖上留下的油滴那么大。” 又否定这种说法，“这还是很多，有一种叫‘闍体邬瑟’的微尘；像把这样一粒微尘放入澄清的油中，提起后在它上面留下的油滴那么大。” 这滴油光滑、清澈、纯净、透明，颜色如同澄清的油滴。也正如经中所说：
如同芝麻油的油滴，光滑圆润又清澈；
同样的颜色和光泽，被称为羯剌蓝。
这样微小的色相续，引领着三种相续支：物质支、身体支、女性的女性特征和男性的男性特征支。其中，物质色、依靠它的四大种、依附于它们的色声香味触、命根——这叫做物质支。身体、依靠它的四大种、依附于它们的色声香味触、命根——这叫做身体支。女性的女性特征、男性的男性特征、依靠它们的四大种、依附于它们的色声香味触、命根——这叫做特征支。
这样，对于胎生者，在结生时，以最广义的界限来说，三十种业生色构成了色蕴。而与结生心同时产生的受是受蕴，想是想蕴，行是行蕴，结生心是识蕴。这样，对于胎生者，在结生之时，五蕴就圆满了。如果是中性者的结生，就缺少特征支。以两种支来算，二十种业生色构成了色蕴。受蕴等等如前所述。这样，对于胎生者，在结生之时，五蕴也圆满了。


Imasmiṃ ṭhāne tisamuṭṭhānikappaveṇī kathetabbā bhaveyya. Taṃ pana akathetvā ‘opapātikasamuggamo’ nāma dassito. Opapātikānañhi paripuṇṇāyatanānaṃ paṭisandhikkhaṇe heṭṭhā vuttāni tīṇi, cakkhusotaghānajivhādasakāni cāti satta rūpasantatisīsāni pātubhavanti. Tattha cakkhudasakādīni kāyadasakasadisāneva. Napuṃsakassa pana bhāvadasakaṃ natthi. Evaṃ paripuṇṇāyatanānaṃ opapātikānaṃ samasattati ceva samasaṭṭhi ca kammajarūpāni rūpakkhandho nāma. Vedanākkhandhādayo vuttappakārā evāti. Evaṃ opapātikānaṃ paṭisandhikkhaṇe pañcakkhandhā paripuṇṇā honti. Ayaṃ ‘opapātikasamuggamo’ nāma. Evaṃ tāva pañcakkhandhā ‘samuggamato’ veditabbā.

‘Pubbāparato’ti evaṃ pana gabbhaseyyakānaṃ apacchāapure uppannesu pañcasu khandhesu kiṃ rūpaṃ paṭhamaṃ rūpaṃ samuṭṭhāpeti udāhu arūpanti? Rūpaṃ rūpameva samuṭṭhāpeti, na arūpaṃ. Kasmā? Paṭisandhicittassa na rūpajanakattā. Sabbasattānañhi paṭisandhicittaṃ, khīṇāsavassa cuticittaṃ, dvipañcaviññāṇāni, cattāri arūppavipākānīti soḷasa cittāni rūpaṃ na samuṭṭhāpenti. Tattha paṭisandhicittaṃ tāva vatthuno dubbalatāya appatiṭṭhitatāya paccayavekallatāya āgantukatāya ca rūpaṃ na samuṭṭhāpeti. Tattha hi sahajātaṃ vatthu uppādakkhaṇe dubbalaṃ hotīti vatthuno dubbalatāya rūpaṃ na samuṭṭhāpeti. Yathā ca papāte patanto puriso aññassa nissayo bhavituṃ na sakkoti, evaṃ etampi kammavegakkhittattā papāte patamānaṃ viya appatiṭṭhitaṃ. Iti kammavegakkhittattā, appatiṭṭhitatāyapi rūpaṃ na samuṭṭhāpeti.

Paṭisandhicittañca vatthunā saddhiṃ apacchāapure uppannaṃ. Tassa vatthu purejātaṃ hutvā paccayo bhavituṃ na sakkoti. Sace sakkuṇeyya, rūpaṃ samuṭṭhāpeyya. Yatrāpi vatthu purejātaṃ hutvā paccayo bhavituṃ sakkoti, paveṇī ghaṭiyati, tatrāpi cittaṃ aṅgato aparihīnaṃyeva rūpaṃ samuṭṭhāpeti. Yadi hi cittaṃ ṭhānakkhaṇe vā bhaṅgakkhaṇe vā rūpaṃ samuṭṭhāpeyya, paṭisandhicittampi rūpaṃ samuṭṭhāpeyya. Na pana cittaṃ tasmiṃ khaṇadvaye rūpaṃ samuṭṭhāpeti. Yathā pana ahicchattakamakulaṃ pathavito uṭṭhahantaṃ paṃsucuṇṇaṃ gahetvāva uṭṭhahati, evaṃ cittaṃ purejātaṃ vatthuṃ nissāya uppādakkhaṇe aṭṭha rūpāni gahetvāva uṭṭhahati. Paṭisandhikkhaṇe ca vatthu purejātaṃ hutvā paccayo bhavituṃ na sakkotīti paccayavekallatāyapi paṭisandhicittaṃ rūpaṃ na samuṭṭhāpeti.

Yathā ca āgantukapuriso agatapubbaṃ padesaṃ gato aññesaṃ – ‘etha bho, antogāme vo annapānagandhamālādīni dassāmī’ti vattuṃ na sakkoti, attano avisayatāya appahutatāya, evameva paṭisandhicittaṃ āgantukanti attano āgantukatāyapi rūpaṃ na samuṭṭhāpeti. Apica samatiṃsa kammajarūpāni cittasamuṭṭhānarūpānaṃ ṭhānaṃ gahetvā ṭhitānītipi paṭisandhicittaṃ rūpaṃ na samuṭṭhāpeti.

Khīṇāsavassa pana cuticittaṃ vaṭṭamūlassa vūpasantattā na samuṭṭhāpeti. Tassa hi sabbabhavesu vaṭṭamūlaṃ vūpasantaṃ abhabbuppattikaṃ punabbhave paveṇī nāma natthi. Sotāpannassa pana satta bhave ṭhapetvā aṭṭhameva vaṭṭamūlaṃ vūpasantaṃ. Tasmā tassa cuticittaṃ sattasu bhavesu rūpaṃ samuṭṭhāpeti , sakadāgāmino dvīsu, anāgāmino ekasmiṃ. Khīṇāsavassa sabbabhavesu vaṭṭamūlassa vūpasantattā neva samuṭṭhāpeti.


在这个地方，应该讲述三生相续的次第。但是不讲那个，而讲述“化生”。对于化生者，在具有圆满根门（六根具足）的结生之时，前述的三种，以及眼耳鼻舌身支，共七种色相续支同时产生。其中，眼支等等与身支相同。但如果是中性者，就没有特征支。这样，对于具有圆满根门的化生者来说，六十七种或者六十六种业生色构成了色蕴。受蕴等等如前所述。这样，化生者在结生之时，五蕴就圆满了。这就是所谓的“化生”。这样，“从生起”来说，五蕴就应该这样理解。
“从前后”来说，对于胎生者，在后后产生的五蕴中，是色先生起色，还是非色先生起色呢？是色先生起色，而不是非色。为什么呢？因为结生心不能生起色。所有众生的结生心、阿罗汉的灭尽心、十二种五识、四种无色界异熟心，这十六种心都不能生起色。其中，结生心由于所依处微弱、不稳固、只有因缘的单一性、以及是外来的，所以不能生起色。因为同时产生的所依处在生起的那一刻是微弱的，所以由于所依处的微弱，结生心不能生起色。如同坠落的人不能成为其他人的依靠一样，由于业力的推动，它也像坠落一样不稳固。因此，由于业力的推动和不稳固，结生心不能生起色。
结生心和所依处同时后后生起。它的所依处先生起后，不能成为它的因缘。如果能够成为因缘，次第就成立了，即使在那里，心也只有不缺少肢体才能生起色。如果心在停留的刹那或者坏灭的刹那生起色，那么结生心也能生起色。但是心在这两个刹那都不能生起色。如同蛇从洞中出来时，裹挟着尘土一起出来一样，心依靠先生起的所依处，在生起的刹那裹挟着八种色一起生起。在结生之时，所依处先生起后，不能成为因缘，因此由于只有因缘的单一性，结生心也不能生起色。
如同外来的客人到了一个以前没来过的地方，不能对别人说“来吧，我带你们去村里看看食物、饮料、香料、花环等等”，因为他对这里不熟悉、没有被邀请；同样，结生心是外来的，由于它的外来性，也不能生起色。而且，三十种业生色占据了心生色的位置，因此结生心也不能生起色。
阿罗汉的灭尽心，由于轮回的根源已经断绝，所以不能生起色。对于他来说，在所有存在中，轮回的根源已经断绝，没有再生起的可能，在未来世没有相续可言。而预流果圣者，除了七生之外，在第八生轮回的根源就断绝了。因此，他的灭尽心在七生中能生起色，一来果圣者在两生中，不还果圣者在一生中。而阿罗汉在所有存在中，由于轮回的根源已经断绝，所以不能生起色。


Dvipañcaviññāṇesu pana jhānaṅgaṃ natthi, maggaṅgaṃ natthi, hetu natthīti cittaṅgaṃ dubbalaṃ hotīti cittaṅgadubbalatāya tāni rūpaṃ na samuṭṭhāpenti. Cattāri arūpavipākāni tasmiṃ bhave rūpassa natthitāya rūpaṃ na samuṭṭhāpenti. Na kevalañca tāneva, yāni aññānipi tasmiṃ bhave aṭṭha kāmāvacarakusalāni, dasa akusalāni, nava kiriyacittāni, cattāri āruppakusalāni, catasso āruppakiriyā, tīṇi maggacittāni, cattāri phalacittānīti dvecattālīsa cittāni uppajjanti, tānipi tattha rūpassa natthitāya eva rūpaṃ na samuṭṭhāpenti. Evaṃ paṭisandhicittaṃ rūpaṃ na samuṭṭhāpeti.

Utu pana paṭhamaṃ rūpaṃ samuṭṭhāpeti. Ko esa utu nāmāti? Paṭisandhikkhaṇe uppannānaṃ samatiṃsakammajarūpānaṃ abbhantarā tejodhātu. Sā ṭhānaṃ patvā aṭṭha rūpāni samuṭṭhāpeti. Utu nāma cesa dandhanirodho; cittaṃ khippanirodhaṃ. Tasmiṃ dharanteyeva soḷasa cittāni uppajjitvā nirujjhanti. Tesu paṭisandhianantaraṃ paṭhamabhavaṅgacittaṃ uppādakkhaṇeyeva aṭṭha rūpāni samuṭṭhāpeti. Yadā pana saddassa uppattikālo bhavissati, tadā utucittāni saddanavakaṃ nāma samuṭṭhāpessanti. Kabaḷīkārāhāropi ṭhānaṃ patvā aṭṭha rūpāni samuṭṭhāpeti. Kuto panassa kabaḷīkārāhāroti? Mātito. Vuttampi cetaṃ –

‘‘Yañcassa bhuñjatī mātā, annaṃ pānañca bhojanaṃ;

Tena so tattha yāpeti, mātukucchigato naro’’ti. (saṃ. ni. 

十二种五识中没有禅支，没有道支，没有因，所以心支微弱，由于心支微弱，它们不能生起色。四种无色界异熟心，由于在那个界中没有色，所以不能生起色。不仅是它们，在那个界中产生的其他四十二种心，即八种欲界善心、十种不善心、九种唯作心、四种无色界善心、四种无色界唯作心、三种道心、四种果心，也由于在那里没有色，所以不能生起色。这样，结生心不能生起色。
那么，是温度先生起色。这温度指的是什么呢？就是在结生之时产生的三十种业生色中的内在火大。它占据位置后，生起八种色。温度的灭尽像棍棒的断裂；心的灭尽像火花的熄灭。就在它持续的时候，十六种心生起又灭去。在这些心中，结生后第一个有分心在生起的刹那，就生起八种色。当声音生起的时候，温度心会生起声音处。食团的摄取，占据位置后，也生起八种色。这食团的摄取从哪里来呢？从母亲那里来。也正如经中所说：
母亲所食所饮，食物和饮料；
藉此他获得滋养，在母亲腹中的胎儿。



Evaṃ kucchigato dārako mātarā ajjhohaṭaannapānaojāya yāpeti. Sāva ṭhānappattā aṭṭha rūpāni samuṭṭhāpeti. Nanu ca sā ojā kharā? Vatthu sukhumaṃ? Kathaṃ tattha patiṭṭhātīti? Paṭhamaṃ tāva na patiṭṭhāti; ekassa vā dvinnaṃ vā sattāhānaṃ gatakāle patiṭṭhāti. Tato pana pure vā patiṭṭhātu pacchā vā; yadā mātarā ajjhohaṭaannapānaojā dārakassa sarīre patiṭṭhāti, tadā aṭṭha rūpāni samuṭṭhāpeti.

Opapātikassāpi pakatipaṭiyattānaṃ khādanīyabhojanīyānaṃ atthiṭṭhāne nibbattassa tāni gahetvā ajjhoharato ṭhānappattā ojā rūpaṃ samuṭṭhāpeti. Eko annapānarahite araññe nibbattati, mahāchātako hoti, attanova jivhāya kheḷaṃ parivattetvā gilati. Tatrāpissa ṭhānappattā ojā rūpaṃ samuṭṭhāpeti.

Evaṃ pañcavīsatiyā koṭṭhāsesu dveva rūpāni rūpaṃ samuṭṭhāpenti – tejodhātu ca kabaḷīkārāhāro ca. Arūpepi dveyeva dhammā rūpaṃ samuṭṭhāpenti – cittañceva kammacetanā ca. Tattha rūpaṃ uppādakkhaṇe ca bhaṅgakkhaṇe ca dubbalaṃ, ṭhānakkhaṇe balavanti ṭhānakkhaṇe rūpaṃ samuṭṭhāpeti. Cittaṃ ṭhānakkhaṇe ca bhaṅgakkhaṇe ca dubbalaṃ, uppādakkhaṇeyeva balavanti uppādakkhaṇeyeva rūpaṃ samuṭṭhāpeti. Kammacetanā niruddhāva paccayo hoti. Atīte kappakoṭisatasahassamatthakepi hi āyūhitaṃ kammaṃ etarahi paccayo hoti. Etarahi āyūhitaṃ anāgate kappakoṭisatasahassapariyosānepi paccayo hotīti. Evaṃ ‘pubbāparato’ veditabbā.

‘Addhānaparicchedato’ti rūpaṃ kittakaṃ addhānaṃ tiṭṭhati? Arūpaṃ kittakanti? Rūpaṃ garupariṇāmaṃ dandhanirodhaṃ. Arūpaṃ lahupariṇāmaṃ khippanirodhaṃ. Rūpe dharanteyeva soḷasa cittāni uppajjitvā nirujjhanti. Taṃ pana sattarasamena cittena saddhiṃ nirujjhati. Yathā hi puriso ‘phalaṃ pātessāmī’ti muggarena rukkhasākhaṃ pahareyya, phalāni ca pattāni ca ekakkhaṇeyeva vaṇṭato mucceyyuṃ. Tattha phalāni attano bhārikatāya paṭhamataraṃ pathaviyaṃ patanti, pattāni lahukatāya pacchā. Evameva muggarappahārena pattānañca phalānañca ekakkhaṇe vaṇṭato muttakālo viya paṭisandhikkhaṇe rūpārūpadhammānaṃ ekakkhaṇe pātubhāvo; phalānaṃ bhārikatāya paṭhamataraṃ pathaviyaṃ patanaṃ viya rūpe dharanteyeva soḷasannaṃ cittānaṃ uppajjitvā nirujjhanaṃ; pattānaṃ lahukatāya pacchā pathaviyaṃ patanaṃ viya rūpassa sattarasamena cittena saha nirujjhanaṃ.


这样在母胎中的婴儿依靠母亲摄入的食物饮料的精华而生存。当那精华到达适当位置时,就产生八种色法。然而,那精华不是粗糙的吗?胎位不是细微的吗?它如何在那里安立呢?首先,它并不立即安立;经过一个或两个七日后才安立。此后,无论是先安立还是后安立;当母亲摄入的食物饮料的精华在婴儿身体中安立时,就产生八种色法。
对于化生者,即使在准备好的固体食物和液体食物所在之处出生,摄取那些食物后,当精华到达适当位置时也会产生色法。有人出生在没有食物饮料的森林里,非常饥饿,只能转动自己舌头上的唾液吞咽。在那种情况下,当精华到达适当位置时也会产生色法。
这样,在二十五种成分中,只有两种产生色法 - 火界和段食。在无色界中,也只有两种法产生色法 - 心和业思。其中,色法在生起刹那和坏灭刹那是软弱的,在住立刹那是强盛的,所以在住立刹那产生色法。心在住立刹那和坏灭刹那是软弱的,只在生起刹那是强盛的,所以只在生起刹那产生色法。业思虽然已灭,仍然成为缘。即使在过去百千俱胝劫之前所造作的业,现在也能成为缘。现在所造作的业,在未来百千俱胝劫之末也能成为缘。这样应当了解"前后"。
"就时间限度而言",色法持续多长时间?无色法持续多长时间?色法变化缓慢,灭去迟缓。无色法变化迅速,灭去迅速。在色法还存在时,十六个心已经生起又灭去。而色法则与第十七个心一同灭去。就像一个人想"我要让果实掉落"而用木槌敲打树枝,果实和树叶会在同一刹那从枝条上脱落。其中,果实因为自身重量而先落到地上,树叶因为轻盈而后落。同样地,就像木槌敲击使得树叶和果实在同一刹那从枝条上脱落一样,在结生刹那色法和无色法在同一刹那出现;就像果实因为重量而先落地一样,在色法还存在时十六个心已经生起又灭去;就像树叶因为轻盈而后落地一样,色法与第十七个心一同灭去。


Tattha kiñcāpi rūpaṃ dandhanirodhaṃ garupariṇāmaṃ, cittaṃ khippanirodhaṃ lahupariṇāmaṃ, rūpaṃ pana arūpaṃ arūpaṃ vā rūpaṃ ohāya pavattituṃ na sakkonti. Dvinnampi ekappamāṇāva pavatti. Tatrāyaṃ upamā – eko puriso lakuṇṭakapādo, eko dīghapādo. Tesu ekato maggaṃ gacchantesu yāva dīghapādo ekapadavāraṃ akkamati, tāva itaro pade padaṃ akkamitvā soḷasapadavārena gacchati. Dīghapādo lakuṇṭakapādassa soḷasa padavāre attano pādaṃ añchitvā ākaḍḍhitvā ekameva padavāraṃ karoti. Iti ekopi ekaṃ atikkamituṃ na sakkoti. Dvinnampi gamanaṃ ekappamāṇameva hoti. Evaṃsampadamidaṃ daṭṭhabbaṃ. Lakuṇṭakapādapuriso viya arūpaṃ; dīghapādapuriso viya rūpaṃ; dīghapādassa ekaṃ padavāraṃ akkamaṇakāle itarassa soḷasapadavāraakkamanaṃ viya rūpe dharanteyeva arūpadhammesu soḷasannaṃ cittānaṃ uppajjitvā nirujjhanaṃ; dvinnaṃ purisānaṃ lakuṇṭakapādapurisassa soḷasa padavāre itarassa attano pādaṃ añchitvā ākaḍḍhitvā ekapadavārakaraṇaṃ viya rūpassa sattarasamena cittena saddhiṃ nirujjhanaṃ; dvinnaṃ purisānaṃ aññamaññaṃ anohāya ekappamāṇeneva gamanaṃ viya arūpassa rūpaṃ rūpassa arūpaṃ anohāya ekappamāṇeneva pavattananti. Evaṃ ‘addhānaparicchedato’ veditabbā.

‘Ekuppādanānānirodhato’ti idaṃ pacchimakammajaṃ ṭhapetvā dīpetabbaṃ. Paṭhamañhi paṭisandhicittaṃ, dutiyaṃ bhavaṅgaṃ, tatiyaṃ bhavaṅgaṃ…pe… soḷasamaṃ bhavaṅgaṃ. Tesu ekekassa uppādaṭṭhitibhaṅgavasena tayo tayo khaṇā. Tattha ekekassa cittassa tīsu tīsu khaṇesu samatiṃsa samatiṃsa kammajarūpāni uppajjanti. Tesu paṭisandhicittassa uppādakkhaṇe samuṭṭhitaṃ kammajarūpaṃ sattarasamassa bhavaṅgacittassa uppādakkhaṇeyeva nirujjhati; ṭhitikkhaṇe samuṭṭhitaṃ ṭhitikkhaṇeyeva; bhaṅgakkhaṇe samuṭṭhitaṃ bhaṅgakkhaṇeyeva nirujjhati. Evaṃ dutiyabhavaṅgacittaṃ ādiṃ katvā attano attano sattarasamena cittena saddhiṃ yojetvā nayo netabbo. Iti soḷasa tikā aṭṭhacattālīsa honti. Ayaṃ aṭṭhacattālīsakammajarūpapaveṇī nāma. Sā panesā rattiñca divā ca khādantānampi bhuñjantānampi suttānampi pamattānampi nadīsoto viya ekantaṃ pavattati yevāti. Evaṃ ‘ekuppādanānānirodhato’ veditabbā.

‘Nānuppādaekanirodhatā’ pacchimakammajena dīpetabbā. Tattha āyusaṃkhārapariyosāne soḷasannaṃ cittānaṃ vāre sati heṭṭhāsoḷasakaṃ uparisoḷasakanti dve ekato yojetabbāni. Heṭṭhāsoḷasakasmiñhi paṭhamacittassa uppādakkhaṇe samuṭṭhitaṃ samatiṃsakammajarūpaṃ uparisoḷasakasmiṃ paṭhamacittassa uppādakkhaṇeyeva nirujjhati; ṭhitikkhaṇe samuṭṭhitaṃ tassa ṭhitikkhaṇeyeva bhaṅgakkhaṇe samuṭṭhitaṃ tassa bhaṅgakkhaṇeyeva nirujjhati. Heṭṭhimasoḷasakasmiṃ pana dutiyacittassa…pe… soḷasamacittassa uppādakkhaṇe samuṭṭhitaṃ samatiṃsakammajarūpaṃ cuticittassa uppādakkhaṇeyeva nirujjhati; tassa ṭhitikkhaṇe samuṭṭhitaṃ cuticittassa ṭhitikkhaṇeyeva; bhaṅgakkhaṇe samuṭṭhitaṃ cuticittassa bhaṅgakkhaṇeyeva nirujjhati. Tato paṭṭhāya kammajarūpapaveṇī na pavattati. Yadi pavatteyya, sattā akkhayā avayā ajarā amarā nāma bhaveyyuṃ.


虽然色法灭去迟缓、变化缓慢,而心灭去迅速、变化迅速,但是色法不能离开无色法而运作,无色法也不能离开色法而运作。两者的运作是同等的。这里有一个比喻:有一个人腿短,一个人腿长。当他们一起走路时,长腿的人迈一步,短腿的人就要迈十六步。长腿的人会拉住短腿的人的十六步,使之成为自己的一步。因此,没有一个能超过另一个。两人的行进是同等的。应当这样理解这个比喻。短腿的人就像无色法;长腿的人就像色法;长腿的人迈一步时短腿的人迈十六步,就像在色法还存在时十六个心已经生起又灭去;两个人中短腿的人迈十六步而长腿的人拉住使之成为自己的一步,就像色法与第十七个心一同灭去;两个人互不分离而以同等速度行进,就像无色法不离开色法、色法不离开无色法而以同等方式运作。这样应当了解"就时间限度而言"。
"同生异灭"这一点应该除去最后的业生色法来解释。首先是结生心,第二是有分心,第三是有分心...第十六是有分心。每一个心都有生、住、灭三个阶段。在每一个心的三个阶段中,各有三十个业生色法生起。其中,在结生心的生起阶段所产生的业生色法在第十七个有分心的生起阶段灭去;在住立阶段所产生的在住立阶段灭去;在坏灭阶段所产生的在坏灭阶段灭去。从第二个有分心开始,应当以同样的方式与各自的第十七个心相配而理解。这样,十六个三阶段就是四十八。这就是所谓的四十八业生色法相续。这种相续无论是在夜晚还是白天,无论是在进食还是睡眠,无论是在专注还是放逸时,都像河流一样持续不断。这样应当了解"同生异灭"。
"异生同灭"应该用最后的业生色法来解释。在寿命行将终止时,如果有十六个心的机会,应当将下面的十六个和上面的十六个配合在一起。在下面十六个中第一个心的生起阶段所产生的三十个业生色法,会在上面十六个中第一个心的生起阶段灭去;在住立阶段所产生的在其住立阶段灭去;在坏灭阶段所产生的在其坏灭阶段灭去。而在下面十六个中第二个心...第十六个心的生起阶段所产生的三十个业生色法,会在死亡心的生起阶段灭去;在其住立阶段所产生的在死亡心的住立阶段灭去;在坏灭阶段所产生的在死亡心的坏灭阶段灭去。从那时起,业生色法的相续就不再继续。如果继续的话,众生就会成为不会衰减、不会衰老、不会死亡的存在。


Ettha pana yadetaṃ ‘sattarasamassa bhavaṅgacittassa uppādakkhaṇeyeva nirujjhatī’tiādinā nayena ‘ekassa cittassa uppādakkhaṇe uppannaṃ rūpaṃ aññassa uppādakkhaṇe nirujjhatī’ti aṭṭhakathāyaṃ āgatattā vuttaṃ, taṃ ‘‘yassa kāyasaṅkhāro nirujjhati, tassa cittasaṅkhāro nirujjhatī’’ti? ‘‘Āmantā’’ti (yama. 

在这里所说的“在第十七个有分心的生起阶段灭去”以及“在一个心的生起阶段所生的色法在另一个生起阶段灭去”的说法,是因为在注释中提到的。因此,“当身体的构成灭去时,心的构成也会灭去”这一点又如何呢？“这就是所说的” (依于其意)。


2.saṅkhārayamaka.79) imāya pāḷiyā virujjhati. Kathaṃ? Kāyasaṅkhāro hi cittasamuṭṭhāno assāsapassāsavāto. Cittasamuṭṭhānarūpañca cittassa uppādakkhaṇe uppajjitvā yāva aññāni soḷasa cittāni uppajjanti tāva tiṭṭhati. Tesaṃ soḷasannaṃ sabbapacchimena saddhiṃ nirujjhati. Iti yena cittena saddhiṃ uppajjati, tato paṭṭhāya sattarasamena saddhiṃ nirujjhati; na kassaci cittassa uppādakkhaṇe vā ṭhitikkhaṇe vā nirujjhati, nāpi ṭhitikkhaṇe vā bhaṅgakkhaṇe vā uppajjati. Esā cittasamuṭṭhānarūpassa dhammatāti niyamato cittasaṅkhārena saddhiṃ ekakkhaṇe nirujjhanato ‘‘āmantā’’ti vuttaṃ.

Yo cāyaṃ cittasamuṭṭhānassa khaṇaniyamo vutto kammādisamuṭṭhānassāpi ayameva khaṇaniyamo. Tasmā paṭisandhicittena sahuppannaṃ kammajarūpaṃ tato paṭṭhāya sattarasamena saddhiṃ nirujjhati. Paṭisandhicittassa ṭhitikkhaṇe uppannaṃ aṭṭhārasamassa uppādakkhaṇe nirujjhati. Paṭisandhicittassa bhaṅgakkhaṇe uppannaṃ aṭṭhārasamassa ṭhānakkhaṇe nirujjhatīti iminā nayenettha yojanā kātabbā. Tato paraṃ pana utusamuṭṭhānikapaveṇīyeva tiṭṭhati. ‘Nīharitvā jhāpethā’ti vattabbaṃ hoti. Evaṃ ‘nānuppādaekanirodhato’ veditabbā.

‘Ekuppādaekanirodhato’ti rūpaṃ pana rūpena saha ekuppādaṃ ekanirodhaṃ. Arūpaṃ arūpena saha ekuppādaṃ ekanirodhaṃ. Evaṃ ‘ekuppādaekanirodhato’ veditabbā.

‘Nānuppādanānānirodhatā’ pana catusantatirūpena dīpetabbā. Imassa hi uddhaṃ pādatalā adho kesamatthakā tacapariyantassa sarīrassa tattha tattha catusantatirūpaṃ ghanapuñjabhāvena vattati. Evaṃ vattamānassāpissa na ekuppādāditā sallakkhetabbā. Yathā pana upacikarāji vā kipillikarāji vā olokiyamānā ekābaddhā viya hoti, na pana ekābaddhā. Aññissā hi sīsasantike aññissā sīsampi udarampi pādāpi, aññissā udarasantike aññissā sīsampi udarampi pādāpi, aññissā pādasantike aññissā sīsampi udarampi pādāpi honti. Evameva catusantatirūpānampi aññassa uppādakkhaṇe aññassa uppādopi hoti ṭhitipi bhaṅgopi, aññassa ṭhitikkhaṇe aññassa uppādopi hoti ṭhitipi bhaṅgopi, aññassa bhaṅgakkhaṇe aññassa uppādopi hoti ṭhitipi bhaṅgopi. Evamettha ‘nānuppādanānānirodhatā’ veditabbā.

‘Atītādīni’ pana dūradukapariyosānāni pāḷiyaṃ āgatāneva. ‘Paccayasamuṭṭhānāni’pi ‘‘kammajaṃ, kammapaccayaṃ, kammapaccayautusamuṭṭhāna’’ntiādinā (dha. sa. aṭṭha. 975) nayena heṭṭhā kathitāniyeva. Pañcapi pana khandhā parinipphannāva honti, no aparinipphannā; saṅkhatāva no asaṅkhatā; apica nipphannāpi hontiyeva. Sabhāvadhammesu hi nibbānamevekaṃ aparinipphannaṃ anipphannañca. Nirodhasamāpatti pana nāmapaññatti ca kathanti? Nirodhasamāpatti lokiyalokuttarāti vā saṅkhatāsaṅkhatāti vā parinipphannāparinipphannāti vā na vattabbā. Nipphannā pana hoti samāpajjantena samāpajjitabbato. Tathā nāmapaññatti. Sāpi hi lokiyādibhedaṃ na labhati; nipphannā pana hoti no anipphannā; nāmaggahaṇañhi gaṇhantova gaṇhātīti.

Kamādivinicchayakathā

Evaṃ pakiṇṇakato khandhe viditvā puna etesuyeva –

Khandhesu ñāṇabhedatthaṃ, kamatotha visesato;

Anūnādhikato ceva, upamāto tatheva ca.

Daṭṭhabbato dvidhā evaṃ, passantassatthasiddhito;

Vinicchayanayo sammā, viññātabbo vibhāvinā.


2.雅摩迦.79)这段经文相矛盾。为什么?因为身行是由心产生的入息和出息。而由心产生的色法在心的生起阶段生起,一直持续到其他十六个心生起。它与这十六个心中的最后一个一同灭去。因此,它与产生它的心一起生起,然后与第十七个心一同灭去;它不会在任何心的生起阶段或住立阶段灭去,也不会在住立阶段或坏灭阶段生起。这是由心产生的色法的本质,因为它必定与心行在同一刹那灭去,所以说"是的"。
这里所说的由心产生的色法的刹那规律,对于由业等产生的色法也是同样的规律。因此,与结生心同时生起的业生色法从那时起与第十七个心一同灭去。在结生心的住立阶段生起的色法在第十八个心的生起阶段灭去。在结生心的坏灭阶段生起的色法在第十八个心的住立阶段灭去。应当以这种方式来理解这里的联系。此后,只有由时节产生的相续存在。应该说"拿出去火化"。这样应当了解"异生同灭"。
"同生同灭"是指色法与色法同生同灭。无色法与无色法同生同灭。这样应当了解"同生同灭"。
"异生异灭"则应该用四相续色法来解释。在这个身体中,从脚底向上到头顶,以皮肤为界限,在各处都有四相续色法以密集的方式存在。即使是这样存在,也不应认为它们是同生等。就像观察蚂蚁行列或白蚁行列时,看起来像是连在一起的,但实际上并不是连在一起的。在一只蚂蚁的头部附近,另一只的头部、腹部和脚都可能存在,在一只的腹部附近,另一只的头部、腹部和脚都可能存在,在一只的脚部附近,另一只的头部、腹部和脚都可能存在。同样地,在四相续色法中,当一个在生起阶段时,另一个可能在生起、住立或坏灭阶段,当一个在住立阶段时,另一个可能在生起、住立或坏灭阶段,当一个在坏灭阶段时,另一个可能在生起、住立或坏灭阶段。这样应当了解这里的"异生异灭"。
"过去等"直到"远近"结尾的内容在经文中已经出现。"缘起"等也如前面所说的"业生的,业缘的,业缘时节所生的"等方式已经解释过了。五蕴都是完全成就的,不是不完全成就的;是有为的,不是无为的;而且也是已生成的。在实有法中,只有涅槃是不完全成就的和未生成的。那么灭尽定和名称概念又如何呢?灭尽定不能说是世间的还是出世间的,有为的还是无为的,完全成就的还是不完全成就的。但它是已生成的,因为它是由入定者所入定的。名称概念也是如此。它也不能区分为世间的等,但它是已生成的,不是未生成的;因为取名字的人确实在取名字。
业等的决定之说
这样从杂项的角度了解了蕴之后,再次对于这些蕴 -
为了分别蕴中的智慧,从顺序和特殊性,
从无缺无余和


Tattha ‘kamato’ti idha uppattikkamo, pahānakkamo, paṭipattikkamo, bhūmikkamo, desanākkamoti bahuvidho kamo.

Tattha ‘‘paṭhamaṃ kalalaṃ hoti, kalalā hoti abbuda’’nti (saṃ. ni. 1.235) evamādi uppattikkamo. ‘‘Dassanena pahātabbā dhammā, bhāvanāya pahātabbā dhammā’’ti (dha. sa. tikamātikā 8) evamādi pahānakkamo. ‘‘Sīlavisuddhi, cittavisuddhī’’ti (ma. ni. 1.259; paṭi. ma. 3.41) evamādi paṭipattikkamo. ‘‘Kāmāvacarā , rūpāvacarā’’ti evamādi bhūmikkamo. ‘‘Cattāro satipaṭṭhānā, cattāro sammappadhānā’’ti (dī. ni. 3.145) vā ‘‘dānakathaṃ sīlakatha’’nti (ma. ni. 2.69; dī. ni. 1.298) vā evamādi desanākkamo. Tesu idha uppattikkamo tāva na yujjati, kalalādīnaṃ viya khandhānaṃ pubbāpariyavavatthānena anuppattito; na pahānakkamo kusalābyākatānaṃ appahātabbato; na paṭipattikkamo akusalānaṃ appaṭipajjanīyato; na bhūmikkamo vedanādīnaṃ catubhūmakapariyāpannattā.

Desanākkamo pana yujjati. Abhedena hi yaṃ pañcasu khandhesu attaggāhapatitaṃ veneyyajanaṃ samūhaghanavinibbhogadassanena attaggāhato mocetukāmo bhagavā hitakāmo tassa janassa sukhaggahaṇatthaṃ cakkhuādīnampi visayabhūtaṃ oḷārikaṃ paṭhamaṃ rūpakkhandhaṃ desesi. Tato iṭṭhāniṭṭharūpasaṃveditaṃ vedanaṃ, yaṃ vedayati taṃ sañjānātīti evaṃ vedanāvisayassa ākāraggāhikaṃ saññaṃ, saññāvasena abhisaṅkhārake saṅkhāre, tesaṃ vedanādīnaṃ nissayaṃ adhipatibhūtañca viññāṇanti evaṃ tāva ‘kamato’ vinicchayanayo viññātabbo.

‘Visesato’ti khandhānañca upādānakkhandhānañca visesato. Ko pana tesaṃ viseso? Khandhā tāva avisesato vuttā, upādānakkhandhā sāsavaupādānīyabhāvena visesetvā. Yathāha –

‘‘Pañca, bhikkhave, khandhe desessāmi pañcupādānakkhandhe ca, taṃ suṇātha. Katame ca, bhikkhave, pañcakkhandhā? Yaṃ kiñci, bhikkhave, rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ…pe… santike vā – ayaṃ vuccati, rūpakkhandho. Yā kāci vedanā…pe… yā kāci saññā…pe… ye keci saṅkhārā…pe… yaṃ kiñci viññāṇaṃ …pe… santike vā – ayaṃ vuccati, viññāṇakkhandho. Ime vuccanti, bhikkhave, pañcakkhandhā. Katame ca, bhikkhave, pañcupādānakkhandhā? Yaṃ kiñci, bhikkhave, rūpaṃ…pe… santike vā sāsavaṃ upādāniyaṃ – ayaṃ vuccati, rūpūpādānakkhandho. Yā kāci vedanā…pe… yaṃ kiñci viññāṇaṃ…pe… santike vā sāsavaṃ upādāniyaṃ – ayaṃ vuccati, bhikkhave, viññāṇupādānakkhandho. Ime vuccanti, bhikkhave, pañcupādānakkhandhā’’ti (saṃ. ni. 

在这里“因缘”是指生起的过程、放弃的过程、修行的过程、基础的过程、教导的过程等多种形式的因缘。
在这里“首先是微细的,微细的便是粗大的”等等是生起的过程。“应当舍弃的法是通过见,应当舍弃的法是通过修行”等等是放弃的过程。“戒的清净、心的清净”等等是修行的过程。“欲界、色界”等等是基础的过程。“四个正念处、四个正努力”等等，或者“布施的法、戒的法”等等是教导的过程。在这些方面，生起的过程不适用，因为它们像微细的等法在生起的前后界限上是不生起的；放弃的过程不适用，因为善法的少许不应被舍弃；修行的过程不适用，因为不善法的少许不应被修行；基础的过程不适用，因为感觉等四个基础的范围是有限的。
然而，教导的过程是适用的。因为在五蕴中，通过分离的观察，想要解脱的佛陀为了众生的幸福，首先教导了作为眼等的粗大法的色法。然后是所感知的感觉，所感知的感觉便是所感知的印象，通过印象生成的造作法，依于这些感觉等的支配和主导的意识。这样，关于“因缘”的决定法应当被理解。
“特别的”是指蕴和取蕴的特别。那它们的特别是什么呢？蕴被称为无特别，而取蕴则因其有漏和取的性质而特别。正如所说：
“我将为你们讲解五蕴和五取蕴，请倾听。什么是五蕴呢？任何色法，无论是过去、未来还是现在……等等……在这里被称为色蕴。任何感觉……等等……任何印象……等等……任何造作法……等等……任何意识……等等……在这里被称为意识蕴。这些被称为五蕴。什么是五取蕴呢？任何色法……等等……在这里被称为有漏取蕴。任何感觉……等等……任何意识……等等……在这里被称为意识取蕴。这些被称为五取蕴。”

3.48).

Ettha ca yathā vedanādayo anāsavāpi sāsavāpi atthi, na evaṃ rūpaṃ. Yasmā panassa rāsaṭṭhena khandhabhāvo yujjati tasmā khandhesu vuttaṃ. Yasmā rāsaṭṭhena ca sāsavaṭṭhena ca upādānakkhandhabhāvo yujjati tasmā upādānakkhandhesu vuttaṃ. Vedanādayo pana anāsavāva khandhesu vuttā, sāsavā upādānakkhandhesu. ‘Upādānakkhandhā’ti ettha ca upādānagocarā khandhā upādānakkhandhāti evamattho daṭṭhabbo. Idha pana sabbepete ekajjhaṃ katvā khandhāti adhippetā.

‘Anūnādhikato’ti kasmā pana bhagavatā pañceva khandhā vuttā anūnā anadhikāti? Sabbasaṅkhatasabhāgekasaṅgahato, attattaniyaggāhavatthussa etapparamato, aññesañca tadavarodhato. Anekappabhedesu hi saṅkhatadhammesu sabhāgavasena saṅgayhamānesu rūpaṃ rūpasabhāgasaṅgahavasena eko khandho hoti, vedanā vedanāsabhāgasaṅgahavasena eko khandho hoti. Esa nayo saññādīsupi. Tasmā sabbasaṅkhatasabhāgasaṅgahato pañceva vuttā. Etaparamañcetaṃ attattaniyaggāhavatthu yadidaṃ rūpādayo pañca. Vuttañhetaṃ – ‘‘rūpe kho, bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati – ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’ti (saṃ. ni. 3.207). Vedanāya… saññāya… saṅkhāresu…. Viññāṇe sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati – ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’’’ti. Tasmā attattaniyaggāhavatthussa etaparamatopi pañceva vuttā. Yepi caññe sīlādayo pañca dhammakkhandhā vuttā, tepi saṅkhārakkhandhapariyāpannattā ettheva avarodhaṃ gacchanti. Tasmā aññesaṃ tadavarodhatopi pañceva vuttāti. Evaṃ ‘anūnādhikato’ vinicchayanayo viññātabbo.

‘Upamāto’ti ettha hi gilānasālūpamo rūpupādānakkhandho gilānūpamassa viññāṇupādānakkhandhassa vatthudvārārammaṇavasena nivāsanaṭṭhānato, gelaññūpamo vedanupādānakkhandho ābādhakattā, gelaññasamuṭṭhānūpamo saññupādānakkhandho kāmasaññādivasena rāgādisampayuttavedanāsambhavā, asappāyasevanūpamo saṅkhārupādānakkhandho vedanāgelaññassa nidānattā. ‘‘Vedanaṃ vedanattāya saṅkhatamabhisaṅkharontī’’ti (saṃ. ni. 3.79) hi vuttaṃ. Tathā ‘‘akusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ kāyaviññāṇaṃ uppannaṃ hoti dukkhasahagata’’nti (dha. sa. 556). Gilānūpamo viññāṇupādānakkhandho vedanāgelaññena aparimuttattā. Apica cārakakāraṇaaparādhakāraṇakārakaaparādhikūpamā ete bhājanabhojanabyañjanaparivesakabhuñjakūpamā cāti, evaṃ ‘upamāto’ vinicchayanayo viññātabbo.

‘Daṭṭhabbato dvidhā’ti saṅkhepato vitthārato cāti evaṃ dvidhā daṭṭhabbato pettha vinicchayanayo viññātabbo. Saṅkhepato hi pañcupādānakkhandhā āsivisūpame (saṃ. ni. 4.238) vuttanayena ukkhittāsikapaccatthikato, bhārasuttavasena (saṃ. ni. 3.22) bhārato, khajjanīyapariyāyavasena (saṃ. ni. 3.79) khādakato, yamakasuttavasena (saṃ. ni. 3.85) aniccadukkhānattasaṅkhatavadhakato daṭṭhabbā.

Vitthārato panettha pheṇapiṇḍo viya rūpaṃ daṭṭhabbaṃ, udakapubbuḷo viya vedanā, marīcikā viya saññā, kadalikkhandho viya saṅkhārā, māyā viya viññāṇaṃ. Vuttañhetaṃ –

‘‘Pheṇapiṇḍūpamaṃ rūpaṃ, vedanā pubbuḷūpamā;

Marīcikūpamā saññā, saṅkhārā kadalūpamā;

Māyūpamañca viññāṇaṃ, desitādiccabandhunā’’ti. (saṃ. ni. 

3.48).
在这里，关于感觉等法，即使是无漏的也有漏的存在，而色法则不然。因为从根本上讲，色法的存在是适用的，因此在蕴中提到了色法。由于从根本上讲，有漏的取蕴存在，因此在取蕴中提到了取蕴。而感觉等法则是在无漏的蕴中提到的，在有漏的取蕴中提到的。“取蕴”在此处是指与取相关的蕴，应该这样理解。在这里，所有这些都是合在一起的蕴的意思。
“无缺无余”是指为什么佛陀提到五蕴是无缺无余的？因为它们是由所有有为法的共同体组成的，基于自我所执的对象，这一点是更为重要的，且与其他法没有冲突。在众多不同的有为法中，色法作为色法的共同体形成一个蕴，感觉作为感觉的共同体形成一个蕴。印象等法也是如此。因此，因所有有为法的共同体，五蕴被提到。除此之外，色法等五法也是基于自我所执的对象。正如所说：“当色法存在时，依于色法，色法便会产生执念——‘这是我的，我是这个，我是自我’”（《相应部·尼柯摩经》3.207）。感觉……印象……造作法……意识存在时，依于意识，意识便会产生执念——‘这是我的，我是这个，我是自我’”。因此，基于自我所执的对象，这五法也被提到。即使是其他的戒等五法也被提到，因为它们属于造作蕴的范畴。因此，其他法的冲突也被提到。因此，关于“无缺无余”的决定法应当被理解。
“比喻”在这里，病人的房间比喻为色取蕴，病人比喻为意识取蕴，以对象为基础的所缘为居住之处；感觉的取蕴比喻为因痛苦而存在的，因痛苦所产生的感觉；印象的取蕴比喻为因欲望等而产生的感觉；造作的取蕴比喻为因感觉而产生的。正如所说：“感觉是因缘而生的”（《相应部·尼柯摩经》3.79）。同样，“因不善的业而产生的，因积累而生的，身体意识便会生起，伴随苦受”（《法句经》556）。病人的意识取蕴因感觉而无法解脱。此外，因行动、因果、因果的比喻，因食物、饮料、调味品的追求而产生的比喻等，关于“比喻”的决定法应当被理解。
“应见的二种”是指从简要到详细。因而在这里，关于应见的二种的决定法应当被理解。从简要来看，五个取蕴如同毒蛇（《相应部·尼柯摩经》4.238）所说的那样，像被抛弃的蛇；根据《重负经》（《相应部·尼柯摩经》3.22）所说，像重担；根据《食物经》（《相应部·尼柯摩经》3.79）所说，像食物；根据《双重经》（《相应部·尼柯摩经》3.85）所说，像无常、痛苦和我执的有为法。
而从详细来看，这里应当看作像泡沫的色法，像水泡的感觉，像蜃景的印象，像香蕉的造作，像幻影的意识。正如所说：
“色法如泡沫，感觉如水泡；
印象如蜃景，造作如香蕉；
意识如幻影，由教导的亲属所示。”

3.95);

Tattha rūpādīnaṃ pheṇapiṇḍādīhi evaṃ sadisatā veditabbā – yathā hi pheṇapiṇḍo nissārova evaṃ rūpampi niccasāradhuvasāraattasāravirahena nissārameva. Yathā ca so ‘iminā pattaṃ vā thālakaṃ vā karissāmī’ti gahetuṃ na sakkā, gahitopi tamatthaṃ na sādheti bhijjateva; evaṃ rūpampi ‘nicca’nti vā ‘dhuva’nti vā ‘aha’nti vā ‘mama’nti vā gahetuṃ na sakkā, gahitampi na tathā tiṭṭhati, aniccaṃ dukkhaṃ anattā asubhaññeva hotīti. Evaṃ ‘pheṇapiṇḍasadisameva’ hoti.

Yathā vā pana pheṇapiṇḍo chiddāvachiddo anekasandhighaṭito bahūnnaṃ udakasappādīnaṃ pāṇānaṃ āvāso, evaṃ rūpampi chiddāvachiddaṃ anekasandhighaṭitaṃ. Kulavasena cettha asīti kimikulāni vasanti. Tadeva tesaṃ sūtigharampi vaccakuṭipi gilānasālāpi susānampi. Na te aññattha gantvā gabbhavuṭṭhānādīni karonti. Evampi pheṇapiṇḍasadisaṃ. Yathā ca pheṇapiṇḍo āditova badarapakkamatto hutvā anupubbena pabbatakūṭamattopi hoti, evaṃ rūpampi ādito kalalamattaṃ hutvā anupubbena byāmamattampi gomahiṃsahatthiādīnaṃ vasena pabbatakūṭamattampi hoti, macchakacchapādīnaṃ vasena anekayojanasatappamāṇampi. Evampi pheṇapiṇḍasadisaṃ. Yathā ca pheṇapiṇḍo uṭṭhitamattopi bhijjati, thokaṃ gantvāpi, samuddaṃ patvā pana avassameva bhijjati; evameva rūpampi kalalabhāvepi bhijjati, abbudādibhāve, antarā pana abhejjamānampi vassasatāyukānaṃ vassasataṃ patvā avassameva bhijjati, maraṇamukhe cuṇṇavicuṇṇaṃ hoti. Evampi pheṇapiṇḍasadisaṃ.

Yathā pana pubbuḷo asāro, evaṃ vedanāpi. Yathā ca so abalo, agayhupago, na sakkā taṃ gahetvā phalakaṃ vā āsanaṃ vā kātuṃ, gahitaggahitopi bhijjateva; evaṃ vedanāpi abalā, agayhupagā, na sakkā ‘niccā’ti vā ‘dhuvā’ti vā gahetuṃ, gahitāpi na tathā tiṭṭhati. Evaṃ agayhupagatāyapi vedanā ‘pubbuḷasadisā’. Yathā pana tasmiṃ tasmiṃ udakabindumhi pubbuḷo uppajjati ceva nirujjhati ca, na ciraṭṭhitiko hoti; evaṃ vedanāpi uppajjati ceva nirujjhati ca, na ciraṭṭhitikā hoti, ekaccharakkhaṇe koṭisatasahassasaṅkhyā uppajjitvā nirujjhati. Yathā ca pubbuḷo udakatalaṃ, udakabinduṃ , udakajallakaṃ saṅkaḍḍhitvā puṭaṃ katvā gahaṇavātañcāti cattāri kāraṇāni paṭicca uppajjati; evaṃ vedanāpi vatthuṃ, ārammaṇaṃ, kilesajālaṃ, phassasaṅghaṭṭanañcāti cattāri kāraṇāni paṭicca uppajjati. Evampi vedanā pubbuḷasadisā.

Saññāpi asārakaṭṭhena ‘marīcisadisā’. Tathā agayhupagaṭṭhena; na hi sakkā taṃ gahetvā pivituṃ vā nhāyituṃ vā bhājanaṃ vā pūretuṃ. Apica yathā marīci vipphandati, sañjātūmivego viya khāyati; evaṃ nīlasaññādibhedā saññāpi nīlādianubhavanatthāya phandati vipphandati. Yathā ca marīci mahājanaṃ vippalambheti , ‘paripuṇṇavāpī viya paripuṇṇanadī viya dissatī’ti vadāpeti; evaṃ saññāpi vippalambheti, ‘idaṃ nīlakaṃ subhaṃ sukhaṃ nicca’nti vadāpeti. Pītakādīsupi eseva nayo. Evaṃ vippalambhanenāpi marīcisadisā.


3.95).
在这里，关于色法等应当理解为像泡沫一样的存在——就像泡沫是无实质的，色法也是因缺乏恒常、坚固、真实而无实质。就像泡沫“我将抓住这个碗或盘子”是无法做到的，即使抓住了也无法实现，泡沫便会破裂；同样，色法也无法说是“恒常”、“坚固”、“我”或“我的”，即使抓住了也不会持久，色法是无常、苦、无我，都是不净的。因此，色法确实是“像泡沫一样”。
或者，泡沫是被切割和分割的，众多的水生动物如水蛇等的栖息地；同样，色法也是被切割和分割的，众多的水生动物栖息的地方。根据家族的情况，这里有八十个家族居住。那些地方如同它们的房屋、病人的房间、安葬场所等。它们不会去别处进行生育等活动。这样，色法也是如此。正如泡沫从开始到达坏掉的程度，逐渐地变得和山顶一样高；同样，色法从开始是微细的，逐渐地变得像牛、马等的栖息地一样高，甚至达到数百里远的地方。这样，色法也是像泡沫一样。正如泡沫一旦被抬起便会破裂，稍微移动一下，碰到海水便会立即破裂；同样，色法在微细的状态下也会破裂，在极细的状态下，然而在中间却是不会破裂的，然而在经历了数百年的时间后，碰到数百年便会立即破裂，在死亡的面前便会粉碎。这样，色法确实是“像泡沫一样”。
正如微细的水泡是无实质的，感觉也是如此。就像它是微弱的、无形的，无法抓住它以制作平台或坐垫，即使抓住了也会破裂；同样，感觉是微弱的、无形的，无法说是“恒常”、“坚固”，即使抓住了也不会持久。感觉也是无形的。正如在某个水滴中，微细的水泡会生起并消失，无法长久存在；同样，感觉也会生起并消失，无法长久存在，在瞬间会有数以千计的感觉生起并消失。正如微细的水泡在水面上，水滴、泡沫、细水流等因四个原因而生起；同样，感觉也因对象、所缘、烦恼网、触碰的结合等四个原因而生起。这样，感觉确实是微细的。
印象也是无实质的，像蜃景一样。就像它是无形的，无法抓住它以饮用、洗澡或装满容器。而且，正如蜃景闪烁，像被激起的波浪一样；同样，蓝色印象等也因体验而闪烁。正如蜃景让大众误解，“看起来像是满水池、满河流的样子”；同样，印象也让人误解，“这是蓝色的、美丽的、快乐的、恒常的”等等。其他的黄色等也是如此。这样，通过误导的方式，印象确实是像蜃景一样。


Saṅkhārāpi asārakaṭṭhena ‘kadalikkhandhasadisā’. Tathā agayhupagaṭṭhena. Yatheva hi kadalikkhandhato kiñci gahetvā na sakkā gopānasīādīnamatthāya upanetuṃ, upanītampi na tathā hoti; evaṃ saṅkhārāpi na sakkā niccādivasena gahetuṃ, gahitāpi na tathā honti. Yathā ca kadalikkhandho bahuvaṭṭisamodhāno hoti, evaṃ saṅkhārakkhandhopi bahudhammasamodhāno. Yathā ca kadalikkhandho nānālakkhaṇo, aññoyeva hi bāhirāya pattavaṭṭiyā vaṇṇo, añño tato abbhantarabbhantarānaṃ; evameva saṅkhārakkhandhopi aññadeva phassassa lakkhaṇaṃ, aññaṃ cetanādīnaṃ. Samodhānetvā pana saṅkhārakkhandhotveva vuccatīti. Evampi saṅkhārakkhandho kadalikkhandhasadiso.

Viññāṇampi asārakaṭṭhena ‘māyāsadisaṃ’. Tathā agayhupagaṭṭhena. Yathā ca māyā ittarā lahupaccupaṭṭhānā, evaṃ viññāṇaṃ. Tañhi tatopi ittaratarañceva lahupaccupaṭṭhānatarañca. Teneva hi cittena puriso āgato viya, gato viya, ṭhito viya, nisinno viya hoti. Aññadeva cāgamanakāle cittaṃ, aññaṃ gamanakālādīsu. Evampi viññāṇaṃ māyāsadisaṃ. Māyā ca mahājanaṃ vañceti, yaṃ kiñcideva ‘idaṃ suvaṇṇaṃ rajataṃ muttā’tipi gahāpeti. Viññāṇampi mahājanaṃ vañceti, teneva cittena āgacchantaṃ viya, gacchantaṃ viya, ṭhitaṃ viya, nisinnaṃ viya katvā gāhāpeti. Aññadeva ca āgamane cittaṃ, aññaṃ gamanādīsu. Evampi viññāṇaṃ māyāsadisaṃ. Visesato ca subhārammaṇampi oḷārikampi ajjhattikarūpaṃ asubhanti daṭṭhabbaṃ. Vedanā tīhi dukkhatāhi avinimuttato dukkhāti saññāsaṅkhārā avidheyyato anattāti viññāṇaṃ udayabbayadhammato aniccanti daṭṭhabbaṃ.

‘Evaṃ passantassatthasiddhito’ti evañca saṅkhepavitthāravasena dvidhā passato yā atthasiddhi hoti, tatopi vinicchayanayo viññātabbo, seyyathidaṃ – saṅkhepato tāva pañcupādānakkhandhesu ukkhittāsikapaccatthikādibhāvena passanto khandhehi na vihaññati. Vitthārato pana rūpādīni pheṇapiṇḍādisadisabhāvena passanto na asāresu sāradassī hoti. Visesato ca ajjhattikarūpaṃ asubhato passanto kabaḷīkārāhāraṃ parijānāti , asubhe subhanti vipallāsaṃ pajahati, kāmoghaṃ uttarati, kāmayogena visaṃyujjati, kāmāsavena anāsavo hoti, abhijjhākāyaganthaṃ bhindati, kāmupādānaṃ na upādiyati. Vedanaṃ dukkhato passanto phassāhāraṃ parijānāti, dukkhe sukhanti vipallāsaṃ pajahati, bhavoghaṃ uttarati, bhavayogena visaṃyujjati, bhavāsavena anāsavo hoti, byāpādakāyaganthaṃ bhindati, sīlabbatupādānaṃ na upādiyati. Saññaṃ saṅkhāre ca anattato passanto manosañcetanāhāraṃ parijānāti, anattani attāti vipallāsaṃ pajahati, diṭṭhoghaṃ uttarati, diṭṭhiyogena visaṃyujjati, diṭṭhāsavena anāsavo hoti, idaṃ saccābhinivesakāyaganthaṃ bhindati, attavādupādānaṃ na upādiyati. Viññāṇaṃ aniccato passanto viññāṇāhāraṃ parijānāti, anicce niccanti vipallāsaṃ pajahati, avijjoghaṃ uttarati, avijjāyogena visaṃyujjati, avijjāsavena anāsavo hoti, sīlabbataparāmāsakāyaganthaṃ bhindati, diṭṭhupādānaṃ na upādiyati.

Evaṃ mahānisaṃsaṃ, vadhakādivasena dassanaṃ yasmā;

Tasmā khandhe dhīro, vadhakādivasena passeyyāti.

Suttantabhājanīyavaṇṇanā.

2. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā



造作法也是无实质的,像香蕉树干一样。同样,它也是无法抓住的。就像无法从香蕉树干上取下任何东西来用作椽子等,即使取下来也不会如此;同样,造作法也无法以恒常等方式来抓住,即使抓住了也不会如此。就像香蕉树干是由许多层组成的,造作蕴也是由许多法组成的。就像香蕉树干有不同的特征,外层叶鞘的颜色与内层不同;同样,造作蕴也有不同的特征,触的特征与思等的特征不同。但是合在一起时,它被称为造作蕴。这样,造作蕴确实像香蕉树干一样。
意识也是无实质的,像幻术一样。同样,它也是无法抓住的。就像幻术是短暂的、迅速出现的,意识也是如此。它比那更短暂、更迅速出现。因此,一个人似乎来了、去了、站着、坐着,都是由于那个心。来的时候是一个心,去的时候等是另一个心。这样,意识确实像幻术一样。幻术欺骗大众,使人误以为某物是"这是金子、银子、珍珠"。意识也欺骗大众,使人误以为以同一个心来了、去了、站着、坐着。但来的时候是一个心,去的时候等是另一个心。这样,意识确实像幻术一样。特别是,即使是美丽的对象,即使是粗糙的内在色法,也应该被视为不净。感受因为无法脱离三种苦而应该被视为苦。想和行因为无法控制而应该被视为无我。意识因为有生灭法而应该被视为无常。
"如此观察者的意义成就"是指,通过简略和详细两种方式观察而获得的意义成就,从这一点也应该理解决定的方法,即:首先,简略地观察五取蕴如同举剑的敌人等,不会被蕴所困扰。详细地观察色等如同泡沫等,不会在无实质中看到实质。特别是,观察内在色法为不净,便能完全了知段食,断除"不净为净"的颠倒,超越欲流,脱离欲结,不受欲漏影响,破除贪欲身系,不执取欲取。观察感受为苦,便能完全了知触食,断除"苦为乐"的颠倒,超越有流,脱离有结,不受有漏影响,破除嗔恚身系,不执取戒禁取。观察想和行为无我,便能完全了知意思食,断除"无我为我"的颠倒,超越见流,脱离见结,不受见漏影响,破除执著"这是真理"的身系,不执取我语取。观察意识为无常,便能完全了知识食,断除"无常为常"的颠倒,超越无明流,脱离无明结,不受无明漏影响,破除戒禁取身系,不执取见取。
因为如此观察有如此大的利益,
所以智者应当观察蕴如同杀手等。
经分别注释完毕。
2. 阿毗达摩分别注释

32. Idāni abhidhammabhājanīyaṃ hoti. Tattha rūpakkhandhaniddeso heṭṭhā rūpakaṇḍe vitthāritanayeneva veditabbo.



32. 现在是阿毗达摩分别注释的部分。在这里，色蕴的定义应当根据下面色部分的详细说明来理解。


34. Vedanākkhandhaniddese ekavidhenāti ekakoṭṭhāsena. Phassasampayuttoti phassena sampayutto. Sabbāpi catubhūmikavedanā. Sahetukaduke sahetukā catubhūmikavedanā, ahetukā kāmāvacarāva. Iminā upāyena kusalapadādīhi vuttā vedanā jānitabbā. Apicāyaṃ vedanākkhandho ekavidhena phassasampayuttato dassito, duvidhena sahetukāhetukato, tividhena jātito , catubbidhena bhūmantarato, pañcavidhena indriyato. Tattha sukhindriyadukkhindriyāni kāyappasādavatthukāni kāmāvacarāneva. Somanassindriyaṃ chaṭṭhavatthukaṃ vā avatthukaṃ vā tebhūmakaṃ . Domanassindriyaṃ chaṭṭhavatthukaṃ kāmāvacaraṃ. Upekkhindriyaṃ cakkhādicatuppasādavatthukaṃ chaṭṭhavatthukaṃ avatthukañca catubhūmakaṃ. Chabbidhena vatthuto dassito. Tattha purimā pañca vedanā pañcappasādavatthukā kāmāvacarāva chaṭṭhā avatthukā vā savatthukā vā catubhūmikā.

Sattavidhena tattha manosamphassajā bhedato dassitā, aṭṭhavidhena tattha kāyasamphassajā bhedato, navavidhena sattavidhabhede manoviññāṇadhātusamphassajā bhedato, dasavidhena aṭṭhavidhabhede manoviññāṇadhātusamphassajā bhedato. Etesu hi sattavidhabhede manosamphassajā manodhātusamphassajā, manoviññāṇadhātusamphassajāti dvidhā bhinnā. Aṭṭhavidhabhede tāya saddhiṃ kāyasamphassajāpi sukhā dukkhāti dvidhā bhinnā. Navavidhabhede sattavidhe vuttā manoviññāṇadhātusamphassajā kusalādivasena tidhā bhinnā. Dasavidhabhede aṭṭhavidhe vuttā manoviññāṇadhātusamphassajā kusalādivaseneva tidhā bhinnā.

Kusalattiko cettha kevalaṃ pūraṇatthameva vutto. Sattavidhaaṭṭhavidhanavavidhabhedesu pana nayaṃ dātuṃ yuttaṭṭhāne nayo dinno. Abhidhammañhi patvā tathāgatena nayaṃ dātuṃ yuttaṭṭhāne nayo adinno nāma natthi. Ayaṃ tāva dukamūlake eko vāro.

Satthā hi imasmiṃ abhidhammabhājanīye vedanākkhandhaṃ bhājento tike gahetvā dukesu pakkhipi, duke gahetvā tikesu pakkhipi, tike ca duke ca ubhatovaḍḍhananīhārena āhari; sattavidhena, catuvīsatividhena, tiṃsavidhena, bahuvidhenāti sabbathāpi bahuvidhena vedanākkhandhaṃ dassesi. Kasmā? Puggalajjhāsayena ceva desanāvilāsena ca. Dhammaṃ sotuṃ nisinnadevaparisāya hi ye devaputtā tike ādāya dukesu pakkhipitvā kathiyamānaṃ paṭivijjhituṃ sakkonti, tesaṃ sappāyavasena tathā katvā desesi. Ye itarehi ākārehi kathiyamānaṃ paṭivijjhituṃ sakkonti, tesaṃ tehākārehi desesīti. Ayamettha ‘puggalajjhāsayo’. Sammāsambuddho pana attano mahāvisayatāya tike vā dukesu pakkhipitvā, duke vā tikesu ubhatovaḍḍhanena vā, sattavidhādinayena vā, yathā yathā icchati tathā tathā desetuṃ sakkoti. Tasmāpi imehākārehi desesīti ayamassa ‘desanāvilāso’.

Tattha tike ādāya dukesu pakkhipitvā desitavāro dukamūlako nāma. Duke ādāya tikesu pakkhipitvā desitavāro tikamūlako nāma. Tike ca duke ca ubhato vaḍḍhetvā desitavāro ubhatovaḍḍhitako nāma. Avasāne sattavidhenātiādivāro bahuvidhavāro nāmāti ime tāva cattāro mahāvārā.


34. 在感受蕴的定义中,"一种"是指一个部分。"与触相应"是指与触相应。所有四地的感受都包括在内。在有因二法中,有因的是四地的感受,无因的只是欲界的感受。以这种方法,应当了解善等所说的感受。而且,这个感受蕴被展示为一种是与触相应,二种是有因和无因,三种是根据本质,四种是根据界的差异,五种是根据根。其中,乐根和苦根以身净色为所依,只属于欲界。喜根以第六所依或无所依为基础,属于三界。忧根以第六所依为基础,属于欲界。舍根以眼等四净色为所依,以第六所依或无所依为基础,属于四界。六种是根据所依而展示的。其中,前五种感受以五净色为所依,只属于欲界;第六种或无所依或有所依,属于四界。
七种是根据意触所生的差别而展示的,八种是根据身触所生的差别,九种是在七种差别中加上意识界触所生的差别,十种是在八种差别中加上意识界触所生的差别。在这些中,七种差别中的意触所生分为意界触所生和意识界触所生两种。八种差别中,除此之外,身触所生的乐和苦也分为两种。九种差别中,七种中所说的意识界触所生根据善等分为三种。十种差别中,八种中所说的意识界触所生同样根据善等分为三种。
这里的善三法仅仅是为了填补而说的。在七种、八种、九种差别中,在适当的地方给出了方法。因为在阿毗达摩中,如来在适当的地方给出方法,没有不给出方法的地方。这是二法根本的第一轮。
导师在这个阿毗达摩分别中分析感受蕴时,取三法放入二法中,取二法放入三法中,将三法和二法两者都扩展;以七种、二十四种、三十种、多种等方式展示感受蕴。为什么?因为个人倾向和教说的风格。对于坐着听法的天众中,那些能够通过取三法放入二法中来理解的天子,为了适合他们而如此教说。对于能够通过其他方式来理解的,则以那些方式教说。这就是这里的"个人倾向"。而正等觉者因为自己的广大境界,无论是将三法放入二法中,还是将二法放入三法中,或者两者都扩展,或者以七种等方式,都能随意教说。因此也以这些方式教说,这是他的"教说风格"。
其中,取三法放入二法中教说的轮称为二法根本。取二法放入三法中教说的轮称为三法根本。将三法和二法两者都扩展教说的轮称为两者扩展。最后以七种等方式的轮称为多种轮。这是首先的四大轮。


Tattha dukamūlake dukesu labbhamānena ekekena dukena saddhiṃ tikesu alabbhamāne vedanāttikapītittikasanidassanattike apanetvā, sese labbhamānake ekūnavīsati tike yojetvā, dutiyadukapaṭhamattikayojanavārādīni navavārasatāni paññāsañca vārā honti. Te sabbepi pāḷiyaṃ saṃkhipitvā tattha tattha dassetabbayuttakaṃ dassetvā vuttā. Asammuyhantena pana vitthārato veditabbā.

Tikamūlakepi tikesu labbhamānena ekekena tikena saddhiṃ dukesu alabbhamāne paṭhamadukādayo duke apanetvā, sese labbhamānake sahetukadukādayo paññāsa duke yojetvā, paṭhamattikadutiyadukayojanavārādīni navavārasatāni paññāsañca vārā honti. Tepi sabbe pāḷiyaṃ saṅkhipitvā tattha tattha dassetabbayuttakaṃ dassetvā vuttā. Asammuyhantena pana vitthārato veditabbā.

Ubhatovaḍḍhitake duvidhabhede dutiyadukaṃ tividhabhede ca paṭhamatikaṃ ādiṃ katvā labbhamānehi ekūnavīsatiyā dukehi labbhamāne ekūnavīsatitike yojetvā dutiyadukapaṭhamatikayojanavārādayo ekūnavīsativārā vuttā. Esa dukatikānaṃ vasena ubhatovaḍḍhitattā ubhatovaḍḍhitako nāma tatiyo mahāvāro.

Bahuvidhavārassa sattavidhaniddese ādito paṭṭhāya labbhamānesu ekūnavīsatiyā tikesu ekekena saddhiṃ catasso bhūmiyo yojetvā ekūnavīsati sattavidhavārā vuttā. Catuvīsatividhaniddesepi tesaṃyeva tikānaṃ vasena ekūnavīsativārā vuttā. Tathā bahuvidhavāre cāti . Tiṃsavidhavāro ekoyevāti sabbepi aṭṭhapaññāsa vārā honti. Ayaṃ tāvettha vāraparicchedavasena pāḷivaṇṇanā.

Idāni atthavaṇṇanā hoti. Tattha sattavidhaniddeso tāva uttānatthoyeva. Catuvīsatividhaniddese cakkhusamphassapaccayā vedanākkhandho atthi kusaloti kāmāvacaraaṭṭhakusalacittavasena veditabbo. Atthi akusaloti dvādasaakusalacittavasena veditabbo. Atthi abyākatoti tisso manodhātuyo, tisso ahetukamanoviññāṇadhātuyo, aṭṭha mahāvipākāni, dasa kāmāvacarakiriyāti catuvīsatiyā cittānaṃ vasena veditabbo.

Tattha aṭṭha kusalāni dvādasa akusalāni ca javanavasena labbhanti. Kiriyamanodhātu āvajjanavasena labbhati. Dve vipākamanodhātuyo sampaṭicchanavasena, tisso vipākamanoviññāṇadhātuyo santīraṇatadārammaṇavasena, kiriyāhetukamanoviññāṇadhātu voṭṭhabbanavasena, aṭṭha mahāvipākacittāni tadārammaṇavasena, nava kiriyacittāni javanavasena labbhanti. Sotaghānajivhākāyadvāresupi eseva nayo.

Manodvāre pana atthi kusaloti catubhūmakakusalavasena kathitaṃ, atthi akusaloti dvādasaakusalavasena. Atthi abyākatoti ekādasannaṃ kāmāvacaravipākānaṃ, dasannaṃ kiriyānaṃ , navannaṃ rūpāvacarārūpāvacarakiriyānaṃ, catunnaṃ sāmaññaphalānanti catuttiṃsacittuppādavasena kathitaṃ. Tattha catubhūmakakusalañceva akusalañca javanavasena labbhati. Kiriyato ahetukamanoviññāṇadhātu āvajjanavasena, ekādasa vipākacittāni tadārammaṇavasena, tebhūmakakiriyā ceva sāmaññaphalāni ca javanavaseneva labbhanti. Tāni sattavidhādīsu yattha katthaci ṭhatvā kathetuṃ vaṭṭanti. Tiṃsavidhe pana ṭhatvā dīpiyamānāni sukhadīpanāni hontīti tiṃsavidhasmiṃyeva ṭhatvā dīpayiṃsu.


在二法根本中,与二法中可得的每一个二法相应,在三法中不可得的感受三法、喜三法、可见三法除外,剩余可得的十九个三法结合,从第二个二法与第一个三法的结合轮开始,有九百五十个轮。这些都在经文中简略地说明,在适当的地方展示了应当展示的内容。不迷惑的人应当详细地了解。
在三法根本中,与三法中可得的每一个三法相应,在二法中不可得的第一个二法等除外,剩余可得的有因二法等五十个二法结合,从第一个三法与第二个二法的结合轮开始,有九百五十个轮。这些也都在经文中简略地说明,在适当的地方展示了应当展示的内容。不迷惑的人应当详细地了解。
在两者扩展中,以二种差别的第二个二法和三种差别的第一个三法为开始,与可得的十九个二法中可得的十九个三法结合,从第二个二法与第一个三法的结合轮开始,说了十九个轮。这是因为二法和三法都扩展而称为两者扩展的第三大轮。
在多种轮的七种定义中,从开始起,在可得的十九个三法中,每一个与四界结合,说了十九个七种轮。在二十四种定义中,也是根据这些三法说了十九个轮。在多种轮中也是如此。三十种轮只有一个,所以总共有五十八个轮。这就是根据轮的区分对经文的解释。
现在是对意义的解释。其中,七种定义的意义是明显的。在二十四种定义中,"因眼触而有感受蕴,有善"应当根据欲界八善心来理解。"有不善"应当根据十二不善心来理解。"有无记"应当根据三个意界、三个无因意识界、八个大果报心、十个欲界唯作心,共二十四种心来理解。
其中,八个善心和十二个不善心是在速行中获得。唯作意界是在转向中获得。两个果报意界是在领受中获得,三个果报意识界是在推度和彼所缘中获得,唯作无因意识界是在确定中获得,八个大果报心是在彼所缘中获得,九个唯作心是在速行中获得。在耳、鼻、舌、身门也是同样的方法。
在意门中,"有善"是指四界善,"有不善"是指十二不善,"有无记"是指十一个欲界果报、十个唯作、九个色界无色界唯作、四个沙门果,共三十四种心生起。其中,四界善和不善是在速行中获得。唯作无因意识界是在转向中获得,十一个果报心是在彼所缘中获得,三界唯作和沙门果是在速行中获得。这些可以在七种等任何地方说明。但在三十种中说明时更容易理解,所以只在三十种中说明。


Etāni hi sabbānipi cittāni cakkhudvāre upanissayakoṭiyā, samatikkamavasena, bhāvanāvasenāti tīhākārehi labbhanti. Tathā sotadvāramanodvāresupi. Ghānajivhākāyadvāresu pana samatikkamavasena, bhāvanāvasenāti dvīhevākārehi labbhantīti veditabbāni. Kathaṃ? Idha bhikkhu vihāracārikaṃ caramāno kasiṇamaṇḍalaṃ disvā ‘kiṃ nāmeta’nti pucchitvā ‘kasiṇamaṇḍala’nti vutte puna ‘kiṃ iminā karontī’ti pucchati. Athassa ācikkhanti – ‘evaṃ bhāvetvā jhānāni uppādetvā, samāpattipadaṭṭhānaṃ vipassanaṃ vaḍḍhetvā, arahattaṃ pāpuṇantī’ti. Ajjhāsayasampanno kulaputto ‘bhāriyaṃ eta’nti asallakkhetvā ‘mayāpi esa guṇo nibbattetuṃ vaṭṭati, na kho pana sakkā esa nipajjitvā niddāyantena nibbattetuṃ, āditova vīriyaṃ kātuṃ sīlaṃ sodhetuṃ vaṭṭatī’ti cintetvā sīlaṃ sodheti. Tato sīle patiṭṭhāya dasa palibodhe upacchinditvā, ticīvaraparamena santosena santuṭṭho, ācariyupajjhāyānaṃ vattapaṭivattaṃ katvā, kammaṭṭhānaṃ uggaṇhitvā, kasiṇaparikammaṃ katvā, samāpattiyo uppādetvā, samāpattipadaṭṭhānaṃ vipassanaṃ vaḍḍhetvā, arahattaṃ pāpuṇāti. Tattha sabbāpi parikammavedanā kāmāvacarā, aṭṭhasamāpattivedanā rūpāvacarārūpāvacarā, maggaphalavedanā lokuttarāti evaṃ cakkhuviññāṇaṃ catubhūmikavedanānibbattiyā balavapaccayo hotīti catubhūmikavedanā cakkhusamphassapaccayā nāma jātā. Evaṃ tāva ‘upanissayavasena’ labbhanti.

Cakkhudvāre pana rūpe āpāthagate ‘iṭṭhe me ārammaṇe rāgo uppanno, aniṭṭhe paṭigho, asamapekkhanāya moho, vinibandhassa pana me māno uppanno, parāmaṭṭhassa diṭṭhi, vikkhepagatassa uddhaccaṃ, asanniṭṭhāgatassa vicikicchā, thāmagatassa anusayo uppanno’ti pariggahe ṭhito kulaputto attano kilesuppattiṃ ñatvā ‘ime me kilesā vaḍḍhamānā anayabyasanāya saṃvattissanti, handa ne niggaṇhāmī’ti cintetvā ‘na kho pana sakkā nipajjitvā niddāyantena kilese niggaṇhituṃ; āditova vīriyaṃ kātuṃ vaṭṭati sīlaṃ sodhetu’nti heṭṭhā vuttanayeneva paṭipajjitvā arahattaṃ pāpuṇāti. Tattha sabbāpi parikammavedanā kāmāvacarā, aṭṭhasamāpattivedanā rūpāvacarārūpāvacarā, maggaphalavedanā lokuttarāti evaṃ rūpārammaṇe uppannaṃ kilesaṃ samatikkamitvā gatāti catubhūmikavedanā cakkhusamphassapaccayā nāma jātā. Evaṃ ‘samatikkamavasena’ labbhanti.

Cakkhudvāre pana rūpe āpāthagate eko evaṃ pariggahaṃ paṭṭhapeti – ‘idaṃ rūpaṃ kiṃ nissita’nti? Tato naṃ ‘bhūtanissita’nti ñatvā cattāri mahābhūtāni upādārūpañca rūpanti pariggaṇhāti, tadārammaṇe dhamme arūpanti pariggaṇhāti. Tato sappaccayaṃ nāmarūpaṃ parigaṇhitvā tīṇi lakkhaṇāni āropetvā vipassanāpaṭipāṭiyā saṅkhāre sammasitvā arahattaṃ pāpuṇāti. Tattha sabbāpi parikammavedanā kāmāvacarā, aṭṭhasamāpattivedanā rūpāvacarārūpāvacarā, maggaphalavedanā lokuttarāti evaṃ rūpārammaṇaṃ sammasitvā nibbattitāti ayaṃ vedanā cakkhusamphassapaccayā nāma jātā. Evaṃ ‘bhāvanāvasena’ labbhanti.


所有这些心都是在眼门中通过依止、超越和修习三种方式获得的。在耳门和意门中也是如此。但在鼻、舌、身门中,只通过超越和修习两种方式获得,应当这样理解。怎么样呢?这里,比丘在寺院中漫步时看到遍处圆相,问道:"这是什么名字?"当被告知"这是遍处圆相"时,他又问:"用这个做什么?"然后有人告诉他:"这样修习后生起禅那,以定为基础增长观智,达到阿罗汉果。"有善意乐的善男子不认为"这很困难",而是想:"我也应该修习这种功德,但躺着睡觉是不可能修成的,从一开始就应该精进努力,净化戒行。"于是他净化戒行。然后,他以戒为基础,断除十种障碍,以三衣为最高知足,履行对老师和戒师的义务,学习业处,做遍处准备工作,生起定,以定为基础增长观智,达到阿罗汉果。其中,所有准备工作的感受都是欲界的,八种定的感受是色界和无色界的,道果的感受是出世间的。这样,眼识成为四界感受生起的强有力缘,因此四界感受被称为眼触缘所生。这样首先是"通过依止"获得的。
在眼门中,当色法出现时,有善男子如此观察:"在可意的所缘中我生起了贪欲,在不可意的所缘中生起了嗔恨,由于不如理作意生起了愚痴,由于执著生起了我慢,由于执取生起了邪见,由于散乱生起了掉举,由于不确定生起了怀疑,由于坚固生起了随眠。"知道自己烦恼生起后,他想:"这些烦恼如果增长会导致不幸和灾难,我应该制服它们。"他又想:"躺着睡觉是不可能制服烦恼的,从一开始就应该精进努力,净化戒行。"他按照前面所说的方法修行,达到阿罗汉果。其中,所有准备工作的感受都是欲界的,八种定的感受是色界和无色界的,道果的感受是出世间的。这样,通过超越色所缘中生起的烦恼而达到,因此四界感受被称为眼触缘所生。这样是"通过超越"获得的。
在眼门中,当色法出现时,有人如此观察:"这个色法依靠什么?"然后他知道"依靠大种",于是观察四大种和所造色是色法,以此为所缘的法是非色法。然后他观察有因的名色,思惟三相,按照观智的次第观察诸行,达到阿罗汉果。其中,所有准备工作的感受都是欲界的,八种定的感受是色界和无色界的,道果的感受是出世间的。这样,通过观察色所缘而生起,因此这个感受被称为眼触缘所生。这样是"通过修习"获得的。


Aparo bhikkhu suṇāti – ‘kasiṇaparikammaṃ kira katvā samāpattiyo uppādetvā samāpattipadaṭṭhānaṃ vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇantī’ti. Ajjhāsayasampanno kulaputto ‘bhāriyaṃ eta’nti asallakkhetvā ‘mayāpi esa guṇo nibbattetuṃ vaṭṭatī’ti purimanayeneva paṭipajjitvā arahattaṃ pāpuṇāti. Tattha sabbāpi parikammavedanā kāmāvacarā, aṭṭhasamāpattivedanā rūpāvacarārūpāvacarā, maggaphalavedanā lokuttarāti evaṃ sotaviññāṇaṃ catubhūmikavedanā nibbattiyā balavapaccayo hotīti catubhūmikavedanā sotasamphassapaccayā nāma jātā. Evaṃ tāva ‘upanissayavasena’ labbhanti.

Sotadvāre pana sadde āpāthagateti sabbaṃ cakkhudvāre vuttanayeneva veditabbaṃ. Evaṃ saddārammaṇe uppannaṃ kilesaṃ samatikkamitvā gatāti catubhūmikavedanā sotasamphassapaccayā nāma jātā. Evaṃ ‘samatikkamavasena’ labbhanti.

Sotadvāre pana sadde āpāthagate eko evaṃ pariggahaṃ paṭṭhapeti – ayaṃ saddo kiṃ nissitoti sabbaṃ cakkhudvāre vuttanayeneva veditabbaṃ. Evaṃ saddārammaṇaṃ sammasitvā nibbattitāti ayaṃ vedanā sotasamphassapaccayā nāma jātā. Evaṃ ‘bhāvanāvasena’ labbhanti.

Ghānajivhākāyadvāresu pana gandhārammaṇādīsu āpāthagatesu ‘iṭṭhe me ārammaṇe rāgo uppanno’ti sabbaṃ cakkhudvāre vuttanayeneva veditabbaṃ. Evaṃ gandhārammaṇādīsu uppannaṃ kilesaṃ samatikkamitvā gatāti catubhūmikavedanā ghānajivhākāyasamphassapaccayā nāma jātā. Evaṃ tīsu dvāresu ‘samatikkamavasena’ labbhanti.

Ghānadvārādīsu pana gandhādīsu āpāthagatesu eko evaṃ pariggahaṃ paṭṭhapeti – ‘ayaṃ gandho, ayaṃ raso, idaṃ phoṭṭhabbaṃ kiṃ nissita’nti sabbaṃ cakkhudvāre vuttanayeneva veditabbaṃ. Evaṃ gandhārammaṇādīni sammasitvā nibbattitāti ayaṃ vedanā ghānajivhākāyasamphassapaccayā nāma jātā. Evaṃ ‘bhāvanāvasena’ labbhanti.

Manodvāre pana tīhipi ākārehi labbhanti. Ekacco hi jātiṃ bhayato passati, jaraṃ byādhiṃ maraṇaṃ bhayato passati, bhayato disvā ‘jātijarābyādhimaraṇehi muccituṃ vaṭṭati, na kho pana sakkā nipajjitvā niddāyantena jātiādīhi muccituṃ, āditova vīriyaṃ kātuṃ sīlaṃ sodhetuṃ vaṭṭatī’ti cintetvā cakkhudvāre vuttanayeneva paṭipajjitvā arahattaṃ pāpuṇāti. Tattha sabbāpi parikammavedanā kāmāvacarā, aṭṭhasamāpattivedanā rūpāvacarārūpāvacarā, maggaphalavedanā lokuttarāti evaṃ jātijarābyādhimaraṇaṃ catubhūmikavedanānibbattiyā balavapaccayo hotīti catubhūmikavedanā manosamphassapaccayā nāma jātā. Evaṃ tāva ‘upanissayavasena’ labbhanti.

Manodvāre pana dhammārammaṇe āpāthagateti sabbaṃ cakkhudvāre vuttanayeneva veditabbaṃ. Evaṃ dhammārammaṇe uppannaṃ kilesaṃ samatikkamitvā gatāti catubhūmikavedanā manosamphassapaccayā nāma jātā. Evaṃ ‘samatikkamavasena’ labbhanti.


另一位比丘听说:"据说做了遍处准备工作,生起定,以定为基础增长观智,就能达到阿罗汉果。"有善意乐的善男子不认为"这很困难",而是想:"我也应该修习这种功德。"他按照前面所说的方法修行,达到阿罗汉果。其中,所有准备工作的感受都是欲界的,八种定的感受是色界和无色界的,道果的感受是出世间的。这样,耳识成为四界感受生起的强有力缘,因此四界感受被称为耳触缘所生。这样首先是"通过依止"获得的。
在耳门中,当声音出现时,一切都应当按照眼门中所说的方法来理解。这样,通过超越声所缘中生起的烦恼而达到,因此四界感受被称为耳触缘所生。这样是"通过超越"获得的。
在耳门中,当声音出现时,有人如此观察:"这个声音依靠什么?"一切都应当按照眼门中所说的方法来理解。这样,通过观察声所缘而生起,因此这个感受被称为耳触缘所生。这样是"通过修习"获得的。
在鼻、舌、身门中,当香、味、触等所缘出现时,"在可意的所缘中我生起了贪欲"等,一切都应当按照眼门中所说的方法来理解。这样,通过超越香、味、触等所缘中生起的烦恼而达到,因此四界感受被称为鼻、舌、身触缘所生。这样在三门中是"通过超越"获得的。
在鼻门等中,当香等出现时,有人如此观察:"这个香、这个味、这个触依靠什么?"一切都应当按照眼门中所说的方法来理解。这样,通过观察香、味、触等所缘而生起,因此这个感受被称为鼻、舌、身触缘所生。这样是"通过修习"获得的。
在意门中,通过三种方式获得。有些人看到生为可怕的,看到老、病、死为可怕的,看到可怕后想:"应该从生、老、病、死中解脱,但躺着睡觉是不可能从生等解脱的,从一开始就应该精进努力,净化戒行。"他按照眼门中所说的方法修行,达到阿罗汉果。其中,所有准备工作的感受都是欲界的,八种定的感受是色界和无色界的,道果的感受是出世间的。这样,生、老、病、死成为四界感受生起的强有力缘,因此四界感受被称为意触缘所生。这样首先是"通过依止"获得的。
在意门中,当法所缘出现时,一切都应当按照眼门中所说的方法来理解。这样,通过超越法所缘中生起的烦恼而达到,因此四界感受被称为意触缘所生。这样是"通过超越"获得的。


Manodvāre pana dhammārammaṇe āpāthagate eko evaṃ pariggahaṃ paṭṭhapeti – ‘etaṃ dhammārammaṇaṃ kiṃ nissita’nti? ‘Vatthunissita’nti. ‘Vatthu kiṃ nissita’nti? ‘Mahābhūtāni nissita’nti. So cattāri mahābhūtāni upādārūpañca rūpanti pariggaṇhāti, tadārammaṇe dhamme arūpanti pariggaṇhāti. Tato sappaccayaṃ nāmarūpaṃ pariggaṇhitvā tīṇi lakkhaṇāni āropetvā vipassanāpaṭipāṭiyā saṅkhāre sammasitvā arahattaṃ pāpuṇāti. Tattha sabbāpi parikammavedanā kāmāvacarā, aṭṭhasamāpattivedanā rūpāvacarārūpāvacarā, maggaphalavedanā lokuttarāti evaṃ dhammārammaṇaṃ sammasitvā nibbattitāti ayaṃ vedanā manosamphassapaccayā nāma jātā. Evaṃ ‘bhāvanāvasena’ labbhanti. Yā panetā sabbesampi catuvīsatividhādīnaṃ vārānaṃ pariyosānesu cakkhusamphassajā vedanā…pe… manosamphassajā vedanāti cha cha vedanā vuttā, tā sampayuttapaccayavasena vuttāti.

Ayaṃ vedanākkhandhaniddeso.

Saññākkhandhādayopi iminā upāyena veditabbā. Kevalañhi saññākkhandhaniddese tikesu vedanāttikapītittikāpi labbhanti, dukesu ca sukhasahagatadukādayopi. Saṅkhārakkhandhaniddese phassassāpi saṅkhārakkhandhapariyāpannattā phassasampayuttoti avatvā cittasampayuttoti vuttaṃ. Dukesu cettha hetudukādayopi labbhanti. Tikā saññākkhandhasadisā eva . Viññāṇakkhandhaniddese cakkhusamphassajādibhāvaṃ avatvā cakkhuviññāṇantiādi vuttaṃ. Na hi sakkā viññāṇaṃ manosamphassajanti niddisituṃ. Sesamettha saññākkhandhe vuttasadisameva. Imesaṃ pana tiṇṇampi khandhānaṃ niddeseyeva vedanākkhandhaniddesato atirekatikadukā laddhā. Tesaṃ vasena vārappabhedo veditabboti.

Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā.

3. Pañhāpucchakavaṇṇanā



在意门中，当法所缘出现时，有人如此观察：“这个法所缘依靠什么？”“依靠物质。” “物质依靠什么？”“依靠四大种。”他将四大种和所造色法归纳为色法，将与所缘法无关的法归纳为非色法。然后，他观察有因的名色，思惟三相，按照观智的次第观察诸行，达到阿罗汉果。其中，所有准备工作的感受都是欲界的，八种定的感受是色界和无色界的，道果的感受是出世间的。这样，观察法所缘而生起，因此这个感受被称为意触缘所生。这样是“通过修习”获得的。关于这所有的四十种定义的结局，眼触缘所生的感受……等……意触缘所生的感受共六种感受被称为随缘的缘。
这是感受蕴的定义。
感受蕴及其他蕴也应当用这种方法理解。仅在感受蕴的定义中，某些感受可得，亦包括在痛苦中与快乐相伴的痛苦等。在行蕴的定义中，触也因行蕴的范围而被称为触的随缘，而不被称为心的随缘。痛苦中也有因的痛苦等可得。感受蕴与感受蕴相似。关于意识蕴的定义，除了眼触缘等的状态外，亦被称为眼识等。意识无法被称为意触缘的缘。其余的与感受蕴的定义相似。这里的三种蕴的定义中，感受蕴的定义是特别的。根据这些，缘的分类应当被理解。
这是《阿毗达摩》中的解释。
问答的解释

150. Idāni pañhāpucchakaṃ hoti. Tattha pañhāpucchane pañcannaṃ khandhānaṃ ‘‘katikusalā? Katiakusalā? Katiabyākatā’’tiādinā nayena yaṃ labbhati, yañca na labbhati, taṃ sabbaṃ pucchitvā vissajjane ‘‘rūpakkhandho abyākato’’tiādinā nayena yaṃ labbhati tadeva uddhaṭanti veditabbaṃ. Yattha yattha ca ‘eko khandho’ti vā ‘dve khandhā’ti vā paricchedaṃ akatvā ‘‘siyā uppannā, siyā anuppannā’’tiādinā nayena tanti ṭhapitā, tattha tattha pañcannampi khandhānaṃ gahaṇaṃ veditabbaṃ. Seso tesaṃ tesaṃ khandhānaṃ kusalādivibhāgo heṭṭhā dhammasaṅgahaṭṭhakathāyaṃ (dha. sa. aṭṭha. 985) vuttoyeva.

Ārammaṇattikesu pana cattāro khandhā pañcapaṇṇāsa kāmāvacaradhamme ārabbha rajjantassa dussantassa muyhantassa saṃvarantassa sammasantassa paccavekkhantassa ca parittārammaṇā honti, sattavīsati rūpārūpāvacaradhamme ārabbha rajjantassa dussantassa muyhantassa saṃvarantassa pariggahaṃ paṭṭhapentassa mahaggatārammaṇā, maggaphalanibbānāni paccavekkhantassa appamāṇārammaṇā, paññattiṃ paccavekkhaṇakāle navattabbārammaṇāti.

Teyeva sekkhāsekkhānaṃ maggapaccavekkhaṇakāle maggārammaṇā honti, maggakāle sahajātahetunā maggahetukā, maggaṃ garuṃ katvā paccavekkhaṇakāle ārammaṇādhipatinā maggādhipatino , vīriyajeṭṭhakaṃ vā vīmaṃsajeṭṭhakaṃ vā maggaṃ bhāventassa sahajātādhipatinā maggādhipatino, chandajeṭṭhakaṃ pana cittajeṭṭhakaṃ vā bhāventassa navattabbārammaṇā nāma honti.

Atītāni pana khandhadhātuāyatanāni ārabbha rajjantassa dussantassa muyhantassa saṃvarantassa pariggahaṃ paṭṭhapentassa atītārammaṇā honti, anāgatāni ārabbha anāgatārammaṇā honti, paccuppannāni ārabbha paccuppannārammaṇā honti, paññattiṃ vā nibbānaṃ vā paccavekkhantassa navattabbārammaṇā honti.

Tathā attano khandhadhātuāyatanāni ārabbha rajjantassa dussantassa muyhantassa saṃvarantassa pariggahaṃ paṭṭhapentassa ajjhattārammaṇā honti, paresaṃ khandhadhātuāyatanāni ārabbha evaṃ pavattentassa bahiddhārammaṇā, paṇṇattinibbānapaccavekkhaṇakālepi bahiddhārammaṇāyeva, kālena ajjhattaṃ kālena bahiddhā dhammesu evaṃ pavattentassa ajjhattabahiddhārammaṇā, ākiñcaññāyatanakāle navattabbārammaṇāti veditabbā.

Iti bhagavā imaṃ khandhavibhaṅgaṃ suttantabhājanīyādivasena tayo parivaṭṭe nīharitvā bhājento dassesi. Tīsupi hi parivaṭṭesu ekova paricchedo. Rūpakkhandho hi sabbattha kāmāvacaroyeva. Cattāro khandhā catubhūmakā lokiyalokuttaramissakā kathitāti.

Sammohavinodaniyā vibhaṅgaṭṭhakathāya

Khandhavibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.

2. Āyatanavibhaṅgo

1. Suttantabhājanīyavaṇṇanā



现在是问答的部分。在问答中，关于五蕴的“多少是善的？多少是非善的？”等问题所得到的，和未得到的，全部应当询问并在回答中说“色蕴是非善的”等，应该这样理解。在任何地方提到“一个蕴”或“两个蕴”时，不应当划分，而是应当以“可能生起的，可能不生起的”等方式来陈述，因此五蕴的归纳应当这样理解。其余的关于这些蕴的善与非善的分类在下面的《法集论》中已有说明（《法集论》八百九十五）。
在所缘方面，四蕴依于五十种欲界法而生起的感受是微小的，关于生起、堕落、迷失、约束、观察及反省等方面的感受。而关于二十七种色法和无色法而生起的感受是广大的，关于道果和涅槃的反省则是微小的，关于定义的反省时则是不可思议的。
同样，关于修行者和未修行者的道的反省时则是道的所缘，修行时因自然缘而生起的道的所缘，修行时以重的心为所缘的道的所缘，修行时以能量或思维为所缘的道的所缘，修行时以渴望或心为所缘的道的所缘则是不可思议的。
关于过去的蕴、元素、感官的范围，生起的感受是过去的所缘，关于未来的则是未来的所缘，关于当下的则是当下的所缘，关于定义或涅槃的反省时则是不可思议的。
同样，关于自身的蕴、元素、感官的范围，生起的感受是内部的所缘，关于他人的蕴、元素、感官的范围，生起的感受是外部的所缘，关于定义或涅槃的反省时则是外部的所缘，关于时机的内部与外部，关于法的生起时则是内部与外部的所缘，关于无所依的所缘则是不可思议的。
因此，佛陀通过这一蕴的分析，以《经》及《法集论》的方式进行了解释。因为在这三种分析中，只有一个划分。色蕴在任何地方都是欲界的。四蕴被称为四种层次的世俗与出世间的混合。
关于《消除迷惑》的分析。
蕴的分析已完成。
感官的分析
《经》及《法集论》的说明

154. Idāni tadanantare āyatanavibhaṅganiddese suttantabhājanīyaṃ tāva dassento dvādasāyatanāni cakkhāyatanaṃ rūpāyatanantiādimāha. Tattha pāḷimuttakena tāva nayena –

Atthalakkhaṇatāvatva, kamasaṅkhepavitthārā;

Tathā daṭṭhabbato ceva, viññātabbo vinicchayo.

Tattha visesato tāva cakkhatīti cakkhu; rūpaṃ assādeti, vibhāveti cāti attho. Rūpayatīti rūpaṃ; vaṇṇavikāraṃ āpajjamānaṃ hadayaṅgatabhāvaṃ pakāsetīti attho. Suṇātīti sotaṃ. Sappatīti saddo; udāhariyatīti attho. Ghāyatīti ghānaṃ. Gandhayatīti gandho; attano vatthuṃ sūcayatīti attho. Jīvitaṃ avhāyatīti jivhā. Rasanti taṃ sattāti raso; assādentīti attho. Kucchitānaṃ sāsavadhammānaṃ āyoti kāyo. Āyoti uppattideso. Phusīyatīti phoṭṭhabbaṃ. Manatīti mano. Attano lakkhaṇaṃ dhārayantīti dhammā.

Avisesato pana āyatanato, āyānaṃ tananato, āyatassa ca nayanato āyatananti veditabbaṃ. Cakkhurūpādīsu hi taṃtaṃdvārārammaṇā cittacetasikā dhammā sena sena anubhavanādinā kiccena āyatanti uṭṭhahanti ghaṭṭenti vāyamantīti vuttaṃ hoti. Te ca pana āyabhūte dhamme etāni tanonti vitthārentīti vuttaṃ hoti. Idañca anamatagge saṃsāre pavattaṃ atīva āyataṃ saṃsāradukkhaṃ yāva na nivattati tāva nayanteva, pavattayantīti vuttaṃ hoti. Iti sabbepi me dhammā āyatanato āyānaṃ tananato āyatassa ca nayanato ‘āyatanaṃ āyatana’nti vuccanti.

Apica nivāsaṭṭhānaṭṭhena, ākaraṭṭhena, samosaraṇaṭṭhānaṭṭhena , sañjātidesaṭṭhena, kāraṇaṭṭhena ca āyatanaṃ veditabbaṃ. Tathā hi loke ‘‘issarāyatanaṃ vāsudevāyatana’’ntiādīsu nivāsaṭṭhānaṃ āyatananti vuccati . ‘‘Suvaṇṇāyatanaṃ rajatāyatana’’ntiādīsu ākaro. Sāsane pana ‘‘manorame āyatane sevanti naṃ vihaṅgamā’’tiādīsu (a. ni. 5.38) samosaraṇaṭṭhānaṃ. ‘‘Dakkhiṇāpatho gunnaṃ āyatana’’ntiādīsu sañjātideso. ‘‘Tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati satiāyatane’’tiādīsu (a. ni. 

现在在接下来的关于感官的分析中，首先解释十二个感官，即眼根、色法等。根据巴利文的解释：
“如是特征，简明与广泛；同样应当观察，能知之事应当分析。”
在这里，特别是眼根，即眼；它能感知色法，显现色的本质。色法，即色；它能显现色彩变化，显示心的内在状态。耳根，即耳；声音即声；它能引发声音，显现声音的来源。鼻根，即鼻；香即香；它能指示自身的物质。舌根，即舌；味即味；它能引发味道，显现味的本质。身体，即身体；它是感受的地方。感受即感受；它是生起的地方。触法，即触；它是能被感知的。心根，即心；它能保持自身的特征。
此外，不特别区分的感官，应当理解为“依靠”的意思。眼根、色法等通过各自的门，因而生起的心法，因而称为感官。它们也因感官法的存在而显现。这里的轮回是无始无终的，极度的轮回痛苦，直到它停止为止。因此，所有这些法因感官而生，被称为“感官”。
此外，从居住的地方、性质、聚集的地方、产生的地方、原因等方面，感官也应被理解。因为在世间中，“神的居所即为维苏德哈的居所”等等，视为居住的地方。关于“黄金的地方、白银的地方”等等，则是性质。而在教法中，“在美妙的感官中，鸟儿们享受它”等等（《阿毗达摩经》五三十八），则是聚集的地方。“南方即为美德的地方”等等，则是产生的地方。“在那里，若有证人，就能达到证人所能到达的地方”等等（《阿毗达摩经》）。

5.23) kāraṇaṃ.

Cakkhurūpādīsu cāpi te te cittacetasikā dhammā nivasanti tadāyattavuttitāyāti cakkhādayo nesaṃ nivāsanaṭṭhānaṃ. Cakkhādīsu ca te ākiṇṇā taṃ nissitattā tadārammaṇattā cāti cakkhādayo nesaṃ ākaro. Cakkhādayo ca nesaṃ samosaraṇaṭṭhānaṃ, tattha tattha vatthudvārārammaṇavasena samosaraṇato. Cakkhādayo ca nesaṃ sañjātideso; taṃ nissayārammaṇabhāvena tattheva uppattito. Cakkhādayo ca nesaṃ kāraṇaṃ, tesaṃ abhāve abhāvatoti. Iti nivāsaṭṭhānaṭṭhena, ākaraṭṭhena, samosaraṇaṭṭhānaṭṭhena, sañjātidesaṭṭhena, kāraṇaṭṭhenāti imehi kāraṇehi ete dhammā ‘āyatanaṃ āyatana’nti vuccanti. Tasmā yathāvuttenatthena cakkhu ca taṃ āyatanañcāti cakkhāyatanaṃ…pe… dhammā ca te āyatanañcāti dhammāyatananti evaṃ tāvettha ‘atthato’ viññātabbo vinicchayo.

‘Lakkhaṇato’ti cakkhādīnaṃ lakkhaṇatopettha viññātabbo vinicchayo. Tāni ca pana nesaṃ lakkhaṇāni heṭṭhā rūpakaṇḍaniddese vuttanayeneva veditabbāni.

‘Tāvatvato’ti tāvabhāvato. Idaṃ vuttaṃ hoti – cakkhādayopi hi dhammā eva. Evaṃ sati dhammāyatanamicceva avatvā kasmā dvādasāyatanāni vuttānīti ce? Cha viññāṇakāyuppattidvārārammaṇavavatthānato. Idha channaṃ viññāṇakāyānaṃ dvārabhāvena ārammaṇabhāvena ca vavatthānato ayameva tesaṃ bhedo hotīti dvādasa vuttāni. Cakkhuviññāṇavīthipariyāpannassa hi viññāṇakāyassa cakkhāyatanameva uppattidvāraṃ, rūpāyatanameva cārammaṇaṃ . Tathā itarāni itaresaṃ. Chaṭṭhassa pana bhavaṅgamanasaṅkhāto manāyatanekadesova uppattidvāraṃ, asādhāraṇañca dhammāyatanaṃ ārammaṇanti . Iti channaṃ viññāṇakāyānaṃ uppattidvārārammaṇavavatthānato dvādasa vuttānīti. Evamettha ‘tāvatvato’ viññātabbo vinicchayo.

‘Kamato’ti idhāpi pubbe vuttesu uppattikkamādīsu desanākkamova yujjati. Ajjhattikesu hi āyatanesu sanidassanasappaṭighavisayattā cakkhāyatanaṃ pākaṭanti paṭhamaṃ desitaṃ. Tato anidassanasappaṭighavisayāni sotāyatanādīni. Atha vā dassanānuttariyasavanānuttariyahetubhāvena bahūpakārattā ajjhattikesu cakkhāyatanasotāyatanāni paṭhamaṃ desitāni. Tato ghānāyatanādīni tīṇi. Pañcannampi gocaravisayattā ante manāyatanaṃ. Cakkhādīnaṃ pana gocarattā tassa tassa anantarāni bāhiresu rūpāyatanādīni. Apica viññāṇuppattikāraṇavavatthānatopi ayameva tesaṃ kamo veditabbo. Vuttañhetaṃ ‘‘cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṃ…pe… manañca paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇa’’nti (ma. ni. 

5.23)，则是原因。
在眼、色等中，那些心和心所法居住其中，因为它们依赖于此而存在，所以眼等是它们的居住处。在眼等中，它们遍布其中，因为依赖于此且以此为所缘，所以眼等是它们的来源。眼等是它们的聚集处，因为在各处依据所依、门和所缘而聚集。眼等是它们的出生地，因为作为所依和所缘，它们就在那里生起。眼等是它们的原因，因为没有眼等就没有它们。因此，从居住处、来源、聚集处、出生地、原因这些方面来说，这些法被称为"处"。所以，根据上述意义，眼和它是处，所以称为眼处......法和它们是处，所以称为法处。这样首先应从"意义"上理解其判断。
"从特征上"，这里也应从眼等的特征上理解其判断。它们的特征应当按照前面色蕴定义中所说的方法来理解。
"从数量上"，即从数量的角度。这是说，眼等也只是法而已。既然如此，为什么不只说法处，而说十二处呢？这是因为六识身生起的门和所缘的区分。这里是因为六识身的门和所缘的区分而有这样的差别，所以说十二处。因为对于眼识路线所摄的识身来说，只有眼处是生起之门，只有色处是所缘。其他的也是如此。对于第六识身来说，只有被称为有分意的意处的一部分是生起之门，而不共的法处是所缘。这样，因为六识身生起的门和所缘的区分，所以说十二处。这样应从"数量"上理解其判断。
"从次第上"，这里也只有前面所说的生起次第等中的说法次第是合适的。因为在内处中，眼处因为是有见有对的对象而明显，所以先说。然后是无见有对的对象，即耳处等。或者说，因为眼处和耳处在内处中是见无上和闻无上的因，所以利益很大，因此先说。然后是鼻处等三处。因为是五种的行境对象，所以最后说意处。而在外处中，因为是眼等的行境，所以紧接着各自说色处等。此外，也应当从识生起的原因的区分来理解它们的这个次第。因为这样说："缘于眼和色生起眼识......缘于意和法生起意识。"（《中部》）

3.421) evaṃ ‘kamato’pettha viññātabbo vinicchayo.

‘Saṅkhepavitthārā’ti saṅkhepato hi manāyatanassa ceva dhammāyatanekadesassa ca nāmena, tadavasesānañca āyatanānaṃ rūpena saṅgahitattā dvādasāpi āyatanāni nāmarūpamattameva honti.

Vitthārato pana ajjhattikesu tāva cakkhāyatanaṃ jātivasena cakkhupasādamattameva, paccayagatinikāyapuggalabhedato pana anantappabhedaṃ. Tathā sotāyatanādīni cattāri. Manāyatanaṃ tebhūmakakusalākusalavipākakiriyaviññāṇabhedena ekāsītippabhedaṃ, vatthupaṭipadādibhedato pana anantappabhedaṃ. Rūpagandharasāyatanāni samuṭṭhānabhedato catuppabhedāni, saddāyatanaṃ dvippabhedaṃ. Sabhāgavisabhāgabhedato pana sabbānipi anantappabhedāni. Phoṭṭhabbāyatanaṃ pathavīdhātutejodhātuvāyodhātuvasena tippabhedaṃ, samuṭṭhānato catuppabhedaṃ, sabhāgavisabhāgato anekappabhedaṃ. Dhammāyatanaṃ tebhūmakadhammārammaṇavasena anekappabhedanti. Evaṃ saṅkhepavitthārā viññātabbo vinicchayo.

‘Daṭṭhabbato’ti ettha pana sabbānevetāni āyatanāni anāgamanato aniggamanato ca daṭṭhabbāni. Na hi tāni pubbe udayā kutoci āgacchanti, nāpi uddhaṃ vayā kuhiñci gacchanti; atha kho pubbe udayā appaṭiladdhasabhāvāni, uddhaṃ vayā paribhinnasabhāvāni, pubbantāparantavemajjhe paccayāyattavuttitāya avasāni pavattanti. Tasmā anāgamanato aniggamanato ca daṭṭhabbāni. Tathā nirīhato abyāpārato ca. Na hi cakkhurūpādīnaṃ evaṃ hoti – ‘aho vata amhākaṃ sāmaggiyā viññāṇaṃ nāma uppajjeyyā’ti, na ca tāni viññāṇuppādanatthaṃ dvārabhāvena vatthubhāvena ārammaṇabhāvena vā īhanti, na byāpāramāpajjanti; atha kho dhammatāvesā yaṃ cakkhurūpādīnaṃ sāmaggiyaṃ cakkhuviññāṇādīni sambhavanti. Tasmā nirīhato abyāpārato ca daṭṭhabbāni. Apica ajjhattikāni suññagāmo viya daṭṭhabbāni dhuvasubhasukhattabhāvavirahitattā, bāhirāni gāmaghātakacorā viya ajjhattikānaṃ abhighātakattā. Vuttañhetaṃ – ‘‘cakkhu, bhikkhave, haññati manāpāmanāpehi rūpehīti vitthāro. Apica ajjhattikāni cha pāṇakā viya daṭṭhabbāni, bāhirāni tesaṃ gocarā viyāti. Evampettha ‘daṭṭhabbato’ viññātabbo vinicchayoti.

Idāni tesaṃ vipassitabbākāraṃ dassetuṃ cakkhuṃ aniccantiādi āraddhaṃ. Tattha cakkhu tāva hutvā abhāvaṭṭhena aniccanti veditabbaṃ. Aparehipi catūhi kāraṇehi aniccaṃ – uppādavayavantato, vipariṇāmato, tāvakālikato, niccapaṭikkhepatoti.

Tadeva paṭipīḷanaṭṭhena dukkhaṃ. Yasmā vā etaṃ uppannaṃ ṭhitiṃ pāpuṇāti, ṭhitiyaṃ jarāya kilamati, jaraṃ patvā avassaṃ bhijjati; tasmā abhiṇhasampaṭipīḷanato, dukkhamato, dukkhavatthuto, sukhapaṭikkhepatoti imehi catūhi kāraṇehi dukkhaṃ.

Avasavattanaṭṭhena pana anattā. Yasmā vā etaṃ uppannaṃ ṭhitiṃ mā pāpuṇātu, ṭhānappattaṃ mā jiratu, jarappataṃ mā bhijjatūti imesu tīsu ṭhānesu kassaci vasavattibhāvo natthi, suññaṃ tena vasavattanākārena; tasmā suññato, assāmikato, akāmakāriyato, attapaṭikkhepatoti imehi catūhi kāraṇehi anattā.


这样也应从"次第"上理解其判断。
"从简略和详细"来说,简略地说,因为意处和法处的一部分以名称包括,其余的处以色法包括,所以十二处只不过是名色而已。
详细地说,首先在内处中,眼处就其本质而言只是眼净色,但从缘、趣、种族、人等的差别来看则有无量差别。耳处等四处也是如此。意处有三界善、不善、异熟、唯作识的差别,共八十一种,但从所依、道路等的差别来看则有无量差别。色、香、味处从生起的差别来看有四种,声处有两种。但从同类和异类的差别来看,一切都有无量差别。触处从地界、火界、风界来看有三种,从生起来看有四种,从同类和异类来看有多种。法处从三界法所缘来看有多种。这样应从简略和详细理解其判断。
"从应见"来说,这里一切处都应从不来不去的角度来看。它们在生起之前不从任何地方来,灭去之后也不去任何地方;而是在生起之前没有获得自性,灭去之后失去自性,在前际、后际、中际都依缘而转,无自在。因此应从不来不去的角度来看。同样,也应从无作为、无功用的角度来看。因为眼、色等并不会想:"啊,愿我们和合而生识。"它们也不会为了生识而作为门、所依、所缘而努力或发生作用;而只是法性如此,当眼、色等和合时,眼识等就生起。因此应从无作为、无功用的角度来看。此外,内处应如空村来看,因为没有常、净、乐、我的本质;外处应如村贼来看,因为伤害内处。因为这样说:"比丘们,眼被可意不可意的色所伤害"等。此外,内处应如六种动物来看,外处应如它们的活动场所来看。这样应从"应见"的角度理解其判断。
现在为了显示它们应被观察的方式而开始说"眼是无常"等。其中,首先应理解眼因为有而后无的意义是无常的。还有其他四个原因是无常的:有生有灭、变异、暂时、与常相违。
同样,它因为压迫的意义是苦的。或者因为它生起后达到住位,在住位中被老所折磨,到达老时必然破坏;因此,从不断压迫、苦性、苦处、与乐相违这四个原因来看是苦的。
因为不受控制的意义是无我的。或者因为它生起后不能不达到住位,达到住位不能不衰老,衰老后不能不破坏,在这三个阶段中没有任何人能控制,是空无那种可控制的状态;因此,从空、无主、不能如意、与我相违这四个原因来看是无我的。


Vibhavagatikato , pubbāparavasena bhavasaṅkantigamanato, pakatibhāvavijahanato ca vipariṇāmadhammaṃ. Idaṃ aniccavevacanameva. Rūpā aniccātiādīsupi eseva nayo. Apicettha ṭhapetvā cakkhuṃ tebhūmakadhammā aniccā, no cakkhu. Cakkhu pana cakkhu ceva aniccañca. Tathā sesadhammā dukkhā, no cakkhu. Cakkhu pana cakkhu ceva dukkhañca. Sesadhammā anattā, no cakkhu. Cakkhu pana cakkhu ceva anattā cāti. Rūpādīsupi eseva nayo.

Imasmiṃ pana suttantabhājanīye tathāgatena kiṃ dassitanti? Dvādasannaṃ āyatanānaṃ anattalakkhaṇaṃ. Sammāsambuddho hi anattalakkhaṇaṃ dassento aniccena vā dasseti, dukkhena vā, aniccadukkhehi vā. Tattha ‘‘cakkhu, attāti yo vadeyya, taṃ na upapajjati. Cakkhussa uppādopi vayopi paññāyati. Yassa kho pana uppādopi vayopi paññāyati ‘attā me uppajjati ca veti cā’ti iccassa evamāgataṃ hoti. Tasmā taṃ na upapajjati – cakkhu attāti yo vadeyya iti cakkhu anattā’’ti (ma. ni. 3.422). Imasmiṃ sutte aniccena anattalakkhaṇaṃ dassesi. ‘‘Rūpaṃ, bhikkhave, anattā. Rūpañca hidaṃ, bhikkhave, attā abhavissa, na yidaṃ rūpaṃ ābādhāya saṃvatteyya; labbhetha ca rūpe – evaṃ me rūpaṃ hotu, evaṃ me rūpaṃ mā ahosīti. Yasmā ca kho, bhikkhave, rūpaṃ anattā tasmā rūpaṃ ābādhāya saṃvattati; na ca labbhati rūpe – evaṃ me rūpaṃ hotu, evaṃ me rūpaṃ mā ahosī’’ti (saṃ. ni. 3.59; mahāva. 20) imasmiṃ sutte dukkhena anattalakkhaṇaṃ dassesi. ‘‘Rūpaṃ, bhikkhave, aniccaṃ, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’’tiādīsu (saṃ. ni. 

从趋向灭的角度,从前后相续的角度,从舍弃原有状态的角度来看是变异法。这只是无常的同义词。对于"色是无常"等也是同样的道理。此外,除了眼之外,三界法是无常的,不是眼。而眼既是眼又是无常的。同样,其他法是苦的,不是眼。而眼既是眼又是苦的。其他法是无我的,不是眼。而眼既是眼又是无我的。对于色等也是同样的道理。
在这个经分别中,如来显示了什么?十二处的无我相。因为正等觉者在显示无我相时,或者通过无常来显示,或者通过苦来显示,或者通过无常和苦来显示。其中,"如果有人说眼是我,这是不合理的。眼的生起和灭去是可见的。对于生起和灭去是可见的,如果说'我的我生起和消失',这样的说法就会出现。因此,如果有人说眼是我,这是不合理的。所以眼是无我的。"(《中部》3.422)在这部经中,通过无常显示了无我相。"诸比丘,色是无我。诸比丘,如果这色是我,这色就不会导致affliction;也应该能够在色上得到'愿我的色是这样,愿我的色不是这样'。诸比丘,正因为色是无我,所以色导致affliction;也不能在色上得到'愿我的色是这样,愿我的色不是这样'。"(《相应部》3.59;《大品》20)在这部经中,通过苦显示了无我相。"诸比丘,色是无常的,无常的就是苦的,苦的就是无我的,无我的就不是我的,不是我,不是我的我。"等(《相应部》

3.15) aniccadukkhehi anattalakkhaṇaṃ dassesi. Kasmā? Aniccadukkhānaṃ pākaṭattā.

Hatthato hi taṭṭake vā sarake vā kismiñcideva vā patitvā bhinne ‘aho anicca’nti vadanti. Evaṃ aniccaṃ pākaṭaṃ nāma. Attabhāvasmiṃ pana gaṇḍapiḷakādīsu vā uṭṭhitāsu khāṇukaṇṭakādīhi vā viddhāsu ‘aho dukkha’nti vadanti. Evaṃ dukkhaṃ pākaṭaṃ nāma. Anattalakkhaṇaṃ apākaṭaṃ andhakāraṃ avibhūtaṃ duppaṭivijjhaṃ duddīpanaṃ duppaññāpanaṃ . Aniccadukkhalakkhaṇāni uppādā vā tathāgatānaṃ anuppādā vā paññāyanti. Anattalakkhaṇaṃ vinā buddhuppādā na paññāyati, buddhuppādeyeva paññāyati. Mahiddhikā hi mahānubhāvā tāpasaparibbājakā sarabhaṅgasatthārādayopi ‘aniccaṃ dukkha’nti vattuṃ sakkonti, ‘anattā’ti vattuṃ na sakkonti. Sace hi te sampattaparisāya anattāti vattuṃ sakkuṇeyyuṃ, sampattaparisāya maggaphalapaṭivedho bhaveyya. Anattalakkhaṇapaññāpanañhi aññassa kassaci avisayo, sabbaññubuddhānameva visayo. Evametaṃ anattalakkhaṇaṃ apākaṭaṃ. Tasmā satthā anattalakkhaṇaṃ dassento aniccena vā dassesi, dukkhena vā, aniccadukkhehi vā. Idha pana taṃ aniccadukkhehi dassesīti veditabbaṃ.

Imāni pana lakkhaṇāni kissa amanasikārā appaṭivedhā, kena paṭicchannattā, na upaṭṭhahanti? Aniccalakkhaṇaṃ tāva udayabbayānaṃ amanasikārā appaṭivedhā, santatiyā paṭicchannattā, na upaṭṭhāti. Dukkhalakkhaṇaṃ abhiṇhasampaṭipīḷanassa amanasikārā appaṭivedhā, iriyāpathehi paṭicchannattā, na upaṭṭhāti. Anattalakkhaṇaṃ nānādhātuvinibbhogassa amanasikārā appaṭivedhā, ghanena paṭicchannattā, na upaṭṭhāti. Udayabbayaṃ pana pariggahetvā santatiyā vikopitāya aniccalakkhaṇaṃ yāthāvasarasato upaṭṭhāti. Abhiṇhasampaṭipīḷanaṃ manasikatvā iriyāpathe ugghāṭite dukkhalakkhaṇaṃ yāthāvasarasato upaṭṭhāti. Nānādhātuyo vinibbhujitvā ghanavinibbhoge kate anattalakkhaṇaṃ yāthāvasarasato upaṭṭhāti.

Ettha ca aniccaṃ aniccalakkhaṇaṃ, dukkhaṃ dukkhalakkhaṇaṃ, anattā anattalakkhaṇanti ayaṃ vibhāgo veditabbo. Tattha aniccanti khandhapañcakaṃ. Kasmā? Uppādavayaññathattabhāvā, hutvā abhāvato vā; uppādavayaññathattaṃ aniccalakkhaṇaṃ, hutvā abhāvasaṅkhāto ākāravikāro vā. ‘‘Yadaniccaṃ taṃ dukkha’’nti vacanato pana tadeva khandhapañcakaṃ dukkhaṃ. Kasmā? Abhiṇhasampaṭipīḷanato; abhiṇhasampaṭipīḷanākāro dukkhalakkhaṇaṃ. ‘‘Yaṃ dukkhaṃ taṃ anattā’’ti pana vacanato tadeva khandhapañcakaṃ anattā. Kasmā? Avasavattanato; avasavattanākāro anattalakkhaṇaṃ. Iti aññadeva aniccaṃ dukkhaṃ anattā, aññāni aniccadukkhānattalakkhaṇāni. Pañcakkhandhā, dvādasāyatanāni, aṭṭhārasa dhātuyoti idañhi sabbampi aniccaṃ dukkhaṃ anattā nāma. Vuttappakārākāravikārā aniccadukkhānattalakkhaṇānīti.

Saṅkhepato panettha dasāyatanāni kāmāvacarāni, dve tebhūmakāni. Sabbesupi sammasanacāro kathitoti veditabbo.

Suttantabhājanīyavaṇṇanā.

2. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā

155. Abhidhammabhājanīye yathā heṭṭhā vipassakānaṃ upakāratthāya ‘‘cakkhāyatanaṃ rūpāyatana’’nti yugalato āyatanāni vuttāni, tathā avatvā ajjhattikabāhirānaṃ sabbākārato sabhāvadassanatthaṃ ‘‘cakkhāyatanaṃ sotāyatana’’nti evaṃ ajjhattikabāhiravavatthānanayena vuttāni.



3.15) 通过无常和苦显示无我相。为什么？因为无常和苦是显而易见的。
当手落在水面或沙地上时，若跌落后破裂，人们会说：“啊，无常。”这样，无常就显而易见。在身体存在时，若因肿块等而被刺入，便会说：“啊，苦。”因此，苦也是显而易见的。无我相则是不显而易见的，黑暗、未被分明、难以理解、难以辨别。无常和苦的特征是可以显现的，或者是如来所显现的。无我相则没有佛的显现是无法显现的，只有在佛显现时才会显现。那些伟大的、伟大的人，比如修行者、乞士，甚至是萨拉班伽（Sarabhaṅga）等也能说“无常、苦”，但却无法说“无我”。如果他们能在成就的群体中说“无我”，就会有成就的果位的证悟。无我相的显现对其他人来说没有任何意义，只有对全知的佛陀才有意义。因此，这样的无我相是不显而易见的。因此，老师在显示无我相时，或通过无常来显示，或通过苦来显示，或通过无常和苦来显示。在这里，应理解为通过无常和苦来显示。
这些特征因为什么不被注意、难以理解，因为什么被遮蔽而不被显现？无常的特征因生起和灭去而不被注意、因连续性而被遮蔽，因此不显现。苦的特征因持续的压迫而不被注意、因活动方式而被遮蔽，因此不显现。无我相因各种元素的分解而不被注意、因凝聚而被遮蔽，因此不显现。然而，生起和灭去被理解后，因连续性而被激发的无常特征是如其本质所显现的。持续的压迫被注意到后，因活动方式而被揭示的苦的特征是如其本质所显现的。各种元素被分解后，因凝聚而显现的无我特征是如其本质所显现的。
在这里，无常是无常的特征，苦是苦的特征，无我是无我相的特征，这种分类应被理解。在这里，无常指的是五蕴。为什么？因为生起和灭去的不同状态，因存在与不存在而异；生起与灭去的不同状态是无常的特征，存在与不存在的变化是特征的变化。“无常的就是苦”，因此五蕴就是苦。为什么？因为持续的压迫；持续的压迫的状态是苦的特征。“苦的就是无我”，因此五蕴就是无我。为什么？因为受制于因果；受制于因果的状态是无我的特征。因此，除了无常、苦之外，还有其他的无常、苦、无我的特征。五蕴、十二处、十八元素，所有这些都是无常、苦、无我的。
从简略的角度来看，这十个处是欲界的，两个是三界的。所有这些都应被理解为有适当的行为。
经文的解释。
阿毗达摩的解释
在阿毗达摩的解释中，如上所述，为了方便修行者，提到“眼处、色处”这对处的名称，此外，在不提及的情况下，也提到内外的所有方面，以“眼处、耳处”这样的方式，按照内外的分类来说明。

156. Tesaṃ niddesavāre tattha katamaṃ cakkhāyatanantiādīni heṭṭhā vuttanayeneva veditabbāni.

167. Yaṃ panetaṃ dhammāyatananiddese ‘‘tattha katamā asaṅkhatā dhātu? Rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo’’ti vuttaṃ, tatrāyamattho – asaṅkhatā dhātūti asaṅkhatasabhāvaṃ nibbānaṃ. Yasmā panetaṃ āgamma rāgādayo khīyanti, tasmā rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayoti vuttaṃ. Ayamettha ācariyānaṃ samānatthakathā.

Vitaṇḍavādī panāha – ‘pāṭiyekkaṃ nibbānaṃ nāma natthi, kilesakkhayova nibbāna’nti. ‘Suttaṃ āharā’ti ca vutte ‘‘nibbānaṃ nibbānanti kho, āvuso sāriputta, vuccati; katamaṃ nu kho, āvuso, nibbānanti? Yo kho, āvuso, rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo – idaṃ vuccati nibbāna’’nti etaṃ jambukhādakasuttaṃ āharitvā ‘iminā suttena veditabbaṃ pāṭiyekkaṃ nibbānaṃ nāma natthi, kilesakkhayova nibbāna’nti āha. So vattabbo – ‘kiṃ pana yathā cetaṃ suttaṃ tathā attho’ti? Addhā vakkhati – ‘āma , natthi suttato muñcitvā attho’ti. Tato vattabbo – ‘idaṃ tāva te suttaṃ ābhataṃ; anantarasuttaṃ āharā’ti. Anantarasuttaṃ nāma – ‘‘arahattaṃ arahattanti, āvuso sāriputta, vuccati; katamaṃ nu kho, āvuso, arahattanti? Yo kho, āvuso, rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo – idaṃ vuccati arahatta’’nti (saṃ. ni. 

在这些解释中，所提到的“眼处”等等应如上所述理解。
关于法处的解释中提到“那里是什么无造作的元素？即是贪的灭尽、恚的灭尽、痴的灭尽”，此处的意思是，无造作的元素即是无造作的本质，即涅槃。因为此处的到来使得贪等消失，所以说是贪的灭尽、恚的灭尽、痴的灭尽。这是对老师们的共同论述。
然而，反驳者则说：“单独的涅槃并不存在，只有烦恼的灭尽才是涅槃。”当提到“涅槃被称为涅槃”时，萨里普塔（Sāriputta）问：“什么是涅槃？即是贪的灭尽、恚的灭尽、痴的灭尽——这被称为涅槃。”因此引用了《果实经》来说明“根据这部经文，单独的涅槃并不存在，只有烦恼的灭尽才是涅槃。”对此应当这样说：“那么，这部经文的意义是什么呢？”确实他说：“是的，离开经文的意义是不存在的。”因此应当说：“这只是你的经文所述；请引用下一部经。”下一部经是：“阿罗汉被称为阿罗汉，萨里普塔问：‘什么是阿罗汉？即是贪的灭尽、恚的灭尽、痴的灭尽——这被称为阿罗汉。”(《相应部》)

4.315) idaṃ tassevānantaraṃ ābhatasuttaṃ.

Imasmiṃ pana naṃ ābhate āhaṃsu – ‘nibbānaṃ nāma dhammāyatanapariyāpanno dhammo, arahattaṃ cattāro khandhā. Nibbānaṃ sacchikatvā viharanto dhammasenāpati nibbānaṃ pucchitopi arahattaṃ pucchitopi kilesakkhayameva āha. Kiṃ pana nibbānañca arahattañca ekaṃ udāhu nāna’nti? ‘Ekaṃ vā hotu nānaṃ vā. Ko ettha tayā atibahuṃ cuṇṇīkaraṇaṃ karontena attho’? ‘Na tvaṃ ekaṃ nānaṃ jānāsīti. Nanu ñāte sādhu hotī’ti evaṃ punappunaṃ pucchito vañcetuṃ asakkonto āha – ‘rāgādīnaṃ khīṇante uppannattā arahattaṃ rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo’ti vuccatīti. Tato naṃ āhaṃsu – ‘mahākammaṃ te kataṃ. Lañjaṃ datvāpi taṃ vadāpento etadeva vadāpeyya. Yatheva ca te etaṃ vibhajitvā kathitaṃ, evaṃ idampi sallakkhehi – nibbānañhi āgamma rāgādayo khīṇāti nibbānaṃ rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayoti vuttaṃ. Tīṇipi hi etāni nibbānasseva adhivacanānī’ti.

Sace evaṃ vutte saññattiṃ gacchati iccetaṃ kusalaṃ; no ce, bahunibbānatāya kāretabbo. Kathaṃ? Evaṃ tāva pucchitabbo – ‘rāgakkhayo nāma rāgasseva khayo udāhu dosamohānampi? Dosakkhayo nāma dosasseva khayo udāhu rāgamohānampi? Mohakkhayo nāma mohasseva khayo udāhu rāgadosānampī’ti? Addhā vakkhati – ‘rāgakkhayo nāma rāgasseva khayo, dosakkhayo nāma dosasseva khayo, mohakkhayo nāma mohasseva khayo’ti.

Tato vattabbo – ‘tava vāde rāgakkhayo ekaṃ nibbānaṃ hoti, dosakkhayo ekaṃ, mohakkhayo ekaṃ; tiṇṇaṃ akusalamūlānaṃ khaye tīṇi nibbānāni honti, catunnaṃ upādānānaṃ khaye cattāri, pañcannaṃ nīvaraṇānaṃ khaye pañca, channaṃ taṇhākāyānaṃ khaye cha, sattannaṃ anusayānaṃ khaye satta, aṭṭhannaṃ micchattānaṃ khaye aṭṭha, navannaṃ taṇhāmūlakadhammānaṃ khaye nava, dasannaṃ saṃyojanānaṃ khaye dasa, diyaḍḍhakilesasahassassa khaye pāṭiyekkaṃ pāṭiyekkaṃ nibbānanti bahūni nibbānāni honti. Natthi pana te nibbānānaṃ pamāṇanti. Evaṃ pana aggahetvā nibbānaṃ āgamma rāgādayo khīṇāti ekameva nibbānaṃ rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayoti vuccati. Tīṇipi hetāni nibbānasseva adhivacanānīti gaṇha’.

Sace pana evaṃ vuttepi na sallakkheti, oḷārikatāya kāretabbo. Kathaṃ? ‘Andhabālā hi acchadīpimigamakkaṭādayopi kilesapariyuṭṭhitā vatthuṃ paṭisevanti. Atha nesaṃ paṭisevanapariyante kileso vūpasammati. Tava vāde acchadīpimigamakkaṭādayo nibbānappattā nāma honti. Oḷārikaṃ vata te nibbānaṃ thūlaṃ, kaṇṇehi piḷandhituṃ na sakkāti. Evaṃ pana aggahetvā nibbānaṃ āgamma rāgādayo khīṇāti ekameva nibbānaṃ rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayoti vuccati. Tīṇipi hetāni nibbānasseva adhivacanānīti gaṇha’.


4.315) 这是紧接着的《光明经》。
在这里，他们对他解释说：“涅槃是法处的范围，阿罗汉是四个蕴。住于证悟涅槃的法军统帅，问涅槃时也问阿罗汉时只说是烦恼的灭尽。那涅槃和阿罗汉是一个还是不同？”“是一个还是不同。”你在这里所做的太多了，是什么意义呢？“你并不知道一个和不同。”难道知道是好的？这样反复被问，无法欺骗地说：“因为贪等已灭尽，所以阿罗汉是贪的灭尽、恚的灭尽、痴的灭尽。”于是他们对他说：“你做了很大的功德。即使给了你一千，也应当这样说。”就像你所说的那样，应该这样理解：“涅槃到来时，贪等消失，因此涅槃是贪的灭尽、恚的灭尽、痴的灭尽。”这三者确实是涅槃的代名词。
如果这样说的话，若归结为此则是善的；否则，应当因广泛的涅槃而进行讨论。如何？应当这样问：“贪的灭尽是贪的灭尽，还是恚和痴的灭尽？”恚的灭尽是恚的灭尽，还是贪和痴的灭尽？痴的灭尽是痴的灭尽，还是贪和恚的灭尽？”确实他会说：“贪的灭尽是贪的灭尽，恚的灭尽是恚的灭尽，痴的灭尽是痴的灭尽。”
于是应当说：“在你所说的中，贪的灭尽是一个，恚的灭尽是一个，痴的灭尽是一个；三种恶根的灭尽是三种涅槃，四种执取的灭尽是四种，五种障碍的灭尽是五种，六种欲望的灭尽是六种，七种潜在的灭尽是七种，八种邪见的灭尽是八种，九种以欲为根的法的灭尽是九种，十种束缚的灭尽是十种，数以千计的烦恼的灭尽是一个个涅槃，因此有许多涅槃。然而，没有涅槃的标准。因此，若不考虑此，涅槃到来时贪等消失，便称为一个涅槃是贪的灭尽、恚的灭尽、痴的灭尽。这三者确实是涅槃的代名词。”
如果这样说仍然不理解，则应当因粗糙的事物而讨论。如何？“盲者、愚者、遮蔽的野兽等也被烦恼所缠扰。至于他们在所接触的范围内，烦恼会平息。根据你的说法，遮蔽的野兽等是获得涅槃的。”粗糙的涅槃，无法用耳朵来理解。因此，若不考虑此，涅槃到来时贪等消失，便称为一个涅槃是贪的灭尽、恚的灭尽、痴的灭尽。这三者确实是涅槃的代名词。


Sace pana evaṃ vuttepi na sallakkheti, gotrabhunāpi kāretabbo. Kathaṃ? Evaṃ tāva pucchitabbo – ‘tvaṃ gotrabhu nāma atthīti vadesī’ti? ‘Āma vadāmī’ti. ‘Gotrabhukkhaṇe kilesā khīṇā, khīyanti, khīyissantī’ti? Na khīṇā, na khīyanti; apica kho khīyissantīti. ‘Gotrabhu pana kiṃ ārammaṇaṃ karotī’ti? ‘Nibbānaṃ’. ‘Tava gotrabhukkhaṇe kilesā na khīṇā, na khīyanti; atha kho khīyissanti. Tvaṃ akhīṇesuyeva kilesesu kilesakkhayaṃ nibbānaṃ paññapesi, appahīnesu anusayesu anusayappahānaṃ nibbānaṃ paññapesi. Taṃ te na sameti. Evaṃ pana aggahetvā nibbānaṃ āgamma rāgādayo khīṇāti ekameva nibbānaṃ rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayoti vuccati. Tīṇipi hetāni nibbānasseva adhivacanānīti gaṇha’.

Sace pana evaṃ vuttepi na sallakkheti, maggena kāretabbo. Kathaṃ? Evaṃ tāva pucchitabbo – ‘tvaṃ maggaṃ nāma vadesī’ti? ‘Āma vademī’ti. ‘Maggakkhaṇe kilesā khīṇā, khīyanti, khiyissantī’ti? Jānamāno vakkhati – ‘khīṇāti vā khīyissantīti vā vattuṃ na vaṭṭati, khīyantīti vattuṃ vaṭṭatī’ti. ‘Yadi evaṃ, maggassa kilesakkhayaṃ nibbānaṃ katamaṃ? Maggena khīyanakakilesā katame? Maggo katamaṃ kilesakkhayaṃ nibbānaṃ ārammaṇaṃ katvā katame kilese khepeti? Tasmā mā evaṃ gaṇha. Nibbānaṃ pana āgamma rāgādayo khīṇāti ekameva nibbānaṃ rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayoti vuccati. Tīṇipi hetāni nibbānasseva adhivacanānī’ti.

Evaṃ vutte evamāha – ‘tvaṃ āgamma āgammāti vadesī’ti? ‘Āma vademī’ti. ‘Āgamma nāmāti idaṃ te kuto laddha’nti? ‘Suttato laddha’nti . ‘Āhara sutta’nti. ‘‘Evaṃ avijjā ca taṇhā ca taṃ āgamma, tamhi khīṇā, tamhi bhaggā, na ca kiñci kadācī’’ti. Evaṃ vutte paravādī tuṇhībhāvaṃ āpannoti.

Idhāpi dasāyatanāni kāmāvacarāni, dve pana catubhūmakāni lokiyalokuttaramissakānīti veditabbāni.

Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā.

3. Pañhāpucchakavaṇṇanā

168. Idhāpi pañhāpucchake yaṃ labbhati yañca na labbhati, taṃ sabbaṃ pucchitvā labbhamānavaseneva vissajjanaṃ vuttaṃ; na kevalañca idha, sabbesupi pañhāpucchakesu eseva nayo. Idha pana dasannaṃ āyatanānaṃ rūpabhāvena abyākatatā veditabbā. Dvinnaṃ āyatanānaṃ khandhavibhaṅge catunnaṃ khandhānaṃ viya kusalādibhāvo veditabbo. Kevalañhi cattāro khandhā sappaccayāva saṅkhatāva dhammāyatanaṃ pana ‘‘siyā appaccayaṃ, siyā asaṅkhata’’nti āgataṃ. Ārammaṇattikesu ca anārammaṇaṃ sukhumarūpasaṅkhātaṃ dhammāyatanaṃ na-vattabbakoṭṭhāsaṃ bhajati. Tañca kho anārammaṇattā na parittādibhāvena navattabbadhammārammaṇattāti ayamettha viseso. Sesaṃ tādisameva. Idhāpi hi cattāro khandhā viya dvāyatanā pañcapaṇṇāsa kāmāvacaradhamme ārabbha rajjantassa dussantassa muyhantassa saṃvarantassa sammasantassa paccavekkhantassa ca parittārammaṇāti sabbaṃ khandhesu vuttasadisamevāti.

Sammohavinodaniyā vibhaṅgaṭṭhakathāya

Āyatanavibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.

3. Dhātuvibhaṅgo

1. Suttantabhājanīyavaṇṇanā



如果这样说仍然不理解,则应当用种姓智来讨论。如何?应当这样问:"你说有所谓的种姓智吗?""是的,我说有。""在种姓智的刹那,烦恼已灭尽、正在灭尽还是将要灭尽?""没有灭尽,也不正在灭尽;但将要灭尽。""种姓智以什么为所缘?""以涅槃为所缘。""在你说的种姓智刹那,烦恼没有灭尽,也不正在灭尽;但将要灭尽。你在烦恼还未灭尽时就说烦恼的灭尽是涅槃,在随眠还未断除时就说随眠的断除是涅槃。这是不合理的。因此,不要这样理解。应当理解为:涅槃到来时贪等消失,因此一个涅槃被称为贪的灭尽、恚的灭尽、痴的灭尽。这三者确实是涅槃的代名词。"
如果这样说仍然不理解,则应当用道来讨论。如何?应当这样问:"你说有所谓的道吗?""是的,我说有。""在道的刹那,烦恼已灭尽、正在灭尽还是将要灭尽?"如果他知道,会说:"不能说已灭尽或将要灭尽,应当说正在灭尽。""如果是这样,道的烦恼灭尽是哪个涅槃?道所灭尽的烦恼是哪些?道以哪个烦恼灭尽的涅槃为所缘而灭尽哪些烦恼?因此不要这样理解。应当理解为:涅槃到来时贪等消失,因此一个涅槃被称为贪的灭尽、恚的灭尽、痴的灭尽。这三者确实是涅槃的代名词。"
这样说时,他说:"你说'到来'吗?""是的,我说。""你从哪里得到'到来'这个词?"从经典中得到。""请引用经典。""'如是无明和爱到来时,在那里灭尽,在那里破碎,不再有任何东西。'"这样说时,反对者沉默了。
这里也应理解,十个处是欲界的,两个是四界的,是世间和出世间的混合。
阿毗达摩分别的解释完成。
问答的解释
这里在问答中,凡是可得到的和不可得到的,都问了,只根据可得到的来回答;不仅是这里,在所有的问答中都是这样的方法。这里应理解十个处因为是色法所以是无记的。两个处应像蕴分别中的四蕴那样理解是善等。只是四蕴都是有因的、有为的,而法处则说"或无因,或无为"。在所缘三法中,无所缘的微细色被称为法处,属于不可说的部分。这是因为它是无所缘的,不能说是小等,因为它不是法所缘,这是这里的特殊之处。其余的是相同的。这里也像四蕴一样,两个处缘五十五个欲界法而生起贪、恚、痴、防护、观察、省察时,是小所缘等,一切都与蕴中所说的相同。
《破除愚痴》《分别论注》
处分别的解释结束。
界分别
经分别的解释

172. Idāni tadanantare dhātuvibhaṅge sabbā dhātuyo chahi chahi dhātūhi saṅkhipitvā tīhi chakkehi suttantabhājanīyaṃ dassento cha dhātuyotiādimāha. Tattha chāti gaṇanaparicchedo. Dhātuyoti paricchinnadhammanidassanaṃ. Pathavīdhātūtiādīsu dhātvaṭṭho nāma sabhāvaṭṭho, sabhāvaṭṭho nāma suññataṭṭho, suññataṭṭho nāma nissattaṭṭhoti evaṃ sabhāvasuññatanissattaṭṭhena pathavīyeva dhātu pathavīdhātu. Āpodhātuādīsupi eseva nayo. Evamettha padasamāsaṃ viditvā evamattho veditabbo – pathavīdhātūti patiṭṭhānadhātu. Āpodhātūti ābandhanadhātu. Tejodhātūti paripācanadhātu. Vāyodhātūti vitthambhanadhātu. Ākāsadhātūti asamphuṭṭhadhātu. Viññāṇadhātūti vijānanadhātu.

173.Pathavīdhātudvayanti pathavīdhātu dve ayaṃ. Ayaṃ pathavīdhātu nāma na ekā eva ajjhattikabāhirabhedena pana dve dhātuyo evāti attho. Tenevāha – ‘‘atthi ajjhattikā atthi bāhirā’’ti. Tattha ajjhattikāti sattasantānapariyāpannā niyakajjhattā. Bāhirāti saṅkhārasantānapariyāpannā anindriyabaddhā. Ajjhattaṃ paccattanti ubhayampetaṃ niyakajjhattādhivacanameva. Idāni taṃ sabhāvākārato dassetuṃ kakkhaḷantiādi vuttaṃ. Tattha kakkhaḷanti thaddhaṃ. Kharigatanti pharusaṃ. Kakkhaḷattanti kakkhaḷabhāvo. Kakkhaḷabhāvoti kakkhaḷasabhāvo. Ajjhattaṃ upādinnanti niyakajjhattasaṅkhātaṃ upādinnaṃ. Upādinnaṃ nāma sarīraṭṭhakaṃ. Sarīraṭṭhakañhi kammasamuṭṭhānaṃ vā hotu mā vā, taṃ sandhāya upādinnampi atthi anupādinnampi; ādinnaggahitaparāmaṭṭhavasena pana sabbampetaṃ upādinnamevāti dassetuṃ ‘‘ajjhattaṃ upādinna’’nti āha.

Idāni tameva pathavīdhātuṃ vatthuvasena dassetuṃ seyyathidaṃ kesā lomātiādi vuttaṃ. Tattha seyyathidanti nipāto. Tassattho – yā sā ajjhattikā pathavīdhātu sā katamā? Yaṃ vā ajjhattaṃ paccattaṃ kakkhaḷaṃ nāma taṃ katamanti? Kesā lomātiādi tassā ajjhattikāya pathavīdhātuyā vatthuvasena pabhedadassanaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – kesā nāma ajjhattā upādinnā sarīraṭṭhakā kakkhaḷattalakkhaṇā imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso. Lomā nāma…pe… karīsaṃ nāma. Idha pana avuttampi paṭisambhidāmagge (paṭi. ma. 

现在,在紧接着的界分别中,将所有的界以六六界来概括,以三个六组来显示经分别,因此说"六界"等。其中,"六"是数量的限定。"界"是对所限定法的指示。在"地界"等中,界的意思就是自性的意思,自性的意思就是空的意思,空的意思就是无我的意思。因此,以自性、空、无我的意思,地本身就是界,称为地界。在水界等中也是同样的道理。这样理解词的组合后,应当这样理解其意义:地界是支撑的界。水界是粘结的界。火界是成熟的界。风界是支持的界。空界是不接触的界。识界是了别的界。
"两种地界"意思是这地界有两种。这所谓的地界不是只有一种,而是由内外的区别分为两种界。因此说:"有内的,有外的。"其中,"内的"是属于有情相续的自身内在的。"外的"是属于行相续的非根所系的。"内在的自身的"这两个词都是指自身内在的同义词。现在为了从自性的状态来显示它,说"坚硬"等。其中,"坚硬"是僵硬的。"粗糙"是粗糙的。"坚硬性"是坚硬的状态。"坚硬状态"是坚硬的自性。"内在的所执取"是指自身内在的所执取。所执取是指身体的八种。因为身体的八种,无论是业所生还是不是,都有所执取的和非所执取的;但从被执取、被抓住、被触碰的角度来看,这一切都是所执取的,因此说"内在的所执取"。
现在为了从事物的角度来显示那个地界,说"即是头发、体毛"等。其中,"即是"是一个不变词。它的意思是:那个内在的地界是什么?或者所谓内在自身的坚硬是什么?头发、体毛等是从事物的角度来显示那个内在地界的区别。这里的意思是:所谓头发是内在的所执取的身体的八种,以坚硬为特征,在这个身体中是个别的部分。所谓体毛...乃至...所谓粪便。这里虽然没有说,但在《无碍解道》中

1.4) pāḷiāruḷhaṃ matthaluṅgaṃ āharitvā matthaluṅgaṃ nāma ajjhattaṃ upādinnaṃ sarīraṭṭhakaṃ kakkhaḷattalakkhaṇaṃ imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso. Parato āpodhātuādīnaṃ niddese pittādīsupi eseva nayo.

Iminā kiṃ dassitaṃ hoti? Dhātumanasikāro. Imasmiṃ pana dhātumanasikāre kammaṃ katvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā uttamatthaṃ arahattaṃ pāpuṇitukāmena kiṃ kattabbaṃ? Catupārisuddhisīlaṃ sodhetabbaṃ. Sīlavato hi kammaṭṭhānabhāvanā ijjhati. Tassa sodhanavidhānaṃ visuddhimagge vuttanayeneva veditabbaṃ. Visuddhasīlena pana sīle patiṭṭhāya dasa pubbapalibodhā chinditabbā. Tesampi chindanavidhānaṃ visuddhimagge vuttanayeneva veditabbaṃ. Chinnapalibodhena dhātumanasikārakammaṭṭhānaṃ uggaṇhitabbaṃ. Ācariyenāpi dhātumanasikārakammaṭṭhānaṃ uggaṇhāpentena sattavidhaṃ uggahakosallaṃ dasavidhañca manasikārakosallaṃ ācikkhitabbaṃ. Antevāsikenāpi ācariyassa santike bahuvāre sajjhāyaṃ katvā nijjaṭaṃ paguṇaṃ kammaṭṭhānaṃ kātabbaṃ. Vuttañhetaṃ aṭṭhakathāyaṃ – ‘‘ādikammikena bhikkhunā jarāmaraṇā muccitukāmena sattahākārehi uggahakosallaṃ icchitabbaṃ, dasahākārehi manasikārakosallaṃ icchitabba’’nti.

Tattha vacasā, manasā, vaṇṇato, saṇṭhānato, disato, okāsato, paricchedatoti imehi sattahākārehi imasmiṃ dhātumanasikārakammaṭṭhāne ‘uggahakosallaṃ’ icchitabbaṃ. Anupubbato, nātisīghato, nātisaṇikato, vikkhepapaṭibāhanato , paṇṇattisamatikkamato, anupubbamuñcanato, lakkhaṇato, tayo ca suttantāti imehi dasahākārehi ‘manasikārakosallaṃ’ icchitabbaṃ. Tadubhayampi parato satipaṭṭhānavibhaṅge āvi bhavissati.

Evaṃ uggahitakammaṭṭhānena pana visuddhimagge vutte aṭṭhārasa senāsanadose vajjetvā pañcaṅgasamannāgate senāsane vasantena attanāpi pañcahi padhāniyaṅgehi samannāgatena pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantena vivittokāsagatena kammaṭṭhānaṃ manasikātabbaṃ. Manasikarontena ca vaṇṇasaṇṭhānadisokāsaparicchedavasena kesādīsu ekekakoṭṭhāsaṃ manasikaritvā avasāne evaṃ manasikāro pavattetabbo – ime kesā nāma sīsakaṭāhapaliveṭhanacamme jātā. Tattha yathā vammikamatthake jātesu kuṇṭhatiṇesu na vammikamatthako jānāti ‘mayi kuṇṭhatiṇāni jātānī’ti, nāpi kuṇṭhatiṇāni jānanti ‘mayaṃ vammikamatthake jātānī’ti, evameva na sīsakaṭāhapaliveṭhanacammaṃ jānāti ‘mayi kesā jātā’ti, nāpi kesā jānanti ‘mayaṃ sīsakaṭāhapaliveṭhanacamme jātā’ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti kesā nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.

Lomā sarīraveṭhanacamme jātā. Tattha yathā suññagāmaṭṭhāne jātesu dabbatiṇesu na suññagāmaṭṭhānaṃ jānāti ‘mayi dabbatiṇāni jātānī’ti, nāpi dabbatiṇāni jānanti ‘mayaṃ suññagāmaṭṭhāne jātānī’ti, evameva na sarīraveṭhanacammaṃ jānāti ‘mayi lomā jātā’ti, nāpi lomā jānanti ‘mayaṃ sarīraveṭhanacamme jātā’ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti lomā nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.


1.4) 取出巴利文中的头发，头发是内在的所执取的身体的八种，以坚硬为特征，是这个身体中的一个部分。至于水、火等的界的解释也是如此。
这说明了什么呢？这是对界的思维。在这个界的思维中，做了功德，建立了观照，想要达到最上等的果位阿罗汉，应该做什么呢？应当清净四种戒。因为有戒的人，修行的地方是值得称赞的。对此的清净方法应当根据清净道的说法来理解。以清净的戒为基础，应当断除十种前生的习气。对此的断除方法也应当根据清净道的说法来理解。通过断除的习气，应当学习与界的思维相应的修行。通过老师学习界的思维的修行，应当说明七种学习的能力和十种观照的能力。通过住持的老师，多次进行反复的教导，建立起扎实的修行。阿毗达摩的注释中说：“为了从初始的出家人那里解脱于生老病死，应当学习七种学习的能力和十种观照的能力。”
在这里，通过言语、思维、外表、位置、方向、机会、分界等七种能力，在这个界的思维中应当学习“学习的能力”。通过逐步、不过于急促、不过于缓慢、克服散乱、超越十种表现、逐步放松、特征、三种经典等十种能力，应当学习“观照的能力”。这两者在《正念的分别》中都有所阐述。
这样，通过学习的修行，按照清净道的说法，去掉十八种住处的缺陷，居住在具备五种修行的住处，自己也应当具备五种精进的修行，之后在乞食后返回，住于幽静的地方，进行修行。进行修行时，应当根据颜色、姿态、方向、位置等方面，逐个思维头发等的部分，最后应当这样进行思维：这些头发是从头皮上生长出来的。在那里，就像在草地上生长的草一样，不知道“我是在草地上生长的”，也不知道草“是在我这里生长的”，同样的，头发也不知道“我是在头皮上生长的”，也不知道头发“是在头皮上生长的”。彼此之间没有反思的能力，这些法则。因此，头发在这个身体中是一个部分，非意识、不可说、空、无我、坚硬的地界。
体毛是身体的外皮。就像在空旷的地方生长的草一样，不知道“我是在空旷的地方生长的”，也不知道草“是在我这里生长的”，同样的，体毛也不知道“我是在身体的外皮上生长的”，也不知道体毛“是在身体的外皮上生长的”。彼此之间没有反思的能力，这些法则。因此，体毛在这个身体中是一个部分，非意识、不可说、空、无我、坚硬的地界。


Nakhā aṅgulīnaṃ aggesu jātā. Tattha yathā kumārakesu daṇḍakehi madhukaṭṭhike vijjhitvā kīḷantesu na daṇḍakā jānanti ‘amhesu madhukaṭṭhikā ṭhapitā’ti, nāpi madhukaṭṭhikā jānanti ‘mayaṃ daṇḍakesu ṭhapitā’ti, evameva na aṅguliyo jānanti ‘amhākaṃ aggesu nakhā jātā’ti, nāpi nakhā jānanti ‘mayaṃ aṅgulīnaṃ aggesu jātā’ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti nakhā nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.

Dantā hanukaṭṭhikesu jātā. Tattha yathā vaḍḍhakīhi pāsāṇaudukkhalesu kenacideva silesajātena bandhitvā ṭhapitathambhesu na udukkhalāni jānanti ‘amhesu thambhā ṭhitā’ti, nāpi thambhā jānanti ‘mayaṃ udukkhalesu ṭhitā’ti, evameva na hanukaṭṭhikā jānanti ‘amhesu dantā jātā’ti , nāpi dantā jānanti ‘mayaṃ hanukaṭṭhikesu jātā’ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti dantā nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.

Taco sakalasarīraṃ pariyonandhitvā ṭhito. Tattha yathā allagocammapariyonaddhāya mahāvīṇāya na mahāvīṇā jānāti ‘ahaṃ allagocammena pariyonaddhā’ti, nāpi allagocammaṃ jānāti ‘mayā mahāvīṇā pariyoddhā’ti, evameva na sarīraṃ jānāti ‘ahaṃ tacena pariyonaddha’nti, nāpi taco jānāti ‘mayā sarīraṃ pariyonaddhanti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti taco nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.

Maṃsaṃ aṭṭhisaṅghāṭaṃ anulimpitvā ṭhitaṃ. Tattha yathā mahāmattikāya littāya bhittiyā na bhitti jānāti ‘ahaṃ mahāmattikāya littā’ti, nāpi mahāmattikā jānāti ‘mayā mahābhitti littā’ti, evameva na aṭṭhisaṅghāṭo jānāti ‘ahaṃ navamaṃsapesisatappabhedena maṃsena litto’ti, nāpi maṃsaṃ jānāti ‘mayā aṭṭhisaṅghāṭo litto’ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti maṃsaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.

Nhāru sarīrabbhantare aṭṭhīni ābandhamānā ṭhitā. Tattha yathā vallīhi vinaddhesu kuṭṭadārūsu na kuṭṭadārūni jānanti ‘mayaṃ vallīhi vinaddhānī’ti, nāpi valliyo jānanti ‘amhehi kuṭṭadārūni vinaddhānī’ti, evameva na aṭṭhīni jānanti ‘mayaṃ nhārūhi ābaddhānī’ti, nāpi nhārū jānanti ‘amhehi aṭṭhīni ābaddhānī’ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti nhāru nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.

Aṭṭhīsu paṇhikaṭṭhi gopphakaṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhitaṃ. Gopphakaṭṭhi jaṅghaṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhitaṃ. Jaṅghaṭṭhi ūruṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhitaṃ. Ūruṭṭhi kaṭiṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhitaṃ . Kaṭiṭṭhi piṭṭhikaṇṭakaṃ ukkhipitvā ṭhitaṃ. Piṭṭhikaṇṭako gīvaṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhito. Gīvaṭṭhi sīsaṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhitaṃ. Sīsaṭṭhi gīvaṭṭhike patiṭṭhitaṃ. Gīvaṭṭhi piṭṭhikaṇṭake patiṭṭhitaṃ. Piṭṭhikaṇṭako kaṭiṭṭhimhi patiṭṭhito. Kaṭiṭṭhi ūruṭṭhike patiṭṭhitaṃ. Ūruṭṭhi jaṅghaṭṭhike patiṭṭhitaṃ. Jaṅghaṭṭhi gopphakaṭṭhike patiṭṭhitaṃ. Gopphakaṭṭhi paṇhikaṭṭhike patiṭṭhitaṃ.


指甲生长在手指的末端。就像孩子们用木棍穿过蜂蜜糖果玩耍时,木棍不知道"蜂蜜糖果被放在我们上面",蜂蜜糖果也不知道"我们被放在木棍上",同样地,手指不知道"指甲生长在我们的末端",指甲也不知道"我们生长在手指的末端"。这些法则彼此之间没有反思和观察的能力。因此,指甲在这个身体中是一个独立的部分,无意识、无记、空、无我、坚硬的地界。
牙齿生长在颚骨上。就像木匠用某种粘合剂将柱子固定在石臼上时,石臼不知道"柱子立在我们上面",柱子也不知道"我们立在石臼上",同样地,颚骨不知道"牙齿生长在我们上面",牙齿也不知道"我们生长在颚骨上"。这些法则彼此之间没有反思和观察的能力。因此,牙齿在这个身体中是一个独立的部分,无意识、无记、空、无我、坚硬的地界。
皮肤包裹着整个身体。就像用湿牛皮包裹的大琵琶,大琵琶不知道"我被湿牛皮包裹着",湿牛皮也不知道"我包裹着大琵琶",同样地,身体不知道"我被皮肤包裹着",皮肤也不知道"我包裹着身体"。这些法则彼此之间没有反思和观察的能力。因此,皮肤在这个身体中是一个独立的部分,无意识、无记、空、无我、坚硬的地界。
肉附着在骨架上。就像用大量泥土涂抹的墙壁,墙壁不知道"我被大量泥土涂抹",大量泥土也不知道"我涂抹着大墙",同样地,骨架不知道"我被九百块肉涂抹",肉也不知道"我涂抹着骨架"。这些法则彼此之间没有反思和观察的能力。因此,肉在这个身体中是一个独立的部分,无意识、无记、空、无我、坚硬的地界。
筋在身体内部连接着骨头。就像用藤蔓捆绑的墙板,墙板不知道"我们被藤蔓捆绑",藤蔓也不知道"我们捆绑着墙板",同样地,骨头不知道"我们被筋连接",筋也不知道"我们连接着骨头"。这些法则彼此之间没有反思和观察的能力。因此,筋在这个身体中是一个独立的部分,无意识、无记、空、无我、坚硬的地界。
在骨头中,跟骨支撑着踝骨。踝骨支撑着小腿骨。小腿骨支撑着大腿骨。大腿骨支撑着髋骨。髋骨支撑着脊柱。脊柱支撑着颈骨。颈骨支撑着头骨。头骨安置在颈骨上。颈骨安置在脊柱上。脊柱安置在髋骨上。髋骨安置在大腿骨上。大腿骨安置在小腿骨上。小腿骨安置在踝骨上。踝骨安置在跟骨上。


Tattha yathā iṭṭhakadārugomayādisañcayesu na heṭṭhimā heṭṭhimā jānanti ‘mayaṃ uparime uparime ukkhipitvā ṭhitā’ti, nāpi uparimā uparimā jānanti ‘mayaṃ heṭṭhimesu heṭṭhimesu patiṭṭhitā’ti, evameva na paṇhikaṭṭhi jānāti ‘ahaṃ gopphakaṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhita’nti, na gopphakaṭṭhi jānāti ‘ahaṃ jaṅghaṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhita’nti, na jaṅghaṭṭhi jānāti ‘ahaṃ ūruṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhita’nti, na ūruṭṭhi jānāti ‘ahaṃ kaṭiṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhita’nti, na kaṭiṭṭhi jānāti ‘ahaṃ piṭṭhikaṇṭakaṃ ukkhipitvā ṭhita’nti, na piṭṭhikaṇṭako jānāti ‘ahaṃ gīvaṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhito’ti, na gīvaṭṭhi jānāti ‘ahaṃ sīsaṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhita’nti, na sīsaṭṭhi jānāti ‘ahaṃ gīvaṭṭhimhi patiṭṭhita’nti, na gīvaṭṭhi jānāti ‘ahaṃ piṭṭhikaṇṭake patiṭṭhita’nti, na piṭṭhikaṇṭako jānāti ‘ahaṃ kaṭiṭṭhimhi patiṭṭhito’ti, na kaṭiṭṭhi jānāti ‘ahaṃ ūruṭṭhimhi patiṭṭhita’nti, na ūruṭṭhi jānāti ‘ahaṃ jaṅghaṭṭhimhi patiṭṭhita’nti, na jaṅghaṭṭhi jānāti ‘ahaṃ gopphakaṭṭhimhi patiṭṭhita’nti, na gopphakaṭṭhi jānāti ‘ahaṃ paṇhikaṭṭhimhi patiṭṭhita’nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti aṭṭhi nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.

Aṭṭhimiñjaṃ tesaṃ tesaṃ aṭṭhīnaṃ abbhantare ṭhitaṃ. Tattha yathā veḷupabbādīnaṃ anto pakkhittesu sinnavettaggādīsu na veḷupabbādīni jānanti ‘amhesu vettaggādīni pakkhittānī’ti, nāpi vettaggādīni jānanti ‘mayaṃ veḷupabbādīsu ṭhitānīti, evameva na aṭṭhīni jānanti ‘amhākaṃ anto aṭṭhimiñjaṃ ṭhita’nti, nāpi aṭṭhimiñjaṃ jānāti ‘ahaṃ aṭṭhīnaṃ anto ṭhita’nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti aṭṭhimiñjaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.

Vakkaṃ galavāṭakato nikkhantena ekamūlena thokaṃ gantvā dvidhā bhinnena thūlanhārunā vinibaddhaṃ hutvā hadayamaṃsaṃ parikkhipitvā ṭhitaṃ. Tattha yathā vaṇṭupanibaddhe ambaphaladvaye na vaṇṭaṃ jānāti ‘mayā ambaphaladvayaṃ upanibaddha’nti, nāpi ambaphaladvayaṃ jānāti ‘ahaṃ vaṇṭena upanibaddha’nti, evameva na thūlanhāru jānāti ‘mayā vakkaṃ upanibaddha’nti, nāpi vakkaṃ jānāti ‘ahaṃ thūlanhārunā upanibaddha’nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti vakkaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.

Hadayaṃ sarīrabbhantare uraṭṭhipañjaramajjhaṃ nissāya ṭhitaṃ. Tattha yathā jiṇṇasandamānikapañjarabbhantaraṃ nissāya ṭhapitāya maṃsapesiyā na jiṇṇasandamānikapañjarabbhantaraṃ jānāti ‘maṃ nissāya maṃsapesi ṭhapitā’ti, nāpi maṃsapesi jānāti ‘ahaṃ jiṇṇasandamānikapañjarabbhantaraṃ nissāya ṭhitā’ti, evameva na uraṭṭhipañjarabbhantaraṃ jānāti ‘maṃ nissāya hadayaṃ ṭhita’nti, nāpi hadayaṃ jānāti ‘ahaṃ uraṭṭhipañjarabbhantaraṃ nissāya ṭhita’nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti hadayaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.


在这里,就像砖块、木头、牛粪等堆积物中,下面的不知道"我们支撑着上面的",上面的也不知道"我们安置在下面的上面",同样地,跟骨不知道"我支撑着踝骨",踝骨不知道"我支撑着小腿骨",小腿骨不知道"我支撑着大腿骨",大腿骨不知道"我支撑着髋骨",髋骨不知道"我支撑着脊柱",脊柱不知道"我支撑着颈骨",颈骨不知道"我支撑着头骨",头骨不知道"我安置在颈骨上",颈骨不知道"我安置在脊柱上",脊柱不知道"我安置在髋骨上",髋骨不知道"我安置在大腿骨上",大腿骨不知道"我安置在小腿骨上",小腿骨不知道"我安置在踝骨上",踝骨不知道"我安置在跟骨上"。这些法则彼此之间没有反思和观察的能力。因此,骨头在这个身体中是一个独立的部分,无意识、无记、空、无我、坚硬的地界。
骨髓存在于各种骨头的内部。就像放在竹节等内部的湿藤条等,竹节等不知道"藤条等放在我们里面",藤条等也不知道"我们存在于竹节等里面",同样地,骨头不知道"骨髓存在于我们内部",骨髓也不知道"我存在于骨头内部"。这些法则彼此之间没有反思和观察的能力。因此,骨髓在这个身体中是一个独立的部分,无意识、无记、空、无我、坚硬的地界。
肾脏从喉咙处出来,经过一个根部稍微前进后分成两个,被粗大的筋连接着,围绕着心脏肌肉。就像两个芒果果实连接在一个茎上,茎不知道"两个芒果果实连接在我上面",两个芒果果实也不知道"我们连接在茎上",同样地,粗大的筋不知道"肾脏连接在我上面",肾脏也不知道"我连接在粗大的筋上"。这些法则彼此之间没有反思和观察的能力。因此,肾脏在这个身体中是一个独立的部分,无意识、无记、空、无我、坚硬的地界。
心脏依靠着身体内部胸腔的中央。就像放置在破旧车厢内部的一块肉,破旧车厢内部不知道"一块肉依靠着我放置",那块肉也不知道"我依靠着破旧车厢内部放置",同样地,胸腔内部不知道"心脏依靠着我",心脏也不知道"我依靠着胸腔内部"。这些法则彼此之间没有反思和观察的能力。因此,心脏在这个身体中是一个独立的部分,无意识、无记、空、无我、坚硬的地界。


Yakanaṃ antosarīre dvinnaṃ thanānaṃ abbhantare dakkhiṇapassaṃ nissāya ṭhitaṃ. Tattha yathā ukkhalikapālapassamhi lagge yamakamaṃsapiṇḍe na ukkhalikapālapassaṃ jānāti ‘mayi yamakamaṃsapiṇḍo laggo’ti, nāpi yamakamaṃsapiṇḍo jānāti ‘ahaṃ ukkhalikapālapasse laggo’ti, evameva na thanānaṃ abbhantare dakkhiṇapassaṃ jānāti ‘maṃ nissāya yakanaṃ ṭhita’nti, nāpi yakanaṃ jānāti ‘ahaṃ thanānaṃ abbhantare dakkhiṇapassaṃ nissāya ṭhita’nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti yakanaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.

Kilomakesu paṭicchannakilomakaṃ hadayañca vakkañca parivāretvā ṭhitaṃ, apaṭicchannakilomakaṃ sakalasarīre cammassa heṭṭhato maṃsaṃ pariyonandhitvā ṭhitaṃ. Tattha yathā pilotikapaliveṭhite maṃse na maṃsaṃ jānāti ‘ahaṃ pilotikāya paliveṭhita’nti, nāpi pilotikā jānāti ‘mayā maṃsaṃ paliveṭhita’nti, evameva na vakkahadayāni sakalasarīre maṃsañca jānāti ‘ahaṃ kilomakena paṭicchanna’nti, nāpi kilomakaṃ jānāti ‘mayā vakkahadayāni sakalasarīre maṃsañca paṭicchanna’nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti kilomakaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.

Pihakaṃ hadayassa vāmapasse udarapaṭalassa matthakapassaṃ nissāya ṭhitaṃ. Tattha yathā koṭṭhakamatthakapassaṃ nissāya ṭhitāya gomayapiṇḍiyā na koṭṭhakamatthakapassaṃ jānāti ‘gomayapiṇḍi maṃ nissāya ṭhitā’ti, nāpi gomayapiṇḍi jānāti ‘ahaṃ koṭṭhakamatthakapassaṃ nissāya ṭhitā’ti, evameva na udarapaṭalassa matthakapassaṃ jānāti ‘pihakaṃ maṃ nissāya ṭhita’nti, nāpi pihakaṃ jānāti ‘ahaṃ udarapaṭalassa matthakapassaṃ nissāya ṭhita’nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti pihakaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.

Papphāsaṃ sarīrabbhantare dvinnaṃ thanānaṃ abbhantare hadayañca yakanañca uparichādetvā olambantaṃ ṭhitaṃ. Tattha yathā jiṇṇakoṭṭhabbhantare olambamāne sakuṇakulāvake na jiṇṇakoṭṭhabbhantaraṃ jānāti ‘mayi sakuṇakulāvako olambamāno ṭhito’ti, nāpi sakuṇakulāvako jānāti ‘ahaṃ jiṇṇakoṭṭhabbhantare olambamāno ṭhito’ti , evameva na sarīrabbhantaraṃ jānāti ‘mayi papphāsaṃ olambamānaṃ ṭhita’nti, nāpi papphāsaṃ jānāti ‘ahaṃ evarūpe sarīrabbhantare olambamānaṃ ṭhita’nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti papphāsaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.

Antaṃ galavāṭakato karīsamaggapariyante sarīrabbhantare ṭhitaṃ. Tattha yathā lohitadoṇikāya obhujitvā ṭhapite chinnasīsadhamanikaḷevare na lohitadoṇi jānāti ‘mayi dhamanikaḷevaraṃ ṭhita’nti, nāpi dhamanikaḷevaraṃ jānāti ‘ahaṃ lohitadoṇikāyaṃ ṭhita’nti, evameva na sarīrabbhantaraṃ jānāti ‘mayi antaṃ ṭhita’nti, nāpi antaṃ jānāti ‘ahaṃ sarīrabbhantare ṭhita’nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti antaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.


在这里,在两处位置的内部,依靠右侧的支撑而存在的肝脏。就像在磨坊的石头上放置的肉团,磨坊的石头不知道"我被肉团支撑着",肉团也不知道"我支撑着磨坊的石头",同样地,位置的内部也不知道"我依靠肝脏而存在",肝脏也不知道"我依靠位置的内部而存在"。这些法则彼此之间没有反思和观察的能力。因此,肝脏在这个身体中是一个独立的部分,无意识、无记、空、无我、坚硬的地界。
在封闭的肝脏内,心脏和肚子被包围着,而开放的肝脏则包裹着整个身体的肉。就像包裹在薄膜中的肉,肉不知道"我被薄膜包裹着",薄膜也不知道"我包裹着肉",同样地,肝脏和心脏也不知道"我被封闭的肝脏包裹着",封闭的肝脏也不知道"我包裹着肝脏和心脏"。这些法则彼此之间没有反思和观察的能力。因此,肝脏在这个身体中是一个独立的部分,无意识、无记、空、无我、坚硬的地界。
在心脏的左侧,依靠腹部的顶部而存在。就像在支撑的石头上放置的牛粪团,牛粪团不知道"我依靠支撑的石头而存在",支撑的石头也不知道"我依靠牛粪团而存在",同样地,腹部的顶部也不知道"我依靠肝脏而存在",肝脏也不知道"我依靠腹部的顶部而存在"。这些法则彼此之间没有反思和观察的能力。因此,肝脏在这个身体中是一个独立的部分,无意识、无记、空、无我、坚硬的地界。
在身体的内部,心脏和肝脏的两处位置被覆盖着。就像在破旧的笼子里悬挂的鸟儿,笼子不知道"我被鸟儿悬挂着",鸟儿也不知道"我悬挂在笼子里",同样地,身体的内部也不知道"我被肝脏覆盖着",肝脏也不知道"我覆盖在身体内部"。这些法则彼此之间没有反思和观察的能力。因此,肝脏在这个身体中是一个独立的部分,无意识、无记、空、无我、坚硬的地界。
在身体的内部,依靠肝脏和其他部位而存在。就像在红色的木桶里放置的切割的木头,木桶不知道"我被切割的木头支撑着",切割的木头也不知道"我支撑着木桶",同样地,身体的内部也不知道"我依靠肝脏而存在",肝脏也不知道"我存在于身体内部"。这些法则彼此之间没有反思和观察的能力。因此,肝脏在这个身体中是一个独立的部分,无意识、无记、空、无我、坚硬的地界。


Antaguṇaṃ antantare ekavīsati antabhoge bandhitvā ṭhitaṃ. Tattha yathā pādapuñchanarajjumaṇḍalakaṃ sibbetvā ṭhitesu rajjukesu na pādapuñchanarajjumaṇḍalakaṃ jānāti ‘rajjukā maṃ sibbetvā ṭhitā’ti, nāpi rajjukā jānanti ‘mayaṃ pādapuñchanarajjumaṇḍalakaṃ sibbetvā ṭhitā’ti, evameva na antaṃ jānāti ‘antaguṇaṃ maṃ ābandhitvā ṭhita’nti, nāpi antaguṇaṃ jānāti ‘ahaṃ antaṃ bandhitvā ṭhita’nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti antaguṇaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.

Udariyaṃ udare ṭhitaṃ asitapītakhāyitasāyitaṃ. Tattha yathā suvānadoṇiyaṃ ṭhite suvānavamathumhi na suvānadoṇi jānāti ‘mayi suvānavamathu ṭhito’ti, nāpi suvānavamathu jānāti ‘ahaṃ suvānadoṇiyaṃ ṭhito’ti, evameva na udaraṃ jānāti ‘mayi udariyaṃ ṭhita’nti, nāpi udariyaṃ jānāti ‘ahaṃ udare ṭhita’nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti udariyaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.

Karīsaṃ pakkāsayasaṅkhāte aṭṭhaṅgulaveḷupabbasadise antapariyosāne ṭhitaṃ. Tattha yathā veḷupabbe omadditvā pakkhittāya saṇhapaṇḍumattikāya na veḷupabbaṃ jānāti ‘mayi paṇḍumattikā ṭhitā’ti, nāpi paṇḍumattikā jānāti ‘ahaṃ veḷupabbe ṭhitā’ti, evameva na pakkāsayo jānāti ‘mayi karīsaṃ ṭhita’nti, nāpi karīsaṃ jānāti ‘ahaṃ pakkāsaye ṭhita’nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti karīsaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.

Matthaluṅgaṃ sīsakaṭāhabbhantare ṭhitaṃ. Tattha yathā purāṇalābukaṭāhe pakkhittāya piṭṭhapiṇḍiyā na lābukaṭāhaṃ jānāti ‘mayi piṭṭhapiṇḍi ṭhitā’ti, nāpi piṭṭhapiṇḍi jānāti ‘ahaṃ lābukaṭāhe ṭhitā’ti, evameva na sīsakaṭāhabbhantaraṃ jānāti ‘mayi matthaluṅgaṃ ṭhita’nti, nāpi matthaluṅgaṃ jānāti ‘ahaṃ sīsakaṭāhabbhantare ṭhita’nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti matthaluṅgaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.

Yaṃvā panaññampīti iminā āpokoṭṭhāsādīsu tīsu anugataṃ pathavīdhātuṃ lakkhaṇavasena yevāpanakaṃ pathaviṃ katvā dasseti.

Bāhirapathavīdhātuniddese ayoti kāḷalohaṃ. Lohanti jātilohaṃ, vijātilohaṃ, kittimalohaṃ, pisācalohanti catubbidhaṃ. Tattha ayo, sajjhu, suvaṇṇaṃ, tipu, sīsaṃ, tambalohaṃ, vekantakanti imāni satta jātilohāni nāma. Nāganāsikalohaṃ vijātilohaṃ nāma. Kaṃsalohaṃ, vaṭṭalohaṃ, ārakūṭanti tīṇi kittimalohāni nāma. Morakkhakaṃ, puthukaṃ, malinakaṃ, capalakaṃ, selakaṃ, āṭakaṃ, bhallakaṃ, dūsilohanti aṭṭha pisācalohāni nāma. Tesu pañca jātilohāni pāḷiyaṃ visuṃ vuttāneva. Tambalohaṃ, vekantakalohanti imehi pana dvīhi jātilohehi saddhiṃ sesaṃ sabbampi idha lohanti veditabbaṃ.


肠系膜在肠内部,将二十一段肠子连接在一起。就像缝制的擦脚绳圈,擦脚绳圈不知道"绳子缝制着我",绳子也不知道"我们缝制着擦脚绳圈",同样地,肠子不知道"肠系膜连接着我",肠系膜也不知道"我连接着肠子"。这些法则彼此之间没有反思和观察的能力。因此,肠系膜在这个身体中是一个独立的部分,无意识、无记、空、无我、坚硬的地界。
胃中物存在于胃中,是已吃、已喝、已咀嚼、已品尝的东西。就像在狗食盆中的狗呕吐物,狗食盆不知道"狗呕吐物在我里面",狗呕吐物也不知道"我在狗食盆里",同样地,胃不知道"胃中物在我里面",胃中物也不知道"我在胃里"。这些法则彼此之间没有反思和观察的能力。因此,胃中物在这个身体中是一个独立的部分,无意识、无记、空、无我、坚硬的地界。
粪便存在于称为直肠的、像八指宽的竹节一样的肠子末端。就像在竹节中压入的细黄泥土,竹节不知道"黄泥土在我里面",黄泥土也不知道"我在竹节里",同样地,直肠不知道"粪便在我里面",粪便也不知道"我在直肠里"。这些法则彼此之间没有反思和观察的能力。因此,粪便在这个身体中是一个独立的部分,无意识、无记、空、无我、坚硬的地界。
脑髓存在于头盖骨内部。就像在旧葫芦壳中放入的面团,葫芦壳不知道"面团在我里面",面团也不知道"我在葫芦壳里",同样地,头盖骨内部不知道"脑髓在我里面",脑髓也不知道"我在头盖骨内部"。这些法则彼此之间没有反思和观察的能力。因此,脑髓在这个身体中是一个独立的部分,无意识、无记、空、无我、坚硬的地界。
"或其他任何"这句话是指在水等三种部分中附带的地界,根据其特征而被称为地。
在外部地界的解释中,"铁"是黑铁。"金属"有四种:天然金属、混合金属、人造金属和鬼金属。其中,铁、白银、黄金、锡、铅、铜、水晶,这七种是天然金属。龙鼻金属是混合金属。青铜、圆形金属、黄铜,这三种是人造金属。孔雀石、浮石、锈金属、闪光金属、岩石金属、沙金属、铁矿石、劣质金属,这八种是鬼金属。在这些中,五种天然金属在经文中已单独提到。铜和水晶这两种天然金属,以及其余所有的,在这里都应理解为"金属"。


Tipūti setatipu. Sīsanti kāḷatipu. Sajjhūti rajataṃ. Muttāti sāmuddikamuttā. Maṇīti ṭhapetvā pāḷiāgate veḷuriyādayo seso jotirasādibhedo sabbopi maṇi. Veḷuriyoti vaṃsavaṇṇamaṇi. Saṅkhoti sāmuddikasaṅkho. Silāti kāḷasilā, paṇḍusilā, setasilātiādibhedā sabbāpi silā. Pavāḷanti pavāḷameva. Rajatanti kahāpaṇo. Jātarūpanti suvaṇṇaṃ. Lohitaṅkoti rattamaṇi. Masāragallanti kabaramaṇi. Tiṇādīsu bahisārā antamaso nāḷikerādayopi tiṇaṃ nāma. Antosāraṃ antamaso dārukhaṇḍampi kaṭṭhaṃ nāma. Sakkharāti muggamattato yāva muṭṭhippamāṇā marumbā sakkharā nāma. Muggamattato pana heṭṭhā vālikāti vuccati. Kaṭhalanti yaṃ kiñci kapālaṃ. Bhūmīti pathavī. Pāsāṇoti antomuṭṭhiyaṃ asaṇṭhahanato paṭṭhāya hatthippamāṇaṃ asampatto pāsāṇo nāma. Hatthippamāṇato paṭṭhāya pana upari pabbato nāma. Yaṃ vā panāti iminā tālaṭṭhi-nāḷikera-phalādibhedaṃ sesapathaviṃ gaṇhāti. Yā ca ajjhattikā pathavīdhātu yā ca bāhirāti iminā dvepi pathavīdhātuyo kakkhaḷaṭṭhena lakkhaṇato ekā pathavīdhātu evāti dasseti.



锡是白锡。铅是黑锡。白银是银。珍珠是海珍珠。宝石是除了经典中提到的琉璃等之外的所有宝石,包括光明宝等各种。琉璃是竹色的宝石。贝壳是海贝壳。石头是所有种类的石头,包括黑石、黄石、白石等。珊瑚就是珊瑚。银是钱币。黄金是金子。红宝石是红色宝石。猫眼石是杂色宝石。草等包括外皮坚硬的,甚至椰子等也称为草。内部坚硬的,甚至木块也称为木头。砂砾是从绿豆大小到拳头大小的碎石称为砂砾。比绿豆小的则称为沙子。陶片是任何种类的碎片。土地是地。岩石是从不能握在手中开始,到未达到象那么大的称为岩石。从象那么大开始往上则称为山。"或其他任何"这句话包括其余的地,如棕榈树干、椰子果等各种。"无论是内在的地界还是外在的"这句话表明,这两种地界在坚硬性的特征上是同一个地界。

174.Āpodhātuniddesādīsu heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ. Āpo āpogatantiādīsu ābandhanavasena āpo. Tadeva āposabhāvaṃ gatattā āpogataṃ nāma. Snehavasena sneho. Soyeva snehasabhāvaṃ gatattā snehagataṃ nāma. Bandhanattaṃ rūpassāti avinibbhogarūpassa bandhanabhāvo. Pittaṃ semhantiādīnipi vaṇṇasaṇṭhānadisokāsaparicchedavasena pariggahetvā dhātuvaseneva manasikātabbāni.

Tatrāyaṃ nayo – pittesu hi abaddhapittaṃ jīvitindriyapaṭibaddhaṃ sakalasarīraṃ byāpetvā ṭhitaṃ, baddhapittaṃ pittakosake ṭhitaṃ. Tattha yathā pūvaṃ byāpetvā ṭhite tele na pūvaṃ jānāti ‘telaṃ maṃ byāpetvā ṭhita’nti, nāpi telaṃ jānāti ‘ahaṃ pūvaṃ byāpetvā ṭhita’nti, evameva na sarīraṃ jānāti ‘abaddhapittaṃ maṃ byāpetvā ṭhita’nti, nāpi abaddhapittaṃ jānāti ‘ahaṃ sarīraṃ byāpetvā ṭhita’nti. Yathā ca vassodakena puṇṇe kosātakīkosake na kosātakīkosako jānāti ‘mayi vassodakaṃ ṭhita’nti, nāpi vassodakaṃ jānāti ‘ahaṃ kosātakīkosake ṭhita’nti, evameva na pittakosako jānāti mayi baddhapittaṃ ṭhitanti, nāpi baddhapittaṃ jānāti ‘ahaṃ pittakosake ṭhita’nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti pittaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto yūsabhūto ābandhanākāro āpodhātūti.

Semhaṃ ekapatthapūrappamāṇaṃ udarapaṭale ṭhitaṃ. Tattha yathā upari sañjātapheṇapaṭalāya candanikāya na candanikā jānāti ‘mayi pheṇapaṭalaṃ ṭhita’nti, nāpi pheṇapaṭalaṃ jānāti ‘ahaṃ candanikāya ṭhita’nti, evameva na udarapaṭalaṃ jānāti ‘mayi semhaṃ ṭhita’nti, nāpi semhaṃ jānāti ‘ahaṃ udarapaṭale ṭhita’nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti semhaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto yūsabhūto ābandhanākāro āpodhātūti.

Pubbo anibaddhokāso, yattha yattheva khāṇukaṇṭakappaharaṇaaggijālādīhi abhihaṭe sarīrappadese lohitaṃ saṇṭhahitvā paccati, gaṇḍapīḷakādayo vā uppajjanti, tattha tattheva tiṭṭhati. Tattha yathā pharasuppahārādivasena paggharitaniyāse rukkhe na rukkhassa pharasuppahārādippadesā jānanti ‘amhesu niyyāso ṭhito’ti, nāpi niyyāso jānāti ‘ahaṃ rukkhassa pharasuppahārādippadesesu ṭhito’ti, evameva na sarīrassa khāṇukaṇṭakādīhi abhihaṭappadesā jānanti ‘amhesu pubbo ṭhito’ti, nāpi pubbo jānāti ‘ahaṃ tesu padesesu ṭhito’ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti pubbo nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto yūsabhūto ābandhanākāro āpodhātūti.


174.在水界等的解释中,应当按照前面所说的方法来理解。在"水、水性"等词中,水是指具有凝聚性的水。由于具有水的本性而称为水性。由于具有粘性而称为粘液。由于具有粘液的本性而称为粘液性。"物质的凝聚性"是指不可分离的物质的凝聚状态。胆汁、痰等也应当根据颜色、形状、方向、位置、界限等方面来把握,并且只从界的角度来思维。
在这里,方法如下:在胆汁中,不结合的胆汁与生命根相连,遍布全身;结合的胆汁存在于胆囊中。就像油遍布在糕点中,糕点不知道"油遍布在我里面",油也不知道"我遍布在糕点里";同样地,身体不知道"不结合的胆汁遍布在我里面",不结合的胆汁也不知道"我遍布在身体里"。就像装满雨水的葫芦,葫芦不知道"雨水在我里面",雨水也不知道"我在葫芦里";同样地,胆囊不知道"结合的胆汁在我里面",结合的胆汁也不知道"我在胆囊里"。这些法则彼此之间没有反思和观察的能力。因此,胆汁在这个身体中是一个独立的部分,无意识、无记、空、无我、液体状态、具有凝聚性的水界。
痰约一碗量,存在于腹膜中。就像在上面形成泡沫层的污水池,污水池不知道"泡沫层在我上面",泡沫层也不知道"我在污水池上面";同样地,腹膜不知道"痰在我里面",痰也不知道"我在腹膜里"。这些法则彼此之间没有反思和观察的能力。因此,痰在这个身体中是一个独立的部分,无意识、无记、空、无我、液体状态、具有凝聚性的水界。
脓没有固定的位置,无论在身体的哪个部位被木桩、刺、打击、火烧等伤害,血液凝结后形成脓,或者生成脓包、疮等,就在那里存在。就像因斧头砍伤等而流出树液的树,树的被斧头砍伤等的部位不知道"树液在我们这里",树液也不知道"我在树的被斧头砍伤等的部位";同样地,身体被木桩、刺等伤害的部位不知道"脓在我们这里",脓也不知道"我在这些部位"。这些法则彼此之间没有反思和观察的能力。因此,脓在这个身体中是一个独立的部分,无意识、无记、空、无我、液体状态、具有凝聚性的水界。


Lohitesu saṃsaraṇalohitaṃ abaddhapittaṃ viya sakalasarīraṃ byāpetvā ṭhitaṃ. Sannicitalohitaṃ yakanaṭṭhānassa heṭṭhābhāgaṃ pūretvā ekapattapūraṇappamāṇaṃ vakkahadayayakanapapphāsāni tementaṃ ṭhitaṃ. Tattha saṃsaraṇalohite abaddhapittasadisova vinicchayo. Itaraṃ pana yathā jajjarakapālaṭṭhe udake heṭṭhā leḍḍukhaṇḍāni temayamāne na leḍḍukhaṇḍāni jānanti ‘mayaṃ udakena temiyamānā ṭhitā’ti, nāpi udakaṃ jānāti ‘ahaṃ leḍḍukhaṇḍāni tememī’ti, evameva na yakanassa heṭṭhābhāgaṭṭhānaṃ vakkādīni vā jānanti ‘mayi lohitaṃ ṭhitaṃ, amhe vā temayamānaṃ ṭhita’nti, nāpi lohitaṃ jānāti ‘ahaṃ yakanassa heṭṭhābhāgaṃ pūretvā vakkādīni temayamānaṃ ṭhita’nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti lohitaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto yūsabhūto ābandhanākāro āpodhātūti.

Sedo aggisantāpādikālesu kesalomakūpavivarāni pūretvā tiṭṭhati ceva paggharati ca. Tattha yathā udakā abbūḷhamattesu bhisamuḷālakumudanāḷakalāpesu na bhisādikalāpavivarāni jānanti ‘amhehi udakaṃ paggharatī’ti, nāpi bhisādikalāpavivarehi paggharantaṃ udakaṃ jānāti ‘ahaṃ bhisādikalāpavivarehi paggharāmī’ti, evameva na kesalomakūpavivarāni jānanti ‘amhehi sedo paggharatī’ti, nāpi sedo jānāti ‘ahaṃ kesalomakūpavivarehi paggharāmī’ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti sedo nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto yūsabhūto ābandhanākāro āpodhātūti.

Medo thūlassa sakalasarīraṃ pharitvā kisassa jaṅghamaṃsādīni nissāya ṭhito patthinnasneho. Tattha yathā haliddipilotikapaṭicchanne maṃsapuñje na maṃsapuñjo jānāti ‘maṃ nissāya haliddipilotikā ṭhitā’ti, nāpi haliddipilotikā jānāti ‘ahaṃ maṃsapuñjaṃ nissāya ṭhitā’ti, evameva na sakalasarīre jaṅghādīsu vā maṃsaṃ jānāti ‘maṃ nissāya medo ṭhito’ti, nāpi medo jānāti ‘ahaṃ sakalasarīre jaṅghādīsu vā maṃsaṃ nissāya ṭhito’ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti medo nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto patthinnasneho patthinnayūsabhūto ābandhanākāro āpodhātūti.

Assu yadā sañjāyati tadā akkhikūpake pūretvā tiṭṭhati vā paggharati vā. Tattha yathā udakapuṇṇesu taruṇatālaṭṭhikūpakesu na taruṇatālaṭṭhikūpakā jānanti ‘amhesu udakaṃ ṭhita’nti, nāpi udakaṃ jānāti ‘ahaṃ taruṇatālaṭṭhikūpakesu ṭhita’nti, evameva na akkhikūpakā jānanti ‘amhesu assu ṭhita’nti, nāpi assu jānāti ‘ahaṃ akkhikūpakesu ṭhita’nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti assu nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto yūsabhūto ābandhanākāro āpodhātūti.


在血液中,不结合的胆汁像遍布全身的血液一样存在。凝聚的血液填充在肝脏的下方,形成一个如同一碗量的量度。就像在一片血液中,不结合的胆汁的性质是显而易见的。其他的,就像在水中,在水面下的青蛙等并不知道"水在我们里面",水也不知道"我在青蛙等里面";同样地,在肝脏下方的部分也不知道"血在我里面",血也不知道"我填充在肝脏下方的部分"。这些法则彼此之间没有反思和观察的能力。因此,血液在这个身体中是一个独立的部分,无意识、无记、空、无我、液体状态、具有凝聚性的水界。
汗是在高温下,填充在毛孔中而存在的,并且流动。就像在水中,在水面下的莲花等并不知道"水在我们里面",水也不知道"我在莲花等里面";同样地,毛孔也不知道"汗在我里面",汗也不知道"我填充在毛孔中"。这些法则彼此之间没有反思和观察的能力。因此,汗在这个身体中是一个独立的部分,无意识、无记、空、无我、液体状态、具有凝聚性的水界。
脂肪覆盖着全身,依赖于瘦弱的肌肉等而存在。就像在黄油包裹的肉块中,肉块并不知道"我依赖于黄油而存在",黄油也不知道"我依赖于肉块而存在";同样地,在全身的肌肉等也不知道"我依赖于脂肪而存在",脂肪也不知道"我依赖于全身的肌肉等而存在"。这些法则彼此之间没有反思和观察的能力。因此,脂肪在这个身体中是一个独立的部分,无意识、无记、空、无我、液体状态、具有凝聚性的水界。
眼泪在形成时,填充在眼窝中而存在或流动。就像在水中,在年轻的椰子壳中并不知道"水在我们里面",水也不知道"我在年轻的椰子壳里面";同样地,眼窝也不知道"眼泪在我里面",眼泪也不知道"我填充在眼窝中"。这些法则彼此之间没有反思和观察的能力。因此,眼泪在这个身体中是一个独立的部分,无意识、无记、空、无我、液体状态、具有凝聚性的水界。


Vasā aggisantāpādikāle hatthatalahatthapiṭṭhipādatalapādapiṭṭhināsapuṭanalāṭaaṃsakūṭesu ṭhitavilīnasneho. Tattha yathā pakkhittatele ācāme na ācāmo jānāti ‘maṃ telaṃ ajjhottharitvā ṭhita’nti, nāpi telaṃ jānāti ‘ahaṃ ācāmaṃ ajjhottharitvā ṭhita’nti, evameva na hatthatalādippadeso jānāti ‘maṃ vasā ajjhottharitvā ṭhitā’ti, nāpi vasā jānāti ‘ahaṃ hatthatalādippadese ajjhottharitvā ṭhitā’ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti vasā nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto yūsabhūto ābandhanākāro āpodhātūti.

Kheḷo tathārūpe kheḷuppattipaccaye sati ubhohi kapolapassehi orohitvā jivhāya tiṭṭhati. Tattha yathā abbocchinnaudakanissande nadītīrakūpake na kūpatalaṃ jānāti ‘mayi udakaṃ santiṭṭhatī’ti, nāpi udakaṃ jānāti ‘ahaṃ kūpatale santiṭṭhāmī’ti , evameva na jivhātalaṃ jānāti ‘mayi ubhohi kapolapassehi orohitvā kheḷo ṭhito’ti, nāpi kheḷo jānāti ‘ahaṃ ubhohi kapolapassehi orohitvā jivhātale ṭhito’ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti kheḷo nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto yūsabhūto ābandhanākāro āpodhātūti.

Siṅghāṇikā yadā sañjāyati tadā nāsāpuṭe pūretvā tiṭṭhati vā paggharati vā. Tattha yathā pūtidadhibharitāya sippikāya na sippikā jānāti ‘mayi pūtidadhi ṭhita’nti, nāpi pūtidadhi jānāti ‘ahaṃ sippikāya ṭhita’nti, evameva na nāsāpuṭā jānanti ‘amhesu siṅghāṇikā ṭhitā’ti, nāpi siṅghāṇikā jānāti ‘ahaṃ nāsāpuṭesu ṭhitā’ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti siṅghāṇikā nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto yūsabhūto ābandhanākāro āpodhātūti.

Lasikā aṭṭhikasandhīnaṃ abbhañjanakiccaṃ sādhayamānā asītisatasandhīsu ṭhitā. Tattha yathā telabbhañjite akkhe na akkho jānāti ‘maṃ telaṃ abbhañjitvā ṭhita’nti, nāpi telaṃ jānāti ‘ahaṃ akkhaṃ abbhañjitvā ṭhita’nti, evameva na asītisatasandhayo jānanti ‘lasikā amhe abbhañjitvā ṭhitā’ti, nāpi lasikā jānāti ‘ahaṃ asītisatasandhayo abbhañjitvā ṭhitā’ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti lasikā nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto yūsabhūto ābandhanākāro āpodhātūti.

Muttaṃ vatthissa abbhantare ṭhitaṃ. Tattha yathā candanikāya pakkhitte adhomukhe ravaṇaghaṭe na ravaṇaghaṭo jānāti ‘mayi candanikāraso ṭhito’ti, nāpi candanikāraso jānāti ‘ahaṃ ravaṇaghaṭe ṭhito’ti, evameva na vatthi jānāti ‘mayi muttaṃ ṭhita’nti, nāpi muttaṃ jānāti ‘ahaṃ vatthimhi ṭhita’nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti muttaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto yūsabhūto ābandhanākāro āpodhātūti. Yaṃ vā panāti avasesesu tīsu koṭṭhāsesu āpodhātuṃ sandhāya vuttaṃ.


在汗液中,湿气像遍布全身的湿气一样存在。就像在涂抹油的情况下,不知油涂抹在我身上,油也不知"我涂抹在涂抹油的地方";同样地,手掌等部位也不知"湿气涂抹在我身上",湿气也不知"我涂抹在手掌等部位"。这些法则彼此之间没有反思和观察的能力。因此,湿气在这个身体中是一个独立的部分,无意识、无记、空、无我、液体状态、具有凝聚性的水界。
在这种状态下,湿气因条件而存在,在两侧的颊部下降并停留在舌头上。就像在被水淹没的河流中,水面下的部分并不知道"水在我里面",水也不知"我在水面下";同样地,舌头的底部也不知"湿气从两侧的颊部下降而停留在我上面",湿气也不知"我停留在舌头底部"。这些法则彼此之间没有反思和观察的能力。因此,湿气在这个身体中是一个独立的部分,无意识、无记、空、无我、液体状态、具有凝聚性的水界。
狮子吼声产生时,它在鼻孔中充满并存在或流动。就像在充满腐臭的粘土中,粘土并不知道"我被腐臭填满",腐臭也不知"我在粘土里";同样地,鼻孔也不知"狮子吼声在我们这里",狮子吼声也不知"我在鼻孔里"。这些法则彼此之间没有反思和观察的能力。因此,狮子吼声在这个身体中是一个独立的部分,无意识、无记、空、无我、液体状态、具有凝聚性的水界。
皮肤在骨头关节处的接触中,在八十个关节上存在。就像在涂抹油的眼睛上,眼睛并不知道"我被油涂抹",油也不知"我在眼睛里";同样地,八十个关节也不知"皮肤在我们这里",皮肤也不知"我在八十个关节上"。这些法则彼此之间没有反思和观察的能力。因此,皮肤在这个身体中是一个独立的部分,无意识、无记、空、无我、液体状态、具有凝聚性的水界。
珍珠在衣物的内部存在。就像在涂抹油的情况下,向下倾斜的声音的容器并不知道"我被珍珠填满",珍珠也不知"我在容器里";同样地,衣物也不知"珍珠在我里面",珍珠也不知"我在衣物里"。这些法则彼此之间没有反思和观察的能力。因此,珍珠在这个身体中是一个独立的部分,无意识、无记、空、无我、液体状态、具有凝聚性的水界。或者说,这是为了说明其他三种部分的水界。


Bāhiraāpodhātuniddese mūlaṃ paṭicca nibbatto raso mūlaraso nāma. Khandharasādīsupi eseva nayo. Khīrādīni pākaṭāneva. Yathā pana bhesajjasikkhāpade evamidha niyamo natthi. Yaṃ kiñci khīraṃ khīrameva. Sesesupi eseva nayo. Bhummānīti āvāṭādīsu ṭhitaudakāni. Antalikkhānīti pathaviṃ appattāni vassodakāni. Yaṃ vā panāti himodakakappavināsakaudakapathavīsandhārakaudakādīni idha yevāpanakaṭṭhānaṃ paviṭṭhāni.

175.Tejodhātuniddese tejanavasena tejo. Tejova tejobhāvaṃ gatattā tejogataṃ. Usmāti uṇhākāro. Usmāva usmābhāvaṃ gatattā usmāgataṃ. Usumanti caṇḍausumaṃ. Tadeva usumabhāvaṃ gatattā usumagataṃ. Yena cāti yena tejogatena kuppitena. Santappatīti ayaṃ kāyo santappati, ekāhikajarādibhāvena usumajāto hoti. Yena ca jīrīyatīti yena ayaṃ kāyo jīrīyati, indriyavekallataṃ balaparikkhayaṃ valipalitādibhāvañca pāpuṇāti. Yena ca pariḍayhatīti yena kuppitena ayaṃ kāyo ḍayhati, so ca puggalo ‘ḍayhāmi ḍayhāmī’ti kandanto satadhotasappigosītacandanādilepanañceva tālavaṇṭavātañca paccāsīsati. Yena ca asitapītakhāyitasāyitaṃ sammā pariṇāmaṃ gacchatīti yenetaṃ asitaṃ vā odanādi, pītaṃ vā pānakādi, khāyitaṃ vā piṭṭhakhajjakādi, sāyitaṃ vā ambapakkamadhuphāṇitādi sammā paripākaṃ gacchati, rasādibhāvena vivekaṃ gacchatīti attho. Ettha ca purimā tayo tejodhātū catusamuṭṭhānā, pacchimo kammasamuṭṭhānova. Ayaṃ tāvettha padasaṃvaṇṇanā.

Idaṃ pana manasikāravidhānaṃ – idha bhikkhu ‘yena santappati, ayaṃ imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto paripācanākāro tejodhātū’ti manasi karoti; ‘yena jīrīyati, yena pariḍayhati, yena asitapītakhāyitasāyitaṃ sammā pariṇāmaṃ gacchati, ayaṃ imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto paripācanākāro tejodhātū’ti manasi karoti. Yaṃ vā panāti imasmiṃ sarīre pākatiko eko utu atthi, so yevāpanakaṭṭhānaṃ paviṭṭho.

Bāhiratejodhātuniddese kaṭṭhaṃ paṭicca pajjalito kaṭṭhupādāno aggi kaṭṭhaggi nāma. Sakalikaggiādīsupi eseva nayo. Saṅkāraggīti kacavaraṃ saṃkaḍḍhitvā jālāpito kacavaraggi. Indaggīti asaniaggi. Aggisantāpoti jālāya vā vītaccikaṅgārānaṃ vā santāpo. Sūriyasantāpoti ātapo. Kaṭṭhasannicayasantāpoti kaṭṭharāsiṭṭhāne santāpo. Sesesupi eseva nayo. Yaṃ vā panāti petaggi kappavināsaggi nirayaggiādayo idha yevāpanakaṭṭhānaṃ paviṭṭhā.



在外部水界的解释中,依靠根而产生的液体称为根液。对于树干液等也是同样的道理。牛奶等是明显的。就像在药物学习戒条中那样,这里没有限制。任何牛奶都是牛奶。对于其他的也是同样的道理。地面的是指存在于坑洼等处的水。天空的是指还未落到地面的雨水。"或其他任何"是指冰水、劫末水、支撑地球的水等,这些都包含在这里的附加部分中。
175.在火界的解释中,因为有加热的作用而称为火。火本身因为具有火的性质而称为火性。热是指热的状态。热本身因为具有热的性质而称为热性。暖是指强烈的暖。它本身因为具有暖的性质而称为暖性。"由此而"是指由于这火性的激动。"被加热"是指这个身体被加热,因为一日热等而产生热。"由此而衰老"是指由于这个身体衰老,达到感官能力的缺失、力量的耗尽、皱纹白发等状态。"由此而燃烧"是指由于这个激动,这个身体燃烧,那个人喊叫着"我在燃烧,我在燃烧",渴望百次洗净的酥油、牛乳、檀香等的涂抹以及棕榈扇的风。"由此而所吃、所喝、所咀嚼、所品尝的得到适当的消化"是指由于这个,所吃的如饭等,所喝的如饮料等,所咀嚼的如面食点心等,所品尝的如芒果、蜂蜜、糖浆等得到适当的消化,意思是变成汁液等的分离状态。这里,前三种火界是由四种因缘产生的,最后一种只是由业产生的。这就是这里的词语解释。
这是思维的方法:在这里,比丘思维"由此而被加热的,这在身体中是一个独立的部分,无意识、无记、空、无我、具有消化作用的火界";他思维"由此而衰老的,由此而燃烧的,由此而所吃、所喝、所咀嚼、所品尝的得到适当消化的,这在身体中是一个独立的部分,无意识、无记、空、无我、具有消化作用的火界"。"或其他任何"是指在这个身体中有一种自然的温度,它包含在这里的附加部分中。
在外部火界的解释中,依靠木头而燃烧的、以木头为燃料的火称为木火。对于木屑火等也是同样的道理。垃圾火是指收集垃圾而点燃的垃圾火。因陀罗火是指雷电火。火的热是指火焰或无焰炭火的热。太阳的热是指阳光。木堆的热是指木堆处的热。对于其他的也是同样的道理。"或其他任何"是指饿鬼火、劫末火、地狱火等,这些都包含在这里的附加部分中。

176.Vāyodhātuniddese vāyanavasena vāyo. Vāyova vāyobhāvaṃ gatattā vāyogataṃ. Thambhitattaṃ rūpassāti avinibbhogarūpassa thambhitabhāvo. Uddhaṅgamā vātāti uggārahikkādi pavattakā uddhaṃ ārohanavātā . Adhogamā vātāti uccārapassāvādinīharaṇakā adho orohanavātā. Kucchisayā vātāti antānaṃ bahivātā. Koṭṭhāsayā vātāti antānaṃ antovātā. Aṅgamaṅgānusārino vātāti dhamanijālānusārena sakalasarīre aṅgamaṅgāni anusaṭā samiñjanapasāraṇādinibbattakā vātā. Satthakavātāti sandhibandhanāni kattariyā chindantā viya pavattavātā. Khurakavātāti khurena viya hadayaṃ phālanavātā. Uppalakavātāti hadayamaṃsameva uppāṭanakavātā. Assāsoti antopavisananāsikāvato. Passāsoti bahinikkhamananāsikāvato. Ettha ca purimā sabbe catusamuṭṭhānā, assāsapassāsā cittasamuṭṭhānāva. Ayamettha padavaṇṇanā.

Idaṃ pana manasikāravidhānaṃ – idha bhikkhu uddhaṅgamādibhede vāte uddhaṅgamādivasena pariggahetvā ‘uddhaṅgamā vātā nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto vitthambhanākāro vāyodhātū’ti manasi karoti. Sesesupi eseva nayo. Yaṃ vā panāti sese vāyokoṭṭhāse anugatā vātā idha yevāpanakaṭṭhānaṃ paviṭṭhā.

Bāhiravāyodhātuniddese puratthimā vātāti puratthimadisato āgatā vātā. Pacchimuttaradakkhiṇesupi eseva nayo. Sarajā vātāti saha rajena sarajā. Arajā vātāti rajavirahitā suddhā arajā nāma. Sītāti sītautusamuṭṭhānā sītavalāhakantare samuṭṭhitā. Uṇhāti uṇhautusamuṭṭhānā uṇhavalāhakantare samuṭṭhitā. Parittāti mandā tanukavātā. Adhimattāti balavavātā. Kāḷāti kāḷavalāhakantare samuṭṭhitā, yehi abbhāhato chavivaṇṇo kāḷako hoti. Tesaṃ etaṃ adhivacanantipi eke. Verambhavātāti yojanato upari vāyanavātā. Pakkhavātāti antamaso makkhikāyapi pakkhāyūhanasamuṭṭhitā vātā. Supaṇṇavātāti garuḷavātā. Kāmañca imepi pakkhavātāva ussadavasena pana visuṃ gahitā. Tālavaṇṭavātāti tālapaṇṇehi vā aññena vā kenaci maṇḍalasaṇṭhānena samuṭṭhāpitā vātā. Vidhūpanavātāti bījanapattakena samuṭṭhāpitā vātā. Imāni ca tālavaṇṭavidhūpanāni anuppannampi vātaṃ uppādenti, uppannampi parivattenti. Yaṃ vā panāti idha pāḷiāgate ṭhapetvā sesavātā yevāpanakaṭṭhānaṃ paviṭṭhā.



176.在风界的解释中,因为有吹动的作用而称为风。风本身因为具有风的性质而称为风性。"物质的僵硬性"是指不可分离的物质的僵硬状态。上行风是指引起打嗝、呃逆等的向上升起的风。下行风是指引起大小便等排出的向下降下的风。腹中风是指肠子外部的风。肠中风是指肠子内部的风。遍行全身的风是指沿着脉络网遍布全身各肢节,产生弯曲伸展等作用的风。刀风是指像刀切断关节连接一样运行的风。剃刀风是指像剃刀一样切割心脏的风。莲花风是指像拔出莲花一样拔出心肉的风。入息是指从鼻子进入的气息。出息是指从鼻子呼出的气息。这里,前面所有的风都是由四种因缘产生的,而入息出息只是由心产生的。这就是这里的词语解释。
这是思维的方法:在这里,比丘把上行等各种风按照上行等方式把握后,思维"上行风在这个身体中是一个独立的部分,无意识、无记、空、无我、具有支撑作用的风界"。对于其他的也是同样的方法。"或其他任何"是指其余风的部分中附带的风,这些都包含在这里的附加部分中。
在外部风界的解释中,东风是指从东方来的风。对于西北南也是同样的道理。有尘风是指带有尘土的风。无尘风是指没有尘土的纯净风。冷风是指由冷季节产生的,在冷云中产生的。热风是指由热季节产生的,在热云中产生的。微风是指轻微的细风。强风是指猛烈的风。黑风是指在黑云中产生的,被它们击中的皮肤会变黑。有些人说这是它们的代名词。高空风是指在一由旬以上吹动的风。翅风是指至少由蚊子的翅膀扇动产生的风。金翅鸟风是指大鹏鸟的风。虽然这些也是翅风,但因为特别强烈所以单独列出。棕榈扇风是指由棕榈叶或其他任何圆形物产生的风。扇风是指由扇子产生的风。这些棕榈扇和扇子不仅能产生未生的风,也能改变已生的风。"或其他任何"是指除了在经文中提到的,其余的风都包含在这里的附加部分中。

177.Ākāsadhātuniddese appaṭighaṭṭanaṭṭhena na kassatīti ākāso. Ākāsova ākāsabhāvaṃ gatattā ākāsagataṃ. Aghaṭṭanīyatāya aghaṃ. Aghameva aghabhāvaṃ gatattā aghagataṃ. Vivaroti antaraṃ. Tadeva vivarabhāvaṃ gatattā vivaragataṃ. Asamphuṭṭhaṃ maṃsalohitehīti maṃsalohitehi nissaṭaṃ. Kaṇṇacchiddantiādi pana tasseva pabhedadassanaṃ. Tattha kaṇṇacchiddanti kaṇṇasmiṃ chiddaṃ vivaraṃ maṃsalohitehi asamphuṭṭhokāso. Sesesupi eseva nayo. Yenāti yena vivarena etaṃ asitādibhedaṃ ajjhoharaṇīyaṃ ajjhoharati, anto paveseti. Yatthāti yasmiṃ antoudarapaṭalasaṅkhāte okāse etadeva catubbidhaṃ ajjhoharaṇīyaṃ tiṭṭhati. Yenāti yena vivarena sabbampetaṃ vipakkaṃ kasaṭabhāvaṃ āpannaṃ nikkhamati, taṃ udarapaṭalato yāva karīsamaggā vidatthicaturaṅgulamattaṃ chiddaṃ maṃsalohitehi asamphuṭṭhaṃ nissaṭaṃ ākāsadhātūti veditabbaṃ. Yaṃ vā panāti ettha cammantaraṃ maṃsantaraṃ nhāruntaraṃ aṭṭhintaraṃ lomantaranti idaṃ sabbaṃ yevāpanakaṭṭhānaṃ paviṭṭhaṃ.

Bāhirakaākāsadhātuniddese asamphuṭṭhaṃ catūhi mahābhūtehīti catūhi mahābhūtehi nissaṭaṃ bhittichiddakavāṭachiddādikaṃ veditabbaṃ. Iminā yasmiṃ ākāse parikammaṃ karontassa catukkapañcakajjhānāni uppajjanti taṃ kathitaṃ.

178.Viññāṇadhātuniddese cakkhuviññāṇasaṅkhātā dhātu cakkhuviññāṇadhātu. Sesāsupi eseva nayo. Iti imāsu chasu dhātūsu pariggahitāsu aṭṭhārasa dhātuyo pariggahitāva honti. Kathaṃ? Pathavītejovāyodhātuggahaṇena tāva phoṭṭhabbadhātu gahitāva hoti, āpodhātuākāsadhātuggahaṇena dhammadhātu, viññāṇadhātuggahaṇena tassā purecārikapacchācārikattā manodhātu gahitāva hoti. Cakkhuviññāṇadhātuādayo sutte āgatā eva. Sesā nava āharitvā dassetabbā . Cakkhuviññāṇadhātuggahaṇena hi tassā nissayabhūtā cakkhudhātu, ārammaṇabhūtā rūpadhātu ca gahitāva honti. Evaṃ sotaviññāṇadhātuādiggahaṇena sotadhātuādayoti aṭṭhārasāpi gahitāva honti. Tāsu dasahi dhātūhi rūpapariggaho kathito hoti. Sattahi arūpapariggaho. Dhammadhātuyā siyā rūpapariggaho, siyā arūpapariggaho. Iti aḍḍhekādasahi dhātūhi rūpapariggaho, aḍḍhaṭṭhadhātūhi arūpapariggahoti rūpārūpapariggaho kathito hoti. Rūpārūpaṃ pañcakkhandhā. Taṃ hoti dukkhasaccaṃ. Taṃsamuṭṭhāpikā purimataṇhā samudayasaccaṃ . Ubhinnaṃ appavatti nirodhasaccaṃ. Taṃpajānano maggo maggasaccanti idaṃ catusaccakammaṭṭhānaṃ aṭṭhārasadhātuvasena abhiniviṭṭhassa bhikkhuno yāva arahattā matthakaṃ pāpetvā nigamanaṃ kathitanti veditabbaṃ.



177.在空界的解释中,因为不受阻碍的特性而不被耕耘,所以称为空。空本身因为具有空的性质而称为空性。因为不可触碰而称为虚。虚本身因为具有虚的性质而称为虚性。孔隙是指间隙。它本身因为具有孔隙的性质而称为孔隙性。"不被肉和血接触"是指与肉和血分离。耳孔等是对它的分类说明。其中,耳孔是指耳朵中的孔隙,是不被肉和血接触的空间。对于其他的也是同样的道理。"由此"是指由这个孔隙,吞咽这些可吞咽的食物等,进入内部。"在那里"是指在被称为内腹膜的空间中,这四种可吞咽的食物停留。"由此"是指由这个孔隙,所有这些消化后变成渣滓的排出,应当知道从腹膜到大便道,约一拃四指宽的孔隙,不被肉和血接触,是分离的空界。"或其他任何"是指这里皮肤之间、肉之间、筋之间、骨之间、毛发之间,所有这些都包含在附加部分中。
在外部空界的解释中,"不被四大种接触"是指应当理解为与四大种分离的墙壁孔、门孔等。这里说的是在修习时产生四禅五禅的那个空间。
178.在识界的解释中,被称为眼识的界是眼识界。对于其他的也是同样的道理。这样,在把握了这六界时,十八界就都被把握了。怎么说呢?首先,通过把握地、火、风界,触界就被把握了;通过把握水界和空界,法界就被把握了;通过把握识界,因为它是意界的前导和后续,所以意界也被把握了。眼识界等在经中已经出现。其余的九界应当引用来说明。因为通过把握眼识界,作为它的所依的眼界和作为它的所缘的色界也就被把握了。同样地,通过把握耳识界等,耳界等也就被把握了,这样十八界都被把握了。在这些界中,通过十界说明了对色的把握。通过七界说明了对无色的把握。通过法界,可能是对色的把握,可能是对无色的把握。这样,通过十一个半界说明了对色的把握,通过七个半界说明了对无色的把握,因此说明了对色无色的把握。色和无色是五蕴。这是苦谛。产生它的前面的爱是集谛。两者的不生起是灭谛。了知它的道是道谛。应当知道,这是对专注于十八界的比丘所说的四谛业处,直到达到阿罗汉果的顶点的结论。

179. Idāni dutiyachakkaṃ dassento aparāpi cha dhātuyotiādimāha. Tattha sukhadhātu dukkhadhātūti kāyappasādavatthukāni sukhadukkhāni sappaṭipakkhavasena yugaḷakato dassitāni. Sukhañhi dukkhassa paṭipakkho, dukkhaṃ sukhassa. Yattakaṃ sukhena pharitaṭṭhānaṃ tattakaṃ dukkhaṃ pharati. Yattakaṃ dukkhena pharitaṭṭhānaṃ tattakaṃ sukhaṃ pharati. Somanassadhātu domanassadhātūti idampi tatheva yugaḷakaṃ kataṃ. Somanassañhi domanassassa paṭipakkho, domanassaṃ somanassassa. Yattakaṃ somanassena pharitaṭṭhānaṃ tattakaṃ domanassaṃ pharati. Yattakaṃ domanassena pharitaṭṭhānaṃ tattakaṃ somanassaṃ pharati.

Upekkhādhātu avijjādhātūti idaṃ pana dvayaṃ sarikkhakavasena yugaḷakaṃ kataṃ. Ubhayampi hetaṃ avibhūtattā sarikkhakaṃ hoti. Tattha sukhadukkhadhātuggahaṇena taṃ sampayuttā kāyaviññāṇadhātu, vatthubhūtā kāyadhātu, ārammaṇabhūtā phoṭṭhabbadhātu ca gahitāva honti. Somanassadomanassadhātuggahaṇena taṃ sampayuttā manoviññāṇadhātu gahitā hoti. Avijjādhātuggahaṇena dhammadhātu gahitā. Upekkhādhātuggahaṇena cakkhusotaghānajivhāviññāṇadhātumanodhātuyo , tāsaṃyeva vatthārammaṇabhūtā cakkhudhāturūpadhātuādayo ca gahitāti evaṃ aṭṭhārasapi dhātuyo gahitāva honti. Idāni tāsu dasahi dhātūhi rūpapariggahotiādi sabbaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ. Evampi ekassa bhikkhuno yāva arahattā matthakaṃ pāpetvā nigamanaṃ kathitaṃ hotīti veditabbaṃ. Tattha katamā sukhadhātu yaṃ kāyikaṃ sātanti ādīni heṭṭhā vuttanayāneva.

181. Tatiyachakke kāmoti dve kāmā – vatthukāmo ca kilesakāmo ca. Tattha kilesakāmaṃ sandhāya kāmapaṭisaṃyuttā dhātu kāmadhātu, kāmavitakkassetaṃ nāmaṃ. Vatthukāmaṃ sandhāya kāmoyeva dhātu kāmadhātu, kāmāvacaradhammānametaṃ nāmaṃ. Byāpādapaṭisaṃyuttā dhātu byāpādadhātu, byāpādavitakkassetaṃ nāmaṃ. Byāpādova dhātu byāpādadhātu, dasaāghātavatthukassa paṭighassetaṃ nāmaṃ. Vihiṃsā paṭisaṃyuttā dhātu vihiṃsādhātu, vihiṃsāvitakkassetaṃ nāmaṃ. Vihiṃsāyeva dhātu vihiṃsādhātu, parasattavihesanassetaṃ nāmaṃ. Ayaṃ pana heṭṭhā anāgatattā evaṃ atthādivibhāgato veditabbā – vihiṃsanti etāya satte, vihiṃsanaṃ vā etaṃ sattānanti vihiṃsā. Sā viheṭhanalakkhaṇā, karuṇāpaṭipakkhalakkhaṇā vā; parasantāne ubbegajananarasā, sakasantāne karuṇāviddhaṃsanarasā vā; dukkhāyatanapaccupaṭṭhānā; paṭighapadaṭṭhānāti veditabbā. Nekkhammaṃ vuccati lobhā nikkhantattā alobho, nīvaraṇehi nikkhantattā paṭhamajjhānaṃ, sabbākusalehi nikkhantattā sabbakusalaṃ. Nekkhammapaṭisaṃyuttā dhātu nekkhammadhātu, nekkhammavitakkassetaṃ nāmaṃ. Nekkhammameva dhātu nekkhammadhātu, sabbassāpi kusalassetaṃ nāmaṃ. Abyāpādapaṭisaṃyuttā dhātu abyāpādadhātu, abyāpādavitakkassetaṃ nāmaṃ. Abyāpādova dhātu abyāpādadhātu, mettāyetaṃ nāmaṃ. Avihiṃsāpaṭisaṃyuttā dhātu avihiṃsādhātu, avihiṃsā vitakkassetaṃ nāmaṃ. Avihiṃsāva dhātu avihiṃsādhātu, karuṇāyetaṃ nāmaṃ.



179.现在为了显示第二个六法,他说"另外六界"等。其中,乐界和苦界是以身体清净为基础的乐和苦,通过相对的方式成对显示。因为乐是苦的对立,苦是乐的对立。乐遍满的地方,苦也遍满;苦遍满的地方,乐也遍满。喜界和忧界也同样成对。因为喜是忧的对立,忧是喜的对立。喜遍满的地方,忧也遍满;忧遍满的地方,喜也遍满。
舍界和无明界这两个是通过相似的方式成对的。因为这两者都是不明显的,所以是相似的。其中,通过把握乐苦界,与之相应的身识界、作为所依的身界、作为所缘的触界也就被把握了。通过把握喜忧界,与之相应的意识界就被把握了。通过把握无明界,法界就被把握了。通过把握舍界,眼耳鼻舌识界和意界,以及作为它们的所依和所缘的眼界色界等也就被把握了。这样,十八界都被把握了。现在,通过十界对色的把握等,都应当按照前面所说的方法来理解。应当知道,这样也是对一个比丘直到达到阿罗汉果的顶点的结论。其中,"什么是乐界?是身体的愉悦"等,都与前面所说的方法相同。
181.在第三个六法中,欲有两种:事欲和烦恼欲。其中,关于烦恼欲,与欲相应的界是欲界,这是欲寻的名称。关于事欲,欲本身就是界,称为欲界,这是欲界法的名称。与嗔恚相应的界是嗔恚界,这是嗔恚寻的名称。嗔恚本身就是界,称为嗔恚界,这是十种嗔恚事的嗔恚的名称。与害相应的界是害界,这是害寻的名称。害本身就是界,称为害界,这是伤害其他众生的名称。这个应当这样从义等的分别来理解:以此伤害众生,或者这是对众生的伤害,所以称为害。它的特征是伤害,或者是与悲悯相对的特征;它的作用是在他人相续中产生恐惧,或者在自己相续中破坏悲悯;它的现起是痛苦的处所;它以嗔恚为近因。出离是指因为离开贪欲而称为无贪,因为离开障碍而称为初禅,因为离开一切不善而称为一切善。与出离相应的界是出离界,这是出离寻的名称。出离本身就是界,称为出离界,这是一切善的名称。与无嗔恚相应的界是无嗔恚界,这是无嗔恚寻的名称。无嗔恚本身就是界,称为无嗔恚界,这是慈的名称。与无害相应的界是无害界,这是无害寻的名称。无害本身就是界,称为无害界,这是悲的名称。

182. Idāni tamevatthaṃ dassetuṃ tattha katamā kāmadhātūti padabhājanaṃ āraddhaṃ. Tattha paṭisaṃyuttoti saṃpayogavasena paṭisaṃyutto. Takko vitakkotiādīni vuttatthāneva. Viheṭhetīti bādheti, dukkhāpeti. Heṭhanāti pāṇippahārādīhi bādhanā, dukkhuppādanā. Balavaheṭhanā viheṭhanā. Hiṃsanti etāyāti hiṃsanā. Balavahiṃsanā vihiṃsanā. Rosanāti ghaṭṭanā. Virosanāti balavaghaṭṭanā. Sabbattha vā ‘vi’ upasaggena padaṃ vaḍḍhitaṃ. Upahananti etenāti upaghāto, paresaṃ upaghāto parūpaghāto.

Mettāyanti etāyāti metti. Mettāyanākāro mettāyanā. Mettāya ayitassa mettāsamaṅgino bhāvo mettāyitattaṃ. Byāpādena vimuttassa cetaso vimutti cetovimutti. Ettha ca purimehi tīhi upacārappattāpi appanāpatāpi mettā kathitā, pacchimena appanāpattāva.

Karuṇāyanti etāyāti karuṇā. Karuṇāyanākāro karuṇāyanā. Karuṇāya ayitassa karuṇāsamaṅgino bhāvo karuṇāyitattaṃ. Vihiṃsāya vimuttassa cetaso vimutti cetovimutti. Idhāpi purimanayeneva upacārappanābhedo veditabbo. Ubhayatthāpi ca pariyosānapade mettākaruṇāti cetovimuttivisesanatthaṃ vuttaṃ.

Ettha ca kāmavitakko sattesupi uppajjati saṅkhāresupi. Ubhayattha uppannopi kammapathabhedova. Byāpādo pana sattesu uppannoyeva kammapathaṃ bhindati, na itaro. Vihiṃsāyapi eseva nayo. Ettha ca duvidhā kathā – sabbasaṅgāhikā ceva asambhinnā ca. Kāmadhātuggahaṇena hi byāpādavihiṃsādhātuyopi gahitā. Kāmadhātuyāyeva pana nīharitvā nīharitvā dvepi etā dassitāti. Ayaṃ tāvettha sabbasaṅgāhikakathā . Ṭhapetvā pana byāpādavihiṃsādhātuyo sesā sabbāpi kāmadhātu evāti. Ayaṃ asambhinnakathā nāma. Nekkhammadhātuggahaṇenāpi abyāpādaavihiṃsādhātuyo gahitāyeva. Nekkhammadhātuto pana nīharitvā nīharitvā tadubhayampi dassitanti ayametthāpi sabbasaṅgāhikakathā. Ṭhapetvā abyāpādaavihiṃsādhātuyo avasesā nekkhammadhātūti ayaṃ asambhinnakathā nāma.

Imāhi ca chahi dhātūhi pariggahitā hi aṭṭhārasa dhātuyo pariggahitāva honti. Sabbāpi hi tā kāmadhātutova nīharitvā nīharitvā labhāpetabbā aṭṭhārasa dhātuyova hontīti tiṇṇaṃ chakkānaṃ vasena aṭṭhārasa honti. Evaṃ pana aggahetvā ekekasmiṃ chakke vuttanayena aṭṭhārasa aṭṭhārasa katvā sabbānipi tāni aṭṭhārasakāni ekajjhaṃ abhisaṅkhipitvā aṭṭhāraseva hontīti veditabbā. Iti imasmiṃ suttantabhājanīye soḷasa dhātuyo kāmāvacarā, dve tebhūmikāti evamettha sammasanacārova kathitoti veditabbo.

Suttantabhājanīyavaṇṇanā.

2. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā



182.现在为了说明同样的内容,问"什么是欲界?"等。这里,所说的"相应"是指通过结合而相应。推理和思维等在前面已经说明。侵扰是指干扰,使其痛苦。强烈的干扰是指通过对生命的伤害等造成的干扰,使其痛苦。强烈的伤害是指伤害的行为。伤害是指以此伤害众生的行为。强烈的伤害是指强烈的伤害行为。愤怒是指撞击。强烈的愤怒是指强烈的撞击。无论何处,通过"vi"的前缀使词语增强。伤害是指以此为基础的伤害,对他人的伤害或对他人造成的伤害。
慈是指以此为基础的慈。慈的性质是慈的特性。慈是指对他人安宁的状态,因此称为慈。心中无烦恼的解脱是心的解脱,是心的解脱。在这里,通过前面的三种方法,无论是安住还是专注,都可以说是慈,而后者是专注的结果。
悲是指以此为基础的悲。悲的性质是悲的特性。悲是指对他人痛苦的状态,因此称为悲。心中无伤害的解脱是心的解脱。在这里,也应当按照前面的方法理解安住与专注的区别。无论是两者,都被称为慈悲,是为了说明心的解脱的特殊性质。
在这里,欲寻也会在众生和因缘中产生。两者的产生是因果法则的不同。烦恼则是在众生中产生,会破坏因果法则,而其他则不会。伤害也是同样的道理。在这里有两种讨论——一种是普遍的,另一种是不分的。通过把握欲界,烦恼和伤害的界也被把握了。通过欲界的特性,将两者分别展示出来。这是普遍的讨论。通过把握出离界,无烦恼和无伤害的界也被把握了。同样地,通过出离界的特性,将两者分别展示出来。这是不分的讨论。
通过这六种界,十八界就被把握了。所有这些都是欲界的特性,因此应当通过三种法则来理解十八界。这样,通过不考虑个别的情况,而是将所有这些界合并在一起,十八界就被视为一种整体。因此,在这部经文中,十六种界是欲界的,两者是三界的,这样在这里的讨论也应当被理解为如此。
经文的解释。
2.《阿毗达摩经》的解释。

183. Abhidhammabhājanīye sarūpeneva sabbāpi dhātuyo dassento aṭṭhārasa dhātuyo – cakkhudhātu rūpadhātūtiādimāha. Tattha uddesavāre tāva –

Atthato lakkhaṇādito, kamatāvatvasaṅkhato;

Paccayā atha daṭṭhabbā, veditabbo vinicchayo.

Tattha ‘atthato’ti cakkhatīti cakkhu. Rūpayatīti rūpaṃ. Cakkhussa viññāṇaṃ cakkhuviññāṇanti evamādinā tāva nayena cakkhādīnaṃ visesatthato veditabbo vinicchayo. Avisesena pana vidahati, dhīyate, vidhānaṃ, vidhīyate etāya, ettha vā dhīyatīti dhātu. Lokiyā hi dhātuyo kāraṇabhāvena vavatthitā hutvā suvaṇṇarajatādidhātuyo viya suvaṇṇarajatādiṃ anekappakāraṃ saṃsāradukkhaṃ vidahanti ; bhārahārehi ca bhāro viya sattehi dhīyante dhārīyanteti attho. Dukkhavidhānamattameva cetā avasavattanato. Etāhi ca karaṇabhūtāhi saṃsāradukkhaṃ sattehi anuvidhīyati; tathāvihitañcetaṃ etāsveva dhīyati ṭhapīyatīti attho. Iti cakkhādīsu ekeko dhammo yathāsambhavaṃ vidahati dhīyatetiādiatthavasena dhātūti vuccati.

Apica yathā titthiyānaṃ attā nāma sabhāvato natthi, na evametā. Etā pana attano sabhāvaṃ dhārentīti dhātuyo. Yathā ca loke vicittā haritālamanosilādayo silāvayavā dhātuyoti vuccanti, evametāpi dhātuyo viya dhātuyo. Vicittā hetā ñāṇañeyyāvayavāti. Yathā vā sarīrasaṅkhātassa samudāyassa avayavabhūtesu rasasoṇitādīsu aññamaññaṃ visabhāgalakkhaṇaparicchinnesu dhātusamaññā, evametesupi pañcakkhandhasaṅkhātassa attabhāvassa avayavesu dhātusamaññā veditabbā. Aññamaññavisabhāgalakkhaṇaparicchinnā hete cakkhādayoti. Apica dhātūti nijjīvamattassetaṃ adhivacanaṃ. Tathā hi bhagavā – ‘‘cha dhāturo ayaṃ, bhikkhu, puriso’’tiādīsu (ma. ni. 

183.在《阿毗达摩经》的解释中,为了直接显示所有的界,他说"十八界 - 眼界、色界"等。其中,在列举部分:
应当从意义、特征等、
次第、数量和简略、
缘等方面来理解
判断。
其中,"从意义"是指:看见,所以是眼。显现,所以是色。眼的识是眼识。这样,首先应当从眼等的特殊意义来理解判断。一般来说,安排、被放置、规定、由此规定、或在此被放置,所以是界。因为世间的界作为原因而确立,就像金银等界产生金银等,产生各种轮回的苦;被众生所承担,就像重担被负重者所承担。这些只是苦的安排,因为不受控制。由这些作为工具,轮回的苦被众生所随顺;这样安排的苦被放置在这些界中。因此,眼等每一法根据适合的情况,以安排、被放置等的意义而被称为界。
而且,就像外道所说的我在本质上是不存在的,这些界不是这样。这些界是因为保持自己的本质而称为界。就像在世间中,各种各样的黄土、朱砂等岩石的部分被称为界,同样地,这些也像界一样是界。因为这些是智慧所知的各种部分。或者,就像在被称为身体的集合体中,作为部分的液体、血液等,以相互不同的特征而区分,有界的名称,同样地,在被称为五蕴的自体的部分中,也应当理解有界的名称。因为这些眼等是以相互不同的特征而区分的。而且,界是无生命实体的代名词。因此,世尊说:"比丘,这个人有六界"等。

3.343-344) jīvasaññāsamūhanatthaṃ dhātudesanaṃ akāsīti. Tasmā yathāvuttenatthena cakkhu ca taṃ dhātu cāti cakkhudhātu …pe… manoviññāṇañca taṃ dhātu cāti manoviññāṇadhātūti evaṃ tāvettha atthato viññātabbo vinicchayo.

‘Lakkhaṇādito’ti cakkhādīnaṃ lakkhaṇādito pettha veditabbo vinicchayo. Tāni ca pana tesaṃ lakkhaṇādīni heṭṭhā vuttanayeneva veditabbāni.

‘Kamato’ti idhāpi pubbe vuttesu uppattikkamādīsu desanākkamova yujjati. So ca panāyaṃ hetuphalānupubbavavatthānavasena vutto. Cakkhudhātu rūpadhātūti idañhi dvayaṃ hetu. Cakkhuviññāṇadhātūti phalaṃ. Evaṃ sabbattha kamato veditabbo vinicchayo.

‘Tāvatvato’ti tāvabhāvato. Idaṃ vuttaṃ hoti – tesu tesu hi suttābhidhammapadesesu ābhādhātu, subhadhātu, ākāsānañcāyatanadhātu, viññāṇañcāyatanadhātu, ākiñcaññāyatanadhātu , nevasaññānāsaññāyatanadhātu, saññāvedayitanirodhadhātu, kāmadhātu, byāpādadhātu, vihiṃsādhātu, nekkhammadhātu, abyāpādadhātu, avihiṃsādhātu, sukhadhātu, dukkhadhātu, somanassadhātu, domanassadhātu, upekkhādhātu , avijjādhātu, ārambhadhātu, nikkamadhātu, parakkamadhātu, hīnadhātu, majjhimadhātu, paṇītadhātu, pathavīdhātu, āpodhātu, tejodhātu, vāyodhātu, ākāsadhātu, viññāṇadhātu, saṅkhatadhātu, asaṅkhatadhātu, anekadhātunānādhātulokoti evamādayo aññāpi dhātuyo dissanti.

Evaṃ sati sabbāsaṃ vasena paricchedaṃ akatvā kasmā aṭṭhārasāti ayameva paricchedo katoti ce? Sabhāvato vijjamānānaṃ sabbadhātūnaṃ tadantogadhattā. Rūpadhātuyeva hi ābhādhātu. Subhadhātu pana rūpādippaṭibaddhā. Kasmā? Subhanimittattā. Subhanimittañhi subhadhātu. Tañca rūpādivinimuttaṃ na vijjati, kusalavipākārammaṇā vā rūpādayo eva subhadhātūti rūpādimattamevesā. Ākāsānañcāyatanadhātuādīsu cittaṃ manoviññāṇadhātu. Sesā dhammā dhammadhātu. Saññāvedayitanirodhadhātu pana sabhāvato natthi; dhātudvayanirodhamattameva hi sā. Kāmadhātu dhammadhātumattaṃ vā hoti, yathāha ‘‘tattha katamā kāmadhātu? Kāmapaṭisaṃyutto takko …pe… micchāsaṅkappo’’ti; aṭṭhārasapi dhātuyo vā, yathāha ‘‘heṭṭhato avīcinirayaṃ pariyantaṃ katvā uparito paranimmitavasavattideve antokaritvā yaṃ etasmiṃ antare etthāvacarā ettha pariyāpannā khandhadhātuāyatanā, rūpā, vedanā, saññā, saṅkhārā, viññāṇaṃ – ayaṃ vuccati kāmadhātū’’ti. Nekkhammadhātu dhammadhātu eva; ‘‘sabbepi kusalā dhammā nekkhammadhātū’’ti vā vacanato manoviññāṇadhātupi hotiyeva. Byāpādavihiṃsāabyāpādaavihiṃsāsukhadukkhasomanassadomanassupekkhāavijjāārambhanikkamaparakkamadhātuyo dhammadhātuyeva.


3.343-344)为了去除生命的想法而作界的教导。因此,根据所说的意义,眼和它是界,所以是眼界...乃至...意识和它是界,所以是意识界。这样,首先应当从意义上理解判断。
"从特征等"是指,这里也应当从眼等的特征等来理解判断。它们的特征等应当按照前面所说的方法来理解。
"从次第"是指,这里也适合前面所说的生起次第等中的教导次第。这是根据因果的次第而说的。眼界和色界这两个是因。眼识界是果。这样,应当从次第上理解所有的判断。
"从数量"是指从数量的状态。这是说:在那些经和阿毗达摩的各个部分中,可以看到光明界、净界、空无边处界、识无边处界、无所有处界、非想非非想处界、想受灭界、欲界、嗔恚界、伤害界、出离界、无嗔恚界、无伤害界、乐界、苦界、喜界、忧界、舍界、无明界、精进界、出发界、勇猛界、下界、中界、上界、地界、水界、火界、风界、空界、识界、有为界、无为界、多界种种界世间等其他的界。
既然如此,为什么不包括所有界而只限定为十八界呢?因为所有实际存在的界都包含在其中。光明界就是色界。净界则与色等相关。为什么?因为是净相。净相就是净界。它离开色等是不存在的,或者说善业果报的所缘色等就是净界,所以它只是色等而已。在空无边处界等中,心是意识界。其余的法是法界。想受灭界实际上是不存在的;它只是两种界的灭尽而已。欲界只是法界,如说"什么是欲界?与欲相应的思维...乃至...邪思惟";或者是十八界,如说"以下至阿鼻地狱为边界,上至他化自在天为内,在这中间,属于这里、包含在这里的蕴界处、色、受、想、行、识,这被称为欲界"。出离界就是法界;或者因为说"一切善法是出离界",所以也包括意识界。嗔恚界、伤害界、无嗔恚界、无伤害界、乐界、苦界、喜界、忧界、舍界、无明界、精进界、出发界、勇猛界都只是法界。


Hīnamajjhimapaṇītadhātuyo aṭṭhārasadhātumattameva. Hīnā hi cakkhādayo hīnadhātu. Majjhimapaṇītā cakkhādayo majjhimā ceva paṇītā ca dhātū. Nippariyāyena pana akusalā dhammadhātumanoviññāṇadhātuyo hīnadhātu. Lokiyā kusalābyākatā ubhopi cakkhudhātuādayo ca majjhimadhātu. Lokuttarā pana dhammadhātumanoviññāṇadhātuyo paṇītadhātu. Pathavītejovāyodhātuyo phoṭṭhabbadhātuyeva. Āpodhātu ākāsadhātu ca dhammadhātuyeva. Viññāṇadhātu cakkhuviññāṇādisattaviññāṇadhātusaṅkhepoyeva. Sattarasa dhātuyo dhammadhātuekadeso ca saṅkhatadhātu. Asaṅkhatadhātu pana dhammadhātuekadesova. Anekadhātunānādhātuloko pana aṭṭhārasadhātuppabhedamattamevāti. Iti sabhāvato vijjamānānaṃ sabbadhātūnaṃ tadantogadhattā aṭṭhāraseva vuttāti.

Apica vijānanasabhāve viññāṇe jīvasaññīnaṃ jīvasaññāsamūhanatthampi aṭṭhāraseva vuttā . Santi hi sattā vijānanasabhāve viññāṇe jīvasaññino. Tesaṃ cakkhusotaghānajivhākāyaviññāṇamanoviññāṇadhātubhedena tassā anekattaṃ, cakkhurūpādipaccayāyattavuttitāya aniccatañca pakāsetvā dīgharattānusayitaṃ jīvasaññaṃ samūhanitukāmena bhagavatā aṭṭhārasa dhātuyo pakāsitā. Kiñca bhiyyo? Tathā veneyyajjhāsayavasena; ye ca imāya nātisaṅkhepavitthārāya desanāya veneyyā sattā, tadajjhāsayavasena ca aṭṭhāraseva pakāsitā.

Saṅkhepavitthāranayena tathā tathā hi,

Dhammaṃ pakāsayati esa yathā yathāssa;

Saddhammatejavihataṃ vilayaṃ khaṇena,

Veneyyasattahadayesu tamo payātīti.

Evamettha ‘tāvatvato’ veditabbo vinicchayo.

‘Saṅkhato’ti cakkhudhātu tāva jātito eko dhammotveva saṅkhaṃ gacchati cakkhupasādavasena. Tathā sotaghānajivhākāyarūpasaddagandharasadhātuyo sotapasādādivasena. Phoṭṭhabbadhātu pana pathavītejovāyovasena tayo dhammāti saṅkhaṃ gacchati. Cakkhuviññāṇadhātu kusalākusalavipākavasena dve dhammāti saṅkhaṃ gacchati. Tathā sotaghānajivhākāyaviññāṇadhātuyo. Manodhātu pana pañcadvārāvajjanakusalākusalavipākasampaṭicchanavasena tayo dhammāti saṅkhaṃ gacchati. Dhammadhātu tiṇṇaṃ arūpakkhandhānaṃ, soḷasannaṃ sukhumarūpānaṃ, asaṅkhatāya ca dhātuyā vasena vīsatidhammāti saṅkhaṃ gacchati. Manoviññāṇadhātu sesakusalākusalābyākataviññāṇavasena chasattatidhammāti saṅkhaṃ gacchatīti evamettha ‘saṅkhato’ veditabbo vinicchayo.

‘Paccayā’ti cakkhudhātuādīnaṃ cakkhuviññāṇadhātuādīsu paccayato veditabbo vinicchayo. So panetesaṃ paccayabhāvo niddesavāre āvi bhavissati.

‘Daṭṭhabbā’ti daṭṭhabbatopettha vinicchayo veditabboti attho. Sabbā eva hi saṅkhatā dhātuyo pubbantāparantavivittato, dhuvasubhasukhattabhāvasuññato, paccayāyattavuttito ca daṭṭhabbā. Visesato panettha bheritalaṃ viya cakkhudhātu daṭṭhabbā, daṇḍo viya rūpadhātu, saddo viya cakkhuviññāṇadhātu . Tathā ādāsatalaṃ viya cakkhudhātu, mukhaṃ viya rūpadhātu, mukhanimittaṃ viya cakkhuviññāṇadhātu. Atha vā ucchutilāni viya cakkhudhātu, yantacakkayaṭṭhi viya rūpadhātu, ucchurasatelāni viya cakkhuviññāṇadhātu. Tathā adharāraṇī viya cakkhudhātu, uttarāraṇī viya rūpadhātu, aggi viya cakkhuviññāṇadhātu. Esa nayo sotadhātuādīsupi.


Hīnamajjhimapaṇītadhātuyo aṭṭhārasadhātumattameva. 低劣、中等、崇高的界仅限于十八界。眼等是低劣的界。眼等既是中等的也是崇高的界。一般来说，恶法的界和意识界是低劣的界。世间的善法被称为两种，眼界等是中等的界。而超世间的法界和意识界则是崇高的界。地、水、火、风四大界仅是可触界。空界和法界也是法界。意识界是眼识等的众生意识界的简略。七十七界是法界的一个部分。无为界则是法界的一个部分。多种界、不同界的世界仅限于十八界的细分。因此，所有实际存在的界都因其内在的特性而被称为十八界。
此外，在意识特性中，意识的生命想法也仅限于十八界。确实有众生在意识特性中有生命的想法。它们的眼、耳、鼻、舌、身、意识的界由此而异，因眼、色等的缘而显现出无常的特性。为了去除长久以来的生命想法，世尊显现了十八界。再者，依据受法的意图;那些以此为基础的众生，依照这教导而被描述为十八界。
以简略与广泛的方式，如下所示：
如是法教导，逐渐显现，
正法如光照耀，瞬间消除黑暗。
因此，在这里应当理解为"从数量上"的判断。
“从因”是指眼界等从出生的因而成为法界。眼界的清净等同样是因。耳、鼻、舌、身、色、声、香、味、触等的界根据耳的清净等而成为法。可触界则是地、水、火、风三种法。眼识界因善、恶、果而成为两种法。耳、鼻、舌、身、意识的界也是如此。意识界因五感的作用、善、恶、果而成为三种法。法界是三种无色蕴，十六种微细的色法，以及无为法的缘而成为二十种法。因此，在这里应当理解为“从因”的判断。
“从缘”是指眼界等的眼识界等应当从缘的角度理解判断。它们的缘的特性将在定义部分中说明。
“应当被观察”是指应当从观察的角度理解。在这里，所有的有为界都因其存在的特性而显现出恒常、美好、幸福的特性，因缘的特性而应当被观察。特别地，像鼓声的眼界应当被观察，像杖的色界，像声音的眼识界。同样，像基础的眼界，像脸的色界，像脸的象征的眼识界。或者，像身体的眼界，像车轮的色界，像身体的象征的眼识界。又或者，像下方的眼界，像上方的色界，像火的眼识界。这样的方式也适用于耳界等。


Manodhātu pana yathāsambhavato cakkhuviññāṇadhātuādīnaṃ purecarānucarā viya daṭṭhabbā. Dhammadhātuyā vedanākkhandho sallamiva sūlamiva ca daṭṭhabbo ; saññāsaṅkhārakkhandhā vedanāsallasūlayogā āturā viya; puthujjanānaṃ vā saññā āsādukkhajananato rittamuṭṭhi viya, ayathābhuccanimittaggāhakato vanamigo viya; saṅkhārā paṭisandhiyaṃ pakkhipanato aṅgārakāsuyaṃ khipanakapuriso viya, jātidukkhānubandhanato rājapurisānubandhacorā viya, sabbānatthāvahassa khandhasantānassa hetuto visarukkhabījāni viya; rūpaṃ nānāvidhūpaddavanimittato khuracakkaṃ viya daṭṭhabbaṃ.

Asaṅkhatā pana dhātu amatato santato khemato ca daṭṭhabbā. Kasmā? Sabbānatthapaṭipakkhabhūtattā. Manoviññāṇadhātu gahitārammaṇaṃ muñcitvāpi aññaṃ gahetvāva pavatanato vanamakkaṭo viya, duddamanato assakhaḷuṅko viya, yatthakāmanipātito vehāsaṃ khittadaṇḍo viya, lobhadosādinānappakārakilesayogato raṅganaṭo viya daṭṭhabboti.

184. Niddesavāre cakkhuñca paṭicca rūpe cāti idañca dvayaṃ paṭicca aññañca kiriyāmanodhātuñceva sampayuttakhandhattayañcāti attho. Cakkhuviññāṇadhātuyā hi cakkhu nissayapaccayo hoti, rūpaṃ ārammaṇapaccayo, kiriyamanodhātu vigatapaccayo, tayo arūpakkhandhā sahajātapaccayo. Tasmā esā cakkhuviññāṇadhātu ime cattāro paṭicca uppajjati nāma. Sotañca paṭiccātiādīsupi eseva nayo.

Niruddhasamanantarāti niruddhāya samanantarā. Tajjā manodhātūti tasmiṃ ārammaṇe jātā kusalākusalavipākato duvidhā manodhātu sampaṭicchanakiccā. Sabbadhammesu vā pana paṭhamasamannāhāroti etesu cakkhuviññāṇādīsu sabbadhammesu uppajjamānesu paṭhamasamannāhāro; cakkhuviññāṇadhātuādīnaṃ vā ārammaṇasaṅkhātesu sabbadhammesu paṭhamasamannāhāroti ayamettha attho veditabbo. Etena pañcadvārāvajjanakiccā kiriyamanodhātu gahitāti veditabbā.

Manodhātuyāpi uppajjitvā niruddhasamanantarāti ettha pi-kāro sampiṇḍanattho. Tasmā manodhātuyāpi manoviññāṇadhātuyāpīti ayamettha attho veditabbo. Tena yā ca vipākamanodhātuyā uppajjitvā niruddhāya samanantarā uppajjati santīraṇakiccā vipākamanoviññāṇadhātu, yā ca tassā uppajjitvā niruddhāya samanantarā uppajjati voṭṭhabbanakiccā kiriyamanoviññāṇadhātu, yā ca tassā uppajjitvā niruddhāya samanantarā uppajjati javanakiccā manoviññāṇadhātu – tā sabbāpi kathitā hotīti veditabbā. Manañca paṭiccāti bhavaṅgamanaṃ. Dhamme cāti catubhūmikadhammārammaṇaṃ. Uppajjati manoviññāṇanti sahāvajjanakaṃ javanaṃ nibbattati.

Imasmiṃ pana ṭhāne hatthe gahitapañhaṃ nāma gaṇhiṃsu. Mahādhammarakkhitatthero kira nāma dīghabhāṇakābhayattheraṃ hatthe gahetvā āha – ‘paṭiccāti nāma āgataṭṭhāne āvajjanaṃ visuṃ na kātabbaṃ, bhavaṅganissitakameva kātabba’nti. Tasmā idha manoti sahāvajjanakaṃ bhavaṅgaṃ. Manoviññāṇanti javanamanoviññāṇaṃ. Imasmiṃ pana abhidhammabhājanīye soḷasa dhātuyo kāmāvacarā, dve catubhūmikā lokiyalokuttaramissakā kathitāti.

Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā.

3. Pañhāpucchakavaṇṇanā



意界应当根据情况被观察为如同眼识界等的前导和后随。在法界中,受蕴应当被观察为如同箭或刺;想蕴和行蕴如同被受的箭或刺所伤的病人;或者对于凡夫来说,想如同产生不愉快的空拳头,如同错误地抓取相的林中鹿;行如同将人投入转生的人,如同将人投入火坑,如同追随国王的盗贼,如同一切不幸的蕴相续的因,如同毒树的种子;色应当被观察为如同能带来各种灾难的剃刀轮。
无为界则应当被观察为不死、寂静、安稳。为什么?因为它是一切不幸的对立面。意识界应当被观察为如同抓住所缘后又放开抓住另一个的森林猴子,如同难以驯服的野马,如同随意投掷的木棍,如同具有贪嗔等各种烦恼的舞台演员。
184.在解释部分,"缘于眼和色"是指缘于这两者以及其他的作意界和相应的三蕴的意思。对于眼识界来说,眼是依止缘,色是所缘缘,作意界是无间缘,三无色蕴是俱生缘。因此,这个眼识界被称为缘于这四者而生起。对于"缘于耳"等也是同样的道理。
"刚灭之后"是指刚刚灭去之后。"相应的意界"是指在那个所缘中生起的善或不善果报的两种意界,具有领受的作用。或者在一切法中的最初作意,是指在这些眼识等一切法生起时的最初作意;或者是眼识界等的所缘所称的一切法的最初作意,这里应当理解这个意思。由此应当理解包括了五门转向作用的唯作意界。
"意界也生起后刚灭之后"中的"也"字是连接的意思。因此,这里应当理解为"意界也,意识界也"的意思。由此应当理解,无论是在果报意界生起后刚灭之后生起的具有推度作用的果报意识界,还是在它生起后刚灭之后生起的具有确定作用的唯作意识界,或者是在它生起后刚灭之后生起的具有速行作用的意识界 - 这些都被说到了。"缘于意"是指有分意。"和法"是指四地的法所缘。"生起意识"是指包括转向的速行生起。
在这个地方,他们提出了所谓的"手中握着的问题"。据说,大法护长老抓住长部诵者无畏长老的手说:"在'缘于'这个词出现的地方,不应该把转向分开,应该与有分相连。"因此,这里的"意"是包括转向的有分。"意识"是速行意识。在这个阿毗达摩分别中,十六界是欲界的,两个是四地的,说的是世间和出世间的混合。
阿毗达摩分别的解释。
3.问答的解释

185. Pañhāpucchake aṭṭhārasannaṃ dhātūnaṃ heṭṭhā vuttanayānusāreneva kusalādibhāvo veditabbo. Ārammaṇattikesu pana cha dhātuyo parittārammaṇāti idaṃ pana pañcannaṃ cakkhuviññāṇādīnaṃ manodhātuyā ca ekantena pañcasu rūpārammaṇādīsu pavattiṃ sandhāya vuttaṃ. Dve dhātuyoti vuttānaṃ pana dhammadhātumanoviññāṇadhātūnaṃ manāyatanadhammāyatanesu vuttanayeneva parittārammaṇāditā veditabbā. Iti imasmimpi pañhāpucchake soḷasa dhātuyo kāmāvacarā, dve catubhūmikā lokiyalokuttaramissakā kathitā. Evamayaṃ dhātuvibhaṅgopi teparivaṭṭaṃ nīharitvāva bhājetvā desitoti.

Sammohavinodaniyā vibhaṅgaṭṭhakathāya

Dhātuvibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.

4. Saccavibhaṅgo

1. Suttantabhājanīyavaṇṇanā

189. Idāni tadanantare saccavibhaṅge cattārīti gaṇanaparicchedo. Ariyasaccānīti paricchinnadhammanidassanaṃ. Dukkhaṃ ariyasaccantiādimhi pana uddesavāre –

Vibhāgato nibbacana-lakkhaṇādippabhedato;

Atthatthuddhārato ceva, anūnādhikato tathā.

Kamato ariyasaccesu, yaṃ ñāṇaṃ tassa kiccato;

Antogadhānaṃ pabhedo, upamāto catukkato.

Suññatekavidhādīhi, sabhāgavisabhāgato;

Vinicchayo veditabbo, viññunā sāsanakkame.

Tattha ‘vibhāgato’ti dukkhādīnañhi cattāro cattāro atthā vibhattā tathā avitathā anaññathā, ye dukkhādīni abhisamentehi abhisametabbā. Yathāha, ‘‘dukkhassa pīḷanaṭṭho, saṅkhataṭṭho, santāpaṭṭho, vipariṇāmaṭṭho – ime cattāro dukkhassa dukkhaṭṭhā tathā avitathā anaññathā. Samudayassa āyūhanaṭṭho, nidānaṭṭho, saṃyogaṭṭho, palibodhaṭṭho…pe… nirodhassa nissaraṇaṭṭho, vivekaṭṭho, asaṅkhataṭṭho, amataṭṭho…pe… maggassa niyyānaṭṭho, hetvaṭṭho, dassanaṭṭho, ādhipateyyaṭṭho – ime cattāro maggassa maggaṭṭhā tathā avitathā anaññathā’’ti (paṭi. ma. 2.8). Tathā ‘‘dukkhassa pīḷanaṭṭho, saṅkhataṭṭho, santāpaṭṭho, viparināmaṭṭho, abhisamayaṭṭho’’ti (paṭi. ma. 2.11) evamādi. Iti evaṃ vibhattānaṃ catunnaṃ catunnaṃ atthānaṃ vasena dukkhādīni veditabbānīti. Ayaṃ tāvettha vibhāgato vinicchayo veditabbo.

‘Nibbacanalakkhaṇādippabhedato’ti ettha pana ‘nibbacanato’ tāva idha ‘du’iti ayaṃ saddo kucchite dissati; kucchitañhi puttaṃ duputtoti vadanti. ‘Khaṃ’saddo pana tucche; tucchañhi ākāsaṃ khanti vuccati. Idañca paṭhamasaccaṃ kucchitaṃ anekaupaddavādhiṭṭhānato, tucchaṃ bālajanaparikappitadhuvasubhasukhattabhāvavirahitato. Tasmā kucchitattā tucchattā ca dukkhanti vuccati. ‘Saṃ’iti ca ayaṃ saddo ‘‘samāgamo sameta’’ntiādīsu (vibha. 199; dī. ni. 

在问答中,关于十八种界的内容应当根据前述的方式理解善等的性质。在所缘中,六种界被称为微小的所缘;而这是指五种眼识等的意识界和单独的一种意识界的情况。因此,对于所述的两种界,法界和意识界在心所界和法所界中也应当理解为微小的所缘。这样，在这个问答中，十六种界是欲界，两个是四地的，世间与出世间的混合被提及。这样，界的分析也被描述为经过反复的解释。
关于《解惑的分析》的分析部分
界的分析已完成。
真理的分析
佛经的分析
现在在真理的分析中，分为四个部分的计算。阿利耶真理是指有限的法的显现。苦是真理的开始。
从分析的角度来看，关于苦等的四个方面被分开并且不变且没有其他的，苦等应当被明白。比如说：“苦的受苦处、因缘处、聚集处、变迁处——这四个苦的处所同样不变且没有其他。集的生起处、因缘处、结合处、障碍处……灭的解脱处、离开处、无为处、不死处……道的引导处、因处、见处、主导处——这四个道的处所同样不变且没有其他。”（《中部经典》2.8）。同样，“苦的受苦处、因缘处、聚集处、变迁处、显现处”（《中部经典》2.11）等如此。因此，依照这四个方面的分开，苦等应当被理解。这是这里应当理解的分析判断。
“从分析的角度来看”的意思是，在这里“从分开”是指苦等的四个方面被分开且不变且没有其他，苦等应当被明白。比如说，“苦的受苦处、因缘处、聚集处、变迁处、显现处”应当是如此。
“关于因缘的特性等”是指“因缘”的意思在这里显现为“苦”的意思；因为在痛苦中，常常会说“苦的儿子”。而“空”的意思则是指空洞；空洞被称为空中。因此，第一真理是痛苦的，因多种苦的存在而显现，空洞是因为缺乏无知的愚人所构成的恒常、美好、幸福的存在。因此，因痛苦的存在和空洞的存在而称为痛苦。“相聚”是指“聚集”、“集合”等等。

2.396) saṃyogaṃ dīpeti; ‘u’iti ayaṃ saddo ‘‘uppannaṃ udita’’ntiādīsu (pārā. 172; cūḷani. khaggavisāṇasuttaniddesa 141) uppattiṃ. ‘Aya’saddo pana kāraṇaṃ dīpeti. Idañcāpi dutiyasaccaṃ avasesapaccayasamāyoge sati dukkhassuppattikāraṇaṃ. Iti dukkhassa saṃyoge uppattikāraṇattā dukkhasamudayanti vuccati.

Tatiyasaccaṃ pana yasmā ‘ni’saddo abhāvaṃ ‘rodha’saddo ca cārakaṃ dīpeti, tasmā abhāvo ettha saṃsāracārakasaṅkhātassa dukkharodhassa sabbagatisuññattā, samadhigate vā tasmiṃ saṃsāracārakasaṅkhātassa dukkharodhassa abhāvo hoti tappaṭipakkhattātipi dukkhanirodhanti vuccati, dukkhassa vā anuppādanirodhapaccayattā dukkhanirodhanti. Catutthasaccaṃ pana yasmā etaṃ dukkhanirodhaṃ gacchati ārammaṇavasena tadabhimukhībhūtattā, paṭipadā ca hoti dukkhanirodhappattiyā, tasmā dukkhanirodhagāminī paṭipadāti vuccati.

Yasmā panetāni buddhādayo ariyā paṭivijjhanti, tasmā ariyasaccānīti vuccanti. Yathāha – ‘‘catārimāni, bhikkhave, ariyasaccāni (saṃ. ni. 5.1097). Katamāni…pe… imāni kho, bhikkhave, cattāri ariyasaccāni. Ariyā imāni paṭivijjhanti, tasmā ariyasaccānīti vuccantī’’ti. Apica ariyassa saccānītipi ariyasaccāni. Yathāha – ‘‘sadevake, bhikkhave, loke…pe… sadevamanussāya tathāgato ariyo, tasmā ariyasaccānīti vuccantī’’ti. Atha vā etesaṃ abhisambuddhattā ariyabhāvasiddhitopi ariyasaccāni. Yathāha – ‘‘imesaṃ kho, bhikkhave, catunnaṃ ariyasaccānaṃ yathābhūtaṃ abhisambuddhattā tathāgato arahaṃ sammāsambuddho ‘ariyo’ti vuccatī’’ti. Apica kho pana ariyāni saccānītipi ariyasaccāni; ariyānīti tathāni avitathāni avisaṃvādakānīti attho. Yathāha – ‘‘imāni kho, bhikkhave, cattāri ariyasaccāni tathāni avitathāni anaññathāni, tasmā ariyasaccānīti vuccantī’’ti. Evamettha nibbacanato vinicchayo veditabbo.

Kathaṃ ‘lakkhaṇādippabhedato’? Ettha hi bādhanalakkhaṇaṃ dukkhasaccaṃ, santāpanarasaṃ, pavattipaccupaṭṭhānaṃ. Pabhavalakkhaṇaṃ samudayasaccaṃ, anupacchedakaraṇarasaṃ, palibodhapaccupaṭṭhānaṃ. Santilakkhaṇaṃ nirodhasaccaṃ, accutirasaṃ, animittapaccupaṭṭhānaṃ . Niyyānalakkhaṇaṃ maggasaccaṃ, kilesappahānakaraṇarasaṃ, vuṭṭhānapaccupaṭṭhānaṃ. Apica pavattipavattakanivattinivattakalakkhaṇāni paṭipāṭiyā. Tathā saṅkhatataṇhāasaṅkhatadassanalakkhaṇāni cāti evamettha ‘lakkhaṇādippabhedato’ vinicchayo veditabbo.

‘Atthatthuddhārato cevā’ti ettha pana atthato tāva ko saccaṭṭhoti ce? Yo paññācakkhunā upaparikkhamānānaṃ māyāva viparītako, marīcīva visaṃvādako, titthiyānaṃ attāva anupalabbhasabhāvo ca na hoti; atha kho bādhanapabhavasantiniyyānappakārena tacchāviparītabhūtabhāvena ariyañāṇassa gocaro hotiyeva; esa aggilakkhaṇaṃ viya, lokapakati viya ca tacchāviparītabhūtabhāvo saccaṭṭhoti veditabbo. Yathāha – ‘‘idaṃ dukkhanti kho, bhikkhave, tathametaṃ avitathametaṃ anaññathameta’’nti (saṃ. ni. 

2.396) 说明结合；“u”这个词在“生起的、出现的”等等中显示了生起。“这”这个词则表示原因。在第二真理中，关于剩余条件的结合存在时，痛苦的生起原因。由此，因痛苦的结合而称为痛苦的生起。
第三真理是因为“ni”这个词表示缺失，“rodha”这个词表示消除，因此在这里缺失是指轮回的消除，因所有生处的空无而存在，在此轮回的消除中，因对立面而称为痛苦的消除，或者因痛苦的不再生起的原因而称为痛苦的消除。第四真理是因为它是痛苦的消除，因所缘而显现，因其面向而成为修道，因达到痛苦的消除而称为通往痛苦消除的道路。
因为这些，佛陀等圣者洞察了这些真理，因此称为圣者的真理。正如所说：“四种，僧侣们，圣者的真理。”（《增支部》5.1097）。哪四种……这些就是，僧侣们，这四种圣者的真理。圣者们洞察这些，因此称为圣者的真理。此外，圣者的真理也可以称为圣者的真理。正如所说：“在有天有人的世界中……正如如来是圣者，因此称为圣者的真理。”又或者因为他们的完全觉悟而称为圣者的真理。正如所说：“这些，僧侣们，四种圣者的真理，因如实的觉悟而称为如来、应供、正觉者‘圣者’。”此外，圣者的真理也可以称为圣者的真理；圣者是指不变、不虚妄的意思。正如所说：“这些，僧侣们，这四种圣者的真理是不变的、没有其他的，因此称为圣者的真理。”因此，在这里应当理解为关于消除的分析判断。
“如何从特性等的角度来看？”在这里，痛苦的特性是痛苦的真理，痛苦的滋味、产生的条件。生起的特性是生起的真理，消除的条件、障碍的条件。宁静的特性是消除的真理，安稳的滋味、无相的条件。引导的特性是道路的真理，烦恼的去除条件、觉醒的条件。此外，还有产生、转变、消除的特性。这样，因缘的渴望、因缘的见解等特性，因而在这里应当理解为“从特性等的角度来看”的分析判断。
“从意义的提升来看”，这里的意思是，什么是真理的所在？谁在以智慧之眼观察时，像幻影般的、像海市蜃楼般的、像异端者所说的自我等是不存在的；而是以障碍的性质、消除的性质、痛苦的性质而称为真实；这就像火的特性，或像世间的常态，这样的性质被称为真理。正如所说：“这是痛苦，僧侣们，这确实是如此，不变的、没有其他的。”（《增支部》）

5.1090) vitthāro. Apica –

Nābādhakaṃ yato dukkhaṃ, dukkhā aññaṃ na bādhakaṃ;

Bādhakattaniyāmena, tato saccamidaṃ mataṃ.

Taṃ vinā nāññato dukkhaṃ, na hoti na ca taṃ tato;

Dukkhahetuniyāmena, iti saccaṃ visattikā.

Nāññā nibbānato santi, santaṃ na ca na taṃ yato;

Santabhāvaniyāmena, tato saccamidaṃ mataṃ.

Maggā aññaṃ na niyyānaṃ, aniyyāno na cāpi so;

Tacchaniyyānabhāvattā, iti so saccasammato.

Iti tacchāvipallāsa-bhūtabhāvaṃ catūsupi;

Dukkhādīsvavisesena, saccaṭṭhaṃ āhu paṇḍitāti.

Evaṃ ‘atthato’ vinicchayo veditabbo.

Kathaṃ ‘atthuddhārato’? Idhāyaṃ ‘sacca’saddo anekesu atthesu dissati, seyyathidaṃ – ‘‘saccaṃ bhaṇe, na kujjheyyā’’tiādīsu (dha. pa. 224) vācāsacce. ‘‘Sacce ṭhitā samaṇabrāhmaṇā cā’’tiādīsu (jā. 2.21.433) viratisacce. ‘‘Kasmā nu saccāni vadanti nānā, pavādiyāse kusalāvadānā’’tiādīsu (su. ni. 891) diṭṭhisacce. ‘‘Ekañhi saccaṃ na dutiyamatthī’’tiādīsu (su. ni. 890) paramatthasacce nibbāne ceva magge ca. ‘‘Catunnaṃ ariyasaccānaṃ kati kusalā’’tiādīsu (vibha. 216) ariyasacce. Svāyamidhāpi ariyasacce vattatīti evamettha ‘atthuddhārato’pi vinicchayo veditabbo.

‘Anūnādhikato’ti kasmā pana cattāreva ariyasaccāni vuttāni, anūnāni anadhikānīti ce? Aññassāsambhavato, aññatarassa ca anapaneyyabhāvato; na hi etehi aññaṃ adhikaṃ vā etesaṃ vā ekampi apanetabbaṃ sambhoti. Yathāha – ‘‘idha, bhikkhave, āgaccheyya samaṇo vā brāhmaṇo vā ‘netaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ, aññaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ yaṃ samaṇena gotamena desitaṃ. Ahametaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ ṭhapetvā aññaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ paññapessāmī’ti netaṃ ṭhānaṃ vijjatī’’tiādi. Yathā cāha – ‘‘yo hi koci, bhikkhave, samaṇo vā brāhmaṇo vā evaṃ vadeyya ‘netaṃ dukkhaṃ paṭhamaṃ ariyasaccaṃ, yaṃ samaṇena gotamena desitaṃ. Ahametaṃ dukkhaṃ paṭhamaṃ ariyasaccaṃ paccakkhāya aññaṃ dukkhaṃ paṭhamaṃ ariyasaccaṃ paññapessāmī’ti netaṃ ṭhānaṃ vijjatī’’tiādi (saṃ. ni. 

5.1090) 详细说明。此外 -
“痛苦是没有障碍的，其他的痛苦不是障碍；因障碍的性质，因此这个真理被理解。”
“没有其他的痛苦，不能存在，也不从此而来；因痛苦的原因，因此这个真理被理解。”
“没有其他的涅槃，安宁的状态，因安宁的性质，因此这个真理被理解。”
“道路没有其他的引导，没有引导也不是；因引导的性质，因此这个真理被承认。”
因此，关于痛苦等四种方面的特性，智慧者称之为真理。
因此，关于“意义的提升”的分析应当这样理解。
“如何从意义的提升来看？”在这里，“真理”这个词在许多意义中显现，比如：“说真理时，不应生气”等等（《法句经》224）语言的真理。“在真理中坚定的修行者”等（《增支部》2.21.433）戒律的真理。“为什么真理有不同的说法，善良的教导？”等（《增支部》891）见解的真理。“一个真理没有第二个意义”等（《增支部》890）究竟意义的真理，涅槃和道路。“四种圣者的真理有多少个善法？”等（《分部经典》216）圣者的真理。这里也同样是圣者的真理，因此关于“意义的提升”也应当理解为分析判断。
“为什么说不多不少”是指四种圣者的真理被提到，既不多也不少？是因为它们的不同性质，以及其中任何一种都不能被忽略；因为在这些中没有其他的多或少。正如所说：“在这里，僧侣们，若有修行者或婆罗门说‘这不是第一痛苦的圣者真理，其他的痛苦的圣者真理是由释迦牟尼所教导的。我将这第一痛苦的圣者真理放在一边，另一个痛苦的圣者真理我将阐明。’这样的地方是不存在的”等等。正如所说：“若有任何人，僧侣们，修行者或婆罗门如此说‘这不是第一痛苦的圣者真理，由释迦牟尼所教导的。我将这第一痛苦的圣者真理亲自观察，另一个痛苦的圣者真理我将阐明。’这样的地方是不存在的”等等（《增支部》）。

5.1086).

Apica pavattimācikkhanto bhagavā sahetukaṃ ācikkhi, nivattiñca saupāyaṃ. Iti pavattinivattitadubhayahetūnaṃ etapparamato cattāreva vuttāni. Tathā pariññeyya pahātabba sacchikātabba bhāvetabbānaṃ, taṇhāvatthutaṇhātaṇhānirodhataṇhānirodhupāyānaṃ, ālayālayarāmatāālayasamugghātaālayasamugghātūpāyānañca vasenāpi cattāreva vuttānīti. Evamettha ‘anūnādhikato’ vinicchayo veditabbo.

‘Kamato’ti ayampi desanākkamova. Ettha ca oḷārikattā sabbasattasādhāraṇattā ca suviññeyyanti dukkhasaccaṃ paṭhamaṃ vuttaṃ, tasseva hetudassanatthaṃ tadanantaraṃ samudayasaccaṃ, hetunirodhā phalanirodhoti ñāpanatthaṃ tato nirodhasaccaṃ, tadadhigamupāyadassanatthaṃ ante maggasaccaṃ. Bhavasukhassādagadhitānaṃ vā sattānaṃ saṃvegajananatthaṃ paṭhamaṃ dukkhamāha. Taṃ neva akataṃ āgacchati, na issaranimmānādito hoti, ito pana hotīti ñāpanatthaṃ tadanantaraṃ samudayaṃ. Tato sahetukena dukkhena abhibhūtattā saṃviggamānasānaṃ dukkhanissaraṇagavesīnaṃ nissaraṇadassanena assāsajananatthaṃ nirodhaṃ. Tato nirodhādhigamatthaṃ nirodhasampāpakaṃ magganti evamettha ‘kamato’ vinicchayo veditabbo.

‘Ariyasaccesu yaṃ ñāṇaṃ tassa kiccato’ti saccañāṇakiccatopi vinicchayo veditabboti attho. Duvidhañhi saccañāṇaṃ – anubodhañāṇañca paṭivedhañāṇañca. Tattha anubodhañāṇaṃ lokiyaṃ anussavādivasena nirodhe magge ca pavattati. Paṭivedhañāṇaṃ lokuttaraṃ nirodhārammaṇaṃ katvā kiccato cattāripi saccāni paṭivijjhati. Yathāha – ‘‘yo, bhikkhave, dukkhaṃ passati dukkhasamudayampi so passati, dukkhanirodhampi passati, dukkhanirodhagāminiṃ paṭipadampi passatī’’ti (saṃ. ni. 

5.1086).
此外，释迦牟尼在描述过程中讲解了因缘法，且有回归的方式。因此，关于因缘和回归的这两种原因，已提到四种真理。同样，应当理解为应知、应断、应证、应修的四种真理，以及因渴望的存在、渴望的消除、渴望的消除方法、根本的存在、根本的状态、根本的聚集、根本的聚集方法等四种真理。因此，关于“不多不少”的分析应当这样理解。
“如何理解？”这个教导的过程也是如此。在这里，由于普遍性和所有众生的共同性，痛苦的真理首先被提到，其后是为了说明其原因而提到的生起的真理，因缘的消除和果的消除因此被提到，接着是为了说明其获得方法而提到的道路的真理。为了使那些沉迷于生的快乐的众生产生觉醒，首先提到痛苦。痛苦不由未做而来，也不是因他人所生，而是从此而来，因此接着提到生起。然后，由于因痛苦的存在而被压迫的众生，因寻求痛苦的解脱而产生觉醒，因此提到消除。接着，为了获得消除的状态而提到通往消除的道路，因此关于“如何理解”的分析应当这样理解。
“关于在圣者的真理中，什么是知识的责任”，这也是应当理解的意思。真理的知识有两种：一种是觉知的知识，另一种是领悟的知识。在这里，觉知的知识是世俗的，因听闻等而生起，适用于消除和道路。领悟的知识是出世的，以消除为所缘，因而能洞察四种真理。正如所说：“谁见到痛苦，就见到痛苦的生起，见到痛苦的消除，见到通往痛苦消除的道路。”（《增支部》）

5.1100) sabbaṃ vattabbaṃ. Yaṃ panetaṃ lokiyaṃ, tattha dukkhañāṇaṃ pariyuṭṭhānābhibhavanavasena pavattamānaṃ sakkāyadiṭṭhiṃ nivatteti, samudayañāṇaṃ ucchedadiṭṭhiṃ, nirodhañāṇaṃ sassatadiṭṭhiṃ, maggañāṇaṃ akiriyadiṭṭhiṃ; dukkhañāṇaṃ vā dhuvasubhasukhattabhāvarahitesu khandhesu dhuvasubhasukhattabhāvasaññāsaṅkhātaṃ phale vippaṭipattiṃ, samudayañāṇaṃ issarappadhānakālasabhāvādīhi loko pavattatīti akāraṇe kāraṇābhimānappavattaṃ hetumhi vippaṭipattiṃ, nirodhañāṇaṃ arūpalokalokathūpikādīsu apavaggaggāhabhūtaṃ nirodhe vippaṭipattiṃ, maggañāṇaṃ kāmasukhallikaattakilamathānuyogappabhede avisuddhimagge visuddhimaggaggāhavasena pavattaṃ upāye vippaṭipattiṃ nivatteti. Tenetaṃ vuccati –

Loke lokappabhave, lokatthagame sive ca tadupāye;

Sammuyhati tāva naro, na vijānāti yāva saccānīti.

Evamettha ‘ñāṇakiccato’pi vinicchayo veditabbo.

‘Antogadhānaṃ pabhedā’ti dukkhasaccasmiñhi, ṭhapetvā taṇhañceva anāsavadhamme ca, sesā sabbadhammā antogadhā; samudayasacce chattiṃsa taṇhāvicaritāni; nirodhasaccaṃ asammissaṃ; maggasacce sammādiṭṭhimukhena vīmaṃsiddhipādapaññindriyapaññābaladhammavicayasambojjhaṅgāni. Sammāsaṅkappāpadesena tayo nekkhammavitakkādayo, sammāvācāpadesena cattāri vacīsucaritāni, sammākammantāpadesena tīṇi kāyasucaritāni, sammāājīvamukhena appicchatā santuṭṭhitā ca, sabbesaṃyeva vā etesaṃ sammāvācākammantājīvānaṃ ariyakantasīlattā sīlassa ca saddhāhatthena paṭiggahetabbattā tesaṃ atthitāya ca atthibhāvato saddhindriyasaddhābalachandiddhipādā, sammāvāyāmāpadesena catubbidhasammappadhānavīriyindriyavīriyabalavīriyasambojjhaṅgāni, sammāsatiapadesena catubbidhasatipaṭṭhānasatindriyasatibalasatisambojjhaṅgāni, sammāsamādhiapadesena savitakkasavicārādayo tayo tayo samādhī, cittasamādhisamādhindriyasamādhibalapītipassaddhisamādhiupekkhāsambojjhaṅgāni antogadhānīti. Evamettha ‘antogadhānaṃ pabhedā’pi vinicchayo veditabbo.

‘Upamāto’ti bhāro viya hi dukkhasaccaṃ daṭṭhabbaṃ, bhārādānamiva samudayasaccaṃ, bhāranikkhepanamiva nirodhasaccaṃ, bhāranikkhepanūpāyo viya maggasaccaṃ; rogo viya ca dukkhasaccaṃ, roganidānamiva samudayasaccaṃ, rogavūpasamo viya nirodhasaccaṃ, bhesajjamiva maggasaccaṃ; dubbhikkhamiva vā dukkhasaccaṃ, dubbuṭṭhi viya samudayasaccaṃ, subhikkhamiva nirodhasaccaṃ , suvuṭṭhi viya maggasaccaṃ. Apica verīveramūlaverasamugghātaverasamugghātupāyehi, visarukkharukkhamūlamūlupacchedatadupacchedupāyehi, bhayabhayamūlanibbhayatadadhigamupāyehi, orimatīramahoghapārimatīrataṃsampāpakavāyāmehi ca yojetvāpetāni upamāto veditabbānīti. Evamettha ‘upamāto’ vinicchayo veditabbo.

‘Catukkato’ti atthi cettha dukkhaṃ na ariyasaccaṃ, atthi ariyasaccaṃ na dukkhaṃ, atthi dukkhañceva ariyasaccañca, atthi neva dukkhaṃ na ariyasaccaṃ. Esa nayo samudayādīsu. Tattha maggasampayuttā dhammā sāmaññaphalāni ca ‘‘yadaniccaṃ taṃ dukkha’’nti (saṃ. ni. 

5.1100)应当全部说明。关于世俗的知识,痛苦的知识通过克服执着而消除身见,生起的知识消除断见,消除的知识消除常见,道路的知识消除无作见;或者说,痛苦的知识在无常、无我、无乐的蕴中消除常、乐、我、净的想法,这是对果的错误理解,生起的知识消除认为世界由自

3.15) vacanato saṅkhāradukkhatāya dukkhaṃ na ariyasaccaṃ. Nirodho ariyasaccaṃ na dukkhaṃ. Itaraṃ pana ariyasaccadvayaṃ siyā dukkhaṃ aniccato, na pana yassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati tathatthena. Sabbākārena pana upādānakkhandhapañcakaṃ dukkhañceva ariyasaccañca aññatra taṇhāya. Maggasampayuttā dhammā sāmaññaphalāni ca yassa pariññatthaṃ bhagavati brahmacariyaṃ vussati tathatthena neva dukkhaṃ na ariyasaccaṃ. Evaṃ samudayādīsupi yathāyogaṃ yojetvā ‘catukkato’pettha vinicchayo veditabbo.

‘Suññatekavidhādīhī’ti ettha suññato tāva paramatthena hi sabbāneva saccāni vedakakārakanibbutagamakābhāvato suññānīti veditabbāni. Tenetaṃ vuccati –

Dukkhameva hi na koci dukkhito, kārako na kiriyāva vijjati;

Atthi nibbuti na nibbuto pumā, maggamatthi gamako na vijjatīti.

Atha vā –

Dhuvasubhasukhattasuññaṃ, purimadvayamattasuññamamatapadaṃ;

Dhuvasukhaattavirahito, maggo iti suññato tesu.

Nirodhasuññāni vā tīṇi, nirodho ca sesattayasuñño. Phalasuñño vā ettha hetu samudaye dukkhassābhāvato magge ca nirodhassa, na phalena sagabbho pakativādīnaṃ pakati viya. Hetusuññañca phalaṃ dukkhasamudayānaṃ nirodhamaggānañca asamavāyā, na hetusamavetaṃ hetuphalaṃ hetuphalasamavāyavādīnaṃ dviaṇukādīni viya. Tenetaṃ vuccati –

Tayamidha nirodhasuññaṃ, tayena tenāpi nibbuti suññā;

Suñño phalena hetu, phalampi taṃ hetunā suññanti.

Evaṃ tāva ‘suññato’ vinicchayo veditabbo.

‘Ekavidhādīhī’ti sabbameva cettha dukkhaṃ ekavidhaṃ pavattibhāvato, duvidhaṃ nāmarūpato, tividhaṃ kāmarūpārūpūpapatibhavabhedato, catubbidhaṃ catuāhārabhedato, pañcavidhaṃ pañcupādānakkhandhabhedato. Samudayopi ekavidho pavattakabhāvato, duvidho diṭṭhisampayuttāsampayuttato, tividho kāmabhavavibhavataṇhābhedato, catubbidho catumaggappaheyyato, pañcavidho rūpābhinandanādibhedato, chabbidho chataṇhākāyabhedato. Nirodhopi ekavidho asaṅkhatadhātubhāvato, pariyāyena pana duvidho saupādisesaanupādisesato, tividho bhavattayavūpasamato, catubbidho catumaggādhigamanīyato, pañcavidho pañcābhinandanavūpasamato, chabbidho chataṇhākāyakkhayabhedato. Maggopi ekavidho bhāvetabbato, duvidho samathavipassanābhedato dassanabhāvanābhedato vā , tividho khandhattayabhedato. Ayañhi sappadesattā nagaraṃ viya rajjena nippadesehi tīhi khandhehi saṅgahito. Yathāha –

‘‘Na kho, āvuso visākha, ariyena aṭṭhaṅgikena maggena tayo khandhā saṅgahitā. Tīhi ca kho, āvuso visākha, khandhehi ariyo aṭṭhaṅgiko maggo saṅgahito. Yā cāvuso visākha, sammāvācā, yo ca sammākammanto, yo ca sammāājīvo – ime dhammā sīlakkhandhe saṅgahitā; yo ca sammāvāyāmo, yā ca sammāsati, yo ca sammāsamādhi – ime dhammā samādhikkhandhe saṅgahitā; yā ca sammādiṭṭhi, yo ca sammāsaṅkappo – ime dhammā paññākkhandhe saṅgahitā’’ti (ma. ni. 

3.15) 由于缘起的痛苦不是圣者的真理。消灭是圣者的真理，而痛苦的其他两个圣者的真理则是由于无常而存在，但若通过释迦的教导，能在此处修行圣道则不然。总体而言，五蕴的执着是痛苦和圣者的真理，除了渴望之外。与道路相关的法则及其共同的果实，若通过释迦的教导修行圣道，则既不是痛苦，也不是圣者的真理。因此，关于生起等的分析也应当理解为“四种”。
“关于空无的方式”，在这里，空无的意义在于所有的真理都是空无的，因为没有能觉知、能造作的存在。因此说：
“痛苦的确无人痛苦，因果的确没有能作之者；
存在的确有涅槃，因果的确没有能行之者。”
或者说：
“无常、快乐、无我之中是空无，
前两者之中是空无之绝对境界；
无常之乐的缺失，
道路即是空无的存在。”
消灭的空无有三种，消灭本身在其他三种中也是空无。果的空无在生起的痛苦不存在的情况下，也在消灭的道路中没有果，因此不因果而生起。因的空无与果的痛苦生起之间，消灭的道路也没有平等性，而因的平等性则如同因果的相互关系。因此说：
“在这里，消灭的空无，
因它而生的涅槃也是空无；
空无因果，因果也因之而空无。”
因此，关于“空无”的分析应当这样理解。
“关于单一的方式”，在这里，所有的痛苦都是单一的存在状态，
而非二元的名色，
三元的欲界、色界、无色界的分别，
四元的四种食物的分别，
五元的五种执着的分别。
生起也是单一的存在状态，
而非二元的见取，
三元的欲界生起的渴望，
四元的四种道路的分别，
五元的对色的贪爱等的分别，
六元的六种身、口、意的分别。
消灭也是单一的非造作的存在状态，
而按名称则为二元的有余依与无余依，
三元的三界的平息，
四元的四种道路的可达性，
五元的五种贪爱的平息，
六元的六种身、口、意的灭尽的分别。
道路也是单一的应当修行的状态，
而非二元的止观的分别，或是见修的分别，
三元的三种蕴的分别。
这确实如同城市的真实状态，
由三种蕴的集合而成。
正如所说：
“无论如何，朋友维萨卡，
在圣者的八正道中，三种蕴是集合的。
确实，朋友维萨卡，
在三种蕴中，圣者的八正道是集合的。
那位朋友维萨卡，
正言、正业、正命——
这些法则是集合在戒蕴中；
正精进、正念、正定——
这些法则是集合在定蕴中；
正见、正思维——
这些法则是集合在慧蕴中。”（《中部经典》）

1.462).

Ettha hi sammāvācādayo tayo sīlameva. Tasmā te sajātito sīlakkhandhena saṅgahitā. Kiñcāpi hi pāḷiyaṃ sīlakkhandheti bhummena niddeso kato, attho pana karaṇavaseneva veditabbo. Sammāvāyāmādīsu pana tīsu samādhi attano dhammatāya ārammaṇe ekaggabhāvena appetuṃ na sakkoti, vīriye pana paggahakiccaṃ sādhente satiyā ca apilāpanakiccaṃ sādhentiyā laddhūpakāro hutvā sakkoti.

Tatrāyaṃ upamā – yathā hi nakkhattaṃ kīḷissāmāti uyyānaṃ paviṭṭhesu tīsu sahāyesu eko supupphitaṃ campakarukkhaṃ disvā hatthaṃ ukkhipitvāpi gahetuṃ na sakkuṇeyya. Athassa dutiyo onamitvā piṭṭhiṃ dadeyya. So tassa piṭṭhiyaṃ ṭhatvāpi kampamāno gahetuṃ na sakkuṇeyya. Athassa itaro aṃsakūṭaṃ upanāmeyya. So ekassa piṭṭhiyaṃ ṭhatvā ekassa aṃsakūṭaṃ olubbha yathāruci pupphāni ocinitvā piḷandhitvā nakkhattaṃ kīḷeyya. Evaṃsampadamidaṃ daṭṭhabbaṃ.

Ekato uyyānaṃ paviṭṭhā tayo sahāyā viya hi ekato jātā sammāvāyāmādayo tayo dhammā, supupphitacampakarukkho viya ārammaṇaṃ, hatthaṃ ukkhipitvāpi gahetuṃ asakkonto viya attano dhammatāya ārammaṇe ekaggabhāvena appetuṃ asakkonto samādhi, piṭṭhiṃ datvā onatasahāyo viya vāyāmo, aṃsakūṭaṃ datvā ṭhitasahāyo viya sati. Yathā tesu ekassa piṭṭhiyaṃ ṭhatvā ekassa aṃsakūṭaṃ olubbha itaro yathāruci pupphaṃ gahetuṃ sakkoti, evameva vīriye paggahakiccaṃ sādhente satiyā ca apilāpanakiccaṃ sādhentiyā laddhūpakāro samādhi sakkoti ārammaṇe ekaggabhāvena appetuṃ. Tasmā samādhiyevettha sajātito samādhikkhandhena saṅgahito. Vāyāmasatiyo pana kiriyato saṅgahitā honti.

Sammādiṭṭhisammāsaṅkappesupi paññā attano dhammatāya ‘aniccaṃ dukkhaṃ anattā’ti ārammaṇaṃ nicchetuṃ na sakkoti, vitakke pana ākoṭetvā ākoṭetvā dente sakkoti. Kathaṃ? Yathā hi heraññiko kahāpaṇaṃ hatthe ṭhapetvā sabbabhāgesu oloketukāmo samānopi na cakkhutaleneva parivattetuṃ sakkoti, aṅgulipabbehi pana parivattetvā parivattetvā ito cito ca oloketuṃ sakkoti; evameva na paññā attano dhammatāya aniccādivasena ārammaṇaṃ nicchetuṃ sakkoti, abhiniropanalakkhaṇena pana āhananapariyāhananarasena vitakkena ākoṭentena viya parivattentena viya ca ādāya ādāya dinnameva nicchetuṃ sakkoti. Tasmā idhāpi sammādiṭṭhiyeva sajātito paññākkhandhena saṅgahitā, sammāsaṅkappo pana kiriyato saṅgahito hoti. Iti imehi tīhi khandhehi maggo saṅgahaṃ gacchati. Tena vuttaṃ – ‘‘tividho khandhattayabhedato’’ti. Catubbidho sotāpattimaggādivasena.

Apica sabbāneva saccāni ekavidhāni avitathattā abhiññeyyattā vā, duvidhāni lokiyalokuttarato saṅkhatāsaṅkhatato ca, tividhāni dassanabhāvanāhi pahātabbato appahātabbato nevapahātabbanāpahātabbato ca, catubbidhāni pariññeyyādibhedatoti. Evamettha ‘ekavidhādīhi’ vinicchayo veditabbo.


在这里,正语等三种就是戒本身。因此,它们按照同类被归入戒蕴。虽然在经文中用处格表示"在戒蕴中",但意思应该理解为工具格。在正精进等三种中,定由于自身的本性无法单独专注于所缘,但在精进发挥提升作用、念发挥不忘失作用的帮助下,就能够做到。
这里有一个比喻:就像三个朋友进入花园玩耍,一个看到盛开的瞻波花树,伸手也够不到花。另一个就弯腰让他踩在背上。他站在背上还是摇摇晃晃拿不到。第三个就把肩膀给他靠。他站在一个人背上,靠着另一个人的肩膀,就能随意采摘戴上花朵玩耍了。这个比喻应该这样理解:
三个一起进花园的朋友就像同时生起的正精进等三法,盛开的瞻波花树就像所缘,伸手够不到就像定靠自身无法专注于所缘,弯腰的朋友就像精进,提供肩膀的朋友就像念。就像站在一个人背上靠着另一个人肩膀就能随意采花一样,在精进发挥提升作用、念发挥不忘失作用的帮助下,定就能专注于所缘。所以这里只有定按同类归入定蕴,精进和念则按作用归入。
在正见和正思维中,慧靠自身也无法决定"无常、苦、无我"的所缘,但在寻反复敲击时就能做到。怎么说呢?就像金匠把钱币放在手中想要观察各个部分,但仅凭眼睛无法翻转,需要用手指反复翻转才能从各个角度观察。同样,慧靠自身无法决定无常等所缘,但在具有安立特征、敲击和反复敲击作用的寻的帮助下,就能决定所给予的对象。所以这里只有正见按同类归入慧蕴,正思维则按作用归入。这样,道被归入这三蕴。所以说"三种是按三蕴的区别"。四种是按预流道等的区别。
此外,所有真理都是一种,因为是真实的或应被了知的;是两种,因为是世间和出世间的,或有为和无为的;是三种,因为应由见或修断除,或不应断除,或既不应断除也不是不应断除;是四种,因为应被遍知等的区别。这样应理解"从一种等"的分析。


‘Sabhāgavisabhāgato’ti sabbāneva ca saccāni aññamaññaṃ sabhāgāni avitathato attasuññato dukkarapaṭivedhato ca. Yathāha –

‘‘Taṃ kiṃ maññasi, ānanda, katamaṃ nu kho dukkarataraṃ vā durabhisambhavataraṃ vā – yo dūratova sukhumena tālacchiggaḷena asanaṃ atipāteyya poṅkhānupoṅkhaṃ avirādhitaṃ, yo vā sattadhā bhinnassa vālassa koṭiyā koṭiṃ paṭivijjheyyā’’ti? ‘‘Etadeva, bhante, dukkaratarañceva durabhisambhavatarañca – yo sattadhā bhinnassa vālassa koṭiyā koṭiṃ paṭivijjheyyā’’ti. ‘‘Tato kho te, ānanda, duppaṭivijjhataraṃ paṭivijjhanti ye idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ paṭivijjhanti…pe… ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ paṭivijjhantī’’ti (saṃ. ni. 5.1115).

Visabhāgāni salakkhaṇavavatthānato. Purimāni ca dve sabhāgāni duravagāhatthena gambhīrattā lokiyattā sāsavattā ca, visabhāgāni phalahetubhedato pariññeyyappahātabbato ca. Pacchimānipi dve sabhāgāni gambhīratthena duravagāhattā lokuttarattā anāsavattā ca, visabhāgāni visayavisayībhedato sacchikātabbabhāvetabbato ca. Paṭhamatatiyāni cāpi sabhāgāni phalāpadesato, visabhāgāni saṅkhatāsaṅkhatato. Dutiyacatutthāni cāpi sabhāgāni hetuapadesato, visabhāgāni ekantakusalākusalato. Paṭhamacatutthāni cāpi sabhāgāni saṅkhatato, visabhāgāni lokiyalokuttarato. Dutiyatatiyāni cāpi sabhāgāni nevasekkhānāsekkhabhāvato, visabhāgāni sārammaṇānārammaṇato.

Iti evaṃ pakārehi, nayehi ca vicakkhaṇo;

Vijaññā ariyasaccānaṃ, sabhāgavisabhāgatanti.

Suttantabhājanīyauddesavaṇṇanā niṭṭhitā.

1. Dukkhasaccaniddesavaṇṇanā

Jātiniddeso



‘关于同类与异类’，所有真理彼此之间是同类的，因为真实不虚、无我难以理解。正如所说：
“你怎么想，阿难，哪个更难、更难以理解——是远处的细小的草叶在椅子上不被压倒，还是七分之一的破碎的稻草的每一部分都能被穿透？” “正是这个，尊者，更难、更难以理解——是七分之一的破碎的稻草的每一部分都能被穿透。” “因此，阿难，那些理解痛苦的人，理解如实的痛苦是更难的……这条通往痛苦灭尽的道路也如实地被理解。”（《中部经典》5.1115）
异类的原因在于特征的确定。前两个同类由于难以把握的深奥性、世俗性和有味道的特征，异类的原因在于果与因的区别，因而应被了知和断除。后两个同类由于深奥性、难以把握的特征、出世间性和无味道的特征，异类的原因在于对象的区别，应被证知和修习。第一和第三的同类也因果的地方，异类的原因在于有为与无为的区别。第二和第四的同类因因的地方，异类的原因在于善与恶的区别。第一和第四的同类也因有为的地方，异类的原因在于世俗与出世间的区别。第二和第三的同类因无学与有学的状态，异类的原因在于所缘与非所缘的区别。
因此，通过这些方式、方法的观察；
应了解圣者的真理是同类与异类的。
《经文的分类及其说明》已完成。
痛苦真理的说明
出生的说明

190. Idāni saṅkhepato uddiṭṭhāni dukkhādīni vibhajitvā dassetuṃ ayaṃ tattha katamaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ jātipi dukkhāti niddesavāro āraddho. Tattha jāti veditabbā, jātiyā dukkhaṭṭho veditabbo; jarā, maraṇaṃ, soko , paridevo, dukkhaṃ, domanassaṃ, upāyāso, appiyasampayogo, piyavippayogo veditabbo; appiyasampayogassa piyavippayogassa dukkhaṭṭho veditabbo; icchā veditabbā, icchāya dukkhaṭṭho veditabbo; khandhā veditabbā, khandhānaṃ dukkhaṭṭho veditabbo.

Tattha dukkhassa ariyasaccassa kathanatthāya ayaṃ mātikā – idañhi dukkhaṃ nāma anekaṃ nānappakāraṃ, seyyathidaṃ – dukkhadukkhaṃ, vipariṇāmadukkhaṃ, saṅkhāradukkhaṃ, paṭicchannadukkhaṃ, appaṭicchannadukkhaṃ, pariyāyadukkhaṃ, nippariyāyadukkhanti.

Tattha kāyikacetasikā dukkhavedanā sabhāvato ca nāmato ca dukkhattā ‘dukkhadukkhaṃ’ nāma. Sukhavedanā vipariṇāmena dukkhuppattihetuto ‘vipariṇāmadukkhaṃ’ nāma. Upekkhāvedanā ceva avasesā ca tebhūmakā saṅkhārā udayabbayapīḷitattā ‘saṅkhāradukkhaṃ’ nāma. Tathā pīḷanaṃ pana maggaphalānampi atthi. Tasmā ete dhammā dukkhasaccapariyāpannattena saṅkhāradukkhaṃ nāmāti veditabbā. Kaṇṇasūladantasūlarāgajapariḷāhadosajapariḷāhādi kāyikacetasiko ābādho pucchitvā jānitabbato upakkamassa ca apākaṭabhāvato ‘paṭicchannadukkhaṃ’ nāma, apākaṭadukkhantipi vuccati. Dvattiṃsakammakāraṇādisamuṭṭhāno ābādho apucchitvāva jānitabbato upakkamassa ca pākaṭabhāvato ‘appaṭicchannadukkhaṃ’ nāma, pākaṭadukkhantipi vuccati. Ṭhapetvā dukkhadukkhaṃ sesaṃ dukkhasaccavibhaṅge āgataṃ jātiādi sabbampi tassa tassa dukkhassa vatthubhāvato ‘pariyāyadukkhaṃ’ nāma. Dukkhadukkhaṃ ‘nippariyāyadukkhaṃ’ nāma.

Tattha pariyāyadukkhaṃ nippariyāyadukkhanti imasmiṃ padadvaye ṭhatvā dukkhaṃ ariyasaccaṃ kathetabbaṃ. Ariyasaccañca nāmetaṃ pāḷiyaṃ saṅkhepatopi āgacchati vitthāratopi. Saṅkhepato āgataṭṭhāne saṅkhepenapi vitthārenapi kathetuṃ vaṭṭati . Vitthārato āgataṭṭhāne pana vitthāreneva kathetuṃ vaṭṭati, na saṅkhepena. Taṃ idaṃ imasmiṃ ṭhāne vitthārena āgatanti vitthāreneva kathetabbaṃ. Tasmā yaṃ taṃ niddesavāre ‘‘tattha katamaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ? Jātipi dukkhā’’tiādīni padāni gahetvā ‘‘jāti veditabbā, jātiyā dukkhaṭṭho veditabbo’’tiādi vuttaṃ. Tattha jātiādīni tāva ‘‘tattha katamā jāti? Yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhi tamhi sattanikāye jāti sañjātī’’ti imassa pana padabhājanīyassa vasena veditabbāni.

191. Tatrāyaṃ atthavaṇṇanā – tesaṃ tesaṃ sattānanti ayaṃ saṅkhepato anekesaṃ sattānaṃ sādhāraṇaniddeso. Yā devadattassa jāti, yā somadattassa jātīti evañhi divasampi kathiyamāne neva sattā pariyādānaṃ gacchanti, na sabbaṃ aparatthadīpanaṃ sijjhati. Imehi pana dvīhi padehi na koci satto apariyādinno hoti, na kiñci aparatthadīpanaṃ na sijjhati. Tena vuttaṃ – ‘‘yā tesaṃ tesaṃ sattāna’’nti. Tamhi tamhīti ayaṃ jātigativasena anekesaṃ sattanikāyānaṃ sādhāraṇaniddeso. Sattanikāyeti sattānaṃ nikāye, sattaghaṭāyaṃ sattasamūheti attho.

Jātīti ayaṃ jātisaddo anekattho. Tathā hesa ‘‘ekampi jātiṃ, dvepi jātiyo’’ti (pārā. 12; ma. ni. 2.257) ettha bhave āgato. ‘‘Atthi visākhe , nigaṇṭhā nāma samaṇajātikā’’ti (a. ni. 

现在为了详细解释简要提到的痛苦等,开始了"什么是痛苦圣谛?出生是痛苦"等的说明部分。在这里,应当了解出生,应当了解出生的痛苦意义;应当了解衰老、死亡、悲伤、哀叹、痛苦、忧愁、绝望、与不喜欢的结合、与喜欢的分离;应当了解与不喜欢结合和与喜欢分离的痛苦意义;应当了解欲望,应当了解欲望的痛苦意义;应当了解五蕴,应当了解五蕴的痛苦意义。
在这里,为了解释痛苦圣谛,这是大纲 - 所谓痛苦有多种不同的形式,即:苦苦、坏苦、行苦、隐蔽苦、非隐蔽苦、间接苦、直接苦。
其中,身心的苦受因其本质和名称都是苦,称为"苦苦"。乐受因变化而产生苦,称为"坏苦"。舍受以及其他三界的有为法因生灭而受压迫,称为"行苦"。但这种压迫道果也有。因此,应当了解这些法因属于苦谛而称为行苦。耳痛、牙痛、贪欲引起的热恼、嗔恨引起的热恼等身心的病痛,因需询问才能知道,且其对治方法不明显,称为"隐蔽苦",也称为不明显的苦。由三十二种刑罚等引起的病痛,不需询问就能知道,且其对治方法明显,称为"非隐蔽苦",也称为明显的苦。除了苦苦之外,其他在苦谛分别中提到的出生等一切,因为是各种苦的基础,称为"间接苦"。苦苦称为"直接苦"。
在这里,应当依据间接苦和直接苦这两个词来解释痛苦圣谛。这个圣谛在经典中有简略和详细的说法。在简略说法的地方,可以简略或详细地解释。但在详细说法的地方,应当详细地解释,不应简略。这里是详细说法,所以应当详细地解释。因此,在说明部分中说"什么是痛苦圣谛?出生是痛苦"等词,然后说"应当了解出生,应当了解出生的痛苦意义"等。在这里,首先应当根据"什么是出生?是各种众生在各种众生群中的出生、产生"这个词的解释来理解出生等。
这里是意义的解释 - "各种众生"这是简要地指代许多众生的共同表述。如果说"提婆达多的出生,苏摩达多的出生"等,即使说一整天也不能包括所有众生,也不能完全表达其他的意义。但用这两个词就没有遗漏任何众生,也没有任何意义不能表达。因此说"各种众生"。"在各种"这是根据出生和趣向来指代许多众生群的共同表述。"众生群"意为众生的群体,众生的聚集,众生的集合。
"出生"这个词有多种含义。如"一生,两生"(《波罗提木叉》12;《中部》2.257)中指存在。"毗舍佉,有称为尼干子的出家者"(《增支部》)

3.71) ettha nikāye. ‘‘Tiriyā nāma tiṇajāti nābhiyā uggantvā nabhaṃ āhacca ṭhitā ahosī’’ti (a. ni. 5.196) ettha paññattiyaṃ. ‘‘Jāti dvīhi khandhehi saṅgahitā’’ti (dhātu. 71) ettha saṅkhatalakkhaṇe. ‘‘Yaṃ, bhikkhave, mātukucchimhi paṭhamaṃ cittaṃ uppannaṃ, paṭhamaṃ viññāṇaṃ pātubhūtaṃ, tadupādāya sāvassa jātī’’ti (mahāva. 124) ettha paṭisandhiyaṃ. ‘‘Sampatijāto, ānanda, bodhisatto’’ti (ma. ni. 3.207) ettha pasūtiyaṃ. ‘‘Anupakkuṭṭho jātivādenā’’ti (dī. ni. 1.331) ettha kule. ‘‘Yatohaṃ, bhagini, ariyāya jātiyā jāto’’ti (ma. ni. 2.351) ettha ariyasīle. Idha panāyaṃ savikāresu paṭhamābhinibbattakkhandhesu vattati. Tasmā jāyamānakavasena jātīti idamettha sabhāvapaccattaṃ. Sañjāyanavasena sañjātīti upasaggena padaṃ vaḍḍhitaṃ. Okkamanavasena okkanti. Jāyanaṭṭhena vā jāti, sā aparipuṇṇāyatanavasena yuttā. Sañjāyanaṭṭhena sañjāti, sā paripuṇṇāyatanavasena yuttā. Okkamanaṭṭhena okkanti, sā aṇḍajajalābujavasena yuttā. Te hi aṇḍakosañca vatthikosañca okkamanti, okkamantāpi pavisantā viya paṭisandhiṃ gaṇhanti. Abhinibbattanaṭṭhena abhinibbatti. Sā saṃsedajaopapātikavasena yuttā. Te hi pākaṭā eva hutvā nibbattanti. Ayaṃ tāva sammutikathā.

Idāni paramatthakathā hoti. Khandhā eva hi paramatthato pātubhavanti, na sattā. Tattha ca khandhānanti ekavokārabhave ekassa, catuvokārabhave catunnaṃ, pañcavokārabhave pañcannaṃ gahaṇaṃ veditabbaṃ. Pātubhāvoti uppatti. Āyatanānanti ettha tatra tatra uppajjamānāyatanavasena saṅgaho veditabbo. Paṭilābhoti santatiyaṃ pātubhāvoyeva; pātubhavantāneva hi tāni paṭiladdhāni nāma honti. Ayaṃ vuccati jātīti ayaṃ jāti nāma kathiyati. Sā panesā tattha tattha bhave paṭhamābhinibbattilakkhaṇā, nīyyātanarasā, atītabhavato idha ummujjanapaccupaṭṭhānā, phalavasena dukkhavicittatāpaccupaṭṭhānā vā.

Idāni ‘jātiyā dukkhaṭṭho veditabbo’ti ayañhi jāti sayaṃ na dukkhā, dukkhuppattiyā pana vatthubhāvena dukkhāti vuttā. Kataradukkhassa panāyaṃ vatthūti? Yaṃ taṃ bālapaṇḍitasuttādīsu (ma. ni. 

3.71)中指种类。"有一种名为'提利亚'的草,从脐部生长直至天空"(《增支部》5.196)中指概念。"出生由两蕴组成"(《界论》71)中指有为相。"比丘们,当母胎中第一个心生起,第一个识出现时,从那时起就是他的出生"(《大品》124)中指结生。"阿难,菩萨刚刚出生"(《中部》3.207)中指分娩。"不因出身而受责备"(《长部》1.331)中指家族。"姐妹,自从我以圣者的出生而出生以来"(《中部》2.351)中指圣戒。但在这里,它指带有变化的初次生起的诸蕴。因此,"出生"是指正在出生的状态,这是其本质的意义。"产生"是通过加上前缀而增强的词。"进入"是指进入的状态。或者说,"出生"是指出生的意义,适用于器官未完全发育的状态。"产生"是指产生的意义,适用于器官完全发育的状态。"进入"是指进入的意义,适用于卵生和胎生的状态。因为它们进入蛋壳和子宫,进入时就像是进入而获得结生。"生起"是指生起的意义,适用于湿生和化生的状态。因为它们是明显地生起的。这是世俗的说法。
现在是胜义的说法。从胜义谛来说,只有诸蕴出现,而不是众生。在这里,应当理解"诸蕴"是指在一蕴有中指一蕴,在四蕴有中指四蕴,在五蕴有中指五蕴。"出现"是指生起。"诸处"在这里应当理解为在各处生起的诸处的总称。"获得"就是在相续中的出现;因为它们出现时就被称为获得。这被称为出生。这个出生的特征是在各种存在中初次生起,作用是引导,现起是从过去有中浮现,或者从果的角度来说,现起是痛苦的多样性。
现在"应当了解出生的痛苦意义"。这个出生本身不是痛苦,但因为是痛苦生起的基础而被称为痛苦。这是哪种痛苦的基础呢?在《愚者智者经》等(《中部》

3.246 ādayo) bhagavatāpi upamāvasena pakāsitaṃ āpāyikaṃdukkhaṃ, yañca sugatiyaṃ manussaloke gabbhokkantimūlakādibhedaṃ dukkhaṃ uppajjati, tassa sabbassāpi esā vatthu. Tatridaṃ gabbhokkantimūlakādibhedaṃ dukkhaṃ – ayañhi satto mātukucchimhi nibbattamāno na uppalapadumapuṇḍarīkādīsu nibbattati. Atha kho heṭṭhā āmāsayassa upari pakkāsayassa udarapaṭalapiṭṭhikaṇḍakānaṃ vemajjhe paramasambādhe tibbandhakāre nānākuṇapagandhaparibhāvite asuciparamaduggandhapavanavicarite adhimattajegucche kucchippadese pūtimacchapūtikummāsacandanikādīsu kimi viya nibbattati. So tattha nibbatto dasa māse mātukucchisambhavena usmanā puṭapākaṃ viya paccamāno piṭṭhapiṇḍi viya sediyamāno samiñjanapasāraṇādirahito adhimattaṃ dukkhaṃ paccanubhotīti. Idaṃ tāva ‘gabbhokkantimūlakaṃ’ dukkhaṃ.

Yaṃ pana so mātu sahasā upakkhalanagamananisīdanauṭṭhānaparivattanādīsu surādhuttahatthagato eḷako viya ahiguṇṭhikahatthagato sappapotako viya ca ākaḍḍhanaparikaḍḍhanaodhunananiddhunanādinā upakkamena adhimattaṃ dukkhamanubhavati, yañca mātu sītudakapānakāle sītanarakūpapanno viya, uṇhayāgubhattādiajjhoharaṇakāle aṅgāravuṭṭhisamparikiṇṇo viya, loṇambilādiajjhoharaṇakāle khārāpaṭicchakādikammakāraṇappatto viya tibbaṃ dukkhamanubhoti – idaṃ ‘gabbhapariharaṇamūlakaṃ’ dukkhaṃ.

Yaṃ panassa mūḷhagabbhāya mātuyā mittāmaccasuhajjādīhipi adassanārahe dukkhuppattiṭṭhāne chedanaphālanādīhi dukkhaṃ uppajjati – idaṃ ‘gabbhavipattimūlakaṃ’ dukkhaṃ. Yaṃ vijāyamānāya mātuyā kammajehi vātehi parivattetvā narakapapātaṃ viya atibhayānakaṃ yonimaggaṃ paṭipātiyamānassa paramasambādhena yonimukhena tāḷacchiggaḷena viya nikkaḍḍhiyamānassa mahānāgassa narakasattassa viya ca saṅghāṭapabbatehi vicuṇṇiyamānassa dukkhaṃ uppajjati – idaṃ ‘vijāyanamūlakaṃ’ dukkhaṃ. Yaṃ pana jātassa taruṇavaṇasadisassa sukumārasarīrassa hatthaggahaṇanhāpanadhovanacoḷaparimajjanādikāle sūcimukhakhuradhāravijjhanaphālanasadisaṃ dukkhaṃ uppajjati – idaṃ mātukucchito ‘bahi nikkhamanamūlakaṃ’ dukkhaṃ. Yaṃ tato paraṃ pavattiyaṃ attanāva attānaṃ vadhantassa, acelakavatādivasena ātāpanaparitāpanānuyogamanuyuttassa, kodhavasena abhuñjantassa, ubbandhantassa ca dukkhaṃ hoti – idaṃ ‘attūpakkamamūlakaṃ’ dukkhaṃ.

Yaṃ pana parato vadhabandhanādīni anubhavantassa dukkhaṃ uppajjati – idaṃ ‘parūpakkamamūlakaṃ’ dukkhanti. Iti imassa sabbassāpi dukkhassa ayaṃ jāti vatthumeva hotīti. Tenetaṃ vuccati –

Jāyetha no ce narakesu satto,

Tatthaggidāhādikamappasayhaṃ;

Labhetha dukkhaṃ nu kuhiṃ patiṭṭhaṃ,

Iccāha dukkhāti munīdha jāti.

Dukkhaṃ tiracchesu kasāpatoda-

Daṇḍābhighātādibhavaṃ anekaṃ;

Yaṃ taṃ kathaṃ tattha bhaveyya jātiṃ,

Vinā tahiṃ jāti tatopi dukkhā.

Petesu dukkhaṃ pana khuppipāsā-

Vātātapādippabhavaṃ vicittaṃ;

Yasmā ajātassa na tattha atthi,

Tasmāpi dukkhaṃ muni jātimāha.

Tibbandhakāre ca asayhasīte,

Lokantare yaṃ asuresu dukkhaṃ;

Na taṃ bhave tattha na cassa jāti,

Yato ayaṃ jāti tatopi dukkhā.


3.246 由此，佛陀通过比喻阐明了堕落之苦，以及在善道中人间所生的各种痛苦，所有这些都是其基础。这里所说的胎内生的各种痛苦——因为众生在母亲的子宫中出生时，并不生于睡莲、白莲等花中。然而，在下面的地方，众生在肚子底部的上方，处于腹部的最深处，受到各种气味的影响，充满了污浊的气味，漂浮在恶臭的空气中，像是被压迫的鱼、腐臭的尸体等，便在这样的环境中出生。因此，在十个月的母胎中，众生因热而像是被烤熟，像是被压迫的食物，处于没有任何伸展的状态，承受着极大的痛苦。这就是所谓的“胎内生的痛苦”。
而当众生突然被母亲挤压、移动、坐起、站起、转动等时，像是被酒醉的手抓住，像是被蛇抓住，因而经历极大的痛苦；而在母亲饮用冷水时，像是进入寒冷的地狱，或在热水、热饭等被烹煮时，像是被火焚烧，或在盐水等被处理时，像是被刺痛，因而经历极大的痛苦——这就是所谓的“胎内保护的痛苦”。
而当众生在母亲的肚子里，因看不见的朋友、亲戚等而遭受痛苦时，因切割、破坏等而产生的痛苦——这就是所谓的“胎内失落的痛苦”。当众生在母亲的子宫中，因风等的作用而面临地狱的堕落，像是遭受极大的恐惧，走向生死之路，像是被巨蛇压迫，或在大山的岩石中被挤压而遭受痛苦——这就是所谓的“出生的痛苦”。
而当众生出生时，像是脆弱的年轻身体在被抓、洗、擦拭等时所经历的痛苦——这就是“从母体外出生的痛苦”。而当众生因自身的行为而自我伤害，像是孤独的修行者等，因热而被压迫，因愤怒而不吃东西，或因束缚而遭受痛苦——这就是“自我伤害的痛苦”。
而当众生因外部的伤害、束缚等而经历的痛苦——这就是“他人伤害的痛苦”。因此，所有这些痛苦的基础都是出生。因此说：
“若众生不在地狱中出生，
那里没有火焰等微小的痛苦；
痛苦从何而来，何处存在，
因此，智者说，痛苦就是出生。
痛苦在畜生中如刀刺，
因打击等而产生多种痛苦；
那样的痛苦如何存在出生，
若没有出生，痛苦亦存在。
在饿鬼中痛苦因饥渴，
由风、热、日光等而产生；
因为未出生者在那里不存在，
因此，智者说，痛苦就是出生。
在极度压迫和寒冷中，
在异界中，阿修罗中痛苦；
那里没有存在，也没有出生，
因为出生的痛苦依然存在。”


Yañcāpi gūthanarake viya mātugabbhe,

Satto vasaṃ ciramato bahi nikkhamanañca;

Pappoti dukkhamatighoramidampi natthi,

Jātiṃ vinā itipi jātirayañhi dukkhā.

Kiṃ bhāsitena bahunā nanu yaṃ kuhiñci,

Atthīdha kiñcidapi dukkhamidaṃ kadāci;

Nevatthi jātivirahe yadato mahesī,

Dukkhāti sabbapaṭhamaṃ imamāha jātinti.

Jarāniddeso



若众生如同在地狱中被束缚，
在母亲的子宫中长久受囚禁；
痛苦降临，极其可怕，这里没有，
无出生，故此出生的痛苦。
何必多言，若在何处，
此处确有任何痛苦，何时会有；
若无出生，那里没有女王，
故此说，痛苦首先在于出生。
衰老的说明


192.Jarāniddese jarāti sabhāvapaccattaṃ. Jīraṇatāti ākāraniddeso. Khaṇḍiccantiādayo tayo kālātikkame kiccaniddesā. Pacchimā dve pakatiniddesā. Ayañhi jarāti iminā padena sabhāvato dīpitā, tenassā idaṃ sabhāvapaccattaṃ. Jīraṇatāti iminā ākārato , tenassāyaṃ ākāraniddeso. Khaṇḍiccanti iminā kālātikkame dantanakhānaṃ khaṇḍitabhāvakaraṇakiccato. Pāliccanti iminā kesalomānaṃ palitabhāvakaraṇakiccato. Valittacatāti iminā maṃsaṃ milāpetvā tace valittabhāvakaraṇakiccato dīpitā. Tenassā ime khaṇḍiccanti ādayo tayo kālātikkame kiccaniddesā. Tehi imesaṃ vikārānaṃ dassanavasena pākaṭībhūtāti pākaṭajarā dassitā. Yatheva hi udakassa vā vātassa vā aggino vā tiṇarukkhādīnaṃ saṃsaggapalibhaggatāya vā jhāmatāya vā gatamaggo pākaṭo hoti, na ca so gatamaggo tāneva udakādīni, evameva jarāya dantādīsu khaṇḍiccādivasena gatamaggo pākaṭo, cakkhuṃ ummīletvāpi gayhati. Na ca khaṇḍiccādīneva jarā; na hi jarā cakkhuviññeyyā hoti.

Āyunosaṃhāni indriyānaṃ paripākoti imehi pana padehi kālātikkameyeva abhibyattāya āyukkhayacakkhādiindriyaparipākasaṅkhātāya pakatiyā dīpitā. Tenassime pacchimā dve pakatiniddesāti veditabbā. Tattha yasmā jaraṃ pattassa āyu hāyati tasmā jarā ‘‘āyuno saṃhānī’’ti phalūpacārena vuttā. Yasmā daharakāle suppasannāni sukhumampi attano visayaṃ sukheneva gaṇhanasamatthāni cakkhādīni indriyāni jaraṃ pattassa paripakkāni āluḷitāni avisadāni oḷārikampi attano visayaṃ gahetuṃ asamatthāni honti, tasmā ‘‘indriyānaṃ paripāko’’ti phalūpacāreneva vuttā.

Sā panesā evaṃ niddiṭṭhā sabbāpi jarā pākaṭā paṭicchannāti duvidhā hoti. Tattha dantādīsu khaṇḍādibhāvadassanato rūpadhammesu jarā ‘pākaṭajarā’ nāma. Arūpadhammesu pana jarā tādisassa vikārassa adassanato ‘paṭicchannajarā’ nāma. Tattha yvāyaṃ khaṇḍādibhāvo dissati, so tādisānaṃ dantādīnaṃ suviññeyyattā vaṇṇoyeva. Taṃ cakkhunā disvā manodvārena cintetvā ‘‘ime dantā jarāya pahaṭā’’ti jaraṃ jānāti, udakaṭṭhāne baddhāni gosiṅgādīni oloketvā heṭṭhā udakassa atthibhāvaṃ jānanaṃ viya. Puna avīci savīcīti evampi ayaṃ jarā duvidhā hoti. Tattha maṇikanakarajatapavāḷacandasūriyādīnaṃ mandadasakādīsu pāṇīnaṃ viya ca pupphaphalapallavādīsu apāṇīnaṃ viya ca antarantarā vaṇṇavisesādīnaṃ dubbiññeyyattā jarā ‘avīcijarā’ nāma, nirantarajarāti attho. Tato aññesu pana yathāvuttesu antarantarā vaṇṇavisesādīnaṃ suviññeyyattā jarā ‘savīcijarā’ nāma.


衰老的说明，衰老的本质是自然的。衰老是指其特征的说明。破碎等三种是指超越时间的可行性说明。后两者是指本质的说明。衰老的本质通过这个词被阐明，因此它的本质是自然的。衰老是通过这个特征被说明，因此这是其特征的说明。破碎是指在超越时间的情况下，因牙齿等的破损而产生的可行性。掉发是指因头发等的白化而产生的可行性。衰弱是指因肉体的衰退而产生的可行性。因此，这三种破碎等是指超越时间的可行性说明。通过这些变化的显现，衰老被显明为显而易见的。就如水、风、火等与草木等的接触或分离，或因热而产生的变化一样，衰老在牙齿等的破损中显而易见，眼睛即使睁开也能看见。并非只有破碎等是衰老；衰老并不是仅仅被眼睛所知。
生命的消逝是感官的成熟，这些词通过超越时间的影响被阐明为生命减退的感官成熟。因此，后两者应被理解为本质的说明。在这里，由于衰老的到来，生命减少，因此衰老被称为“生命的消逝”。由于在幼年时期，感官如眼睛等在愉悦的环境中能够轻松地把握自己的对象，而在衰老后则变得无能为力，因此被称为“感官的成熟”。
因此，所有衰老都是显而易见的，显而易见与隐藏是两种不同的状态。在那里，因牙齿等的破损而显现的衰老被称为“显而易见的衰老”。而在无形的事物中，因变化的不可见性而被称为“隐藏的衰老”。在那里，若这种破碎显现出来，则因其对牙齿等的明显性而被称为颜色。通过眼睛看到后，心中思考“这些牙齿被衰老所打击”，便知衰老的存在，犹如观察水中的鱼等，了解水的存在。
再者，衰老也有明显与隐秘之分。在那里，像宝石、金银、珊瑚、月亮、太阳等的微弱光辉，像生物的花果叶等，因其变化的不可知性而被称为“无间断的衰老”，即持续的衰老。而在其他的情况下，因其对颜色的明显性而被称为“有间断的衰老”。


Tattha savīcijarā upādinnānupādinnakavasena evaṃ dīpetabbā – daharakumārakānañhi paṭhamameva khīradantā nāma uṭṭhahanti, na te thirā. Tesu pana patitesu puna dantā uṭṭhahanti. Te paṭhamameva setā honti, jarāvātena pana pahaṭakāle kāḷakā honti. Kesā pana paṭhamameva tambāpi honti kāḷakāpi setāpi. Chavi pana salohitikā hoti. Vaḍḍhantānaṃ vaḍḍhantānaṃ odātānaṃ odātabhāvo, kāḷakānaṃ kāḷakabhāvo paññāyati, jarāvātena pana pahaṭakāle vaḷiṃ gaṇhāti. Sabbampi sassaṃ vapitakāle setaṃ hoti, pacchā nīlaṃ, jarāvātena pana pahaṭakāle paṇḍukaṃ hoti. Ambaṅkurenāpi dīpetuṃ vaṭṭati eva. Ayaṃ vuccati jarāti ayaṃ jarā nāma kathiyati. Sā panesā khandhaparipākalakkhaṇā, maraṇūpanayanarasā, yobbanavināsapaccupaṭṭhānā.

‘Jarāya dukkhaṭṭho veditabbo’ti ettha pana ayampi sayaṃ na dukkhā, dukkhassa pana vatthubhāvena dukkhāti vuttā. Katarassa dukkhassa? Kāyadukkhassa ceva domanassadukkhassa ca. Jiṇṇassa hi attabhāvo jarasakaṭaṃ viya dubbalo hoti, ṭhātuṃ vā gantuṃ vā nisīdituṃ vā vāyamantassa balavaṃ kāyadukkhaṃ uppajjati; puttadāre yathāpure asallakkhente domanassaṃ uppajjati. Iti imesaṃ dvinnampi dukkhānaṃ vatthubhāvena dukkhāti veditabbā. Apica –

Aṅgānaṃ sithilabhāvā, indriyānaṃ vikārato;

Yobbanassa vināsena, balassa upaghātato.

Vippavāsā satādīnaṃ, puttadārehi attano;

Apasādanīyato ceva, bhīyyo bālattapattiyā.

Pappoti dukkhaṃ yaṃ macco, kāyikaṃ mānasaṃ tathā;

Sabbametaṃ jarāhetu, yasmā tasmā jarā dukhāti.

Maraṇaniddeso



在这里，显而易见的衰老应以获得与未获得的方式来说明——在幼年时期，初生的牙齿称为乳牙，它们并不牢固。然而，当它们掉落后，新的牙齿又会重新长出。初生时它们是白色的，但在衰老的影响下，长大后会变黑。头发初生时可能是红色或黑色，也可能是白色。皮肤则是光滑的。随着成长，白色的状态会变为黑色，黑色的状态在衰老的影响下会变得松弛。所有这些在生长时都是白色的，之后会变为蓝色，而在衰老的影响下则会变为淡色。即使通过芒果树也可以说明这一点。这被称为衰老，这就是衰老的定义。它的特征是五蕴的成熟，带来死亡的味道，伴随着青春的消逝。
“应当理解衰老是痛苦”的这里，衰老本身并不是痛苦，而是因痛苦的本质而被称为痛苦。那么，哪种痛苦呢？是身体的痛苦和心情的不快。因为衰老的身体如同衰弱的树木，难以站立、行走或坐下，因而产生强烈的身体痛苦；而对儿女的关心则因无法照顾而产生不快。因此，这两种痛苦应被理解为因其本质而产生的痛苦。此外——
身体的松弛，感官的变化；
青春的消逝，力量的损害。
因子女的疏远，亲人之间的关系；
因不被重视而感到更为失落，愚昧无知的状态。
众生所遭受的痛苦，无论是身体的还是心理的；
这一切都是因衰老而起，故而衰老被称为痛苦。
死亡的说明

193.Maraṇaniddese cavanakavasena cuti; ekacatupañcakkhandhāya cutiyā sāmaññavacanametaṃ. Cavanatāti bhāvavacanena lakkhaṇanidassanaṃ. Bhedoti cutikhandhānaṃ bhaṅguppattiparidīpanaṃ . Antaradhānanti ghaṭassa viya bhinnassa bhinnānaṃ cutikhandhānaṃ yena kenaci pariyāyena ṭhānābhāvaparidīpanaṃ. Maccu maraṇanti maccusaṅkhātaṃ maraṇaṃ. Kālo nāma antako, tassa kiriyā kālakiriyā. Ettāvatā sammutiyā maraṇaṃ dīpitaṃ hoti.

Idāni paramatthena dīpetuṃ khandhānaṃ bhedotiādimāha. Paramatthena hi khandhāyeva bhijjanti, na satto nāma koci marati. Khandhesu pana bhijjamānesu satto marati bhinnesu matoti vohāro hoti. Ettha ca catupañcavokāravasena khandhānaṃ bhedo, ekavokāravasena kaḷevarassa nikkhepo; catuvokāravasena vā khandhānaṃ bhedo, sesadvayavasena kaḷevarassa nikkhepo veditabbo. Kasmā? Bhavadvayepi rūpakāyasaṅkhātassa kaḷevarassa sambhavato. Yasmā vā cātumahārājikādīsu khandhā bhijjanteva, na kiñci nikkhipati, tasmā tesaṃ vasena khandhānaṃ bhedo. Manussādīsu kaḷevarassa nikkhepo. Ettha ca kaḷevarassa nikkhepakaraṇato maraṇaṃ ‘‘kaḷevarassa nikkhepo’’ti vuttaṃ.

Jīvitindriyassa upacchedoti iminā indriyabaddhasseva maraṇaṃ nāma hoti, anindriyabaddhassa maraṇaṃ nāma natthīti dasseti. ‘Sassaṃ mataṃ, rukkho mato’ti idaṃ pana vohāramattameva. Atthato pana evarūpāni vacanāni sassādīnaṃ khayavayabhāvameva dīpenti. Idaṃ vuccati maraṇanti idaṃ sabbampi maraṇaṃ nāma kathiyati.

Apicettha khaṇikamaraṇaṃ, sammutimaraṇaṃ, samucchedamaraṇanti ayampi bhedo veditabbo. Tattha ‘khaṇikamaraṇaṃ’ nāma pavatte rūpārūpadhammānaṃ bhedo. ‘Tisso mato, phusso mato’ti idaṃ ‘sammutimaraṇaṃ’ nāma. Khīṇāsavassa appaṭisandhikā kālakiriyā ‘samucchedamaraṇaṃ’ nāma. Imasmiṃ panatthe sammutimaraṇaṃ adhippetaṃ. Jātikkhayamaraṇaṃ, upakkamamaraṇaṃ, sarasamaraṇaṃ, āyukkhayamaraṇaṃ, puññakkhayamaraṇantipi tasseva nāmaṃ. Tayidaṃ cutilakkhaṇaṃ, viyogarasaṃ, vippavāsapaccupaṭṭhānaṃ.

‘Maraṇassa dukkhaṭṭho veditabbo’ti ettha pana idampi sayaṃ na dukkhaṃ, dukkhassa pana vatthubhāvena dukkhanti vuttaṃ. Maraṇantikāpi hi sārīrikā vedanā, paṭivāte gahitā ādittatiṇukkā viya, sarīraṃ nidahanti. Narakanimittādīnaṃ upaṭṭhānakāle balavadomanassaṃ uppajjati. Iti imesaṃ dvinnampi dukkhānaṃ vatthubhāvena dukkhanti veditabbaṃ. Api ca –

Pāpassa pāpakammādi, nimittamanupassato;

Bhaddassāpasahantassa, viyogaṃ piyavatthukaṃ.

Mīyamānassa yaṃ dukkhaṃ, mānasaṃ avisesato;

Sabbesañcāpi yaṃ sandhi-bandhanacchedanādikaṃ.

Vitujjamānamammānaṃ, hoti dukkhaṃ sarīrajaṃ;

Asayhamappaṭikāraṃ, dukkhassetassidaṃ yato;

Maraṇaṃ vatthu tenetaṃ, dukkhamicceva bhāsitanti.


在死亡的说明中，死亡是指离去；这是对五蕴的共通称谓。离去是指状态的变化的说明。分裂是指离去五蕴的破碎的显现。消失是指如同破裂的器皿般，离去的五蕴以某种方式显现出不存在的状态。死亡是指被称为死亡的离去。时间是终结者，其作用是时间的作用。至此，死亡被称为共识的。
现在为了从究竟的角度说明五蕴的分裂等。究竟而言，五蕴是分裂的，名为众生的并不存在死亡。在五蕴被分裂时，众生在分裂中被称为死亡的状态。在这里，四个或五个方面的五蕴的分裂，单一方面的身体的存在；四个方面的五蕴的分裂，其他两方面的身体的存在应被理解。为何如此？因为在生与死的两种状态中，身体被称为生。由于在四天王等中，五蕴是分裂的，并没有任何存在，因此根据这些，五蕴的分裂是显而易见的。在人类等中，身体的存在。在这里，由于身体的存在，死亡被称为“身体的存在”。
生命的消亡是指有感官的存在，非有感官的存在则无死亡可言。这是“植物死亡，树木死亡”的说法，仅仅是称谓而已。从意义上看，这些话是指植物等的衰亡状态。这被称为死亡，这一切都被称为死亡。
此外，这里还有瞬间死亡、共识死亡和完全死亡的分裂应被理解。在这里，“瞬间死亡”是指发生的色法与无色法的分裂。“共识死亡”是指“三种死亡，触碰死亡”的说法。对于已断除的者，几乎无再生的死亡是“完全死亡”。在此特指共识死亡。出生的消亡、条件的消亡、生命的消亡、生命的减少、善业的消亡等也同样被称为。这里是死亡的特征，离去的本质，疏远的状态。
“应当理解死亡是痛苦”的这里，死亡本身并不是痛苦，而是因痛苦的本质而被称为痛苦。死亡的痛苦如同身体的感觉，像被火焰灼烧的草一样，身体被焚烧。因地狱等的缘故，强烈的不快会产生。因此，这两种痛苦应被理解为因其本质而产生的痛苦。此外——
恶行的恶果，观察其因缘；
善者的承受，离去的亲近。
在消亡中所遭受的痛苦，心理上无差别；
所有的缠绵、束缚、破坏等。
在被消亡的身体中，痛苦是身体的；
无力的无反应，因而痛苦是如此；
因此，死亡的对象被称为痛苦。


Apica imāni jātijarāmaraṇāni nāma imesaṃ sattānaṃ vadhakapaccāmittā viya otāraṃ gavesantāni vicaranti. Yathā hi purisassa tīsu paccāmittesu otārāpekkhesu vicarantesu eko vadeyya – ‘‘ahaṃ asukaaraññassa nāma vaṇṇaṃ kathetvā etaṃ ādāya tattha gamissāmi, ettha mayhaṃ dukkaraṃ natthī’’ti. Dutiyo vadeyya ‘‘ahaṃ tava etaṃ gahetvā gatakāle pothetvā dubbalaṃ karissāmi, ettha mayhaṃ dukkaraṃ natthī’’ti. Tatiyo vadeyya – ‘‘tayā etasmiṃ pothetvā dubbale kate tiṇhena asinā sīsacchedanaṃ nāma mayhaṃ bhāro hotū’’ti. Te evaṃ vatvā tathā kareyyuṃ.

Tattha paṭhamapaccāmittassa araññassa vaṇṇaṃ kathetvā taṃ ādāya tattha gatakālo viya suhajjañātimaṇḍalato nikkaḍḍhitvā yattha katthaci nibbattāpanaṃ nāma jātiyā kiccaṃ. Dutiyassa pothetvā dubbalakaraṇaṃ viya nibbattakkhandhesu nipatitvā parādhīnamañcaparāyaṇabhāvakaraṇaṃ jarāya kiccaṃ. Tatiyassa tiṇhena asinā sīsacchedanaṃ viya jīvitakkhayapāpanaṃ maraṇassa kiccanti veditabbaṃ.

Apicettha jātidukkhaṃ sādīnavamahākantārappaveso viya daṭṭhabbaṃ. Jarādukkhaṃ tattha annapānarahitassa dubbalyaṃ viya daṭṭhabbaṃ. Maraṇadukkhaṃ dubbalassa iriyāpathapavattane vihataparakkamassa vāḷādīhi anayabyasanāpādanaṃ viya daṭṭhabbanti.

Sokaniddeso



此外，这些出生、衰老和死亡对众生来说就


194.Sokaniddese byasatīti byasanaṃ; hitasukhaṃ khipati viddhaṃsetīti attho. Ñātīnaṃ byasanaṃ ñātibyasanaṃ; corarogabhayādīhi ñātikkhayo ñātivināsoti attho. Tena ñātibyasanena phuṭṭhassāti ajjhotthaṭassa abhibhūtassa samannāgatassāti attho. Sesesupi eseva nayo. Ayaṃ pana viseso – bhogānaṃ byasanaṃ bhogabyasanaṃ; rājacorādivasena bhogakkhayo bhogavināsoti attho. Rogoyeva byasanaṃ rogabyasanaṃ; rogo hi ārogyaṃ byasati vināsetīti byasanaṃ. Sīlassa byasanaṃ sīlabyasanaṃ; dussīlyassetaṃ nāmaṃ. Sammādiṭṭhiṃ vināsayamānā uppannā diṭṭhiyeva byasanaṃ diṭṭhibyasanaṃ. Ettha ca purimāni dve anipphannāni, pacchimāni tīṇi nipphannāni tilakkhaṇabbhāhatāni. Purimāni ca tīṇi neva kusalāni na akusalāni. Sīladiṭṭhibyasanadvayaṃ akusalaṃ.

Aññataraññatarenāti gahitesu vā yena kenaci aggahitesu vā mittāmaccabyasanādīsu yena kenaci. Samannāgatassāti samanubandhassa aparimuccamānassa. Aññataraññatarena dukkhadhammenāti yena kenaci sokadukkhassa uppattihetunā. Sokoti socanakavasena soko; idaṃ tehi kāraṇehi upajjanakasokassa sabhāvapaccattaṃ. Socanāti socanākaro. Socitattanti socitabhāvo. Antosokoti abbhantare soko. Dutiyapadaṃ upasaggavasena vaḍḍhitaṃ. So hi abbhantare sukkhāpento viya parisukkhāpento viya uppajjatīti ‘‘antosoko antoparisoko’’ti vuccati.

Cetaso parijjhāyanāti cittassa jhāyanākāro. Soko hi uppajjamāno aggi viya cittaṃ jhāpeti paridahati, ‘‘cittaṃ me jhāmaṃ, na me kiñci paṭibhātī’’ti vadāpeti. Dukkhito mano dummano, tassa bhāvo domanassaṃ. Anupaviṭṭhaṭṭhena sokova sallanti sokasallaṃ. Ayaṃ vuccati sokoti ayaṃ soko nāma kathiyati. So panāyaṃ kiñcāpi atthato domanassavedanāva hoti, evaṃ santepi antonijjhānalakkhaṇo, cetaso parinijjhāyanaraso, anusocanapaccupaṭṭhāno.

‘Sokassa dukkhaṭṭho veditabbo’ti ettha pana ayaṃ sabhāvadukkhattā ceva dukkhassa ca vatthubhāvena dukkhoti vutto. Kataradukkhassāti? Kāyikadukkhassa ceva javanakkhaṇe ca domanassadukkhassa. Sokavegena hi hadaye mahāgaṇḍo uṭṭhahitvā paripaccitvā bhijjati, mukhato vā kāḷalohitaṃ nikkhamati, balavaṃ kāyadukkhaṃ uppajjati. ‘‘Ettakā me ñātayo khayaṃ gatā, ettakā me bhogā’’ti cintentassa ca balavaṃ domanassaṃ uppajjati. Iti imesaṃ dvinnaṃ dukkhānaṃ vatthubhāvenapesa dukkhoti veditabbo. Apica –

Sattānaṃ hadayaṃ soko, sallaṃ viya vitujjati;

Aggitattova nārāco, bhusañca ḍahate puna.

Samāvahati ca byādhi-jarāmaraṇabhedanaṃ;

Dukkhampi vividhaṃ yasmā, tasmā dukkhoti vuccatīti.

Paridevaniddeso



悲伤的说明中，"衰败"是指毁灭；意思是摧毁幸福。亲属的衰败是指亲属的衰败；因盗贼、疾病、恐惧等导致亲属的消亡、毁灭。被亲属衰败所触及的意思是被压倒、被征服、被拥有。其他方面也是同样的道理。这里有一些区别：财富的衰败是指财富的衰败；因国王、盗贼等导致财富的消亡、毁灭。疾病本身就是衰败，疾病衰败；因为疾病摧毁健康，所以称为衰败。道德的衰败是指道德的衰败；这是对不道德的称呼。摧毁正见而产生的见解本身就是衰败，见解衰败。在这里，前两种是非实在的，后三种是实在的，被三相所击破。前三种既不是善的也不是不善的。道德和见解的衰败是不善的。
任何一种是指在所提到的或未提到的朋友、亲戚衰败等中的任何一种。拥有是指被束缚、无法摆脱。任何一种痛苦的法则是指任何导致悲伤痛苦产生的原因。悲伤是指悲伤的状态；这是因这些原因而产生的悲伤的本质。悲伤是指悲伤的形式。已悲伤是指悲伤的状态。内心悲伤是指内心的悲伤。第二个词是通过前缀来加强的。因为它产生时似乎在内心干涸，似乎完全干涸，所以被称为"内心悲伤，内心完全悲伤"。
心灵的焦灼是指心灵焦灼的状态。因为悲伤产生时像火一样焚烧心灵，使人说"我的心灵被焚烧了，我什么都想不起来了"。痛苦的心是不快乐的，这种状态就是忧愁。因为深入的缘故，悲伤本身就像箭一样，所以称为悲伤之箭。这被称为悲伤，这就是所谓的悲伤。虽然从本质上来说它只是忧愁的感受，但即使如此，它的特征是内心的焦灼，本质是心灵的完全焦灼，表现为持续的悲伤。
"应当理解悲伤是痛苦"的这里，它因其本质是痛苦，也因为是痛苦的基础而被称为痛苦。哪种痛苦呢？身体的痛苦和在速行的瞬间的忧愁的痛苦。因为在悲伤的冲击下，心脏会产生大肿块，成熟后破裂，或从口中流出黑血，产生强烈的身体痛苦。当想到"我失去了这么多亲人，这么多财富"时，也会产生强烈的忧愁。因此，这应被理解为这两种痛苦的基础。此外——
悲伤像箭一样刺穿众生的心；
像火热的铁箭，再次燃烧尘埃。
它带来疾病、衰老、死亡的破坏；
因为它带来各种痛苦，所以被称为痛苦。
悲叹的说明

195.Paridevaniddese ‘mayhaṃ dhītā, mayhaṃ putto’ti evaṃ ādissa ādissa devanti rodanti etenāti ādevo. Taṃ taṃ vaṇṇaṃ parikittetvā parikittetvā devanti etenāti paridevo. Tato parāni dve dve padāni purimadvayasseva ākārabhāvaniddesavasena vuttāni. Vācāti vacanaṃ. Palāpoti tucchaṃ niratthakavacanaṃ. Upaḍḍhabhaṇitaaññabhaṇitādivasena virūpo palāpo vippalāpo. Lālappoti punappunaṃ lapanaṃ. Lālappanākāro lālappanā. Lālappitassa bhāvo lālappitattaṃ. Ayaṃ vuccati paridevoti ayaṃ paridevo nāma kathiyati. So lālappanalakkhaṇo, guṇadosaparikittanaraso, sambhamapaccupaṭṭhāno.

‘Paridevassa dukkhaṭṭho veditabbo’ti ettha pana ayampi sayaṃ na dukkho, kāyadukkhadomanassadukkhānaṃ pana vatthubhāvena dukkhoti vutto. Paridevanto hi attano khandhaṃ muṭṭhīhi potheti, ubhohi hatthehi uraṃ paharati piṃsati, sīsena bhittiyā saddhiṃ yujjhati. Tenassa balavaṃ kāyadukkhaṃ uppajjati. ‘Ettakā me ñātayo khayaṃ vayaṃ abbhatthaṃ gatā’tiādīni cinteti. Tenassa balavaṃ domanassaṃ uppajjati. Iti imesaṃ dvinnampi dukkhānaṃ vatthubhāvena dukkhoti veditabbo. Apica –

Yaṃ sokasallavihato paridevamāno,

Kaṇṭhoṭṭhatālutalasosajamappasayhaṃ;

Bhiyyodhimattamadhigacchatiyeva dukkhaṃ,

Dukkhoti tena bhagavā paridevamāhāti.

Dukkhadomanassaniddeso

196-7.Dukkhadomanassaniddesā heṭṭhā dhammasaṅgahaṭṭhakathāyaṃ vaṇṇitattā pākaṭā eva. Lakkhaṇādīni pana tesaṃ tattha vuttāneva.

‘Dukkhassa dukkhaṭṭho veditabbo, domanassassa dukkhaṭṭho veditabbo’ti ettha pana ubhayampetaṃ sayañca dukkhattā kāyikacetasikadukkhānañca vatthubhāvena dukkhanti vuttaṃ. Hatthapādānañhi kaṇṇanāsikānañca chedanadukkhena dukkhitassa , anāthasālāyaṃ ucchiṭṭhakapālaṃ purato katvā nipannassa, vaṇamukhehi puḷuvakesu nikkhamantesu balavaṃ kāyadukkhaṃ uppajjati; nānāraṅgarattavatthamanuññālaṅkāraṃ nakkhattaṃ kīḷantaṃ mahājanaṃ disvā balavadomanassaṃ uppajjati. Evaṃ tāva dukkhassa dvinnampi dukkhānaṃ vatthubhāvo veditabbo. Apica –

Pīḷeti kāyikamidaṃ, dukkhaṃ dukkhañca mānasaṃ bhiyyo;

Janayati yasmā tasmā, dukkhanti visesato vuttanti.

Cetodukkhasamappitā pana kese pakiriya urāni patipisenti, āvaṭṭanti, vivaṭṭanti, chinnapapātaṃ papatanti, satthaṃ āharanti, visaṃ khādanti, rajjuyā ubbandhanti, aggiṃ pavisanti . Taṃ taṃ viparītaṃ vatthuṃ tathā tathā vippaṭisārino pariḍayhamānacittā cintenti. Evaṃ domanassassa ubhinnampi dukkhānaṃ vatthubhāvo veditabbo. Apica –

Pīḷeti yato cittaṃ, kāyassa ca pīḷanaṃ samāvahati;

Dukkhanti domanassampi, domanassaṃ tato ahūti.

Upāyāsaniddeso



悲叹的说明中，"我的女儿，我的儿子"等这样反复哀叹、哭泣的是哀叹。反复称颂某种美德而哀叹的是悲叹。接下来的两对词是根据前两个词的形式和状态来说明的。言语是指说话。废话是指空洞无意义的话语。不正常的废话是指说了一半或说了其他的话等。喃喃自语是指反复说话。喃喃自语的形式是喃喃自语。喃喃自语的状态是喃喃自语的性质。这被称为悲叹，这就是所谓的悲叹。它的特征是喃喃自语，本质是称颂优点和缺点，表现为惊慌失措。
"应当理解悲叹是痛苦"的这里，它本身并不是痛苦，而是因为是身体痛苦和心理痛苦的基础而被称为痛苦。因为悲叹的人会用拳头捶打自己的身体，用双手击打、揉搓胸部，用头撞墙。因此会产生强烈的身体痛苦。他会想"我失去了这么多亲人，他们已经消失、灭亡"等。因此会产生强烈的忧愁。因此，这应被理解为这两种痛苦的基础。此外——
被悲伤之箭所伤而悲叹，
喉咙、嘴唇、上颚干燥难忍；
更加深重的痛苦随之而来，
因此世尊称悲叹为痛苦。
痛苦和忧愁的说明
196-7. 痛苦和忧愁的说明在前面的法集论注释中已经解释过，所以很清楚。它们的特征等在那里已经说明。
"应当理解痛苦是痛苦，应当理解忧愁是痛苦"的这里，这两者本身就是痛苦，也因为是身体和心理痛苦的基础而被称为痛苦。因为手脚、耳鼻被切割的痛苦而痛苦的人，在无助的庇护所里把剩饭碗放在前面躺下，从伤口中爬出蛆虫时会产生强烈的身体痛苦；看到穿着各种颜色的衣服、戴着漂亮装饰的人们在庆祝节日时会产生强烈的忧愁。这样，应当理解痛苦是这两种痛苦的基础。此外——
这身体的痛苦折磨，心理的痛苦更甚；
因为它产生更多痛苦，所以特别被称为痛苦。
而那些心理痛苦的人会散乱头发，捶打胸部，翻来覆去，跳下悬崖，拿刀自杀，吃毒药，上吊，投火自尽。他们会以各种方式后悔，心中燃烧，思考各种错误的事物。这样，应当理解忧愁是这两种痛苦的基础。此外——
因为它折磨心灵，也带来身体的折磨；
所以忧愁也被称为痛苦，因此忧愁就是痛苦。
绝望的说明

198.Upāyāsaniddese āyāsanaṭṭhena āyāso; saṃsīdanavisīdanākārappavattassa cittakilamathassetaṃ nāmaṃ. Balavaṃ āyāso upāyāso. Āyāsitabhāvo āyāsitattaṃ. Upāyāsitabhāvo upāyāsitattaṃ. Ayaṃ vuccati upāyāsoti ayaṃ upāyāso nāma kathiyati. So panesa byāsattilakkhaṇo, nitthunanaraso, visādapaccupaṭṭhāno.

‘Upāyāsassa dukkhaṭṭho veditabbo’ti ettha pana ayampi sayaṃ na dukkho, ubhinnampi dukkhānaṃ vatthubhāvena dukkhoti vutto. Kupitena hi raññā issariyaṃ acchinditvā hataputtabhātikānaṃ āṇattavadhānaṃ bhayena aṭaviṃ pavisitvā nilīnānaṃ mahāvisādappattānaṃ dukkhaṭṭhānena dukkhaseyyāya dukkhanisajjāya balavaṃ kāyadukkhaṃ uppajjati. ‘Ettakā no ñātakā, ettakā bhogā naṭṭhā’ti cintentānaṃ balavadomanassaṃ uppajjati. Iti imesaṃ dvinnampi dukkhānaṃ vatthubhāvena dukkhoti veditabboti. Apica –

Cittassa paridahanā, kāyassa visādanā ca adhimattaṃ;

Yaṃ dukkhamupāyāso, janeti dukkho tato vutto.

Ettha ca mandagginā antobhājaneyeva telādīnaṃ pāko viya soko. Tikkhagginā paccamānassa bhājanato bahinikkhamanaṃ viya paridevo. Bahinikkhantāvasesassa nikkhamitumpi appahontassa antobhājaneyeva yāva parikkhayā pāko viya upāyāso daṭṭhabbo.

Appiyasampayoganiddeso

199.Appiyasampayoganiddese yassāti ye assa. Aniṭṭhāti apariyesitā. Pariyesitā vā hontu apariyesitā vā, nāmamevetaṃ amanāpārammaṇānaṃ. Manasmiṃ na kamanti, na pavisantīti akantā. Manasmiṃ na appiyanti, na vā manaṃ vaḍḍhentīti amanāpā. Rūpātiādi tesaṃ sabhāvanidassanaṃ. Anatthaṃ kāmenti icchantīti anatthakāmā. Ahitaṃ kāmenti icchantīti ahitakāmā. Aphāsukaṃ dukkhavihāraṃ kāmenti icchantīti aphāsukakāmā. Catūhi yogehi khemaṃ nibbhayaṃ vivaṭṭaṃ na icchanti, sabhayaṃ vaṭṭameva nesaṃ kāmenti icchantīti āyogakkhemakāmā.

Apica saddhādīnaṃ vuddhisaṅkhātassa atthassa akāmanato tesaṃyeva hānisaṅkhātassa anatthassa ca kāmanato anatthakāmā. Saddhādīnaṃyeva upāyabhūtassa hitassa akāmanato saddhāhāniādīnaṃ upāyabhūtassa ahitassa ca kāmanato ahitakāmā. Phāsukavihārassa akāmanato aphāsukavihārassa ca kāmanato aphāsukakāmā. Yassa kassaci nibbhayassa akāmanato bhayassa ca kāmanato ayogakkhemakāmāti evampettha attho daṭṭhabbo.

Saṅgatīti gantvā saṃyogo. Samāgamoti āgatehi saṃyogo. Samodhānanti ṭhānanisajjādīsu sahabhāvo. Missībhāvoti sabbakiccānaṃ sahakaraṇaṃ. Ayaṃ sattavasena yojanā. Saṅkhāravasena pana yaṃ labbhati taṃ gahetabbaṃ. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ appiyasampayogo nāma kathiyati. So aniṭṭhasamodhānalakkhaṇo, cittavighātakaraṇaraso, anatthabhāvapaccupaṭṭhāno.

So atthato eko dhammo nāma natthi. Kevalaṃ appiyasampayuttānaṃ duvidhassāpi dukkhassa vatthubhāvato dukkhoti vutto. Aniṭṭhāni hi vatthūni samodhānagatāni vijjhanachedanaphālanādīhi kāyikampi dukkhaṃ uppādenti, ubbegajananato mānasampi. Tenetaṃ vuccati –

Disvāva appiye dukkhaṃ, paṭhamaṃ hoti cetasi;

Tadupakkamasambhūta-matha kāye yato idha.

Tato dukkhadvayassāpi, vatthuto so mahesinā;

Dukkho vuttoti viññeyyo, appiyehi samāgamoti.

Piyavippayoganiddeso



绝望的说明中，因折磨而称为折磨；这是指心灵疲惫的状态，表现为沉沦和失望的形式。强烈的折磨是绝望。折磨的状态是被折磨。绝望的状态是被绝望。这被称为绝望，这就是所谓的绝望。它的特征是执着，本质是叹息，表现为沮丧。
"应当理解绝望是痛苦"的这里，它本身并不是痛苦，而是因为是两种痛苦的基础而被称为痛苦。因为被愤怒的国王剥夺权力，因害怕被杀害儿子和兄弟的命令而逃入森林隐藏的人，陷入极度沮丧，在痛苦的地方，痛苦的床上，痛苦的坐姿中会产生强烈的身体痛苦。当想到"我们失去了这么多亲人，这么多财富"时，会产生强烈的忧愁。因此，这应被理解为这两种痛苦的基础。此外——
因为心灵的燃烧，身体的极度沮丧；
绝望产生的痛苦，因此被称为痛苦。
在这里，悲伤就像用微弱的火在容器内煮油等。悲叹就像用猛烈的火煮沸的东西从容器中溢出。绝望应被理解为像剩余的东西无法溢出，在容器内煮到完全消失。
与不喜欢的结合的说明
与不喜欢的结合的说明中，"他的"是指那些人的。"不想要的"是指未被寻求的。无论是被寻求还是未被寻求，这只是不愉快对象的名称。不进入心中的是不喜欢的。不亲近心或不增长心的是不愉快的。色等是指它们的本质。希望不利的是希望不利的。希望有害的是希望有害的。希望不舒适的是希望痛苦生活的。不希望从四种束缚中解脱、无畏、解脱，而是希望有畏惧、轮回的是希望不安全的。
此外，因为不希望信仰等的增长，而希望它们的减少，所以是希望不利的。因为不希望有利于信仰等的方法，而希望有害于信仰等的方法，所以是希望有害的。因为不希望舒适的生活，而希望不舒适的生活，所以是希望不舒适的。因为不希望任何无畏的状态，而希望畏惧的状态，所以是希望不安全的。这里应该这样理解。
结合是指去了之后的结合。相遇是指来了之后的结合。聚集是指在站立、坐下等情况下的共处。混合是指所有事情的共同进行。这是从众生的角度来解释的。从行的角度来看，应该取所能得到的。这被称为与不喜欢的结合，这就是所谓的与不喜欢的结合。它的特征是不想要的聚集，本质是造成心灵的困扰，表现为不利的状态。
从本质上来说，它并不是一个独立的法。仅仅因为它是两种痛苦的基础，所以被称为痛苦。因为不想要的事物聚集在一起，通过刺、切、破等方式产生身体的痛苦，通过产生恐惧而产生心理的痛苦。因此说——
一见不喜欢的事物，首先心中产生痛苦；
然后因其行为而产生身体的痛苦。
因此，大仙说这是两种痛苦的基础；
应当理解，与不喜欢的结合是痛苦的。
与喜欢的分离的说明

200.Piyavippayoganiddeso vuttapaṭipakkhanayena veditabbo. Mātā vātiādi panettha atthakāme sarūpena dassetuṃ vuttaṃ. Tattha mamāyatīti mātā. Piyāyatīti pitā. Bhajatīti bhātā. Tathā bhaginī. Mettāyantīti mittā, minantīti vā mittā; sabbaguyhesu anto pakkhipantīti attho. Kiccakaraṇīyesu sahabhāvaṭṭhena amā hontīti amaccā. Ayaṃ amhākaṃ ajjhattikoti evaṃ jānanti ñāyantīti vā ñātī. Lohitena sambandhāti sālohitā. Evametāni padāni atthato veditabbāni. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ piyehi vippayogo nāma kathiyati. So iṭṭhavatthuviyogalakkhaṇo, sokuppādanaraso, byasanapaccupaṭṭhāno.

So atthato eko dhammo nāma natthi. Kevalaṃ piyavippayuttānaṃ duvidhassāpi dukkhassa vatthubhāvato dukkhoti vutto. Iṭṭhāni hi vatthūni viyujjamānāni sarīrassa sosanamilāpanādibhāvena kāyikampi dukkhaṃ uppādenti, ‘yampi no ahosi, tampi no natthī’ti anusocāpanato mānasampi. Tenetaṃ vuccati –

Ñātidhanādiviyogā, sokasarasamappitā vitujjanti;

Bālā yato tato yaṃ, dukkhoti mato piyaviyogoti.

Icchāniddeso

201.Icchāniddese jātidhammānanti jātisabhāvānaṃ jātipakatikānaṃ. Icchā uppajjatīti taṇhā uppajjati. Aho vatāti patthanā. Nakho panetaṃ icchāya pattabbanti yaṃ etaṃ ‘‘aho vata mayaṃ na jātidhammā assāma, na ca vata no jāti āgaccheyyā’’ti evaṃ pahīnasamudayesu sādhūsu vijjamānaṃ ajātidhammattaṃ, parinibbutesu ca vijjamānaṃ jātiyā anāgamanaṃ icchitaṃ, taṃ icchantassāpi maggabhāvanāya vinā apattabbato anicchantassa ca bhāvanāya pattabbato na icchāya pattabbaṃ nāma hoti. Idampīti etampi; upari sesāni upādāya pikāro. Yampicchanti yenapi dhammena alabbhaneyyaṃ vatthuṃ icchanto na labhati, taṃ alabbhaneyyavatthuicchanaṃ dukkhanti veditabbaṃ. Jarādhammānantiādīsupi eseva nayo. Evamettha alabbhaneyyavatthūsu icchāva ‘‘yampicchaṃ na labhati tampi dukkha’’nti vuttā. Sā alabbhaneyyavatthuicchanalakkhaṇā, tappariyesanarasā, tesaṃ appattipaccupaṭṭhānā.

Dvinnaṃ pana dukkhānaṃ vatthubhāvato dukkhāti vuttā. Ekacco hi rājā bhavissatīti sambhāvito hoti. So chinnabhinnagaṇena parivārito pabbatavisamaṃ vā vanagahanaṃ vā pavisati. Atha rājā taṃ pavattiṃ ñatvā balakāyaṃ peseti. So rājapurisehi nihataparivāro sayampi laddhappahāro palāyamāno rukkhantaraṃ vā pāsāṇantaraṃ vā pavisati. Tasmiṃ samaye mahāmegho uṭṭhahati, tibbandhakārā kāḷavaddalikā hoti. Atha naṃ samantato kāḷakipillikādayo pāṇā parivāretvā gaṇhanti. Tenassa balavakāyadukkhaṃ uppajjati. ‘Maṃ ekaṃ nissāya ettakā ñātī ca bhogā ca vinaṭṭhā’ti cintentassa balavadomanassaṃ uppajjati. Iti ayaṃ icchā imesaṃ dvinnampi dukkhānaṃ vatthubhāvena dukkhāti veditabbā. Apica –

Taṃ taṃ patthayamānānaṃ, tassa tassa alābhato;

Yaṃ vighātamayaṃ dukkhaṃ, sattānaṃ idha jāyati.

Alabbhaneyyavatthūnaṃ, patthanā tassa kāraṇaṃ;

Yasmā tasmā jino dukkhaṃ, icchitālābhamabravīti.

Upādānakkhandhaniddeso



与喜欢的分离的说明应该从与前面相反的角度来理解。这里提到"母亲等"是为了具体说明那些希望利益的人。其中，"母亲"是指疼爱的人。"父亲"是指喜爱的人。"兄弟"是指亲近的人。"姐妹"也是如此。"朋友"是指友爱的人，或者是指衡量的人；意思是把所有秘密都放在心里。"大臣"是指在各种事务中共同存在的人。"亲戚"是指被认为是"这是我们的亲人"的人，或者是被认识的人。"血亲"是指有血缘关系的人。这些词的含义应该这样理解。这被称为与喜欢的分离，这就是所谓的与喜欢的分离。它的特征是与想要的事物分离，本质是产生悲伤，表现为灾难。
从本质上来说，它并不是一个独立的法。仅仅因为它是两种痛苦的基础，所以被称为痛苦。因为想要的事物分离时，通过使身体枯萎、憔悴等方式产生身体的痛苦，通过使人回忆"我们曾经拥有的，现在已经没有了"而产生心理的痛苦。因此说——
因与亲人、财富等分离，被悲伤之箭所伤而痛苦；
因此愚人感到痛苦，所以与喜欢的分离被认为是痛苦的。
欲望的说明
欲望的说明中，"有生之法"是指具有出生本质的、天生如此的。"欲望生起"是指渴爱生起。"啊，但愿"是指愿望。"但这不是通过欲望就能获得的"是指这种"啊，但愿我们不是有生之法，但愿生不会来到我们身上"这样的愿望，在已断除集谛的圣者中存在的不生之法，在已完全涅槃者中存在的生不再来的状态，即使想要也无法通过欲望获得，因为没有修行圣道就无法获得，而不想要却通过修行而能获得，所以不是通过欲望就能获得的。"这也是"中的"也"字是指上面剩余的部分。"想要却得不到"是指因某种法而想要无法获得的事物却得不到，这种想要无法获得的事物的欲望应被理解为痛苦。对于"有老之法"等也是同样的道理。这里就是说，对于无法获得的事物的欲望就是"想要却得不到，这也是痛苦"。它的特征是想要无法获得的事物，本质是追求这些事物，表现为无法获得这些事物。
因为它是两种痛苦的基础，所以被称为痛苦。例如，有人被认为将成为国王。他被一群被打败的人包围，进入山中险地或森林深处。然后国王得知这个消息，派遣军队。他的随从被国王的人杀死，自己也受伤逃跑，进入树林或岩石间。这时大雨倾盆，漆黑一片。然后他被周围的黑蚂蚁等生物包围捕获。因此他产生强烈的身体痛苦。当他想到"因为我一个人，这么多亲人和财富都失去了"时，产生强烈的忧愁。因此，这种欲望应被理解为这两种痛苦的基础。此外——
因为渴望这个那个，却无法获得这个那个；
众生在此产生的痛苦，是由挫折造成的。
对无法获得的事物的渴望，是其原因；
因此，胜者说欲而不得是痛苦的。
取蕴的说明

202.Upādānakkhandhaniddese saṃkhittenāti desanaṃ sandhāya vuttaṃ. Dukkhañhi ettakāni dukkhasatānīti vā ettakāni dukkhasahassānīti vā ettakāni dukkhasatasahassānīti vā saṃkhipituṃ na sakkā, desanā pana sakkā, tasmā ‘‘dukkhaṃ nāma aññaṃ kiñci natthi, saṃkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā’’ti desanaṃ saṅkhipento evamāha. Seyyathidanti nipāto; tassa te katameti ceti attho. Rūpūpādānakkhandhotiādīnaṃ attho khandhavibhaṅge vaṇṇitoyeva.

‘Khandhānaṃdukkhaṭṭho veditabbo’ti ettha pana –

Jātippabhutikaṃ dukkhaṃ, yaṃ vuttaṃ idha tādinā;

Avuttaṃ yañca taṃ sabbaṃ, vinā ete na vijjati.

Yasmā tasmā upādāna-kkhandhā saṅkhepato ime;

Dukkhāti vuttā dukkhanta-desakena mahesinā.

Tathā hi indhanamiva pāvako, lakkhamiva paharaṇāni, gorūpamiva ḍaṃsamakasādayo, khettamiva lāvakā, gāmaṃ viya gāmaghātakā, upādānakkhandhapañcakameva jātiādayo nānappakārehi bādhayamānā, tiṇalatādīni viya bhūmiyaṃ, pupphaphalapallavādīni viya rukkhesu, upādānakkhandhesuyeva nibbattanti. Upādānakkhandhānañca ādidukkhaṃ jāti, majjhedukkhaṃ jarā, pariyosānadukkhaṃ maraṇaṃ. Māraṇantikadukkhābhighātena pariḍayhamānadukkhaṃ soko, tadasahanato lālappanadukkhaṃ paridevo. Tato dhātukkhobhasaṅkhātaaniṭṭhaphoṭṭhabbasamāyogato kāyassa ābādhanadukkhaṃ dukkhaṃ. Tena bādhiyamānānaṃ puthujjanānaṃ tattha paṭighuppattito cetobādhanadukkhaṃ domanassaṃ. Sokādivuḍḍhiyā janitavisādānaṃ anutthunanadukkhaṃ upāyāso. Manorathavighātappattānaṃ icchāvighātadukkhaṃ icchitālābhoti evaṃ nānappakārato upaparikkhiyamānā upādānakkhandhāva dukkhāti yadetaṃ ekamekaṃ dassetvā vuccamānaṃ anekehi kappehi na sakkā asesato vattuṃ, taṃ sabbampi dukkhaṃ ekajalabindumhi sakalasamuddajalarasaṃ viya yesu kesuci pañcasu upādānakkhandhesu saṅkhipitvā dassetuṃ ‘‘saṃkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā’’ti bhagavā avocāti.

Dukkhasaccaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.

2. Samudayasaccaniddesavaṇṇanā



取蕴的说明中，"简而言之"是指所讲的教义。因为痛苦实在无法简化为这样那样的痛苦数量，无法简化为这样那样的千种痛苦，无法简化为这样那样的百种痛苦，所以教义是可以的，因此说“痛苦没有其他任何东西，简而言之，五取蕴就是痛苦。”这样简化地说了。比如说，"如是"是一个引导词；它的意思是指“它是这样的”。"色取蕴"等的意思在于五蕴的分析中已经被阐述过。
"应当理解蕴是痛苦"的这里——
"出生所生的痛苦"，在这里是这样说的；
"未说的那一切"，没有这些就不存在。
因此，五取蕴从简而言之被称为痛苦，正如伟大的导师所说的痛苦的地方。
因为就像火焰中的燃料，像武器的特征，像牛的咬伤，像田地的杂草，像村庄的村民，五取蕴如出生等各类痛苦所困扰，像地上的草木，像树上的花果，五取蕴本身就会产生。五取蕴的初始痛苦是出生，中间的痛苦是衰老，终结的痛苦是死亡。因死亡而产生的痛苦是悲伤，因无法忍受而产生的痛苦是哀叹。接着，通过元素的震动而产生的痛苦是身体的痛苦。因此，因众生被困扰而产生的痛苦是心灵的痛苦。因悲伤等的增加而引起的痛苦是绝望。因心愿受挫而产生的痛苦是渴望的痛苦。这样，五取蕴被称为痛苦，因其种种不同的表现形式，无法一一列举，因此说"简而言之，五取蕴就是痛苦"，正如世尊所说的。
痛苦的真理的说明已完成。
集的真理的说明

203.Samudayasaccaniddese yāyaṃ taṇhāti yā ayaṃ taṇhā. Ponobbhavikāti punabbhavakaraṇaṃ punobbhavo, punobbhavo sīlamassāti ponobbhavikā. Apica punabbhavaṃ deti, punabbhavāya saṃvattati, punappunaṃ bhave nibbattetīti ponobbhavikā. Sā panesā punabbhavassa dāyikāpi atthi adāyikāpi, punabbhavāya saṃvattanikāpi atthi asaṃvattanikāpi, dinnāya paṭisandhiyā upadhivepakkamattāpi. Sā punabbhavaṃ dadamānāpi adadamānāpi, punabbhavāya saṃvattamānāpi asaṃvattamānāpi, dinnāya paṭisandhiyā upadhivepakkamattāpi ponobbhavikā evāti nāmaṃ labhati. Abhinandanasaṅkhātena nandirāgena sahagatāti nandirāgasahagatā, nandirāgena saddhiṃ atthato ekattameva gatāti vuttaṃ hoti. Tatratatrābhinandinīti yatra yatra attabhāvo tatratatrābhinandinī, rūpādīsu vā ārammaṇesu tatratatrābhinandinī; rūpābhinandinī saddagandharasaphoṭṭhabbadhammābhinandinīti attho. Seyyathidanti nipāto; tassa sā katamāti ceti attho. Kāmataṇhāti kāme taṇhā kāmataṇhā; pañcakāmaguṇikarāgassetaṃ adhivacanaṃ. Bhave taṇhā bhavataṇhā; bhavapatthanāvasena uppannassa sassatadiṭṭhisahagatassa rūpārūpabhavarāgassa ca jhānanikantiyā cetaṃ adhivacanaṃ. Vibhave taṇhā vibhavataṇhā; ucchedadiṭṭhisahagatassa rāgassetaṃ adhivacanaṃ.

Idāni tassā taṇhāya vatthuṃ vitthārato dassetuṃ sā kho panesātiādimāha. Tattha uppajjatīti jāyati. Nivisatīti punappunaṃ pavattivasena patiṭṭhahati. Yaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpanti yaṃ lokasmiṃ piyasabhāvañceva madhurasabhāvañca. Cakkhuṃ loketiādīsu lokasmiñhi cakkhādīsu mamattena abhiniviṭṭhā sattā sampattiyaṃ patiṭṭhitā attano cakkhuṃ ādāsādīsu nimittaggahaṇānusārena vippasannapañcapasādaṃ suvaṇṇavimāne ugghāṭitamaṇisīhapañjaraṃ viya maññanti, sotaṃ rajatapanāḷikaṃ viya pāmaṅgasuttakaṃ viya ca maññanti, tuṅganāsāti laddhavohāraṃ ghānaṃ vaṭṭetvā ṭhapitaharitālavaṭṭiṃ viya maññanti, jivhaṃ rattakambalapaṭalaṃ viya mudusiniddhamadhurarasadaṃ maññanti, kāyaṃ sālalaṭṭhiṃ viya suvaṇṇatoraṇaṃ viya ca maññanti, manaṃ aññesaṃ manena asadisaṃ uḷāraṃ maññanti, rūpaṃ suvaṇṇakaṇikārapupphādivaṇṇaṃ viya , saddaṃ mattakaravīkakokilamandadhamitamaṇivaṃsanigghosaṃ viya, attanā paṭiladdhāni catusamuṭṭhānikagandhārammaṇādīni ‘kassa aññassa evarūpāni atthī’ti maññanti. Tesaṃ evaṃ maññamānānaṃ tāni cakkhādīni piyarūpāni ceva honti sātarūpāni ca. Atha nesaṃ tattha anuppannā ceva taṇhā uppajjati, uppannā ca punappunaṃ pavattivasena nivisati. Tasmā bhagavā – ‘‘cakkhuṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ. Etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjatī’’tiādimāha. Tattha uppajjamānāti yadā uppajjati tadā ettha uppajjatīti attho. Esa nayo sabbatthāpīti.

Samudayasaccaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.

3. Nirodhasaccaniddesavaṇṇanā



集的真理的说明中，"这渴爱"是指这种渴爱。"导致再生"是指造成再生的是再生，以再生为习性的是导致再生的。此外，它给予再生，导致再生，反复在生存中产生，所以是导致再生的。这渴爱有时给予再生，有时不给予；有时导致再生，有时不导致；有时只是在已给予的结生中成熟生存的基础。无论它是否给予再生，是否导致再生，是否只是在已给予的结生中成熟生存的基础，它都被称为导致再生的。"伴随着欢喜贪爱"是指与所谓的欢喜贪爱相伴，意思是与欢喜贪爱在本质上成为一体。"处处欢喜"是指在每一个自我存在的地方都欢喜，或者在色等对象中处处欢喜；意思是欢喜于色、声、香、味、触、法。"即是"是一个引导词；它的意思是"它是这样的"。"欲爱"是指对欲望的渴爱；这是对五种感官欲望之贪的代称。"有爱"是指对存在的渴爱；这是对因渴望存在而产生的伴随常见的色界、无色界之贪，以及对禅那的执着的代称。"无有爱"是指对非存在的渴爱；这是对伴随断见的贪的代称。
现在为了详细说明这渴爱的对象，他说"这渴爱"等。其中，"生起"是指产生。"安住"是指通过反复发生而建立。"世间可爱可喜"是指在世间中具有可爱的本质和甜美的本质。在"眼在世间"等中，在世间的眼等中，众生因为执着而安住在幸福中，他们认为自己的眼睛根据镜子等中的影像反射，具有清净的五种感官，如同在黄金宫殿中打开的宝石狮子窗；他们认为耳朵如同银管或金线；他们认为被称为高挺的鼻子如同卷起的黄色棒；他们认为舌头如同红色的毛毯，能给予柔软、滑润、甜美的味道；他们认为身体如同沙罗树或黄金门；他们认为自己的心比其他人的心更高贵；他们认为色如同金色的卡尼卡拉花等的颜色；他们认为声音如同醉酒的迦陵频伽鸟、杜鹃鸟的柔和吹奏和宝石笛的声音；他们认为自己获得的四种来源的香等对象"谁还有这样的东西？"。对于这样认为的人来说，这些眼等是可爱的和可喜的。然后，对他们来说，在那里未生起的渴爱生起，已生起的通过反复发生而安住。因此，世尊说："眼在世间是可爱可喜的。这渴爱在这里生起时生起"等。其中，"生起时"的意思是当它生起时在这里生起。这个道理适用于所有情况。
集的真理的说明已完成。
灭的真理的说明

204.Nirodhasaccaniddese yo tassāyeva taṇhāyāti ettha ‘yo tasseva dukkhassā’ti vattabbe yasmā samudayanirodheneva dukkhaṃ nirujjhati no aññathā, yathāha –

‘‘Yathāpi mūle anupaddave daḷhe,

Chinnopi rukkho punareva rūhati;

Evampi taṇhānusaye anūhate,

Nibbattati dukkhamidaṃ punappuna’’nti. (dha. pa. 338);

Tasmā taṃ dukkhanirodhaṃ dassento samudayanirodhena dassetuṃ evamāha. Sīhasamānavuttino hi tathāgatā. Te dukkhaṃ nirodhentā dukkhanirodhañca dassentā hetumhi paṭipajjanti, na phale. Suvānavuttino pana aññatitthiyā. Te dukkhaṃ nirodhentā dukkhanirodhañca dassentā attakilamathānuyogena ceva tasseva ca desanāya phale paṭipajjanti, na hetumhīti. Sīhasamānavuttitāya satthā hetumhi paṭipajjanto yo tassāyevātiādimāha.

Tattha tassāyevāti yā sā uppatti nivesavasena heṭṭhā pakāsitā tassāyeva. Asesavirāganirodhotiādīni sabbāni nibbānavevacanāneva . Nibbānañhi āgamma taṇhā asesā virajjati nirujjhati. Tasmā taṃ ‘‘tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodho’’ti vuccati. Nibbānañca āgamma taṇhā cajiyati, paṭinissajjiyati, muccati, na alliyati. Tasmā nibbānaṃ ‘‘cāgo paṭinissaggo mutti anālayo’’ti vuccati. Ekameva hi nibbānaṃ. Nāmāni panassa sabbasaṅkhatānaṃ nāmapaṭipakkhavasena anekāni nibbānavevacanāneva honti, seyyathidaṃ – asesavirāganirodho, cāgo, paṭinissaggo, mutti, anālayo, rāgakkhayo, dosakkhayo, mohakkhayo, taṇhākkhayo, anuppādo, appavattaṃ, animittaṃ, appaṇihitaṃ, anāyūhanaṃ, appaṭisandhi, anupapatti, agati, ajātaṃ, ajaraṃ, abyādhi, amataṃ, asokaṃ, aparidevaṃ, anupāyāsaṃ, asaṃkiliṭṭhantiādīni.

Idāni maggena chinnāya nibbānaṃ āgamma appavattipattāyapi ca taṇhāya yesu vatthūsu tassā uppatti dassitā, tattheva abhāvaṃ dassetuṃ sā kho panesātiādimāha. Tattha yathā puriso khette jātaṃ tittaalābuvalliṃ disvā aggato paṭṭhāya mūlaṃ pariyesitvā chindeyya, sā anupubbena milāyitvā appavattiṃ gaccheyya. Tato tasmiṃ khette tittaalābu niruddhā pahīnāti vucceyya. Evameva khette tittaalābu viya cakkhādīsu taṇhā. Sā ariyamaggena mūlacchinnā nibbānaṃ āgamma appavattiṃ gacchati. Evaṃ gatā pana tesu vatthūsu khette tittaalābu viya na paññāyati. Yathā ca aṭavito core ānetvā nagarassa dakkhiṇadvāre ghāteyyuṃ, tato aṭaviyaṃ corā matāti vā māritāti vā vucceyyuṃ; evameva aṭaviyaṃ corā viya yā cakkhādīsu taṇhā, sā dakkhiṇadvāre corā viya nibbānaṃ āgamma niruddhattā nibbāne niruddhā. Evaṃ niruddhā pana tesu vatthūsu aṭaviyaṃ corā viya na paññāyati. Tenassā tattheva nirodhaṃ dassento ‘‘cakkhuṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhatī’’tiādimāha. Sesamettha uttānatthamevāti.

Nirodhasaccaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.

4. Maggasaccaniddesavaṇṇanā



灭的真理的说明中，"那渴爱"是指那种痛苦的渴爱。因为通过集的灭除，痛苦得以消除，而不是以其他方式，如所说——
“就如根部稳固不动，
即使被砍伐树木仍再生；
同样，这种渴爱的潜伏，
反复产生痛苦。”（《大般涅槃经》338页）
因此，为了说明这种痛苦的灭除，便通过集的灭除来说明。像狮子般的说法，正如如来所言。那些消除痛苦的人，正是通过痛苦的灭除和痛苦的灭除的说明而以因作为基础，而非果。相反，善于言辞的人则不同。那些消除痛苦的人，正是通过自我修行和该教义的果而以果作为基础，而非因。以狮子般的说法，导师便说“那渴爱”。
在这里“那渴爱”是指前面所述的渴爱。无余灭除是指所有的涅槃的名称。因为到达涅槃时，渴爱将无余地消退和灭除。因此，这被称为“那渴爱的无余灭除”。而到达涅槃时，渴爱被放弃，被舍弃，被解脱，而不再束缚。因此，涅槃被称为“放弃、舍弃、解脱、无依”。因为涅槃是唯一的。虽然它的名称因所有有为法的对立而有多种涅槃的名称，例如：无余灭除、放弃、舍弃、解脱、无依、贪的灭尽、恚的灭尽、痴的灭尽、渴爱的灭尽、未生、少量、无相、无所依、无再生、无生、无老、无病、无死、无忧、无悲、无烦恼、无束缚等。
现在为了通过道来证明到达涅槃的渴爱的存在，便说“那渴爱”。就如一个人看到田地中长出的苦瓜藤，便从根部开始寻找并砍断它，这样它便逐渐枯萎，最终变得不再生长。然后在那田地中，苦瓜藤便被阻止、被抛弃。就如同在眼等中，渴爱被砍断，便前往涅槃，最终不再生长。这样，渴爱在这些对象中就不再显现。就如同从森林中抓来的盗贼被带到城南门，随后在森林中，盗贼被杀或被捕；同样，眼等中的渴爱，像城南门的盗贼一样，因到达涅槃而被阻止。这样阻止后在这些对象中就不再显现。因此，为了在此说明灭除，便说“眼在世间是可爱可喜的，这渴爱在这里被放弃时被放弃，正在被灭除时被灭除”。其他的内容也同样适用。
灭的真理的说明已完成。
道的真理的说明

205.Maggasaccaniddese ayamevāti aññamaggapaṭikkhepanatthaṃ niyamanaṃ. Ariyoti taṃtaṃmaggavajjhehi kilesehi ārakattā ariyabhāvakarattā ariyaphalapaṭilābhakarattā ca ariyo. Aṭṭhaṅgāni assāti aṭṭhaṅgiko. Svāyaṃ caturaṅgikā viya senā, pañcaṅgikaṃ viya tūriyaṃ aṅgamattameva hoti, aṅgavinimutto natthi. Nibbānatthikehi maggīyati, nibbānaṃ vā maggati, kilese vā mārento gacchatīti maggo. Seyyathidanti so katamoti ceti attho.

Idāni aṅgamattameva maggo hoti, aṅgavinimmutto natthīti dassento sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhīti āha. Tattha sammā dassanalakkhaṇā sammādiṭṭhi. Sammā abhiniropanalakkhaṇo sammāsaṅkappo. Sammā pariggahalakkhaṇā sammāvācā. Sammā samuṭṭhāpanalakkhaṇo sammākammanto. Sammā vodānalakkhaṇo sammāājīvo. Sammā paggahalakkhaṇo sammāvāyāmo. Sammā upaṭṭhānalakkhaṇā sammāsati. Sammā samādhānalakkhaṇo sammāsamādhi.

Tesu ca ekekassa tīṇi tīṇi kiccāni honti, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi tāva aññehipi attano paccanīkakilesehi saddhiṃ micchādiṭṭhiṃ pajahati, nirodhaṃ ārammaṇaṃ karoti, sampayuttadhamme ca passati tappaṭicchādakamohavidhamanavasena asammohato. Sammāsaṅkappādayopi tatheva micchāsaṅkappādīni ca pajahanti, nirodhañca ārammaṇaṃ karonti. Visesato panettha sammāsaṅkappo sahajātadhamme abhiniropeti, sammāvācā sammā pariggaṇhāti, sammākammanto sammā samuṭṭhāpeti, sammāājīvo sammā vodāpeti, sammāvāyāmo sammā paggaṇhāti, sammāsati sammā upaṭṭhāti, sammāsamādhi sammā padahati.

Apicesā sammādiṭṭhi nāma pubbabhāge nānākkhaṇā nānārammaṇā hoti, maggakāle ekakkhaṇā ekārammaṇā, kiccato pana dukkhe ñāṇantiādīni cattāri nāmāni labhati. Sammāsaṅkappādayopi pubbabhāge nānākkhaṇā nānārammaṇā honti, maggakāle ekakkhaṇā ekārammaṇā. Tesu sammāsaṅkappo kiccato nekkhammasaṅkappotiādīni tīṇi nāmāni labhati. Sammāvācādayo tayo pubbabhāge nānākkhaṇā nānārammaṇā viratiyopi honti cetanāyopi, maggakkhaṇe pana viratiyova. Sammāvāyāmo sammāsatīti idampi dvayaṃ kiccato sammappadhānasatipaṭṭhānavasena cattāri nāmāni labhati. Sammāsamādhi pana pubbabhāgepi maggakkhaṇepi sammāsamādhiyeva.

Iti imesu aṭṭhasu dhammesu bhagavatā nibbānādhigamāya paṭipannassa yogino bahūpakārattā paṭhamaṃ sammādiṭṭhi desitā. Ayañhi ‘‘paññāpajjoto paññāsattha’’nti (dha. sa. 16, 20, 29, 34) ca vuttā. Tasmā etāya pubbabhāge vipassanāñāṇasaṅkhātāya sammādiṭṭhiyā avijjandhakāraṃ viddhaṃsetvā kilesacore ghātento khemena yogāvacaro nibbānaṃ pāpuṇāti. Tena vuttaṃ ‘‘nibbānādhigamāya paṭipannassa yogino bahūpakārattā paṭhamaṃ sammādiṭṭhi desitā’’ti.


道的真理的说明中，“这就是”是为了排除其他道而设定的限制。所谓“高贵的”，是指因各种道的过失而能防护，因高贵的特质而成为高贵，因获得高贵的果而成为高贵。八支即是八支道。正如四分之一的军队，五分之一的乐器，仅仅是一个部分，且没有部分的解脱。因追求涅槃而被称为道，或是通向涅槃，或是对烦恼的征服而行走的道。比如说，“那么”是指“那是什么”。
现在为了说明道仅仅是一个部分，且没有部分的解脱，便说“正见……正定”等。这里的正见是指正见的特征。正思惟是指正思惟的特征。正语是指正语的特征。正业是指正业的特征。正命是指正命的特征。正精进是指正精进的特征。正念是指正念的特征。正定是指正定的特征。
在这些中，每一个都有三个功德，例如：正见首先能抛弃与他人相关的错误见，能以灭除为对象，能清晰地观察所伴随的法，因而不再迷惑。正思惟等也是如此，能抛弃错误思惟，并以灭除为对象。特别是在这里，正思惟能引导善法，正语能正确地理解，正业能正当地产生，正命能正确地维持，正精进能正确地接受，正念能正确地维持，正定能正确地努力。
此外，正见在早期阶段是多种多样的，因对象的不同而多种多样，在道的时刻则是单一的对象，但在功德上却是痛苦的知识等四种名称。正思惟等在早期阶段也是多种多样的，在道的时刻则是单一的对象。在这些中，正思惟在功德上被称为出离的思惟等三种名称。正语等三种在早期阶段也是多种多样的，因意志而存在，在道的时刻则是单一的。正精进和正念这两者在功德上被称为四种名称。正定在早期阶段和道的时刻都是正定。
因此，在这八种法中，为了达到涅槃，佛陀首先教授了正见。因为这里提到“智慧的光明，智慧的意义”等等。因此，通过这种早期的正见，能破除无明的黑暗，击败烦恼的盗贼，凭借安住的修行者能达到涅槃。因此说“为了达到涅槃，修行者因多种方便而教授了正见”。


Sammāsaṅkappo pana tassā bahūpakāro, tasmā tadanantaraṃ vutto. Yathā hi heraññiko hatthena parivattetvā parivattetvā cakkhunā kahāpaṇaṃ olokento ‘ayaṃ kūṭo, ayaṃ cheko’ti jānāti, evaṃ yogāvacaropi pubbabhāge vitakkena vitakketvā vipassanāpaññāya olokayamāno ‘ime dhammā kāmāvacarā, ime dhammā rūpāvacarādayo’ti jānāti. Yathā vā pana purisena koṭiyaṃ gahetvā parivattetvā parivattetvā dinnaṃ mahārukkhaṃ tacchako vāsiyā tacchetvā kamme upaneti, evaṃ vitakkena vitakketvā vitakkatvā dinnadhamme yogāvacaro paññāya ‘ime dhammā kāmāvacarā, ime dhammā rūpāvacarā’tiādinā nayena paricchinditvā kamme upaneti. Tena vuttaṃ ‘sammāsaṅkappo pana tassā bahūpakāro, tasmā tadanantaraṃ vutto’’ti.

Svāyaṃ yathā sammādiṭṭhiyā, evaṃ sammāvācāyapi upakārako. Yathāha – ‘‘pubbe kho, gahapati, vitakketvā vicāretvā pacchā vācaṃ bhindatī’’ti (ma. ni. 



1.463). Tasmā tadanantaraṃ sammāvācā vuttā.

Yasmā pana ‘idañcidañca karissāmā’ti paṭhamaṃ vācāya saṃvidahitvā loke kammante payojenti, tasmā vācā kāyakammassa upakārikāti sammāvācāya anantaraṃ sammākammanto vutto.

Catubbidhaṃ pana vacīduccaritaṃ, tividhaṃ kāyaduccaritaṃ pahāya ubhayaṃ sucaritaṃ pūrentasseva yasmā ājīvaṭṭhamakasīlaṃ pūrati, na itarassa, tasmā tadubhayānantaraṃ sammāājīvo vutto.

Evaṃ suddhājīvena ‘parisuddho me ājīvo’ti ettāvatā paritosaṃ akatvā suttappamattena viharituṃ na yuttaṃ, atha kho sabbairiyāpathesu idaṃ vīriyamārabhitabbanti dassetuṃ tadanantaraṃ sammāvāyāmo vutto.

Tato āraddhavīriyenāpi kāyādīsu catūsu vatthūsu sati suppatiṭṭhitā kātabbāti dassanatthaṃ tadanantaraṃ sammāsati desitā.

Yasmā pana evaṃ suppatiṭṭhitā sati samādhissa upakārānupakārānaṃ dhammānaṃ gatiyo samanvesitvā pahoti ekattārammaṇe cittaṃ samādhātuṃ, tasmā sammāsatianantaraṃ sammāsamādhi desitoti veditabbo.

Sammādiṭṭhiniddese ‘‘dukkhe ñāṇa’’ntiādinā catusaccakammaṭṭhānaṃ dassitaṃ. Tattha purimāni dve saccāni vaṭṭaṃ, pacchimāni vivaṭṭaṃ. Tesu bhikkhuno vaṭṭe kammaṭṭhānābhiniveso hoti, vivaṭṭe natthi abhiniveso. Purimāni hi dve saccāni ‘‘pañcakkhandhā dukkhaṃ, taṇhā samudayo’’ti evaṃ saṅkhepena ca ‘‘katame pañcakkhandhā? Rūpakkhandho’’tiādinā nayena vitthārena ca ācariyassa santike uggaṇhitvā vācāya punappunaṃ parivattento yogāvacaro kammaṃ karoti; itaresu pana dvīsu saccesu ‘‘nirodhasaccaṃ iṭṭhaṃ kantaṃ manāpaṃ, maggasaccaṃ iṭṭhaṃ kantaṃ manāpa’’nti evaṃ savaneneva kammaṃ karoti. So evaṃ kammaṃ karonto cattāri saccāni ekena paṭivedhena paṭivijjhati, ekābhisamayena abhisameti; dukkhaṃ pariññāpaṭivedhena paṭivijjhati, samudayaṃ pahānapaṭivedhena, nirodhaṃ sacchikiriyapaṭivedhena, maggaṃ bhāvanāpaṭivedhena paṭivijjhati; dukkhaṃ pariññābhisamayena…pe… maggaṃ bhāvanābhisamayena abhisameti.

Evamassa pubbabhāge dvīsu saccesu uggahaparipucchāsavanadhāraṇasammasanapaṭivedho hoti, dvīsu savanapaṭivedhoyeva; aparabhāge tīsu kiccato paṭivedho hoti, nirodhe ārammaṇapaṭivedho. Tattha sabbampi paṭivedhañāṇaṃ lokuttaraṃ, savanadhāraṇasammasanañāṇaṃ lokiyaṃ kāmāvacaraṃ, paccavekkhaṇā pana pattasaccassa hoti. Ayañca ādikammiko. Tasmā sā idha na vuttā. Imassa ca bhikkhuno pubbe pariggahato ‘dukkhaṃ parijānāmi , samudayaṃ pajahāmi, nirodhaṃ sacchikaromi, maggaṃ bhāvemī’ti ābhogasamannāhāramanasikārapaccavekkhaṇā natthi, pariggahato paṭṭhāya hoti; aparabhāge pana dukkhaṃ pariññātameva hoti…pe… maggo bhāvitova hoti.


1.463). 因此，紧接着说到正语。
而“我将这样那样去做”是指通过第一句话的理解在世间的行为中进行运用，因此，正语是身体行为的辅助，紧接着说到正业。
而四种语言的不善行为，三种身体的不善行为被抛弃后，两者的善行为得以充实，因为它充实了生计的基本伦理，而不是其他的，因此紧接着说到正命。
因此，通过纯洁的生计“我的生计是纯洁的”，到此为止未能满足，不能仅仅依靠少许的经文而生活，而是为了在所有的行为中应当努力，因此紧接着说到正精进。
因此，即使以努力为基础，在身体等四种对象中，正念应当确立，因此紧接着说到正念。
由于如此确立的正念，因其对定的辅助与非辅助法的趋向，能使心在单一的对象上专注，因此应当理解紧接着的正定。
在正见的说明中，“痛苦的知识”等等四圣谛的修行处被说明。在这里，前两个真理是轮回，后两个是真实解脱。在这其中，出家人对轮回的修行处有执著，而对真实解脱则没有执著。前两个真理确实是“五蕴是痛苦，渴爱是生起”，通过这样的简要方式，或通过“什么是五蕴？”“色蕴”等的详细方式，在老师的指导下，反复通过言语进行理解，修行者便进行相应的行为；而在后两个真理中则是“灭的真理是所欲的、可爱的，道的真理是所欲的、可爱的”，通过这样的听闻而进行相应的行为。这样，修行者通过相应的行为，便通过一种直接的体验而领悟四个真理；痛苦通过完全的了解而领悟，生起通过放弃而领悟，灭通过真实的体验而领悟，道通过修习而领悟；痛苦通过完全的领悟……等……道通过修习的领悟而获得。
因此，在他之前的阶段，对前两个真理的理解是通过提问、听闻、理解、保持而进行的；而在后两个真理中则是通过听闻的理解。后面的阶段则是对后三个功德的领悟，灭的对象的领悟。在这里，所有的领悟知识是超越世俗的，听闻的理解与保持的理解是世俗的，而反思则是对所获得的真实的理解。这是初步的行为。因此这里没有提到。在这位出家人的早期理解中“我认识痛苦，放弃生起，体验灭，修习道”没有关于感受的反思，而是基于理解；而在后面的阶段，痛苦则是完全被理解……等……道则是被修习。


Tattha dve saccāni duddasattā gambhīrāni, dve gambhīrattā duddasāni. Dukkhasaccañhi uppattito pākaṭaṃ; khāṇukaṇṭakappahārādīsu ‘aho dukkha’nti vattabbatampi āpajjati. Samudayampi khāditukāmatābhuñjitukāmatādivasena uppattito pākaṭaṃ. Lakkhaṇapaṭivedhato pana ubhayampi gambhīraṃ. Iti tāni duddasattā gambhīrāni. Itaresaṃ pana dvinnaṃ dassanatthāya payogo bhavaggagahaṇatthaṃ hatthappasāraṇaṃ viya, avīciphusanatthaṃ pādappasāraṇaṃ viya, satadhā bhinnavālassa koṭiyā koṭiṃ paṭipādanaṃ viya ca hoti. Iti tāni gambhīrattā duddasāni. Evaṃ duddasattā gambhīresu gambhīrattā ca duddasesu catūsu saccesu uggahādivasena pubbabhāgañāṇuppattiṃ sandhāya idaṃ ‘‘dukkhe ñāṇa’’ntiādi vuttaṃ. Paṭivedhakkhaṇe pana ekameva ñāṇaṃ hoti.

Sammāsaṅkappaniddese kāmato nissaṭoti nekkhammasaṅkappo. Byāpādato nissaṭoti abyāpādasaṅkappo. Vihiṃsāya nissaṭoti avihiṃsāsaṅkappo. Tattha nekkhammavitakko kāmavitakkassa padaghātaṃ padacchedaṃ karonto uppajjati, abyāpādavitakko byāpādavitakkassa, avihiṃsāvitakko vihiṃsāvitakkassa. Nekkhammavitakko ca kāmavitakkassa paccanīko hutvā uppajjati, abyāpādaavihiṃsāvitakkā byāpādavihiṃsāvitakkānaṃ.

Tattha yogāvacaro kāmavitakkassa padaghātanatthaṃ kāmavitakkaṃ vā sammasati aññaṃ vā pana kiñci saṅkhāraṃ. Athassa vipassanākkhaṇe vipassanāsampayutto saṅkappo tadaṅgavasena kāmavitakkassa padaghātaṃ padacchedaṃ karonto uppajjati, vipassanaṃ ussukkāpetvā maggaṃ pāpeti. Athassa maggakkhaṇe maggasampayutto saṅkappo samucchedavasena kāmavitakkassa padaghātaṃ padacchedaṃ karonto uppajjati; byāpādavitakkassāpi padaghātanatthaṃ byāpādavitakkaṃ vā aññaṃ vā saṅkhāraṃ sammasati; vihiṃsāvitakkassa padaghātanatthaṃ vihiṃsāvitakkaṃ vā aññaṃ vā saṅkhāraṃ sammasati. Athassa vipassanākkhaṇeti sabbaṃ purimanayeneva yojetabbaṃ.

Kāmavitakkādīnaṃ pana tiṇṇaṃ pāḷiyaṃ vibhattesu aṭṭhatiṃsārammaṇesu ekakammaṭṭhānampi apaccanīkaṃ nāma natthi. Ekantato pana kāmavitakkassa tāva asubhesu paṭhamajjhānameva paccanīkaṃ, byāpādavitakkassa mettāya tikacatukkajjhānāni, vihiṃsāvitakkassa karuṇāya tikacatukkajjhānāni. Tasmā asubhe parikammaṃ katvā jhānaṃ samāpannassa samāpattikkhaṇe jhānasampayutto saṅkappo vikkhambhanavasena kāmavitakkassa paccanīko hutvā uppajjati. Jhānaṃ pādakaṃ katvā vipassanaṃ paṭṭhapentassa vipassanākkhaṇe vipassanāsampayutto saṅkappo tadaṅgavasena kāmavitakkassa paccanīko hutvā uppajjati. Vipassanaṃ ussukkāpetvā maggaṃ pāpentassa maggakkhaṇe maggasampayutto saṅkappo samucchedavasena kāmavitakkassa paccanīko hutvā uppajjati. Evaṃ uppanno nekkhammasaṅkappoti vuccatīti veditabbo.

Mettāya pana parikammaṃ katvā, karuṇāya parikammaṃ katvā jhānaṃ samāpajjatīti sabbaṃ purimanayeneva yojetabbaṃ. Evaṃ uppanno abyāpādasaṅkappoti vuccati, avihiṃsāsaṅkappoti ca vuccatīti veditabbo. Evamete nekkhammasaṅkappādayo vipassanājhānavasena uppattīnaṃ nānattā pubbabhāge nānā; maggakkhaṇe pana imesu tīsu ṭhānesu uppannassa akusalasaṅkappassa padacchedato anuppattisādhanavasena maggaṅgaṃ pūrayamāno ekova kusalasaṅkappo uppajjati. Ayaṃ sammāsaṅkappo nāma.


在那里，有两个真理难以理解而深奥，两个因深奥而难以理解。痛苦的真理因其发生而显而易见；在刺痛、刺喉等方面，“真是痛苦”这句话也适用。生起的真理也因对食欲、享受欲等的渴求而显而易见。从特征的领悟来看，两者都是深奥的。因此，它们是难以理解且深奥的。至于另外两个真理，是为了说明而进行的比喻，像是抓住生死的把握，像是伸出手掌，像是用脚掌去触碰，像是以百倍的方式去进行。因此，它们是因深奥而难以理解的。这样，难以理解的深奥的真理通过对四个真理的理解而被提及，称为“痛苦的知识”等等。在领悟的时刻只有一种知识。
在正思惟的说明中，因欲望而解脱的是出离的思惟。因敌意而解脱的是无敌意的思惟。因伤害而解脱的是无伤害的思惟。在这里，出离的思惟是对欲望的思惟的破坏、切断而生起，非敌意的思惟是对敌意的思惟的破坏、切断，非伤害的思惟是对伤害的思惟的破坏、切断。
在这里，修行者为破坏欲望的思惟而思考欲望的思惟，或者思考其他任何造作。然后，在他进入观照的时刻，伴随观照的思惟生起，便以欲望的思惟的破坏、切断为基础而生起，观照促使他走向道。然后，在他走向道的时刻，伴随道的思惟生起，以彻底的方式破坏、切断欲望的思惟；为破坏敌意的思惟而思考敌意的思惟，或者思考其他任何造作；为破坏伤害的思惟而思考伤害的思惟，或者思考其他任何造作。然后在观照的时刻，所有的内容都应以先前的方式联系起来。
对于欲望的思惟等在三种不同的情况下，没有任何与之相对的单一修行处。绝对来说，欲望的思惟在不净的方面是第一中间的相对；敌意的思惟在慈悲的三种四禅中；伤害的思惟在慈悲的三种四禅中。因此，在不净的方面进行准备后，达到禅定的时刻，伴随禅定的思惟以破坏欲望的思惟而生起。以禅定为基础，开始观照的时刻，伴随观照的思惟以破坏欲望的思惟而生起。通过激发观照而走向道的时刻，伴随道的思惟以彻底的方式破坏欲望的思惟而生起。这样生起的思惟称为出离的思惟。
在慈悲的准备后，进行慈悲的准备而达到禅定，所有的内容应以先前的方式联系起来。因此生起的思惟称为无敌意的思惟，称为无伤害的思惟。因此，这些出离的思惟等因观照的禅定而生起，在早期阶段是多样的；而在走向道的时刻，这三种状态中生起的非善的思惟因切断的原因而不再生起，因而以修行的方式充实道的部分，生起的只有一种善的思惟。这便是正思惟。


Sammāvācāniddesepi yasmā aññeneva cittena musāvādā viramati, aññenaññena pisuṇavācādīhi, tasmā catassopetā veramaṇiyo pubbabhāge nānā; maggakkhaṇe pana micchāvācāsaṅkhātāya catubbidhāya akusaladussīlyacetanāya padacchedato anuppattisādhanavasena maggaṅgaṃ pūrayamānā ekāva sammāvācāsaṅkhātā kusalaveramaṇī uppajjati. Ayaṃ sammāvācā nāma.

Sammākammantaniddesepi yasmā aññeneva cittena pāṇātipātā viramati, aññena adinnādānā, aññena kāmesumicchācārā, tasmā tissopetā veramaṇiyo pubbabhāge nānā; maggakkhaṇe pana micchākammantasaṅkhātāya tividhāya akusaladussīlyacetanāya padacchedato anuppattisādhanavasena maggaṅgaṃ pūrayamānā ekāva sammākammantasaṅkhātā akusalaveramaṇī uppajjati. Ayaṃ sammākammanto nāma.

Sammāājīvaniddese idhāti imasmiṃ sāsane. Ariyasāvakoti ariyassa buddhassa sāvako. Micchāājīvaṃ pahāyāti pāpakaṃ ājīvaṃ pajahitvā. Sammāājīvenāti buddhapasatthena kusalaājīvena. Jīvikaṃ kappetīti jīvitappavattiṃ pavatteti. Idhāpi yasmā aññeneva cittena kāyadvāravītikkamā viramati; aññena vacīdvāravītikkamā, tasmā pubbabhāge nānākkhaṇesu uppajjati; maggakkhaṇe pana dvīsu dvāresu sattannaṃ kammapathānaṃ vasena uppannāya micchāājīvadussīlyacetanāya padacchedato anuppattisādhanavasena maggaṅgaṃ pūrayamānā ekāva sammāājīvasaṅkhātā kusalaveramaṇī uppajjati. Ayaṃ sammāājīvo nāma.

Sammāvāyāmaniddeso sammappadhānavibhaṅge anupadavaṇṇanāvasena āvibhavissati. Ayaṃ pana pubbabhāge nānācittesu labhati. Aññeneva hi cittena anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya vāyāmaṃ karoti, aññena uppannānaṃ pahānāya; aññeneva ca anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya, aññena uppannānaṃ ṭhitiyā; maggakkhaṇe pana ekacitteyeva labbhati. Ekameva hi maggasampayuttaṃ vīriyaṃ catukiccasādhanaṭṭhena cattāri nāmāni labbhati.

Sammāsatiniddesopi satipaṭṭhānavibhaṅge anupadavaṇṇanāvasena āvibhavissati. Ayampi ca pubbabhāge nānācittesu labbhati. Aññeneva hi cittena kāyaṃ pariggaṇhāti, aññenaññena vedanādīni; maggakkhaṇe pana ekacitteyeva labbhati. Ekāyeva hi maggasampayuttā sati catukiccasādhanaṭṭhena cattāri nāmāni labhati.

Sammāsamādhiniddese cattāri jhānāni pubbabhāgepi nānā, maggakkhaṇepi. Pubbabhāge samāpattivasena nānā, maggakkhaṇe nānāmaggavasena. Ekassa hi paṭhamamaggo paṭhamajjhāniko hoti, dutiyamaggādayopi paṭhamajjhānikā, dutiyādīsu aññatarajjhānikā vā. Ekassa paṭhamamaggo dutiyādīnaṃ aññatarajjhāniko hoti, dutiyādayopi dutiyādīnaṃ aññatarajjhānikā vā paṭhamajjhānikā vā. Evaṃ cattāropi maggā jhānavasena sadisā vā asadisā vā ekaccasadisā vā honti.

Ayaṃ panassa viseso pādakajjhānaniyāmena hoti. Pādakajjhānaniyāmena tāva paṭhamajjhānalābhino paṭhamajjhānā vuṭṭhāya vipassantassa uppannamaggo paṭhamajjhāniko hoti; maggaṅgabojjhaṅgāni panettha paripuṇṇāneva honti. Dutiyajjhānato uṭṭhāya vipassantassa uppanno maggo dutiyajjhāniko hoti; maggaṅgāni panettha satta honti. Tatiyajjhānato uṭṭhāya vipassantassa uppanno maggo tatiyajjhāniko hoti; maggaṅgāni panettha satta, bojjhaṅgāni cha honti. Esa nayo catutthajjhānato paṭṭhāya yāva nevasaññānāsaññāyatanā.



以下是巴利文的完整直译：
在正语的解说中，由于以一种心远离妄语，以另一种心远离离间语等，因此这四种离也在前分是不同的；但在道心刹那，作为断除被称为邪语的四种不善恶行思的方式，以不生起的方式来圆满道支，只生起一种被称为正语的善离。这就是所谓的正语。
在正业的解说中，由于以一种心远离杀生，以另一种心远离不与取，以另一种心远离欲邪行，因此这三种离也在前分是不同的；但在道心刹那，作为断除被称为邪业的三种不善恶行思的方式，以不生起的方式来圆满道支，只生起一种被称为正业的不善离。这就是所谓的正业。
在正命的解说中，"此中"是指在这个教法中。"圣弟子"是指圣佛陀的弟子。"舍弃邪命"是指舍弃恶劣的生计。"以正命"是指以佛陀称赞的善生计。"维持生活"是指维持生命的延续。在这里也是，由于以一种心远离身门的违犯，以另一种心远离语门的违犯，因此在前分生起于不同的刹那；但在道心刹那，作为断除在两门中依七业道而生起的邪命恶行思的方式，以不生起的方式来圆满道支，只生起一种被称为正命的善离。这就是所谓的正命。
正精进的解说将在正勤分别中以逐句解释的方式显明。这在前分得于不同的心。因为以一种心为了未生起的恶不善法不生起而精进，以另一种心为了已生起的断除；又以一种心为了未生起的善法生起，以另一种心为了已生起的住立；但在道心刹那只在一心中得到。因为一个与道相应的精进以完成四种作用的意义而得到四个名称。
正念的解说也将在念处分别中以逐句解释的方式显明。这也在前分得于不同的心。因为以一种心把握身，以其他不同的心把握受等；但在道心刹那只在一心中得到。因为一个与道相应的念以完成四种作用的意义而得到四个名称。
在正定的解说中，四禅在前分也是不同的，在道心刹那也是不同的。在前分依等至而不同，在道心刹那依不同的道而不同。因为对一个人来说，初道是初禅的，第二道等也是初禅的，或者是第二禅等中任一禅的。对一个人来说，初道是第二禅等中任一禅的，第二道等也是第二禅等中任一禅的或者是初禅的。这样四道在禅那方面可能相同或不同或部分相同。
这里的差别是由基础禅那的决定而来的。首先，依基础禅那的决定，对于得到初禅者，从初禅出来修观而生起的道是初禅的；但这里的道支和觉支是完全具足的。对于从第二禅出来修观而生起的道是第二禅的；但这里的道支有七个。对于从第三禅出来修观而生起的道是第三禅的；但这里的道支有七个，觉支有六个。这个方法从第四禅开始直到非想非非想处都是如此。


Āruppe catukkapañcakajjhānaṃ uppajjati. Tañca kho lokuttaraṃ no lokiyanti vuttaṃ. Ettha kathanti? Etthāpi paṭhamajjhānādīsu yato uṭṭhāya sotāpattimaggaṃ paṭilabhitvā āruppasamāpattiṃ bhāvetvā yo āruppe uppanno, taṃjhānikāva tassa tattha tayo maggā uppajjanti . Evaṃ pādakajjhānameva niyāmeti. Keci pana therā ‘‘vipassanāya ārammaṇabhūtā khandhā niyāmentī’’ti vadanti. Keci ‘‘puggalajjhāsayo niyāmetī’’ti vadanti. Keci ‘‘vuṭṭhānagāminīvipassanā niyāmetī’’ti vadanti. Tesaṃ vādavinicchayo heṭṭhā cittuppādakaṇḍe lokuttarapadabhājanīyavaṇṇanāyaṃ (dha. sa. aṭṭha. 350) vuttanayeneva veditabbo. Ayaṃ vuccati sammāsamādhīti yā imesu catūsu jhānesu ekaggatā, ayaṃ pubbabhāge lokiyo, aparabhāge lokuttaro sammāsamādhi nāma vuccatīti. Evaṃ lokiyalokuttaravasena bhagavā maggasaccaṃ desesi.

Tattha lokiyamagge sabbāneva maggaṅgāni yathānurūpaṃ chasu ārammaṇesu aññatarārammaṇāni honti. Lokuttaramagge pana catusaccapaṭivedhāya pavattassa ariyassa nibbānārammaṇaṃ avijjānusayasamugghātakaṃ paññācakkhu sammādiṭṭhi. Tathā sampannadiṭṭhissa taṃsampayuttaṃ tividhamicchāsaṅkappasamugghātakaṃ cetaso nibbānapadābhiniropanaṃ sammāsaṅkappo. Tathā passantassa vitakkentassa ca taṃsampayuttāva catubbidhavacīduccaritasamugghātikāya micchāvācāya virati sammāvācā. Tathā viramantassa taṃsampayuttāva micchākammantasamucchedikā tividhakāyaduccaritavirati sammākammanto. Tesaṃyeva sammāvācākammantānaṃ vodānabhūtā taṃsampayuttāva kuhanādisamucchedikā micchāājīvavirati sammāājīvo. Imissā sammāvācākammantājīvasaṃkhātāya sīlabhūmiyaṃ patiṭṭhamānassa tadanurūpo taṃsampayuttova kosajjasamucchedako anuppannuppannānaṃ akusalakusalānaṃ anuppādapahānuppādaṭṭhitisādhako ca vīriyārambho sammāvāyāmo. Evaṃ vāyamantassa taṃsampayuttova micchāsativiniddhunanako kāyādīsu kāyānupassanādisādhako ca cetaso asammoso sammāsati. Iti anuttarāya satiyā suvihitacittārakkhassa taṃsampayuttāva micchāsamādhisamugghātikā cittekaggatā sammāsamādhīti. Esa lokuttaro ariyo aṭṭhaṅgiko maggo yo saha lokiyena maggena dukkhanirodhagāminī paṭipadāti saṅkhaṃ gato.


以下是巴利文的完整直译：
在无色界中生起四禅或五禅。那也只是说出世间的,不是世间的。这里如何呢?在这里也是,从初禅等出来获得须陀洹道后修习无色定,在无色界中生起的,他在那里生起的三道也是那种禅那的。这样只有基础禅那决定。但有些长老说:"作为观的所缘的诸蕴决定。"有些说:"个人的倾向决定。"有些说:"导向出起的观决定。"他们的论点的判断应该按照下面心生起品中出世间分别解释中所说的方法来理解。这被称为正定,即在这四禅中的一境性,这在前分是世间的,在后分被称为出世间的正定。这样世尊依世间和出世间的方式开示了道谛。
其中,在世间道中,所有的道支都以适当的方式缘取六种所缘中的任一所缘。但在出世间道中,为了通达四谛而生起的圣者的智慧之眼是正见,它以涅槃为所缘,断除无明随眠。同样地,对于具足见的人,与之相应的、断除三种邪思惟的、心的涅槃之词的安立是正思惟。同样地,对于如此见和思惟的人,与之相应的、断除四种语恶行的邪语的离是正语。同样地,对于如此离的人,与之相应的、断除邪业的三种身恶行的离是正业。对于这些正语和正业的清净,与之相应的、断除诡诈等的邪命的离是正命。对于安立在这个被称为正语、正业、正命的戒地的人,与之相应的、适合那个、断除懈怠的、成就未生起和已生起的不善和善的不生起、断除、生起和住立的精进努力是正精进。对于如此精进的人,与之相应的、摇脱邪念的、成就对身等的身随观等的心不迷乱是正念。这样对于以无上的念善加保护心的人,与之相应的、断除邪定的心一境性是正定。这是出世间的八支圣道,它与世间道一起被称为导向苦灭的道路。


So kho panesa maggo sammādiṭṭhisaṅkappānaṃ vijjāya, sesadhammānaṃ caraṇena saṅgahitattā vijjā ceva caraṇañca. Tathā tesaṃ dvinnaṃ vipassanāyānena, itaresaṃ samathayānena saṅgahitattā samatho ceva vipassanā ca. Tesaṃ vā dvinnaṃ paññākkhandhena, tadanantarānaṃ tiṇṇaṃ sīlakkhandhena, avasesānaṃ samādhikkhandhena adhipaññāadhisīlaadhicittasikkhāhi ca saṅgahitattā khandhattayañceva sikkhāttayañca hoti; yena samannāgato ariyasāvako dassanasamatthehi cakkhūhi gamanasamatthehi ca pādehi samannāgato addhiko viya vijjācaraṇasampanno hutvā vipassanāyānena kāmasukhallikānuyogaṃ, samathayānena attakilamathānuyoganti antadvayaṃ parivajjetvā majjhimapaṭipadaṃ paṭipanno paññākkhandhena mohakkhandhaṃ, sīlakkhandhena dosakkhandhaṃ, samādhikkhandhena ca lobhakkhandhaṃ padālento adhipaññāsikkhāya paññāsampadaṃ, adhisīlasikkhāya sīlasampadaṃ, adhicittasikkhāya samādhisampadanti tisso sampattiyo patvā amataṃ nibbānaṃ sacchikaroti, ādimajjhapariyosānakalyāṇaṃ sattatiṃsabodhipakkhiyadhammaratanavicittaṃ sammattaniyāmasaṅkhātaṃ ariyabhūmiñca okkanto hotīti.

Suttantabhājanīyavaṇṇanā.

2. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā

206-214. Idāni abhidhammabhājanīyaṃ hoti. Tattha ‘‘ariyasaccānī’’ti avatvā nippadesato paccayasaṅkhātaṃ samudayaṃ dassetuṃ ‘‘cattāri saccānī’’ti vuttaṃ . Ariyasaccānīti hi vutte avasesā ca kilesā, avasesā ca akusalā dhammā, tīṇi ca kusalamūlāni sāsavāni, avasesā ca sāsavā kusalā dhammā na saṅgayhanti. Na ca kevalaṃ taṇhāva dukkhaṃ samudāneti, imepi avasesā ca kilesādayo paccayā samudānentiyeva. Iti imepi paccayā dukkhaṃ samudānentiyevāti nippadesato paccayasaṅkhātaṃ samudayaṃ dassetuṃ ‘‘ariyasaccānī’’ti avatvā ‘‘cattāri saccānī’’ti vuttaṃ.

Niddesavāre ca nesaṃ paṭhamaṃ dukkhaṃ aniddisitvā tasseva dukkhassa sukhaniddesatthaṃ dukkhasamudayo niddiṭṭho. Tasmiñhi niddiṭṭhe ‘‘avasesā ca kilesā’’tiādinā nayena dukkhasaccaṃ sukhaniddesaṃ hoti. Nirodhasaccampettha taṇhāya pahānaṃ ‘‘taṇhāya ca avasesānañca kilesānaṃ pahāna’’nti evaṃ yathāvuttassa samudayassa pahānavasena pañcahākārehi niddiṭṭhaṃ. Maggasaccaṃ panettha paṭhamajjhānikasotāpattimaggavasena dhammasaṅgaṇiyaṃ vibhattassa desanānayassa mukhamattameva dassentena niddiṭṭhaṃ. Tattha nayabhedo veditabbo. Taṃ upari pakāsayissāma.

Yasmā pana na kevalaṃ aṭṭhaṅgiko maggova paṭipadā ‘‘pubbeva kho panassa kāyakammaṃ vacīkammaṃ ājīvo suparisuddho hotī’’ti (ma. ni. 

以下是巴利文的完整直译：
这个道由于正见和正思惟包含在明中,其余诸法包含在行中,所以是明和行。同样,由于那两者包含在观的车乘中,其余的包含在止的车乘中,所以是止和观。或者,由于那两者包含在慧蕴中,紧接着的三者包含在戒蕴中,剩余的包含在定蕴中,也由增上慧、增上戒、增上心学所包含,所以是三蕴和三学;具足这些的圣弟子,如同具足能见的眼睛和能行的脚的旅行者一样,成为明行具足者,以观的车乘避开耽溺欲乐,以止的车乘避开自我折磨这两个极端,行于中道,以慧蕴摧破痴蕴,以戒蕴摧破嗔蕴,以定蕴摧破贪蕴,以增上慧学达到慧圆满,以增上戒学达到戒圆满,以增上心学达到定圆满,这样达到三种圆满后证悟不死的涅槃,进入初中后善、以三十七菩提分法宝庄严的被称为正性决定的圣地。
经分别解释完毕。
阿毗达摩分别解释
206-214. 现在是阿毗达摩分别。其中没有说"圣谛",为了显示被称为无余因的集,所以说"四谛"。因为如果说"圣谛",其余的烦恼、其余的不善法、三个有漏善根、其余的有漏善法就不包括在内。不仅仅是爱生起苦,这些其余的烦恼等因也确实生起。因此,这些因也确实生起苦,为了显示被称为无余因的集,所以没有说"圣谛",而说"四谛"。
在解说段中,首先没有解说苦,为了容易解说那个苦而解说了苦集。因为当那个被解说时,以"其余的烦恼"等方式,苦谛就容易解说。灭谛在这里也是以断除爱,"断除爱和其余烦恼"这样,依所说的集的断除方式以五种行相解说。道谛在这里则是以初禅须陀洹道的方式,只是显示在法集论中分别的教说方法的开端而解说。其中应知道方法的区别。我们将在后面解释那个。
因为不仅仅是八支道是道路,"在这之前,他的身业、语业、生计已经非常清净"

3.433) vacanato pana puggalajjhāsayavasena pañcaṅgikopi maggo paṭipadā evāti desito, tasmā taṃ nayaṃ dassetuṃ pañcaṅgikavāropi niddiṭṭho. Yasmā ca na kevalaṃ aṭṭhaṅgikapañcaṅgikamaggāva paṭipadā, sampayuttakā pana atirekapaññāsadhammāpi paṭipadā eva, tasmā taṃ nayaṃ dassetuṃ tatiyo sabbasaṅgāhikavāropi niddiṭṭho. Tattha ‘‘avasesā dhammā dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya sampayuttā’’ti idaṃ parihāyati. Sesaṃ sabbattha sadisameva.

Tattha aṭṭhaṅgikavārassa ‘‘taṇhāya avasesānañca kilesānaṃ pahāna’’ntiādīsu pañcasu koṭṭhāsesu paṭhamakoṭṭhāse tāva sotāpattimagge jhānābhinivese suddhikapaṭipadā, suddhikasuññatā, suññatapaṭipadā, suddhikaappaṇihitaṃ, appaṇihitapaṭipadāti imesu pañcasu vāresu dvinnaṃ dvinnaṃ catukkapañcakanayānaṃ vasena dasa nayā honti. Evaṃ sesesupīti vīsatiyā abhinivesesu dve nayasatāni. Tāni catūhi adhipatīhi catugguṇitāni aṭṭha . Iti suddhikāni dve sādhipatī aṭṭhāti sabbampi nayasahassaṃ hoti. Yathā ca sotāpattimagge, evaṃ sesamaggesupīti cattāri nayasahassāni honti. Yathā ca paṭhamakoṭṭhāse cattāri, evaṃ sesesupīti aṭṭhaṅgikavāre pañcasu koṭṭhāsesu vīsati nayasahassāni honti. Tathā pañcaṅgikavāre sabbasaṅgāhikavāre cāti sabbānipi saṭṭhinayasahassāni satthārā vibhattāni. Pāḷi pana saṅkhepena āgatā. Evamidaṃ tividhamahāvāraṃ pañcadasakoṭṭhāsaṃ saṭṭhinayasahassapaṭimaṇḍitaṃ abhidhammabhājanīyaṃ nāma niddiṭṭhanti veditabbaṃ.

Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā.

3. Pañhāpucchakavaṇṇanā

215. Pañhāpucchake catunnampi saccānaṃ khandhavibhaṅge vuttanayānusāreneva kusalādibhāvo veditabbo. Ārammaṇattikesu pana samudayasaccaṃ kāmāvacaradhamme assādentassa parittārammaṇaṃ hoti, mahaggatadhamme assādentassa mahaggatārammaṇaṃ, paññattiṃ assādentassa navattabbārammaṇaṃ. Dukkhasaccaṃ kāmāvacaradhamme ārabbha uppannaṃ parittārammaṇaṃ, rūpārūpāvacaradhamme ārabbha uppattikāle mahaggatārammaṇaṃ, nava lokuttaradhamme paccavekkhaṇakāle appamāṇārammaṇaṃ, paṇṇattiṃ paccavekkhaṇakāle navattabbārammaṇaṃ. Maggasaccaṃ sahajātahetuvasena sabbadāpi maggahetukaṃ vīriyaṃ vā vīmaṃsaṃ vā jeṭṭhakaṃ katvā maggabhāvanākāle maggādhipati, chandacittesu aññatarādhipatikāle navattabbaṃ nāma hoti. Dukkhasaccaṃ ariyānaṃ maggapaccavekkhaṇakāle maggārammaṇaṃ, tesaṃyeva maggaṃ garuṃ katvā paccavekkhaṇakāle maggādhipati, sesadhammapaccavekkhaṇakāle navattabbaṃ hoti.

Dve saccānīti dukkhasamudayasaccāni. Etāni hi atītādibhede dhamme ārabbha uppattikāle atītādiārammaṇāni honti. Samudayasaccaṃ ajjhattādibhede dhamme assādentassa ajjhattādiārammaṇaṃ hoti, dukkhasaccaṃ ākiñcaññāyatanakāle navattabbārammaṇampīti veditabbaṃ. Iti imasmiṃ pañhāpucchake dve saccāni lokiyāni honti, dve lokuttarāni. Yathā ca imasmiṃ, evaṃ purimesupi dvīsu. Sammāsambuddhena hi tīsupi suttantabhājanīyādīsu lokiyalokuttarāneva saccāni kathitāni. Evamayaṃ saccavibhaṅgopi teparivaṭṭaṃ nīharitvāva bhājetvā dassitoti.

Sammohavinodanīyā vibhaṅgaṭṭhakathāya

Saccavibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.

5. Indriyavibhaṅgo

1. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā



以下是巴利文的完整直译：
因此，根据个人的倾向，五分道的修行被描述为这样，因此为了显示这一点，五分道也被提到。因为不仅仅是八支道和五分道的修行，相关的额外三十七法也属于修行，因此为了显示这一点，第三个全面包含的道也被提到。在那里，“其余的法与通向苦灭的修行相应”这句话是显而易见的。其余部分在各处都是相似的。
在八支道中，“断除欲和其余烦恼”这类的五个部分中，第一部分是须陀洹道中禅那的安住，清净的修行，清净的空性，清净的无所执着，少执着的修行，这五个部分中，按照两两成对的四个五个的方式有十种方法。这样其余的也是如此，因此在二十个安住中有二百种方法。这四个主要的有四个特质的八个。因此，清净的两个主要的有八个，所有的方法总共有一千种。正如在须陀洹道中一样，其余的道路也是如此，因此在四个方法中有四千种方法。正如在第一部分中有四种，其余的也是如此，因此在八支道的五个部分中有二十种方法。同样，在五分道和全面包含的道中，总共六十种方法被老师详细阐述。巴利文是简略的。这样，这个三种主要的部分有十五个部分，六十种方法装饰着阿毗达摩的分别解释。
阿毗达摩分别解释完毕。
问题解答的解释
在问题解答中，四个真理的蕴的分别解释中，善等的存在应该根据所说的方式理解。在所缘方面，苦集是欲界法所生起的，少量所缘；对于高尚法所生起的，则是大量所缘；对于名言所生起的，则是不可再生的所缘。苦谛是基于欲界法所生起的，少量所缘；基于色和无色法所生起的，在生起时是大量所缘；在回观九种出世法时是无量所缘；在回观名言时是不可再生的所缘。道谛是以自然因的方式，始终是道因的精进或思惟，以首要的方式在道的修行中是道的主导；在欲望心中某一主导时是不可再生的。苦谛是在圣者的道回观时是道的所缘，依他们的道回观时是道的主导，其余法回观时是不可再生的。
两个真理是苦集真理。这些确实是基于过去等类别的法在生起时是过去等的所缘。集谛是依内外类别的法所生起的，内外的所缘；苦谛是在无所执着的时刻是不可再生的所缘。这样，在这个问题解答中，两个真理是世间的，两个是出世间的。正如在这个中一样，前面的两个也是如此。因为完全觉悟者在三种经文和阿毗达摩的分别解释中讲述的都是世间和出世间的真理。因此，这个真理的分别解释也是如此，经过转变后显现出来。
迷惑的解说部分
真理的分别解释完成。
感官的分别解释
阿毗达摩分别解释

219. Idāni tadanantare indriyavibhaṅge bāvīsatīti gaṇanaparicchedo. Indriyānīti paricchinnadhammanidassanaṃ. Idāni tāni sarūpato dassento cakkhundriyantiādimāha. Tattha cakkhudvāre indaṭṭhaṃ kāretīti cakkhundriyaṃ. Sotaghānajivhākāyadvāre indaṭṭhaṃ kāretīti kāyindriyaṃ. Vijānanalakkhaṇe indaṭṭhaṃ kāretīti manindriyaṃ. Itthibhāve indaṭṭhaṃ kāretīti itthindriyaṃ. Purisabhāve indaṭṭhaṃ kāretīti purisindriyaṃ. Anupālanalakkhaṇe indaṭṭhaṃ kāretīti jīvitindriyaṃ. Sukhalakkhaṇe indaṭṭhaṃ kāretīti sukhindriyaṃ. Dukkhasomanassa domanassa upekkhālakkhaṇe indaṭṭhaṃ kāretīti upekkhindriyaṃ. Adhimokkhalakkhaṇe indaṭṭhaṃ kāretīti saddhindriyaṃ. Paggahalakkhaṇe indaṭṭhaṃ kāretīti vīriyindriyaṃ. Upaṭṭhānalakkhaṇe indaṭṭhaṃ kāretīti satindriyaṃ. Avikkhepalakkhaṇe indaṭṭhaṃ kāretīti samādhindriyaṃ. Dassanalakkhaṇe indaṭṭhaṃ kāretīti paññindriyaṃ. Anaññātaññassāmīti pavatte jānanalakkhaṇe indaṭṭhaṃ kāretīti anaññātaññassāmītindriyaṃ. Ñātānaṃyeva dhammānaṃ puna ājānane indaṭṭhaṃ kāretīti aññindriyaṃ. Aññātāvībhāve indaṭṭhaṃ kāretīti aññātāvindriyaṃ.

Idha suttantabhājanīyaṃ nāma na gahitaṃ. Kasmā? Suttante imāya paṭipāṭiyā bāvīsatiyā indriyānaṃ anāgatattā. Suttantasmiñhi katthaci dve indriyāni kathitāni, katthaci tīṇi, katthaci pañca. Evaṃ pana nirantaraṃ dvāvīsati āgatāni nāma natthi. Ayaṃ tāvettha aṭṭhakathānayo. Ayaṃ pana aparo nayo – etesu hi

Atthato lakkhaṇādīhi, kamato ca vijāniyā;

Bhedābhedā tathā kiccā, bhūmito ca vinicchayaṃ.

Tattha cakkhādīnaṃ tāva ‘‘cakkhatīti cakkhū’’tiādinā nayena attho pakāsito. Pacchimesu pana tīsu paṭhamaṃ ‘pubbabhāge anaññātaṃ amataṃ padaṃ catusaccadhammaṃ vā jānissāmī’ti evaṃ paṭipannassa uppajjanato indriyaṭṭhasambhavato ca anaññātaññassāmītindriyanti vuttaṃ. Dutiyaṃ ājānanato ca indriyaṭṭhasambhavato ca aññindriyaṃ. Tatiyaṃ aññātāvino catūsu saccesu niṭṭhitañāṇakiccassa khīṇāsavasseva uppajjanato indriyaṭṭhasambhavato ca aññātāvindriyaṃ.

Ko panesa indriyaṭṭho nāmāti? Indaliṅgaṭṭho indriyaṭṭho, indadesitaṭṭho indriyaṭṭho, indadiṭṭhaṭṭho indriyaṭṭho, indasiṭṭhaṭṭho indriyaṭṭho, indajuṭṭhaṭṭho indriyaṭṭho. So sabbopi idha yathāyogaṃ yujjati. Bhagavā hi sammāsambuddho paramissariyabhāvato indo. Kusalākusalañca kammaṃ kammesu kassaci issariyābhāvato. Tenevettha kammasañjanitāni indriyāni kusalākusalakammaṃ ulliṅgenti. Tena ca siṭṭhānīti indaliṅgaṭṭhena indasiṭṭhaṭṭhena ca indriyāni. Sabbāneva panetāni bhagavatā yathābhūtato pakāsitāni ca abhisambuddhāni cāti indadesitaṭṭhena indadiṭṭhaṭṭhena ca indriyāni. Teneva bhagavatā munindena kānici gocarāsevanāya, kānici bhāvanāsevanāya sevitānīti indajuṭṭhaṭṭhenapi indriyāni. Apica ādhipaccasaṅkhātena issariyaṭṭhenāpi etāni indriyāni. Cakkhuviññāṇādippavattiyañhi cakkhādīnaṃ siddhamādhipaccaṃ; tasmiṃ tikkhe tikkhattā mande ca mandattāti. Ayaṃ tāvettha ‘atthato’ vinicchayo.


以下是巴利文的完整直译：
现在接下来是感官的分别，二十个的计算部分。感官是指有限的法的显现。现在为了显示这些，首先提到眼根等。在这里，眼根是指通过眼门所见的。耳根、鼻根、舌根、身根是指通过身门所见的。意根是指通过意的特征所见的。女性根是指女性的显现。男性根是指男性的显现。生命根是指生命的显现。快乐根是指快乐的显现。苦、快乐、不快乐、超越的特征是指超越根。意志根是指意志的显现。精进根是指精进的显现。正念根是指正念的显现。定根是指定的显现。智慧根是指智慧的显现。无我相的显现是指无我相根。对于亲属的法再一次显现是指其他根。对于他者的显现是指他者根。
在这里，经典的分别解释没有被包含。为什么？在经典中，按照这个修行法，二十个感官是未来的。在经典中，有时提到两个感官，有时提到三个，有时提到五个。这样一来，连续的二十个未来的感官是不存在的。这是这里的注释内容。这是另一种解释——在这些法中，
在意义上、特征等方面，应该被理解；
在分类和不分类方面以及在功能上进行判断。
在这里，眼等的特征通过“眼者即眼”这样的方式被显现。在后面的三者中，第一是“在前分的无我无死的涅槃或四圣谛法中我会知道”，因此被称为无我相根，因其存在于感官的产生中。第二是因为再一次显现的特征和感官的产生，因此被称为其他根。第三是因为已知的四个真理的完成以及已灭尽的阿罗汉的产生，因此被称为他者根。
那么，这个感官的特征是什么呢？是指感官的特征、感官的显现、感官的视见、感官的显现、感官的结合。所有这些在这里都适用。因为世尊完全觉悟者由于至高的主宰而成为“天”。善恶的行为在行为中由于某种主宰而成为“主宰”。因此，这里感官的生起与善恶行为相应。因而这些地方的特征是感官的特征。所有这些都由世尊如实显现并被完全觉悟。因而世尊通过某些行为的修习、某些修行的修习，显现出感官的结合。此外，依主宰的定义也有这些感官。眼识等的作用中，眼等的特征是确实的；在这个方面，敏锐的敏锐和迟钝的迟钝。这里的定义就是这样。


‘Lakkhaṇādīhī’ti lakkhaṇarasapaccupaṭṭhānapadaṭṭhānehipi cakkhādīnaṃ vinicchayaṃ vijāniyāti attho. Tāni nesaṃ lakkhaṇādīni heṭṭhā vuttanayāneva. Paññindriyādīni hi cattāri atthato amohoyeva. Sesāni tattha sarūpenevāgatāni.

‘Kamato’ti ayampi desanākkamova. Tattha ajjhattadhammaṃ pariññāya ariyabhūmipaṭilābho hotīti attabhāvapariyāpannāni cakkhundriyādīni paṭhamaṃ desitāni. So panattabhāvo yaṃ dhammaṃ upādāya itthīti vā purisoti vā saṅkhaṃ gacchati, ayaṃ soti nidassanatthaṃ tato itthindriyaṃ purisindriyañca . So duvidhopi jīvitindriyapaṭibaddhavuttīti ñāpanatthaṃ tato jīvitindriyaṃ. Yāva tassa pavatti tāva etesaṃ vedayitānaṃ anivatti. Yaṃ kiñci vedayitaṃ sabbaṃ taṃ sukhadukkhanti ñāpanatthaṃ tato sukhindriyādīni. Taṃnirodhatthaṃ pana ete dhammā bhāvetabbāti paṭipattidassanatthaṃ tato saddhādīni. Imāya paṭipattiyā esa dhammo paṭhamaṃ attani pātubhavatīti paṭipattiyā amoghabhāvadassanatthaṃ tato anaññātaññassāmītindriyaṃ. Tasseva phalattā tato anantaraṃ bhāvetabbattā ca tato aññindriyaṃ. Ito paraṃ bhāvanāya imassa adhigamo, adhigate ca panimasmiṃ natthi kiñci uttari karaṇīyanti ñāpanatthaṃ ante paramassāsabhūtaṃ aññātāvindriyaṃ desitanti ayamettha kamo.

‘Bhedābhedā’ti jīvitindriyasseva cettha bhedo. Tañhi rūpajīvitindriyaṃ arūpajīvitindriyanti duvidhaṃ hoti. Sesānaṃ abhedoti evamettha bhedābhedato vinicchayaṃ vijāniyā.

‘Kiccā’ti kiṃ indriyānaṃ kiccanti ce? Cakkhundriyassa tāva ‘‘cakkhāyatanaṃ cakkhuviññāṇadhātuyā taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ indriyapaccayena paccayo’’ti vacanato yaṃ taṃ indriyapaccayabhāvena sādhetabbaṃ attano tikkhamandādibhāvena cakkhuviññāṇādidhammānaṃ tikkhamandādisaṅkhātaṃ attākārānuvattāpanaṃ idaṃ ‘kiccaṃ’. Evaṃ sotaghānajivhākāyānaṃ. Manindriyassa pana sahajātadhammānaṃ attano vasavattāpanaṃ, jīvitindriyassa sahajātadhammānupālanaṃ, itthindriyapurisindriyānaṃ itthipurisanimittakuttākappākārānuvidhānaṃ, sukhadukkhasomanassadomanassindriyānaṃ sahajātadhamme abhibhavitvā yathāsakaṃ oḷārikākārānupāpanaṃ, upekkhindriyassa santapaṇītamajjhattākārānupāpanaṃ, saddhādīnaṃ paṭipakkhābhibhavanaṃ sampayuttadhammānañca pasannākārādibhāvasampāpanaṃ, anaññātaññassāmītindriyassa saṃyojanattayappahānañceva sampayuttakānañca tappahānābhimukhabhāvakaraṇaṃ, aññindriyassa kāmarāgabyāpādāditanukaraṇapahānañceva sahajātānañca attano vasānuvattāpanaṃ, aññātāvindriyassa sabbakiccesu ussukkappahānañceva amatābhimukhabhāvapaccayatā ca sampayuttānanti evamettha kiccato vinicchayaṃ vijāniyā.

‘Bhūmito’ti cakkhusotaghānajivhākāyaitthipurisasukhadukkhadomanassindriyāni cettha kāmāvacarāneva . Manindriyajīvitindriyaupekkhindriyāni, saddhāvīriyasatisamādhipaññindriyāni ca catubhūmipariyāpannāni. Somanassindriyaṃ kāmāvacara-rūpāvacara-lokuttaravasena bhūmittayapariyāpannaṃ. Avasāne tīṇi lokuttarānevāti evaṃ bhūmito vinicchayaṃ vijāniyā. Evañhi vijānanto –

Saṃvegabahulo bhikkhu, ṭhito indriyasaṃvare;

Indriyāni pariññāya, dukkhassantaṃ nigacchatīti.



以下是巴利文的完整直译：
“特征等”是指通过特征、味道、处所等方面来理解眼等的判断。这些特征在前面所说的方式中已经提到。智慧根等确实是四个意义上是无漏的。其余的在这里是以相同的性质出现。
“因缘”也是这个教导的内容。在这里，通过内在法的了解，获得圣地的进入，因此以身体的存在为范围的眼根等首先被讲述。这个身体的存在是指以此法为基础的女性或男性的概念，因此这里是为了说明女性根和男性根。这个是双重的生命根与其相关的现象，因此为了说明这里的生命根。直到这一过程，这些感受是不会停止的。任何感受的存在都是快乐或痛苦，因此为了说明这里的快乐根等。为了断除这些法，应该修习这些法，因此为了显示修行的过程，信根等被提到。通过这个修行法，这个法首先在自身中显现，因此为了显示修行的无漏性，智慧根被提到。由于其果实，因此接下来应该修习，因此被称为其他根。进一步的修习中，这个获得是没有任何可做的，因此为了说明这里的至高无上的他者根。
“分类和不分类”是指这里的生命根。它是色界生命根和无色界生命根的双重性。其他的则是没有分类的，因此在这里通过分类和不分类的判断来理解。
“功能”是指感官的功能是什么呢？眼根的功能是“眼所依的眼识及与之相应的法的因缘”，因此以感官的因缘来理解，作为自身的敏锐、迟钝等的眼识等法的敏锐、迟钝的特征的维持，这是“功能”。同样的适用于耳根、鼻根、舌根、身根。意根的功能是自然生成的法的维持，生命根的功能是自然生成法的保养，女性根和男性根的功能是根据女性和男性的特征进行维持，快乐、痛苦、不快乐根的功能是超越自然法的影响，超越根的功能是维持适中的特征，信根等的功能是通过反对的影响来维持相应的法的特征，智慧根的功能是通过三种束缚的断除和相应的法的断除，其他根的功能是欲望、贪婪等的影响和自然法的维持，至高无上的他者根的功能是对所有事情的觉醒和无死的特征的因缘，这样在这里通过功能的判断来理解。
“领域”是指眼、耳、鼻、舌、身、女性、男性、快乐、痛苦、不快乐的根，这些都是欲界的。意根、生命根、超越根、信根、精进根、正念根、定根和智慧根则是四种领域所包含的。快乐根是欲界、色界和出世间的，因此是领域的范围。在最后三者中，只有出世间的，因此通过领域的判断来理解。正如这样理解—
充满觉醒的比丘，站立于感官的控制中；
通过了解感官，走向苦的尽头。

220. Niddesavāre ‘‘yaṃ cakkhu catunnaṃ mahābhūtāna’’ntiādi sabbaṃ dhammasaṅgaṇiyaṃ padabhājane (dha. sa. aṭṭha. 595 ādayo) vuttanayeneva veditabbaṃ. Vīriyindriyasamādhindriyaniddesādīsu ca sammāvāyāmo micchāvāyāmo sammāsamādhi micchāsamādhītiādīni na vuttāni. Kasmā? Sabbasaṅgāhakattā. Sabbasaṅgāhakāni hi idha indriyāni kathitāni. Evaṃ santepettha dasa indriyāni lokiyāni kāmāvacarāneva, tīṇi lokuttarāni, nava lokiyalokuttaramissakānīti.

Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā.

2. Pañhāpucchakavaṇṇanā

221. Pañhāpucchake sabbesampi indriyānaṃ kusalādivibhāgo pāḷinayānusāreneva veditabbo.

223. Ārammaṇattikesu pana sattindriyā anārammaṇāti cakkhusotaghānajivhākāyaitthipurisindriyāni sandhāya vuttaṃ. Jīvitindriyaṃ pana arūpamissakattā idha anābhaṭṭhaṃ. Dvindriyāti dve indriyā; sukhadukkhadvayaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Tañhi ekantaparittārammaṇaṃ. Domanassindriyaṃ siyā parittārammaṇaṃ, siyā mahaggatārammaṇanti kāmāvacaradhamme ārabbha pavattikāle parittārammaṇaṃ hoti , rūpāvacarārūpāvacare pana ārabbha pavattikāle mahaggatārammaṇaṃ, paṇṇattiṃ ārabbha pavattikāle navattabbārammaṇaṃ. Navindriyā siyā parittārammaṇāti manindriyajīvitindriyasomanassindriyaupekkhindriyāni ceva saddhādipañcakañca sandhāya idaṃ vuttaṃ. Jīvitindriyañhi rūpamissakattā anārammaṇesu rūpadhammesu saṅgahitampi arūpakoṭṭhāsena siyāpakkhe saṅgahitaṃ.

Cattāri indriyānīti sukhadukkhadomanassaaññātāvindriyāni. Tāni hi maggārammaṇattike na bhajanti. Maggahetukanti sahajātahetuṃ sandhāya vuttaṃ. Vīriyavīmaṃsājeṭṭhakakāle siyā maggādhipati, chandacittajeṭṭhakakāle siyā navattabbā.

Dasindriyāsiyā uppannā, siyā uppādinoti satta rūpindriyāni tīṇi ca vipākindriyāni sandhāyetaṃ vuttaṃ. Dasindriyāni domanassena saddhiṃ heṭṭhā vuttāneva. Tattha domanassindriyaṃ paṇṇattiṃ ārabbha pavattikāle navattabbārammaṇaṃ, sesāni nibbānapaccavekkhaṇakālepi. Tīṇindriyāni bahiddhārammaṇānīti tīṇi lokuttarindriyāni. Cattārīti sukhadukkhasomanassadomanassāni. Tāni hi ajjhattadhammepi bahiddhādhammepi ārabbha pavattanti. Aṭṭhindriyāti manindriyajīvitindriyaupekkhindriyāni ceva saddhādipañcakañca. Tattha ākiñcaññāyatanakāle navattabbārammaṇatā veditabbā.

Iti imasmimpi pañhāpucchake dasindriyāni kāmāvacarāni, tīṇi lokuttarāni, nava lokiyalokuttaramissakāneva kathitānīti. Ayampi abhidhammabhājanīyena saddhiṃ ekaparicchedova hoti. Ayaṃ pana indriyavibhaṅgo dveparivaṭṭaṃ nīharitvā bhājetvā dassitoti.

Sammohavinodaniyā vibhaṅgaṭṭhakathāya

Indriyavibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.

6. Paṭiccasamuppādavibhaṅgo

1. Suttantabhājanīyaṃ uddesavāravaṇṇanā



以下是巴利文的完整直译：
在解说段中,"眼是四大种"等所有内容应该按照法集论中的词义解释的方式来理解。在精进根、定根等的解说中,正精进、邪精进、正定、邪定等没有被提到。为什么?因为是全面包含的。这里讲述的感官是全面包含的。即使如此,这里十个感官是世间的欲界法,三个是出世间的,九个是世间和出世间混合的。
阿毗达摩分别解释完毕。
问题解答的解释
在问题解答中,所有感官的善等分类应该按照巴利文的方式来理解。
在所缘三法中,七根无所缘是指眼、耳、鼻、舌、身、女性、男性根。生命根由于混合无色,这里没有被提到。二根是指两个根;这是指乐和苦两个。它们确实只是少量所缘。忧根可能是少量所缘,可能是广大所缘,即在以欲界法为所缘时是少量所缘,在以色界无色界法为所缘时是广大所缘,在以概念为所缘时是不可说所缘。九根可能是少量所缘,这是指意根、生命根、喜根、舍根以及信等五根。生命根虽然由于混合色法而被包括在无所缘的色法中,但由于无色部分而被包括在可能的部分。
四根是指乐、苦、忧、具知根。它们在道所缘三法中不被分类。道因是指俱生因。在精进和慧为主导时可能是道增上,在欲和心为主导时可能是不可说。
十根可能是已生,可能是将生,这是指七色根和三异熟根。十根与忧根一起如前所述。其中忧根在以概念为所缘时是不可说所缘,其余在观察涅槃时也是。三根是外所缘,是指三出世间根。四根是指乐、苦、喜、忧。它们确实缘取内法和外法而生起。八根是指意根、生命根、舍根以及信等五根。其中在无所有处时应该理解为不可说所缘。
因此,在这个问题解答中也是,十根是欲界的,三根是出世间的,九根是世间和出世间混合的。这与阿毗达摩分别解释是同一个部分。这个感官分别解释是通过两个转变来分别显示的。
迷惑的解说部分
感官分别解释完成。
缘起分别解释
经分别解释的列举段解释

225. Idāni tadanantare paṭiccasamuppādavibhaṅge yā ‘‘ayaṃ avijjāpaccayā saṅkhārā’’tiādinā nayena tanti nikkhittā, tassā atthasaṃvaṇṇanaṃ karontena vibhajjavādimaṇḍalaṃ otaritvā ācariye anabbhācikkhantena sakasamayaṃ avokkamantena parasamayaṃ anāyūhantena suttaṃ appaṭibāhantena vinayaṃ anulomentena mahāpadese olokentena dhammaṃ dīpentena atthaṃ saṅgahantena tamevatthaṃ puna āvattetvā aparehipi pariyāyehi niddisantena ca yasmā atthasaṃvaṇṇanā kātabbā hoti, pakatiyāpi ca dukkarāva paṭiccasamuppādassa atthasaṃvaṇṇanā, yathāhu porāṇā –

‘‘Saccaṃ satto paṭisandhi, paccayākārameva ca;

Duddasā caturo dhammā, desetuñca sudukkarā’’ti.

Tasmā ‘‘aññatra āgamādhigamappattehi na sukarā paṭiccasamuppādassa atthavaṇṇanā’’ti paritulayitvā –

Vattukāmo ahaṃ ajja, paccayākāravaṇṇanaṃ;

Patiṭṭhaṃ nādhigacchāmi, ajjhogāḷhova sāgaraṃ.

Sāsanaṃ panidaṃ nānā-desanānayamaṇḍitaṃ;

Pubbācariyamaggo ca, abbocchinno pavattati.

Yasmā tasmā tadubhayaṃ, sannissāyatthavaṇṇanaṃ;

Ārabhissāmi etassa, taṃ suṇātha samāhitā.

Vuttañhetaṃ pubbācariyehi –

‘‘Yo kocimaṃ aṭṭhiṃ katvā suṇeyya,

Labhetha pubbāpariyaṃ visesaṃ;

Laddhāna pubbāpariyaṃ visesaṃ,

Adassanaṃ maccurājassa gacche’’ti.

Avijjāpaccayāsaṅkhārātiādīsu hi āditoyeva tāva –

Desanābhedato attha-lakkhaṇekavidhādito;

Aṅgānañca vavatthānā, viññātabbo vinicchayo.

Tattha ‘desanābhedato’ti bhagavato hi vallihārakānaṃ catunnaṃ purisānaṃ valliggahaṇaṃ viya ādito vā majjhato vā paṭṭhāya yāva pariyosānaṃ, tathā pariyosānato vā majjhato vā paṭṭhāya yāva ādīti catubbidhā paṭiccasamuppādadesanā. Yathā hi vallihārakesu catūsu purisesu eko valliyā mūlameva paṭhamaṃ passati, so taṃ mūle chetvā sabbaṃ ākaḍḍhitvā ādāya kamme upaneti, evaṃ bhagavā ‘‘iti kho, bhikkhave, avijjāpaccayā saṅkhārā…pe… jātipaccayā jarāmaraṇa’’nti ādito (ma. ni. 1.402) paṭṭhāya yāva pariyosānāpi paṭiccasamuppādaṃ deseti.

Yathā pana tesu purisesu eko valliyā majjhaṃ paṭhamaṃ passati, so majjhe chinditvā uparibhāgaṃyeva ākaḍḍhitvā ādāya kamme upaneti, evaṃ bhagavā ‘‘tassa taṃ vedanaṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandī; yā vedanāsu nandī, tadupādānaṃ, tassupādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jātī’’ti (ma. ni. 1.409; saṃ. ni. 

以下是巴利文的完整直译：
现在接下来在缘起的分别中，像“这是由于无明所引起的行”这样的话已经被抛弃。为了阐明其意义，经过分析的讨论圈，下降至老师所讲述的内容，自己在适当的时候进行阐释，别人不需要过多解释，经典的内容不被排斥，戒律的内容被遵循，广大的教义被观察，法被宣扬，意义被汇聚，因此在此处再次回到同样的主题，进一步以其他的方式进行阐释，因为意义的阐明是必须的，实际上缘起的意义是困难的，正如古人所说—
“确实，存在的再生，因缘的法则也如此；
难以理解的四法，教导也非常困难。”
因此，“在没有获得经典的情况下，缘起的意义并不容易”这样总结—
“今天我想说，因缘法则的阐明；
但我没有获得基础，犹如沉没在海洋。”
而这个教义则是装饰着多种教导的内容；
前师的道路也被阻断。
因此，这两个内容的阐明，
我将开始阐述这个，请你们专心听。
这正是前师所说的—
“如果有人听到这段教义，
将获得前所未有的特殊；
获得前所未有的特殊，
将不见于死王的境界。”
“由于无明所引起的行”等等在开头即已提到—
从教导的分解到意义的特征等，
以及部分的确定，应该被理解为判断。
在这里“从教导的分解”是指世尊对四种人所讲的教导，
就像在抓住绳索的过程中，从开始到结束，
以及从结束到开始，四种缘起的教导。
正如在抓住绳子的四个人中，有一个人首先看到绳子的根部，
他会将根部切断，抓住所有的部分，进行工作，
世尊也是如此，“正是如此，比丘们，由无明所引起的行……等……因生而有老死”，从开始到结束也在教导缘起。
而在这些人中，有一个人首先看到绳子的中间，
他会切断中间部分，只抓住上面的部分，进行工作，
世尊也如此，“当他对这种感受生起欢喜、欢喜、安住时，欢喜就会生起；在感受中生起欢喜，依赖于这种欢喜，因欢喜而生起存在，因存在而生起再生”。

3.5) majjhato paṭṭhāya yāva pariyosānāpi deseti.

Yathā ca tesu purisesu eko valliyā aggaṃ paṭhamaṃ passati, so agge gahetvā aggānusārena yāva mūlā sabbaṃ ādāya kamme upaneti, evaṃ bhagavā ‘‘jātipaccayā jarāmaraṇanti iti kho panetaṃ vuttaṃ, jātipaccayā nu kho, bhikkhave, jarāmaraṇaṃ no vā kathaṃ vā ettha hotī’’ti? ‘‘Jātipaccayā, bhante, jarāmaraṇaṃ; evaṃ no ettha hoti – jātipaccayā jarāmaraṇa’’nti. ‘‘Bhavapaccayā jāti…pe… avijjāpaccayā saṅkhārāti iti kho panetaṃ vuttaṃ, avijjāpaccayā nu kho, bhikkhave, saṅkhārā no vā kathaṃ vā ettha hotī’’ti? ‘‘Avijjāpaccayā, bhante, saṅkhārā; evaṃ no ettha hoti – avijjāpaccayā saṅkhārā’’ti pariyosānato paṭṭhāya yāva āditopi paṭiccasamuppādaṃ deseti.

Yathā pana tesu purisesu eko valliyā majjhameva paṭhamaṃ passati, so majjhe chinditvā heṭṭhā otaranto yāva mūlā ādāya kamme upaneti , evaṃ bhagavā ‘‘ime, bhikkhave, cattāro āhārā kiṃ nidānā, kiṃ samudayā, kiṃ jātikā, kiṃ pabhavā? Ime cattāro āhārā taṇhānidānā, taṇhāsamudayā, taṇhājātikā, taṇhāpabhavā. Taṇhā cāyaṃ, bhikkhave, kiṃ nidānā? Vedanā, phasso, saḷāyatanaṃ, nāmarūpaṃ, viññāṇaṃ. Saṅkhārā kiṃ nidānā…pe… saṅkhārā avijjānidānā, avijjāsamudayā, avijjājātikā, avijjāpabhavā’’ti (saṃ. ni. 2.11) majjhato paṭṭhāya yāva ādito deseti.

Kasmā panevaṃ desetīti? Paṭiccasamuppādassa samantabhaddakattā, sayañca desanāvilāsappattattā. Samantabhaddako hi paṭiccasamuppādo tato tato ñāyappaṭivedhāya saṃvattatiyeva. Desanāvilāsappatto ca bhagavā catuvesārajjappaṭisambhidāyogena catubbidhagambhīrabhāvappattiyā ca. So desanāvilāsappattattā nānānayeheva dhammaṃ deseti. Visesato panassa yā ādito paṭṭhāya anulomadesanā, sā pavattikāraṇavibhāgasammūḷhaṃ veneyyajanaṃ samanupassato yathāsakehi kāraṇehi pavattisandassanatthaṃ uppattikkamasandassanatthañca pavattitāti ñātabbā.

Yā pariyosānato paṭṭhāya paṭilomadesanā, sā ‘‘kicchaṃ vatāyaṃ loko āpanno jāyati ca jīyati ca mīyati cā’’ti (dī. ni. 

以下是巴利文的完整直译：
从中间开始直到结束也在教导。
正如在这些人中,有一个人首先看到绳子的顶端,他会抓住顶端,沿着顶端一直到根部抓住所有部分,进行工作,世尊也如此,"因生而有老死,这是所说的,比丘们,是否因生而有老死,或者在这里是如何的?" "尊者,因生而有老死;我们在这里认为是因生而有老死。" "因有而有生……乃至……因无明而有行,这是所说的,比丘们,是否因无明而有行,或者在这里是如何的?" "尊者,因无明而有行;我们在这里认为是因无明而有行。"从结束开始直到开头也在教导缘起。
正如在这些人中,有一个人首先看到绳子的中间,他会切断中间,向下延伸直到根部抓住所有部分,进行工作,世尊也如此,"比丘们,这四种食物是什么因,什么集,什么生,什么源?这四种食物是以爱为因,以爱为集,以爱为生,以爱为源。比丘们,这爱是什么因?受、触、六入、名色、识。行是什么因……乃至……行是以无明为因,以无明为集,以无明为生,以无明为源。"从中间开始直到开头在教导。
为什么这样教导呢?因为缘起是全面美好的,自身也达到了教导的巧妙。因为缘起是全面美好的,从各个方面都能导向正道的证悟。世尊也达到了教导的巧妙,通过四无畏和四无碍解的结合,以及达到四种深奥的境界。他因为达到了教导的巧妙,以各种方法来教导法。特别是,从开头开始的顺序教导,是为了对于迷惑于存在原因的众生,显示各自的原因和存在的顺序而进行的,应该这样理解。
从结尾开始的逆序教导,是为了"这个世间确实陷入困难,生、老、死"

2.57) ādinā nayena kicchāpannaṃ lokamanuvilokayato pubbabhāgappaṭivedhānusārena tassa tassa jarāmaraṇādikassa dukkhassa attanādhigatakāraṇasandassanatthaṃ. Yā pana majjhato paṭṭhāya yāva ādi, sā āhāranidānavavatthāpanānusārena yāva atītaṃ addhānaṃ atiharitvā puna atītaddhato pabhuti hetuphalapaṭipāṭisandassanatthaṃ. Yā pana majjhato paṭṭhāya yāva pariyosānā pavattā, sā paccuppanne addhāne anāgataddhahetusamuṭṭhānato pabhuti anāgataddhasandassanatthaṃ. Tāsu yā sā pavattikāraṇasammūḷhassa veneyyajanassa yathāsakehi kāraṇehi pavattisandassanatthaṃ uppattikkamasandassanatthañca ādito paṭṭhāya anulomadesanā vuttā, sā idha nikkhittāti veditabbā.

Kasmā panettha avijjā ādito vuttā? Kiṃ pakativādīnaṃ pakati viya avijjāpi akāraṇaṃ mūlakāraṇaṃ lokassāti? Na akāraṇaṃ. ‘‘Āsavasamudayā avijjāsamudayo’’ti hi avijjāya kāraṇaṃ vuttaṃ. Atthi pana pariyāyo yena mūlakāraṇaṃ siyā. Ko pana soti? Vaṭṭakathāya sīsabhāvo. Bhagavā hi vaṭṭakathaṃ kathento dve dhamme sīsaṃ katvā kathesi – avijjaṃ vā bhavataṇhaṃ vā. Yathāha – ‘‘purimā, bhikkhave, koṭi na paññāyati avijjāya ‘ito pubbe avijjā nāhosi, atha pacchā samabhavī’ti. Evañcetaṃ, bhikkhave, vuccati, atha ca pana paññāyati ‘idappaccayā avijjā’’ti (a. ni. 10.61); bhavataṇhaṃ vā, yathāha – ‘‘purimā, bhikkhave, koṭi na paññāyati bhavataṇhāya ‘ito pubbe bhavataṇhā nāhosi, atha pacchā samabhavī’ti. Evañcetaṃ, bhikkhave, vuccati, atha ca pana paññāyati ‘idappaccayā bhavataṇhā’’ti (a. ni. 10.62).

Kasmā pana bhagavā vaṭṭakathaṃ kathento ime dveva dhamme sīsaṃ katvā kathesīti? Sugatiduggatigāmino kammassa visesahetubhūtattā. Duggatigāmino hi kammassa visesahetu avijjā. Kasmā? Yasmā avijjābhibhūto puthujjano, aggisantāpalaguḷābhighātaparissamābhibhūtā vajjhagāvī tāya parissamāturatāya nirassādampi attano anatthāvahampi ca uṇhodakapānaṃ viya, kilesasantāpato nirassādampi duggativinipātato ca attano anatthāvahampi pāṇātipātādimanekappakāraṃ duggatigāmikammaṃ ārabhati. Sugatigāmino pana kammassa visesahetu bhavataṇhā. Kasmā? Yasmā bhavataṇhābhibhūto puthujjano, yathā vuttappakārā gāvī sītudakataṇhāya saassādaṃ attano parissamavinodanañca sītudakapānaṃ viya, kilesasantāpavirahato saassādaṃ sugatisampāpanena attano duggatidukkhaparissamavinodanañca pāṇātipātāveramaṇīādimanekappakāraṃ sugatigāmikammaṃ ārabhati.

Etesu pana vaṭṭakathāya sīsabhūtesu dhammesu katthaci bhagavā ekadhammamūlikaṃ desanaṃ deseti, seyyathidaṃ – ‘‘iti kho, bhikkhave, avijjūpanisā saṅkhārā, saṅkhārūpanisaṃ viññāṇa’’ntiādi (saṃ. ni. 2.23). Tathā ‘‘upādānīyesu, bhikkhave, dhammesu assādānupassino viharato taṇhā pavaḍḍhati, taṇhāpaccayā upādāna’’ntiādi (saṃ. ni. 2.52). Katthaci ubhayamūlikampi, seyyathidaṃ – ‘‘avijjānīvaraṇassa, bhikkhave, bālassa taṇhāya sampayuttassa evamayaṃ kāyo samudāgato. Iti ayañceva kāyo bahiddhā ca nāmarūpaṃ itthetaṃ dvayaṃ, dvayaṃ paṭicca phasso, saḷevāyatanāni yehi phuṭṭho bālo sukhadukkhaṃ paṭisaṃvedetī’’tiādi (saṃ. ni. 

以下是巴利文的完整直译：
从开头开始，直到结束也在教导。
正如在观察到艰难的世间时，依据前半部分的理解，展示每个老死等痛苦的自我获得的因缘。至于从中间开始，直到开头的教导，是通过食物的因缘建立起的，经过过去的时间，再从过去的角度展示因果法则。从中间开始，直到结束的教导，是为了展示当前的因缘和未来的因缘。对于那些因缘的迷惑，依据特定的原因进行发生的展示，应该理解为从开头开始的顺序教导。
那么这里为什么从无明开始讲述呢？无明是否像自然法则一样，是世间的根本因缘呢？不是根本因缘。“因烦恼的生起而生起无明”，这是无明的因缘。确实有某种方式使其成为根本因缘。那么是什么呢？是轮回的本质。世尊在讲述轮回时，讲述了两个法的本质——无明或生的渴望。正如所说——“比丘们，早期的世间没有无明，后来才有的。”这就是这样，比丘们被称为“因缘而生的无明”。
生的渴望又如何呢？正如所说——“比丘们，早期的世间没有生的渴望，后来才有的。”这就是这样，比丘们被称为“因缘而生的生的渴望”。
那么为什么世尊在讲述轮回时只讲这两个法的本质呢？因为善道和恶道的众生因果的特别原因。恶道的众生因果的特别原因是无明。为什么呢？因为被无明所覆盖的凡夫，如同被强烈的风暴所击打，因这种困扰而感到痛苦，甚至连自己的利益也无法获得，犹如温热的水饮用。因烦恼的煎熬而感到痛苦，因恶道的堕落而失去自己的利益，因而多次造作杀生等种种恶道的行为。而善道的众生因果的特别原因是生的渴望。为什么呢？因为被生的渴望所覆盖的凡夫，如同饮用温热的水，因这种困扰而感到痛苦，因远离烦恼而获得快乐，因而多次造作善道的行为。
在这些轮回的核心法中，世尊在某些地方教导了单一法的教导，例如——“正是如此，比丘们，因无明而有行，因行而有识”等等。又如“在依赖的法中，比丘们，观察快乐时，渴望会增长，因渴望而有依赖”等等。在某些地方两者都作为根本法，例如——“因无明的遮蔽而有愚者的渴望，这个身体是由此而生的。正是这个身体以及外在的名色，这两个法因触而生，愚者因触而体验快乐与痛苦”。

2.19). Tāsu tāsu desanāsu ‘‘avijjāpaccayā saṅkhārā’’ti ayamidha avijjāvasena ekadhammamūlikā desanāti veditabbā. Evaṃ tāvettha desanābhedato viññātabbo vinicchayo.

‘Atthato’ti avijjādīnaṃ padānaṃ atthato, seyyathidaṃ – pūretuṃ ayuttaṭṭhena kāyaduccaritādi avindiyaṃ nāma; aladdhabbanti attho. Taṃ avindiyaṃ vindatīti avijjā. Tabbiparītato kāyasucaritādi vindiyaṃ nāma. Taṃ vindiyaṃ na vindatīti avijjā. Khandhānaṃ rāsaṭṭhaṃ, āyatanānaṃ āyatanaṭṭhaṃ, dhātūnaṃ suññaṭṭhaṃ, saccānaṃ tathaṭṭhaṃ, indriyānaṃ ādhipateyyaṭṭhaṃ aviditaṃ karotīti avijjā. Dukkhādīnaṃ pīḷanādivasena vuttaṃ catubbidhaṃ catubbidhaṃ atthaṃ aviditaṃ karotītipi avijjā. Antavirahite saṃsāre sabbayonigatibhavaviññāṇaṭṭhitisattāvāsesu satte javāpetīti avijjā. Paramatthato avijjamānesu itthipurisādīsu javati, vijjamānesupi khandhādīsu na javatīti avijjā. Apica cakkhuviññāṇādīnaṃ vatthārammaṇānaṃ paṭiccasamuppādapaṭiccasamuppannānañca dhammānaṃ chādanatopi avijjā.

Yaṃ paṭicca phalameti so paccayo. Paṭiccāti na vinā tena; taṃ apaccakkhitvāti attho. Etīti uppajjati ceva pavattati cāti attho. Api ca upakārakaṭṭho paccayaṭṭho. Avijjā ca sā paccayo cāti avijjāpaccayo. Tasmā avijjāpaccayā.

Saṅkhatamabhisaṅkharontīti saṅkhārā. Apica avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārasaddena āgatasaṅkhārā cāti duvidhā saṅkhārā. Tattha puññāpuññāneñjābhisaṅkhārā tayo, kāyavacīcittasaṅkhārā tayoti ime cha avijjāpaccayā saṅkhārā . Te sabbepi lokiyakusalākusalacetanāmattameva honti.

Saṅkhatasaṅkhāro, abhisaṅkhatasaṅkhāro, abhisaṅkharaṇasaṅkhāro, payogābhisaṅkhāroti ime pana cattāro saṅkhārasaddena āgatasaṅkhārā. Tattha ‘‘aniccā vata saṅkhārā’’tiādīsu (dī. ni. 2.221, 272; saṃ. ni. 1.186; 2.143) vuttā sabbepi sappaccayā dhammā ‘saṅkhatasaṅkhārā’ nāma. Kammanibbattā tebhūmakā rūpārūpadhammā ‘abhisaṅkhatasaṅkhārā’ti aṭṭhakathāsu vuttā. Tepi ‘‘aniccā vata saṅkhārā’’ti ettheva saṅgahaṃ gacchanti. Visuṃ pana nesaṃ āgataṭṭhānaṃ na paññāyati. Tebhūmakakusalākusalacetanā pana ‘abhisaṅkharaṇakasaṅkhāro’ti vuccati. Tassa ‘‘avijjāgatoyaṃ, bhikkhave, purisapuggalo puññañce abhisaṅkharotī’’tiādīsu (saṃ. ni. 2.51) āgataṭṭhānaṃ paññāyati. Kāyikacetasikaṃ pana vīriyaṃ ‘payogābhisaṅkhāro’ti vuccati. So ‘‘yāvatikā abhisaṅkhārassa gati, tāvatikaṃ gantvā akkhāhataṃ maññe aṭṭhāsī’’tiādīsu (a. ni. 3.15) āgato.

Na kevalañca eteyeva, aññepi ‘‘saññāvedayitanirodhaṃ samāpajjantassa kho, āvuso visākha, bhikkhuno paṭhamaṃ nirujjhati vacīsaṅkhāro, tato kāyasaṅkhāro, tato cittasaṅkhāro’’tiādinā (ma. ni. 

以下是巴利文的完整直译：
在这些教导中，“由于无明所引起的行”，应理解为这是基于无明的单一法的教导。因此，从教导的分解来看，应当被理解为。
“在意义上”，无明等的词语的意义，例如——“无法圆满地达到的身体恶行等”，这是未获得的意义。获得未获得的意义，即是无明。依此类推，身体善行等是获得的意义。未获得的意义，即是无明。五蕴的聚合，六处的聚合，元素的空无，真理的聚合，感官的主宰，都是被无明所遮蔽。因痛苦等的压迫而被称为四种意义，都是被无明所遮蔽。因远离而在轮回中，所有生存的存在都是无明的。至于在绝对存在中，存在的男女等是显现的，而在存在的五蕴等中并不显现，这也是无明。此外，眼识等的基础对象的因缘法则所引起的法的遮蔽也是无明。
因缘所生的果。因缘即是没有缺失的；这意味着没有被排斥。此处意味着生起和发生。并且是有助于的因缘。无明也是因缘，因此是由于无明所引起的。
“造作是因缘而生”的是行。并且由于无明所引起的行，分为两类：一类是因缘所生的行。其中特别的善行和恶行的造作有三种，身体、言语、心的造作各有三种，这六种都是由于无明所引起的行。它们都是仅仅是世间的善恶意识而已。
因缘所生的行、造作的行、造作的造作，以及功能的造作，这四种是因缘所生的行。在“因无常而生的行”等等中，所说的都是有条件的法，称为“因缘所生的行”。因果所生的物质法则被称为“造作的行”，在注释中被提到。它们“因无常而生的行”在这里汇聚。然而，它们的来源并不明显。因果的善恶意识被称为“造作的造作”。在“因无明而有的，比丘们，若有人造作善行”中的来源是显现的。身体的心意的努力被称为“功能的造作”。它在“只要造作的去处，便会到达那里”中提到。
不仅仅是这些，还有其他的“当一个比丘进入感受的灭尽时，首先灭尽的是言语的造作，然后是身体的造作，最后是心的造作”等等。

1.464) nayena saṅkhārasaddena āgatā anekasaṅkhārā. Tesu natthi so saṅkhāro, yo saṅkhatasaṅkhāre saṅgahaṃ na gaccheyya. Ito paraṃ saṅkhārapaccayā viññāṇantiādīsu yaṃ vuttaṃ taṃ vuttanayeneva veditabbaṃ.

Avutte pana vijānātīti viññāṇaṃ. Namatīti nāmaṃ. Ruppatīti rūpaṃ. Āye tanoti, āyatañca nayatīti āyatanaṃ. Phusatīti phasso. Vedayatīti vedanā. Paritassatīti taṇhā. Upādiyatīti upādānaṃ. Bhavati bhāvayati cāti bhavo. Jananaṃ jāti. Jīraṇaṃ jarā. Maranti etenāti maraṇaṃ. Socanaṃ soko. Paridevanaṃ paridevo. Dukkhayatīti dukkhaṃ; uppādaṭṭhitivasena vā dvedhā khaṇatīti dukkhaṃ. Dummanassa bhāvo domanassaṃ. Bhuso āyāso upāyāso.

Sambhavantīti nibbattanti. Na kevalañca sokādīheva, atha kho sabbapadehi ‘sambhavantī’ti saddassa yojanā kātabbā. Itarathā hi ‘‘avijjāpaccayā saṅkhārā’’ti vutte kiṃ karontīti na paññāyeyyuṃ. ‘‘Sambhavantī’’ti pana yojanāya sati ‘‘avijjā ca sā paccayo cāti avijjāpaccayo; tasmā avijjāpaccayā saṅkhārā sambhavantī’’ti paccayapaccayuppannavavatthānaṃ kataṃ hoti. Esa nayo sabbattha.

Evanti niddiṭṭhanayanidassanaṃ. Tena avijjādīheva kāraṇehi, na issaranimmānādīhīti dasseti. Etassāti yathāvuttassa. Kevalassāti asammissassa sakalassa vā. Dukkhakkhandhassāti dukkhasamūhassa, na sattassa, na sukhasubhādīnaṃ. Samudayoti nibbatti. Hotīti sambhavati. Evamettha atthato viññātabbo vinicchayo.

‘Lakkhaṇādito’ti avijjādīnaṃ lakkhaṇādito, seyyathidaṃ – aññāṇalakkhaṇā avijjā, sammohanarasā, chādanapaccupaṭṭhānā, āsavapadaṭṭhānā. Abhisaṅkharaṇalakkhaṇā saṅkhārā, āyūhanarasā, cetanāpaccupaṭṭhānā, avijjāpadaṭṭhānā. Vijānanalakkhaṇaṃ viññāṇaṃ, pubbaṅgamarasaṃ, paṭisandhipaccupaṭṭhānaṃ, saṅkhārapadaṭṭhānaṃ, vatthārammaṇapadaṭṭhānaṃ vā. Namanalakkhaṇaṃ nāmaṃ, sampayogarasaṃ, avinibbhogapaccupaṭṭhānaṃ, viññāṇapadaṭṭhānaṃ. Ruppanalakkhaṇaṃ rūpaṃ, vikiraṇarasaṃ, abyākatapaccupaṭṭhānaṃ, viññāṇapadaṭṭhānaṃ. Āyatanalakkhaṇaṃ saḷāyatanaṃ, dassanādirasaṃ, vatthudvārabhāvapaccupaṭṭhānaṃ , nāmarūpapadaṭṭhānaṃ. Phusanalakkhaṇo phasso, saṅghaṭṭanaraso, saṅgatipaccupaṭṭhāno, saḷāyatanapadaṭṭhāno. Anubhavanalakkhaṇā vedanā, visayarasasambhogarasā, sukhadukkhapaccupaṭṭhānā, phassapadaṭṭhānā. Hetulakkhaṇā taṇhā, abhinandanarasā, atittibhāvapaccupaṭṭhānā, vedanāpadaṭṭhānā. Gahaṇalakkhaṇaṃ upādānaṃ, amuñcanarasaṃ, taṇhādaḷhattadiṭṭhipaccupaṭṭhānaṃ, taṇhāpadaṭṭhānaṃ. Kammakammaphalalakkhaṇo bhavo, bhāvanabhavanaraso, kusalākusalābyākatapaccupaṭṭhāno, upādānapadaṭṭhāno. Jātiādīnaṃ lakkhaṇādīni saccavibhaṅge vuttanayeneva veditabbāni. Evamettha lakkhaṇāditopi viññātabbo vinicchayo.

‘Ekavidhādito’ti ettha avijjā aññāṇādassanamohādibhāvato ekavidhā, appaṭipattimicchāpaṭipattito duvidhā tathā saṅkhārāsaṅkhārato, vedanāttayasampayogato tividhā, catusaccaappaṭivedhato catubbidhā, gatipañcakādīnavacchādanato pañcavidhā, dvārārammaṇato pana sabbesupi arūpadhammesu chabbidhatā veditabbā.


以下是巴利文的完整直译：
以这种方式出现的各种行。在这些中,没有一种行不包含在因缘所生的行中。从此以后,"由行而生识"等等所说的,应该按照已经说过的方式来理解。
未说的是,了知的是识。倾向的是名。被破坏的是色。延伸和引导的是处。接触的是触。感受的是受。渴求的是爱。执取的是取。存在和使存在的是有。生成的是生。衰老的是老。死亡的是死。忧愁的是忧。悲叹的是悲。痛苦的是苦;或者说由于生起和持续而两次破坏的是苦。不快的状态是忧。极度的疲惫是恼。
"生起"是指产生。不仅仅是忧等,而且所有的词都应该与"生起"这个词连接。否则,当说"由无明而有行"时,就不清楚它们做什么。但是当与"生起"连接时,"无明既是因又是缘,因此由无明而生行"这样就确立了因缘和所生法的关系。这个方法适用于所有情况。
"如此"是指示已经说明的方法。这表明只是由无明等原因,而不是由神的创造等。"这"是指已经说过的。"全部"是指不混杂的或完整的。"苦蕴"是指苦的集合,不是指有情,也不是指乐或净等。"集"是指生起。"有"是指产生。这就是从意义上应该理解的判断。
"从特征等"是指从无明等的特征等,例如 - 无明的特征是无知,作用是迷惑,现起是遮蔽,近因是漏。行的特征是造作,作用是积集,现起是意志,近因是无明。识的特征是了知,作用是领导,现起是结生,近因是行,或者说是所依和所缘。名的特征是倾向,作用是相应,现起是不可分离,近因是识。色的特征是被破坏,作用是分散,现起是无记,近因是识。六处的特征是处所,作用是看等,现起是所依和门,近因是名色。触的特征是接触,作用是撞击,现起是结合,近因是六处。受的特征是体验,作用是享受所缘之味,现起是乐和苦,近因是触。爱的特征是因,作用是欢喜,现起是不满足,近因是受。取的特征是执取,作用是不放,现起是爱的坚固和见,近因是爱。有的特征是业和业果,作用是存在和使存在,现起是善、不善和无记,近因是取。生等的特征等应该按照谛分别中所说的方式来理解。这就是从特征等应该理解的判断。
"从一种等"在这里,无明由于是无知、不见、痴等而为一种,由于不实行和错误实行而为两种,同样由于有为和无为而为两种,由于与三种受相应而为三种,由于不通达四谛而为四种,由于遮蔽五趣等的过患而为五种,但是由于门和所缘,在所有无色法中应该理解为六种。


Saṅkhārā sāsavavipākadhammadhammādibhāvato ekavidhā, kusalākusalato duvidhā tathā parittamahaggatahīnamajjhimamicchattaniyatāniyatato, tividhā puññābhisaṅkhārādibhāvato, catubbidhā catuyonisaṃvattanato, pañcavidhā pañcagatigāmito.

Viññāṇaṃ lokiyavipākādibhāvato ekavidhaṃ, sahetukāhetukādito duvidhaṃ, bhavattayapariyāpannato vedanāttayasampayogato ahetukaduhetukatihetukato ca tividhaṃ, yonigativasena catubbidhaṃ pañcavidhañca.

Nāmarūpaṃ viññāṇasannissayato kammapaccayato ca ekavidhaṃ, sārammaṇānārammaṇato duvidhaṃ, atītādito tividhaṃ, yonigativasena catubbidhaṃ pañcavidhañca.

Saḷāyatanaṃ sañjātisamosaraṇaṭṭhānato ekavidhaṃ, bhūtappasādaviññāṇādito duvidhaṃ, sampattāsampattanobhayagocarato tividhaṃ, yonigatipariyāpannato catubbidhaṃ pañcavidhañcāti iminā nayena phassādīnampi ekavidhādibhāvo veditabboti. Evamettha ekavidhāditopi viññātabbo vinicchayo.

‘Aṅgānañcavavatthānā’ti sokādayo cettha bhavacakkassa avicchedadassanatthaṃ vuttā. Jarāmaraṇabbhāhatassa hi bālassa te sambhavanti. Yathāha – ‘‘assutavā, bhikkhave, puthujjano sārīrikāya dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno socati kilamati paridevati urattāḷiṃ kandati sammohamāpajjatī’’ti (saṃ. ni. 4.252). Yāva ca tesaṃ pavatti tāva avijjāyāti punapi avijjāpaccayā saṅkhārāti sambandhameva hoti bhavacakkaṃ. Tasmā tesampi jarāmaraṇeneva ekasaṅkhepaṃ katvā dvādaseva paṭiccasamuppādaṅgānīti veditabbāni. Evamettha aṅgānaṃ vavatthānatopi viññātabbo vinicchayo. Ayaṃ tāvettha uddesavāravasena saṅkhepakathā.

Uddesavāravaṇṇanā niṭṭhitā.

Avijjāpadaniddeso



以下是巴利文的完整直译：
行由于是有漏、异熟法等而为一种,由于善和不善而为两种,同样由于小、大、劣、中、邪性、决定、不决定而为两种,由于福行等而为三种,由于导向四种生而为四种,由于趋向五趣而为五种。
识由于是世间异熟等而为一种,由于有因和无因等而为两种,由于包含在三有中、与三受相应、无因、二因和三因而为三种,由于生和趣而为四种和五种。
名色由于依赖识和业缘而为一种,由于有所缘和无所缘而为两种,由于过去等而为三种,由于生和趣而为四种和五种。
六处由于生起和汇聚之处而为一种,由于大种、净色和识等而为两种,由于已达、未达和两者的境界而为三种,由于包含在生和趣中而为四种和五种,以这种方式应该理解触等也是一种等。这就是从一种等应该理解的判断。
"从部分的确定"在这里,忧等是为了显示有轮不断而说的。因为对于被老死所击打的愚者,它们会生起。如所说:"比丘们,无闻凡夫被身体的痛苦感受所触时,会忧愁、疲惫、悲叹、捶胸而哭、陷入迷乱。"只要它们存在,就会有无明,因此再次"由无明而有行"这样轮回就会相续。因此,应该理解它们与老死一起归为一类,缘起支只有十二个。这就是从部分的确定应该理解的判断。这就是关于列举段的简略说明。
列举段的解释结束。
无明词的解释

226. Idāni niddesavāravasena vitthārakathā hoti. ‘‘Avijjā paccayā saṅkhārā’’ti hi vuttaṃ. Tattha avijjāpaccayesu saṅkhāresu dassetabbesu yasmā putte kathetabbe paṭhamaṃ pitā kathīyati. Evañhi sati ‘mittassa putto, dattassa putto’ti putto sukathito hoti. Tasmā desanākusalo satthā saṅkhārānaṃ janakatthena pitusadisaṃ avijjaṃ tāva dassetuṃ tattha katamā avijjā? Dukkhe aññāṇantiādimāha.

Tattha yasmā ayaṃ avijjā dukkhasaccassa yāthāvasarasalakkhaṇaṃ jānituṃ passituṃ paṭivijjhituṃ na deti, chādetvā pariyonandhitvā ganthetvā tiṭṭhati, tasmā ‘‘dukkhe aññāṇa’’nti vuccati. Tathā yasmā dukkhasamudayassa dukkhanirodhassa dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya yāthāvasarasalakkhaṇaṃ jānituṃ passituṃ paṭivijjhituṃ na deti, chādetvā pariyonandhitvā ganthetvā tiṭṭhati, tasmā dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya aññāṇanti vuccati. Imesu catūsu ṭhānesu suttantikapariyāyena aññāṇaṃ avijjāti kathitaṃ.

Nikkhepakaṇḍe (dha. sa. 1067) pana abhidhammapariyāyena ‘‘pubbante aññāṇa’’nti aparesupi catūsu ṭhānesu aññāṇaṃ gahitaṃ. Tattha pubbanteti atīto addhā, atītāni khandhadhātuāyatanāni. Aparanteti anāgato addhā, anāgatāni khandhadhātuāyatanāni. Pubbantāparanteti tadubhayaṃ. Idappaccayatāti saṅkhārādīnaṃ kāraṇāni avijjādīni aṅgāni. Paṭiccasamuppannadhammāti avijjādīhi nibbattā saṅkhārādayo dhammā. Tatrāyaṃ avijjā yasmā atītānaṃ khandhādīnaṃ yāthāvasarasalakkhaṇaṃ jānituṃ passituṃ paṭivijjhituṃ na deti, chādetvā pariyonandhitvā ganthetvā tiṭṭhati, tasmā ‘‘pubbante aññāṇa’’nti vuccati. Tathā yasmā anāgatānaṃ khandhādīnaṃ, atītānāgatānaṃ khandhādīnaṃ idappaccayatāya ceva paṭiccasamuppannadhammānañca yāthāvasarasalakkhaṇaṃ jānituṃ passituṃ paṭivijjhituṃ na deti, chādetvā pariyonandhitvā ganthetvā tiṭṭhati, tasmā idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu aññāṇanti vuccati. Imesu aṭṭhasu ṭhānesu abhidhammapariyāyena aññāṇaṃ avijjāti kathitaṃ.

Evaṃ kiṃ kathitaṃ hoti? Kiccato ceva jātito ca avijjā kathitā nāma hoti. Kathaṃ ? Ayañhi avijjā imāni aṭṭha ṭhānāni jānituṃ passituṃ paṭivijjhituṃ na detīti kiccato kathitā; uppajjamānāpi imesu aṭṭhasu ṭhānesu uppajjatīti jātitopi kathitā. Evaṃ kathetvā puna ‘‘yaṃ evarūpaṃ aññāṇaṃ adassana’’ntiādīni pañcavīsati padāni avijjāya lakkhaṇaṃ dassetuṃ gahitāni.

Tattha yasmā ayaṃ avijjā imehi aṭṭhahi padehi kathitāpi puna pañcavīsatiyā padehi lakkhaṇe akathite sukathitā nāma na hoti, lakkhaṇe pana kathiteyeva sukathitā nāma hoti. Yathā puriso naṭṭhaṃ goṇaṃ pariyesamāno manusse puccheyya – ‘‘api, ayyā, setaṃ goṇaṃ passatha, rattaṃ goṇaṃ passathā’’ti? Te evaṃ vadeyyuṃ – ‘‘imasmiṃ raṭṭhe setarattānaṃ goṇānaṃ anto natthi, kiṃ te goṇassa lakkhaṇa’’nti? Atha tena ‘saṅghāṭi’ vā ‘naṅgalaṃ’ vāti vutte goṇo sukathito nāma bhaveyya; evameva yasmā ayaṃ avijjā aṭṭhahi padehi kathitāpi puna pañcavīsatiyā padehi lakkhaṇe akathite sukathitā nāma na hoti, lakkhaṇe pana kathiteyeva sukathitā nāma hoti. Tasmā yānassā lakkhaṇadassanatthaṃ pañcavīsati padāni kathitāni, tesampi vasena veditabbā.


以下是巴利文的完整直译：
226. 现在是根据解释段的详细说明。因为说"由无明而有行"。在这里,当要说明由无明而有的行时,因为要说儿子时先说父亲。这样,当说"弥特的儿子,达特的儿子"时,儿子就容易说明。因此,善于教导的导师为了首先说明与行具有生成意义相似的无明,说"在这里,什么是无明?对苦的无知"等等。
在这里,因为这个无明不允许知道、看到、洞察苦谛的真实本质特征,而是遮蔽、包围、束缚它,所以称为"对苦的无知"。同样,因为不允许知道、看到、洞察苦集、苦灭、导向苦灭之道的真实本质特征,而是遮蔽、包围、束缚它,所以称为对导向苦灭之道的无知。在这四个方面,根据经典的方式,无知被称为无明。
但在论母中,根据阿毗达摩的方式,"对前际的无知"等在另外四个方面也被理解为无知。在这里,前际是指过去世,过去的蕴、处、界。后际是指未来世,未来的蕴、处、界。前际后际是指这两者。此缘性是指行等的因,即无明等支。缘起法是指由无明等所生的行等法。在这里,这个无明因为不允许知道、看到、洞察过去蕴等的真实本质特征,而是遮蔽、包围、束缚它,所以称为"对前际的无知"。同样,因为不允许知道、看到、洞察未来蕴等、过去未来蕴等、此缘性以及缘起法的真实本质特征,而是遮蔽、包围、束缚它,所以称为对此缘性和缘起法的无知。在这八个方面,根据阿毗达摩的方式,无知被称为无明。
这样说的是什么?从作用和生起两方面来说明无明。怎么说呢?这个无明不允许知道、看到、洞察这八个方面,这是从作用上说的;生起时也在这八个方面生起,这是从生起上说的。这样说了之后,又取"如此的无知、不见"等二十五个词来说明无明的特征。
在这里,因为这个无明即使用这八个词说明了,如果不用二十五个词说明特征,就不能说是很好地说明了;只有在说明了特征时,才能说是很好地说明了。就像一个人在寻找丢失的牛时问人:"先生们,你们看到白牛吗?看到红牛吗?"他们会这样说:"在这个国家里没有白牛红牛,你的牛有什么特征?"然后他说"僧衣"或"犁"时,牛就能很好地说明;同样,因为这个无明即使用八个词说明了,如果不用二十五个词说明特征,就不能说是很好地说明了;只有在说明了特征时,才能说是很好地说明了。因此,为了说明它的特征而说的二十五个词,也应该从这些方面来理解。


Seyyathidaṃ – ñāṇaṃ nāma paññā. Sā atthatthaṃ kāraṇakāraṇaṃ catusaccadhammaṃ viditaṃ pākaṭaṃ karoti. Ayaṃ pana avijjā uppajjitvā taṃ viditaṃ pākaṭaṃ kātuṃ na detīti ñāṇapaccanīkato aññāṇaṃ. Dassanantipi paññā. Sāpi taṃ ākāraṃ passati. Avijjā pana uppajjitvā taṃ passituṃ na detīti adassanaṃ. Abhisamayotipi paññā. Sā taṃ ākāraṃ abhisameti. Avijjā pana uppajjitvā taṃ abhisametuṃ na detīti anabhisamayo. Anubodho sambodho paṭivedhotipi paññā. Sā taṃ ākāraṃ anubujjhati sambujjhati paṭivijjhati. Avijjā pana uppajjitvā taṃ anubujjhituṃ saṃbujjhituṃ paṭivijjhituṃ na detīti ananubodho asambodho appaṭivedho. Saṅgāhanātipi paññā. Sā taṃ ākāraṃ gahetvā ghaṃsitvā gaṇhāti. Avijjā pana uppajjitvā taṃ gahetvā ghaṃsitvā gaṇhituṃ na detīti asaṅgāhanā. Pariyogāhanātipi paññā. Sā taṃ ākāraṃ ogāhitvā anupavisitvā gaṇhāti. Avijjā pana uppajjitvā taṃ ogāhitvā anupavisitvā gaṇhituṃ na detīti apariyogāhanā. Samapekkhanātipi paññā . Sā taṃ ākāraṃ samaṃ sammā ca pekkhati. Avijjā pana uppajjitvā taṃ samaṃ sammā ca pekkhituṃ na detīti asamapekkhanā. Paccavekkhaṇātipi paññā. Sā taṃ ākāraṃ paccavekkhati. Avijjā pana uppajjitvā taṃ paccavekkhituṃ na detīti apaccavekkhaṇā. Nāssā kiñci kammaṃ paccakkhaṃ atthi, sayañca apaccavekkhitvā kataṃ kammanti apaccakkhakammaṃ. Dummedhabhāvatāya dummejjhaṃ. Bālabhāvatāya bālyaṃ.

Sampajaññantipi paññā. Sā atthatthaṃ kāraṇakāraṇaṃ catusaccadhammaṃ sammā pajānāti. Avijjā pana uppajjitvā taṃ ākāraṃ pajānituṃ na detīti asampajaññaṃ. Mohanavasena moho. Pamohanavasena pamoho. Sammohanavasena sammoho. Avindiyaṃ vindatītiādivasena avijjā. Vaṭṭasmiṃ ohanati osīdāpetīti avijjogho. Vaṭṭasmiṃ yojetīti avijjāyogo. Appahīnavasena punappunaṃ uppajjanato ca avijjānusayo. Magge pariyuṭṭhitacorā addhike viya kusalacittaṃ pariyuṭṭhāti gaṇhāti vilumpatīti avijjāpariyuṭṭhānaṃ. Yathā nagaradvāre palighasaṅkhātāya laṅgiyā patitāya antonagare manussānaṃ bahinagaragamanampi bahinagare manussānaṃ antonagarapavesanampi pacchijjati, evameva yassa sakkāyanagare ayaṃ patitā tassa nibbānasampāpakaṃ ñāṇagamanaṃ pacchijjatīti avijjālaṅgī nāma hoti. Akusalañca taṃ mūlañca, akusalānaṃ vā mūlanti akusalamūlaṃ. Taṃ pana na aññaṃ, idhādhippeto mohoti moho akusalamūlaṃ. Ayaṃ vuccati avijjāti ayaṃ evaṃlakkhaṇā avijjā nāmāti vuccati. Evaṃ pañcavīsatipadavasena avijjāya lakkhaṇaṃ veditabbaṃ.

Evaṃlakkhaṇā panāyaṃ avijjā dukkhādīsu aññāṇanti vuttāpi dukkhasaccassa ekadeso hoti, sahajātā hoti, taṃ ārammaṇaṃ karoti, chādeti; samudayasaccassa na ekadeso hoti, sahajātā hoti, taṃ ārammaṇaṃ karoti, chādeti; nirodhasaccassa neva ekadeso hoti, na sahajātā, na taṃ ārammaṇaṃ karoti, kevalaṃ chādeti; maggasaccassāpi na ekadeso, na sahajātā, na taṃ ārammaṇaṃ karoti, kevalaṃ chādeti. Dukkhārammaṇatā avijjā uppajjati, tañca chādeti. Samudayārammaṇatā avijjā uppajjati, tañca chādeti. Nirodhārammaṇatā avijjā nuppajjati, tañca chādeti. Maggārammaṇatā avijjā nūppajjati, tañca chādeti.


以这种方式——智慧是名为智慧。它使四圣谛的因和果得以显现、显明。但是，这个无明生起后不允许显现、显明这种已知的事物，因此被称为无知。见解也是智慧。它也能看到那个特征。但是无明生起后不允许看见，因此被称为无见。透彻也是智慧。它能体悟那个特征。但是无明生起后不允许体悟，因此被称为无透彻。觉悟、完全觉悟、彻底理解也是智慧。它能理解那个特征。但是无明生起后不允许理解，因此被称为无觉悟、无完全觉悟、无彻底理解。掌握也是智慧。它能把握、抓住那个特征。但是无明生起后不允许把握、抓住，因此被称为无掌握。全面把握也是智慧。它能全面掌握那个特征。但是无明生起后不允许全面掌握，因此被称为无全面把握。平等观察也是智慧。它能平等、正确地观察那个特征。但是无明生起后不允许平等、正确地观察，因此被称为无平等观察。反省也是智慧。它能反省那个特征。但是无明生起后不允许反省，因此被称为无反省。没有任何行为是显现的，自己也不反省所做的行为是无显现的行为。由于愚痴的状态而愚痴。由于愚蠢的状态而愚蠢。
正念也是智慧。它能正确理解四圣谛的因和果。但是无明生起后不允许理解那个特征，因此被称为无正念。由于迷惑而迷惑。由于极度迷惑而极度迷惑。由于正确迷惑而正确迷惑。由于不见而不见等的方式来说明无明。缠绕在轮回中使其衰败等的无明之重。缠绕在轮回中使其连接等的无明之连。由于未能消除的原因而不断生起的无明习气。正道上被围绕的盗贼似乎抓住并窃取善法，这就是无明的围绕。就像在城市门口被称为障碍的障碍物落在城市内部一样，外出城市的人被阻挡，进入城市的人也被阻挡，正如那样，若这个自我在此处被阻挡，则涅槃的智慧之路也被阻挡，因此被称为无明的障碍。恶法和其根本，或恶法的根本。这个根本不是其他，在这里所指的是迷惑，迷惑是恶法的根本。这个被称为无明；这就是这样特征的无明。这样，关于无明的特征应该理解为二十五个词的方式。
这样特征的无明在苦等方面被称为无知，是苦谛的一部分，是与生俱来的，作为对象而存在，遮蔽它；在集谛方面不是一部分，也不是与生俱来的，作为对象而存在，遮蔽它；在灭谛方面既不是一部分，也不是与生俱来的，不作为对象，单纯遮蔽；在道谛方面也不是一部分，也不是与生俱来的，不作为对象，单纯遮蔽。无明生起于苦的对象，并遮蔽它。无明生起于集的对象，并遮蔽它。无明不生起于灭的对象，并遮蔽它。无明不生起于道的对象，并遮蔽它。


Dve saccā duddasattā gambhīrā. Dve saccā gambhīrattā duddasā. Apica kho pana dukkhanirodhaṃ ariyasaccaṃ gambhīrañceva duddasañca. Tattha dukkhaṃ nāma pākaṭaṃ, lakkhaṇassa pana duddasattā gambhīraṃ nāma jātaṃ. Samudayepi eseva nayo. Yathā pana mahāsamuddaṃ manthetvā ojāya nīharaṇaṃ nāma bhāro, sinerupādato vālikāya uddharaṇaṃ nāma bhāro, pabbataṃ pīḷetvā rasassa nīharaṇaṃ nāma bhāro; evameva dve saccāni gambhīratāya eva duddasāni, nirodhasaccaṃ pana atigambhīrañca atiduddasañcāti. Evaṃ duddasattā gambhīrānaṃ gambhīrattā ca duddasānaṃ catunnaṃ ariyasaccānaṃ paṭicchādakaṃ mohandhakāraṃ ayaṃ vuccati avijjāti.

Avijjāpadaniddeso.

Saṅkhārapadaniddeso

Saṅkhārapade heṭṭhā vuttasaṅkhāresu saṅkhārasaddena āgatasaṅkhāre anāmasitvā avijjāpaccayā saṅkhāreyeva dassento tattha katame avijjāpaccayā saṅkhārā? Puññābhisaṅkhārotiādimāha. Tattha punāti attano kārakaṃ, pūreti cassa ajjhāsayaṃ, pujjañca bhavaṃ nibbattetīti puñño. Abhisaṅkharoti vipākaṃ kaṭattārūpañcāti abhisaṅkhāro. Puññova abhisaṅkhāro puññābhisaṅkhāro. Puññapaṭipakkhato apuñño. Apuññova abhisaṅkhāro apuññābhisaṅkhāro. Na iñjatīti āneñjaṃ. Āneñjameva abhisaṅkhāro, āneñjañca bhavaṃ abhisaṅkharotīti āneñjābhisaṅkhāro. Kāyena pavattito, kāyato vā pavatto, kāyassa vā saṅkhāroti kāyasaṅkhāro. Vacīsaṅkhāracittasaṅkhāresupi eseva nayo.

Tattha paṭhamattiko parivīmaṃsanasuttavasena gahito. Tattha hi ‘‘puññañce saṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, puññūpagaṃ hoti viññāṇaṃ. Apuññañce saṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, apuññupagaṃ hoti viññāṇaṃ. Āneñjañce saṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, āneñjupagaṃ hoti viññāṇa’’nti (saṃ. ni. 2.51) vuttaṃ. Dutiyattiko tadanantarassa vibhaṅgasuttassa vasena gahito, sammādiṭṭhisuttapariyāyena (ma. ni. 1.102) gahitotipi vattuṃ vaṭṭatiyeva. Tattha hi ‘‘tayome, bhikkhave, saṅkhārā. Katame tayo? Kāyasaṅkhāro, vacīsaṅkhāro, cittasaṅkhāro’’ti (saṃ. ni. 

以下是巴利文的完整直译：
两种谛因难以理解而深奥。两种谛因深奥而难以理解。但是苦灭圣谛既深奥又难以理解。在这里,苦是显而易见的,但因其特征难以理解而变得深奥。对于集谛也是同样的道理。就像从大海中搅拌出精华是很困难的,从须弥山脚下取出沙子是很困难的,从山中压榨出汁液是很困难的;同样地,两种谛因深奥而难以理解,但灭谛更加深奥和难以理解。这样,对于因难以理解而深奥、因深奥而难以理解的四圣谛,这个遮蔽的愚痴黑暗被称为无明。
无明词的解释。
行词的解释
在行这个词中,不涉及前面提到的由行这个词所表示的行,而是为了说明由无明为缘而有的行,他说"在这里,什么是由无明为缘而有的行?福行"等等。在这里,福德使自己的造作者得到满足,满足他的愿望,产生可赞叹的存在,因此是福德。造作异熟和业生色,因此是造作。福德即是造作,因此是福德造作。与福德相反的是非福德。非福德即是造作,因此是非福德造作。不动摇的是不动。不动即是造作,造作不动的存在,因此是不动造作。由身体发起的,或者从身体发起的,或者是身体的造作,因此是身行。对于语行和心行也是同样的道理。
在这里,第一组三法是根据思惟经而取的。因为在那里说:"如果造作福行,识就趋向福德。如果造作非福行,识就趋向非福德。如果造作不动行,识就趋向不动。"第二组三法是根据紧接着的分别经而取的,也可以说是根据正见经的方法而取的。因为在那里说:"比丘们,这三种是行。哪三种?身行、语行、心行。"

2.2) vuttaṃ. Kasmā panetesaṃ suttānaṃ vasena te gahitāti? Ayaṃ abhidhammo nāma na adhunākato, nāpi bāhirakaisīhi vā sāvakehi vā devatāhi vā bhāsito. Sabbaññujinabhāsito pana ayaṃ. Abhidhammepi hi suttepi ekasadisāva tanti niddiṭṭhāti imassatthassa dīpanatthaṃ.

Idāni te saṅkhāre pabhedato dassetuṃ tattha katamo puññābhisaṅkhārotiādimāha. Tattha kusalā cetanāti aniyamato catubhūmikacetanāpi vuttā. Kāmāvacarā rūpāvacarāti niyamitattā pana aṭṭha kāmāvacarakusalacetanā, pañca rūpāvacarakusalacetanāti terasa cetanā puññābhisaṅkhāro nāma. Dānamayātiādīhi tāsaṃyeva cetanānaṃ puññakiriyavatthuvasena pavatti dassitā. Tattha aṭṭha kāmāvacarāva dānasīlamayā honti. Bhāvanāmayā pana terasapi. Yathā hi paguṇaṃ dhammaṃ sajjhāyamāno ekaṃ dve anusandhigatepi na jānāti, pacchā āvajjanto jānāti; evameva kasiṇaparikammaṃ karontassa paguṇajjhānaṃ paccavekkhantassa paguṇakammaṭṭhānañca manasikarontassa ñāṇavippayuttāpi bhāvanā hoti. Tena vuttaṃ ‘‘bhāvanāmayā pana terasapī’’ti.

Tattha dānamayādīsu ‘‘dānaṃ ārabbha dānamadhikicca yā uppajjati cetanā sañcetanā cetayitattaṃ – ayaṃ vuccati dānamayo puññābhisaṅkhāroti. Sīlaṃ ārabbha…pe… bhāvanaṃ ārabbha bhāvanamadhikicca yā uppajjati cetanā sañcetanā cetayitattaṃ – ayaṃ vuccati bhāvanāmayo puññābhisaṅkhāro’’ti (vibha. 769) ayaṃ saṅkhepadesanā.

Cīvarādīsu pana catūsu paccayesu rūpādīsu vā chasu ārammaṇesu annādīsu vā dasasu dānavatthūsu taṃ taṃ dentassa tesaṃ uppādanato paṭṭhāya pubbabhāge pariccāgakāle pacchā somanassacittena anussaraṇe cāti tīsu kālesu pavattā cetanā dānamayā nāma. Sīlaṃ paripūraṇatthāya pana ‘pabbajissāmī’ti vihāraṃ gacchantassa pabbajantassa manorathaṃ matthakaṃ pāpetvā ‘pabbajito vatamhi, sādhu suṭṭhū’ti āvajjantassa pātimokkhaṃ saṃvarantassa cīvarādayo paccaye paccavekkhantassa āpāthagatesu rūpādīsu cakkhudvārādīni saṃvarantassa ājīvaṃ sodhentassa ca pavattā cetanā sīlamayā nāma. Paṭisambhidāyaṃ vuttena vipassanāmaggena cakkhuṃ aniccato dukkhato anattato bhāventassa rūpe…pe… dhamme, cakkhuviññāṇaṃ…pe… manoviññāṇaṃ, cakkhusamphassaṃ…pe… manosamphassaṃ, cakkhusamphassajaṃ vedanaṃ…pe… manosamphassajaṃ vedanaṃ, rūpasaññaṃ …pe… dhammasaññaṃ jarāmaraṇaṃ aniccato dukkhato anattato bhāventassa pavattā cetanā bhāvanāmayā nāmāti ayaṃ vitthārakathā.

Apuññābhisaṅkhāraniddese akusalā cetanāti dvādasaakusalacittasampayuttā cetanā. Kāmāvacarāti kiñcāpi tattha ṭhapetvā dve domanassasahagatacetanā sesā rūpārūpabhavepi uppajjanti, tattha pana paṭisandhiṃ na ākaḍḍhanti, kāmāvacareyeva paṭisandhivasena vipākaṃ avacārentīti kāmāvacarātveva vuttā.


以下是巴利文的完整直译：
2.2）中说。为什么要根据这些经而取呢?这个阿毗达摩不是最近才造的,也不是外道或声闻或诸天所说的。而是一切知的胜者所说的。为了说明在阿毗达摩和经中都有相同的传统这个意义。
现在为了显示这些行的分类,他说"在这里,什么是福行"等等。在这里,"善思"不确定地说是四界的思。但由于限定为"欲界和色界",因此八种欲界善思和五种色界善思,这十三种思被称为福行。通过"布施所成"等显示这些思依布施等功德事而转起。在这里,只有八种欲界善思是布施和持戒所成。但是修习所成则是十三种。就像熟练地诵读法时,不知道一两个连接,之后回想时才知道;同样地,对于正在做遍处准备工作的人、正在省察熟练的禅那的人、正在作意熟练的业处的人来说,即使是离开智的修习也存在。因此说"但是修习所成则是十三种"。
在这里,关于布施所成等,"缘于布施,以布施为主题而生起的思、意志、意向 - 这被称为布施所成的福行。缘于持戒...缘于修习,以修习为主题而生起的思、意志、意向 - 这被称为修习所成的福行。"这是简略的教导。
对于衣服等四种资具或色等六种所缘或食物等十种布施事,从开始准备布施那个东西开始,在布施的时候,之后以欢喜心回忆时,在这三个时间生起的思被称为布施所成。为了圆满戒而想"我要出家"而去寺院,出家后实现愿望而思惟"我已经出家了,很好,很好",守护别解脱戒,省察衣服等资具,在遇到色等所缘时守护眼等门,净化活命时生起的思被称为持戒所成。以分别论中所说的观智道观察眼是无常、苦、无我,色...法,眼识...意识,眼触...意触,眼触所生受...意触所生受,色想...法想,老死是无常、苦、无我时生起的思被称为修习所成。这是详细的解释。
在非福行的解释中,"不善思"是与十二种不善心相应的思。"欲界"虽然除了两种与忧俱的思之外,其余的也在色无色界生起,但是在那里不引生结生,只在欲界以结生的方式产生异熟,因此只说是欲界的。


Āneñjābhisaṅkhāraniddese kusalā cetanā arūpāvacarāti catasso arūpāvacarakusalacetanā. Etā hi catasso aniñjanaṭṭhena aniñjanassa ca abhisaṅkharaṇaṭṭhena āneñjābhisaṅkhāroti vuccanti. Rūpāvacaracatutthajjhānato hi tisso kusalavipākakiriyācetanā dvādasa arūpāvacaracetanāti pañcadasa dhammā aniccalaṭṭhena aphandanaṭṭhena āneñjā nāma. Tattha rūpāvacarā kusalā cetanā aniñjā samānāpi attanā sarikkhakampi asarikkhakampi saiñjanampi aniñjanampi rūpārūpaṃ janetīti āneñjābhisaṅkhāro nāma na hoti. Vipākakiriyacetanā pana avipākattā vipākaṃ na abhisaṅkharonti, tathā arūpāvacarā vipākakiriyacetanāpīti ekādasāpi etā cetanā āneñjāva na abhisaṅkhārā. Catubbidhā pana arūpāvacarakusalacetanā yathā hatthiassādīnaṃ sadisāva chāyā honti, evaṃ attanā sadisaṃ niccalaṃ arūpameva janetīti āneñjābhisaṅkhāroti vuccatīti.

Evaṃ puñjābhisaṅkhāravasena terasa, apuññābhisaṅkhāravasena dvādasa, āneñjābhisaṅkhāravasena catassoti sabbāpetā paripiṇḍitā ekūnatiṃsa cetanā honti. Iti bhagavā aparimāṇesu cakkavāḷesu aparimāṇānaṃ sattānaṃ uppajjanakakusalākusalacetanā mahātulāya dhārayamāno viya, nāḷiyaṃ pakkhipitvā minamāno viya ca sabbaññutañāṇena paricchinditvā ekūnatiṃsameva dassesi.

Idāni aparimāṇesu cakkavāḷesu aparimāṇā sattā kusalākusalakammaṃ āyūhamānā yehi dvārehi āyūhanti, tāni tīṇi kammadvārāni dassento tattha katamo kāyasaṅkhāro? Kāyasañcetanātiādimāha. Tattha kāyasañcetanāti kāyaviññattiṃ samuṭṭhāpetvā kāyadvārato pavattā aṭṭha kāmāvacarakusalacetanā dvādasa akusalacetanāti samavīsati cetanā; kāyadvāre ādānaggahaṇacopanaṃ pāpayamānā uppannā vīsati kusalākusalacetanātipi vattuṃ vaṭṭati.

Vacīsañcetanāti vacīviññattiṃ samuṭṭhāpetvā vacīdvārato pavattā tāyeva vīsati cetanā; vacīdvāre hanusañcopanaṃ vākyabhedaṃ pāpayamānā uppannā vīsati cetanātipi vattuṃ vaṭṭati. Abhiññācetanā panettha parato viññāṇassa paccayo na hotīti na gahitā. Yathā ca abhiññācetanā, evaṃ uddhaccacetanāpi na hoti. Tasmā sāpi viññāṇassa paccayabhāve apanetabbā. Avijjāpaccayā pana sabbāpetā honti.

Manosañcetanāti ubhopi viññattiyo asamuṭṭhāpetvā manodvāre uppannā sabbāpi ekūnatiṃsa cetanā. Iti bhagavā aparimāṇesu cakkavāḷesu aparimāṇā sattā kusalākusalakammaṃ āyūhamānā imehi tīhi dvārehi āyūhantīti āyūhanakammadvāraṃ dassesi.

Imesaṃ pana dvinnampi tikānaṃ aññamaññaṃ sampayogo veditabbo. Kathaṃ? Puññābhisaṅkhāro hi kāyaduccaritā viramantassa siyā kāyasaṅkhāro, vacīduccaritā viramantassa siyā vacīsaṅkhāro. Evaṃ aṭṭha kusalacetanā kāmāvacarā puññābhisaṅkhāro ca hoti kāyasaṅkhāro ca vacīsaṅkhāro ca. Manodvāre uppannā pana terasa cetanā puññābhisaṅkhāro ca hoti cittasaṅkhāro ca. Apuññābhisaṅkhāropi kāyaduccaritavasena pavattiyaṃ siyā kāyasaṅkhāro, vacīduccaritavasena pavattiyaṃ siyā vacīsaṅkhāro, dve dvārāni muñcitvā manodvāre pavattiyaṃ siyā cittasaṅkhāroti. Evaṃ apuññābhisaṅkhāro kāyasaṅkhāropi hoti vacīsaṅkhāropi cittasaṅkhāropi.


以下是巴利文的完整直译：
在不动行的解释中,"无色界善思"是指四种无色界善思。这四种思因为不动的特性和造作不动的特性而被称为不动行。因为从色界第四禅开始,三种善、异熟、唯作思和十二种无色界思,这十五法因为不动摇和不震动的特性而被称为不动。在这里,色界善思虽然是不动的,但它产生与自己相似或不相似的、动或不动的色和无色,因此不被称为不动行。而异熟和唯作思因为不是异熟,所以不造作异熟,同样无色界的异熟和唯作思也是如此,因此这十一种思只是不动而不是行。但四种无色界善思就像大象和马等的影子一样,只产生与自己相似的不动的无色,因此被称为不动行。
这样,福行有十三种,非福行有十二种,不动行有四种,所有这些加起来共有二十九种思。这样,世尊对无量世界中无量有情所生起的善不善思,就像用大秤称量一样,就像放入量器测量一样,以一切知智限定后只显示二十九种。
现在为了显示无量世界中无量有情造作善不善业时通过哪些门造作,他显示三种业门,说"在这里,什么是身行?身思"等。在这里,"身思"是指引发身表后通过身门转起的八种欲界善思和十二种不善思,共二十种思;也可以说是在身门中引起拿取、抓握、移动而生起的二十种善不善思。
"语思"是指引发语表后通过语门转起的同样二十种思;也可以说是在语门中引起下颚移动、语言分别而生起的二十种思。在这里,神通思不成为后面识的缘,因此不被包括。就像神通思一样,掉举思也不是。因此,它们也应该在成为识的缘的情况下被除去。但是由无明为缘,所有这些都存在。
"意思"是指不引发两种表而在意门中生起的所有二十九种思。这样,世尊显示无量世界中无量有情造作善不善业时通过这三门造作的造作业门。
应该理解这两组三法之间的相互关系。怎么说呢?福行对于离身恶行的人可能是身行,对于离语恶行的人可能是语行。这样,八种欲界善思既是福行,也是身行和语行。但在意门中生起的十三种思既是福行,也是心行。非福行在身恶行方面转起时可能是身行,在语恶行方面转起时可能是语行,离开两门在意门中转起时可能是心行。这样,非福行既可以是身行,也可以是语行,也可以是心行。


Kāyasaṅkhāro pana siyā puññābhisaṅkhāro, siyā apuññābhisaṅkhāro, na āneñjābhisaṅkhāro. Tathā vacīsaṅkhāro. Cittasaṅkhāro pana siyā puññābhisaṅkhāro , siyā apuññābhisaṅkhāro, siyā āneñjābhisaṅkhāroti. Ime avijjāpaccayā saṅkhārā nāma.

Kathaṃ panetaṃ jānitabbaṃ – ime saṅkhārā avijjāpaccayā hontīti? Avijjābhāve bhāvato. Yassa hi dukkhādīsu avijjāsaṅkhātaṃ aññāṇaṃ appahīnaṃ hoti, so dukkhe tāva pubbantādīsu ca aññāṇena saṃsāradukkhaṃ sukhasaññāya gahetvā tassa hetubhūte tividhepi saṅkhāre ārabhati , samudaye aññāṇena dukkhahetubhūtepi taṇhāparikkhāre saṅkhāre sukhahetuto maññamāno ārabhati, nirodhe pana magge ca aññāṇena dukkhassa anirodhabhūtepi gativisese dukkhanirodhasaññī hutvā nirodhassa ca amaggabhūtesupi yaññāmaratapādīsu nirodhamaggasaññī hutvā dukkhanirodhaṃ patthayamāno yaññāmaratapādimukhena tividhepi saṅkhāre ārabhati.

Apica so tāya catūsu saccesu appahīnāvijjatāya visesato jātijarārogamaraṇādianekādīnavavokiṇṇaṃ puññaphalasaṅkhātaṃ dukkhaṃ dukkhato ajānanto tassa adhigamāya kāyavacīcittasaṅkhārabhedaṃ puññābhisaṅkhāraṃ ārabhati devaccharakāmako viya marupapātaṃ; sukhasammatassāpi ca tassa puññaphalassa ante mahāpariḷāhajanakaṃ vipariṇāmadukkhataṃ appassādatañca apassantopi tappaccayaṃ vuttappakārameva puññābhisaṅkhāraṃ ārabhati salabho viya dīpasikhābhinipātaṃ, madhubindugiddho viya ca madhulittasatthadhārālehanaṃ.

Kāmūpasevanādīsu ca savipākesu ādīnavaṃ apassanto sukhasaññāya ceva kilesābhibhūtatāya ca dvārattayappavattampi apuññābhisaṅkhāraṃ ārabhati bālo viya gūthakīḷanaṃ, maritukāmo viya ca visakhādanaṃ. Āruppavipākesu cāpi saṅkhāravipariṇāmadukkhataṃ anavabujjhamāno sassatādivipallāsena cittasaṅkhārabhūtaṃ āneñjābhisaṅkhāraṃ ārabhati disāmūḷho viya pisācanagarābhimukhamaggagamanaṃ.

Evaṃ yasmā avijjābhāvatova saṅkhārabhāvo, na abhāvato; tasmā jānitabbametaṃ – ime saṅkhārā avijjāpaccayā hontīti. Vuttampi cetaṃ – ‘‘avidvā, bhikkhave, avijjāgato puññābhisaṅkhārampi abhisaṅkharoti, apuññābhisaṅkhārampi abhisaṅkharoti, āneñjābhisaṅkhārampi abhisaṅkharoti. Yato kho, bhikkhave, bhikkhuno avijjā pahīnā, vijjā uppannā, so avijjāvirāgā vijjuppādā neva puññābhisaṅkhāraṃ abhisaṅkharotī’’ti.

Etthāha – gaṇhāma tāva etaṃ ‘avijjā saṅkhārānaṃ paccayo’ti. Idaṃ pana vattabbaṃ – ‘katamesaṃ saṅkhārānaṃ kathaṃ paccayo hotī’ti? Tatridaṃ vuccati –

Paccayo hoti puññānaṃ, duvidhānekadhā pana;

Paresaṃ pacchimānaṃ sā, ekadhā paccayo matā.

Tattha ‘puññānaṃ duvidhā’ti ārammaṇapaccayena ca upanissayapaccayena cāti dvedhā paccayo hoti. Sā hi avijjaṃ khayato vayato sammasanakāle kāmāvacarānaṃ puññābhisaṅkhārānaṃ ārammaṇapaccayena paccayo hoti, abhiññācittena samohacittajānanakāle rūpāvacarānaṃ, avijjāsamatikkamanatthāya pana dānādīni ceva kāmāvacarapuññakiriyavatthūni pūrentassa rūpāvacarajjhānāni ca uppādentassa dvinnampi tesaṃ upanissayapaccayena paccayo hoti; tathā avijjāsammūḷhattā kāmabhavarūpabhavasampattiyo patthetvā tāneva puññāni karontassa.


以下是巴利文的完整直译：
身行可能是福行,可能是非福行,不是不动行。语行也是如此。但心行可能是福行,可能是非福行,可能是不动行。这些被称为由无明为缘的行。
怎么知道这些行是由无明为缘的呢?因为在有无明时它们存在。对于在苦等方面未断除被称为无明的无知的人,首先由于对苦和前际等的无知,他以乐想抓取轮回之苦,而开始造作作为其因的三种行;由于对集的无知,他认为即使是作为苦因的渴爱资具的行也是乐因,而开始造作;由于对灭和道的无知,他对非苦灭的特殊趣处产生苦灭想,对非道的祭祀、苦行等产生灭道想,希求苦灭而通过祭祀、苦行等开始造作三种行。
而且,他由于在四谛中未断除无明,特别是不知道被称为福果的苦是充满生老病死等众多过患的,为了获得它而开始造作身语意行的福行,就像渴望天女而跳下悬崖一样;即使对被认为是乐的福果,他也看不到它最后会产生大热恼、变坏苦和少味,而开始造作如前所说的福行,就像飞蛾扑向灯火,就像贪求蜜滴而舔舐涂有蜜的刀刃。
他看不到享受欲乐等及其果报的过患,由于乐想和被烦恼压倒而开始造作通过三门转起的非福行,就像愚人玩弄粪便,就像想死的人吃毒药。对于无色果报,他不了解行的变坏苦,由于常等颠倒而开始造作作为心行的不动行,就像迷失方向的人走向鬼城的道路。
这样,因为只有在有无明时才有行,而不是在无明不存在时;因此应该知道这些行是由无明为缘的。这也被说过:"比丘们,无知者、被无明所覆的人造作福行,也造作非福行,也造作不动行。比丘们,当比丘断除了无明,生起了明,他由于离贪于无明、生起明而不再造作福行。"
在这里他说:我们暂且接受"无明是行的缘"这一点。但应该说明:"它是哪些行的缘?怎样成为缘?"对此回答如下:
它是福行的缘,以两种方式,而对其他的后面的行,它被认为是以一种方式成为缘。
在这里,"对福行以两种方式"是指以所缘缘和亲依止缘两种方式成为缘。因为它在观察无明为灭尽、衰败时,以所缘缘的方式成为欲界福行的缘,在以神通心了知有痴心时,成为色界福行的缘,而为了超越无明而圆满布施等欲界功德事和生起色界禅那时,它以亲依止缘的方式成为这两种行的缘;同样,由于被无明迷惑而希求欲有、色有的成就而造作那些福行时也是如此。


‘Anekadhā pana paresa’nti apuññābhisaṅkhārānaṃ anekadhā paccayo hoti. Kathaṃ? Esā hi avijjaṃ ārabbha rāgādīnaṃ uppajjanakāle ārammaṇapaccayena, garuṃ katvā assādanakāle ārammaṇādhipatiārammaṇūpanissayehi, avijjāsammūḷhassa anādīnavadassāvino pāṇātipātādīni karontassa upanissayapaccayena, dutiyajavanādīnaṃ anantarasamanantarānantarūpanissayāsevananatthivigatapaccayehi, yaṃ kiñci akusalaṃ karontassa hetusahajātaaññamaññanissayasampayuttaatthiavigatapaccayehīti anekadhā paccayo hoti.

‘Pacchimānaṃ sā ekadhā paccayo matā’ti āneñjābhisaṅkhārānaṃ upanissayapaccayeneva ekadhā paccayo matā. So panassā upanissayabhāvo puññābhisaṅkhāre vuttanayeneva veditabboti.

Etthāha – ‘kiṃ panāyamekāva avijjā saṅkhārānaṃ paccayo udāhu aññepi paccayā hontī’ti? Kiñcettha yadi tāva ekāva ekakāraṇavādo āpajjati. Atha ‘aññepi santi avijjāpaccayā saṅkhārā’ti ekakāraṇaniddeso nupapajjatīti? Na nupapajjati. Kasmā? Yasmā –

Ekaṃ na ekato idha, nānekamanekatopi no ekaṃ;

Phalamatthi atthi pana eka-hetuphaladīpane attho.

Ekato hi kāraṇato na idha kiñci ekaṃ phalamatthi, na anekaṃ. Nāpi anekehi kāraṇehi ekaṃ. Anekehi pana kāraṇehi anekameva hoti. Tathā hi anekehi utupathavībījasalilasaṅkhātehi kāraṇehi anekameva rūpagandharasādiaṅkurasaṅkhātaṃ phalamuppajjamānaṃ dissati. Yaṃ panetaṃ ‘‘avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇa’’nti ekekahetuphaladīpanaṃ kataṃ, tattha attho atthi, payojanaṃ vijjati.

Bhagavā hi katthaci padhānattā, katthaci pākaṭattā, katthaci asādhāraṇattā, desanāvilāsassa ca veneyyānañca anurūpato ekamevahetuṃ vā phalaṃ vā dīpeti; ‘‘phassapaccayā vedanā’’ti (dī. ni. 2.97) hi ekameva hetuṃ phalañcāha. Phasso hi vedanāya padhānahetu yathāphassaṃ vedanāvavatthānato. Vedanā ca phassassa padhānaphalaṃ yathāvedanaṃ phassavavatthānato.

‘‘Semhasamuṭṭhānā ābādhā’’ti (mahāni. 5) pākaṭattā ekaṃ hetumāha. Pākaṭo hettha semho, na kammādayo. ‘‘Ye keci, bhikkhave, akusalā dhammā, sabbete ayonisomanasikāramūlakā’’ti asādhāraṇattā ekaṃ hetumāha; asādhāraṇo hi ayonisomanasikāro akusalānaṃ, sādhāraṇāni vatthārammaṇādīnīti.

Tasmā ayamidha avijjā vijjamānesupi aññesu vatthārammaṇasahajātadhammādīsu saṅkhārakāraṇesu ‘‘assādānupassino taṇhā pavaḍḍhatī’’ti (saṃ. ni. 2.52) ca ‘‘avijjāsamudayā āsavasamudayo’’ti (ma. ni. 

以下是巴利文的完整直译：
"对其他的以多种方式"是指对非福行以多种方式成为缘。怎么说呢?因为它在缘无明而生起贪等时,以所缘缘的方式;在重视并享受时,以所缘增上缘、所缘亲依止缘的方式;对于被无明迷惑、不见过患而杀生等的人,以亲依止缘的方式;对第二速行等,以无间缘、等无间缘、无间亲依止缘、习行缘、无有缘、离去缘的方式;对造作任何不善的人,以因缘、俱生缘、相互缘、依止缘、相应缘、有缘、不离去缘的方式,这样以多种方式成为缘。
"对后面的行被认为是以一种方式成为缘"是指对不动行只以亲依止缘一种方式被认为是缘。但它成为亲依止的方式应该理解为与福行中所说的方法相同。
在这里他问:"是只有这一个无明是行的缘,还是还有其他的缘?"对此,如果只有一个,就会落入单一因论。如果"还有其他的缘,行是由无明为缘"的话,单一因的说明就不合理了。这不是不合理的。为什么?因为:
在这里,一个果不是从一因,也不是多果从多因,也不是一果从多因;
但是有果,在说明单一因果时有意义。
因为在这里,从一个因不会有一个果,也不会有多个果。也不会从多个因有一个果。但是从多个因会有多个果。因为我们看到从被称为季节、土地、种子、水等多个因生起被称为色、香、味等芽的多个果。但是在"由无明为缘而有行,由行为缘而有识"等说明单一因果时是有意义的,是有目的的。
因为世尊有时因为主要性,有时因为明显性,有时因为特殊性,以及适合教说的风格和应被教导者,而只说明一个因或一个果;"由触为缘而有受"就只说了一个因和一个果。因为触是受的主要因,因为受是依触而确立的。受是触的主要果,因为触是依受而确立的。
"由痰引起的疾病"因为明显性而只说一个因。因为在这里痰是明显的,而不是业等。"比丘们,任何不善法,都以不如理作意为根本"因为特殊性而只说一个因;因为不如理作意对不善法来说是特殊的,而所依、所缘等是共同的。
因此,这里的无明,虽然还有其他的所依、所缘、俱生法等行的因,但像"对于随观乐味的人,渴爱增长"和"由无明集而有漏集"

1.104) ca vacanato aññesampi taṇhādīnaṃ saṅkhārahetūnaṃ hetūti padhānattā, ‘‘avidvā, bhikkhave, avijjāgato puññābhisaṅkhārampi abhisaṅkharotī’’ti pākaṭattā asādhāraṇattā ca saṅkhārānaṃ hetubhāvena dīpitāti veditabbā. Eteneva ca ekekahetuphaladīpanaparihāravacanena sabbattha ekekahetuphaladīpane payojanaṃ veditabbanti.

Etthāha – evaṃ santepi ekantāniṭṭhaphalāya sāvajjāya avijjāya kathaṃ puññāneñjābhisaṅkhārapaccayattaṃ yujjati? Na hi nimbabījato ucchu uppajjatīti. Kathaṃ na yujjissati? Lokasmiñhi –

Viruddho cāviruddho ca, sadisāsadiso tathā;

Dhammānaṃ paccayo siddho, vipākā eva te ca na.

Dhammānañhi ṭhānasabhāvakiccādiviruddho ca aviruddho ca paccayo loke siddho. Purimacittañhi aparacittassa ṭhānaviruddho paccayo, purimasippādisikkhā ca pacchāpavattamānānaṃ sippādikiriyānaṃ. Kammaṃ rūpassa sabhāvaviruddho paccayo, khīrādīni ca dadhiādīnaṃ. Āloko cakkhuviññāṇassa kiccaviruddho, guḷādayo ca āsavādīnaṃ. Cakkhurūpādayo pana cakkhuviññāṇādīnaṃ ṭhānāviruddhā paccayā . Purimajavanādayo pacchimajavanādīnaṃ sabhāvāviruddhā kiccāviruddhā ca.

Yathā ca viruddhāviruddhā paccayā siddhā, evaṃ sadisāsadisāpi. Sadisameva hi utuāhārasaṅkhātaṃ rūpaṃ rūpassa paccayo hoti, sālibījādīni ca sāliphalādīnaṃ. Asadisampi rūpaṃ arūpassa, arūpañca rūpassa paccayo hoti; golomāvilomavisāṇadadhitilapiṭṭhādīni ca dabbabhūtiṇakādīnaṃ. Yesañca dhammānaṃ ye viruddhāviruddhā sadisāsadisā paccayā, na te dhammā tesaṃ dhammānaṃ vipākāyeva. Iti ayaṃ avijjā vipākavasena ekantāniṭṭhaphalasabhāvavasena ca sāvajjāpi samānā sabbesampi etesaṃ puññābhisaṅkhārādīnaṃ yathānurūpaṃ ṭhānakiccasabhāvaviruddhāviruddhapaccayavasena sadisāsadisapaccayavasena ca paccayo hotīti veditabbā.

So cassā paccayabhāvo ‘‘yassa hi dukkhādīsu avijjāsaṅkhātaṃ aññāṇaṃ appahīnaṃ hoti, so dukkhe tāva pubbantādīsu ca aññāṇena saṃsāradukkhaṃ sukhasaññāya gahetvā tassa hetubhūte tividhepi saṅkhāre ārabhatī’’tiādinā nayena vutto eva.

Apica ayaṃ aññopi pariyāyo –

Cutūpapāte saṃsāre, saṅkhārānañca lakkhaṇe;

Yo paṭiccasamuppanna-dhammesu ca vimuyhati.

Abhisaṅkharoti so ete, saṅkhāre tividhe yato;

Avijjā paccayo tesaṃ, tividhānampi yaṃ tatoti.

Kathaṃ pana yo etesu vimuyhati, so tividhepete saṅkhāre karotīti ce? Cutiyā tāva vimūḷho sabbattha ‘‘khandhānaṃ bhedo maraṇa’’nti cutiṃ agaṇhanto ‘satto marati, sattassa desantarasaṅkamana’ntiādīni vikappeti. Upapāte vimūḷho sabbattha ‘‘khandhānaṃ pātubhāvo jātī’’ti upapātaṃ agaṇhanto ‘satto upapajjati, sattassa navasarīrapātubhāvo’tiādīni vikappeti. Saṃsāre vimūḷho yo esa –

‘‘Khandhānañca paṭipāṭi, dhātuāyatanāna ca;

Abbocchinnaṃ vattamānā, saṃsāroti pavuccatī’’ti.


以下是巴利文的完整直译：
1.104)等说法,因为是其他贪等行的因的因,所以由于主要性、明显性和特殊性而被说明为行的因,应该这样理解。通过这种解释单一因果说明的方法,应该理解在所有地方说明单一因果的目的。
在这里他问:即使如此,怎么能合理地说绝对不可爱果报的、有过失的无明是福行和不动行的缘呢?因为苦楝树的种子不会长出甘蔗。怎么会不合理呢?因为在世间:
相违的和不相违的,相似的和不相似的,
都被证实是诸法的缘,而它们不只是果报。
因为在世间,在处所、自性、作用等方面相违和不相违的都被证实是诸法的缘。前心是后心的处所相违的缘,前面的技艺等学习是后来进行的技艺等活动的缘。业是色法的自性相违的缘,牛奶等是酸奶等的缘。光是眼识的作用相违的缘,糖浆等是酒等的缘。眼和色等是眼识等的处所不相违的缘。前面的速行等是后面的速行等的自性不相违和作用不相违的缘。
就像相违和不相违的缘被证实一样,相似和不相似的也是如此。因为相似的被称为时节和食物的色法是色法的缘,稻种等是稻果等的缘。不相似的色法也是非色法的缘,非色法也是色法的缘;牛毛、羊毛、牛角、酸奶、芝麻粉等是药草等的缘。对于那些法,哪些是相违的、不相违的、相似的、不相似的缘,那些法不只是那些法的果报。因此,应该理解这个无明虽然在果报方面和绝对不可爱果报的自性方面是有过失的,但对所有这些福行等,根据适当的处所、作用、自性的相违和不相违的缘的方式,以及相似和不相似的缘的方式成为缘。
它成为缘的方式已经通过"对于在苦等方面未断除被称为无明的无知的人,首先由于对苦和前际等的无知,他以乐想抓取轮回之苦,而开始造作作为其因的三种行"等方式说明了。
而且,这里还有另一种方法:
对于死生、轮回和诸行的特相,
以及缘起法,谁迷惑,
他就造作这三种行;
因此无明是这三种行的缘。
怎么说对这些迷惑的人造作这三种行呢?首先,对死迷惑的人不理解在一切处"蕴的破坏是死",而臆想"有情死亡,有情转移到另一处"等。对生迷惑的人不理解在一切处"蕴的显现是生",而臆想"有情出生,有情的新身体显现"等。对轮回迷惑的人不理解:
"蕴、界、处的相续,
不间断地运转,
被称为轮回。"


Evaṃ vaṇṇito saṃsāro. Taṃ evaṃ agaṇhanto ‘ayaṃ satto asmā lokā paraṃ lokaṃ gacchati, parasmā lokā imaṃ lokaṃ āgacchatī’tiādīni vikappeti. Saṅkhārānaṃ lakkhaṇe vimūḷho saṅkhārānaṃ sabhāvalakkhaṇaṃ sāmaññalakkhaṇañca agaṇhanto saṅkhāre attato attaniyato dhuvato subhato sukhato ca vikappeti. Paṭiccasamuppannadhammesu vimūḷho avijjādīhi saṅkhārādīnaṃ pavattiṃ agaṇhanto ‘‘attā jānāti vā na jānāti vā, so eva karoti ca kāreti ca so paṭisandhiyaṃ upapajjati, tassa aṇuissarādayo kalalādibhāvena sarīraṃ saṇṭhapetvā indriyāni sampādenti, so indriyasampanno phusati vediyati taṇhiyati upādiyati ghaṭiyati, so puna bhavantare bhavatī’’ti vā ‘‘sabbe sattā niyatisaṅgatibhāvapariṇatā’’ti (dī. ni. 1.168) vā vikappeti. So evaṃ avijjāya andhīkato evaṃ vikappento yathā nāma andho pathaviyaṃ vicaranto maggampi amaggampi thalampi ninnampi samampi visamampi paṭipajjati, evaṃ puññampi apuññampi āneñjampi saṅkhāraṃ abhisaṅkharotīti. Tenetaṃ vuccati –

Yathāpi nāma jaccandho, naro aparināyako;

Ekadā yāti maggena, kummaggenāpi ekadā.

Saṃsāre saṃsaraṃ bālo, tathā aparināyako;

Karoti ekadā puññaṃ, apuññamapi ekadā.

Yadā ñatvā ca so dhammaṃ, saccāni abhisamessati;

Tadā avijjūpasamā, upasanto carissatīti.

Ayaṃ avijjāpaccayā saṅkhārāti padasmiṃ vitthārakathā.

Avijjāpaccayā saṅkhārapadaniddeso.

Viññāṇapadaniddeso



以下是巴利文的完整直译：
这样描述了轮回。不理解这点的人臆想"这个有情从这个世界去到另一个世界,从另一个世界来到这个世界"等。对诸行的特相迷惑的人不理解诸行的自相和共相,而臆想诸行是我、我所、常、净、乐。对缘起法迷惑的人不理解由无明等而有行等的运转,而臆想"我知道或不知道,它造作和使造作,它在结生时出生,阿努、自在天等以羯罗蓝等形式安立身体,完成诸根,它具足诸根后触、受、爱、取、努力,它在另一个有中再生"或"一切有情都被命运、境遇、自性所决定"。他被无明弄瞎了眼睛,这样臆想,就像一个盲人在地上行走,走上正道或邪道、高地或低地、平地或不平之地,同样地造作福行、非福行或不动行。因此说:
就像生来盲目的人,没有引导者,
有时走在正道上,有时走在邪道上。
愚人在轮回中轮转,也是没有引导者,
有时造作福德,有时造作非福德。
当他了知法,现观诸谛时,
那时由于无明息灭,他将寂静而行。
这是对"由无明为缘而有行"这个句子的详细解释。
由无明为缘而有行句的解释。
识句的解释

227. Saṅkhārapaccayā viññāṇapadaniddese cakkhuviññāṇantiādīsu cakkhuviññāṇaṃ kusalavipākaṃ akusalavipākanti duvidhaṃ hoti. Tathā sotaghānajivhākāyaviññāṇāni. Manoviññāṇaṃ pana kusalākusalavipākā dve manodhātuyo, tisso ahetukamanoviññāṇadhātuyo, aṭṭha sahetukāni kāmāvacaravipākacittāni, pañca rūpāvacarāni, cattāri arūpāvacarānīti bāvīsatividhaṃ hoti. Iti imehi chahi viññāṇehi sabbānipi bāttiṃsa lokiyavipākaviññāṇāni saṅgahitāni honti. Lokuttarāni pana vaṭṭakathāyaṃ na yujjantīti na gahitāni.

Tattha siyā – kathaṃ panetaṃ jānitabbaṃ ‘idaṃ vuttappakāraṃ viññāṇaṃ saṅkhārapaccayā hotī’ti? Upacitakammābhāve vipākābhāvato. Vipākañhetaṃ, vipākañca na upacitakammābhāve uppajjati. Yadi uppajjeyya, sabbesaṃ sabbavipākāni uppajjeyyuṃ; na ca uppajjantīti jānitabbametaṃ – ‘saṅkhārapaccayā idaṃ viññāṇaṃ hotī’ti.

Katarasaṅkhārapaccayā kataraviññāṇanti ce? Kāmāvacarapuññābhisaṅkhārapaccayā tāva kusalavipākāni pañca cakkhuviññāṇādīni, manoviññāṇe ekā manodhātu, dve manoviññāṇadhātuyo, aṭṭha kāmāvacaramahāvipākānīti soḷasa. Yathāha –

‘‘Kāmāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ cakkhuviññāṇaṃ uppannaṃ hoti. Tathā sotaghānajivhākāyaviññāṇaṃ uppannaṃ hoti, vipākā manodhātu uppannā hoti, manoviññāṇadhātu uppannā hoti somanassasahagatā, manoviññāṇadhātu uppannā hoti upekkhāsahagatā, manoviññāṇadhātu uppannā hoti somanassasahagatā ñāṇasampayuttā, somanassasahagatā ñāṇasampayuttā sasaṅkhārena, somanassasahagatā ñāṇavippayuttā, somanassasahagatā ñāṇavippayuttā sasaṅkhārena, upekkhāsahagatā ñāṇasampayuttā, upekkhāsahagatā ñāṇasampayuttā sasaṅkhārena, upekkhāsahagatā ñāṇavippayuttā, upekkhāsahagatā ñāṇavippayuttā sasaṅkhārenā’’ti (dha. sa. 431, 498).

Rūpāvacarapuññābhisaṅkhārapaccayā pana pañca rūpāvacaravipākāni. Yathāha –

‘‘Tasseva rūpāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharatī’’ti (dha. sa. 499).

Evaṃ puññābhisaṅkhārapaccayā ekavīsatividhaṃ viññāṇaṃ hoti.

Apuññābhisaṅkhārapaccayā pana akusalavipākāni pañca cakkhuviññāṇādīni, ekā manodhātu, ekā manoviññāṇadhātūti evaṃ sattavidhaṃ viññāṇaṃ hoti. Yathāha –

‘‘Akusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ cakkhuviññāṇaṃ uppannaṃ hoti. Tathā sotaghānajivhākāyaviññāṇaṃ , vipākā manodhātu, vipākā manoviññāṇadhātu uppannā hotī’’ti (dha. sa. 556).

Āneñjābhisaṅkhārapaccayā pana cattāri arūpavipākānīti evaṃ catubbidhaṃ viññāṇaṃ hotīti. Yathāha –

‘‘Tasseva arūpāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā ākāsānañcāyatanasaññāsahagataṃ…pe… viññāṇañcāyatanasaññāsahagataṃ…pe… ākiñcaññāyatanasaññāsahagataṃ…pe… nevasaññānāsaññāyatanasaññāsahagataṃ sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharatī’’ti (dha. sa. 501).


以下是巴利文的完整直译：
227. 在"由行为缘而有识"句的解释中,关于眼识等,眼识有善异熟和不善异熟两种。耳、鼻、舌、身识也是如此。但意识有善不善异熟的两种意界,三种无因意识界,八种有因欲界异熟心,五种色界,四种无色界,共二十二种。这样,通过这六种识,包括了所有三十二种世间异熟识。但出世间的在轮回的讨论中不合适,所以没有包括。
在这里可能会问:怎么知道这种所说的识是由行为缘的呢?因为在没有积集业的情况下就没有异熟。因为这是异熟,而异熟不会在没有积集业的情况下生起。如果会生起的话,所有人都会生起所有的异熟;但是并没有生起,所以应该知道"这个识是由行为缘的"。
如果问哪些识是由哪些行为缘的?首先,由欲界福行为缘的有善异熟的五种眼识等,在意识中有一种意界,两种意识界,八种欲界大异熟,共十六种。如所说:
"由于已作、已积集欲界善业,生起异熟眼识。同样地,生起耳、鼻、舌、身识,生起异熟意界,生起意识界俱喜,生起意识界俱舍,生起意识界俱喜相应智,俱喜相应智有行,俱喜不相应智,俱喜不相应智有行,俱舍相应智,俱舍相应智有行,俱舍不相应智,俱舍不相应智有行。"
由色界福行为缘的有五种色界异熟。如所说:
"由于已作、已积集那个色界善业,远离诸欲...证得并住于初禅...第五禅。"
这样,由福行为缘的有二十一种识。
由非福行为缘的有不善异熟的五种眼识等,一种意界,一种意识界,这样有七种识。如所说:
"由于已作、已积集不善业,生起异熟眼识。同样地,生起耳、鼻、舌、身识,异熟意界,异熟意识界。"
由不动行为缘的有四种无色异熟,这样有四种识。如所说:
"由于已作、已积集那个无色界善业,完全超越色想...证得并住于空无边处想俱...识无边处想俱...无所有处想俱...非想非非想处想俱...第四禅。"


Evaṃ yaṃ saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ hoti, taṃ ñatvā idānissa evaṃ pavatti veditabbā – sabbameva hi idaṃ pavattipaṭisandhivasena dvidhā pavattati. Tattha dve pañcaviññāṇāni, dve manodhātuyo, somanassasahagatāhetukamanoviññāṇadhātūti imāni terasa pañcavokārabhave pavattiyaṃyeva pavattanti. Sesāni ekūnavīsati tīsu bhavesu yathānurūpaṃ pavattiyampi paṭisandhiyampi pavattanti.

Kathaṃ? Kusalavipākāni tāva cakkhuviññāṇādīni pañca kusalavipākena vā akusalavipākena vā nibbattassa yathākkamaṃ paripākamupagatindriyassa cakkhādīnaṃ āpāthagataṃ iṭṭhaṃ vā iṭṭhamajjhattaṃ vā rūpādiārammaṇaṃ ārabbha cakkhādipasādaṃ nissāya dassanasavanaghāyanasāyanaphusanakiccaṃ sādhayamānāni pavattanti. Tathā akusalavipākāni pañca. Kevalañhi tesaṃ aniṭṭhaṃ aniṭṭhamajjhattaṃ vā rūpādiārammaṇaṃ hoti, ayameva viseso. Dasāpi cetāni niyatadvārārammaṇavatthuṭṭhānāni niyatakiccāneva ca bhavanti.

Tato kusalavipākānaṃ cakkhuviññāṇādīnaṃ anantaraṃ kusalavipākamanodhātu tesaññeva ārammaṇamārabbha hadayavatthuṃ nissāya sampaṭicchanakiccaṃ sādhayamānā pavattati. Tathā akusalavipākānaṃ anantaraṃ akusalavipākā . Idañca pana dvayaṃ aniyatadvārārammaṇaṃ niyatavatthuṭṭhānaṃ niyatakiccañca hoti.

Somanassasahagatā pana ahetukamanoviññāṇadhātu kusalavipākamanodhātuyā anantaraṃ tassā eva ārammaṇaṃ ārabbha hadayavatthuṃ nissāya santīraṇakiccaṃ sādhayamānā ca chasu dvāresu balavārammaṇe kāmāvacarasattānaṃ yebhuyyena lobhasampayuttajavanāvasāne bhavaṅgavīthiṃ pacchinditvā javanena gahitārammaṇe tadārammaṇavasena ca sakiṃ vā dvikkhattuṃ vā pavattati. Cittappavattigaṇanāyaṃ pana sabbadvāresu tadārammaṇe dve eva cittavārā āgatā. Idaṃ pana cittaṃ tadārammaṇanti ca piṭṭhibhavaṅganti cāti dve nāmāni labhati, aniyatadvārārammaṇaṃ niyatavatthukaṃ aniyataṭṭhānakiccañca hotīti. Evaṃ tāva terasa pañcavokārabhave pavattiyaṃyeva pavattantīti veditabbāni. Sesesu ekūnavīsatiyā cittesu na kiñci attano anurūpāya paṭisandhiyā na pavattati.

Pavattiyaṃ pana kusalākusalavipākā tāva dve ahetukamanoviññāṇadhātuyo pañcadvāre kusalākusalavipākamanodhātūnaṃ anantaraṃ santīraṇakiccaṃ , chasu dvāresu pubbe vuttanayeneva tadārammaṇakiccaṃ, attanā dinnapaṭisandhito uddhaṃ asati bhavaṅgupacchedake cittuppāde bhavaṅgakiccaṃ, ante cutikiccañcāti cattāri kiccāni sādhayamānā niyatavatthukā aniyatadvārārammaṇaṭṭhānakiccā hutvā pavattanti.

Aṭṭha kāmāvacarasahetukacittāni pavattiyaṃ vuttanayeneva chasu dvāresu tadārammaṇakiccaṃ, attanā dinnapaṭisandhito uddhaṃ asati bhavaṅgupacchedake cittuppāde bhavaṅgakiccaṃ, ante cutikiccañcāti tīṇi kiccāni sādhayamānāni niyatavatthukāni aniyatadvārārammaṇaṭṭhānakiccāni hutvā pavattanti.


以下是巴利文的完整直译：
这样,应该知道由行为缘而有的识,现在应该了解它的转起:所有这些都以转生和结生两种方式转起。其中,两种五识、两种意界、俱喜无因意识界,这十三种只在五蕴有中的转生时转起。其余十九种在三有中根据适宜的情况在转生和结生时都转起。
怎么说呢?首先,善异熟的五种眼识等,对于由善异熟或不善异熟而生的、诸根已成熟的人,以次第进入眼等的范围的可意或中性的色等所缘为缘,依止眼等净色,完成见、闻、嗅、尝、触的作用而转起。不善异熟的五种也是如此。只是它们的所缘是不可意或中性的色等,这是唯一的区别。这十种都是固定门、所缘、所依和处所,并且作用也是固定的。
然后,在善异熟的眼识等之后,善异熟意界以它们的所缘为缘,依止心所依处,完成领受作用而转起。同样,在不善异熟之后,不善异熟(意界转起)。这两种是不固定门和所缘,但固定所依处和作用。
俱喜无因意识界在善异熟意界之后,以它的所缘为缘,依止心所依处,完成推度作用而转起,并且在六门中对强烈所缘,对欲界有情大多在贪相应速行之后,切断有分路线,对速行所取的所缘,以彼所缘的方式一次或两次转起。但在心转起的计算中,在所有门中彼所缘只有两个心路。这个心得到彼所缘和背后有分两个名称,是不固定门和所缘,固定所依,不固定处所和作用。这样应该知道十三种只在五蕴有中的转生时转起。在其余十九心中,没有任何一个不在与自己相应的结生中转起。
在转生中,首先两种善不善异熟无因意识界在五门中在善不善异熟意界之后完成推度作用,在六门中如前所说的方式完成彼所缘作用,在自己所给予的结生之后,在没有切断有分的心生起时完成有分作用,在最后完成死亡作用,这样完成四种作用,成为固定所依,不固定门、所缘、处所和作用而转起。
八种欲界有因心在转生中如前所说的方式在六门中完成彼所缘作用,在自己所给予的结生之后,在没有切断有分的心生起时完成有分作用,在最后完成死亡作用,这样完成三种作用,成为固定所依,不固定门、所缘、处所和作用而转起。


Pañca rūpāvacarāni cattāri ca arūpāvacarāni attanā dinnapaṭisandhito uddhaṃ asati bhavaṅgupacchedake cittuppāde bhavaṅgakiccaṃ, ante cutikiccañcāti kiccadvayaṃ sādhayamānāni pavattanti. Tesu rūpāvacarāni niyatavatthārammaṇāni aniyataṭṭhānakiccāni, itarāni avatthukāni niyatārammaṇāni aniyataṭṭhānakiccāni hutvā pavattantīti. Evaṃ tāva bāttiṃsavidhampi viññāṇaṃ pavattiyaṃ saṅkhārapaccayā pavattati. Tatrassa te te saṅkhārā kammapaccayena ca upanissayapaccayena ca paccayā honti.

Tattha yānetāni ekādasa tadārammaṇacittāni vuttāni, tesu ekampi rūpārūpabhave tadārammaṇaṃ hutvā na pavattati. Kasmā? Bījābhāvā. Tattha hi kāmāvacaravipākasaṅkhātaṃ paṭisandhibījaṃ natthi, yaṃ rūpādīsu ārammaṇesu pavattiyaṃ tassa janakaṃ bhaveyya. Cakkhuviññāṇādīnampi rūpabhave abhāvo āpajjatīti ce? Na; indriyappavattiānubhāvato dvāravīthibhede cittaniyamato ca.

Yathā cetaṃ tadārammaṇaṃ ekantena rūpārūpabhave nappavattati tathā sabbepi akāmāvacare dhamme nānubandhati. Kasmā? Ajanakattā ceva janakassa ca asadisattā. Tañhi yathā nāma gehā nikkhamitvā bahi gantukāmo taruṇadārako attano janakaṃ pitaraṃ vā aññaṃ vā pitusadisaṃ hitakāmaṃ ñātiṃ aṅguliyaṃ gahetvā anubandhati, na aññaṃ rājapurisādiṃ, tathā etampi bhavaṅgārammaṇato bahi nikkhamitukāmaṃ sabhāgatāya attano janakaṃ pitaraṃ vā pitusadisaṃ vā kāmāvacarajavanameva anubandhati, na aññaṃ mahaggataṃ anuttaraṃ vā.

Yathā cetaṃ mahaggatalokuttare dhamme nānubandhati, tathā yadā ete kāmāvacaradhammāpi mahaggatārammaṇā hutvā pavattanti tadā tepi nānubandhati. Kasmā? Aparicitadesattā accantaparittārammaṇattā ca. Tañhi yathā pitaraṃ vā pitusadisaṃ vā ñātiṃ anubandhantopi taruṇadārako gharadvāraantaravīthicatukkādimhi pariciteyeva dese anubandhati, na araññaṃ vā yuddhabhūmiṃ vā gacchantaṃ; evaṃ kāmāvacaradhamme anubandhantampi amahaggatādimhi pariciteyeva dese pavattamāne dhamme anubandhati, na mahaggatalokuttaradhamme ārabbha pavattamāneti.

Yasmā cassa ‘‘sabbo kāmāvacaravipāko kiriyamanodhātu kiriyaahetukamanoviññāṇadhātu somanassasahagatā ime dhammā parittārammaṇā’’ti evaṃ accantaparittameva ārammaṇaṃ vuttaṃ, tasmāpetaṃ mahaggatalokuttarārammaṇe kāmāvacaradhammepi nānubandhatīti veditabbaṃ.


五种色界心和四种无色界心在自己所给予的结生中，依止心所依处，完成有分作用、最后完成死亡作用，这样完成两种作用而转起。在这些中，色界的心是固定所缘，不固定处所的作用，其余的则是固定处所的所缘而不固定作用而转起。这样，三十二种识在转生中都是由行为缘而转起。在这里，这些行为是由业缘和依缘而生的。
在这里提到的这十一种所缘心中，任何一种在色界或无色界中作为所缘时都不会转起。为什么呢？因为没有种子。因为在欲界中没有被称为异熟的结生种子，若在色等所缘中转起，则会有其生起的因。若说眼识等在色界中没有存在，那是错误的；因缘于根的作用和门的分开，心的规律。
就像这个所缘在色界或无色界中不会转起一样，所有的欲界法也不会相应。为什么呢？因为它们的产生和生起的因是不同的。就像一个年轻的男孩走出家门，想要出去，抓住自己的父母或其他与父亲相似的亲戚，而不是其他的王公贵族等；同样地，这个也从生起的心所缘中想要走出去，只与自己的父母或父亲相似的欲界速行相应，而不是其他的高贵或无上的。
就像这个与高贵的出世间法不相应一样，当这些欲界法也作为高贵的所缘而转起时，它们也不会相应。为什么呢？因为它们的地方不熟悉，所缘非常有限。就像年轻的男孩即使与父亲或与父亲相似的亲戚相应，也只会在熟悉的地方相应，而不会去到荒野或战场；同样地，欲界法在相应时也只会在熟悉的地方转起，而不会以高贵的出世间法为所缘而转起。
因为在这些中说到"所有欲界异熟都是行为意界、行为因缘的无因意识界、俱喜的这些法都是微小的所缘"，因此应当知道，这些高贵的出世间法也不会与欲界法相应。


Kiṃ vā imāya yuttikathāya? Aṭṭhakathāyañhi ekanteneva vuttaṃ – ekādasa tadārammaṇacittāni nāmagottaṃ ārabbha javane javite tadārammaṇaṃ na gaṇhanti. Paṇṇattiṃ ārabbha javane javite tadārammaṇaṃ na labbhati. Tilakkhaṇārammaṇikavipassanāya tadārammaṇaṃ na labbhati. Vuṭṭhānagāminiyā balavavipassanāya tadārammaṇaṃ na labbhati. Rūpārūpadhamme ārabbha javane javite tadārammaṇaṃ na labbhati. Micchattaniyatadhammesu tadārammaṇaṃ na labbhati. Sammattaniyatadhammesu tadārammaṇaṃ na labbhati. Lokuttaradhamme ārabbha javane javite tadārammaṇaṃ na labbhati. Abhiññāñāṇaṃ ārabbha javane javite tadārammaṇaṃ na labbhati. Paṭisambhidāñāṇaṃ ārabbha javane javite tadārammaṇaṃ na labbhati. Kāmāvacare dubbalārammaṇe tadārammaṇaṃ na labbhati, chasu dvāresu balavārammaṇe āpāthagateyeva labbhati, labbhamānañca kāmāvacareyeva labbhati. Rūpārūpabhave tadārammaṇaṃ nāma natthīti.

Yaṃ pana vuttaṃ ‘‘sesesu ekūnavīsatiyā cittesu na kiñci attano anurūpāya paṭisandhiyā na pavattatī’’ti, taṃ atisaṃkhittattā dubbijānaṃ. Tenassa vitthāranayadassanatthaṃ vuccati – ‘‘kati paṭisandhiyo? Kati paṭisandhicittāni? Kena kattha paṭisandhi hoti? Kiṃ paṭisandhiyā ārammaṇa’’nti?

Asaññapaṭisandhiyā saddhiṃ vīsati paṭisandhiyo. Vuttappakārāneva ekūnavīsati paṭisandhicittāni. Tattha akusalavipākāya ahetukamanoviññāṇadhātuyā apāyesu paṭisandhi hoti, kusalavipākāya manussaloke jaccandhajātibadhirajātiummattakaeḷamūganapuṃsakādīnaṃ. Aṭṭhahi sahetukamahāvipākehi kāmāvacaradevesu ceva manussesu ca puññavantānaṃ paṭisandhi hoti, pañcahi rūpāvacaravipākehi rūpībrahmaloke, catūhi arūpāvacaravipākehi arūpaloketi. Yena ca yattha paṭisandhi hoti, sā eva tassā anurūpapaṭisandhi nāma.

Saṅkhepato paṭisandhiyā tīṇi ārammaṇāni honti – kammaṃ, kammanimittaṃ , gatinimittanti. Tattha kammaṃ nāma āyūhitā kusalākusalacetanā. Kammanimittaṃ nāma yaṃ vatthuṃ ārammaṇaṃ katvā kammaṃ āyūhati. Tattha atīte kappakoṭisatasahassamatthakasmimpi kamme kate tasmiṃ khaṇe kammaṃ vā kammanimittaṃ vā āgantvā upaṭṭhāti.


以下是巴利文的完整直译：
为什么要说这种推理的话呢?因为在注释中已经明确地说:十一种彼所缘心以名和姓为所缘时,在速行之后不会取彼所缘。以概念为所缘时,在速行之后不会得到彼所缘。在以三相为所缘的观智中不会得到彼所缘。在出起导向的强力观智中不会得到彼所缘。以色无色法为所缘时,在速行之后不会得到彼所缘。在邪性决定法中不会得到彼所缘。在正性决定法中不会得到彼所缘。以出世间法为所缘时,在速行之后不会得到彼所缘。以神通智为所缘时,在速行之后不会得到彼所缘。以无碍解智为所缘时,在速行之后不会得到彼所缘。在欲界中以微弱所缘时不会得到彼所缘,只在六门中以强烈所缘进入范围时才会得到,而且只在欲界中才会得到。在色界和无色界中没有所谓的彼所缘。
关于前面所说的"在其余十九心中,没有任何一个不在与自己相应的结生中转起",因为太简略而难以理解。因此,为了说明其详细的方法,说:"有几种结生?有几种结生心?谁在哪里结生?什么是结生的所缘?"
包括无想结生在内有二十种结生。如前所说的有十九种结生心。其中,以不善异熟无因意识界在恶趣中结生,以善异熟(无因意识界)在人间的生来盲、聋、疯、哑、不能人等结生。以八种有因大异熟在欲界天和有福德的人中结生,以五种色界异熟在色界梵天中,以四种无色界异熟在无色界中结生。以何种(心)在何处结生,那就是与它相应的结生。
简而言之,结生有三种所缘:业、业相、趣相。其中,业是指已造作的善不善思。业相是指造作业时所缘的对象。在那里,即使是在过去百千劫前所造的业,在那个时刻业或业相会来现起。


Tatridaṃ kammanimittassa upaṭṭhāne vatthu – gopakasīvalī kira nāma tālapiṭṭhikavihāre cetiyaṃ kāresi. Tassa maraṇamañce nipannassa cetiyaṃ upaṭṭhāsi. So tadeva nimittaṃ gaṇhitvā kālaṃkatvā devaloke nibbatti. Aññā sammūḷhakālakiriyā nāma hoti. Parammukhaṃ gacchantassa hi pacchato tikhiṇena asinā sīsaṃ chindanti. Nipajjitvā niddāyantassāpi tikhiṇena asinā sīsaṃ chindanti. Udake osīdāpetvā mārenti. Evarūpepi kāle aññataraṃ kammaṃ vā kammanimittaṃ vā upaṭṭhāti. Aññaṃ lahukamaraṇaṃ nāma atthi. Nikhādanadaṇḍakamatthakasmiñhi nilīnamakkhikaṃ muggarena paharitvā pisanti. Evarūpepi kāle kammaṃ vā kammanimittaṃ vā upaṭṭhāti. Evaṃ pisiyamānāya pana makkhikāya paṭhamaṃ kāyadvārāvajjanaṃ bhavaṅgaṃ nāvaṭṭeti, manodvārāvajjanameva āvaṭṭeti. Atha javanaṃ javitvā bhavaṅgaṃ otarati. Dutiyavāre kāyadvārāvajjanaṃ bhavaṅgaṃ āvaṭṭeti. Tato kāyaviññāṇaṃ, sampaṭicchanaṃ, santīraṇaṃ, voṭṭhapananti vīthicittāni pavattanti. Javanaṃ javitvā bhavaṅgaṃ otarati. Tatiyavāre manodvārāvajjanaṃ bhavaṅgaṃ āvaṭṭeti. Atha javanaṃ javitvā bhavaṅgaṃ otarati. Etasmiṃ ṭhāne kālakiriyaṃ karoti. Idaṃ kimatthaṃ ābhataṃ? Arūpadhammānaṃ visayo nāma evaṃ lahukoti dīpanatthaṃ.

Gatinimittaṃ nāma nibbattanakaokāse eko vaṇṇo upaṭṭhāti. Tattha niraye upaṭṭhahante lohakumbhisadiso hutvā upaṭṭhāti. Manussaloke upaṭṭhahante mātukucchikambalayānasadisā hutvā upaṭṭhāti. Devaloke upaṭṭhahante kapparukkhavimānasayanādīni upaṭṭhahanti. Evaṃ kammaṃ, kammanimittaṃ, gatinimittanti saṅkhepato paṭisandhiyā tīṇi ārammaṇāni honti.

Aparo nayo – paṭisandhiyā tīṇi ārammaṇāni honti? Atītaṃ, paccuppannaṃ , navattabbañca. Asaññīpaṭisandhi anārammaṇāti. Tattha viññāṇañcāyatananevasaññānāsaññāyatanapaṭisandhīnaṃ atītameva ārammaṇaṃ. Dasannaṃ kāmāvacarānaṃ atītaṃ vā paccuppannaṃ vā. Sesānaṃ navattabbaṃ. Evaṃ tīsu ārammaṇesu pavattamānā pana paṭisandhi yasmā atītārammaṇassa vā navattabbārammaṇassa vā cuticittassa anantarameva hoti. Paccuppannārammaṇaṃ pana cutticittaṃ nāma natthi. Tasmā dvīsu ārammaṇesu aññatarārammaṇāya cutiyā anantaraṃ tīsu ārammaṇesu aññatarārammaṇāya paṭisandhiyā sugatiduggativasena pavattanākāro veditabbo.

Seyyathidaṃ – kāmāvacarasugatiyaṃ tāva ṭhitassa pāpakammino puggalassa ‘‘tānissa tamhi samaye olambantī’’tiādivacanato (ma. ni. 

以下是巴利文的完整直译：
在这里,关于业相的现起,有这样一个例子:据说名叫戈帕卡西瓦利在多罗叶背寺建造了一座塔。他躺在临终的床上时,塔出现在他面前。他取那个相后死去,投生到天界。还有一种叫做迷惑死亡。比如有人从背后用锋利的刀砍断头,或者躺着睡觉时用锋利的刀砍断头,或者把人沉到水里杀死。即使在这样的时候,某个业或业相也会现起。还有一种叫做快速死亡。比如用木槌击打停在木桩顶端的苍蝇,把它压碎。即使在这样的时候,业或业相也会现起。但是当苍蝇被压碎时,首先身门转向不会转起有分,只有意门转向会转起。然后速行后沉入有分。第二次身门转向会转起有分。然后身识、领受、推度、确定等路心转起。速行后沉入有分。第三次意门转向会转起有分。然后速行后沉入有分。在这个时候死亡发生。为什么要说这个?为了说明无色法的境界是如此迅速。
趣相是指在将要投生的地方出现的某种颜色。在那里,当地狱出现时,会像铁锅一样出现。当人间出现时,会像母胎的毯子一样出现。当天界出现时,会出现如意树、宫殿、床等。这样,简而言之,结生有三种所缘:业、业相和趣相。
另一种方法 - 结生有三种所缘吗?过去、现在和不可说。无想结生是无所缘的。其中,识无边处和非想非非想处结生只缘过去。十种欲界(结生)缘过去或现在。其余的缘不可说。这样,在三种所缘中转起的结生,因为只在缘过去或不可说所缘的死心之后立即发生。没有所谓的缘现在所缘的死心。因此,应该了解在两种所缘中的任一所缘的死心之后,在三种所缘中的任一所缘的结生,以善趣或恶趣的方式转起的情况。
例如,首先对于处于欲界善趣的作恶者,根据"在那个时候,那些(恶业)悬挂着"等说法,

3.248) maraṇamañce nipannassa yathūpacitaṃ pāpakammaṃ vā kammanimittaṃ vā manodvāre āpāthamāgacchati. Taṃ ārabbha uppannāya tadārammaṇapariyosānāya suddhāya vā javanavīthiyā anantaraṃ bhavaṅgavisayaṃ ārammaṇaṃ katvā cuticittaṃ uppajjati. Tasmiṃ niruddhe tadeva āpāthagataṃ kammaṃ vā kammanimittaṃ vā ārabbha anupacchinnakilesabalavināmitaṃ duggatipariyāpannaṃ paṭisandhicittaṃ uppajjati. Ayaṃ atītārammaṇāya cutiyā anantarā atītārammaṇā paṭisandhi.

Aparassa maraṇasamaye vuttappakārakammavasena narakādīsu aggijālavaṇṇādikaṃ duggatinimittaṃ manodvāre āpāthamāgacchati. Tassa dvikkhattuṃ bhavaṅge uppajjitvā niruddhe taṃ ārammaṇaṃ ārabbha ekaṃ āvajjanaṃ, maraṇassa āsannabhāvena mandībhūtavegattā pañca javanāni, dve tadārammaṇānīti tīṇi vīthicittāni uppajjanti. Tato bhavaṅgavisayaṃ ārammaṇaṃ katvā ekaṃ cuticittaṃ. Ettāvatā ekādasa cittakkhaṇā atītā honti. Athāvasesapañcacittakkhaṇāyuke tasmiṃyeva ārammaṇe paṭisandhicittaṃ uppajjati. Ayaṃ atītārammaṇāya cutiyā anantarā paccuppannārammaṇā paṭisandhi.

Aparassa maraṇasamaye pañcannaṃ dvārānaṃ aññatarasmiṃ dvāre rāgādihetubhūtaṃ hīnārammaṇaṃ āpāthamāgacchati. Tassa yathākkamena uppannavoṭṭhabbanāvasāne maraṇassa āsannabhāvena mandībhūtavegattā pañca javanāni dve tadārammaṇāni ca uppajjanti. Tato bhavaṅgavisayamārammaṇaṃ katvā ekaṃ cuticittaṃ. Ettāvatā dve bhavaṅgāni, āvajjanaṃ, dassanaṃ, sampaṭicchanaṃ, santīraṇaṃ, voṭṭhabbanaṃ, pañca javanāni, dve tadārammaṇāni, ekaṃ cuticittanti pañcadasa cittakkhaṇā atītā honti. Athāvasesaekacittakkhaṇāyuke tasmiṃ yeva ārammaṇe paṭisandhicittaṃ uppajjati. Ayampi atītārammaṇāya cutiyā anantarā paccuppannārammaṇā paṭisandhi. Esa tāva atītārammaṇāya sugaticutiyā anantarā atītapaccuppannārammaṇāya duggatipaṭisandhiyā pavattanākāro.

Duggatiyaṃ ṭhitassa pana upacitānavajjakammassa vuttanayeneva taṃ anavajjakammaṃ vā kammanimittaṃ vā manodvāre āpāthamāgacchatīti kaṇhapakkhe sukkapakkhaṃ ṭhapetvā sabbaṃ purimanayeneva veditabbaṃ. Ayaṃ atītārammaṇāya duggaticutiyā anantarā atītapaccuppannārammaṇāya sugatipaṭisandhiyā pavattanākāro.

Sugatiyaṃ ṭhitassa pana upacitānavajjakammassa ‘‘tānissa tamhi samaye olambantī’’tiādivacanato maraṇamañce nipannassa yathūpacitaṃ anavajjakammaṃ vā kammanimittaṃ vā manodvāre āpāthamāgacchati. Tañca kho upacitakāmāvacarānavajjakammasseva. Upacitamahaggatakammassa pana kammanimittameva āpāthamāgacchati. Taṃ ārabbha uppannāya tadārammaṇapariyosānāya suddhāya vā javanavīthiyā anantaraṃ bhavaṅgavisayaṃ ārammaṇaṃ katvā cuticittamuppajjati. Tasmiṃ niruddhe tadeva āpāthagataṃ kammaṃ vā kammanimittaṃ vā ārabbha anupacchinnakilesabalavināmitaṃ sugatipariyāpannaṃ paṭisandhicittamuppajjati. Ayaṃ atītārammaṇāya cutiyā anantarā atītārammaṇā navattabbārammaṇā vā paṭisandhi.


在死亡的床上，依照所积累的恶业或业相，意门会走向彼所缘。基于此，因彼所缘的结果而生起的纯净速行之后，生起有分的所缘，随后生起死心。在此被阻止的情况下，依照那个走向的业或业相，生起未被中断的烦恼力的恶趣所缘的结生心。这是与过去所缘的死心相连的。
在另一个人的死亡时，依照前述的方式，业的结果会在地狱等处生起恶趣所缘。此时，生起两次有分后被阻止，依照那个所缘生起一次意门的现起，因死亡的临近和缓慢的速度，生起五次速行，生起两种彼所缘，因此生起三种路心。然后生起有分的所缘，生起一次死心。至此，已发生的有十一种心的瞬间。然后在剩下的五种心的瞬间中，以同样的所缘生起结生心。这是与过去所缘的死心相连的，随后是与现在所缘的结生。
在另一个人的死亡时，从五个门中的任一门走向因贪等而生起的低劣所缘。根据情况的不同，生起相应的现起，因死亡的临近和缓慢的速度，生起五次速行，生起两种彼所缘，因此生起一次死心。至此，生起两次有分、一次现起、一次见、一次领受、一次推度、一次确定、五次速行、两种彼所缘、一次死心，共有十五种心的瞬间。然后在剩下的一个心的瞬间中，以同样的所缘生起结生心。这也是与过去所缘的死心相连的，随后是与现在所缘的结生。这是与过去所缘的善趣死心相连的，随后是与过去与现在所缘的恶趣结生的现起情况。
在恶趣中停留的人，根据所积累的无过失的业，依照前述的方式，意门会走向那个无过失的业或业相。应该理解为在黑方和白方之间，依照前述的方式。这个是与过去所缘的恶趣死心相连的，随后是与过去和现在所缘的善趣结生的现起情况。
在善趣中停留的人，根据"在那个时候，(善业)悬挂着"等说法，依照所积累的无过失的业或业相，意门会走向那个。这个确实是所积累的欲界无过失的业。对于所积累的高贵业，只有业相会走向。基于此，因所生起的彼所缘的结果而生起的纯净速行之后，生起有分的所缘，随后生起死心。在此被阻止的情况下，依照那个走向的业或业相，生起未被中断的烦恼力的善趣所缘的结生心。这是与过去所缘的死心相连的，随后是与过去和现在所缘的不可说的结生。


Aparassa maraṇasamaye kāmāvacarānavajjakammavasena manussaloke mātukucchivaṇṇasaṅkhātaṃ vā devaloke uyyānakapparukkhādivaṇṇasaṅkhātaṃ vā sugatinimittaṃ manodvāre āpāthamāgacchati. Tassa duggatinimitte dassitānukkameneva cuticittānantaraṃ paṭisandhicittaṃ uppajjati. Ayaṃ atītārammaṇāya cutiyā anantarā paccuppannārammaṇā paṭisandhi.

Aparassa maraṇasamaye ñātakā ‘ayaṃ, tāta, tavatthāya buddhapūjā karīyati, cittaṃ pasādehī’ti vatvā pupphadāmadhajapaṭākādivasena rūpārammaṇaṃ vā dhammassavanatūriyapūjādivasena saddārammaṇaṃ vā dhūmavāsagandhādivasena gandhārammaṇaṃ vā ‘idaṃ, tāta, sāyassu, tavatthāya dātabbaṃ deyyadhamma’nti vatvā madhuphāṇitādivasena rasārammaṇaṃ vā ‘idaṃ, tāta, phusassu, tavatthāya dātabbaṃ deyyadhamma’nti vatvā cīnapaṭasomārapaṭādivasena phoṭṭhabbārammaṇaṃ vā pañcadvāre upasaṃharanti. Tassa tasmiṃ āpāthagate rūpādiārammaṇe yathākkamena uppannavoṭṭhapanāvasāne maraṇassa āsannabhāvena mandībhūtavegattā pañca javanāni dve tadārammaṇāni ca uppajjanti. Tato bhavaṅgavisayaṃ ārammaṇaṃ katvā ekaṃ cuticittaṃ, tadavasāne tasmiññeva ekacittakkhaṇaṭṭhitike ārammaṇe paṭisandhicittaṃ uppajjati. Ayampi atītārammaṇāya cutiyā anantarā paccuppannārammaṇā paṭisandhi.

Aparassa pana pathavīkasiṇajjhānādivasena paṭiladdhamahaggatassa sugatiyaṃ ṭhitassa maraṇasamaye kāmāvacarakusalakamma-kammanimitta-gatinimittānaṃ aññataraṃ pathavīkasiṇādikaṃ vā nimittaṃ mahaggatacittaṃ vā manodvāre āpāthamāgacchati. Cakkhusotānaṃ vā aññatarasmiṃ kusaluppattihetubhūtaṃ paṇītamārammaṇaṃ āpāthamāgacchati. Tassa yathākkamena uppannavoṭṭhabbanāvasāne maraṇassa āsannabhāvena mandībhūtavegattā pañca javanāni uppajjanti. Mahaggatagatikānaṃ pana tadārammaṇaṃ natthi. Tasmā javanānantaraṃyeva bhavaṅgavisayaṃ ārammaṇaṃ katvā ekaṃ cuticittaṃ uppajjati . Tassāvasāne kāmāvacaramahaggatasugatīnaṃ aññatarasugatipariyāpannaṃ yathūpaṭṭhitesu ārammaṇesu aññatarārammaṇaṃ paṭisandhicittaṃ uppajjati. Ayaṃ navattabbārammaṇāya sugaticutiyā anantarā atītapaccuppannanavattabbānaṃ aññatarārammaṇā paṭisandhi.

Etenānusārena āruppacutiyāpi anantarā paṭisandhi veditabbā. Ayaṃ atītanavattabbārammaṇāya sugaticutiyā anantarā atītanavattabbapaccuppannārammaṇāya paṭisandhiyā pavattanākāro.

Duggatiyaṃ ṭhitassa pana pāpakammino vuttanayeneva taṃ kammaṃ kammanimittaṃ gatinimittaṃ vā manodvāre, pañcadvāre pana akusaluppattihetubhūtaṃ ārammaṇaṃ āpāthamāgacchati. Athassa yathākkamena cuticittāvasāne duggatipariyāpannaṃ tesu ārammaṇesu aññatarārammaṇaṃ paṭisandhicittaṃ uppajjati. Ayaṃ atītārammaṇāya duggaticutiyā anantarā atītapaccuppannārammaṇāya paṭisandhiyā pavattanākāroti. Ettāvatā ekūnavīsatividhassāpi viññāṇassa paṭisandhivasena pavatti dīpitā hoti.

Tayidaṃ sabbampi evaṃ –

Pavattamānaṃ sandhimhi, dvidhā kammena vattati;

Missādīhi ca bhedehi, bhedassa duvidhādiko.


以下是巴利文的完整直译：
在另一个人的死亡时,由于欲界无过失业的缘故,在人间被称为母胎颜色的或在天界被称为园林如意树等颜色的善趣相在意门中出现。对他来说,如同在恶趣相中所示的顺序,在死心之后立即生起结生心。这是与过去所缘的死心相连的,随后是与现在所缘的结生。
在另一个人的死亡时,亲属们说:"孩子,为你而做的佛陀供养,请生起信心",通过花环、旗帜、幡等方式呈现色所缘,或通过听法、音乐、供养等方式呈现声所缘,或通过熏香、香料等方式呈现香所缘,或说"孩子,请品尝这个,这是为你而准备的供品",通过蜂蜜、糖浆等方式呈现味所缘,或说"孩子,请触摸这个,这是为你而准备的供品",通过中国丝绸、孔雀羽毛等方式呈现触所缘,在五门中呈现。对他来说,当这些色等所缘出现时,根据次第在确定之后,因为接近死亡而速度减慢,生起五个速行和两个彼所缘。然后以有分的所缘为所缘,生起一个死心,在其结束时,在那个持续一心刹那的所缘上生起结生心。这也是与过去所缘的死心相连的,随后是与现在所缘的结生。
另一个人,通过地遍禅等方式获得广大心,处于善趣,在死亡时,欲界善业、业相、趣相之一,或地遍等相,或广大心,在意门中出现。或在眼耳之一中,作为善生起的因的殊胜所缘出现。对他来说,根据次第在确定之后,因为接近死亡而速度减慢,生起五个速行。但对于广大趣的人没有彼所缘。因此,就在速行之后,以有分的所缘为所缘,生起一个死心。在其结束时,在欲界、广大善趣之一中,在已出现的所缘中的任一所缘上生起结生心。这是与不可说所缘的善趣死心相连的,随后是与过去、现在、不可说之一为所缘的结生。
依此类推,应该理解与无色界死心相连的结生。这是与过去和不可说所缘的善趣死心相连的,随后是与过去、不可说和现在所缘的结生的转起方式。
对于处于恶趣的作恶者,如前所述的方式,那个业、业相或趣相在意门中,或在五门中作为不善生起的因的所缘出现。然后,根据次第,在死心结束时,在那些所缘中的任一所缘上生起属于恶趣的结生心。这是与过去所缘的恶趣死心相连的,随后是与过去和现在所缘的结生的转起方式。至此,已经说明了十九种识在结生方面的转起。
这一切可以这样总结:
在结生中转起时,以两种方式由业而转,
以混合等差别,差别有两种等。


Idañhi ekūnavīsatividhampi vipākaviññāṇaṃ paṭisandhimhi pavattamānaṃ dvidhā kammena vattati. Yathāsakañhi etassa janakaṃ kammaṃ nānākkhaṇikakammappaccayena ceva upanissayapaccayena ca paccayo hoti. Vuttañhetaṃ ‘‘kusalākusalaṃ kammaṃ vipākassa upanissayapaccayena paccayo’’ti (paṭṭhā. 1.

以下是巴利文的完整直译：
这十九种异熟识在结生时转起,以两种方式由业而转。因为对于每一种,它的生起之业都以异时业缘和亲依止缘作为缘。正如所说:"善不善业以亲依止缘作为异熟的缘。"(发趣论1.)


1.423). Evaṃ vattamānassa panassa missādīhi bhedehi duvidhādikopi bhedo veditabbo, seyyathidaṃ – idañhi paṭisandhivasena ekadhā vattamānampi rūpena saha missāmissabhedato duvidhaṃ, kāmarūpārūpabhavabhedato tividhaṃ, aṇḍajajalābujasaṃsedajaopapātikayonivasena catubbidhaṃ, gativasena pañcavidhaṃ, viññāṇaṭṭhitivasena sattavidhaṃ, sattāvāsavasena aṭṭhavidhaṃ hoti. Tattha –

Missaṃ dvidhā bhāvabhedā, sabhāvaṃ tattha ca dvidhā;

Dve vā tayo vā dasakā, omato ādinā saha.

‘Missaṃdvidhā bhāvabhedā’ti yañhetamettha aññatra arūpabhavā rūpamissaṃ paṭisandhiviññāṇaṃ uppajjati, taṃ rūpabhave itthindriyapurisindriyasaṅkhātena bhāvena vinā uppattito kāmabhave aññatra jātipaṇḍakapaṭisandhiyā bhāvena saha uppattito sabhāvaṃ abhāvanti duvidhaṃ hoti.

‘Sabhāvaṃ tattha ca dvidhā’ti tatthāpi ca yaṃ sabhāvaṃ taṃ itthipurisabhāvānaṃ aññatarena saha uppattito duvidhameva hoti.

‘Dvevā tayo vā dasakā, omato ādinā sahā’ti yañhetamettha missaṃ amissanti dvaye ādibhūtaṃ rūpamissaṃ paṭisandhiviññāṇaṃ, tena saha vatthukāyadasakavasena dve vā vatthukāyabhāvadasakavasena tayo vā dasakā omato uppajjanti, natthi ito paraṃ rūpaparihānīti. Taṃ panetaṃ evaṃ omakaparimāṇaṃ uppajjamānaṃ aṇḍajajalābujanāmikāsu dvīsu yonīsu jātiuṇṇāya ekena aṃsunā uddhatatelasappimaṇḍappamāṇaṃ kalalanti laddhasaṅkhaṃ hutvā uppajjati. Tattha yonīnaṃ gativasena sambhavabhedo veditabbo. Etāsu hi –

Niraye bhummavajjesu, devesu ca na yoniyo;

Tisso purimikā honti, catassopi gatittaye.

Tattha devesu cāti casaddena yathā niraye ca bhummavajjesu ca devesu, evaṃ nijjhāmataṇhikapetesu ca purimikā tisso yoniyo na santīti veditabbā. Opapātikā eva hi te honti. Sese pana tiracchānapettivisayamanussasaṅkhāte gatittaye pubbe vajjitabhummadevesu ca catasso yoniyo honti. Tattha –

Tiṃsa nava ceva rūpīsu, sattati ukkaṃsatova rūpāni;

Saṃsedajopapātīsu, atha vā avakaṃsato tiṃsa.

Rūpībrahmesu tāva opapātikayonikesu cakkhusotavatthudasakānaṃ jīvitanavakassa cāti catunnaṃ kalāpānaṃ vasena tiṃsa ca nava ca paṭisandhiviññāṇena saha rūpāni uppajjanti. Rūpībrahme pana ṭhapetvā aññesu saṃsedajaopapātikesu ukkaṃsato cakkhusotaghānajivhākāyabhāvavatthudasakānaṃ vasena sattati. Tāni ca niccaṃ devesu. Tattha vaṇṇo gandho raso ojā catasso cāpi dhātuyo cakkhupasādo jīvitindriyanti ayaṃ dasarūpaparimāṇo rūpapuñjo cakkhudasako nāma. Evaṃ sesā veditabbā. Avakaṃsato pana jaccandhabadhiraaghānakanapuṃsakassa jivhākāyavatthudasakānaṃ vasena tiṃsa rūpāni uppajjanti. Ukkaṃsāvakaṃsānaṃ pana antare anurūpato vikappo veditabbo.

Evaṃ viditvā puna –

Khandhārammaṇagatihetu-vedanāpītivitakkavicārehi;

Bhedābhedaviseso, cutisandhīnaṃ pariññeyyo.

Yāhesā missāmissato duvidhā paṭisandhi, yā cassā atītānantarā cuti, tāsaṃ imehi khandhādīhi bhedābhedaviseso ñātabboti attho.


以下是巴利文的完整直译：
这样转起的(识),应该了解以混合等差别有两种等差别,即:这(识)虽然在结生方面是一种转起,但由于与色混合和不混合的差别而有两种,由于欲界、色界、无色界的差别而有三种,由于卵生、胎生、湿生、化生四种生的缘故而有四种,由于趣的缘故而有五种,由于识住的缘故而有七种,由于有情居的缘故而有八种。在那里:
混合有两种,由性别差别,有性别的也有两种;
两个或三个十法,最少与初一起。
"混合有两种,由性别差别"是指:除了无色界,在其他地方生起的与色混合的结生识,在色界中因为没有被称为女根和男根的性别而生起,在欲界中除了生来是黄门的结生,因为与性别一起生起,所以有性别和无性别两种。
"有性别的也有两种"是指:在那里,有性别的也因为与女性或男性其中之一一起生起而有两种。
"两个或三个十法,最少与初一起"是指:在这里,混合和不混合两种中最初的与色混合的结生识,与之一起最少生起两个或三个十法,即依处身十法或依处身性十法,没有比这更少的色了。这样最少量生起的(结生识),在卵生和胎生两种生中,生起时如同用一根羊毛抽出的油、酥、醍醐的量,被称为羯罗蓝。在那里,应该了解由于趣的缘故而有生的差别。因为在这些中:
在地狱、除地居天外的天界中没有(四种)生,
前三种(生)存在于三趣中。
这里,"在天界中"的"中"字应该理解为:就像在地狱和除地居天外的天界中一样,在饿鬼中也没有前三种生。因为他们都是化生的。但在其余的畜生、饿鬼、人三趣中,以及前面除外的地居天中,有四种生。在那里:
在有色(梵天)中三十九色,最多七十色,
在湿生和化生中,或者最少三十色。
首先,在有色梵天中,化生的(有情)与结生识一起生起三十九色,即眼、耳、所依十法,命根九法,这四种聚。但在除了有色梵天之外的其他湿生和化生(有情)中,最多有七十色,即眼、耳、鼻、舌、身、性、所依十法。这些在天界中是恒常的。在那里,颜色、气味、味道、营养、四大种、眼净色、命根,这十种色的聚合被称为眼十法。其他的应该以此类推。最少的情况是,对于生来盲、聋、无嗅觉、阳萎的人,生起三十色,即舌、身、所依十法。在最多和最少之间,应该了解适当的变化。
了解这些之后,进一步:
应该了知死和结生的差别和无差别的特性,
通过蕴、所缘、趣、因、受、喜、寻、伺。
这个混合和不混合的两种结生,以及它之前紧接的死,应该了知它们通过这些蕴等的差别和无差别的特性。这是其意思。


Kathaṃ? Kadāci catukkhandhāya āruppacutiyā anantarā catukkhandhāva ārammaṇatopi abhinnā paṭisandhi hoti, kadāci amahaggatabahiddhārammaṇāya mahaggataajjhattārammaṇā. Ayaṃ tāva arūpabhūmīsuyeva nayo. Kadāci pana catukkhandhāya āruppacutiyā anantarā pañcakkhandhā kāmāvacarā paṭisandhi. Kadāci pañcakkhandhāya kāmāvacaracutiyā rūpāvacaracutiyā vā anantarā catukkhandhā āruppapaṭisandhi. Evaṃ atītārammaṇacutiyā atītanavattabbapaccuppannārammaṇā paṭisandhi, ekaccasugaticutiyā ekaccaduggatipaṭisandhi, ahetukacutiyā sahetukapaṭisandhi, duhetukacutiyā tihetukapaṭisandhi, upekkhāsahagatacutiyā somanassasahagatapaṭisandhi, appītikacutiyā sappītikapaṭisandhi, avitakkacutiyā savitakkapaṭisandhi, avicāracutiyā savicārapaṭisandhi, avitakkaavicāracutiyā savitakkasavicārapaṭisandhīti tassa tassa viparītato ca yathāyogaṃ yojetabbaṃ.

Laddhappaccayamitidhamma-mattametaṃ bhavantaramupeti;

Nāssa tato saṅkanti, na tato hetuṃ vinā hoti.

Iti hetaṃ laddhapaccayaṃ rūpārūpadhammamattaṃ uppajjamānaṃ bhavantaraṃ upetīti vuccati, na satto, na jīvo. Tassa nāpi atītabhavato idha saṅkanti atthi, nāpi tato hetuṃ vinā idha pātubhāvo. Tayidaṃ pākaṭena manussacutipaṭisandhikkamena pakāsayissāma –

Atītabhavasmiñhi sarasena upakkamena vā samāsannamaraṇassa asayhānaṃ sabbaṅgapaccaṅgasandhibandhanacchedakānaṃ māraṇantikavedanāsattānaṃ sannipātaṃ asahantassa ātape pakkhittaharitatālapaṇṇamiva kamena upasussamāne sarīre niruddhesu cakkhādīsu indriyesu hadayavatthumatte patiṭṭhitesu kāyindriyamanindriyajīvitindriyesu taṅkhaṇāvasesaṃ hadayavatthusannissitaṃ viññāṇaṃ garusamāsevitāsannapubbakatānaṃ aññataraṃ laddhāvasesapaccayasaṅkhārasaṅkhātaṃ kammaṃ vā tadupaṭṭhāpitaṃ vā kammanimittagatinimittasaṅkhātaṃ visayamārabbha pavattati. Tadevaṃ pavattamānaṃ taṇhāavijjānaṃ appahīnattā avijjāpaṭicchāditādīnave tasmiṃ visaye taṇhā nāmeti , sahajātasaṅkhārā khipanti. Taṃ santativasena taṇhāya nāmiyamānaṃ saṅkhārehi khippamānaṃ orimatīrarukkhavinibaddharajjumālambitvā mātikātikkamako viya purimañca nissayaṃ jahati, aparañca kammasamuṭṭhāpitaṃ nissayaṃ assādayamānaṃ vā anassādayamānaṃ vā ārammaṇādīhiyeva paccayehi pavattati.

Ettha ca purimaṃ cavanato cuti, pacchimaṃ bhavantarādipaṭisandhānato paṭisandhīti vuccati. Tadetaṃ nāpi purimabhavā idha āgataṃ, nāpi tato kammasaṅkhāranativisayādihetuṃ vinā pātubhūtanti veditabbaṃ.

Siyuṃ nidassanānettha, paṭighosādikā atha;

Santānabandhato natthi, ekatā nāpi nānatā.

Ettha cetassa viññāṇassa purimabhavato idha anāgamane atītabhavapariyāpannahetūhi ca uppāde paṭighosapadīpamuddāpaṭibimbappakārā dhammā nidassanāni siyuṃ. Yathā hi paṭighosapadīpamuddacchāyā saddādihetukā aññatra agantvā honti, evameva idaṃ cittaṃ. Ettha ca ‘santānabandhato natthi ekatā nāpi nānatā’. Yadi hi santānabandhe sati ekantamekatā bhaveyya, na khīrato dadhi sambhūtaṃ siyā. Athāpi ekantanānatā bhaveyya, na khīrassādhīno dadhi siyā. Esa nayo sabbahetuhetusamuppannesu. Evañca sati sabbalokavohāralopo siyā. So ca aniṭṭho. Tasmā ettha na ekantamekatā vā nānatā vā upagantabbāti.


以下是巴利文的完整直译：
如何？有时，因四蕴的无色死心而紧接着四蕴的结生识，有时因无大善的外缘而生起大善的内缘。这是无色界的情况。有时，因四蕴的无色死心而紧接着五蕴的欲界结生。有时，因五蕴的欲界死心而紧接着四蕴的无色结生。这样，因过去所缘的死心而紧接着现在所缘的结生，有些善趣的死心紧接着有些恶趣的结生，无因的死心紧接着有因的结生，二因的死心紧接着三因的结生，具平等心的死心紧接着具快乐心的结生，少欲的死心紧接着多欲的结生，无思的死心紧接着有思的结生，无察的死心紧接着有察的结生，无思无察的死心紧接着有思有察的结生，因此对于每一种情况，应当如实理解其相反的道理。
获得缘法的现象就是这样进入生的流转；
在此之后没有生起，也没有没有缘而存在。
因此，获得的缘法是色和无色法的现象在生的流转中生起，不是有情，也不是生命。对此，既没有过去生的流转存在，也没有没有缘而生起的现象。再者，这样明显的，通过人类的死亡而显现的：
在过去生中,通过水流或接近死亡的缘故，所有的束缚、缠绕、断绝的死亡的感觉和生存的存在的聚合，因承受不了而像被晒干的叶子一样干枯，身体被困住，眼耳等感官被阻碍，心在心所的根本上安置，身体感官、心感官、生命感官在那一瞬间，基于心所的存在的意识，成为一种重负的、被重视的、被过去所造作的某种获得的余下的缘法，或是被设定的缘法，或是由业的象征和趣的象征而生起的现象。因此，这样生起的渴望和无明由于未曾消失的缘故，在那里渴望并未消失，因而生起了随生的造作。以此为基础，因渴望而生起的造作迅速下降，像在低岸的树木上悬挂的绳索一样，抛弃了前面的依赖，同时又接受了由业所引起的依赖，或是未被接受的依赖，依靠所缘等缘法而生起。
在这里，前者称为死亡，后者称为生的流转。因此，应该理解这既不是前生的流转来到这里，也不是没有业的因而生起的现象。
在这里可以有这样的例证，因接触等而生起的；
因流转的联系而没有单一性，也没有多样性。
在这里，这种意识的前生的流转，在来到这里时，因过去生的因缘而生起的，因接触的光明而生起的现象可以成为例证。正如接触的光明在没有外来因素的情况下存在一样，这种心也是如此。在这里，"因流转的联系而没有单一性，也没有多样性"。如果在流转的联系中，确实存在单一性，就不会有从奶中产生的酸奶；如果存在单一的多样性，就不会有从奶中产生的酸奶。所有的因缘法都是如此。如果这样，所有世界的语言也会消失。因此，这里不应有单一性或多样性。


Etthāha – nanu evaṃ asaṅkantipātubhāve sati ye imasmiṃ manussattabhāve khandhā, tesaṃ niruddhattā phalapaccayassa ca kammassa tattha agamanato aññassa aññato ca taṃ phalaṃ siyā? Upabhuñjake ca asati kassa taṃ phalaṃ siyā? Tasmā na sundaramidaṃ vidhānanti. Tatridaṃ vuccati –

Santāne yaṃ phalaṃ etaṃ, nāññassa na ca aññato;

Bījānaṃ abhisaṅkhāro, etassatthassa sādhako.

Ekasantānasmiñhi phalamuppajjamānaṃ tattha ekantaṃ ekattanānattānaṃ paṭisiddhattā aññassāti vā aññatoti vā na hoti. Etassa ca panatthassa bījānaṃ abhisaṅkhāro sādhako. Ambabījādīnañhi abhisaṅkhāresu katesu tassa bījassa santāne laddhapaccayo kālantare phalaviseso uppajjamāno na aññabījānaṃ nāpi aññābhisaṅkhārapaccayā uppajjati, na ca tāni bījāni te abhisaṅkhārā vā phalaṭṭhānaṃ pāpuṇanti. Evaṃ sampadamidaṃ veditabbaṃ. Vijjāsipposadhādīhi cāpi bālasarīre upayuttehi kālantare vuḍḍhasarīrādīsu phaladehi ayamattho veditabbo.

Yampi vuttaṃ ‘upabhuñjake ca asati kassa taṃ phalaṃ siyā’ti? Tattha –

Phalassuppattiyā eva, siddhā bhuñjakasammuti;

Phaluppādena rukkhassa, yathā phalati sammuti.

Yathā hi rukkhasaṅkhātānaṃ dhammānaṃ ekadesabhūtassa rukkhaphalassa uppattiyā eva rukkho phalatīti vā phalitoti vā vuccati, tathā devamanussasaṅkhātānaṃ khandhānaṃ ekadesabhūtassa upabhogasaṅkhātassa sukhadukkhaphalassa uppādeneva devo vā manusso vā upabhuñjatīti vā sukhitoti vā dukkhitoti vā vuccati. Tasmā na ettha aññena upabhuñjakena nāma koci attho atthīti.

Yopi vadeyya – ‘evaṃ santepi ete saṅkhārā vijjamānā vā phalassa paccayā siyuṃ, avijjamānā vā. Yadi ca vijjamānā pavattikkhaṇeyeva nesaṃ vipākena bhavitabbaṃ. Atha avijjamānā, pavattito pubbe ca pacchā ca niccaṃ phalāvahā siyu’nti. So evaṃ vattabbo –

Katattā paccayā ete, na ca niccaṃ phalāvahā;

Pāṭibhogādikaṃ tattha, veditabbaṃ nidassanaṃ.

Katattā eva hi saṅkhārā attano phalassa paccayā honti, na vijjamānattā vā avijjamānattā vā. Yathāha ‘‘kāmāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ cakkhuviññāṇaṃ uppannaṃ hotī’’tiādi (dha. sa. 431). Yathārahassa attano phalassa ca paccayā hutvā na puna phalāvahā honti vipakkavipākattā. Etassa catthassa vibhāvane idaṃ pāṭibhogādikaṃ nidassanaṃ veditabbaṃ.

Yathā hi loke yo kassaci atthassa niyyātanatthaṃ pāṭibhogo hoti, bhaṇḍaṃ vā kiṇāti, iṇaṃ vā gaṇhāti. Tassa taṃ kiriyākaraṇamattameva tadatthaniyyātanādimhi paccayo hoti, na kiriyāya vijjamānatā vā avijjamānatā vā. Na ca tadatthaniyyātanādito parampi dhārakova hoti. Kasmā? Niyyātanādīnaṃ katattā. Evaṃ katattāva saṅkhārāpi attano phalassa paccayā honti, na ca yathārahaṃ phaladānato parampi phalāvahā hontīti. Ettāvatā missāmissavasena dvidhāpi pavattamānassa paṭisandhiviññāṇassa saṅkhārapaccayā pavatti dīpitā hoti.

Idāni sabbesvetesu battiṃsaviññāṇesu sammohavighātatthaṃ –

Paṭisandhippavattīnaṃ , vasenete bhavādisu;

Vijānitabbā saṅkhārā, yathā yesañca paccayā.


以下是巴利文的完整直译：
在这里说：难道在这样的情况下，若在此人类的状态中有蕴存在，由于它们的阻断和果的缘故，若没有其他的缘，果会是什么呢？若没有享用者，那果又会是什么呢？因此，这种情况并不美好。这里说：
在流转中所生的果，不属于他人，也不属于其他；
正如种子的造作，正是此事的助缘。
在同一流转中生起的果，因为其完全的独特性和多样性而不属于他人。并且，关于此事的种子的造作是助缘。对于芒果种子等的造作，若其种子流转中获得的缘在时限内生起特定的果，不会因其他种子或其他造作的缘而生起，也不会这些种子因其造作而达到果的所在。因此，这一点应当清楚理解。通过智慧、药草等，若在愚者的身体上，流转中生起的果也是如此。
那么，所说的“若没有享用者，那果又会是什么呢？”在这里说：
果的获得，正是因果的存在；
果的生起，正如树木的果实。
正如树木所生的果实，因其果实的生起而被称为树木结果，或称为结果。同样，天人和人类所构成的蕴，因其享用的存在而被称为快乐或痛苦。因此，这里没有其他享用者的意义。
如果有人会说：“即使如此，这些造作存在时，果的缘也会存在，若不存在则不会。”若确实存在，便会立即因其果而生起。若不存在，则在之前和之后的流转中，始终会有果的存在。这应当这样说：
因果的存在，这些造作不会是永恒的果；
应当理解的是，果的获得等是显现的。
正是因为造作是其果的缘，不因存在或不存在而改变。正如所说：“因欲界的善业之故，因积累的缘故，眼识的果生起。”正如所说，因自身的果的缘而不再是果的存在。关于此事的阐明，显然是果的获得等。
正如在世间，任何人为了某种目的而有的获得，买东西，或是接受债务。对此，只有作为一种行为的执行，才会成为那种目的的缘，不因行为的存在或不存在而改变。也不会因那种目的的获得而成为其他的持有者。为什么？因为因果的缘故。因此，正因如此，造作也是其果的缘，不会因果的给予而成为果的存在。至此，因混合和不混合而存在的两种结生识的造作缘被阐明。
现在，对于所有的三十种识，为了消除迷惑的障碍：
在结生的流转中，因缘存在于生等中；
应当了解造作，正如它们的缘。


Tattha tayo bhavā, catasso yoniyo, pañca gatiyo, satta viññāṇaṭṭhitiyo, nava sattāvāsāti ete bhavādayo nāma. Etesu bhavādīsu paṭisandhiyaṃ pavatte ca ete yesaṃ vipākaviññāṇānaṃ paccayā yathā ca paccayā honti tathā vijānitabbāti attho.

Tattha – puññābhisaṅkhāre tāva kāmāvacaraaṭṭhacetanābhedo puññābhisaṅkhāro avisesena kāmabhave sugatiyaṃ navannaṃ vipākaviññāṇānaṃ paṭisandhiyaṃ nānākkhaṇikakammapaccayena ceva upanissayapaccayena cāti dvidhā paccayo. Rūpāvacarapañcakusalacetanābhedo puññābhisaṅkhāro rūpabhave paṭisandhiyaṃ eva pañcannaṃ. Vuttappabhedakāmāvacaro pana kāmabhave sugatiyaṃ upekkhāsahagatāhetukamanoviññāṇadhātuvajjānaṃ sattannaṃ parittavipākaviññāṇānaṃ vuttanayeneva dvidhā paccayo pavatte, no paṭisandhiyaṃ. Sveva rūpabhave pañcannaṃ vipākaviññāṇānaṃ tatheva paccayo pavatte, no paṭisandhiyaṃ. Kāmabhave pana duggatiyaṃ aṭṭhannampi parittavipākaviññāṇānaṃ tatheva paccayo pavatte, no paṭisandhiyaṃ.

Tattha niraye mahāmoggallānattherassa narakacārikādīsu iṭṭhārammaṇasamāyoge so paccayo hoti. Tiracchānesu pana nāgasupaṇṇapetamahiddhikesu ca iṭṭhārammaṇaṃ labbhatiyeva. Sveva kāmabhave sugatiyaṃ soḷasannampi kusalavipākaviññāṇānaṃ tatheva paccayo pavatte ca paṭisandhiyañca. Avisesena puññābhisaṅkhāro rūpabhave dasannaṃ vipākaviññāṇānaṃ tatheva paccayo pavatte ca paṭisandhiyañca.

Dvādasākusalacetanābhedo apuññābhisaṅkhāro kāmabhave duggatiyaṃ ekassa viññāṇassa tatheva paccayo paṭisandhiyaṃ, no pavatte; channaṃ pavatte, no paṭisandhiyaṃ; sattannampi akusalavipākaviññāṇānaṃ pavatte ca paṭisandhiyañca . Kāmabhave pana sugatiyaṃ tesaṃyeva sattannaṃ tatheva paccayo pavatte, no paṭisandhiyaṃ; rūpabhave catunnaṃ vipākaviññāṇānaṃ tatheva paccayo pavatte, no paṭisandhiyaṃ. So ca kho kāmāvacare aniṭṭharūpadassanasaddasavanavasena . Brahmaloke pana aniṭṭhā rūpādayo nāma natthi, tathā kāmāvacaradevalokepi.

Āneñjābhisaṅkhāro arūpabhave catunnaṃ vipākaviññāṇānaṃ tatheva paccayo pavatte ca paṭisandhiyañca.

Kāmāvacarakusalākusalato pana sabbasaṅgāhikanayena vīsaticetanābhedopi kāyasaṅkhāro kāmabhave dasannaṃ vipākaviññāṇānaṃ paṭisandhiyaṃ nānākkhaṇikakammapaccayena ceva upanissayapaccayena cāti dvidhā paccayo. Sveva kāmabhave terasannaṃ, rūpabhave navannaṃ vipākaviññāṇānaṃ tatheva paccayo pavatte, no paṭisandhiyaṃ. Sveva kāmabhave tevīsatiyā vipākaviññāṇānaṃ tatheva paccayo pavatte ca paṭisandhiyañca. Vacīsaṅkhārepi eseva nayo.

Aṭṭhavīsatiekūnatiṃsacetanābhedopi pana cittasaṅkhāro tīsu bhavesu ekūnavīsatiyā vipākaviññāṇānaṃ tatheva paccayo paṭisandhiyaṃ, no pavatte. Sveva dvīsu bhavesu heṭṭhāvuttānaṃ terasannañca navannañcāti dvāvīsatiyā vipākaviññāṇānaṃ tatheva paccayo pavatte, no paṭisandhiyaṃ. Tīsu pana bhavesu dvattiṃsāyapi vipākaviññāṇānaṃ tatheva paccayo pavatte ceva paṭisandhiyañca. Evaṃ tāva bhavesu paṭisandhipavattīnaṃ vasena te saṅkhārā yesaṃ paccayā, yathā ca paccayā honti tathā vijānitabbā. Eteneva nayena yoniādīsupi veditabbā.


以下是巴利文的完整直译：
在这里，有三种生，四种生处，五种趣，七种识住，九种有情。这些生的名称就是这些。在这些生中，关于结生的流转以及它们的果识的缘，应该如此理解。
在这里——善业的造作，欲界的六种心的分离，善业的造作在欲界的善趣中，因其不同的瞬间的业的缘和依赖的缘而有两种缘。色界的五种善心的分离，善业的造作在色界的结生中，正如同样的五种。所说的欲界的善趣中，因具平等心的缘而生起的有情的七种微小的果识，依然有两种缘的生起，但不在结生中。在色界的五种果识中，亦然有这样的缘的生起，但不在结生中。而在欲界的恶趣中，八种微小的果识也同样有这样的缘的生起，但不在结生中。
在地狱中，尊者摩诃摩羯陀的地狱之行等的所缘，便是那缘。在畜生中，如蛇、鸟、饿鬼等的所缘也同样存在。在欲界的善趣中，有十六种善果的果识同样有这样的缘的生起，也在结生中。无差别的善业的造作在色界的十种果识中同样有这样的缘的生起，也在结生中。
十二种善心的分离，恶业的造作在欲界的恶趣中，只有一种识的缘同样在结生中，而不在流转中；六种在流转中，而不在结生中；七种恶果的果识也同样在流转中而在结生中。欲界的善趣中，它们的七种果识也同样有这样的缘的生起，但不在结生中；在色界的四种果识中同样有这样的缘的生起，但不在结生中。此缘在欲界的恶趣中，因无不善的色相而显现。
无色界的善业的造作在无色界的四种果识中同样有这样的缘的生起，也在结生中。
在欲界的善恶造作中，所有的总和中，二十种心的分离，身体的造作在欲界的十种果识中，因不同瞬间的业的缘和依赖的缘而有两种缘。在欲界中，十三种果识和色界的九种果识同样有这样的缘的生起，但不在结生中。在欲界中，三十种果识同样有这样的缘的生起，也在结生中。语言的造作也是如此。
在八十种心的分离中，心的造作在三种生中，十九种果识同样有这样的缘的生起，在结生中，而不在流转中。在两个生中，正如上面所说的，十三种和九种果识同样有这样的缘的生起，但不在结生中。在三种生中，三十种果识同样有这样的缘的生起，也在结生中。这样，关于生的流转中，这些造作的缘，以及它们的缘，应该如此理解。依此类推，关于生处等也应如此理解。


Tatridaṃ ādito paṭṭhāya mukhamattappakāsanaṃ – imesu hi saṅkhāresu yasmā puññābhisaṅkhāro tāva dvīsu bhavesu paṭisandhiṃ datvā sabbaṃ attano vipākaṃ janeti, tathā aṇḍajādīsu catūsu yonīsu, devamanussasaṅkhātāsu dvīsu gatīsu, nānattakāyanānattasaññīnānattakāyaekattasaññīekattakāyanānattasaññīekattakāyaekattasaññīsaṅkhātāsu manussānañceva paṭhamadutiyatatiyajjhānabhūmīnañca vasena catūsu viññāṇaṭṭhitīsu. Asaññasattāvāse panesa rūpamattamevābhisaṅkharotīti catūsuyeva sattāvāsesu ca paṭisandhiṃ datvā sabbaṃ attano vipākaṃ janeti. Tasmā esa etesu dvīsu bhavesu, catūsu yonīsu, dvīsu gatīsu, catūsu viññāṇaṭṭhitīsu, catūsu sattāvāsesu ca ekavīsatiyā vipākaviññāṇānaṃ vuttanayeneva paccayo hoti yathāsambhavaṃ paṭisandhiyaṃ pavatte ca.

Apuññābhisaṅkhāro pana yasmā ekasmiññeva kāmabhave, catūsu yonīsu, avasesāsu tīsu gatīsu, nānattakāyaekattasaññīsaṅkhātāya ekissā viññāṇaṭṭhitiyā, tādiseyeva ca ekasmiṃ sattāvāse paṭisandhivasena vipaccati, tasmā esa ekasmiṃ bhave catūsu yonīsu, tīsu gatīsu, ekissā viññāṇaṭṭhitiyā, ekamhi ca sattāvāse sattannaṃ vipākaviññāṇānaṃ vuttanayeneva paccayo hoti paṭisandhiyaṃ pavatte ca.

Āneñjābhisaṅkhāro pana yasmā ekasmiṃ arūpabhave, ekissā opapātikayoniyā, ekissā devagatiyā, ākāsānañcāyatanādīsu tīsu viññāṇaṭṭhitīsu, ākāsānañcāyatanādīsu ca catūsu sattāvāsesu paṭisandhivasena vipaccati, tasmā esa ekasmiṃyeva bhave, ekissā yoniyā, ekissā devagatiyā, tīsu viññāṇaṭṭhitīsu catūsu sattāvāsesu, catunnaṃ viññāṇānaṃ vuttanayeneva paccayo hoti paṭisandhiyaṃ pavatte ca.

Kāyasaṅkhāropi yasmā ekasmiṃ kāmabhave, catūsu yonīsu, pañcasu gatīsu, dvīsu viññāṇaṭṭhitīsu, dvīsu ca sattāvāsesu paṭisandhiṃ datvā sabbaṃ attano vipākaṃ janeti, tasmā esa ekasmiṃ bhave, catūsu yonīsu, pañcasu gatīsu, dvīsu viññāṇaṭṭhitīsu, dvīsu ca sattāvāsesu tevīsatiyā vipākaviññāṇānaṃ tatheva paccayo paṭisandhiyaṃ pavatte ca. Vacīsaṅkhārepi eseva nayo.

Cittasaṅkhāro pana yasmā ekaṃ sattāvāsaṃ ṭhapetvā na katthaci na vipaccati, tasmā esa tīsu bhavesu, catūsu yonīsu, pañcasu gatīsu, sattasu viññāṇaṭṭhitīsu, aṭṭhasu sattāvāsesu yathāyogaṃ dvattiṃsāya vipākaviññāṇānaṃ tatheva paccayo paṭisandhiyaṃ pavatte ca. Aviññāṇake pana sattāvāse saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ natthi.

Apica puññābhisaṅkhāro asaññasattesu kaṭattārūpānaṃ nānākkhaṇikakammapaccayena paccayoti. Evaṃ –

Paṭisandhipavattīnaṃ , vasenete bhavādisu;

Vijānitabbā saṅkhārā, yathā yesañca paccayāti.

Saṅkhārapaccayā viññāṇapadaniddeso.

Nāmarūpapadaniddeso

228. Viññāṇapaccayā nāmarūpaniddese –

Desanābhedato sabba-bhavādīsu pavattito;

Saṅgahā paccayanayā, viññātabbo vinicchayo.

‘Desanābhedato’ti ‘‘tattha katamaṃ rūpaṃ? Cattāro ca mahābhūtā catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpa’’nti (saṃ. ni. 2.2; ma. ni. 

以下是巴利文的完整直译：
在这里，从开始到结束的主要阐述是——在这些造作中，由于善业的造作在两个生中结生，便产生了所有的果报，也就是在四种生处、天人和人类的两种趣、不同的身、不同的意识与不同的意识的结合，这些都应当理解为在四种识住中。对于无意识的有情，便是仅仅造作形态而已，因此在这四种有情中结生，便产生了所有的果报。因此，在这两种生中、四种生处、两种趣、四种识住、四种有情中，便有二十种果识的缘，依照所说的，在结生中生起。
而无善业的造作，由于在一个欲界中，在四种生处，其他三种趣中，因一种身的不同意识的缘，便如是地结生，因此在一个生中，在四种生处、三种趣中、一个意识的身中，便有七种果识的缘，依照所说的，在结生中生起。
而无色的造作，由于在一个无色的生中，因一种天人趣、在空无边处等的三种识住，因空无边处的四种有情而结生，因此在一个生中、一个生处、一个天人趣、三种识住、四种有情中，便有四种果识的缘，依照所说的，在结生中生起。
身体的造作，由于在一个欲界中，因四种生处、五种趣中、两个识住、两个有情而结生，便产生所有的果报，因此在一个生中、四种生处、五种趣中、两个识住、两个有情中，有三十种果识的缘，依照所说的，在结生中生起。语言的造作也是如此。
心的造作，由于在一个有情中，便不在任何地方产生，因此在这三种生中、四种生处、五种趣中、七种识住、八种有情中，依照所说的有三十种果识的缘，在结生中生起。而在无意识的有情中，因造作的缘而没有意识。
此外，善业的造作在无意识的有情中，因不同瞬间的业的缘而存在。因此——
在结生的流转中，依据这些生的情况；
应当理解造作，正如它们的缘。
造作的缘导致意识的产生。
名称与形态的产生。
关于意识的缘而导致名称与形态的产生——
从教导的角度来看，所有的生中都在生起；
因缘的总和，应该理解为有明确的判断。
“从教导的角度来看”，即“那里有什么形态？四种大元素和基于这四种大元素的形态”。

1.100) evaṃ tāva suttante ca idha rūpapadassa abhedato ekasadisā desanā katā; nāmapadassa pana bhedato.

Suttantasmiñhi ‘‘tattha katamaṃ nāmaṃ? Vedanā saññā cetanā phasso manasikāro’’ti vuttaṃ. Idha ‘‘vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho’’ti. Tattha hi yampi cakkhuviññāṇapaccayā nāmaṃ uppajjati, uppannañca cittassa ṭhiti arūpīnaṃ dhammānaṃ āyūti evaṃ aññadhammasannissayena aggahetabbato pākaṭaṃ, taṃ dassento cetanāphassamanasikāravasena saṅkhārakkhandhaṃ tidhā bhinditvā dvīhi khandhehi saddhiṃ desesi. Idha pana tattha vuttañca avuttañca sabbaṃ nāmaṃ saṅgaṇhanto ‘‘tayo khandhā – vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho’’ti āha.

Kiṃ pana ime tayo khandhāva nāmaṃ, viññāṇaṃ nāmaṃ nāma na hotīti? No na hoti. Tasmiṃ pana viññāṇe gayhamāne nāmaviññāṇassa ca paccayaviññāṇassa cāti dvinnaṃ viññāṇānaṃ sahabhāvo āpajjati. Tasmā viññāṇaṃ paccayaṭṭhāne ṭhapetvā paccayanibbattaṃ nāmaṃ dassetuṃ tayova khandhā vuttāti. Evaṃ tāva ‘desanābhedato’ viññātabbo vinicchayo.

‘Sabbabhavādīsu pavattito’ti ettha pana nāmaṃ ekaṃ sattāvāsaṃ ṭhapetvā sabbabhavayonigativiññāṇaṭṭhitisesasattāvāsesu pavattati. Rūpaṃ dvīsu bhavesu, catūsu yonīsu, pañcasu gatīsu, purimāsu catūsu viññāṇaṭṭhitīsu, pañcasu ca sattāvāsesu pavattati. Evaṃ pavattamāne cetasmiṃ nāmarūpe yasmā abhāvakagabbhaseyyakānaṃ aṇḍajānañca paṭisandhikkhaṇe vatthukāyavasena rūpato dve santatisīsāni tayo ca arūpino khandhā pātubhavanti, tasmā tesaṃ vitthārena rūparūpato vīsati dhammā tayo ca arūpino khandhāti ete tevīsati dhammā viññāṇapaccayā nāmarūpanti veditabbā. Aggahitaggahaṇena pana ekasantatisīsato nava rūpadhamme apanetvā cuddasa, sabhāvakānaṃ bhāvadasakaṃ pakkhipitvā tettiṃsa. Tesampi agahitaggahaṇena santatisīsadvayato aṭṭhārasa rūpadhamme apanetvā pannarasa.

Yasmā ca opapātikasattesu brahmakāyikādīnaṃ paṭisandhikkhaṇe cakkhusotavatthudasakānaṃ jīvitindriyanavakassa ca vasena rūparūpato cattāri santatisīsāni tayo ca arūpino khandhā pātubhavanti, tasmā tesaṃ vitthārena rūparūpato ekūnacattālīsa dhammā tayo ca arūpino khandhāti ete dvācattālīsa dhammā viññāṇapaccayā nāmarūpanti veditabbā. Agahitaggahaṇena pana santatisīsattayato sattavīsati dhamme apanetvā pannarasa.

Kāmabhave pana yasmā sesaopapātikānaṃ vā saṃsedajānaṃ vā sabhāvakaparipuṇṇāyatanānaṃ paṭisandhikkhaṇe rūparūpato satta santatisīsāni tayo ca arūpino khandhā pātubhavanti, tasmā tesaṃ vitthārena rūparūpato sattati dhammā tayo ca arūpino khandhāti ete tesattati dhammā viññāṇapaccayā nāmarūpanti veditabbā. Aggahitaggahaṇena pana santatisīsachakkato catupaññāsa dhamme apanetvā ekūnavīsati. Esa ukkaṃsato. Avakaṃsena pana taṃtaṃrūpasantatisīsavikalānaṃ tassa tassa vasena hāpetvā hāpetvā saṅkhepato ca vitthārato ca paṭisandhiviññāṇapaccayā nāmarūpasaṅkhātā veditabbā. Arūpīnaṃ pana tayova arūpino khandhā. Asaññīnaṃ rūpato jīvitindriyanavakamevāti. Esa tāva paṭisandhiyaṃ nayo.


以下是巴利文的完整直译：
1.100.）这样首先在经中和这里对色法的解释是相同的,没有区别;但对名法的解释有所不同。
在经中说:"那里什么是名?受、想、思、触、作意。"这里说:"受蕴、想蕴、行蕴。"在那里,因为由眼识缘而生起的名法,以及已生起的心的住立、无色法的寿命,这样依靠其他法而不应被执取的显著之法,为了显示它,将行蕴分为思、触、作意三种,与其他两蕴一起教导。而在这里,为了包括那里所说和未说的一切名法,说"三蕴:受蕴、想蕴、行蕴"。
那么,只有这三蕴是名法,识不是名法吗?不是的,识也是名法。但是如果将那识包括在内,就会导致名法的识和缘的识这两种识同时存在的过失。因此,将识放在缘的位置,为了显示由缘所生的名法,只说三蕴。这样首先应当从"教说的差别"来理解判断。
"在一切有等中转起"中,名法除了一种有情居处外,在其余一切有、生、趣、识住、有情居处中转起。色法在两种有、四种生、五种趣、前四种识住、五种有情居处中转起。当这名色如此转起时,因为对于没有性别的胎生者和卵生者,在结生的刹那,以所依身的缘故,从色法方面有两种相续的开端,以及三种无色蕴出现,因此对他们来说,详细地说,从色法方面有二十法,以及三种无色蕴,这二十三法应当理解为"识缘名色"。若取未取之法,从一种相续的开端除去九种色法成为十四法,对于有性别者加入性十法成为三十三法。对他们也是如此,从两种相续的开端除去十八种色法成为十五法。
又因为对于化生有情,如梵众天等,在结生的刹那,以眼、耳、所依十法和命根九法的缘故,从色法方面有四种相续的开端,以及三种无色蕴出现,因此对他们来说,详细地说,从色法方面有三十九法,以及三种无色蕴,这四十二法应当理解为"识缘名色"。若取未取之法,从三种相续的开端除去二十七法成为十五法。
在欲有中,因为对其余的化生者或湿生者,对于有性别且诸根具足者,在结生的刹那,从色法方面有七种相续的开端,以及三种无色蕴出现,因此对他们来说,详细地说,从色法方面有七十法,以及三种无色蕴,这七十三法应当理解为"识缘名色"。若取未取之法,从六种相续的开端除去五十四法成为十九法。这是最多的情况。最少的情况则是,对于缺少某些色法相续开端的有情,应当根据各自的情况减少,简略地或详细地理解被称为"识缘名色"的法。对于无色界有情,只有三种无色蕴。对于无想有情,从色法方面只有命根九法。这是关于结生的方法。


Pavatte pana sabbattha rūpappavattidese paṭisandhicittassa ṭhitikkhaṇe paṭisandhicittena saha pavattaututo utusamuṭṭhānaṃ suddhaṭṭhakaṃ pātubhavati. Paṭisandhicittaṃ pana rūpaṃ na samuṭṭhāpeti. Tañhi yathā papāte patitapuriso parassa paccayo hotuṃ na sakkoti, evaṃ vatthudubbalatāya dubbalattā rūpaṃ samuṭṭhāpetuṃ na sakkoti. Paṭisandhicittato pana uddhaṃ paṭhamabhavaṅgato pabhuti cittasamuṭṭhānakaṃ suddhaṭṭhakaṃ. Saddapātubhāvakāle paṭisandhikkhaṇato uddhaṃ pavattaututo ceva cittato ca saddanavakaṃ. Ye pana kabaḷikārāhārūpajīvino gabbhaseyyakasattā tesaṃ –

‘‘Yañcassa bhuñjatī mātā, annaṃ pānañca bhojanaṃ;

Tena so tattha yāpeti, mātukucchigato naro’’ti. (saṃ. ni. 

以下是巴利文的完整直译：
在所有的色法转起的地方，结生心的住立刹那，因结生心而转起的气候变化，清净的色法便显现出来。然而，结生心并不生起色法。正如从高处坠落的人，无法成为他人的缘故一样，因物体的脆弱和虚弱，色法的生起也无法实现。至于结生心的上方，从第一生起的心生起的清净色法。在声音显现的时刻，从结生的刹那起，气候变化和心的声音也随之转起。而对于那些以食物为生的胎生者，他们的情况是——
“母亲所享用的食物、饮水和饮食；
因此他在那儿生起，便从母亲的子宫出生。”


1.235);

Vacanato mātarā ajjhoharitāhārena anugate sarīre, opapātikānaṃ sabbapaṭhamaṃ attano mukhagataṃ kheḷaṃ ajjhoharaṇakāle āhārasamuṭṭhānaṃ suddhaṭṭhakanti idaṃ āhārasamuṭṭhānassa suddhaṭṭhakassa utucittasamuṭṭhānānañca ukkaṃsato dvinnaṃ navakānaṃ vasena chabbīsatividhaṃ, pubbe ekekacittakkhaṇe tikkhattuṃ uppajjamānaṃ vuttaṃ kammasamuṭṭhānaṃ sattatividhanti channavutividhaṃ rūpaṃ tayo ca arūpino khandhāti samāsato navanavuti dhammā. Yasmā vāsaddo aniyato kadācideva pātubhāvato, tasmā duvidhampi taṃ apanetvā ime sattanavuti dhammā yathāsambhavaṃ sabbasattānaṃ viññāṇapaccayā nāmarūpanti veditabbā. Tesañhi suttānampi pamattānampi carantānampi khādantānampi pivantānampi divā ca rattiñca ete viññāṇapaccayā pavattanti. Tañca tesaṃ viññāṇapaccayabhāvaṃ parato vaṇṇayissāma.

Yaṃ panetamettha kammajarūpaṃ taṃ bhavayonigativiññāṇaṭṭhitisattāvāsesu sabbapaṭhamaṃ patiṭṭhahantampi tisamuṭṭhānikarūpena anupatthaddhaṃ na sakkoti saṇṭhātuṃ, nāpi tisamuṭṭhānikaṃ tena anupatthaddhaṃ. Atha kho vātabbhāhatāpi catuddisavavatthāpitā naḷakalāpiyo viya, ūmivegabbhāhatāpi mahāsamudde katthaci laddhapatiṭṭhā bhinnavāhanikā viya ca aññamaññūpatthaddhānevetāni apatamānāni saṇṭhahitvā ekampi vassaṃ dvepi vassāni…pe… vassasatampi yāva tesaṃ sattānaṃ āyukkhayo vā puññakkhayo vā tāva pavattantīti. Evaṃ ‘sabbabhavādīsu pavattito’pettha viññātabbo vinicchayo.

‘Saṅgahā’ti ettha ca yaṃ āruppe pavattipaṭisandhīsu pañcavokārabhave ca pavattiyā viññāṇapaccayā nāmameva, yañca asaññīsu sabbattha pañcavokārabhave ca pavattiyā viññāṇapaccayā rūpameva, yañca pañcavokārabhave sabbattha viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ, taṃ sabbaṃ nāmañca rūpañca nāmarūpañca nāmarūpanti evaṃ ekadesasarūpekasesanayena saṅgahetvā viññāṇapaccayā nāmarūpanti veditabbaṃ. Asaññīsu viññāṇābhāvā ayuttanti ce nāyuttaṃ. Idañhi –

Nāmarūpassa yaṃ hetu, viññāṇaṃ taṃ dvidhā mataṃ;

Vipākamavipākañca, yuttameva yato idaṃ.

Yañhi nāmarūpassa hetu viññāṇaṃ taṃ vipākāvipākabhedato dvidhā mataṃ. Idañca asaññasattesu kammasamuṭṭhānattā pañcavokārabhave pavattaabhisaṅkhāraviññāṇapaccayā rūpaṃ, tathā pañcavokāre pavattiyaṃ kusalādicittakkhaṇe kammasamuṭṭhānanti yuttameva idaṃ. Evaṃ ‘saṅgahato’pettha viññātabbo vinicchayo.

‘Paccayanayā’ti ettha hi –

Nāmassa pākaviññāṇaṃ, navadhā hoti paccayo;

Vatthurūpassa navadhā, sesarūpassa aṭṭhadhā.

Abhisaṅkhāraviññāṇaṃ, hoti rūpassa ekadhā;

Tadaññaṃ pana viññāṇaṃ, tassa tassa yathārahaṃ.


以下是巴利文的完整直译：
1.235.）；
根据这句话，母亲所吞咽的食物进入身体，对于化生者，在最初吞咽自己口中的唾液时，食物所生的清净八法生起。这食物所生的清净八法，以及气候和心所生的，最多有两种九法，共二十六种。前面说过，在每一心刹那三次生起的业所生色有七十七种，总共有九十六种色法和三种无色蕴。简而言之，有九十九法。因为"或"字是不确定的，有时才出现，所以去掉这两种，这九十七法应当理解为所有有情的"识缘名色"，根据各自的情况而定。因为对于他们，无论是睡着的、放逸的、行走的、吃的、喝的，无论白天还是晚上，这些都是因识而转起。我们稍后会解释它们是如何成为识的缘的。
在这里，业生色虽然在诸有、生、趣、识住、有情居处中最先建立，但如果没有三种所生色的支撑，就无法安住，三种所生色也是如此。就像被风吹动的四面八方的芦苇丛，或者被波浪冲击的大海中找到立足之地的破船一样，它们互相支撑，不会倒下，安住下来，一年、两年...乃至百年，直到那些有情的寿命尽或福尽为止。这样，应当从"在一切有等中转起"来理解判断。
"总括"中，在无色界的转起和结生，以及在五蕴有的转起中，只有名法是识缘；在无想有情中，在一切五蕴有的转起中，只有色法是识缘；在五蕴有中，一切处都是名色是识缘。这一切的名和色和名色，应当以一部分代表全体的方式总括为"识缘名色"。如果说在无想有情中没有识，所以不合理，这并不正确。因为：
名色的因是识，这被认为有两种；
果报和非果报，这是合理的。
因为作为名色之因的识，被认为有果报和非果报两种。在无想有情中，因为是业所生，在五蕴有的转起中，是行识缘的色法；同样，在五蕴有的转起中，在善等心的刹那，是业所生的。这是合理的。这样，应当从"总括"来理解判断。
"缘的方法"中：
对名法，果报识成为九种缘；
对所依色，九种缘；对其余色法，八种缘。
行识对色法成为一种缘；
其他的识，对各自的法，根据情况而定。


Yañhetaṃ paṭisandhiyaṃ pavattiyaṃ vā vipākasaṅkhātaṃ nāmaṃ, tassa rūpamissassa vā rūpaamissassa vā paṭisandhikaṃ vā aññaṃ vā vipākaviññāṇaṃ sahajātaaññamaññanissayasampayuttavipākaāhāraindriyaatthiavigatapaccayehi navadhā paccayo hoti. Vatthurūpassa paṭisandhiyaṃ sahajātaaññamaññanissayavipākaāhāraindriyavippayuttaatthiavigatapaccayehi navadhā paccayo hoti. Ṭhapetvā pana vatthurūpaṃ sesarūpassa imesu navasu aññamaññapaccayaṃ apanetvā sesehi aṭṭhahi paccayehi paccayo hoti. Abhisaṅkhāraviññāṇaṃ pana asaññasattarūpassa vā pañcavokāre vā kammajassa suttantikapariyāyena upanissayavasena ekadhāva paccayo hoti. Avasesaṃ paṭhamabhavaṅgato pabhuti sabbampi viññāṇaṃ tassa tassa nāmarūpassa yathārahaṃ paccayo hotīti veditabbaṃ. Vitthārato pana tassa paccayanaye dassiyamāne sabbāpi paṭṭhānakathā vitthāretabbā hotīti na taṃ ārabhāma.

Tattha siyā – kathaṃ panetaṃ jānitabbaṃ ‘‘paṭisandhināmarūpaṃ viññāṇapaccayā hotī’’ti? Suttato yuttito ca. Sutte hi ‘‘cittānuparivattino dhammā’’tiādinā (dha. sa. dukamātikā 62) nayena bahudhā vedanādīnaṃ viññāṇapaccayatā siddhā. Yuttito pana –

Cittajena hi rūpena, idha diṭṭhena sijjhati;

Adiṭṭhassāpi rūpassa, viññāṇaṃ paccayo iti.

Citte hi pasanne appasanne vā tadanurūpāni rūpāni uppajjamānāni diṭṭhāni. Diṭṭhena ca adiṭṭhassa anumānaṃ hotīti iminā idha diṭṭhena cittajarūpena adiṭṭhassāpi paṭisandhirūpassa viññāṇaṃ paccayo hotīti jānitabbametaṃ. Kammasamuṭṭhānassāpi hi tassa cittasamuṭṭhānasseva viññāṇapaccayatā paṭṭhāne (paṭṭhā. 1.1.53, 419) āgatāti. Evaṃ paccayanayato pettha viññātabbo vinicchayo.

Ettha ca ‘‘viññāṇapaccayā nāmarūpa’’nti bhāsamānena bhagavatā yasmā upaparikkhamānānaṃ paṇḍitānaṃ paramatthato nāmarūpamattameva pavattamānaṃ dissati, na satto, na poso; tasmā appaṭivattiyaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṃ anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavattitaṃ hotīti.

Viññāṇapaccayā nāmarūpapadaniddeso.

Saḷāyatanapadaniddeso



以下是巴利文的完整直译：
在结生或转起中被称为果报的名法，无论是与色法混合还是不混合，无论是结生识还是其他果报识，都以俱生、相互、依止、相应、果报、食、根、有、不离去这九种缘成为缘。对于所依色，在结生时以俱生、相互、依止、果报、食、根、不相应、有、不离去这九种缘成为缘。除了所依色之外，对其余色法，在这九种缘中去掉相互缘，以其余八种缘成为缘。而行识对无想有情的色法或五蕴有中的业生色，根据经典的方法，只以亲依止的方式成为一种缘。应当理解，从第一有分心开始，其余一切识对各自的名色，根据情况成为缘。若详细解说其缘的方法，就需要阐述所有的发趣论的内容，因此我们不在此展开。
在这里可能会有疑问：如何知道"结生名色是以识为缘"？从经典和理论两方面来说。在经中，通过"随心转的法"等多种方式，已经确立了受等是以识为缘。从理论上说：
因为在此见到心生色，
所以知道识是未见色的缘。
因为我们看到，当心清净或不清净时，相应的色法生起。通过已见的可以推断未见的，所以应当知道，通过在此见到的心生色，可以推知识也是未见的结生色的缘。因为在《发趣论》中也说，对于业所生的色法，识也像对心所生的色法一样是缘。这样，应当从"缘的方法"来理解判断。
在这里，当世尊说"识缘名色"时，因为对于观察的智者来说，从究竟意义上只看到名色在运作，而不是有情或人；因此，这是沙门、婆罗门、天、魔、梵或世间任何人都无法推翻的无上法轮的转动。
识缘名色的解释完毕。
六处的解释

229. Nāmarūpapaccayā saḷāyatananiddese –

Nāmaṃ khandhattayaṃ rūpaṃ, bhūtavatthādikaṃ mataṃ;

Katekasesaṃ taṃ tassa, tādisasseva paccayo.

Yañhetaṃ saḷāyatanassa paccayabhūtaṃ nāmarūpaṃ, tattha nāmanti vedanādikkhandhattayaṃ, rūpaṃ pana sakasantatipariyāpannaṃ niyamato cattāri bhūtāni cha vatthūni jīvitindriyanti evaṃ bhūtavatthādikaṃ matanti veditabbaṃ. Taṃ pana ‘‘nāmañca rūpañca nāmarūpañca nāmarūpa’’nti evaṃ katekasesaṃ ‘‘chaṭṭhāyatanañca saḷāyatanañca saḷāyatana’’nti evaṃ katekasesasseva saḷāyatanassa paccayoti veditabbaṃ. Kasmā? Yasmā āruppe nāmameva paccayo. Tañca chaṭṭhāyatanasseva, na aññassa. ‘‘Nāmapaccayā chaṭṭhāyatana’’nti hi abyākatavāre vakkhati. Idha saṅgahitameva hi tattha vibhattanti veditabbaṃ.

Tattha siyā – kathaṃ panetaṃ jānitabbaṃ ‘‘nāmarūpaṃ saḷāyatanassa paccayo’’ti? Nāmarūpabhāve bhāvato. Tassa tassa hi nāmassa rūpassa ca bhāve taṃ taṃ āyatanaṃ hoti, na aññathā. Sā panassa tabbhāvabhāvībhāvatā paccayanayasmiññeva āvibhavissati. Tasmā –

Paṭisandhiyaṃ pavatte vā, hoti yaṃ yassa paccayo;

Yathā ca paccayo hoti, tathā neyyaṃ vibhāvinā.

Tatrāyaṃ atthadīpanā –

Nāmameva hi āruppe, paṭisandhipavattisu;

Paccayo sattadhā chaṭṭhā, hoti taṃ avakaṃsato.

Kathaṃ? ‘Paṭisandhiyaṃ’ tāva avakaṃsato sahajātaaññamaññanissayasampayuttavipākaatthiavigatapaccayehi sattadhā nāmaṃ chaṭṭhāyatanassa paccayo hoti. Kiñci panettha hetupaccayena, kiñci āhārapaccayenāti evaṃ aññathāpi paccayo hoti. Tassa vasena ukkaṃsāvakaṃso veditabbo.

‘Pavatte’pi vipākaṃ vuttanayeneva paccayo hoti. Itaraṃ pana avakaṃsato vuttappakāresu paccayesu vipākapaccayavajjehi chahi paccayo hoti. Kiñci panettha hetupaccayena, kiñci āhārapaccayenāti evaṃ aññathāpi paccayo hoti. Tassa vasena ukkaṃsāvakaṃso veditabbo.

Aññasmimpi bhave nāmaṃ, tatheva paṭisandhiyaṃ;

Chaṭṭhassa itaresaṃ taṃ, chahākārehi paccayo.

Āruppato hi aññasmimpi pañcavokārabhave taṃ vipākanāmaṃ hadayavatthuno sahāyaṃ hutvā chaṭṭhassa manāyatanassa yathā āruppe vuttaṃ tatheva avakaṃsato sattadhā paccayo hoti. Itaresaṃ panetaṃ pañcannaṃ cakkhāyatanādīnaṃ catumahābhūtasahāyaṃ hutvā sahajāta nissayavipākavippayuttaatthiavigatavasena chahākārehi paccayo hoti. Kiñci panettha hetupaccayena, kiñci āhārapaccayenāti evaṃ aññathāpi paccayo hoti. Tassa vasena ukkaṃsāvakaṃso veditabbo.

Pavattepi tathā hoti, pākaṃ pākassa paccayo;

Apākaṃ avipākassa, chadhā chaṭṭhassa paccayo.

Pavattepi hi pañcavokārabhave yathā paṭisandhiyaṃ, tatheva vipākanāmaṃ vipākassa chaṭṭhāyatanassa avakaṃsato sattadhā paccayo hoti. Avipākaṃ pana avipākassa chaṭṭhassa avakaṃsatova tato vipākapaccayaṃ apanetvā chadhāva paccayo hoti. Vuttanayeneva panettha ukkaṃsāvakaṃso veditabbo.

Tattheva sesapañcannaṃ, vipākaṃ paccayo bhave;

Catudhā avipākampi, evameva pakāsitaṃ.


以下是巴利文的完整直译：
229. 在名色缘六处的解释中——
名为三蕴，色被认为是大种、所依等；
这是一部分代表全体，它是同类的缘。
这里，作为六处的缘的名色中，名是指受等三蕴，色则应理解为属于自相续的四大种、六所依和命根等，被认为是大种、所依等。这"名和色和名色"以一部分代表全体的方式，应理解为"第六处和六处"的缘。为什么？因为在无色界中只有名是缘。而且它只是第六处的缘，不是其他处的缘。因为在无记分别中会说"名缘第六处"。应当理解，这里所包含的就是在那里所分别的。
这里可能会有疑问：如何知道"名色是六处的缘"？因为名色存在时它就存在。因为当某种名和色存在时，相应的处就存在，不会有其他情况。而它们之间的这种相互依存关系将在缘的方法中变得明显。因此——
在结生或转起中，是什么的缘；
以及如何成为缘，智者应如此了知。
这里是对意义的阐明——
在无色界的结生和转起中，
名至少以七种方式成为第六处的缘。
怎么样呢？首先，在"结生"时，名至少以俱生、相互、依止、相应、果报、有、不离去这七种方式成为第六处的缘。此外，有些以因缘，有些以食缘等其他方式成为缘。应当根据这个了解最多和最少的情况。
在"转起"中，果报名也以前面所说的方式成为缘。而其他的名，至少以前面所说的缘中除去果报缘的六种方式成为缘。此外，有些以因缘，有些以食缘等其他方式成为缘。应当根据这个了解最多和最少的情况。
在其他有中，名在结生时，
对第六处和其他处，以六种方式成为缘。
因为在除无色界外的五蕴有中，那果报名与心所依处一起，对第六意处，如同在无色界所说的那样，至少以七种方式成为缘。而对其他五处，即眼处等，与四大种一起，以俱生、依止、果报、不相应、有、不离去这六种方式成为缘。此外，有些以因缘，有些以食缘等其他方式成为缘。应当根据这个了解最多和最少的情况。
在转起中也是如此，果报对果报是缘；
非果报对非果报，以六种方式是第六处的缘。
在五蕴有的转起中，如同在结生时一样，果报名对果报第六处，至少以七种方式成为缘。而非果报对非果报第六处，至少从中去掉果报缘，只以六种方式成为缘。这里也应如前所说的方式了解最多和最少的情况。
在那里，对其余五处，果报成为缘；
非果报也是如此，以四种方式被解释。


Tattheva hi pavatte sesānaṃ cakkhāyatanādīnaṃ pañcannaṃ cakkhuppasādādivatthukampi itarampi vipākanāmaṃ pacchājātavippayuttaatthiavigatapaccayehi catudhā paccayo hoti. Yathā ca vipākaṃ, avipākampi evameva pakāsitaṃ. Tasmā kusalādibhedampi tesaṃ catudhā paccayo hotīti veditabbaṃ. Evaṃ tāva nāmameva paṭisandhiyaṃ pavatte vā yassa yassa āyatanassa paccayo hoti, yathā ca hoti, tathā veditabbaṃ.

Rūpaṃ panettha āruppa-bhave bhavati paccayo;

Na ekāyatanassāpi, pañcakkhandhabhave pana.

Rūpato sandhiyaṃ vatthu, chadhā chaṭṭhassa paccayo;

Bhūtāni catudhā honti, pañcannaṃ avisesato.

Rūpato hi paṭisandhiyaṃ vatthurūpaṃ chaṭṭhassa manāyatanassa sahajātaaññamaññanissayavippayuttaatthiavigatapaccayehi chadhā paccayo hoti. Cattāri pana bhūtāni avisesato paṭisandhiyaṃ pavatte ca yaṃ yaṃ āyatanaṃ uppajjati, tassa tassa vasena pañcannampi cakkhāyatanādīnaṃ sahajātanissayaatthiavigatapaccayehi catudhā paccayā honti.

Tidhā jīvitametesaṃ, āhāro ca pavattiyaṃ;

Tāneva chadhā chaṭṭhassa, vatthu tasseva pañcadhā.

Etesaṃ pana cakkhādīnaṃ pañcannaṃ paṭisandhiyaṃ pavatte ca atthiavigataindriyavasena rūpajīvitaṃ tidhā paccayo hoti.

‘Āhāro cā’ti āhāro ca atthiavigataāhāravasena tidhā paccayo hoti. So ca kho ye sattā āhārūpajīvino, tesaṃ āhārānugate kāye pavattiyaṃyeva, no paṭisandhiyaṃ. Tāni pana pañca cakkhāyatanādīni chaṭṭhassa cakkhusotaghānajivhākāyaviññāṇasaṅkhātassa manāyatanassa nissayapurejātaindriyavippayuttaatthiavigatavasena chahākārehi paccayā honti pavatte, no paṭisandhiyaṃ. Ṭhapetvā pana pañca viññāṇāni tasseva avasesamanāyatanassa vatthurūpaṃ nissayapurejātavippayuttaatthiavigatavasena pañcadhā paccayo hoti pavatte, no paṭisandhiyaṃ. Evaṃ rūpameva paṭisandhiyaṃ pavatte vā yassa yassa āyatanassa paccayo hoti yathā ca hoti tathā veditabbaṃ.

Nāmarūpaṃ panubhayaṃ, hoti yaṃ yassa paccayo;

Yathā ca tampi sabbattha, viññātabbaṃ vibhāvinā.

Seyyathidaṃ – paṭisandhiyaṃ tāva pañcavokārabhave khandhattayavatthurūpasaṅkhātaṃ nāmarūpaṃ chaṭṭhāyatanassa sahajātaaññamaññanissayavipākasampayuttavippayuttaatthiavigatapaccayādīhi paccayo hotīti idamettha mukhamattaṃ. Vuttanayānusārena pana sakkā sabbaṃ yojetunti na ettha vitthāro dassitoti.

Nāmarūpapaccayā saḷāyatanapadaniddeso.

Phassapadaniddeso



以下是巴利文的完整直译：
在这里，转起中，其他的眼处等五处，眼的清净等所依，果报名称是与后生相应的，依止、相应、果报、不相应、有、不离去这几种缘成为缘。果报与非果报也是如此，被解释为这样的。因此，善等的种类也是以四种方式成为缘。这样，名在结生或转起中，作为各自的处的缘，应当如此理解。
色法在这里则在无色有中成为缘；
而在五蕴有中，甚至对单一处也是如此。
从色法的角度看，作为所依的对象，第六处的缘以六种方式成为缘；
四大种以四种方式存在，五种没有区别。
从色法的结生来看，作为所依的对象，第六意处的缘以俱生、相互、依止、果报、不相应、有、不离去这六种缘成为缘。而四大种在转起中，无论是哪个处生起，五种眼处等也以四种缘存在。
在这方面，生命是三种的，食物也是如此；
它们在第六处的缘中也是五种。
对于这些眼等处，在结生或转起中，依止于色法的生命是三种的。
“食物”是指依止于食物的生命是三种的。那些以食物为生的有情，在身体的转起中，确实如此，而不是在结生中。对于这五种眼处等，第六处的眼、耳、鼻、舌、身体、意识等，依止于前生的感官，以六种方式成为缘，在转起中，而不是结生中。除了这五种意识外，作为其余的所依，第六处的色法依止于前生的感官，以五种方式成为缘，在转起中，而不是结生中。这样，色法在结生或转起中，作为各自的处的缘，应当如此理解。
名色则是两者，作为各自的缘；
如同在各处，智者应当如此理解。
例如，在结生中，五蕴有的三蕴作为所依的对象，名色以俱生、相互、依止、果报、相应、有、不离去等几种缘成为第六处的缘，这里是其主要内容。根据所说的方式，能够将所有的内容结合起来，而不是在这里展开详细的解释。
名色缘六处的解释完毕。
触的解释。

230. Saḷāyatanapaccayā phassaniddese –

Chaḷeva phassā saṅkhepā, cakkhusamphassaādayo;

Viññāṇamiva battiṃsa, vitthārena bhavanti te.

‘Saṅkhepato’ hi pāḷiyaṃ cakkhusamphassoti ādayo chaḷeva phassā āgatā. Vitthārena pana cakkhusamphassādayo pañca kusalavipākā pañca akusalavipākāti dasa, sesā bāvīsati lokiyavipākaviññāṇasampayuttā ca bāvīsatīti evaṃ sabbepi saṅkhārapaccayā vuttaviññāṇamiva bāttiṃsa honti. Yaṃ panetassa bāttiṃsavidhassāpi phassassa paccayo saḷāyatanaṃ. Tattha –

Chaṭṭhena saha ajjhattaṃ, cakkhādiṃ bāhirehipi;

Saḷāyatanamicchanti, chahi saddhiṃ vicakkhaṇā.

Tattha ye tāva ‘‘upādinnakapavattikathā aya’’nti ekasantatipariyāpannameva paccayaṃ paccayuppannañca dīpenti, te chaṭṭhāyatanapaccayā phassoti pāḷianusārato āruppe chaṭṭhāyatanañca aññattha sabbasaṅgahato saḷāyatanañca phassassa paccayoti ekadesasarūpekasesaṃ katvā chaṭṭhena saha ajjhattaṃ cakkhādiṃ saḷāyatananti icchanti. Tañhi chaṭṭhāyatanañca saḷāyatanañca saḷāyatanantveva saṅghaṃ gacchati. Ye pana paccayuppannameva ekasantatipariyāpannaṃ dīpenti, paccayaṃ pana bhinnasantānampi, te yaṃ yaṃ āyatanaṃ phassassa paccayo hoti taṃ sabbaṃ dīpentā bāhirampi pariggahetvā tadeva chaṭṭhena saha ajjhattaṃ bāhirehipi rūpāyatanādīhi saddhiṃ saḷāyatananti icchanti. Tampi hi chaṭṭhāyatanañca saḷāyatanañca saḷāyatananti etesaṃ ekasese kate saḷāyatanantveva saṅkhaṃ gacchati.

Etthāha – na sabbāyatanehi eko phasso sambhoti, nāpi ekamhā āyatanā sabbe phassā, ayañca saḷāyatanapaccayā phassoti ekova vutto, so kasmāti? Tatridaṃ vissajjanaṃ – saccametaṃ. Sabbehi eko ekamhā vā sabbe na sambhonti, sambhoti pana anekehi eko; yathā cakkhusamphasso cakkhāyatanā rūpāyatanā cakkhuviññāṇasaṅkhātā manāyatanā avasesā sampayuttadhammāyatanā cāti evaṃ sabbattha yathānurūpaṃ yojetabbaṃ. Tasmā eva hi –

Eko panekāyatana-ppabhavo iti dīpito;

Phassoyaṃ ekavacana-niddesenidha tādinā.

‘Ekavacananiddesenā’ti saḷāyatanapaccayā phassoti iminā hi ekavacananiddesena anekehi āyatanehi eko phasso hotīti tādinā dīpitoti attho. Āyatanesu pana –

Chadhā pañca tato ekaṃ, navadhā bāhirāni cha;

Yathāsambhavametassa, paccayatte vibhāvaye.

Tatrāyaṃ vibhāvanā – cakkhāyatanādīni tāva pañca cakkhusamphassādibhedato pañcavidhassa phassassa nissayapurejātaindriyavippayuttaatthiavigatavasena chadhā paccayā honti. Tato paraṃ ekaṃ vipākamanāyatanaṃ anekabhedassa vipākamanosamphassassa sahajātaaññamaññanissayavipākaāhāraindriyasampayuttaatthiavigatavasena navadhā paccayo hoti. Bāhiresu pana rūpāyatanaṃ cakkhusamphassassa ārammaṇapurejātaatthiavigatavasena catudhā paccayo hoti. Tathā saddāyatanādīni sotasamphassādīnaṃ. Manosamphassassa pana tāni dhammāyatanañca tathā ca ārammaṇapaccayamatteneva cāti evaṃ bāhirāni cha yathāsambhavametassa paccayatte vibhāvayeti.

Saḷāyatanapaccayā phassapadaniddeso.

Vedanāpadaniddeso



以下是巴利文的完整直译：
230. 在六处缘触的解释中——
六种触法简要来说，眼触等；
如同识法的三十种，详细来说，它们存在。
“从简要来说”，在巴利文中，眼触等六种触法已经出现。详细来说，眼触等有五种善果和五种恶果，共有十种，其余的则是二十二种世俗果报识相应的，因此总共是三十种，如同所说的缘法。至于这些三十种触法的缘则是六处。
在这里——
第六处与内在的眼等一起，
六处与外在的也一起；
六处的触法是由此而来，
与六种一起，智者应当明了。
在这里，那些说“这是依赖于所取的转起之法”的，只有一条相续的缘法，说明了缘法的产生，这些是由第六处的缘法所生的触法；而六处的触法与其他的触法，整体上被称为六处的触法。因为在这里，六处的触法与六处的触法是相互关联的。
在此应当注意——并非所有的处都能产生一种触法，也并非从一个处就能产生所有的触法，而是通过六处的缘法来说明一种触法，为什么呢？对此的解释是——确实如此。并非所有处能产生一种触法，但许多处能产生一种触法；例如，眼触与眼处、色法、眼识、意识，以及其他相应法则，皆应如此理解。因此确实是——
一个却由多处所生，
触法此处以单一的方式被描述。
“以单一的方式描述”，因此触法是由六处缘法所生的，这里以单一的方式描述，意味着由多个处所生的单一触法。至于处的方面——
六处中有五种，外在的有九种；
根据适当的情况，缘法应当被阐明。
在这里，阐明如下——眼处等五处，因眼触等的不同而产生的五种触法，依止于前生的感官，以不相应的方式成为六种缘。之后，一个果报的意识处，因多种不同的果报意识的眼触等相应的缘，成为九种缘。至于外在的色法，眼触的缘依止于所依的对象，成为四种缘。声音处等也如此。至于意识触法，那些法则是由法处所依，仅依赖于所依的对象而已，因此外在的六处根据适当的情况阐明缘法。
六处缘触的解释完毕。
感受的解释。

231. Phassapaccayā vedanāniddese –

Dvārato vedanā vuttā, cakkhusamphassajādikā;

Chaḷeva tā pabhedena, ekūnanavutī matā.

Cakkhusamphassajāvedanātiādinā hi nayena pāḷiyaṃ imā cakkhusamphassajādikā dvārato chaḷeva vedanā vuttā. Tā pana pabhedena ekūnanavutiyā cittehi sampayuttattā ekūnanavutīti matā.

Vedanāsu panetāsu, idha bāttiṃsa vedanā;

Vipākacittayuttāva, adhippetāti bhāsitā.

Aṭṭhadhā tattha pañcannaṃ, pañcadvāramhi paccayo;

Sesānaṃ ekadhā phasso, manodvārepi so tathā.

Tattha hi pañcadvāre cakkhupasādādivatthukānaṃ pañcannaṃ vedanānaṃ cakkhusamphassādiko phasso sahajātaaññamaññanissayavipākaāhārasampayuttaatthiavigatavasena aṭṭhadhā paccayo hoti. Sesānaṃ pana ekekasmiṃ dvāre sampaṭicchanasantīraṇatadārammaṇavasena pavattānaṃ kāmāvacaravipākavedanānaṃ cakkhusamphassādiko phasso upanissayavasena ekadhāva paccayo hoti.

‘Manodvārepi so tathā’ti manodvārepi hi tadārammaṇavasena pavattānaṃ kāmāvacaravipākavedanānaṃ so sahajātamanosamphassasaṅkhāto phasso tatheva aṭṭhadhā paccayo hoti, paṭisandhibhavaṅgacutivasena ca pavattānaṃ tebhūmakavipākavedanānampi. Yā panetā manodvāre tadārammaṇavasena pavattā kāmāvacaravedanā, tāsaṃ manodvāre āvajjanasampayutto manosamphasso upanissayavasena ekadhā paccayo hotīti.

Phassapaccayā vedanāpadaniddeso.

Taṇhāpadaniddeso



以下是巴利文的完整直译：
231. 在触缘受的解释中——
从门的角度说，受被称为眼触所生等；
这六种受，从分类来看，被认为有八十九种。
因为在巴利文中，以"眼触所生受"等方式，从门的角度说明了这六种受。而这些受，从分类来看，因为与八十九种心相应，所以被认为有八十九种。
在这些受中，这里所指的三十二种受；
只是与果报心相应的，被如此解释。
在五门中，对五种受有八种缘；
对其余的受，触是一种缘，在意门中也是如此。
在这里，在五门中，对以眼净色等为所依的五种受，眼触等以俱生、相互、依止、果报、食、相应、有、不离去这八种方式成为缘。而对其余的受，在每一门中，以领受、推度、彼所缘的方式转起的欲界果报受，眼触等只以亲依止的方式成为一种缘。
"在意门中也是如此"，因为在意门中，对以彼所缘的方式转起的欲界果报受，那被称为俱生意触的触，同样以八种方式成为缘，对以结生、有分、死的方式转起的三界果报受也是如此。而对那些在意门中以彼所缘的方式转起的欲界受，意门中与转向相应的意触，以亲依止的方式成为一种缘。
触缘受的解释完毕。
爱的解释。

232. Vedanāpaccayā taṇhāniddese –

Rūpataṇhādibhedena, cha taṇhā idha dīpitā;

Ekekā tividhā tattha, pavattākārato matā.

Imasmiñhi vedanāpaccayā taṇhāniddese ‘seṭṭhiputto brāhmaṇaputto’ti pitito nāmavasena putto viya imā rūpataṇhā…pe… dhammataṇhāti ārammaṇato nāmavasena cha taṇhā dīpitā pakāsitā kathitāti attho. Tattha rūpe taṇhā rūpataṇhāti iminā nayena padattho veditabbo.

Tāsu ca pana taṇhāsu ekekā taṇhā pavattiākārato kāmataṇhā, bhavataṇhā, vibhavataṇhāti evaṃ tividhā matā. Rūpataṇhā eva hi yadā cakkhussa āpāthagataṃ rūpārammaṇaṃ kāmassādavasena assādayamānā pavattati, tadā kāmataṇhā nāma hoti. Yadā tadevārammaṇaṃ dhuvaṃ sassatanti pavattāya sassatadiṭṭhiyā saddhiṃ pavattati, tadā bhavataṇhā nāma hoti. Sassatadiṭṭhisahagato hi rāgo bhavataṇhāti vuccati. Yadā pana tadevārammaṇaṃ ‘‘ucchijjati vinassatī’’ti pavattāya ucchedadiṭṭhiyā saddhiṃ pavattati, tadā vibhavataṇhā nāma hoti. Ucchedadiṭṭhisahagato hi rāgo vibhavataṇhāti vuccati. Eseva nayo saddataṇhādīsupīti etā aṭṭhārasa taṇhā honti.

Tā ajjhattarūpādīsu aṭṭhārasa, bahiddhā aṭṭhārasāti chattiṃsa. Iti atītā chattiṃsa, anāgatā chattiṃsa, paccuppannā chattiṃsāti aṭṭhasataṃ taṇhā honti. Tā pana saṃṅkhippamānā rūpādiārammaṇavasena cha, kāmataṇhādivasena vā tissova taṇhā hontīti veditabbā. Yasmā panime sattā puttaṃ assādetvā putte mamattena dhātiyā viya rūpādiārammaṇavasena uppajjamānaṃ vedanaṃ assādetvā vedanāya mamattena rūpādiārammaṇadāyakānaṃ cittakāragandhabbagandhikasūdatantavāyarasāyanavidhāyakavejjādīnaṃ mahāsakkāraṃ karonti, tasmā sabbāpesā vedanāpaccayā taṇhā hotīti veditabbā.

Yasmā cettha adhippetā, vipākasukhavedanā;

Ekāva ekadhā cesā, tasmā taṇhāya paccayo.

‘Ekadhā’ti upanissayapaccayena paccayo hoti. Yasmā vā –

Dukkhī sukhaṃ patthayati, sukhī bhiyyopi icchati;

Upekkhā pana santattā, sukhamicceva bhāsitā.

Taṇhāya paccayā tasmā, honti tissopi vedanā;

Vedanāpaccayā taṇhā, iti vuttā mahesinā.

Vedanā paccayā cāpi, yasmā nānusayaṃ vinā;

Hoti tasmā na sā hoti, brāhmaṇassa vusīmatoti.

Vedanāpaccayā taṇhāpadaniddeso.

Upādānapadaniddeso



232. 在受缘渴求的解释中——
根据色渴求的不同，这里提到六种渴求；
每一种在此被认为是三种，从转起的方式来看。
在这受缘渴求的解释中，“最上等的，婆罗门之子”就像是父亲的名字所称的儿子一样，这里的色渴求……等……法渴求以对象的名称被提到，共有六种渴求被揭示。这里的色渴求应当理解为“色渴求”。
在这些渴求中，每一种渴求根据转起的方式被认为是欲渴求、存在渴求、和弃渴求，因而被认为是三种。色渴求确实是，当眼睛所接触的色法作为欲望的对象被享受时，那就是欲渴求。当同一对象被认为是恒常不变的，被认为是永恒的，因此与永恒见相应时，那就是存在渴求。与永恒见相应的贪欲被称为存在渴求。当同一对象被认为是“会消失、会灭亡”的，被认为与断灭见相应时，那就是弃渴求。与断灭见相应的贪欲被称为弃渴求。此类推，关于信渴求等，这样便有十八种渴求。
在内在的色等方面有十八种，在外在的则有三十六种。如此，过去有三十六种，未来有三十六种，现在有三十六种，这样总共有一百零八种渴求。而这些渴求，简要来说，以色等对象为依据的有六种，欲渴求等方面则有三种，故应理解为只有三种渴求。因为这些众生像是以“儿子”为名的父亲一样，以色等对象为依据生起的受，因而以受为名的给予者，像是心、色、香、味、触等的主宰者，因而产生极大的尊重，因此所有这些受缘渴求都是应当理解的。
因为这里所指的是，果报的快乐受；
每一种都是以一种的方式，因此渴求是缘。
“以一种的方式”是指亲依止的缘。因为——
痛苦者渴求快乐，快乐者更渴求；
而平等者则宁静，渴求快乐的确如此。
因渴求而生的因此，三种受也存在；
受缘渴求，如此被伟者所说。
受缘也如此，因为没有潜藏的；
因此它不成为，婆罗门的完美者。
受缘渴求的解释完毕。
执取的解释。

233. Taṇhāpaccayā upādānaniddese –

Upādānāni cattāri, tāni atthavibhāgato;

Dhammasaṅkhepavitthārā, kamato ca vibhāvaye.

Pāḷiyañhi upādānanti kāmupādānaṃ…pe… attavādupādānanti imāni cattāri upādānāni āgatāni. Tesaṃ ayaṃ atthavibhāgo – vatthusaṅkhātaṃ kāmaṃ upādiyatīti kāmupādānaṃ. Kāmo ca so upādānañcātipi kāmupādānaṃ. Upādānanti daḷhaggahaṇaṃ. Daḷhattho hettha upasaddo upāyāsa-upakaṭṭhādīsu viya. Tathā diṭṭhi ca sā upādānañcāti diṭṭhupādānaṃ. Diṭṭhiṃ upādiyatīti vā diṭṭhupādānaṃ. Sassato attā ca loko cātiādīsu hi purimadiṭṭhiṃ uttaradiṭṭhi upādiyati. Tathā sīlabbataṃ upādiyatīti sīlabbatupādānaṃ. Sīlabbatañca taṃ upādānañcātipi sīlabbatupādānaṃ. Gosīlagovatādīni hi evaṃ suddhīti abhinivesato sayameva upādānānīti. Tathā vadanti etenāti vādo, upādiyanti etenāti upādānaṃ. Kiṃ vadanti upādiyanti vā? Attānaṃ. Attano vādupādānaṃ attavādupādānaṃ. Attavādamattameva vā attāti upādiyanti etenāti attavādupādānaṃ. Ayaṃ tāva tesaṃ atthavibhāgo.

‘Dhammasaṅkhepavitthāre’ pana kāmupādānaṃ tāva ‘‘tattha katamaṃ kāmupādānaṃ? Yo kāmesu kāmacchando kāmarāgo kāmanandī kāmataṇhā kāmasneho kāmapariḷāho kāmamucchā kāmajjhosānaṃ – idaṃ vuccati kāmupādāna’’nti āgatattā saṅkhepato taṇhādaḷhattaṃ vuttaṃ. Taṇhādaḷhattaṃ nāma purimataṇhāupanissayapaccayena daḷhasambhūtā uttarataṇhā eva. Keci panāhu – appattavisayapatthanā taṇhā, andhakāre corassa hatthappasāraṇaṃ viya. Sampattavisayaggahaṇaṃ upādānaṃ, tasseva bhaṇḍaggahaṇaṃ viya. Appicchatāsantuṭṭhitāpaṭipakkhā ca te dhammā. Tathā pariyesanārakkhadukkhamūlāti. Sesupādānattayaṃ pana saṅkhepato diṭṭhimattameva.

Vitthārato pana pubbe rūpādīsu vuttāya aṭṭhasatappabhedāyapi taṇhāya daḷhabhāvo kāmupādānaṃ. Dasavatthukā micchādiṭṭhi diṭṭhupādānaṃ. Yathāha – ‘‘tattha katamaṃ diṭṭhupādānaṃ? Natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ…pe… sacchikatvā pavedentīti yā evarūpā diṭṭhi…pe… vipariyesaggāho – idaṃ vuccati diṭṭhupādāna’’nti (dha. sa. 1221; vibha. 938) sīlavatehi suddhiparāmasanaṃ pana sīlabbatupādānaṃ. Yathāha – ‘‘tattha katamaṃ sīlabbatupādānaṃ? Ito bahiddhā samaṇabrāhmaṇānaṃ sīlena suddhi, vatena suddhi, sīlabbatena suddhīti yā evarūpā diṭṭhi…pe… vipariyesaggāho – idaṃ vuccati sīlabbatupādāna’’nti (dha. sa. 1222; vibha. 938). Vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhi attavādupādānaṃ. Yathāha – ‘‘tattha katamaṃ attavādupādānaṃ? Idha assutavā puthujjano…pe… sappurisadhamme avinīto rūpaṃ attato samanupassati…pe… vipariyesaggāho – idaṃ vuccati attavādupādāna’’nti (dha. sa. 1223; vibha. 938). Ayamettha dhammasaṅkhepavitthāro.

‘Kamato’ti ettha pana tividho kamo – uppattikkamo, pahānakkamo, desanākkamo ca. Tattha anamatagge saṃsāre imassa paṭhamaṃ uppattīti abhāvato kilesānaṃ nippariyāyena uppattikkamo na vuccati. Pariyāyena pana yebhuyyena ekasmiṃ bhave attaggāhapubbaṅgamo sassatucchedābhiniveso. Tato ‘‘sassato ayaṃ attā’’ti gaṇhato attavisuddhatthaṃ sīlabbatupādānaṃ, ucchijjatīti gaṇhato paralokanirapekkhassa kāmupādānanti evaṃ paṭhamaṃ attavādupādānaṃ, tato diṭṭhisīlabbatakāmupādānānīti ayametesaṃ ekasmiṃ bhave uppattikkamo.


以下是巴利文的完整直译：
233. 在渴爱缘执取的解释中——
四种执取，从意义的分析来看；
从法的简略和详细，以及次第来阐明。
在巴利文中，执取被说为欲执取……乃至……我语执取，这四种执取被提到。它们的意义分析如下：执取被称为欲的对象，因此是欲执取。欲和执取，因此也是欲执取。执取意味着牢固的抓取。这里的"upa"前缀表示坚固的意思，如在"忧恼"、"靠近"等词中一样。同样，见解和执取，因此是见执取。或者说，执取见解，因此是见执取。因为在"我和世界是永恒的"等见解中，后面的见解执取前面的见解。同样，执取戒禁，因此是戒禁取。戒禁和执取，因此也是戒禁取。因为牛戒、牛禁等被认为是清净的，因此本身就是执取。同样，以此说话，因此是语；以此执取，因此是执取。说什么或执取什么？自我。自我的语言执取是我语执取。或者说，仅仅是自我的语言，以此执取，因此是我语执取。这是它们的意义分析。
在"法的简略和详细"中，首先欲执取被说为："什么是欲执取？对欲的欲求、欲贪、欲喜、欲爱、欲恋、欲热恼、欲迷醉、欲执著——这被称为欲执取。"因此简略来说，是渴爱的坚固。渴爱的坚固意味着以前面的渴爱为亲依止缘而生起的更强烈的后面的渴爱。有些人说：渴爱是对未得到的对象的欲求，如同小偷在黑暗中伸手。执取是对已得到的对象的抓取，如同抓住那个物品。它们是少欲知足的对立法。同样，它们是寻求、保护和苦的根源。其余三种执取简略来说只是见解而已。
详细来说，前面所说的对色等一百零八种渴爱的坚固状态是欲执取。十事邪见是见执取。如所说："什么是见执取？没有布施，没有供养……乃至……亲自证知后宣说——这样的见解……乃至……颠倒执著——这被称为见执取。"而以戒禁为清净的执著是戒禁取。如所说："什么是戒禁取？在此之外，沙门婆罗门以戒为清净，以禁为清净，以戒禁为清净——这样的见解……乃至……颠倒执著——这被称为戒禁取。"二十事有身见是我语执取。如所说："什么是我语执取？在此，未听闻的凡夫……乃至……未受训练于善士法，认为色是我……乃至……颠倒执著——这被称为我语执取。"这是这里法的简略和详细。
"次第"在这里有三种：生起的次第、断除的次第和教说的次第。在这里，因为在无始的轮回中没有"这个最先生起"的说法，所以不说烦恼的无比喻的生起次第。但是比喻来说，通常在一生中，首先是以我执为先导的常见和断见的执著。然后，对于执著"这个我是常恒的"人来说，为了自我清净而有戒禁取；对于执著"会断灭"的人来说，不顾及来世而有欲执取。这样，首先是我语执取，然后是见执取、戒禁取和欲执取，这是它们在一生中的生起次第。


Diṭṭhupādānādīni cettha paṭhamaṃ pahīyanti sotāpattimaggavajjhattā. Kāmupādānaṃ pacchā arahattamaggavajjhattāti. Ayametesaṃ pahānakkamo.

Mahāvisayattā pana pākaṭattā ca etesu kāmupādānaṃ paṭhamaṃ desitaṃ. Mahāvisayañhi taṃ aṭṭhacittasampayogā. Appavisayāni itarāni catucittasampayogā. Yebhuyyena ca ālayarāmatāya pajāya pākaṭaṃ kāmupādānaṃ, na itarāni. Kāmupādānavā vatthukāmānaṃ samadhigamatthaṃ kotūhalamaṅgalādibahulo hoti, na sassatadiṭṭhīti tadanantaraṃ diṭṭhupādānaṃ. Taṃ pabhijjamānaṃ sīlabbataattavādupādānavasena duvidhaṃ hoti. Tasmiṃ dvaye gokiriyaṃ vā kukkurakiriyaṃ vā disvāpi veditabbato oḷārikanti sīlabbatupādānaṃ paṭhamaṃ desitaṃ, sukhumattā ante attavādupādānanti ayametesaṃ desanākkamo.

Taṇhā ca purimassettha, ekadhā hoti paccayo;

Sattadhā aṭṭhadhā vāpi, hoti sesattayassa sā.

Ettha ca evaṃ desite upādānacatukke purimassa kāmupādānassa kāmataṇhā upanissayavasena ekadhāva paccayo hoti taṇhābhinanditesu visayesu uppattito. Sesattayassa pana sahajātaaññamaññanissayasampayuttaatthiavigatahetuvasena sattadhā vā upanissayena saha aṭṭhadhā vāpi paccayo hoti. Yadā ca sā upanissayavasena paccayo hoti tadā asahajātāva hotīti.

Taṇhāpaccayā upādānapadaniddeso.

Bhavapadaniddeso



以下是巴利文的完整直译：
在这里，见执取等首先被断除，因为它们是由入流道所断。欲执取最后被断除，因为它是由阿罗汉道所断。这是它们的断除次第。
因为范围广泛且明显，所以在这些中欲执取首先被教导。它确实范围广泛，与八种心相应。其他的范围较小，与四种心相应。对于大多数喜爱执著的人来说，欲执取是明显的，其他的则不然。欲执取者为了获得欲望对象，多有好奇和吉祥仪式等，而不是常见。因此紧接着是见执取。它分为戒禁取和我语执取两种。在这两者中，即使看到牛的行为或狗的行为也能理解，所以粗显的戒禁取首先被教导，因为微细所以我语执取最后被教导。这是它们的教说次第。
渴爱在这里对第一种，以一种方式成为缘；
对其余三种，以七种或八种方式成为缘。
在这里，如此教导的四种执取中，对第一种欲执取，欲爱以亲依止的方式成为一种缘，因为它在渴爱所喜爱的对象中生起。对其余三种，以俱生、相互、依止、相应、有、不离去、因的方式成为七种缘，或者加上亲依止成为八种缘。当它以亲依止的方式成为缘时，它不是俱生的。
渴爱缘执取的解释完毕。
有的解释。

234. Upādānapaccayā bhavaniddese –

Atthato dhammato ceva, sātthato bhedasaṅgahā;

Yaṃ yassa paccayo ceva, viññātabbo vinicchayo.

Tattha bhavatīti bhavo. Duvidhenāti dvīhi ākārehi pavattitoti attho. Athavā duvidhenāti paccate karaṇavacanaṃ, duvidhoti vuttaṃ hoti. Atthīti saṃvijjati. Kammameva bhavo kammabhavo. Upapattiyeva bhavo upapattibhavo. Ettha ca upapatti bhavatīti bhavo. Kammaṃ pana yathā sukhakāraṇattā ‘‘sukho buddhānamuppādo’’ti (dha. pa. 194) vutto, evaṃ bhavakāraṇattā phalavohārena bhavoti veditabbaṃ. Tattha katamo kammabhavoti tesu dvīsu bhavesu yo kammabhavoti vutto, so katamoti attho. Puññābhisaṅkhārādayo vuttatthā eva. Sabbanti anavasesaṃ. Bhavaṃ gacchati gameti cāti bhavagāmi. Iminā lokuttaraṃ paṭikkhipati. Ayañhi vaṭṭakathā, tañca vivaṭṭanissitanti. Karīyatīti kammaṃ.

Kāmabhavādīsu kāmasaṅkhāto bhavo kāmabhavo. Esa nayo rūpārūpabhavesu. Saññāvataṃ bhavo, saññā vā ettha bhave atthīti saññābhavo. Vipariyāyena asaññābhavo. Oḷārikasaññāya abhāvā sukhumāya ca bhāvā neva saññā nāsaññā asmiṃ bhaveti nevasaññānāsaññābhavo. Ekena rūpakkhandhena vokiṇṇo bhavo ekavokārabhavo. Eko vā vokāro assa bhavassāti ekavokārabhavo. Eseva nayo catuvokārapañcavokārabhavesu. Ayaṃ vuccati upapattibhavoti esa navavidhopi upapattibhavo nāma vuccatīti. Evaṃ tāvettha ‘atthato’ viññātabbo vinicchayo.

‘Dhammato’ pana ettha hi puññābhisaṅkhāro dhammato terasa cetanā, apuññābhisaṅkhāro dvādasa, āneñjābhisaṅkhāro catasso. ‘‘Sabbampi bhavagāmikamma’’nti etena sabbepete dhammā cetanā sampayuttā vā kammasaṅkhātā ācayagāmino dhammā saṅgahitā. Kāmabhavo pañca upādinnakkhandhā, tathā rūpabhavo, arūpabhavo cattāro, saññābhavo catupañca, asaññābhavo eko upādinnakkhandho, nevasaññānāsaññābhavo cattāro. Ekavokārabhavādayo ekacatupañcakkhandhā upādinnakkhandhehīti evamettha ‘dhammato’pi viññātabbo vinicchayo.

‘Sātthato’ti yathā ca bhavaniddese tatheva kāmañca saṅkhāraniddesepi puññābhisaṅkhārādayova vuttā, evaṃ santepi purimā atītakammavasena idha paṭisandhiyā paccayattā vuttā. Ime paccuppannakammavasena āyatiṃ paṭisandhiyā paccayattāti punavacanaṃ sātthakameva. Pubbe vā ‘‘tattha katamo puññābhisaṅkhāro? Kusalacetanā kāmāvacarā’’ti evamādinā nayena cetanāva saṅkhārāti vuttā. Idha pana ‘‘sabbampi bhavagāmikamma’’nti vacanato cetanāsampayuttāpi. Pubbe ca viññāṇapaccayameva kammaṃ saṅkhārāti vuttaṃ, idāni asaññābhavanibbattakampi. Kiṃ vā bahunā? ‘‘Avijjāpaccayā saṅkhārā’’ti ettha puññābhisaṅkhārādayova kusalākusaladhammā vuttā. ‘‘Upādānapaccayā bhavo’’ti idha pana upapattibhavassāpi saṅgahitattā kusalākusalābyākatā dhammā vuttā. Tasmā sabbathāpi sātthakamevidaṃ punavacananti. Evamettha ‘sātthato’pi viññātabbo vinicchayo.


234. 在执取缘生的解释中——
从意义和法的角度来看，意图和分裂的总和；
每一种缘的性质，应当被明了和判断。
在这里，“生”是指“生”。“二种”是指以两种方式发生的意思。或者说，“二种”是指产生的缘。意义是存在。只有业才是生，业生则是生。再生则是生。这里的再生即是生。业因为是快乐的因，因此被说为“佛的生起”（《法句经》194），同样，因生的缘也应当被理解为生。这里，什么是业生？在这两种生中，被称为业生的是什么？是指善业的意图等。所有的，毫无例外。生的意思是“去，走”。通过这个排除世间的。这里确实是轮回的教说，而它依赖于轮回的解脱。做的意思是业。
在欲生等中，被称为欲的生是欲生。这同样适用于色生和无色生。带有意识的生，意识在这里是存在的意思，因此是意识生。反之，则是无意识生。以粗显的意识为缺乏而微细的生既不是意识也不是无意识。以一种色蕴为基础的生是单一的生。单一的生是生的意思。这同样适用于四种生和五种生。这里被称为再生，因此这九种再生也被称为再生。如此在这里“意义上”应当被明了和判断。
从法的角度来看，这里善业的意图有十三种，恶业的意图有十二种，无为的意图有四种。“所有的生业”因此所有这些法是与意图相应的，作为业的种类的法被归纳。欲生有五种依附的蕴，同样色生、无色生有四种，意识生有五种，无意识生有四种。单一的生等同于单一的四种或五种蕴。如此在这里“法上”也应当被明了和判断。
“意义上”如同在生的解释中，欲的意图等善业的意图也被说到，因此在此也提到前面的过去业因。这里是由于当前的业因而被提到的再生。因此前面也提到：“什么是善业的意图？是善的意图。”以这样的方式，意图被说到。而在这里，“所有的生业”则是与意图相应的。前面也说过，意识是业的意图，现在也包括无意识生的产生。何必多言？“无明为缘的业”在这里善业、恶业等被提到。“执取缘生”在这里由于再生的因而被归纳为善、恶、不可说的法。因此在各个方面都是有意义的。如此在这里“意义上”也应当被明了和判断。


‘Bhedasaṅgahā’ti upādānapaccayā bhavassa bhedato ceva saṅgahato ca. Yañhi kāmupādānapaccayā kāmabhavanibbattakaṃ kammaṃ kariyati, so kammabhavo. Tadabhinibbattā khandhā upapattibhavo. Esa nayo rūpārūpabhavesu. Evaṃ kāmupādānapaccayā dve kāmabhavā, tadantogadhāva saññābhavapañcavokārabhavā; dve rūpabhavā, tadantogadhāva saññābhavaasaññābhavaekavokārabhavapañcavokārabhavā; dve arūpabhavā, tadantogadhāva saññābhavanevasaññānāsaññābhavacatuvokārabhavāti saddhiṃ antogadhehi cha bhavā. Yathā ca kāmupādānapaccayā saddhiṃ antogadhehi cha bhavā tathā sesupādānapaccayāpīti evaṃ upādānapaccayā bhedato saddhiṃ antogadhehi catuvīsati bhavā.

Saṅgahato pana kammabhavaṃ upapattibhavañca ekato katvā kāmupādānapaccayā saddhiṃ antogadhehi eko kāmabhavo, tathā rūpārūpabhavāti tayo bhavā. Tathā sesupādānapaccayāpīti evaṃ upādānapaccayā saṅgahato saddhiṃ antogadhehi dvādasa bhavā. Apica avisesena upādānapaccayā kāmabhavūpagaṃ kammaṃ kammabhavo. Tadabhinibbattā khandhā upapattibhavo. Esa nayo rūpārūpabhavesu. Evaṃ upādānapaccayā saddhiṃ antogadhehi dve kāmabhavā, dve rūpabhavā, dve arūpabhavāti aparenapi pariyāyena saṅgahato cha bhavā. Kammabhavaupapattibhavabhedaṃ vā anupagamma saddhiṃ antogadhehi kāmabhavādivasena tayo bhavā honti. Kāmabhavādibhedañcāpi anupagamma kammabhavaupapattibhavavasena dve bhavā honti. Kammupapattibhedañca anupagamma upādānapaccayā bhavoti bhavavasena eko bhavo hotīti. Evamettha upādānapaccayassa bhavassa bhedasaṅgahāpi viññātabbo vinicchayo.

‘Yaṃ yassa paccayo cevā’ti yañcettha upādānaṃ yassa paccayo hoti, tatopi viññātabbo vinicchayoti attho. Kiṃ panettha kassa paccayo hoti? Yaṃ kiñci yassa kassaci paccayo hotiyeva. Ummattako viya hi puthujjano. So ‘idaṃ yuttaṃ, idaṃ ayutta’nti avicāretvā yassa kassaci upādānassa vasena yaṃ kiñci bhavaṃ patthetvā yaṃ kiñci kammaṃ karotiyeva. Tasmā yadekacce ‘‘sīlabbatupādānena rūpārūpabhavā na hontī’’ti vadanti, taṃ na gahetabbaṃ. Sabbena pana sabbo hotīti gahetabbaṃ, seyyathidaṃ – idhekacco anussavavasena vā diṭṭhānusārena vā ‘‘kāmā nāmete manussaloke ceva khattiyamahāsālakulādīsu chakāmāvacaradevaloke ca samiddhā’’ti cintetvā tesaṃ adhigamatthaṃ asaddhammasavanādīhi vañcito ‘iminā kammena kāmā sampajjantī’ti maññamāno kāmupādānavasena kāyaduccaritādīnipi karoti. So duccaritapāripūriyā apāye uppajjati; sandiṭṭhike vā pana kāme patthayamāno paṭiladdhe vā gopayamāno kāmupādānavasena kāyaduccaritādīnipi karoti. So duccaritapāripūriyā apāye uppajjati. Tatrāssa upapattihetubhūtaṃ kammaṃ kammabhavo, kammābhinibbattā khandhā upapattibhavo saññābhavapañcavokārabhavā pana tadantogadhā eva.

Aparo pana saddhammasavanādīhi upabrūhitañāṇo ‘‘iminā kammena kāmā sampajjantī’’ti maññamāno kāmupādānavasena kāyasucaritādīni karoti. So sucaritapāripūriyā devesu vā manussesu vā uppajjati. Tatrāssa upapattihetubhūtaṃ kammaṃ kammabhavo, kammābhinibbattā khandhā upapattibhavo. Saññābhavapañcavokārabhavā pana tadantogadhā eva. Iti kāmupādānaṃ sappabhedassa sāntogadhassa kāmabhavassa paccayo hoti.


以下是巴利文的完整直译：
"分别和总括"是指执取缘生的分别和总括。因为由欲执取为缘而产生欲生的业被造作，这是业生。由此而产生的蕴是再生。这同样适用于色生和无色生。如此，由欲执取为缘有两种欲生，其中包括有想生和五蕴生；两种色生，其中包括有想生、无想生、一蕴生和五蕴生；两种无色生，其中包括有想生、非想非非想生和四蕴生。因此连同包括在内的有六种生。如同由欲执取为缘连同包括在内的有六种生，其他执取为缘也是如此。因此，从分别的角度来看，执取缘生连同包括在内的有二十四种生。
从总括的角度来看，将业生和再生合为一起，由欲执取为缘连同包括在内的有一种欲生，同样色生和无色生也是如此，因此有三种生。其他执取为缘也是如此。因此，从总括的角度来看，执取缘生连同包括在内的有十二种生。此外，不加区分地说，由执取为缘而趋向欲生的业是业生。由此而产生的蕴是再生。这同样适用于色生和无色生。如此，由执取为缘连同包括在内的有两种欲生，两种色生，两种无色生，因此从另一个角度来总括有六种生。或者不区分业生和再生，连同包括在内的有欲生等三种生。或者不区分欲生等，有业生和再生两种生。或者不区分业和再生，只有执取缘生一种生。如此在这里应当明了执取缘生的分别和总括的判断。
"每一种缘的性质"是指在这里应当明了每一种执取是哪一种生的缘。那么在这里什么是什么的缘呢？任何一种都可能是任何一种的缘。因为凡夫就像疯子一样。他不考虑"这是合理的，这是不合理的"，而是依据任何一种执取而希求任何一种生，造作任何一种业。因此，有些人说"由戒禁取不会产生色生和无色生"，这不应该被接受。应该接受的是一切都可能产生一切，例如：这里有人通过传闻或者依据见解而思考"欲望在人间的刹帝利大富豪家族中和六欲天中是丰富的"，为了获得这些，被不正法的听闻等所欺骗，认为"通过这种业可以获得欲望"，因此依据欲执取而造作身恶行等。他因恶行的圆满而生于恶趣；或者希求现世的欲望，或者保护已获得的欲望，依据欲执取而造作身恶行等。他因恶行的圆满而生于恶趣。在那里，他的再生因的业是业生，由业而产生的蕴是再生。有想生和五蕴生则包含在其中。
另一个人则通过听闻正法等而增长智慧，认为"通过这种业可以获得欲望"，因此依据欲执取而造作身善行等。他因善行的圆满而生于天界或人间。在那里，他的再生因的业是业生，由业而产生的蕴是再生。有想生和五蕴生则包含在其中。如此，欲执取是包括其分类和包含在内的欲生的缘。


Aparo ‘‘rūpārūpabhavesu tato samiddhatarā kāmā’’ti sutvā vā parikappetvā vā kāmupādānavaseneva rūpārūpasamāpattiyo nibbattetvā samāpattibalena rūpārūpabrahmaloke uppajjati. Tatrāssa upapattihetubhūtaṃ kammaṃ kammabhavo, kammābhinibbattā khandhā upapattibhavo. Saññāasaññā nevasaññā nāsaññāekavokāracatuvokārapañcavokārabhavā pana tadantogadhā eva. Iti kāmupādānaṃ sappabhedānaṃ sāntogadhānaṃ rūpārūpabhavānampi paccayo hoti .

Aparo ‘‘ayaṃ attā nāma kāmāvacarasampattibhave vā rūpārūpabhavānaṃ vā aññatarasmiṃ ucchinno suucchinno hotī’’ti ucchedadiṭṭhiṃ upādāya tadupagaṃ kammaṃ karoti. Tassa taṃ kammaṃ kammabhavo, kammābhinibbattā khandhā upapattibhavo. Saññābhavādayo pana tadantogadhā eva. Iti diṭṭhupādānaṃ sappabhedānaṃ sāntogadhānaṃ tiṇṇampi kāmarūpārūpabhavānaṃ paccayo hoti.

Aparo ‘‘ayaṃ attā nāma kāmāvacarasampattibhave vā rūpārūpabhavānaṃ vā aññatarasmiṃ sukhī hoti, vigatapariḷāho hotī’’ti attavādupādānena tadupagaṃ kammaṃ karoti. Tassa taṃ kammaṃ kammabhavo, tadabhinibbattā khandhā upapattibhavo. Saññābhavādayo pana tadantogadhā eva . Iti attavādupādānaṃ sappabhedānaṃ sāntogadhānaṃ tiṇṇaṃ bhavānaṃ paccayo hoti.

Aparo ‘‘idaṃ sīlabbataṃ nāma kāmāvacarasampattibhave vā rūpārūpabhavānaṃ vā aññatarasmiṃ paripūrentassa sukhaṃ pāripūriṃ gacchatī’’ti sīlabbatupādānavasena tadupagaṃ kammaṃ karoti. Tassa taṃ kammaṃ kammabhavo, tadabhinibbattā khandhā upapattibhavo. Saññābhavādayo pana tadantogadhā eva. Iti sīlabbatupādānampi sappabhedānaṃ sāntogadhānaṃ tiṇṇaṃ bhavānaṃ paccayo hotīti evamettha yaṃ yassa paccayo hoti tatopi viññātabbo vinicchayo.

Kiṃ panettha kassa bhavassa kathaṃ paccayo hotīti ce?

Rūpārūpabhavānaṃ, upanissayapaccayo upādānaṃ;

Sahajātādīhipi taṃ, kāmabhavassāti viññeyyaṃ.

Rūpārūpabhavānañhi kāmabhavapariyāpannassa ca kāmabhave kusalakammasseva upapattibhavassa cetaṃ catubbidhampi upādānaṃ upanissayapaccayena ekadhā paccayo hoti. Kāmabhave attanā sampayuttaakusalakammabhavassa sahajātaaññamaññanissayasampayuttaatthiavigatahetupaccayappabhedehi sahajātādīhi paccayo hoti. Vippayuttassa pana upanissayapaccayenevāti.

Upādānapaccayā bhavapadaniddeso.

Jātijarāmaraṇādipadaniddeso

235. Bhavapaccayā jātiniddesādīsu jātiādīnaṃ vinicchayo saccavibhaṅge vuttanayeneva veditabbo. Bhavoti panettha kammabhavova adhippeto. So hi jātiyā paccayo, na upapattibhavo. So pana kammapaccayaupanissayapaccayavasena dvidhāva paccayo hotīti.

Tattha siyā – kathaṃ panetaṃ jānitabbaṃ ‘‘bhavo jātiyā paccayo’’ti ce? Bāhirapaccayasamattepi hīnapaṇītatādivisesadassanato. Bāhirānañhi janakajanettisukkasoṇitāhārādīnaṃ paccayānaṃ samattepi sattānaṃ yamakānampi sataṃ hīnapaṇītatādiviseso dissati. So ca na ahetuko , sabbadā ca sabbesañca abhāvato; na kammabhavato aññahetuko, tadabhinibbattakasattānaṃ ajjhattasantāne aññassa kāraṇassa abhāvatoti kammabhavahetukova. Kammañhi sattānaṃ hīnapaṇītādivisesahetu. Tenāha bhagavā – ‘‘kammaṃ satte vibhajati yadidaṃ hīnappaṇītatāyā’’ti (ma. ni. 

Aparo “在色生和无色生中，欲望更为丰盈”是指通过听闻或思考，依欲执取而生的色生和无色生的定力，凭借定力而生于色生和无色天。那里他的再生因的业是业生，由业而产生的蕴是再生。有意识生和无意识生则包含在其中。因此，欲执取也是丰盈的、安宁的色生和无色生的缘。
另一个“这个自我在欲界的丰盈或色生和无色生中会被消灭或被灭除”的观点，依据断灭见而造作的业。这个业是业生，由业而产生的蕴是再生。有意识生等则包含在其中。因此，见执取也是丰盈的、安宁的、三种生的缘。
又一个“这个自我在欲界的丰盈或色生和无色生中会快乐，远离痛苦”的观点，依据我执取而造作的业。这个业是业生，由此而产生的蕴是再生。有意识生等则包含在其中。因此，我执取也是丰盈的、安宁的、三种生的缘。
再一个“这个戒禁取在欲界的丰盈或色生和无色生中会满盈快乐”的观点，依据戒禁取而造作的业。这个业是业生，由此而产生的蕴是再生。有意识生等则包含在其中。因此，戒禁取也是丰盈的、安宁的、三种生的缘。如此在这里，任何一种缘的性质也应当被明了和判断。
那么在这里，什么是哪个生的缘呢？
在色生和无色生中，依赖的缘是执取；
与俱生等其他缘，欲生的缘应当被明了。
在色生和无色生中，欲生的缘是依赖的；在欲生中，善业的缘也同样是再生的缘，这四种执取的依赖的缘以一种方式成为缘。欲生中与自身相应的善业生也有相互的依赖的缘。与其分离的缘则仅依赖于此。
执取缘生的解释完毕。
生缘的解释
生缘中，出生的解释等应当依照真理的分析来理解。在这里，生是指业生。因为它是由出生所依赖的，而不是再生所依赖的。这个业因则是依赖于业因和依赖因而分为两种。
在这里，如何可以知道“生是由出生所依赖的”？即使是外在的缘，也因其低劣和高尚的差别而显现。外在的因，例如父母的精气、血液等，虽然是相同的，但众生的差别在于低劣和高尚的差别。因此，它并不是无因的，所有的众生都因其缺乏而显现；也不是业生的其他因，因为由业而生的众生内在的因缺乏其他因的存在。
因为业是众生低劣和高尚的差别的因。正因如此，佛陀说：“业是众生的差别所在。”

3.289). Tasmā jānitabbametaṃ – ‘‘bhavo jātiyā paccayo’’ti.

Yasmā ca asati jātiyā jarāmaraṇaṃ nāma na hoti, sokādayo ca dhammā na honti, jātiyā pana sati jarāmaraṇañceva jarāmaraṇasaṅkhātadukkhadhammaphuṭṭhassa ca bālassa jarāmaraṇābhisambandhā vā tena tena dukkhadhammena phuṭṭhassa anabhisambandhā vā sokādayo ca dhammā honti, tasmā ayaṃ jātijarāmaraṇassa ceva sokādīnañca paccayo hotīti veditabbā. Sā pana upanissayakoṭiyā ekadhāva paccayo hotīti.

Bhavapaccayā jātiādipadaniddeso.

242.Evametassātiādīnaṃ attho uddesavāre vuttanayeneva veditabbo. Saṅgatiādīni samudayavevacanāneva.

Yasmā panettha sokādayo avasāne vuttā, tasmā yā sā avijjā ‘‘avijjāpaccayā saṅkhārā’’ti evametassa bhavacakkassa ādimhi vuttā, sā –

Sokādīhi avijjā, siddhā bhavacakkamaviditādimidaṃ;

Kārakavedakarahitaṃ, dvādasavidhasuññatāsuññaṃ.

Satataṃ samitaṃ pavattatīti veditabbaṃ. Kathaṃ panettha sokādīhi avijjā siddhā? Kathamidaṃ bhavacakkaṃ aviditādi? Kathaṃ kārakavedakarahitaṃ? Kathaṃ dvādasavidhasuññatāsuññanti ce? Ettha hi sokadukkhadomanassupāyāsā avijjāya aviyogino, paridevo ca nāma mūḷhassāti tesu tāva siddhesu siddhāva hoti avijjā. Apica ‘‘āsavasamudayā avijjāsamudayo’’ti hi vuttaṃ. Āsavasamudayā cete sokādayo honti. Kathaṃ? Vatthukāmaviyoge tāva soko kāmāsavasamudayo hoti? Yathāha –

‘‘Tassa ce kāmayānassa, chandajātassa jantuno;

Te kāmā parihāyanti, sallaviddhova ruppatī’’ti. (su. ni. 773);

Yathā cāha – ‘‘kāmato jāyatī soko’’ti (dha. pa. 215). Sabbepi cete diṭṭhāsavasamudayā honti, yathāha – ‘‘tassa ahaṃ rūpaṃ, mama rūpanti pariyuṭṭhaṭṭhāyino taṃ rūpaṃ vipariṇamati aññathā hoti. Tassa rūpavipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā’’ti (saṃ. ni. 3.1). Yathā ca diṭṭhāsavasamudayā evaṃ bhavāsavasamudayāpi, yathāha – ‘‘yepi te devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā uccesu vimānesu ciraṭṭhitikā tepi tathāgatassa dhammadesanaṃ sutvā yebhuyyena bhayaṃ saṃvegaṃ santāsaṃ āpajja’’nti (saṃ. ni. 3.78; a. ni. 4.33) pañca pubbanimittāni disvā maraṇabhayena santajjitānaṃ devānaṃ viyāti. Yathā ca bhavāsavasamudayā evaṃ avijjāsavasamudayāpi , yathāha – ‘‘sa kho so, bhikkhave, bālo diṭṭheva dhamme tividhaṃ dukkhadomanassaṃ paṭisaṃvedetī’’ti (ma. ni. 

因此应当知道"生是出生的缘"。
因为如果没有出生，就不会有衰老和死亡，也不会有忧愁等法。但是如果有出生，就会有衰老和死亡，以及被称为衰老和死亡的苦法所触及的愚人的衰老和死亡相关的，或者被各种苦法所触及而不相关的忧愁等法。因此，应当知道这个出生是衰老和死亡以及忧愁等法的缘。它以亲依止的方式成为一种缘。
生缘等的解释完毕。
"如此这个"等的意思应当依照前面所说的方式来理解。"集合"等是"集"的同义词。
因为在这里忧愁等被最后提到，所以那个无明，如"无明缘行"所说的，在这个生存轮回的开始被提到，它——
由忧愁等无明，成就了这个生存轮回的无始；
没有作者和感受者，十二种空性的空。
应当知道它是持续不断地运转的。那么在这里，如何由忧愁等成就无明？如何这个生存轮回是无始的？如何没有作者和感受者？如何是十二种空性的空？在这里，忧愁、苦、忧郁、悲伤与无明是不可分离的，所谓的悲叹是愚痴的，因此当这些成就时，无明也就成就了。此外，也说过"由漏的生起而有无明的生起"。由漏的生起而有这些忧愁等。如何？首先，由欲望对象的分离而生忧愁，这是欲漏的生起。如所说：
"如果那个欲望的人，生起了渴望；
那些欲望消失时，如被箭射中而痛苦。"
如也说："从欲望生忧愁。"所有这些也都是见漏的生起，如所说："对于执著'这是我的色，我的色'的人，当那个色变化、改变时，由于色的变化和改变而生起忧愁、悲叹、苦、忧郁、悲伤。"如同是见漏的生起，也是有漏的生起，如所说："那些长寿、美丽、多乐、长住于高处宫殿的天神，听到如来的说法后，大多陷入恐惧、震惊、恐慌"，如同看到五种前兆而被死亡恐惧所惊吓的天神一样。如同是有漏的生起，也是无明漏的生起，如所说："比丘们，那个愚人在现世就体验到三种苦和忧。"

3.246).

Iti yasmā āsavasamudayā ete honti, tasmā ete sijjhamānā avijjāya hetubhūte āsave sādhenti. Āsavesu ca siddhesu paccayabhāve bhāvato avijjāpi siddhāva hotīti. Evaṃ tāvettha ‘sokādīhi avijjā siddhā’ hotīti veditabbā.

Yasmā pana evaṃ paccayabhāve bhāvato avijjāya siddhāya puna ‘‘avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇa’’nti evaṃ hetuphalaparamparāya pariyosānaṃ natthi, tasmā taṃ hetuphalasambandhavasena pavattaṃ dvādasaṅgaṃ ‘bhavacakkaṃ aviditādī’ti siddhaṃ hoti.

Evaṃ sati ‘‘avijjāpaccayā saṅkhārā’’ti idaṃ ādimattakathanaṃ virujjhatīti ce? Nayidaṃ ādimattakathanaṃ, padhānadhammakathanaṃ panetaṃ. Tiṇṇañhi vaṭṭānaṃ avijjā padhānā. Avijjāggahaṇena hi avasesaṃ kilesavaṭṭañca kammādīni ca bālaṃ paliveṭhenti, sappasiraggahaṇena sesaṃ sappasarīraṃ viya bāhaṃ. Avijjāsamucchede pana kate tehi vimokkho hoti, sappasiracchede kate paliveṭhitabāhāvimokkho viya. Yathāha – ‘‘avijjāyatveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho’’tiādi (saṃ. ni. 

2.60)。
因此，由于这些是由漏的生起而有的，所以当这些成就时，就证明了作为无明因的漏。当漏成就时，由于缘的存在，无明也就成就了。如此，应当知道在这里"由忧愁等无明成就"。
因为如此由于缘的存在而无明成就后，再"无明缘行，行缘识"如此因果相续没有终点，所以那个由于因果关系而运转的十二支"生存轮回是无始的"就成立了。
如果是这样，"无明缘行"这个说法就只是说明开始，是否矛盾？这不是只说明开始，而是说明主要的法。因为在三种轮回中，无明是主要的。通过无明的把握，剩余的烦恼轮回和业等缠绕愚人，就像通过抓住蛇头而缠绕剩余的蛇身一样。但是当无明被完全切断时，就从它们解脱，就像切断蛇头而从缠绕的身体解脱一样。如所说："由于无明的完全离贪灭尽，行灭"等。

2.1; mahāva. 1). Iti yaṃ gaṇhato bandho muñcato ca mokkho hoti, tassa padhānadhammassa kathanamidaṃ, na ādimattakathananti evamidaṃ bhavacakkaṃ aviditādīti veditabbaṃ. Tayidaṃ yasmā avijjādīhi kāraṇehi saṅkhārādīnaṃ pavatti, tasmā tato aññena ‘‘brahmā mahābrahmā seṭṭho sajitā’’ti evaṃ parikappitena brahmādinā vā saṃsārassa kārakena ‘‘so kho pana me ayaṃ attā vado vedeyyo’’ti evaṃ parikappitena attanā vā sukhadukkhānaṃ vedakena rahitaṃ. Iti ‘kārakavedakarahita’nti veditabbaṃ.

Yasmā panettha avijjā udayabbayadhammakattā dhuvabhāvena, saṃkiliṭṭhattā saṃkilesikattā ca subhabhāvena, udayabbayapaṭipīḷitattā sukhabhāvena, paccayāyattavuttittā vasavattanabhūtena attabhāvena ca suññā, tathā saṅkhārādīnipi aṅgāni; yasmā vā avijjā na attā, na attano , na attani, na attavatī, tathā saṅkhārādīnipi aṅgāni; tasmā ‘dvādasavidhasuññatāsuññamidaṃ’ bhavacakkanti veditabbaṃ.

Evañca viditvā puna –

Tassa avijjātaṇhā, mūlamatītādayo tayo kālā;

Dve aṭṭha dve eva ca, sarūpato tesu aṅgāni.

Tassa kho panetassa bhavacakkassa avijjā taṇhā cāti dve dhammā mūlanti veditabbā. Tadetaṃ pubbantāharaṇato avijjāmūlaṃ vedanāvasānaṃ, aparantasantānato taṇhāmūlaṃ jarāmaraṇāvasānanti duvidhaṃ hoti. Tattha purimaṃ diṭṭhicaritavasena vuttaṃ, pacchimaṃ taṇhācaritavasena. Diṭṭhicaritānañhi avijjā, taṇhācaritānaṃ taṇhā saṃsāranāyikā. Ucchedadiṭṭhisamugghātāya vā paṭhamaṃ, phaluppattiyā hetūnaṃ anupacchedapakāsanato; sassatadiṭṭhisamugghātāya dutiyaṃ, uppannānaṃ jarāmaraṇapakāsanato; gabbhaseyyakavasena vā purimaṃ, anupubbapavattidīpanato; opapātikavasena pacchimaṃ sahuppattidīpanato.

Atītapaccuppannānāgatā cassa tayo kālā. Tesu pāḷiyaṃ sarūpato āgatavasena avijjā saṅkhārā cāti dve aṅgāni atītakālāni , viññāṇādīni bhavāvasānāni aṭṭha paccuppannakālāni, jāti ceva jarāmaraṇañca dve anāgatakālānīti veditabbāni. Puna –

Hetuphalahetupubbaka-tisandhicatubhedasaṅgahañcetaṃ;

Vīsatiākārāraṃ, tivaṭṭamanavaṭṭhitaṃ bhamati.

Itipi veditabbaṃ. Tattha saṅkhārānañca paṭisandhiviññāṇassa ca antarā eko hetuphalasandhi nāma. Vedanāya ca taṇhāya ca antarā eko phalahetusandhi nāma. Bhavassa ca jātiyā ca antarā eko hetuphalasandhīti. Evamidaṃ hetuphalahetupubbakatisandhīti veditabbaṃ. Sandhīnaṃ ādipariyosānavavatthitā panassa cattāro saṅgahā honti, seyyathidaṃ – avijjāsaṅkhārā eko saṅgaho, viññāṇanāmarūpasaḷāyatanaphassavedanā dutiyo, taṇhupādānabhavā tatiyo, jātijarāmaraṇaṃ catutthoti. Evamidaṃ catubhedasaṅgahanti veditabbaṃ.

Atīte hetavo pañca, idāni phalapañcakaṃ;

Idāni hetavo pañca, āyatiṃ phalapañcakanti.

Etehi pana vīsatiyā ākārehi arehi vīsatiākārāranti veditabbaṃ. Tattha ‘atīte hetavo pañcā’ti avijjā saṅkhārā cāti ime tāva dve vuttā eva. Yasmā pana avidvā paritassati, paritasito upādiyati, tassa upādānapaccayā bhavo, tasmā taṇhupādānabhavāpi gahitā honti. Tenāha ‘‘purimakammabhavasmiṃ moho avijjā, āyūhanā saṅkhārā, nikanti taṇhā, upagamanaṃ upādānaṃ, cetanā bhavo, ime pañca dhammā purimakammabhavasmiṃ idha paṭisandhiyā paccayā’’ti (paṭi. ma. 

2.1; mahāva. 1)。
因此，所说的“所抓住的束缚，所释放的解脱”，这是关于主要法的讨论，而不是仅仅说明开始，这样理解“生存轮回是无始的”是正确的。因为这里的因是由无明等所引起的，故而有行等的发生，因此由此而有“梵天，伟大的梵天，最上者，生于世间”的说法，或是由轮回的因而有“他确实应该被我称为自我”的说法，或是由自身的快乐与痛苦的感知而无所依赖。由此应当理解为“没有作者和感受者”。
因为在这里，无明由于生起和消失的法则而是恒常的，因而被污染而被污染的法则也是美好的，由于生起和消失而被压迫的法则是快乐的，依赖的法则是如奴隶般的存在，因而也是空的；同样，行等也是如此；因为无明既不是自我，也不是自我的东西，也没有自我存在，因此行等也是如此；因此应当知道“在十二种空性中，这个生存轮回是空的”。
在此了解后，再次——
他的无明和渴望，根本、过去、现在三种时间；
两种、八种、两种，性质上在这些方面。
因此，关于这个生存轮回的无明和渴望这两种法应当被理解为根本的。由此可知，从过去的引导到无明根源的感受的结束，从未来的延续到渴望根源的衰老和死亡的结束，因此分为两种。在这里，前者是从见的行为中说的，后者是从渴望的行为中说的。见的行为中有无明，而渴望的行为中有渴望是轮回的引导。由于断灭见的抬升，前者是因果的，果的获得是因的无阻碍；由于永恒见的抬升，后者是显现的衰老和死亡；从怀胎的角度来看，前者是逐步现象的示现；从瞬间的角度来看，后者是良好现象的示现。
过去、现在、未来这三种时间。于此，按照经文，性质上关于过去的有无明和行这两种，关于现在的有意识等生存的结束有八种，关于未来的有出生和衰老这两种应当被理解。
再者——
因果、果、因的前因，四种因果结合的总结；
二十种相状，三种轮回的不断运转。
这也应当被理解。在这里，行和依止的意识之间有一种因果结合的名为“因果结合”。在感受和渴望之间有一种果因结合的名为“果因结合”。在生存和出生之间有一种因果结合。因此应当理解为“因果、果、因的前因”。
结合的开始和结果有四种，分别是：无明与行是一种结合，意识、名色、六处、触、感受是第二种结合，渴望、执取、轮回是第三种结合，出生与衰老是第四种结合。因此应当理解为四种结合。
过去的因有五种，现在的果有五种；
现在的因有五种，未来的果有五种。
这些应当被理解为以二十种方式呈现的二十种相状。在这里，“过去的因有五种”是无明和行这两种。因为无知使人恐惧，因恐惧而执取，因此由于执取的缘而有生存的因，因此渴望的执取也被抓住。因此说“在过去的业因中，愚痴的无明，生起的行，渴望的执取，追随的执取，意志的生存，这五种法在过去的业因中是作为缘存在的”。

1.47).

Tattha purimakammabhavasminti purime kammabhave, atītajātiyaṃ kammabhave kariyamāneti attho. Moho avijjāti yo tadā dukkhādīsu moho, yena mūḷho kammaṃ karoti, sā avijjā. Āyūhanā saṅkhārāti taṃ kammaṃ karoto purimacetanāyo, yathā ‘dānaṃ dassāmī’ti cittaṃ uppādetvā māsampi saṃvaccharampi dānūpakaraṇāni sajjentassa uppannā purimacetanāyo. Paṭiggāhakānaṃ pana hatthe dakkhiṇaṃ patiṭṭhāpayato cetanā bhavoti vuccati. Ekāvajjanesu vā chasu javanesu cetanā āyūhanasaṅkhārā nāma. Sattamā cetanā bhavo. Yā kāci vā pana cetanā bhavo, taṃsampayuttā āyūhanasaṅkhārā nāma. Nikanti taṇhāti yā kammaṃ karontassa tassa phale uppattibhave nikāmanā patthanā sā taṇhā nāma. Upagamanaṃ upādānanti yaṃ kammaṃ bhavassa paccayabhūtaṃ; ‘idaṃ katvā asukasmiṃ nāma ṭhāne kāme sevissāmi ucchijjissāmī’tiādinā nayena pavattaṃ upagamanaṃ gahaṇaṃ parāmasanaṃ – idaṃ upādānaṃ nāma. Cetanā bhavoti āyūhanāvasāne vuttacetanā bhavoti evamattho veditabbo.

‘Idāni phalapañcaka’nti viññāṇādi vedanāvasānaṃ pāḷiyaṃ āgatameva. Yathāha ‘‘idha paṭisandhi viññāṇaṃ, okkanti nāmarūpaṃ, pasādo āyatanaṃ, phuṭṭho phasso, vedayitaṃ vedanā ime pañca dhammā idhūpapattibhavasmiṃ purekatassa kammassa paccayā’’ti (paṭi. ma. 1.47). Tattha paṭisandhi viññāṇanti yaṃ bhavantarapaṭisandhānavasena uppannattā paṭisandhīti vuccati, taṃ viññāṇaṃ. Okkanti nāmarūpanti yā gabbhe rūpārūpadhammānaṃ okkanti, āgantvā pavisanaṃ viya – idaṃ nāmarūpaṃ. Pasādo āyatananti idaṃ cakkhādipañcāyatanavasena vuttaṃ. Phuṭṭho phassoti yo ārammaṇaṃ phuṭṭho phusanto uppanno – ayaṃ phasso. Vedayitaṃ vedanāti yaṃ paṭisandhiviññāṇena vā saḷāyatanapaccayena vā phassena sahuppannaṃ vipākavedayitaṃ, sā vedanāti evamattho veditabbo.

‘Idāni hetavo pañcā’ti taṇhādayo pāḷiyaṃ āgatāva taṇhupādānabhavā. Bhave pana gahite tassa pubbabhāgā taṃsampayuttā vā saṅkhārā gahitāva honti, taṇhupādānaggahaṇena ca taṃsampayuttā, yāya vā mūḷho kammaṃ karoti sā avijjā gahitāva hotīti evaṃ pañca. Tenāha ‘‘idha paripakkattā āyatanānaṃ moho avijjā, āyūhanā saṅkhārā, nikanti taṇhā, upagamanaṃ upādānaṃ, cetanā bhavo. Ime pañca dhammā idha kammabhavasmiṃ āyatiṃ paṭisandhiyā paccayā’’ti (paṭi. ma. 1.47). Tattha idha paripakkattā āyatanānanti paripakkāyatanassa kammakaraṇakāle sammoho dassito. Sesaṃ uttānameva.

‘Āyatiṃ phalapañcaka’nti viññāṇādīni pañca. Tāni jātiggahaṇena vuttāni. Jarāmaraṇaṃ pana tesaṃyeva jarāmaraṇaṃ. Tenāha ‘‘āyatiṃ paṭisandhi viññāṇaṃ, okkanti nāmarūpaṃ, pasādo āyatanaṃ, phuṭṭho phasso, vedayitaṃ vedanā. Ime pañca dhammā āyatiṃ upapattibhavasmiṃ idha katassa kammassa paccayā’’ti (paṭi. ma. 

1.47)。
在这里，"在过去的业因中"是指在过去的业中，在过去生中所造作的业的意思。"愚痴的无明"是指当时对苦等的愚痴，因为被愚痴所迷惑而造业，这就是无明。"生起的行"是指造业时的前行思，如"我将布施"这样生起心念，准备布施物品一个月或一年所生起的前行思。而将布施物放在接受者手中的思被称为"有"。或者在一个心识过程中的六个速行心所的思被称为"生起的行"。第七个思是"有"。任何思都是"有"，与之相应的是"生起的行"。"渴望的执取"是指造业者对其果报在未来生中的渴望和期待，这被称为渴爱。"追随的执取"是指作为有的缘的业，以"做了这个，我将在某处享受欲乐"或"我将断灭"等方式而生起的追随、抓取、执著，这被称为执取。"意志的生存"是指在生起的最后所说的思是"有"，应当如此理解其意义。
"现在的果有五种"是指从识到受为止在经文中已经提到的。如所说："在这里，结生识，入胎的名色，净色处，触，所感受的受，这五法在这里的生有中是过去业的缘"。在这里，"结生识"是指因为连接两个生存而生起，所以被称为结生的识。"入胎的名色"是指在胎中色法和非色法的入胎，好像是进入一样，这就是名色。"净色处"是指眼等五处。"触"是指接触所缘而生起的，这就是触。"所感受的受"是指与结生识或以六处为缘的触同时生起的果报感受，这就是受，应当如此理解其意义。
"现在的因有五种"是指渴爱等在经文中已经提到的渴爱、执取、有。当提到"有"时，其前分或与之相应的行也被包括在内，当提到渴爱和执取时，与之相应的，或者说使人愚痴而造业的无明也被包括在内，因此有五种。因此说："在这里，由于处的成熟而有的愚痴是无明，生起是行，渴望是爱，追随是取，意志是有。这五法在这里的业有中是未来结生的缘"。在这里，"由于处的成熟"是指在成熟的处造业时的愚痴被指出。其余的很明显。
"未来的果有五种"是指识等五种。这些被包含在"生"的概念中。而老死则是这些的老死。因此说："未来的结生识，入胎的名色，净色处，触，所感受的受。这五法在未来的生有中是这里所造业的缘"。

1.47). Evamidaṃ vīsatiākārāraṃ hoti.

Tattha purimabhavasmiṃ pañca kammasambhārā, etarahi pañca vipākasambhārā, etarahi pañca kammasambhārā, anāgate pañca vipākadhammāti dasa dhammā kammaṃ, dasa vipākoti. Dvīsu ṭhānesu kammaṃ kammaṃ nāma, dvīsu ṭhānesu vipāko vipāko nāmāti sabbampetaṃ bhavacakkaṃ paccayākāravaṭṭaṃ kammañceva kammavipāko ca. Tathā dvīsu ṭhānesu kammaṃ kammasaṅkhepo, dvīsu ṭhānesu vipāko vipākasaṅkhepoti sabbampetaṃ kammasaṅkhepo ceva vipākasaṅkhepo ca. Dvīsu ṭhānesu kammaṃ kammavaṭṭaṃ, dvīsu ṭhānesu vipāko vipākavaṭṭanti sabbampetaṃ kammavaṭṭañceva vipākavaṭṭañca. Tathā dvīsu ṭhānesu kammaṃ kammabhavo, dvīsu ṭhānesu vipāko vipākabhavoti sabbampetaṃ kammabhavo ceva vipākabhavo ca. Dvīsu ṭhānesu kammaṃ kammapavattaṃ , dvīsu ṭhānesu vipāko vipākapavattanti sabbampetaṃ kammapavattañceva vipākapavattañca. Tathā dvīsu ṭhānesu kammaṃ kammasantati, dvīsu vipāko vipākasantatīti sabbampetaṃ kammasantati ceva vipākasantati ca. Dvīsu ṭhānesu kammaṃ kiriyā nāma, dvīsu vipāko kiriyāphalaṃ nāmāti sabbampetaṃ kiriyā ceva kiriyāphalañcāti.

Evaṃ samuppannamidaṃ sahetukaṃ,

Dukkhaṃ aniccaṃ calamittaraddhuvaṃ;

Dhammehi dhammā pabhavanti hetuso,

Na hettha attāva parova vijjati.

Dhammā dhamme sañjanenti, hetusambhārapaccayā;

Hetūnañca nirodhāya, dhammo buddhena desito;

Hetūsu uparuddhesu, chinnaṃ vaṭṭaṃ na vaṭṭati.

Evaṃ dukkhantakiriyāya, brahmacariyīdha vijjati;

Satte ca nūpalabbhante, nevucchedo na sassataṃ.

Tivaṭṭamanavaṭṭhitaṃ bhamatīti ettha pana saṅkhārabhavā kammavaṭṭaṃ, avijjātaṇhūpādānāni kilesavaṭṭaṃ, viññāṇanāmarūpasaḷāyatanaphassavedanā vipākavaṭṭanti imehi tīhi vaṭṭehi tivaṭṭamidaṃ bhavacakkaṃ yāva kilesavaṭṭaṃ na upacchijjati tāva anupacchinnapaccayattā anavaṭṭhitaṃ punappunaṃ parivaṭṭanato bhamatiyevāti veditabbaṃ.

Tayidamevaṃ bhamamānaṃ –

Saccappabhavato kiccā, vāraṇā upamāhi ca;

Gambhīranayabhedā ca, viññātabbaṃ yathārahaṃ.

Tattha yasmā kusalākusalakammaṃ avisesena samudayasaccanti saccavibhaṅge vuttaṃ, tasmā avijjāpaccayā saṅkhārāti avijjāya saṅkhārā dutiyasaccappabhavaṃ dutiyasaccaṃ, saṅkhārehi viññāṇaṃ dutiyasaccappabhavaṃ paṭhamasaccaṃ, viññāṇādīhi nāmarūpādīni vipākavedanāpariyosānāni paṭhamasaccappabhavaṃ paṭhamasaccaṃ, vedanāya taṇhā paṭhamasaccappabhavaṃ dutiyasaccaṃ, taṇhāya upādānaṃ dutiyasaccappabhavaṃ dutiyasaccaṃ, upādānato bhavo dutiyasaccappabhavaṃ paṭhamadutiyasaccadvayaṃ, bhavato jāti dutiyasaccappabhavaṃ paṭhamasaccaṃ, jātiyā jarāmaraṇaṃ paṭhamasaccappabhavaṃ paṭhamasaccanti. Evaṃ tāvidaṃ ‘saccappabhavato’ viññātabbaṃ yathārahaṃ.


如此，这就有二十种相状。
在这里，过去生中有五种业的集聚，现在有五种果报的集聚，现在有五种业的集聚，未来有五种果报法，因此有十法是业，十法是果报。在两处称为业的是业，在两处称为果报的是果报，所有这些生存轮回都是缘起的轮转，既是业也是业的果报。同样，在两处业是业的总括，在两处果报是果报的总括，所有这些都是业的总括和果报的总括。在两处业是业轮，在两处果报是果报轮，所有这些都是业轮和果报轮。同样，在两处业是业有，在两处果报是果报有，所有这些都是业有和果报有。在两处业是业的进行，在两处果报是果报的进行，所有这些都是业的进行和果报的进行。同样，在两处业是业的相续，在两处果报是果报的相续，所有这些都是业的相续和果报的相续。在两处业称为行为，在两处果报称为行为的果，所有这些都是行为和行为的果。
如此生起的这个有因的，
苦、无常、动摇、短暂的；
法由法而生，因缘而起，
此中无我亦无他。
法生法，因缘和合；
为灭诸因，佛说法；
因缘止息，轮回断。
如此为苦尽而行，
此有梵行；
无有众生可得，
非断非常。
"三轮无住而转"中，行和有是业轮，无明、爱、取是烦恼轮，识、名色、六处、触、受是果报轮，由这三轮，这个生存轮回是三轮，只要烦恼轮不断，由于因缘不断，就无法停止，不断地轮转，应当如此理解。
这样不断轮转的——
从谛的生起、作用、遮止、譬喻，
以及深奥的道理分别，应当如理了知。
在这里，因为善不善业在一般意义上被称为集谛，如在谛分别中所说，所以"无明缘行"中，无明产生行是第二谛产生第二谛，行产生识是第二谛产生第一谛，识等产生名色等直到受为止是第一谛产生第一谛，受产生爱是第一谛产生第二谛，爱产生取是第二谛产生第二谛，从取产生有是第二谛产生第一和第二谛，从有产生生是第二谛产生第一谛，从生产生老死是第一谛产生第一谛。如此，首先应当从"谛的生起"来如理了知。


Yasmā panettha avijjā vatthūsu ca satte sammoheti paccayo ca hoti saṅkhārānaṃ pātubhāvāya, tathā saṅkhārā saṅkhatañca abhisaṅkharonti paccayā ca honti viññāṇassa, viññāṇampi vatthuñca paṭijānāti paccayo ca hoti nāmarūpassa, nāmarūpampi aññamaññañca upatthambheti paccayo ca hoti saḷāyatanassa, saḷāyatanampi savisaye ca vattati paccayo ca hoti phassassa, phassopi ārammaṇañca phusati paccayo ca hoti vedanāya, vedanāpi ārammaṇarasañca anubhavati paccayo ca hoti taṇhāya, taṇhāpi rajjanīye ca dhamme rajjati paccayo ca hoti upādānassa, upādānampi upādānīye ca dhamme upādiyati paccayo ca hoti bhavassa, bhavopi nānāgatīsu ca vikkhipati paccayo ca hoti jātiyā, jātipi khandhe ca janeti tesaṃ abhinibbattibhāvena pavattatā paccayo ca hoti jarāmaraṇassa, jarāmaraṇampi khandhānaṃ pākabhedabhāvañca adhitiṭṭhati paccayo ca hoti bhavantarapātubhāvāya sokādīnaṃ adhiṭṭhānattā, tasmā sabbapadesu dvidhā pavatta‘kiccato’pi idaṃ viññātabbaṃ yathārahaṃ.

Yasmā cettha ‘‘avijjāpaccayā saṅkhārā’’ti idaṃ kārakadassananivāraṇaṃ, ‘‘saṅkhārapaccayā viññāṇa’’nti attasaṅkantidassananivāraṇaṃ, ‘‘viññāṇapaccayā nāmarūpa’’nti attātiparikappitavatthubhedadassanato ghanasaññānivāraṇaṃ, ‘‘nāmarūpapaccayā saḷāyatana’’ntiādīsu ‘‘attā passati…pe… vijānāti phusati vedayati taṇhiyati upādiyati bhavati jāyati jīyati mīyatī’’ti evamādidassananivāraṇaṃ, tasmā micchādassananivāraṇatopetaṃ bhavacakkaṃ ‘nivāraṇato’ viññātabbaṃ yathārahaṃ.

Yasmā panettha salakkhaṇasāmaññalakkhaṇavasena dhammānaṃ adassanato andho viya avijjā , andhassa upakkhalanaṃ viya avijjāpaccayā saṅkhārā, upakkhalitassa patanaṃ viya saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, patitassa gaṇḍapātubhāvo viya viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ, gaṇḍabhedapīḷakā viya nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ, gaṇḍapīḷakāghaṭṭanaṃ viya saḷāyatanapaccayā phasso, ghaṭṭanadukkhaṃ viya phassapaccayā vedanā, dukkhassa paṭikārābhilāso viya vedanāpaccayā taṇhā, paṭikārābhilāsena asappāyaggahaṇaṃ viya taṇhāpaccayā upādānaṃ, upādinnaasappāyālepanaṃ viya upādānapaccayā bhavo, asappāyālepanena gaṇḍavikārapātubhāvo viya bhavapaccayā jāti, gaṇḍavikārato gaṇḍabhedo viya jātipaccayā jarāmaraṇaṃ.


因为在这里,无明使众生对事物产生迷惑,也是行生起的缘;同样,行造作有为法,也是识的缘;识也认知所缘,也是名色的缘;名色也互相支持,也是六处的缘;六处也在各自的境界中运作,也是触的缘;触也接触所缘,也是受的缘;受也体验所缘的味道,也是爱的缘;爱也贪着可爱的法,也是取的缘;取也执取可执取的法,也是有的缘;有也散布在各种趣中,也是生的缘;生也产生诸蕴,以其再生的方式运作,也是老死的缘;老死也确立诸蕴的成熟和破坏,也是下一生出现的缘,因为它是忧愁等的所依。因此,这应当从所有项目中两种运作的"作用"来如理了知。
因为在这里,"无明缘行"是为了防止见到作者,"行缘识"是为了防止见到自我的转移,"识缘名色"是为了防止由于见到被认为是自我的事物的区别而产生的实体想,"名色缘六处"等是为了防止见到"自我看...了知、触、感受、爱、取、有、生、老、死"等。因此,这个生存轮回也应当从"防止"邪见来如理了知。
因为在这里,由于不见诸法的自相和共相,无明就像盲人,无明缘行就像盲人的绊倒,行缘识就像绊倒者的跌倒,识缘名色就像跌倒者的肿块出现,名色缘六处就像肿块破裂的疮,六处缘触就像疮的碰触,触缘受就像碰触的痛苦,受缘爱就像对痛苦的治疗欲望,爱缘取就像因治疗欲望而抓取不适当的东西,取缘有就像涂抹所抓取的不适当的东西,有缘生就像因涂抹不适当的东西而肿块变化出现,生缘老死就像因肿块变化而肿块破裂。


Yasmā vā panettha avijjā appaṭipattimicchāpaṭipattibhāvena satte abhibhavati paṭalaṃ viya akkhīni, tadabhibhūto ca bālo ponobbhavikehi saṅkhārehi attānaṃ veṭheti kosakārakimi viya kosappadesehi, saṅkhārapariggahitaṃ viññāṇaṃ gatīsu patiṭṭhaṃ labhati pariṇāyakapariggahito viya rājakumāro rajje, upapattinimittaṃ parikappanato viññāṇaṃ paṭisandhiyaṃ anekappakāraṃ nāmarūpaṃ abhinibbatteti māyākāro viya māyaṃ, nāmarūpe patiṭṭhitaṃ saḷāyatanaṃ vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ pāpuṇāti subhūmiyaṃ patiṭṭhito vanappagumbo viya, āyatanaghaṭṭanato phasso jāyati araṇīsahitābhimaddanato aggi viya, phassena phuṭṭhassa vedanā pātubhavati agginā phuṭṭhassa ḍāho viya, vedayamānassa taṇhā vaḍḍhati loṇūdakaṃ pivato pipāsā viya, tasito bhavesu abhilāsaṃ karoti pipāsito viya pānīye, tadassupādānaṃ upādānena bhavaṃ upādiyati āmisalobhena maccho baḷisaṃ viya, bhave sati jāti hoti bīje sati aṅkuro viya, jātassa avassaṃ jarāmaraṇaṃ uppannassa rukkhassa patanaṃ viya, tasmā evaṃ ‘upamāhi’ petaṃ bhavacakkaṃ viññātabbaṃ yathārahaṃ.

Yasmā ca bhagavatā atthatopi dhammatopi desanātopi paṭivedhatopi gambhīrabhāvaṃ sandhāya ‘‘gambhīro cāyaṃ, ānanda, paṭiccasamuppādo gambhīrāvabhāso cā’’ti (dī. ni. 2.95; saṃ. ni. 

因为在这里，无明以不正道和邪道的方式统治众生，像黑暗一样遮蔽眼睛；被这种黑暗所统治的愚者，像被装满米的罐子一样，被生起的行所包围，像王子在王国中获得的地位；识被生起的条件所主导，像被各种名色所生的多样化，像魔法师所造的幻影；名色所依赖的六处，像扎根在肥沃土地上的树木，生长茂盛；因六处的结合而生起的触，像因火焰的冲击而生起的热；触所接触的受，像因火焰的灼烧而生起的痛苦；受所生起的爱，像饮用盐水时的口渴；因口渴而对众生的欲望，像因渴望饮水而生起的欲求；因取而执取的生，像因贪欲而被鱼网捕获的鱼；在生存中，因存在而生起了生，像种子发芽；生的必然是老死，像树木的倒下；因此，依据这些比喻，应当如理了知这个生存轮回。
因为佛陀也曾提到“这深奥的，阿难，因缘生起是深奥的”以指代深邃的道理，正如他所说的“这因缘生起是深奥的”一样。

2.60) vuttaṃ, tasmā ‘gambhīrabhedato’petaṃ bhavacakkaṃ viññātabbaṃ yathārahaṃ.

Tattha yasmā na jātito jarāmaraṇaṃ na hoti, na ca jātiṃ vinā aññato hoti, itthañca jātito samudāgacchatīti evaṃ jātipaccayasamudāgataṭṭhassa duravabodhanīyato jarāmaraṇassa jātipaccayasambhūtasamudāgataṭṭho gambhīro, tathā jātiyā bhavapaccaya…pe… saṅkhārānaṃ avijjāpaccayasambhūtasamudāgataṭṭho gambhīro, tasmā idaṃ bhavacakkaṃ atthagambhīranti. Ayaṃ tāvettha ‘atthagambhīratā’ hetuphalañhi atthoti vuccati, yathāha ‘‘hetuphale ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā’’ti (vibha. 720).

Yasmā pana yenākārena yadavatthā ca avijjā tesaṃ tesaṃ saṅkhārānaṃ paccayo hoti, tassa duravabodhanīyato avijjāya saṅkhārānaṃ paccayaṭṭho gambhīro, tathā saṅkhārānaṃ…pe… jātiyā jarāmaraṇassa paccayaṭṭho gambhīro, tasmā idaṃ bhavacakkaṃ dhammagambhīranti ayamettha ‘dhammagambhīratā’ hetuno hi dhammoti nāmaṃ, yathāha ‘‘hetumhi ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā’’ti.

Yasmā cassa tena tena kāraṇena tathā tathā pavattetabbattā desanāpi gambhīrā, na tattha sabbaññutañāṇato aññaṃ ñāṇaṃ patiṭṭhaṃ labhati, tathā hetaṃ katthaci sutte anulomato, katthaci paṭilomato; katthaci anulomapaṭilomato, katthaci vemajjhato paṭṭhāya anulomato vā paṭilomato vā, katthaci tisandhicatusaṅkhepaṃ, katthaci dvisandhitisaṅkhepaṃ, katthaci ekasandhidvisaṅkhepaṃ desitaṃ, tasmā idaṃ bhavacakkaṃ desanāgambhīranti ayaṃ desanāgambhīratā.

Yasmā panettha yo avijjādīnaṃ sabhāvo, yena paṭividdhena avijjādayo dhammā salakkhaṇato paṭividdhā honti, so duppariyogāhattā gambhīro, tasmā idaṃ bhavacakkaṃ paṭivedhagambhīraṃ. Tathā hettha avijjāya aññāṇādassanasaccāsampaṭivedhaṭṭho gambhīro, saṅkhārānaṃ abhisaṅkharaṇāyūhanasarāgavirāgaṭṭho, viññāṇassa suññataabyāpāraasaṅkantipaṭisandhipātubhāvaṭṭho , nāmarūpassa ekuppādavinibbhogāvinibbhoganamanaruppanaṭṭho, saḷāyatanassa adhipatilokadvārakhettavisayavisayībhāvaṭṭho, phassassa phusanasaṅghaṭṭanasaṅgatisannipātaṭṭho, vedanāya ārammaṇarasānubhavanasukhadukkhamajjhattabhāvanijjīvavedayitaṭṭho, taṇhāya abhinanditajjhosānasaritālatānadītaṇhāsamuddaduppūraṇaṭṭho, upādānassa ādānaggahaṇābhinivesaparāmāsaduratikkamanaṭṭho, bhavassa āyūhanābhisaṅkharaṇayonigatiṭhitinivāsesu khipanaṭṭho, jātiyā jātisañjātiokkantinibbattipātubhāvaṭṭho, jarāmaraṇassa khayavayabhedavipariṇāmaṭṭho gambhīroti ayamettha paṭivedhagambhīratā.

Yasmā panettha ekattanayo, nānattanayo, abyāpāranayo, evaṃdhammatānayoti cattāro atthanayā honti , tasmā ‘nayabhedato’petaṃ bhavacakkaṃ viññātabbaṃ yathārahaṃ. Tattha ‘‘avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇa’’nti evaṃ bījassa aṅkurādibhāvena rukkhabhāvappatti viya santānānupacchedo ‘ekattanayo’ nāma; yaṃ sammā passanto hetuphalasambandhena pavattamānassa santānassa anupacchedāvabodhato ucchedadiṭṭhiṃ pajahati, micchā passanto hetuphalasambandhena pavattamānassa santānānupacchedassa ekattaggahaṇato sassatadiṭṭhiṃ upādiyati.


2.60)所说，因此这个生存轮回应当从"深奥的分别"来如理了知。
在这里，因为老死不是从生而来，也不是离开生而从其他地方来，而是以这种方式从生而来，因此老死从生缘而来的生起意义是难以理解的，所以是深奥的。同样，生从有缘而来...行从无明缘而来的生起意义是深奥的，因此这个生存轮回是意义深奥的。这里首先是"意义的深奥性"，因为因果被称为意义，如所说："对因果的智慧是义无碍解"。
因为无明以某种方式和某种状态成为各种行的缘，这是难以理解的，所以无明作为行的缘的意义是深奥的。同样，行...生作为老死的缘的意义是深奥的，因此这个生存轮回是法深奥的。这里是"法的深奥性"，因为因被称为法，如所说："对因的智慧是法无碍解"。
因为由于以这样那样的原因应当这样那样地运作，所以它的教说也是深奥的，除了一切知智之外，其他智慧无法立足于此。因此，在某些经中是顺序的，在某些经中是逆序的；在某些经中是顺逆序的，在某些经中是从中间开始顺序或逆序的，在某些经中是三连接四总结，在某些经中是两连接三总结，在某些经中是一连接两总结。因此这个生存轮回是教说深奥的。这是教说的深奥性。
因为在这里，无明等的自性，通过洞察它而洞察无明等法的自相，这是难以深入的，所以是深奥的。因此这个生存轮回是证悟深奥的。同样，在这里无明的无知、不见、不证悟谛的意义是深奥的，行的造作、努力、有贪无贪的意义，识的空性、无作用、不转移、结生出现的意义，名色的同时生起、不可分离、可分离、弯曲、破坏的意义，六处的主导、世界之门、领域、对象、主体的意义，触的接触、碰撞、结合、会合的意义，受的体验所缘味、乐苦舍、非我感受的意义，爱的欢喜、执著、流动、蔓延、河流、海洋难以填满的意义，取的执取、抓取、执著、妄执、难以超越的意义，有的努力、造作、生处、趣、住处、居所中投生的意义，生的出生、产生、入胎、再生、出现的意义，老死的衰败、变化、破坏、变异的意义是深奥的。这是证悟的深奥性。
因为在这里有一性方法、异性方法、无作用方法、法如是性方法这四种意义方法，因此这个生存轮回应当从"方法的分别"来如理了知。在这里，"无明缘行，行缘识"等，就像种子通过芽等成为树木一样，相续不断的是"一性方法"。正确地看到它的人，由于了解因果关系相续不断而舍弃断见；错误地看到它的人，由于执取因果关系相续不断为一体而执取常见。


Avijjādīnaṃ pana yathāsakalakkhaṇavavatthānaṃ ‘nānattanayo’ nāma; yaṃ sammā passanto navanavānaṃ uppādadassanato sassatadiṭṭhiṃ pajahati, micchā passanto ekasantānapatitassa bhinnasantānasseva nānattaggahaṇato ucchedadiṭṭhiṃ upādiyati.

Avijjāya ‘saṅkhārā mayā uppādetabbā’, saṅkhārānaṃ vā ‘viññāṇaṃ amhehī’ti evamādibyāpārābhāvo ‘abyāpāranayo’ nāma; yaṃ sammā passanto kārakassa abhāvāvabodhato attadiṭṭhiṃ pajahati, micchā passanto yo asatipi byāpāre avijjādīnaṃ sabhāvaniyamasiddho hetubhāvo tassa aggahaṇato akiriyadiṭṭhiṃ upādiyati.

Avijjādīhi pana kāraṇehi saṅkhārādīnaṃyeva sambhavo khīrādīhi dadhiādīnaṃ viya, na aññesanti ayaṃ ‘evaṃdhammatānayo’ nāma; yaṃ sammā passanto paccayānurūpato phalāvabodhato ahetukadiṭṭhiñca akiriyadiṭṭhiñca pajahati, micchā passanto paccayānurūpaṃ phalappavattiṃ aggahetvā yato kutoci yassa kassaci asambhavaggahaṇato ahetukadiṭṭhiñceva niyatavādañca upādiyatīti evamidaṃ bhavacakkaṃ –

Saccappabhavato kiccā, vāraṇā upamāhi ca;

Gambhīranayabhedā ca, viññātabbaṃ yathārahaṃ.

Idañhi gambhīrato agādhaṃ nānānayaggahaṇato durabhiyānaṃ ñāṇāsinā samādhipavarasilāyaṃ sunisitena –

Bhavacakkamapadāletvā ,

Asanivicakkamiva niccanimmathanaṃ;

Saṃsārabhayamatīto,

Na koci supinantarepyatthi.

Vuttampi cetaṃ bhagavatā – ‘‘gambhīro cāyaṃ, ānanda, paṭiccasamuppādo gambhīrāvabhāso ca. Etassa, ānanda, dhammassa ananubodhā appaṭivedhā evamayaṃ pajā tantākulakajātā kulagaṇṭhikajātā muñjapabbajabhūtā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ saṃsāraṃ nātivattatī’’ti (dī. ni. 2.95; saṃ. ni. 2.60). Tasmā attano vā paresaṃ vā hitāya sukhāya paṭipanno avasesakiccāni pahāya –

Gambhīre paccayākāra-ppabhede idha paṇḍito;

Yathā gādhaṃ labhetheva-manuyuñje sadā satoti.

Suttantabhājanīyavaṇṇanā.

2. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā

243. Evaṃ mahāpathaviṃ pattharanto viya ākāsaṃ vitthārayanto viya ca sabbadhammesu appaṭihatañāṇo satthā suttantabhājanīye niggaṇṭhiṃ nijjaṭaṃ paccayākāraṃ nānācittavasena dassetvā idāni yasmā na kevalaṃ ayaṃ paccayākāro nānācittesuyeva hoti, ekacittepi hotiyeva, tasmā abhidhammabhājanīyavasena ekacittakkhaṇikaṃ paccayākāraṃ nānappakārato dassetuṃ avijjāpaccayā saṅkhārotiādinā nayena mātikaṃ tāva ṭhapesi. Evaṃ ṭhapitāya pana mātikāya –

Avijjādīhi mūlehi, nava mūlapadā nava;

Nayā tattha catukkāni, vārabhedañca dīpaye.

Tatrāyaṃ dīpanā – ettha hi avijjāsaṅkhāraviññāṇanāmachaṭṭhāyatanaphassavedanātaṇhāupādānappabhedehi avijjādīhi navahi mūlapadehi avijjādiko, saṅkhārādiko, viññāṇādiko, nāmādiko, chaṭṭhāyatanādiko, phassādiko, vedanādiko, taṇhādiko, upādānādikoti ime nava mūlapadā nava nayā honti.

Tesu yo tāva ayaṃ avijjādiko nayo, tattha paccayacatukkaṃ, hetucatukkaṃ, sampayuttacatukkaṃ, aññamaññacatukkanti cattāri catukkāni honti. Yathā cettha evaṃ sesesupīti ekekasmiṃ naye catunnaṃ catunnaṃ catukkānaṃ vasena chattiṃsa catukkāni. Tattha ekekena catukkena catunnaṃ catunnaṃ vārānaṃ saṅgahitattā catunnampi catukkānaṃ vasena ekekasmiṃ naye soḷasa soḷasa vārāti catucattālīsādhikaṃ vārasataṃ hotīti veditabbaṃ.



无明等的自性被称为“异性方法”；正确观察者因看到新生而舍弃常见，错误观察者因把握到的断灭而执取断见。
无明说“行是我所造”，行则说“识是我们所造”等等，因而称为“无作用的方法”；正确观察者因理解因的缺失而舍弃我见，错误观察者因误解为存在的无明等法的自性而执取无为见。
无明等作为原因，行等的生起就像牛奶和酸奶一样，并非其他，这被称为“法如是的方法”；正确观察者因对因果相应的果的理解而舍弃无因见和无为见，错误观察者因对因果相应的果的表现而执取无因见和必然见。因此，这个生存轮回是：
因果所生之法，借比喻而显现；
深奥的法的分别，应当如理了知。
这确实是深奥的、无底的，因其多样的法的把握而难以理解的，智慧的洞察者以深思熟虑的智慧来理解—
生存轮回的路径被打开，
就如同石头被不断地搅动；
超越轮回的恐惧，
没有任何梦境中的存在。
佛陀也曾说过：“这确实是深奥的，阿难，因缘生起是深奥的。阿难，若不了解、无所领悟这个法，像这样生于家庭、束缚于家庭、被草所遮蔽的人，无法超越痛苦、劣境、堕落、轮回。”（《长部经》2.95；《中部经》2.60）。因此，为了他人或自己的利益、幸福，舍弃一切余事—
深奥的因缘法，智者应当明了；
如同深渊，常常在心中思维。
《经论的阐释》
《阿毗达摩的阐释》
如同大地的广阔，扩展天空，所有法中无碍的智慧，佛陀在《经论》中以各种方式展示了因缘的多样性。现在因为这个因缘不仅仅是多样性，也可以在单一的心中存在，因此在阿毗达摩的阐释中，为了展示单一心的瞬间因缘的多样性，首先以“无明缘行”等的方式设定了框架。这样设定的框架是—
无明的根源，九个根本词；
其中的四个方法，阐明了差别。
在这里，因无明、行、识、名、六处、触、受、爱、取等方面的九个根本词是无明的根本、行的根本、识的根本、名的根本、六处的根本、触的根本、受的根本、爱和取的根本。
在这些中，首先是无明的根本，因而有因缘四法、因果四法、相应四法、相互四法，共有四种四法。因此在“方法的分别”中，这个生存轮回应当如理了知。在这里，“无明缘行，行缘识”等，像种子通过芽等成为树木一样，相续不断的是“单一性的方法”。正确地看到它的人，由于了解因果关系相续不断而舍弃断见；错误地看到它的人，由于执取因果关系相续不断为一体而执取常见。

1. Paccayacatukkaṃ

Tattha yadetaṃ sabbapaṭhame avijjāmūlake naye paccayacatukkaṃ, tasmiṃ paṭhamo nāmarūpaṭṭhāne nāmassa, saḷāyatanaṭṭhāne chaṭṭhāyatanassa ca vuttattā aparipuṇṇaaṅgadvayayutto dvādasaṅgikavāro nāma. Dutiyo nāmarūpaṭṭhāne nāmasseva, saḷāyatanaṭṭhāne ca na kassaci vuttattā aparipuṇṇaekaṅgayutto ekādasaṅgikavāro nāma. Tatiyo saḷāyatanaṭṭhāne chaṭṭhāyatanassa vuttattā paripuṇṇaekaṅgayutto dvādasaṅgikavāro nāma. Catuttho pana paripuṇṇadvādasaṅgikoyeva.

Tattha siyā – ayampi chaṭṭhāyatanapaccayā phassoti vuttattā aparipuṇṇekaṅgayuttoyevāti? Na, tassa anaṅgattā. Phassoyeva hettha aṅgaṃ, na chaṭṭhāyatanaṃ. Tasmā tassa anaṅgattā nāyaṃ aparipuṇṇekaṅgayuttoti. Aṭṭhakathāyaṃ pana vuttaṃ – ‘‘paṭhamo sabbasaṅgāhikaṭṭhena , dutiyo paccayavisesaṭṭhena, tatiyo gabbhaseyyakasattānaṃ vasena, catuttho opapātikasattānaṃ vasena gahito. Tathā paṭhamo sabbasaṅgāhikaṭṭhena, dutiyo paccayavisesaṭṭhena, tatiyo aparipuṇṇāyatanavasena, catuttho paripuṇṇāyatanavasena gahito. Tathā paṭhamo sabbasaṅgāhikaṭṭhena, dutiyo mahānidānasuttantavasena (dī. ni. 

四种因缘
在这里,首先是以无明为根本的方法中的四种因缘,其中第一种因为在名色处说名,在六处处说第六处,所以是不完全的两支,称为十二支的篇章。第二种因为在名色处只说名,在六处处什么也没说,所以是不完全的一支,称为十一支的篇章。第三种因为在六处处说第六处,所以是完全的一支,称为十二支的篇章。第四种则是完全的十二支。
在这里可能有人会说:这个也因为说"以第六处为缘而有触",所以是不完全的一支?不是的,因为那不是支。这里只有触是支,第六处不是。因此,因为那不是支,所以这不是不完全的一支。但在注释书中说:"第一种是从包含一切的意义,第二种是从特殊因缘的意义,第三种是从胎生众生的角度,第四种是从化生众生的角度来理解的。同样,第一种是从包含一切的意义,第二种是从特殊因缘的意义,第三种是从不完全处的角度,第四种是从完全处的角度来理解的。同样,第一种是从包含一切的意义,第二种是从《大因经》(长部经

2.95 ādayo), tatiyo rūpabhavavasena, catuttho kāmabhavavasena gahito’’ti.

Tattha paṭhamo imesu dutiyādīsu tīsu vāresu na katthaci na pavisatīti sabbasaṅgāhikoti vutto. Sesānaṃ viseso parato āvibhavissati. Tassāvibhāvatthaṃ –

Yaṃ yattha aññathā vuttaṃ, avuttañcāpi yaṃ yahiṃ;

Yaṃ yathā paccayo yassa, taṃ sabbamupalakkhaye.

Tatrāyaṃ nayo – avisesena tāva catūsupi etesu suttantabhājaniye viya saṅkhārāti avatvā saṅkhāroti vuttaṃ, taṃ kasmāti? Ekacittakkhaṇikattā. Tatra hi nānācittakkhaṇiko paccayākāro vibhatto. Idha ekacittakkhaṇiko āraddho. Ekacittakkhaṇe ca bahū cetanā na santīti saṅkhārāti avatvā saṅkhāroti vuttaṃ.

Paṭhamavāre panettha ekacittakkhaṇapariyāpannadhammasaṅgahaṇato sabbaṭṭhānasādhāraṇato ca rūpaṃ chaḍḍetvā ‘‘viññāṇapaccayā nāma’’ntveva vuttaṃ. Tañhi ekacittakkhaṇapariyāpannaṃ sabbaṭṭhānasādhāraṇañca, na katthaci viññāṇappavattiṭṭhāne na pavattati. Yasmā ca ekacittakkhaṇapariyāpanno ekovettha phasso, tasmā tassānurūpaṃ paccayabhūtaṃ āyatanaṃ gaṇhanto saḷāyatanaṭṭhāne ‘‘nāmapaccayā chaṭṭhāyatana’’nti ekaṃ manāyatanaṃyeva āha. Tañhi ekassa akusalaphassassa anurūpaṃ paccayabhūtaṃ. Kāmañcetaṃ saṅkhārapaccayā viññāṇanti etthāpi vuttaṃ, hetuphalavisesadassanatthaṃ pana aṅgapuṇṇatthañca puna idha gahitaṃ. Tatra hi etassa visesena saṅkhāro hetu, avisesena nāmaṃ phalaṃ. Idha panassa avisesena nāmaṃ hetu, visesena phasso phalanti. Sokādayo pana yasmā sabbe ekacittakkhaṇe na sambhavanti, sabbasmiñca cittappavattiṭṭhāne ceva citte ca na pavattanti, tasmā na gahitā. Jātijarāmaraṇāni pana acittakkhaṇamattānipi samānāni cittakkhaṇe antogadhattā aṅgaparipūraṇatthaṃ gahitāni. Evaṃ tāvettha ‘yaṃ aññathā vuttaṃ. Yañca avuttaṃ’ taṃ veditabbaṃ.

Yaṃ panettha ito paresu vāresu vuttaṃ, tassattho vuttanayeneva veditabbo. Yasmiṃ yasmiṃ pana vāre yo yo viseso āgato, taṃ taṃ tattha tattheva pakāsayissāma.

‘Yaṃ yathā paccayo yassā’ti ettha pana saṅkhārassa avijjā sampayuttadhammasādhāraṇehi sahajātaaññamaññanissayasampayuttaatthiavigatapaccayehi chahi hetupaccayena cāti sattadhā paccayo. Tattha yasmā parato hetucatukkādīni tīṇi catukkāni avigatasampayuttaaññamaññapaccayavasena vuttāni, tasmā idha tāni apanetvā avasesānaṃ vasena avijjā saṅkhārassa catudhā paccayoti veditabbo.


2.95等),第三种是从色界的角度,第四种是从欲界的角度来理解的。"
在这里,第一种被称为包含一切,因为它在其他三种中无处不包含。其余的特殊性稍后将会明显。为了使其明显:
在某处以不同方式所说的,在某处未说的,
某法如何是某法的缘,应当全部观察。
这里的方法是:首先,在所有四种中,与《经分别》不同,没有说"诸行",而是说"行",这是为什么?因为是单一心剎那。因为在那里分别了多心剎那的缘起,这里开始了单一心剎那的缘起。在单一心剎那中没有多个思,所以没有说"诸行",而是说"行"。
在第一种中,由于包含单一心剎那所含的法,以及普遍于所有处,所以舍弃了色,只说"识缘名"。因为这是包含在单一心剎那中的,也是普遍于所有处的,没有任何识生起的地方不生起。因为在这里只有一个包含在单一心剎那中的触,所以取与之相应的作为缘的处,在六处处说"名缘第六处",只说了一个意处。因为这是与一个不善触相应的缘。虽然这在"行缘识"中也说了,但为了显示因果的特殊性和完成支分,这里又取了。因为在那里,特别是行是它的因,一般是名是果。但在这里,一般是名是因,特别是触是果。忧等没有被取,因为不是所有的都在单一心剎那中生起,也不是在所有的心生起处和心中生起。但生老死虽然只是非心剎那,但因为包含在心剎那中,为了完成支分而被取。如此,应当了知"在这里以不同方式所说的,以及未说的"。
在这里之后的其他篇章中所说的,其意义应当以已说的方法来了解。在任何篇章中有任何特殊之处,我们将在那里解释。
关于"某法如何是某法的缘",在这里,无明对行是七种缘:与相应法共同的俱生、相互、依止、相应、有、不离去六种缘,以及因缘。在这里,因为后面的因四法等三种四法是以不离去、相应、相互缘的方式说的,所以这里除去它们,应当了知无明对行是其余四种缘。


Saṅkhāro viññāṇassa sādhāraṇehi chahi, kammāhārapaccayehi cāti aṭṭhadhā paccayo. Idha pana teyeva tayo apanetvā pañcadhā. Viññāṇaṃ nāmassa sādhāraṇehi chahi, indriyāhārādhipatīhi cāti navadhā. Idha pana tayo apanetvā chadhā. Nāmaṃ chaṭṭhāyatanassa sādhāraṇehi chahi. Kiñci panettha adhipatipaccayena, kiñci āhārapaccayādīhīti anekadhā. Idha pana teyeva tayo apanetvā tidhā catudhā pañcadhā vā. Chaṭṭhāyatanaṃ phassassa yathā viññāṇaṃ nāmassa. Evaṃ phasso vedanāya sādhāraṇehi chahi āhārapaccayena cāti sattadhā. Idha pana teyeva tayo apanetvā catudhā. Vedanā taṇhāya sādhāraṇehi chahi jhānindriyapaccayehi cāti aṭṭhadhā. Idha pana teyeva tayo apanetvā pañcadhā. Taṇhā upādānassa, yathā avijjā saṅkhārassa. Evaṃ upādānaṃ bhavassa sādhāraṇehi chahi maggapaccayena cāti sattadhā. Idha pana teyeva tayo apanetvā catudhā. Bhavo jātiyā, yasmā jātīti idha saṅkhatalakkhaṇaṃ adhippetaṃ, tasmā pariyāyena upanissayapaccayeneva paccayo. Tathā jāti jarāmaraṇassāti.

Ye pana evaṃ vadanti – ‘‘imasmiṃ catukke sabbesampi saṅkhārādīnaṃ avijjādayo sahajātapaccayena paccayā honti. Sahajātapaccayavaseneva hi paṭhamavāro āraddho’’ti, te bhavādīnaṃ tathā abhāvaṃ sesapaccayānañca sambhavaṃ dassetvā paṭikkhipitabbā. Na hi bhavo jātiyā sahajātapaccayo hoti, na jāti jarāmaraṇassa. Ye cetesaṃ saṅkharādīnaṃ avasesā paccayā vuttā, tepi sambhavantiyeva. Tasmā na sakkā chaḍḍetunti. Evaṃ tāva paṭhamavāre yaṃ yattha aññathā vuttaṃ, avuttañcāpi yaṃ yahiṃ, yañca yathā yassa paccayo hoti, taṃ veditabbaṃ. Dutiyavārādīsupi eseva nayo.

Ayaṃ pana viseso – dutiyavāre ‘‘nāmapaccayā phasso’’ti vatvā saḷāyatanaṭṭhāne na kiñci vuttaṃ, taṃ kimatthanti? Paccayavisesadassanatthañceva mahānidānadesanāsaṅgahatthañca. Phassassa hi na kevalañca chaṭṭhāyatanameva paccayo, vedanākkhandhādayo pana tayo khandhāpi paccayāyeva. Mahānidānasuttante cassa ‘‘atthi idappaccayā phassoti iti puṭṭhena satā, ānanda, atthītissa vacanīyaṃ. Kiṃ paccayā phassoti? Iti ce vadeyya, nāmapaccayā phassoti iccassa vacanīya’’nti (dī. ni. 2.96). Evaṃ saḷāyatanaṃ chaḍḍetvā ekādasaṅgiko paṭiccasamuppādo vutto. Tasmā imassa paccayavisesassa dassanatthaṃ imissā ca mahānidānasuttantadesanāya pariggahatthaṃ dutiyavāre ‘‘nāmapaccayā phasso’’ti vatvā saḷāyatanaṭṭhāne na kiñci vuttanti. Esa tāva dutiyavāre viseso.

Tatiyavāre pana ‘‘viññāṇapaccayā nāmarūpa’’nti suttantabhājanīye āgatameva catutthamaṅgaṃ vuttaṃ, taṃ ekacittakkhaṇikattā paccayākārassa idha ayuttanti ce? Taṃ nāyuttaṃ. Kasmā? Sakakkhaṇe paccayabhāvato. Sacepi hi tattha rūpaṃ cittakkhaṇato uddhaṃ tiṭṭhati, tathāpissa taṃ viññāṇaṃ sakakkhaṇe paccayo hoti. Kathaṃ? Purejātassa tāva cittasamuṭṭhānassa aññassa vā pacchājātapaccayena. Vuttañcetaṃ ‘‘pacchājātā cittacetasikā dhammā purejātassa imassa kāyassa pacchājātapaccayena paccayo’’ti (paṭṭhā. 1.1.11). Sahajātassa pana cittasamuṭṭhānassa nissayapaccayena paccayo. Yathāha ‘‘cittacetasikā dhammā cittasamuṭṭhānānaṃ rūpānaṃ nissayapaccayena paccayo’’ti (paṭṭhā. 1.

行是通过六种共同的缘起来理解的，因果所依的缘起有八种。在这里，除了这三种之外，还有五种。识是通过六种共同的缘起来理解的，依于感官的主导有九种。在这里，除了这三种之外，还有六种。名是通过六种共同的缘起来理解的。这里面有些是依于主导的缘起，有些是依于食的缘起等，因此有多种。在这里，除了这三种之外，还有三种，四种和五种。第六处是通过触的缘起来理解的，正如识通过名的缘起一样。这样，触是通过七种共同的缘起来理解的，依于食的缘起等。在这里，除了这三种之外，还有四种。受是通过八种共同的缘起来理解的，依于禅定的缘起等。在这里，除了这三种之外，还有五种。渴爱是通过无明的缘起来理解的，正如行的缘起一样。这样，执取是通过七种共同的缘起来理解的，依于道的缘起等。在这里，除了这三种之外，还有四种。生是通过出生来理解的，因为出生是指生的特征，因此是通过依止的缘起来理解的。同样，出生是通过老死来理解的。
那些这样说的人——“在这个四法中，所有的行等因无明等而生，是共生的缘起。因为是共生的缘起，所以第一种被引入”，他们应该被驳斥，因为它显示了生等的不存在和其他缘起的可能性。因为生并不是通过出生而生起的，老死也不是。那些在这些行等的余下缘起中被说的，也确实是存在的。因此，不能舍弃。这样，在第一种中，任何地方所说的和未说的，以及如何是某法的缘，都应当了知。第二种及其余的法也是如此。
这里的特殊性是——在第二种中说“名缘触”，在第六处没有说任何东西，这是什么意思呢？这是为了显示缘起的特殊性和《大因经》的关联。因为触不仅仅是依于第六处的缘起，受等三处也确实是缘起。正如在《大因经》中说：“有这个缘起的触”，被问到：“什么是缘起的触？”如果他这样回答：“名缘触”，这就是他的说法”（《长部经》2.96）。因此，舍弃第六处的情况下，说明了十一支的因缘。因此，第二种中说“名缘触”，在第六处没有说任何东西。
在第三种中说“识缘名”，在《经论》中已经提到第四个因缘，这在单一心的剎那中是合适的呢？这并不合适。为什么？因为在单一心的剎那中是缘起的。如果在那里色因心的缘起而存在，那么它的识在单一心的剎那中就是缘起。如何呢？因为在先生的心起源的其他缘起。正如所说：“后生的心法和心所法，是因先生的身体的后生缘起的缘起”（《基础》1.1.11）。而在共生的心起源中是依赖的缘起。正如所说：“心法是因心起源的色法的依赖缘起”（《基础》1.

1.8).

Yadi evaṃ, purimavāresu kasmā evaṃ na vuttanti ? Rūpappavattidesaṃ sandhāya desitattā. Ayañhi paccayākāro rūpappavattidese kāmabhave gabbhaseyyakānañceva aparipuṇṇāyatanaopapātikānañca rūpāvacaradevānañca vasena desito. Tenevettha ‘‘nāmarūpapaccayā saḷāyatana’’nti avatvā chaṭṭhāyatananti vuttaṃ. Tattha nāmaṃ heṭṭhā vuttanayameva. Rūpaṃ pana hadayarūpaṃ veditabbaṃ. Taṃ panetassa chaṭṭhāyatanassa nissayapaccayena ceva purejātapaccayena cāti dvidhā paccayo hotīti esa tatiyavāre viseso.

Catutthavāro pana yonivasena opapātikānaṃ, āyatanavasena paripuṇṇāyatanānaṃ, bhavavasena kāmāvacarasattānaṃ vasena vutto. Tenevettha ‘‘nāmarūpapaccayā saḷāyatana’’nti vuttaṃ. Tattha nāmaṃ chaṭṭhāyatanassa sahajātādīhi, cakkhāyatanādīnaṃ pacchājātapaccayena. Rūpe hadayarūpaṃ chaṭṭhāyatanassa nissayapaccayapurejātapaccayehi, cattāri mahābhūtāni cakkhāyatanādīnaṃ sahajātanissayaatthiavigatehi. Yasmā panesa ekacittakkhaṇiko paccayākāro, tasmā ettha saḷāyatanapaccayāti avatvā ‘‘chaṭṭhāyatanapaccayā phasso’’ti vuttoti ayaṃ catutthavāre viseso.

Evametesaṃ nānākaraṇaṃ ñatvā puna sabbesveva tesu visesena paṭhamakā dve vārā arūpabhave paccayākāradassanatthaṃ vuttāti veditabbā. Arūpabhavasmiñhi rūpena asammissāni paṭiccasamuppādaṅgāni pavattanti. Tatiyo rūpabhave paccayākāradassanatthaṃ vutto. Rūpabhavasmiñhi satipi rūpasammissatte saḷāyatanaṃ na pavattati. Catuttho kāmabhave paccayākāradassanatthaṃ vutto. Kāmabhavasmiñhi sakalaṃ saḷāyatanaṃ pavattati. Tatiyo vā rūpabhave ceva kāmabhave ca aparipuṇṇāyatanānaṃ akusalappavattikkhaṇaṃ sandhāya vutto. Catuttho vā kāmabhave paripuṇṇāyatanānaṃ. Paṭhamo vā sabbatthagāmitaṃ sandhāya vutto. So hi na katthaci cittappavattidese na pavattati. Dutiyo paccayavisesaṃ sandhāya vutto. Ekādasaṅgikattañhettha phassassa ca nāmapaccayattaṃ paccayaviseso. Tatiyo purimayonidvayaṃ sandhāya vutto. Purimāsu hi dvīsu yonīsu so sambhavati, tattha sadā saḷāyatanassa asambhavato. Catuttho pacchimayonidvayaṃ sandhāya vutto. Pacchimāsu hi so dvīsu yonīsu sambhavati, tattha sadā saḷāyatanassa sambhavatoti.

Ettāvatā ca yaṃ vuttaṃ catūsupi vāresu –

Yaṃ yattha aññathā vuttaṃ, avuttañcāpi yaṃ yahiṃ;

Yaṃ yathā paccayo yassa, taṃ sabbamupalakkhayeti.

Gāthāya atthadīpanā katā hoti.

Etenevānusārena, sabbametaṃ nayaṃ ito;

Viseso yo ca taṃ jaññā, catukkesu paresupi.

2. Hetucatukkaṃ



1.1.8)。
如果是这样,为什么在前面的篇章中没有这样说呢?因为是针对色法生起的地方而说的。这个缘起是针对色法生起的地方,在欲界中对于胎生和不完全处化生的众生,以及色界天神而说的。因此在这里没有说"名色缘六处",而是说"第六处"。在那里,名如前所说。色则应当理解为心所依处色。它对第六处是依止缘和前生缘这两种缘,这是第三种的特殊之处。
第四种则是针对化生众生的生处,完全处众生的处,欲界众生的有而说的。因此在这里说"名色缘六处"。在那里,名对第六处是俱生等缘,对眼处等是后生缘。在色中,心所依处色对第六处是依止缘和前生缘,四大种对眼处等是俱生、依止、有、不离去缘。因为这是单一心剎那的缘起,所以在这里没有说"六处缘",而是说"第六处缘触",这是第四种的特殊之处。
如此了知了这些差异之后,应当再次理解,所有这些中特别是前两种是为了显示无色界的缘起而说的。因为在无色界中,缘起支是不与色混合的。第三种是为了显示色界的缘起而说的。因为在色界中,虽然有色的混合,但六处不生起。第四种是为了显示欲界的缘起而说的。因为在欲界中,完整的六处生起。或者说,第三种是针对色界和欲界中不完全处众生的不善生起剎那而说的。第四种是针对欲界中完全处众生而说的。或者说,第一种是针对普遍性而说的。因为它在任何心生起的地方都不会不生起。第二种是针对缘的特殊性而说的。因为这里十一支和名作为触的缘是特殊的缘。第三种是针对前两种生而说的。因为在前两种生中它生起,因为在那里六处并不总是生起。第四种是针对后两种生而说的。因为在后两种生中它生起,因为在那里六处总是生起。
到此为止,对于在所有四种中所说的:
"在某处以不同方式所说的,在某处未说的,
某法如何是某法的缘,应当全部观察。"
这个偈颂的意义已经解释完毕。
依照这个方法,从这里开始,
所有这些方法以及其特殊性,
在其他的四法中也应当了知。
因四法

244. Tattha yo tāva idha vutto nayo, so sabbattha pākaṭoyeva. Viseso pana evaṃ veditabbo – hetucatukke tāva avijjā hetu assāti avijjāhetuko. Avijjā assa sahavattanato yāvabhaṅgā pavattikā gamikāti vuttaṃ hoti. ‘‘Avijjāpaccayā’’ti ca ettāvatā sahajātādipaccayavasena sādhāraṇato saṅkhārassa avijjā paccayoti dassetvā, puna ‘‘avijjāhetuko’’ti eteneva visesato avigatapaccayatā dassitā. Saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ saṅkhārahetukantiādīsupi eseva nayo.

Kasmā pana bhavādīsu hetukaggahaṇaṃ na katanti? Avigatapaccayaniyamābhāvato abhāvato ca avigatapaccayassa. ‘‘Tattha katamo upādānapaccayā bhavo? Ṭhapetvā upādānaṃ vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho – ayaṃ vuccati upādānapaccayā bhavo’’ti vacanato upādānapaccayā catunnaṃ khandhānaṃ idha bhavoti nāmaṃ. Saṅkhārakkhandhe ca ‘‘jāti dvīhi khandhehi saṅgahitā’’tiādivacanato (dhātu. 71) jātijarāmaraṇāni antogadhāni.

Tattha yāva upādānaṃ tāva jātijarāmaraṇānaṃ anupalabbhanato upādānaṃ bhavassa na niyamato avigatapaccayo hoti. ‘‘Yā tesaṃ tesaṃ dhammānaṃ jātī’’ti ādivacanato saṅkhatalakkhaṇesu jātiyā jarāmaraṇasaṅkhātassa bhavassa jātikkhaṇamatteyeva abhāvato avigatapaccayabhāvo na sambhavati. Tathā jātiyā jarāmaraṇakkhaṇe abhāvato . Upanissayapaccayeneva pana bhavo jātiyā. Jāti jarāmaraṇassa paccayoti sabbathāpi avigatapaccayaniyamābhāvato abhāvato ca avigatapaccayassa bhavādīsu hetukaggahaṇaṃ na katanti veditabbaṃ.

Keci panāhu – ‘‘bhavo duvidhenā’’ti vacanato upapattimissako bhavo, na ca upapattibhavassa upādānaṃ avigatapaccayo hotīti ‘‘upādānapaccayā bhavo upādānahetuko’’ti avatvā ‘‘upādānapaccayā bhavo’’ti vutto. Idha pacchinnattā paratopi na vuttanti. Taṃ idha upapattimissakassa bhavassa anadhippetattā ayuttaṃ. Arūpakkhandhā hi idha bhavoti āgatā.

Bhavapaccayājātīti ettha ca ṭhapetvā jātijarāmaraṇāni avaseso bhavo jātiyā paccayoti veditabbo. Kasmā? Jātiādīnaṃ jātiyā appaccayattā. Yadi evaṃ, ṭhapetvā jātijarāmaraṇāni bhavo jātiyā paccayoti vattabboti? Āma vattabbo, vattabbapadesābhāvato pana na vutto. Dasamaṅganiddese hi upādānapaccayasambhūto bhavo vattabbo. Ekādasamaṅganiddese jāti vattabbā. Yo pana bhavo jātiyā paccayo, tassa vattabbapadeso natthīti vattabbapadesābhāvato na vutto. Avuttopi pana yuttito gahetabboti. Viññāṇapaccayā nāmarūpantiādīsu ca viññāṇādīnaṃ avigatapaccayabhāvasambhavato viññāṇahetukādivacanaṃ katanti esa hetucatukke viseso.

3. Sampayuttacatukkaṃ

245. Sampayuttacatukkepi avijjāpaccayāti ettāvatā sahajātādipaccayavasena saṅkhārassa avijjāpaccayataṃ dassetvā puna ‘‘avijjāsampayutto’’ti sampayuttapaccayatā dassitā. Sesapadesupi eseva nayo. Yasmā pana arūpīnaṃ dhammānaṃ rūpadhammehi sampayogo natthi, tasmā viññāṇapaccayā nāmarūpantiādīsu tatiyacatutthavārapadesu ‘‘viññāṇasampayuttaṃ nāma’’ntiādinā nayena yaṃ labbhati, tadeva gahitanti esa sampayuttacatukke viseso.

4. Aññamaññacatukkaṃ



244。
在这里所说的方式是普遍的。特别的应当这样理解——因缘四法中，无明是因，因此无明是因。无明是指因缘的生起，直到其消亡的过程被称为生起的过程。“因无明而生”是通过共生等缘来说明无明是因的，因此再通过“因无明而生”来特别说明其不离去的缘起。因缘生起的识也是如此。
那么，为什么在生等中不抓住因呢？因为没有不离去的缘起的限制和不存在的缘起。“那么，什么是因执取而生的呢？除了执取的感受、识、行、识——这称为因执取而生。”根据这个说法，因执取是四个聚集的生。在行中说“生是由两个聚集而成的”，因此生老死是内在的。
在这里，直到执取为止，生老死的不存在使得执取不成为生的限制。根据“这些法的生”，在生的特征中，生老死的生起仅仅是生的时刻，没有不离去的缘起的可能性。因此，在生老死的时刻，执取是通过依止的缘起而生。生老死的因缘是普遍的，因此在生等中不抓住因。
有些人说——“生分为两种”，即是生起的生，而不是生起的生的执取不成为不离去的缘起，因此说“因执取而生，因执取而生”。在这里，因为是后生的缘起，所以没有说。这里的生是指生起的生。
在此，除了生老死之外，剩下的生应当理解为生的因。为什么？因为生的因少之又少。如果是这样，除了生老死之外，生应当是生的因吗？是的，应当是，但并没有说生的因。在第十种因的说明中，因执取而生的生应当说。第十一种因的说明中，生应当说。至于生的因，生的因没有说。因此，没有说生的因，但应当根据推理来理解。
关于因缘生起的识等，因缘生起的可能性，因此说识是因的特殊性。
相关四法
245。相关四法也因无明而生，通过共生等缘来说明行的因无明，而再次通过“因无明而生”来说明相关的缘起。在其他部分也是如此。由于无色法与色法没有相关性，因此在识缘名等第三和第四种法中，因识而生的法应当被理解为是相关的。
互为四法

246. Aññamaññacatukkepi avijjāpaccayāti sahajātādipaccayavasena saṅkhārassa avijjāpaccayataṃ dassetvā ‘‘saṅkhārapaccayāpi avijjā’’ti aññamaññapaccayatā dassitā. Sesapadesupi eseva nayo. Yasmā pana bhavo nippadeso, upādānaṃ sappadesaṃ, sappadesadhammo ca nippadesadhammassa paccayo hoti, na nippadesadhammo sappadesadhammassa, tasmā ettha ‘‘bhavapaccayāpi upādāna’’nti na vuttaṃ; heṭṭhā vā desanāya pacchinnattā evaṃ na vuttaṃ . Yasmā ca nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ atthi, saḷāyatanapaccayā ekacittakkhaṇe nāmarūpaṃ natthi, yassa saḷāyatanaṃ aññamaññapaccayo bhaveyya, tasmā catutthavāre ‘‘chaṭṭhāyatanapaccayāpi nāmarūpa’’nti yaṃ labbhati tadeva gahitanti esa aññamaññacatukke viseso.

Avijjāmūlakanayamātikā.

Saṅkhārādimūlakanayamātikā

247. Idāni saṅkhārapaccayā avijjāti saṅkhāramūlakanayo āraddho. Tatthāpi yathā avijjāmūlake evaṃ cattāri catukkāni soḷasa ca vārā veditabbā. Paṭhamacatukke pana paṭhamavārameva dassetvā desanā saṃkhittā. Yathā cettha evaṃ viññāṇamūlakādīsupi. Tattha sabbesveva tesu saṅkhāramūlakādīsu aṭṭhasu nayesu ‘‘saṅkhārapaccayā avijjā’’tiādinā nayena sahajātādipaccayavasena avijjāya saṅkhārādipaccayataṃ dassetvā puna ‘‘avijjāpaccayā saṅkhārā’’tiādinā nayena ekacittakkhaṇepi paccayākāracakkassa pavatti dassitā.

Kasmā pana bhavamūlakā jātijarāmaraṇamūlakā vā nayā na vuttā? Kiṃ bhavapaccayā avijjā na hotīti? No na hoti. ‘‘Saṅkhārapaccayā avijjā’’ti evamādīsu pana vuccamānesu na koci bhavapariyāpanno dhammo avijjāya paccayo na vutto. Tasmā apubbassa aññassa avijjāpaccayassa vattabbassa abhāvato bhavamūlako nayo na vutto. Bhavaggahaṇena ca avijjāpi saṅgahaṃ gacchati. Tasmā ‘‘bhavapaccayā avijjā’’ti vuccamāne ‘‘avijjāpaccayā avijjā’’tipi vuttaṃ siyā. Na ca ekacittakkhaṇe avijjā avijjāya paccayo nāma hoti. Tattha pacchinnattāva jātijarāmaraṇamūlakāpi nayā na gahitā. Apica bhave jātijarāmaraṇānipi antogadhāni. Na cetāni ekacittakkhaṇe avijjāya paccayā hontīti bhavamūlakā jātijarāmaraṇamūlakā vā nayā na vuttāti.

Mātikāvaṇṇanā.

Akusalaniddesavaṇṇanā

248-249. Idāni yathā heṭṭhā cittuppādakaṇḍe kusalattikaṃ ādiṃ katvā nikkhittamātikāya paṭipāṭiyā paṭhamaṃ kusalaṃ bhājitaṃ, tathā idha mātikāya anikkhittattā paṭhamaṃ kusalaṃ anāmasitvā ‘‘avijjāpaccayā saṅkhāro’’ti akusaladhammavasena mātikāya nikkhittattā nikkhepapaṭipāṭiyāva avijjādīni paṭiccasamuppādaṅgāni bhājetvā dassetuṃ katame dhammāakusalātiādimāha. Tassattho heṭṭhā cittuppādakaṇḍe (dha. sa. aṭṭha. 365) vuttanayeneva veditabbo. Yasmā pana ekacittakkhaṇe taṇhāya ca kāmupādānassa ca sambhavo natthi, tasmā yaṃ ettha taṇhāpaccayā upādānaṃ labbhati, tadeva dassetuṃ diṭṭhi diṭṭhigatantiādi vuttaṃ.

Bhavaniddese ca yasmā upādānaṃ saṅkhārakkhandhe saṅgahaṃ gacchati, tasmā ‘‘ṭhapetvā upādānaṃ vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho’’ti vuttaṃ. Evañhi vuccamāne upādānassa upādānapaccayattaṃ āpajjeyya. Na ca tadeva tassa paccayo hoti. Jātiādiniddesesu yasmā ete arūpadhammānaṃ jātiādayo, tasmā ‘‘khaṇḍiccaṃ, pāliccaṃ, valittacatā, cuti, cavanatā’’ti na vuttaṃ.



246。
互为四法也因无明而生，通过共生等缘来说明行的因无明，而再次通过“因无明而生”来说明互为的缘起。在其他部分也是如此。由于生是无特定的，执取是有特定的，特定的法则是无特定法的因，而不是无特定法是特定法的因，因此在这里没有说“因生而执取”；因为前面的教导的后生缘起，因此没有这样说。由于名色缘六处存在，六处缘起时在单一心的剎那中名色并不存在，而六处之间互为缘起，因此在第四种中“因第六处而生名色”的所得到的应当被理解为是互为四法的特殊性。
无明根本缘起的法则。
行等根本缘起的法则。
247。
现在因行而生的无明是行根本的法则开始了。在那里，正如无明根本一样，四个四法和十六个法应当被理解。在第一四法中，教导仅显示第一种。正如在这里，识根本等也如此。在那里，所有的行根本等的八种法中，通过“因行而生的无明”等的方式，说明了无明是行的因，而再次通过“因无明而生的行”等的方式，说明了在单一心的剎那中因缘的生起过程。
那么，为什么生根本的生老死根本的法则没有说？生的因无明是否存在？不，不存在。在“因行而生的无明”等被提及时，没有任何生的法被说成是无明的因。因此，由于没有其他的无明的因的存在，生根本的法则没有被说。在生的把握中，无明也归入其中。因此，当说“因生而无明”时，也可以说“因无明而无明”。而在单一心的剎那中，无明并不是无明的因。在那里，由于后生的缘起，生老死根本的法则也没有被抓住。此外，在生中，生老死也内在存在。并且这些在单一心的剎那中并不是无明的因，因此生根本的生老死根本的法则没有被说。
法则的说明。
不善的说明。
248-249。
现在，如同在前面心生部分中，经过善的部分开始的法则，第一善被提及，因此在这里，由于法则没有被提及，第一善并未被说明，因此“因无明而生的行”是基于不善法的法则而被提及，因而通过法则的引入，说明无明等缘起的法则，哪些法是不善的等。其意义应当根据前面心生部分的说法来理解。由于在单一心的剎那中，渴爱和欲的执取并不存在，因此在这里通过渴爱而获得的执取，正如所说的见、见的取等。
在生的说明中，由于执取归入行的法则，因此说“除了执取的感受、识、行、识”是被提及的。因为这样说，执取的缘起应当被理解。并且这并不是它的因。在生的说明中，由于这些是无色法的生等，因此没有说“分裂、保留、四种变迁、死亡、消逝”。

250. Evaṃ paṭhamavāraṃ niṭṭhapetvā puna dutiyavāre yasmiṃ samaye paṭhamavārena paccayākāro dassito, tasmiṃyeva samaye aparenapi nayena paccayākāraṃ dassetuṃ visuṃ samayavavatthānavāraṃ avatvā tasmiṃ samaye avijjāpaccayā saṅkhārotiādināva nayena desanā katā. Tattha ṭhapetvā phassanti idaṃ yasmā phassopi nāmapariyāpanno, tasmā phassassa nāmato nīharaṇatthaṃ vuttaṃ.

252. Tatiyavāre yassa cittasamuṭṭhānarūpassa viññāṇaṃ paccayo, tasmiṃ pavattamāne yasmā tenupatthaddhānaṃ cakkhāyatanādīnaṃ upacitattaṃ paññāyati, tasmā cakkhāyatanassa upacayotiādi vuttaṃ. Yasmā ca kammajarūpassapi tasmiṃ samaye vattamānassa viññāṇaṃ pacchājātapaccayena paccayo hoti, tasmāpi evaṃ vuttaṃ. Tattha kiñcāpi kammajaṃ cittasamuṭṭhānanti dveva santatiyo gahitā, itarāpi pana dve santatiyo gahetabbā. Tāsampi hi viññāṇaṃ paccayo hotiyeva.

254. Catutthavāre pana yasmā ekacittakkhaṇepi mahābhūtarūpapaccayā cakkhāyatanādīni, hadayarūpapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, nāmapaccayā ca pacchājātasahajātādivasena yathānurūpaṃ sabbānipi pavattanti, tasmā tattha katamaṃ nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ? Cakkhāyatanantiādi vuttaṃ.

256. Dutiyacatukke sabbaṃ uttānameva.

264. Tatiyacatukke yassa sampayuttapaccayabhāvo na hoti, yassa ca hoti, taṃ visuṃ visuṃ dassetuṃ idaṃ vuccati viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ viññāṇasampayuttaṃ nāmantiādi vuttaṃ.

272. Catutthacatukke phassapaccayā nāmaniddese kiñcāpi ‘‘ṭhapetvā phassaṃ vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho – idaṃ vuccati phassapaccayā nāma’’nti na vuttaṃ, tathāpi anantarātītapadaniddese ‘‘ṭhapetvā phassaṃ vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho’’ti vuttattā avuttampi taṃ vuttameva hoti. Yadeva hi nāmaṃ phassassa paccayo, phassopi tasseva paccayoti.

Yathā cāyaṃ catucatukko soḷasavārappabhedo avijjāmūlako paṭhamanayo etasmiṃ paṭhamākusalacitte pakāsito, evaṃ saṅkhāramūlakādayo aṭṭha nayāpi veditabbā. Pāḷi pana saṃkhittā. Evameva tasmiṃ paṭhamākusalacitteyeva nava nayā, chattiṃsa catukkāni, catucattālīsādhikañca vārasataṃ hotīti veditabbaṃ.



这样完成了第一种之后,为了在第一种中显示缘起的同一时刻,以另一种方式显示缘起,没有单独说明时间确定的部分,而是直接以"在那个时候,因无明而有行"等方式进行教导。在那里,"除了触"是因为触也包含在名中,所以为了把触从名中分离出来而说的。
在第三种中,对于识是因的心生色,当它生起时,由于被它支持的眼处等的增长变得明显,所以说"眼处的增长"等。由于在那个时候,识对正在生起的业生色也是后生缘,所以也这样说。在那里,虽然只提到了业生和心生两种相续,但其他两种相续也应该包括在内。因为识对它们也是缘。
在第四种中,由于即使在一个心剎那中,大种色也是眼处等的缘,心所依处色是第六处的缘,名通过后生、俱生等方式适当地成为一切的缘,所以在那里说"什么是名色缘六处?眼处"等。
在第二个四法中,一切都很清楚。
在第三个四法中,为了分别显示哪些不是相应缘,哪些是相应缘,所以说"这称为识缘名色,与识相应的名"等。
在第四个四法中,触缘名的说明中,虽然没有说"除了触,受蕴...识蕴 - 这称为触缘名",但因为在前面的段落中说了"除了触,受蕴...识蕴",所以虽然没说,也等于说了。因为凡是名是触的缘,触也是那个名的缘。
就像这个四个四法、十六种差别的以无明为根本的第一种方法在第一不善心中被解释一样,以行为根本等八种方法也应该这样理解。但经文是简略的。应当了解,就在那第一不善心中,有九种方法、三十六个四法、一百四十四种差别。

280. Idāni imināva nayena sesākusalacittesupi paccayākāraṃ dassetuṃ katame dhammā akusalātiādi āraddhaṃ. Tattha yasmā diṭṭhivippayuttesu taṇhāpaccayā upādānaṃ natthi, tasmā upādānaṭṭhāne upādānaṃ viya daḷhanipātinā adhimokkhena padaṃ pūritaṃ. Domanassasahagatesu ca yasmā vedanāpaccayā taṇhāpi natthi, tasmā taṇhāṭṭhāne taṇhā viya balavakilesena paṭighena padaṃ pūritaṃ. Upādānaṭṭhāne adhimokkheneva. Vicikicchāsampayutte pana yasmā sanniṭṭhānābhāvato adhimokkhopi natthi, tasmā taṇhāṭṭhāne balavakilesabhūtāya vicikicchāya padaṃ pūritaṃ. Upādānaṭṭhānaṃ parihīnameva. Uddhaccasampayutte pana yasmā adhimokkho atthi, tasmā taṇhāṭṭhāne balavakilesena uddhaccena padaṃ pūritaṃ. Upādānaṭṭhāne adhimokkheneva. Sabbattheva ca visesamattaṃ dassetvā pāḷi saṃkhittā. Yo cāyaṃ viseso dassito, tattha kevalaṃ adhimokkhaniddesova apubbo. Sesaṃ heṭṭhā āgatameva.

Adhimokkhaniddese pana adhimuccanavasena adhimokkho. Adhimuccati vā tena ārammaṇe cittaṃ nibbicikicchatāya sanniṭṭhānaṃ gacchatīti adhimokkho. Adhimuccanākāro adhimuccanā. Tassa cittassa, tasmiṃ vā ārammaṇe adhimuttattāti tadadhimuttatā. Sabbacittesu ca paṭhamacitte vuttanayeneva nayacatukkavārappabhedo veditabbo. Kevalañhi vicikicchāsampayutte upādānamūlakassa nayassa abhāvā aṭṭha nayā, dvattiṃsa catukkāni, aṭṭhavīsādhikañca vārasataṃ hotīti.

Akusalaniddesavaṇṇanā.

Kusalaniddesavaṇṇanā

292. Idāni imināva nayena kusalacittādīsupi paccayākāraṃ dassetuṃ katame dhammā kusalātiādi āraddhaṃ. Yathā pana akusale paṭhamaṃ mātikaṃ nikkhipitvā pacchā niddeso kato, na tathā idha. Kasmā? Appanāvāre nānattasambhavato. Lokiyakusalādīsu hi tesaṃ dhammānaṃ dukkhasaccapariyāpannattā ‘‘evametassa kevalassa dukkhakkhandhassā’’ti appanā hoti, lokuttarakusalādīsu ‘‘evametesaṃ dhammāna’’nti. Tasmā ettha sādhāraṇato mātikaṃ ṭhapetuṃ na sakkāti pāṭiyekkaṃ tesaṃ tesaṃ kusalādīnaṃ mātikaṃ uddisitvāva niddeso katoti.

Tattha yasmā ekacittakkhaṇe kusalasaṅkhārena saddhiṃ avijjā natthi, tasmā taṃ avatvā, avijjā viya akusalānaṃ, kusalānaṃ mūlato kusalamūlaṃ, taṇhupādānānañca abhāvato taṇhāṭṭhāne taṇhā viya ārammaṇe ajjhogāḷho pasādo, upādānaṭṭhāne upādānaṃ viya daḷhanipātī nāma adhimokkho vutto. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbanti.

Kusalaniddesavaṇṇanā.

Abyākataniddesavaṇṇanā



现在,为了以同样的方式显示其他不善心中的缘起,开始了"哪些法是不善"等。在那里,由于在离见的心中没有因渴爱而有执取,所以在执取处用像执取一样坚固的胜解来填补。在忧俱的心中,由于也没有因受而有渴爱,所以在渴爱处用像渴爱一样强烈的烦恼瞋恚来填补。在执取处仍用胜解。在疑相应的心中,由于没有决定所以也没有胜解,因此在渴爱处用作为强烈烦恼的疑来填补。执取处则缺失。在掉举相应的心中,由于有胜解,所以在渴爱处用强烈烦恼掉举来填补。在执取处仍用胜解。在一切处只显示特殊之处,经文是简略的。这里所显示的特殊之处,只有胜解的说明是新的。其余的在前面已经出现过。
在胜解的说明中,胜解是以决定的方式。或者说,心由于它而对所缘无疑地达到决定,所以是胜解。决定的状态是决定。对那个心,或对那个所缘的决定性是对它的决定性。在所有心中,应当以第一心中所说的方式理解方法四法和种类的差别。只是在疑相应的心中,由于没有以执取为根本的方法,所以有八种方法、三十二个四法、一百二十八种差别。
不善说明的注释。
善说明的注释
现在,为了以同样的方式显示善心等中的缘起,开始了"哪些法是善"等。但是,不像在不善中先列出纲要后再解释,这里不是这样。为什么?因为在结论部分有差异的可能性。在世间善等中,由于这些法属于苦谛,所以结论是"如是这整个苦蕴"。在出世间善等中,结论是"如是这些法"。因此,在这里不能普遍地列出纲要,而是对各个善等分别列出纲要后再进行解释。
在那里,由于在一个心剎那中善行与无明不共存,所以没有说它,而是像无明对不善那样,对善来说是善根,由于没有渴爱和执取,所以在渴爱处用像渴爱一样深入所缘的信,在执取处用像执取一样坚固的胜解。其余的应当以前面所说的方式理解。
善说明的注释。
无记说明的注释

306. Abyākataṃ heṭṭhā cittuppādakaṇḍe āgatapaṭipāṭiyāva vibhattaṃ. Sabbavāresu ca avijjāmūlakā nayā parihīnā. Kasmā? Avijjāṭṭhāne ṭhapetabbassa abhāvato. Kusalacittesu hi avijjāṭṭhāne ṭhapetabbaṃ kusalamūlaṃ atthi, cakkhuviññāṇādīsu natthi. Sahetukesu pana kiñcāpi atthi, evaṃ santepi idha pacchinnattā tattha na gahitaṃ. Pañcaviññāṇasote sotapatitāva hutvā desanā katāti veditabbā.

Visesato panettha cakkhuviññāṇādīsu taṇhāṭṭhānaṃ upādānaṭṭhānañca parihīnaṃ. Kasmā? Taṇhāṭṭhānārahassa balavadhammassa abhāvā adhimokkharahitattā ca. Sesāhetukesu taṇhāṭṭhānameva parihīnaṃ. Sahetukesu pasādasabbhāvato taṇhāṭṭhāne pasādena padaṃ pūritaṃ. Evamettha kusalākusalavipākesu cakkhuviññāṇādīsu saṅkhāraviññāṇanāmachaṭṭhāyatanaphassavedanāmūlakā cha cha, sesāhetukesu adhimokkhamūlakena saddhiṃ satta satta, sahetukesu pasādamūlakena saddhiṃ aṭṭha aṭṭha nayā veditabbā.

Tattha cakkhuviññāṇādīsupi catunnampi catukkānaṃ ādivārova vutto. Dutiyavāro paccayavisesaṭṭhena labbhamānopi na vutto. Tatiyacatutthavārā asambhavatoyeva. Rūpamissakā hi te, na ca cakkhuviññāṇādīni rūpaṃ samuṭṭhāpenti. Yathā ca paṭhamacatukke dve vārā labbhanti, evaṃ sesacatukkesupi. Tasmā paṭhamacatukke dutiyavāro, sesacatukkesu ca dve dve vārā avuttāpi vuttāva hontīti veditabbā. Sesāhetukābyākate sabbacatukkesu sabbepi vārā labbhanti. Idha pacchinnattā pana parato na gahitā. Sotapatitāva hutvā desanā katāti. Sesasahetukavipākesupi eseva nayo aññatra arūpāvacaravipākā. Arūpāvacaravipākasmiñhi vāradvayameva labbhatīti.

Abyākataniddesavaṇṇanā.

Avijjāmūlakakusalaniddesavaṇṇanā

334. Idāni aparena pariyāyena ekacittakkhaṇe paccayākāraṃ dassetuṃ puna katame dhammākusalātiādi āraddhaṃ. Tattha avijjāpaccayāti upanissayapaccayataṃ sandhāya vuttaṃ. Teneva niddesavāre ‘‘tattha katamā avijjā’’ti avibhajitvā ‘‘tattha katamo avijjāpaccayā saṅkhāro’’ti vibhattaṃ. Kusalacetanāsaṅkhāto hi saṅkhāroyeva tasmiṃ samaye cittena sahajāto hoti, na avijjā.

Tattha lokiyakusalassa heṭṭhā suttantabhājanīye vuttanayeneva avijjā paccayo hoti. Yasmā pana appahīnāvijjo avijjāya pahānatthaṃ lokuttaraṃ bhāveti, tasmā tassāpi samatikkamavasena paccayo hoti. Avijjāvatoyeva hi kusalāyūhanaṃ hoti, na itarassa. Tattha tebhūmakakusale sammohavasenapi samatikkamabhāvanāvasenapi āyūhanaṃ labbhati; lokuttare samucchedabhāvanāvasenāti. Sesaṃ vuttanayameva.

Ayaṃ pana viseso – yathā heṭṭhā ekekakusale catunnaṃ catukkānaṃ vasena nava soḷasakā laddhā, tathā idha na labbhanti. Kasmā? Avijjāya avigatasampayuttaaññamaññapaccayābhāvato. Upanissayavasena panettha paṭhamacatukkameva labbhati. Tampi paṭhamavārameva dassetvā saṃkhittaṃ. Nīharitvā pana dassetabbanti.

Avijjāmūlakakusalaniddesavaṇṇanā.

Kusalamūlakavipākaniddesavaṇṇanā



不明的部分在前面的心生部分中已经提到过。在所有的部分中,以无明为根本的法则已经缺失。为什么?因为没有应当放置的无明处。在善心中,由于应当放置的无明处存在善根,而在眼识等中并不存在。但是在有因的部分中,虽然有一些存在,但在这里由于后生的缘故并没有被抓住。应当理解为五识流中已经成为了初果。
特别是在眼识等中,渴爱处和执取处也缺失。为什么?因为缺少与渴爱处相应的强烈法,以及没有胜解的缘故。其余的有因部分中,渴爱处是唯一缺失的。在有因的部分中,由于心的性质,渴爱处用心的欢喜来填补。因此在这里,在善与不善的果中,眼识等中有六个、六个、六个、六个、六个、六个、六个、六个的法应当被理解。
在这里,眼识等中也提到了四个四法的初种。第二种法虽然因缘特殊而被提到,但并没有被说明。第三和第四种法则是因为不可得而没有。因为它们是依赖于色法的,而眼识等并不产生色法。正如在第一四法中有两个法可以获得,在其他四法中也是如此。因此,在第一四法中有第二种法,在其他四法中也有两个法虽然没有被提到但实际上是存在的。其余的有因部分中,在所有四法中都可以获得所有法。但在这里由于后生的缘故并未被抓住。应当理解为已经成为初果。其余的有因的果中也同样如此,除了无色法的果外。在无色法的果中,只有两个法可以获得。
无记说明的注释。
以无明为根本的善说明的注释。
现在,为了以另一种方式在一个心剎那中显示缘起,开始了"哪些法是不善"等。在那里,因无明而生是指依赖因缘的缘起。因此在说明的部分中,说"在那里什么是无明"时,并未分开,而是说"在那里因无明而生的行"。善的意志所生的行在那个时候与心共同存在,而不是无明。
在世间善的部分中,根据经典的说法,无明是因。由于不完全消失的无明为了消除而修习出世间的法,因此在超越的缘起中也成为因。因为无明确实是善的生起的原因,而不是其他的。在那里,三界的善由于迷惑的缘起或超越的修习而获得生起;在出世间则是因断灭的修习。其余的应当根据前面的说法理解。
这里的特殊之处在于——正如在前面每个善中因四个四法的缘起获得了九和十六法,在这里并不获得。为什么?因为由于无明未能与其他因缘相应。依赖因缘的部分中,只获得第一四法。对此仅在第一部分中显示,而其余的应当被理解为已经被提取。
以无明为根本的善说明的注释。
以善为根本的果的说明的注释。

343. Idāni abyākatesupi apareneva nayena paccayākāraṃ dassetuṃ katame dhammā abyākatātiādi āraddhaṃ. Tattha kusalamūlapaccayāti idampi upanissayapaccayataṃ sandhāya vuttaṃ. Kusalavipākassa hi kusalamūlaṃ , akusalavipākassa ca akusalamūlaṃ upanissayapaccayo hoti; nānākkhaṇikakammapaccaye pana vattabbameva natthi. Tasmā esa upanissayapaccayena ceva nānākkhaṇikakammapaccayena ca paccayo hoti. Teneva niddesavāre ‘‘tattha katamaṃ kusalamūla’’nti avibhajitvā ‘‘tattha katamo kusalamūlapaccayā saṅkhāro’’ti vibhattaṃ. Akusalavipākepi eseva nayo.

Avijjāmūlakakusalaniddese viya ca imasmimpi vipākaniddese paṭhamaṃ paccayacatukkameva labbhati. Tampi paṭhamavāraṃ dassetvā saṃkhittaṃ. Tasmā ekekasmiṃ vipākacitte ekamekasseva catukkassa vasena kusalamūlamūlake akusalamūlamūlake ca naye vārappabhedo veditabbo. Kiriyādhammānaṃ pana yasmā neva avijjā na kusalākusalamūlāni upanissayapaccayataṃ labhanti, tasmā kiriyavasena paccayākāro na vuttoti.

Evamesa –

Akusalakusalābyākata-dhammesu anekabhedato vatvā;

Kusalākusalānaṃ pana, vipāke ca upanissayavasena.

Puna ekadhāva vutto, vādippavarena paccayākāro;

Dhammappaccayabhede, ñāṇassa pabhedajananatthaṃ.

Pariyattisavanacintana-paṭipattikkamavivajjitānañca;

Yasmā ñāṇapabhedo, na kadācipi hoti etasmiṃ.

Pariyattisavanacintana-paṭipattikkamato sadā dhīro;

Tattha kayirā na haññaṃ, karaṇīyataraṃ tato atthīti.

Ayaṃ pana paccayākāro suttantaabhidhammabhājanīyavasena dveparivaṭṭameva nīharitvā bhājetvā dassito hoti.

Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā.

Sammohavinodaniyā vibhaṅgaṭṭhakathāya

Paṭiccasamuppādavibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.

7. Satipaṭṭhānavibhaṅgo

1. Suttantabhājanīyaṃ uddesavāravaṇṇanā

355. Idāni tadanantare satipaṭṭhānavibhaṅge cattāroti gaṇanaparicchedo. Tena na tato heṭṭhā na uddhanti satipaṭṭhānaparicchedaṃ dīpeti. Satipaṭṭhānāti tayo satipaṭṭhānā – satigocaropi, tidhā paṭipannesu sāvakesu satthuno paṭidhānunayavītivattatāpi, satipi. ‘‘Catunnaṃ, bhikkhave, satipaṭṭhānānaṃ samudayañca atthaṅgamañca desessāmi. Taṃ suṇātha…pe… ko ca, bhikkhave, kāyassa samudayo? Āhārasamudayā kāyassa samudayo’’tiādīsu (saṃ. ni. 5.408) hi satigocaro satipaṭṭhānanti vuccati. Tathā ‘‘kāyo upaṭṭhānaṃ, no sati. Sati upaṭṭhānañceva sati cā’’tiādīsu (paṭi. ma. 3.35). Tassattho – patiṭṭhāti asminti paṭṭhānaṃ. Kā patiṭṭhāti? Sati. Satiyā paṭṭhānaṃ satipaṭṭhānaṃ, padhānaṃ ṭhānanti vā paṭṭhānaṃ; satiyā paṭṭhānaṃ satipaṭṭhānaṃ hatthiṭṭhānaassaṭṭhānādīni viya.

‘‘Tayo satipaṭṭhānā yadariyo sevati, yadariyo sevamāno satthā gaṇaṃ anusāsitumarahatī’’ti (ma. ni. 3.304, 311) ettha tidhā paṭipannesu sāvakesu satthuno paṭighānunayavītivattatā satipaṭṭhānanti vuttā. Tassattho – paṭṭhapetabbato paṭṭhānaṃ, pavattayitabbatoti attho. Kena paṭṭhapetabbatoti? Satiyā; satiyā paṭṭhānaṃ satipaṭṭhānaṃ. ‘‘Cattāro satipaṭṭhānā bhāvitā bahulīkatā satta bojjhaṅge paripūrentī’’tiādīsu (ma. ni. 

现在,为了以另一种方式显示不明的缘起,开始了"哪些法是不明"等。在那里,善根因缘是指依赖因缘的缘起。因此,善的果是善根,而恶的果是恶根,是依赖因缘的缘起;在各种瞬间的业缘中并没有可行之处。因此,它既是依赖因缘的缘起,也是各种瞬间的业缘的缘起。因此在说明的部分中说"在那里什么是善根"时,并未分开,而是说"在那里因善根而生的行"。恶的果也是如此。
在以无明为根本的善说明中,在这部分的果的说明中,只获得第一种缘起的四法。也因此,在第一部分中显示得很简略。因此,在每个果的心中,根据每个四法的缘起,善根和恶根的法的差别应当被理解。至于行为法,由于无明和善恶根都不依赖于因缘,因此行为的缘起未被说明。
因此如此——
在不善、善和不明的法中,由于有多种差别;
而在善与不善的果中,则是依赖因缘的缘起。
再次以一种方式说明,由于有因缘的缘起;
在法的因缘差别中,为了产生智慧的差别。
由于对法的因缘的思考和修习的行为被排除;
因为智慧的差别,在这个过程中从未产生。
由于对法的因缘的思考和修习,智者总是;
在那里应当做而不应当被伤害,比这更为可行。
这里的缘起根据经典和阿毗达摩的说法,仅在两个方面被提取并说明。
阿毗达摩的说明。
关于消除迷惑的分析。
因缘生起的分析已完成。
正念的分析
经典的说明部分
现在在正念的分析中有四个部分的计数。因此,在下面没有提到正念的部分。正念是三种正念——正念的对象,三者中修习的弟子们,老师的教导的方式,也是正念。"比丘们,我将教导四种正念的生起与灭尽。你们要听……比丘们,身体的生起是什么?是饮食的生起"等（《相应部·尼》5.408）中,正念的对象被称为正念。如此在“身体的存在,而非正念。正念的存在与正念”中（《法集·摩》3.35）。其意是——"立足于此"即为立足。身体立足于什么?正念。正念的立足即为正念的立足,或是修行的地方;正念的立足如同立足于身体、立足于其他地方。
"三种正念如果被善巧地修习,那么善巧的老师能够指导一群人"（《中部·尼》3.304, 311）中,在三者中修习的弟子们的教导方式被称为正念。其意是——应当建立的即为立足,能够产生的即为立足。由谁来建立?由正念;由正念的立足即为正念的立足。

3.147) pana satiyeva satipaṭṭhānanti vuccati. Tassattho – patiṭṭhātīti paṭṭhānaṃ, upaṭṭhāti okkanditvā pakkhanditvā pavattatīti attho; satiyeva paṭṭhānaṭṭhena satipaṭṭhānaṃ; athavā saraṇaṭṭhena sati, upaṭṭhānaṭṭhena paṭṭhānaṃ. Iti sati ca sā paṭṭhānañcātipi satipaṭṭhānaṃ. Idamidha adhippetaṃ. Yadi evaṃ, kasmā satipaṭṭhānāti bahuvacanaṃ katanti? Satiyā bahuttā; ārammaṇabhedena hi bahukā tā satiyoti.

Kasmā pana bhagavatā cattārova satipaṭṭhānā vuttā, anūnā anadhikāti? Veneyyahitattā. Taṇhācaritadiṭṭhicaritasamathayānikavipassanāyānikesu hi mandatikkhavasena dvidhā pavattesu mandassa taṇhācaritassa oḷārikaṃ kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ visuddhimaggo, tikkhassa sukhumaṃ vedanānupassanāsatipaṭṭhānaṃ. Diṭṭhicaritassapi mandassa nātippabhedagataṃ cittānupassanāsatipaṭṭhānaṃ visuddhimaggo, tikkhassa atippabhedagataṃ dhammānupassanāsatipaṭṭhānaṃ. Samathayānikassa ca mandassa akicchena adhigantabbanimittaṃ paṭhamaṃ satipaṭṭhānaṃ visuddhimaggo, tikkhassa oḷārikārammaṇe asaṇṭhahanato dutiyaṃ. Vipassanāyānikassāpi mandassa nātippabhedagatārammaṇaṃ tatiyaṃ, tikkhassa atippabhedagatārammaṇaṃ catutthaṃ. Iti cattārova vuttā, anūnā anadhikāti.

Subhasukhaniccaattabhāvavipallāsappahānatthaṃ vā. Kāyo hi asubho. Tattha subhavipallāsavipallatthā sattā. Tesaṃ tattha asubhabhāvadassanena tassa vipallāsassa pahānatthaṃ paṭhamaṃ satipaṭṭhānaṃ vuttaṃ. Sukhaṃ, niccaṃ, attāti gahitesupi ca vedanādīsu vedanā dukkhā, cittaṃ aniccaṃ, dhammā anattā. Etesu ca sukhaniccaattabhāvavipallāsavipallatthā sattā. Tesaṃ tattha dukkhādibhāvadassanena tesaṃ vipallāsānaṃ pahānatthaṃ sesāni tīṇi vuttānīti. Evaṃ subhasukhaniccaattabhāvavipallāsappahānatthaṃ vā cattārova vuttā anūnā anadhikāti veditabbā. Na kevalañca vipallāsapahānatthameva, atha kho caturoghayogāsavaganthaupādānaagatippahānatthampi catubbidhāhārapariññatthañca cattārova vuttāti veditabbā. Ayaṃ tāva pakaraṇanayo.

Aṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘saraṇavasena ceva ekattasamosaraṇavasena ca ekameva satipaṭṭhānaṃ ārammaṇavasena cattāroti etadeva vuttaṃ. Yathā hi catudvāre nagare pācīnato āgacchantā pācīnadisāya uṭṭhānakaṃ bhaṇḍaṃ gahetvā pācīnadvārena nagarameva pavisanti, dakkhiṇato, pacchimato, uttarato āgacchantā uttaradisāya uṭṭhānakaṃ bhaṇḍaṃ gahetvā uttaradvārena nagarameva pavisanti, evaṃ sampadamidaṃ veditabbaṃ. Nagaraṃ viya hi nibbānamahānagaraṃ, dvāraṃ viya aṭṭhaṅgiko lokuttaramaggo. Pācīnadisādayo viya kāyādayo.


3.147) 而正念被称为正念的基础。其意为——"立足"即为基础，"维持"则是指进入、离开、运作的意思；因此，正念的基础即为正念的存在；或者说，从依靠的方面来看，正念的基础。如此，正念的基础即是正念的基础。这里的意思是如此。如果是这样，为什么正念用复数形式表示？因为正念的多样性；因所缘不同而有多种正念。
那么，为什么佛陀只提到四种正念，而没有多于或少于？是为了众生的利益。因渴爱、见解的行为而生的，依止于安定的观察和洞察的修行中，因而在观察粗重的身体时，获得的是清净的道路，而在观察细微的感觉时，获得的是精细的道路。对于见解行为中的粗重心，观察心的正念的道路也没有多于，而对于细微的法则观察的正念则有多于。因此，四种正念被提到，没有多于或少于。
为了消除善、乐、常、我等的颠倒。身体确实是非善的。在那里，善的颠倒是众生。在那里，通过观察非善的存在来消除颠倒，故而提到第一种正念。乐、常、我被认为是存在于感觉等中，感觉是苦的，心是无常的，法是无我的。在这些中，善、乐、常、我等的颠倒是众生。在那里，通过观察苦等的存在来消除它们的颠倒，因此其他三种正念被提到。如此，为了消除善、乐、常、我等的颠倒而提到的四种正念并没有多于或少于。并不仅仅是为了消除颠倒，实际上也包括了四种苦、因、缘、取的消除和四种食的了知。因此四种正念被提到。
在注释中说：“从依靠的方面和统一的依靠的方面来看，正念是唯一的，因所缘而有四种。”正如在四门城中，从东边来的行人，手中拿着东边的货物，便从东门进入城市；而从南、从西、从北来的行人，则手中拿着南方、南方的货物，便从南门进入城市。应当如此理解。因为涅槃如同大城市，八正道如同城门。东、南、西、北等则如同身体等。


Yathā pācīnato āgacchantā pācīnadisāya uṭṭhānakaṃ bhaṇḍaṃ gahetvā pācīnadvārena nagarameva pavisanti, evaṃ kāyānupassanāmukhena āgacchantā cuddasavidhena kāyānupassanaṃ bhāvetvā kāyānupassanābhāvanānubhāvanibbattena ariyamaggena ekaṃ nibbānameva osaranti. Yathā dakkhiṇato āgacchantā dakkhiṇadisāya uṭṭhānakaṃ bhaṇḍaṃ gahetvā dakkhiṇadvārena nagarameva pavisanti, evaṃ vedanānupassanāmukhena āgacchantā navavidhena vedanānupassanaṃ bhāvetvā vedanānupassanābhāvanānubhāvanibbattena ariyamaggena ekaṃ nibbānameva osaranti. Yathā pacchimato āgacchantā pacchimadisāya uṭṭhānakaṃ bhaṇḍaṃ gahetvā pacchimadvārena nagarameva pavisanti, evaṃ cittānupassanāmukhena āgacchantā soḷasavidhena cittānupassanaṃ bhāvetvā cittānupassanābhāvanānubhāvanibbattena ariyamaggena ekaṃ nibbānameva osaranti. Yathā uttarato āgacchantā uttaradisāya uṭṭhānakaṃ bhaṇḍaṃ gahetvā uttaradvārena nagarameva pavisanti, evaṃ dhammānupassanāmukhena āgacchantā pañcavidhena dhammānupassanaṃ bhāvetvā dhammānupassanābhāvanānubhāvanibbattena ariyamaggena ekaṃ nibbānameva osarantīti. Evaṃ saraṇavasena ceva ekattasamosaraṇavasena ca ekameva satipaṭṭhānaṃ ārammaṇavasena cattāroti vuttāti veditabbā.

Idha bhikkhūti ettha kiñcāpi bhagavatā devaloke nisīditvā ayaṃ satipaṭṭhānavibhaṅgo kathito, ekabhikkhupi tattha bhagavato santike nisinnako nāma natthi. Evaṃ santepi yasmā ime cattāro satipaṭṭhāne bhikkhū bhāventi, bhikkhugocarā hi ete, tasmā idha bhikkhūti ālapati. Kiṃ panete satipaṭṭhāne bhikkhūyeva bhāventi, na bhikkhunīādayoti? Bhikkhunīādayopi bhāventi. Bhikkhū pana aggaparisā. Iti aggaparisattā idha bhikkhūti ālapati. Paṭipattiyā vā bhikkhubhāvadassanato evamāha. Yo hi imaṃ paṭipattiṃ paṭipajjati, so bhikkhu nāma hoti. Paṭipannako hi devo vā hotu manusso vā, bhikkhūti saṅkhaṃ gacchatiyeva. Yathāha –

‘‘Alaṅkato cepi samañcareyya,

Santo danto niyato brahmacārī;

Sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍaṃ,

So brāhmaṇo so samaṇo sa bhikkhū’’ti. (dha. pa. 142);

Kāyānupassanāuddesavaṇṇanā

Ajjhattanti niyakajjhattaṃ adhippetaṃ. Tasmā ajjhattaṃ kāyeti attano kāyeti attho. Tattha kāyeti rūpakāye. Rūpakāyo hi idha aṅgapaccaṅgānaṃ kesādīnañca dhammānaṃ samūhaṭṭhena, hatthikāyaassakāyarathakāyādayo viya, kāyoti adhippeto. Yathā ca samūhaṭṭhena evaṃ kucchitānaṃ āyaṭṭhena. Kucchitānañhi paramajegucchānaṃ so āyotipi kāyo. Āyoti uppattideso. Tatrāyaṃ vacanattho – āyanti tatoti āyo. Ke āyanti? Kucchitā kesādayo. Iti kucchitānaṃ kesādīnaṃ āyoti kāyo.


如同从东边而来的行人，手中拿着东边的货物，便从东门进入城市；同样，从身体观察的方向而来的，修习十四种身体观察，依靠身体观察的修习所生的清净之道，最终只达到一个涅槃。又如从南边而来的行人，手中拿着南边的货物，便从南门进入城市；同样，从感觉观察的方向而来的，修习九种感觉观察，依靠感觉观察的修习所生的清净之道，最终只达到一个涅槃。又如从西边而来的行人，手中拿着西边的货物，便从西门进入城市；同样，从心的观察的方向而来的，修习十六种心的观察，依靠心的观察的修习所生的清净之道，最终只达到一个涅槃。又如从北边而来的行人，手中拿着北边的货物，便从北门进入城市；同样，从法的观察的方向而来的，修习五种法的观察，依靠法的观察的修习所生的清净之道，最终只达到一个涅槃。由此，正念的基础可以从依靠的方面和统一的依靠的方面来看，正念是唯一的，因所缘而有四种。
在这里，比丘们，虽然佛陀在天界坐着讲述正念的分析，但在这里并没有一个比丘坐在佛陀的身边。即便如此，由于这四种正念是比丘们所修习的，因为这些是比丘的所缘，所以称为"比丘们"。那么，这些正念是否仅仅是比丘所修习，而不包括比丘尼等？比丘尼等也修习。比丘却是优越的群体。因此，因优越的群体而称为"比丘们"。根据修行的行为来看，亦是如此。若能修行此道，便是比丘。无论是神或人，皆被称为比丘。正如所说——
“即使装饰华丽，若能修行，
内心安定、驯服、持戒的修行者；
对所有众生，心中持有戒杖，
他便是婆罗门、他便是修行者、他便是比丘。”（《法句经》142）
身体观察的说明
内心的意思是指自身的身体。因此，内心的身体即为自身的身体。在这里，身体是指色法的身体。色法的身体是由这里的肢体、部分及毛发等法的集合而成，如同大象的身体、马的身体、车的身体等，身体即为此意。正如通过集合而形成的，亦如通过孕育而形成的。孕育者是最为坚固的身体。身体的意思是指出生的地方。在这里，言语的意思是——“出生的地方即是身体”。谁是出生的？孕育者如毛发等。因此，孕育者的毛发等是身体。


Kāyānupassīti kāyaṃ anupassanasīlo, kāyaṃ vā anupassamāno kāyeti ca vatvāpi puna kāyānupassīti dutiyaṃ kāyaggahaṇaṃ asammissato vavatthānaghanavinibbhogādidassanatthaṃ katanti veditabbaṃ. Tena na kāye vedanānupassī cittadhammānupassī vā; atha kho kāye kāyānupassī yevāti kāyasaṅkhāte vatthusmiṃ kāyānupassanākārasseva dassanena asammissato vavatthānaṃ dassitaṃ hoti. Tathā na kāye aṅgapaccaṅgavinimuttaekadhammānupassī, nāpi kesalomādivinimuttaitthipurisānupassī. Yopi cettha kesalomādiko bhūtupādāyasamūhasaṅkhāto kāyo, tatthāpi na bhūtupādāyavinimuttaekadhammānupassī; atha kho rathasambhārānupassako viya aṅgapaccaṅgasamūhānupassī, nagarāvayavānupassako viya kesalomādisamūhānupassī, kadalikkhandhapattavaṭṭivinibhuñjako viya rittamuṭṭhiviniveṭhako viya ca bhūtupādāyasamūhānupassīyevāti nānappakārato samūhavasena kāyasaṅkhātassa vatthuno dassanena ghanavinibbhogo dassito hoti. Na hettha yathāvuttasamūhavinimutto kāyo vā itthī vā puriso vā añño vā koci dhammo dissati. Yathāvuttadhammasamūhamatteyeva pana tathā tathā sattā micchābhinivesaṃ karonti. Tenāhu porāṇā –

‘‘Yaṃ passati na taṃ diṭṭhaṃ, yaṃ diṭṭhaṃ taṃ na passati;

Apassaṃ bajjhate mūḷho, bajjhamāno na muccatī’’ti.

Ghanavinibbhogādidassanatthanti vuttaṃ. Ādisaddena cettha ayampi attho veditabbo – ayañhi etasmiṃ kāye kāyānupassīyeva, na aññadhammānupassī. Kiṃ vuttaṃ hoti? Yathā anudakabhūtāyapi marīciyā udakānupassino honti, na evaṃ aniccadukkhānattaasubhabhūteyeva imasmiṃ kāye niccasukhaattasubhabhāvānupassī; atha kho kāyānupassī aniccadukkhānattaasubhākārasamūhānupassīyevāti vuttaṃ hoti. Atha vā yvāyaṃ mahāsatipaṭṭhāne ‘‘idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā…pe… so satova assasatī’’tiādinā (dī. ni. 2.374; ma. ni. 1.107) nayena assāsapassāsādicuṇṇakajātaaṭṭhikapariyosāno kāyo vutto, yo ca ‘‘idhekacco pathavīkāyaṃ aniccato anupassati, tathā āpokāyaṃ, tejokāyaṃ, vāyokāyaṃ, kesakāyaṃ, lomakāyaṃ, chavikāyaṃ, cammakāyaṃ, maṃsakāyaṃ, rudhirakāyaṃ, nhārukāyaṃ, aṭṭhikāyaṃ, aṭṭhimiñjakāya’’nti paṭisambhidāyaṃ kāyo vutto, tassa sabbassa imasmiṃyeva kāye anupassanato kāye kāyānupassīti evampi attho daṭṭhabbo.

Atha vā kāye ahanti vā mamanti vā evaṃ gahetabbassa kassaci ananupassanato, tassa tasseva pana kesalomādikassa nānādhammasamūhassa anupassanato kāye kesādidhammasamūhasaṅkhāte kāyānupassīti evamattho daṭṭhabbo. Apica ‘‘imasmiṃ kāye aniccato anupassati, no niccato’’tiādinā (paṭi. ma. 

身体观察者是指习惯于观察身体的人,或正在观察身体的人。说完"身体"之后又说"身体观察者",这第二次提到身体是为了显示不混杂、确立、实体分解等的目的。由此可知,他不是在身体中观察感受、心、法,而只是在身体中观察身体,通过在被称为身体的对象中只显示身体观察的形式来显示不混杂的确立。同样,他不是观察身体中离开肢体的单一法,也不是观察离开头发等的女人或男人。即使在这里由地、水等元素组成的头发等被称为身体,他也不是观察离开地、水等元素的单一法;而是像观察车辆部件一样观察肢体的集合,像观察城市部分一样观察头发等的集合,像剥开芭蕉树干的叶鞘一样,像打开空拳头一样观察地、水等元素的集合,通过以各种方式集合而称为身体的对象的显示来显示实体的分解。因为在这里看不到离开上述集合的身体、女人、男人或任何其他法。但是众生对上述法的集合产生错误的执着。因此古人说:
"所见非所见,所见非能见;
愚者不见而执着,执着而不能解脱。"
说"为了显示实体分解等"。这里的"等"字还应理解以下含义:他只是在这个身体中观察身体,而不是观察其他法。这是什么意思?就像对没有水的海市蜃楼观察为有水一样,他不是对这个实际上是无常、苦、无我、不净的身体观察为常、乐、我、净;而是说他是身体观察者,只观察无常、苦、无我、不净的形态的集合。或者,如在《大念处经》中所说的"比丘们,在这里,比丘到林中...他正念地呼吸"等方式(《长部》2.374;《中部》1.107)所说的从入出息到碎骨的身体,以及在《无碍解道》中所说的"在这里,有人观察地界是无常的,同样观察水界、火界、风界、发界、毛界、皮界、肉界、血界、筋界、骨界、骨髓界",由于他在这个身体中观察所有这些,所以应该这样理解"在身体中观察身体"的含义。
或者,由于他不观察身体中有"我"或"我所"等可执取的东西,而是观察头发等各种法的集合,所以应该这样理解"在被称为头发等法的集合的身体中观察身体"的含义。此外,如"他观察这个身体是无常的,而不是常的"等(《无碍解道》

3.35) anukkamena paṭisambhidāyaṃ āgatanayassa sabbasseva aniccalakkhaṇādino ākārasamūhasaṅkhātassa kāyassa anupassanatopi kāye kāyānupassīti evampi attho daṭṭhabbo.

Tathā hi ayaṃ kāye kāyānupassanāpaṭipadaṃ paṭipanno bhikkhu imaṃ kāyaṃ aniccānupassanādīnaṃ sattannaṃ anupassanānaṃ vasena aniccato anupassati no niccato, dukkhato anupassati no sukhato, anattato anupassati no attato, nibbindati no nandati, virajjati no rajjati, nirodheti no samudeti, paṭinissajjati no ādiyati. So taṃ aniccato anupassanto niccasaññaṃ pajahati, dukkhato anupassanto sukhasaññaṃ pajahati, anattato anupassanto attasaññaṃ pajahati , nibbindanto nandiṃ pajahati, virajjanto rāgaṃ pajahati, nirodhento samudayaṃ pajahati, paṭinissajjanto ādānaṃ pajahatīti (paṭi. ma. 3.35) veditabbo.

Viharatīti catūsu iriyāpathavihāresu aññataravihārasamāyogaparidīpanametaṃ, ekaṃ iriyāpathabādhanaṃ aparena iriyāpathena vicchinditvā apatamānaṃ attabhāvaṃ harati pavattetīti attho.

Bahiddhākāyeti parassa kāye. Ajjhattabahiddhā kāyeti kālena attano kāye, kālena parassa kāye. Paṭhamanayena hi attano kāye kāyapariggaho vutto, dutiyanayena parassa kāye, tatiyanayena kālena attano kālena parassa kāye. Ajjhattabahiddhā pana ghaṭitārammaṇaṃ nāma natthi. Paguṇakammaṭṭhānassa pana aparāparaṃ sañcaraṇakālo ettha kathito. Ātāpīti kāyapariggāhakavīriyasamāyogaparidīpanametaṃ. So hi yasmā tasmiṃ samaye yaṃ taṃ vīriyaṃ tīsu bhavesu kilesānaṃ ātāpanato ātāpoti vuccati, tena samannāgato hoti, tasmā ātāpīti vuccati.

Sampajānoti kāyapariggāhakena sampajaññasaṅkhātena ñāṇena samannāgato. Satimāti kāyapariggāhikāya satiyā samannāgato. Ayaṃ pana yasmā satiyā ārammaṇaṃ pariggahetvā paññāya anupassati, na hi sativirahitassa anupassanā nāma atthi, tenevāha – ‘‘satiñca khvāhaṃ, bhikkhave, sabbatthikaṃ vadāmī’’ti (saṃ. ni. 

3.35) 逐步地，通过分析而来，所有的无常特征等的身体的集合体的观察，亦称为身体观察。
因此，这位修习身体观察的比丘，基于对这个身体的无常观察等七种观察，观察到这个身体是无常的，而不是常的；观察到是苦的，而不是乐的；观察到是无我的，而不是有我的；因此，他感到厌倦，而不是欢喜；他生起厌离，而不是贪恋；他观察到灭，而不是生起；他放下，而不是执取。如此，他在观察无常时，放弃了常的念头；在观察苦时，放弃了乐的念头；在观察无我时，放弃了我的念头；在感到厌倦时，放弃了欢喜；在生起厌离时，放弃了贪欲；在观察灭时，放弃了生起；在放下时，放弃了执取。（《无碍解道》3.35）
“居住”是指在四种行走中，某一种行走的结合；一个行走的障碍，经过其他行走的切断而产生的存在。
“外在身体”是指他人的身体。“内外身体”是指时而自身的身体，时而他人的身体。根据第一种方式，指的是自身的身体的界定；根据第二种方式，指的是他人的身体；根据第三种方式，指的是时而自身，时而他人的身体。然而，内外的观察对象并不存在。对于强烈的行为场所，这里讨论的是反复的行走时间。
“精进”是指身体界定的精进结合的描述。因他在那个时候，因这精进而对三界的烦恼生起的热情，故而被称为“精进”。
“正念”是指身体界定的正念结合的知识。 “正念”是指与身体界定的正念相结合。这里因正念而把所缘界定，依靠智慧观察，而不依靠缺乏正念的观察，故而说：“我确实说，正念是无处不在的。”（《相应部》）

5.234), tasmā ettha ‘‘kāye kāyānupassī viharatī’’ti ettāvatā kāyānupassanāsatipaṭṭhānakammaṭṭhānaṃ vuttaṃ hoti. Atha vā yasmā anātāpino antosaṅkhepo antarāyakaro hoti, asampajāno upāyapariggahe anupāyaparivajjane ca sammuyhati, muṭṭhassatī upāyāpariccāge anupāyāpariggahe ca asamatthova hoti, tenassa taṃ kammaṭṭhānaṃ na sampajjati; tasmā yesaṃ dhammānaṃ ānubhāvena taṃ sampajjati tesaṃ dassanatthaṃ ‘‘ātāpī sampajāno satimā’’ti idaṃ vuttanti veditabbaṃ.

Iti kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ sampayogaṅgañca dassetvā idāni pahānaṅgaṃ dassetuṃ vineyya loke abhijjhādomanassanti vuttaṃ. Tattha vineyyāti tadaṅgavinayena vā vikkhambhanavinayena vā vinayitvā. Loketi ettha yvāyaṃ ajjhattādibhedo kāyo pariggahito sveva idha loko nāma. Tasmiṃ loke abhijjhādomanassaṃ vinayitvāti attho. Yasmā panettha abhijjhāgahaṇena kāmacchando, domanassaggahaṇena byāpādo saṅgahaṃ gacchati, tasmā nīvaraṇapariyāpannabalavadhammadvayadassanena nīvaraṇappahānaṃ vuttaṃ hotīti veditabbaṃ.

Visesena cettha abhijjhāvinayena kāyasampattimūlakassa anurodhassa, domanassavinayena kāyavipattimūlakassa virodhassa, abhijjhāvinayena ca kāye abhiratiyā, domanassavinayena kāyabhāvanāya anabhiratiyā, abhijjhāvinayena kāye abhūtānaṃ subhasukhabhāvādīnaṃ pakkhepassa, domanassavinayena kāye bhūtānaṃ asubhāsukhabhāvādīnaṃ apanayanassa ca pahānaṃ vuttaṃ. Tena yogāvacarassa yogānubhāvo yogasamatthatā ca dīpitā hoti. Yogānubhāvo hi esa yadidaṃ anurodhavirodhavippamutto, aratiratisaho, abhūtapakkhepabhūtāpanayanavirahito ca hoti. Anurodhavirodhavippamutto cesa aratiratisaho abhūtaṃ apakkhipanto bhūtañca anapanento yogasamattho hotīti.

Aparo nayo – ‘‘kāye kāyānupassī’’ti ettha anupassanāya kammaṭṭhānaṃ vuttaṃ. Viharatīti ettha vuttavihārena kammaṭṭhānikassa kāyapariharaṇaṃ. Ātāpītiādīsu ātāpena sammappadhānaṃ, satisampajaññena sabbatthikakammaṭṭhānaṃ, kammaṭṭhānapariharaṇūpāyo vā; satiyā vā kāyānupassanāvasena paṭiladdhasamatho, sampajaññena vipassanā , abhijjhādomanassavinayena bhāvanāphalaṃ vuttanti veditabbaṃ. Ayaṃ tāva kāyānupassanāsatipaṭṭhānuddesassa atthavaṇṇanā.

Vedanānupassanādiuddesavaṇṇanā

Vedanānupassanāsatipaṭṭhānuddesādīsupi ajjhattādīni vuttanayeneva veditabbāni. Etesupi hi attano vedanādīsu, parassa vedanādīsu, kālena attano kālena parassa vedanādīsūti tividho pariggaho vutto. Vedanāsu vedanānupassītiādīsu ca vedanādīnaṃ punavacane payojanaṃ kāyānupassanāyaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ. Vedanāsu vedanānupassī, citte cittānupassī, dhammesu dhammānupassīti ettha pana vedanāti tisso vedanā. Tā ca lokiyā eva; cittampi lokiyaṃ, tathā dhammā. Tesaṃ vibhāgo niddesavāre pākaṭo bhavissati. Kevalaṃ panidha yathā vedanā anupassitabbā tathā anupassanto ‘‘vedanāsu vedanānupassī’’ti veditabbo. Esa nayo cittadhammesu. Kathañca vedanā anupassitabbāti? Sukhā tāva vedanā dukkhato, dukkhā sallato, adukkhamasukhā aniccato. Yathāha –

‘‘Yo sukhaṃ dukkhato adda, dukkhamaddakkhi sallato;

Adukkhamasukhaṃ santaṃ, addakkhi naṃ aniccato;

Sa ve sammadaso bhikkhu, upasanto carissatī’’ti. (saṃ. ni. 

5.234) 因此这里提到“身体观察者居住”，这指的是身体观察的正念修习。或者，由于无欲者内心的聚焦会造成障碍，未觉察者在对方法的掌握与避免上会迷惑，迷失的正念在对方法的放弃与掌握上也会无能为力，因此他无法获得这种修习；因此，对于那些因法的因缘而能获得此修习的人，故说“精进、觉察、正念”。
因此，通过显示身体观察的正念及其结合，现在将显示放弃的要素，亦即放弃世间的贪欲与苦恼。这里的“放弃”是指通过当时的要素的放弃或通过抑制的放弃而放弃。这里的“世间”是指此处所掌握的内外身体。故此在这个世间中，放弃贪欲与苦恼的意思。由于在这里，因贪欲的执取而生起对欲望的追求，因苦恼的执取而生起对痛苦的愤怒，因此通过对障碍的两种强烈法的观察，故而说到放弃障碍。
特别地，通过放弃贪欲，放弃身体的财富根本的追求；通过放弃苦恼，放弃身体的损失根本的对立；通过放弃贪欲而对身体的喜爱，放弃苦恼而对身体的修习的厌恶；通过放弃贪欲而对身体的美好、快乐的存在，放弃苦恼而对身体的不美好、痛苦的存在的放弃也被提及。因此，修行者的修行的体验与修行的能力被揭示。修行的体验是指在没有执着、没有对立、没有困扰、没有对美好的执着与对痛苦的放弃的状态下，具备修行的能力。
另一种解释是：“身体观察者”在这里提到的是观察的修习。居住是指在此处提到的修习的身体的保持。精进等方面是指通过精进而正确的努力，通过正念与觉察而获得全面的修习，或是保持修习的方式；或是通过正念的身体观察所获得的安宁，通过觉察的观察所获得的智慧，通过放弃贪欲与苦恼的修习所获得的成果也被提及。这是身体观察的正念修习目的的说明。
感觉观察等的说明
感觉观察的正念修习的说明等同于内外的所述。因为在这里，关于自身的感觉等、他人的感觉等，以及时而自身的，时而他人的感觉等，三种方式的掌握被提到。在感觉中，观察感觉等的目的也应通过身体观察的方式说明。在感觉中观察感觉，心中观察心，法中观察法，然而这里的感觉是指三种感觉。它们都是世俗的；心也是世俗的，法也是如此。它们的分类在说明中会变得明显。仅仅是以观察感觉的方式来观察“在感觉中观察感觉”，应如此理解。这个原则同样适用于心与法。那么，如何观察感觉呢？快乐的感觉是从苦中观察，痛苦的感觉是从刺中观察，无苦无乐的感觉是从无常中观察。正如所说——
“谁在快乐中观察痛苦，痛苦中观察快乐；
无苦无乐的安宁，观察到它是无常的；
他确实是见到真理的比丘，安宁地行走。”

4.253);

Sabbā eva cetā dukkhātipi anupassitabbā. Vuttañcetaṃ – ‘‘yaṃ kiñci vedayitaṃ taṃ dukkhasminti vadāmī’’ti (saṃ. ni. 4.259). Sukhadukkhatopi ca anupassitabbā, yathāha – ‘‘sukhā kho, āvuso visākha, vedanā ṭhitisukhā, vipariṇāmadukkhā’’ti (ma. ni. 1.465) sabbaṃ vitthāretabbaṃ. Apica aniccādisattānupassanāvasenapi (paṭi. ma. 3.35) anupassitabbā. Sesaṃ niddesavāreyeva pākaṭaṃ bhavissati.

Cittadhammesupi cittaṃ tāva ārammaṇādhipatisahajātabhūmikammavipākakiriyādinānattabhedānaṃ aniccādinupassanānaṃ niddesavāre āgatasarāgādibhedānañca vasena anupassitabbaṃ. Dhammā salakkhaṇasāmaññalakkhaṇānaṃ suññatādhammassa aniccādisattānupassanānaṃ niddesavāre āgatasantāsantādibhedānañca vasena anupassitabbā. Sesaṃ vuttanayameva. Kāmañcettha yassa kāyasaṅkhāte loke abhijjhādomanassaṃ pahīnaṃ, tassa vedanādilokesupi taṃ pahīnameva. Nānāpuggalavasena pana nānācittakkhaṇikasatipaṭṭhānabhāvanāvasena ca sabbattha vuttaṃ. Yato vā ekattha pahīnaṃ, sesesupi pahīnaṃ hoti. Tenevassa tattha pahānadassanatthampi evaṃ vuttanti veditabbanti.

Uddesavāravaṇṇanā niṭṭhitā.

Kāyānupassanāniddesavaṇṇanā

356. Idāni seyyathāpi nāma cheko vilīvakārako thūlakilañjasaṇhakilañjacaṅkoṭakapeḷāpuṭādīni upakaraṇāni kattukāmo ekaṃ mahāveḷuṃ labhitvā catudhā chinditvā tato ekekaṃ veḷukhaṇḍaṃ gahetvā phāletvā taṃ taṃ upakaraṇaṃ kareyya, yathā vā pana cheko suvaṇṇakāro nānāvihitaṃ piḷandhanavikatiṃ kattukāmo suparisuddhaṃ suvaṇṇaghaṭikaṃ labhitvā catudhā bhinditvā tato ekekaṃ koṭṭhāsaṃ gahetvā taṃ taṃ piḷandhanaṃ kareyya, evameva bhagavā satipaṭṭhānadesanāya sattānaṃ anekappakāraṃ visesādhigamaṃ kattukāmo ekameva sammāsatiṃ ‘‘cattāro satipaṭṭhānā – idha bhikkhu ajjhattaṃ kāye kāyānupassī viharatī’’tiādinā nayena ārammaṇavasena catudhā bhinditvā tato ekekaṃ satipaṭṭhānaṃ gahetvā vibhajanto kathañca bhikkhu ajjhattaṃ kāyetiādinā nayena niddesavāraṃ vattumāraddho.

Tattha kathañcātiādi vitthāretuṃ kathetukamyatāpucchā. Ayaṃ panettha saṅkhepattho – kena ca ākārena kena pakārena bhikkhu ajjhattaṃ kāye kāyānupassī viharatīti? Sesapucchāvāresupi eseva nayo. Idha bhikkhūti imasmiṃ sāsane bhikkhu. Ayañhettha idha-saddo ajjhattādivasena sabbappakārakāyānupassanānibbattakassa puggalassa sannissayabhūtasāsanaparidīpano aññasāsanassa tathābhāvapaṭisedhano ca. Vuttañhetaṃ – ‘‘idheva, bhikkhave, samaṇo…pe… suññā parappavādā samaṇebhi aññehī’’ti (ma. ni. 1.139; a. ni. 

4.253);
所有这些感觉也应当观察为苦。正如所说:"凡是感受到的,我说那都是苦。"(《相应部》4.259)也应当从乐苦的角度观察,如所说:"朋友毗舍佉,乐受在持续时是乐的,在变化时是苦的。"(《中部》1.465)应当详细解释全部。此外,也应当根据无常等七种观察的方式(《无碍解道》3.35)来观察。其余的将在解释部分变得清楚。
关于心和法,首先应当根据所缘、增上、俱生、地、业、果报、作用等各种差别,以及无常等观察,和在解释部分提到的有贪等差别来观察心。应当根据自相、共相、空性法、无常等七种观察,以及在解释部分提到的有寂静等差别来观察法。其余的如前所述。虽然在这里,对于在身体世间中已经断除贪欲和忧恼的人,在感受等世间中也已经断除了,但是根据不同的人和不同的心刹那的念住修习,在所有地方都提到了。或者,在一处断除,在其他处也断除了。因此,为了显示在那里的断除,应当知道是这样说的。
解说部分结束。
身随观解释
现在,就像一个熟练的竹篾工人想要制作粗细不同的席子、篮子、盒子等工具,得到一根大竹子后,把它切成四段,然后取每一段竹子,劈开它来制作各种工具,或者就像一个熟练的金匠想要制作各种装饰品,得到一块纯净的金块后,把它分成四份,然后取每一份来制作各种装饰品,同样地,世尊为了使众生获得各种特殊成就,通过念住的教导,把同一个正念以"四念住 - 在这里,比丘内在地随观身体"等方式,根据所缘分成四种,然后取每一种念住来分析,开始以"比丘如何内在地"等方式来说明解释部分。
其中,"如何"等是想要详细解释的询问。这里的简要含义是:比丘以何种方式、何种形式内在地随观身体而住?其他询问部分也是同样的方法。"在这里,比丘"是指在这个教法中的比丘。这里的"在这里"一词表示能够产生所有类型的内在等身随观的人所依靠的教法,也否定了其他教法的这种性质。因为这样说:"比丘们,只有在这里才有沙门...其他的教说是空洞的,没有沙门。"(《中部》1.139;《增支部》

4.241). Tena vuttaṃ ‘‘imasmiṃ sāsane bhikkhū’’ti.

Ajjhattaṃ kāyanti attano kāyaṃ. Uddhaṃ pādatalāti pādatalato upari. Adho kesamatthakāti kesaggato heṭṭhā. Tacapariyantanti tiriyaṃ tacaparicchinnaṃ. Pūraṃ nānappakārassa asucino paccavekkhatīti nānappakārakesādiasucibharito ayaṃ kāyoti passati. Kathaṃ? Atthi imasmiṃ kāye kesā…pe… muttanti. Tattha atthīti saṃvijjanti. Imasminti yvāyaṃ uddhaṃ pādatalā adho kesamatthakā tiriyaṃ tacapariyanto pūro nānappakārassa asucinoti vuccati tasmiṃ. Kāyeti sarīre. Sarīrañhi asucisañcayato kucchitānaṃ kesādīnañceva cakkhurogādīnañca rogasatānaṃ āyabhūtato kāyoti vuccati.

Kesā lomāti ete kesādayo dvattiṃsākārā. Tattha atthi imasmiṃ kāye kesā, atthi imasmiṃ kāye lomāti evaṃ sambandho veditabbo. Imasmiñhi pādatalato paṭṭhāya upari, kesamatthakā paṭṭhāya heṭṭhā, tacato paṭṭhāya tiriyantatoti ettake byāmamatte kaḷevare sabbākārenapi vicinanto na koci kiñci muttaṃ vā maṇiṃ vā veḷuriyaṃ vā agaruṃ vā kuṅkumaṃ vā kappūraṃ vā vāsacuṇṇādiṃ vā aṇumattampi sucibhāvaṃ passati, atha kho paramaduggandhajegucchaṃ assirīkadassanaṃ nānappakāraṃ kesalomādibhedaṃ asuciṃyeva passati. Tena vuttaṃ – atthi imasmiṃ kāye kesā lomā…pe… muttanti. Ayamettha padasambandhato vaṇṇanā.

Imaṃ pana kammaṭṭhānaṃ bhāvetvā arahattaṃ pāpuṇitukāmena kulaputtena āditova catubbidhaṃ sīlaṃ sodhetvā suparisuddhasīle patiṭṭhitena, yvāyaṃ dasasu palibodhesu palibodho atthi taṃ upacchinditvā, paṭikkūlamanasikārakammaṭṭhānabhāvanāya paṭhamajjhānaṃ nibbattetvā, jhānaṃ pādakaṃ katvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā, arahattaṃ anāgāmiphalādīsu vā aññataraṃ pattassa sabbantimena paricchedena sāṭṭhakathāya pāḷiyā kataparicayassa tantiācariyassāpi kalyāṇamittassa santike uggahetabbaṃ. Visuddhaṃ tathārūpaṃ kalyāṇamittaṃ ekavihāre alabhantena tassa vasanaṭṭhānaṃ gantvā uggahetabbaṃ. Tattha catubbidhasīlavisodhanañceva (visuddhi. 1.19) palibodho (visuddhi. 

4.241) 因此说：“在这个教法中比丘们”。
“内在身体”是指自身的身体。 “向上至足底”是指从足底向上。 “向下至发根”是指从发根向下。 “横向的边界”是指横向的边界。 “满是各种不洁”是指观察到各种不同类型的污垢，这个身体被称为是各种污垢的集合。如何观察？在这个身体中有头发……等。这里的“有”是指存在。在这里，这个身体从足底向上、从发根向下、横向的边界被称为满是各种不洁的。
“身体”是指肉体。肉体因污垢的积聚而被称为身体，包括腹中的头发等和眼疾等各种疾病的根源。
“头发、体毛”是指这些头发等共有三十二种特征。在这里有这样的关系：在这个身体中有头发，在这个身体中有体毛。这里从足底开始向上、从发根开始向下、从横向开始的边界，纵使细致地观察这个狭小的肉体，也没有发现任何的清净之物，无论是珠宝、金子、香料、香粉、香油，甚至微小的清净之物，反而只看到令人厌恶的臭味、污秽的身体、各种类型的头发和体毛。因此说：“在这个身体中有头发、体毛……等。”这是对这些词语的解释。
而这个修习法是为了使一个出身良好的子弟能够达到阿罗汉果位，首先要清净四种戒律，建立在极为清净的戒律上。然后，若有十种障碍，去除它们，通过反向的正念修习，进入第一禅，成为禅的基础，建立观察，若在阿罗汉果、无流果等中获得其中之一，所有的界限都被完全消除，若在此处没有清净的善友，需前往善友的居所接受教导。应当在那儿获得四种戒律的清净以及障碍的去除。

1.41) ca palibodhupacchedo ca ācariyassa santikaṃ upasaṅkamanavidhānañca sabbampi visuddhimagge vitthārato kathitaṃ. Tasmā taṃ tattha kathitanayeneva veditabbaṃ.

Ācariyena pana kammaṭṭhānaṃ kathentena tividhena kathetabbaṃ. Eko bhikkhu pakatiyā uggahitakammaṭṭhāno hoti. Tassa ekaṃ dve nisajjavāre sajjhāyaṃ kāretvā kathetabbaṃ. Eko santike vasitvā uggaṇhitukāmo hoti. Tassa āgatāgatavelāya kathetabbaṃ. Eko uggaṇhitvā aññattha gantukāmo hoti. Tassa nātipapañcaṃ nātisaṅkhepaṃ katvā nijjaṭaṃ niggaṇṭhikaṃ kammaṭṭhānaṃ kathetabbaṃ. Kathentena kiṃ ācikkhitabbanti? Sattadhā uggahakosallaṃ dasadhā ca manasikārakosallaṃ ācikkhitabbaṃ.

Tattha vacasā manasā vaṇṇato saṇṭhānato disato okāsato paricchedatoti evaṃ sattadhā uggahakosallaṃ ācikkhitabbaṃ. Imasmiñhi paṭikkūlamanasikārakammaṭṭhāne yopi tipiṭako hoti, tenapi manasikārakāle paṭhamaṃ vācāya sajjhāyo kātabbo. Ekaccassa hi sajjhāyaṃ karontasseva kammaṭṭhānaṃ pākaṭaṃ hoti, malayavāsīmahādevattherassa santike uggahitakammaṭṭhānānaṃ dvinnaṃ therānaṃ viya. Thero kira tehi kammaṭṭhānaṃ yācito ‘cattāro māse imaṃ evaṃ sajjhāyaṃ karothā’ti dvattisākārapāḷiṃ adāsi. Te, kiñcāpi tesaṃ dve tayo nikāyā paguṇā, padakkhiṇaggāhitāya pana cattāro māse dvattiṃsākāraṃ sajjhāyantāva sotāpannā ahesuṃ.

Tasmā kammaṭṭhānaṃ kathentena ācariyena antevāsiko vattabbo – ‘paṭhamaṃ tāva vācāya sajjhāyaṃ karohī’ti. Karontena ca tacapañcakādīni paricchinditvā anulomapaṭilomavasena sajjhāyo kātabbo. ‘‘Kesā lomā nakhā dantā taco’’ti hi vatvā puna paṭilomato ‘‘taco dantā nakhā lomā kesā’’ti vattabbaṃ. Tadanantaraṃ vakkapañcake ‘‘maṃsaṃ nhāru aṭṭhi aṭṭhimiñjaṃ vakka’’nti vatvā puna paṭilomato ‘‘vakkaṃ aṭṭhimiñjaṃ aṭṭhi nhāru maṃsaṃ taco dantā nakhā lomā kesā’’ti vattabbaṃ. Tato papphāsapañcake ‘‘hadayaṃ yakanaṃ kilomakaṃ pihakaṃ papphāsa’’nti vatvā puna paṭilomato ‘‘papphāsaṃ pihakaṃ kilomakaṃ yakanaṃ hadayaṃ vakkaṃ aṭṭhimiñjaṃ aṭṭhi nhāru maṃsaṃ taco dantā nakhā lomā kesā’’ti vattabbaṃ.

Tato imaṃ tantiṃ anāruḷhampi paṭisambhidāmagge (paṭi. ma. 

1.41) 以及去除障碍和向老师请教的方式，所有这些在清净道中都有详细的阐述。因此，应当根据那里所述的方式去理解。
而老师在讲解修习法时应当以三种方式进行说明。一个比丘通常会掌握修习法。他应当在一次或两次的坐下时进行讲解。一个在师傅身边学习的比丘，关于他到来与离去的时间应当进行讲解。一个掌握了法则而想要去别处的比丘，应当在不多谈论、不简略的情况下，讲解修习法的要点。讲解时应当讲述什么呢？应当讲述七种掌握的技巧和十种正念的技巧。
在这里，关于言语、心、色、位置、状态、空间和界限等七种掌握的技巧应当如此讲述。在这里，关于反向的正念修习法，哪怕是三藏中的内容，在正念的时间里，首先应当通过言语进行讲解。因为对于某些人而言，进行讲解的修习法是显而易见的，正如马拉雅族的伟大长老在他身边所掌握的修习法与两位长老一样。因为长老向他们请求修习法时，曾说过：“在这四个月里，你们应当这样进行讲解。”虽然他们的两三种经典是优良的，但在经过四个月的时间里，他们的讲解仍然是三十种的修习法，成为了初果者。
因此，在讲解修习法时，老师应当对弟子说：“首先，你应当通过言语进行讲解。”在进行讲解时，应当去除五种障碍等，按照顺序与逆序进行讲解。“头发、体毛、指甲、牙齿、皮肤”应当如此说，然后反向说“皮肤、牙齿、指甲、体毛、头发”。然后在讲解肉体五种时，应当说“肉、皮、骨、骨髓、肉”，然后反向说“肉、骨髓、骨、皮、肉、牙齿、指甲、体毛、头发”。接着在讲解心脏五种时，应当说“心、肝、脾、肺、心脏”，然后反向说“心脏、肺、脾、肝、心、肉、骨髓、骨、皮、肉、牙齿、指甲、体毛、头发”。
接下来，关于这个修习法的说明也应当通过分辨道（《无碍解道》）。

1.4) āgataṃ matthaluṅgaṃ karīsāvasāne tantiṃ āropetvā imasmiṃ matthaluṅgapañcake ‘‘antaṃ antaguṇaṃ udariyaṃ karīsaṃ matthaluṅga’’nti vatvā puna paṭilomato ‘‘matthaluṅgaṃ karīsaṃ udariyaṃ antaguṇaṃ antaṃ papphāsaṃ pihakaṃ kilomakaṃ yakanaṃ hadayaṃ vakkaṃ aṭṭhimiñjaṃ aṭṭhi nhāru maṃsaṃ taco dantā nakhā lomā kesā’’ti vattabbaṃ.

Tato medachakke ‘‘pittaṃ semhaṃ pubbo lohitaṃ sedo medo’’ti vatvā puna paṭilomato ‘‘medo sedo lohitaṃ pubbo semhaṃ pittaṃ matthaluṅgaṃ karīsaṃ udariyaṃ antaguṇaṃ antaṃ papphāsaṃ pihakaṃ kilomakaṃ yakanaṃ hadayaṃ vakkaṃ aṭṭhimiñjaṃ aṭṭhi nhāru maṃsaṃ taco dantā nakhā lomā kesā’’ti vattabbaṃ.

Tato muttachakke ‘‘assu vasā kheḷo siṅghāṇikā lasikā mutta’’nti vatvā puna paṭilomato ‘‘muttaṃ lasikā siṅghāṇikā kheḷo vasā assu medo sedo lohitaṃ pubbo semhaṃ pittaṃ matthaluṅgaṃ karīsaṃ udariyaṃ antaguṇaṃ antaṃ papphāsaṃ pihakaṃ kilomakaṃ yakanaṃ hadayaṃ vakkaṃ aṭṭhimiñjaṃ aṭṭhi nhāru maṃsaṃ taco dantā nakhā lomā kesā’’ti evaṃ kālasatampi kālasahassampi kālasatasahassampi vācāya sajjhāyo kātabbo. Vacasā sajjhāyena hi kammaṭṭhānatanti paguṇā hoti; na ito cito ca cittaṃ vidhāvati; koṭṭhāsā pākaṭā honti, hatthasaṅkhalikā viya khāyanti, vatipādapanti viya ca khāyanti. Yathā ca pana vacasā, tatheva manasāpi sajjhāyo kātabbo. Vacasā sajjhāyo hi manasā sajjhāyassa paccayo hoti. Manasā sajjhāyo lakkhaṇapaṭivedhassa paccayo hoti. Lakkhaṇapaṭivedho maggaphalapaṭivedhassa paccayo hoti.

‘Vaṇṇato’ti kesādīnaṃ vaṇṇo vavatthapetabbo. ‘Saṇṭhānato’ti tesaṃyeva saṇṭhānaṃ vavatthapetabbaṃ . ‘Disato’ti imasmiṃ sarīre nābhito uddhaṃ uparimā disā, adho heṭṭhimā disā. Tasmā ‘‘ayaṃ koṭṭhāso imissā nāma disāyā’’ti disā vavatthapetabbā. ‘Okāsato’ti ‘‘ayaṃ koṭṭhāso imasmiṃ nāma okāse patiṭṭhito’’ti evaṃ tassa tassa okāso vavatthapetabbo. ‘Paricchedato’ti sabhāgaparicchedo visabhāgaparicchedoti dve paricchedā. Tattha ‘‘ayaṃ koṭṭhāso heṭṭhā ca upari ca tiriyañca iminā nāma paricchinno’’ti evaṃ sabhāgaparicchedo veditabbo. ‘‘Kesā na lomā, lomāpi na kesā’’ti evaṃ amissīkatavasena visabhāgaparicchedo veditabbo.

Evaṃ sattadhā uggahakosallaṃ ācikkhantena pana ‘‘idaṃ kammaṭṭhānaṃ asukasmiṃ sutte paṭikkūlavasena kathitaṃ, asukasmiṃ dhātuvasenā’’ti ñatvā ācikkhitabbaṃ. Idañhi mahāsatipaṭṭhāne (dī. ni. 2.372; ma. ni. 1.105 ādayo) paṭikkūlavaseneva kathitaṃ, mahāhatthipadopama (ma. ni. 1.300 ādayo) -mahārāhulovāda (ma. ni. 2.113 ādayo) -dhātuvibhaṅgesu (ma. ni. 3.342 ādayo) dhātuvasena kathitaṃ. Kāyagatāsatisutte (ma. ni. 

1.4.这里到来的脑髓，在粪便的结尾，将线索连接起来，在这个脑髓五项中说"肠、肠间膜、胃、粪便、脑髓"，然后再逆序地说"脑髓、粪便、胃、肠间膜、肠、肺、脾、膜、肝、心、肾、骨髓、骨、筋、肉、皮、牙齿、指甲、体毛、头发"。
然后在脂肪六项中说"胆汁、痰、脓、血、汗、脂肪"，然后再逆序地说"脂肪、汗、血、脓、痰、胆汁、脑髓、粪便、胃、肠间膜、肠、肺、脾、膜、肝、心、肾、骨髓、骨、筋、肉、皮、牙齿、指甲、体毛、头发"。
然后在尿液六项中说"泪、油、唾液、鼻涕、关节滑液、尿液"，然后再逆序地说"尿液、关节滑液、鼻涕、唾液、油、泪、脂肪、汗、血、脓、痰、胆汁、脑髓、粪便、胃、肠间膜、肠、肺、脾、膜、肝、心、肾、骨髓、骨、筋、肉、皮、牙齿、指甲、体毛、头发"，如此应当用语言诵习百次、千次、十万次。因为通过语言诵习，业处的线索就会熟练;心不会到处游荡;各个部分会变得明显，就像手上的骨链一样清晰可见，就像篱笆的柱子一样清晰可见。正如用语言诵习一样，也应当用意念诵习。因为语言诵习是意念诵习的缘由。意念诵习是洞察特相的缘由。洞察特相是证悟道果的缘由。
"从颜色"，应当确定头发等的颜色。"从形状"，应当确定这些的形状。"从方位"，在这个身体中，脐以上是上方，以下是下方。因此应当确定"这个部分在这个方位"。"从处所"，应当确定"这个部分位于这个处所"。"从界限"，有两种界限：同类界限和异类界限。其中，"这个部分在下面、上面和横向都被这个限定"，应当如此了知同类界限。"头发不是体毛，体毛也不是头发"，应当如此从不混杂的角度了知异类界限。
这样教导七种学习技巧时，应当了知"这个业处在某某经中是从厌恶的角度讲的，在某某经中是从界的角度讲的"，然后再教导。因为这个在《大念处经》中是从厌恶的角度讲的，在《大象迹喻经》、《教诫罗睺罗大经》和《界分别经》中是从界的角度讲的。在《身至念经》中

3.153 ādayo) pana yassa vaṇṇato upaṭṭhāti, taṃ sandhāya cattāri jhānāni vibhattāni. Tattha dhātuvasena kathitaṃ vipassanākammaṭṭhānaṃ hoti, paṭikkūlavasena kathitaṃ samathakammaṭṭhānaṃ. Tadetaṃ idha samathakammaṭṭhānaṃ avisesato sabbasādhāraṇavasena kathitanti vadantiyevāti.

Evaṃ sattadhā uggahakosallaṃ ācikkhitvā ‘‘anupubbato, nātisīghato, nātisaṇikato, vikkhepapaṭibāhanato, paṇṇattisamatikkamanato, anupubbamuñcanato, appanāto, tayo ca suttantā’’ti evaṃ dasadhā manasikārakosallaṃ ācikkhitabbaṃ. Tattha ‘anupubbato’ti idañhi sajjhāyakaraṇato paṭṭhāya anupaṭipāṭiyā manasikātabbaṃ, na ekantarikāya. Ekantarikāya hi manasikaronto yathā nāma akusalo puriso dvattiṃsapadaṃ nisseṇiṃ ekantarikāya ārohanto kilantakāyo patati, na ārohanaṃ sampādeti; evameva bhāvanāsampattivasena adhigantabbassa assādassa anadhigamā kilantacitto patati, na bhāvanaṃ sampādeti.

Anupubbato manasikarontenāpi ca ‘nātisīghato’ manasikātabbaṃ. Atisīghato manasikaroto hi yathā nāma tiyojanaṃ maggaṃ paṭipajjitvā okkamanavissajjanaṃ asallakkhetvā sīghena javena sattakkhattumpi gamanāgamanaṃ karoto purisassa kiñcāpi addhānaṃ parikkhayaṃ gacchati, atha kho pucchitvāva gantabbaṃ hoti; evameva kevalaṃ kammaṭṭhānaṃ pariyosānaṃ pāpuṇāti, avibhūtaṃ pana hoti, na visesaṃ āvahati. Tasmā nātisīghato manasikātabbaṃ.

Yathā ca nātisīghato evaṃ ‘nātisaṇikato’pi. Atisaṇikato manasikaroto hi yathā nāma tadaheva tiyojanaṃ maggaṃ gantukāmassa purisassa antarāmagge rukkhapabbatagahanādīsu vilambamānassa maggo parikkhayaṃ na gacchati, dvīhatīhena pariyosāpetabbo hoti; evameva kammaṭṭhānaṃ pariyosānaṃ na gacchati, visesādhigamassa paccayo na hoti.

‘Vikkhepapaṭibāhanato’ti kammaṭṭhānaṃ vissajjetvā bahiddhā puthuttārammaṇe cetaso vikkhepo paṭibāhitabbo. Appaṭibāhato hi yathā nāma ekapadikaṃ papātamaggaṃ paṭipannassa purisassa akkamanapadaṃ asallakkhetvā ito cito ca vilokayato padavāro virajjhati, tato sataporise papāte patitabbaṃ hoti; evameva bahiddhā vikkhepe sati kammaṭṭhānaṃ parihāyati, paridhaṃsati. Tasmā vikkhepapaṭibāhanato manasikātabbaṃ.

‘Paṇṇattisamatikkamanato’ti yā ayaṃ ‘‘kesā lomā’’ti ādikā paṇṇatti taṃ atikkamitvā paṭikkūlanti cittaṃ ṭhapetabbaṃ. Yathā hi udakadullabhakāle manussā araññe udapānaṃ disvā tattha tālapaṇṇādikaṃ kiñcideva saññāṇaṃ bandhitvā tena saññāṇena āgantvā nhāyanti ceva pivanti ca, yadā pana tesaṃ abhiṇhasañcārena āgatāgatapadaṃ pākaṭaṃ hoti, tadā saññāṇena kiccaṃ na hoti, icchiticchitakkhaṇe gantvā nhāyanti ceva pivanti ca; evameva pubbabhāge ‘kesā lomā’ti paṇṇattivasena manasikaroto paṭikkūlabhāvo pākaṭo hoti. Atha ‘kesā lomā’ti paṇṇattiṃ samatikkamitvā paṭikkūlabhāveyeva cittaṃ ṭhapetabbaṃ.


3.153.但是在《身至念经》中，对于那些从颜色显现的人，针对他们解说了四种禅那。其中从界的角度讲的是观禅业处，从厌恶的角度讲的是止禅业处。这里所说的是止禅业处，是从一般的、共通的角度来讲的，他们就是这么说的。
这样教导了七种学习技巧之后，应当教导"依次、不太快、不太慢、避免散乱、超越概念、逐步放下、安止，以及三部经"这十种作意技巧。其中"依次"，从开始诵习起就应当按顺序作意，不要跳过。如果跳过作意，就像一个不熟练的人隔一级攀登三十二级梯子，身体疲劳就会跌落，无法完成攀登；同样地，由于未能获得通过修习圆满而应当获得的愉悦，心疲劳就会退失，无法完成修习。
即使是依次作意，也应当"不太快"地作意。如果作意太快，就像一个人走上三由旬的路，没有注意到进入和离开的地方，以快速奔跑来回七次，虽然路程确实走完了，但还是需要询问才能到达；同样地，虽然业处完成了，但并不清晰，不能带来特殊的成就。因此不应太快地作意。
正如不应太快，也不应"不太慢"。如果作意太慢，就像一个人想在当天走完三由旬的路，却在中途在树木、山岳、丛林等处逗留，路程无法完成，需要两三天才能结束；同样地，业处无法完成，不能成为特殊成就的缘由。
"避免散乱"，应当避免放弃业处，心散乱到外部的各种对象上。如果不避免，就像一个人走在一条只容一脚的悬崖小路上，没有注意脚下，东张西望，就会错过脚步，然后跌落百人高的悬崖；同样地，如果有外部的散乱，业处就会退失、消失。因此应当避免散乱地作意。
"超越概念"，应当超越"头发、体毛"等这些概念，将心安立在厌恶上。就像在缺水的时候，人们在森林里看到一口井，在那里用棕榈叶等绑上某种标记，然后靠着那个标记来到这里洗澡和喝水，当他们经常来往，来回的足迹变得明显时，就不需要标记了，想去的时候就去洗澡和喝水；同样地，在开始阶段，通过"头发、体毛"等概念作意，厌恶的本质就会变得明显。然后应当超越"头发、体毛"等概念，将心安立在厌恶的本质上。


‘Anupubbamuñcanato’ti yo yo koṭṭhāso na upaṭṭhāti, taṃ taṃ muñcantena anupubbamuñcanato manasikātabbaṃ. Ādikammikassa hi ‘kesā’ti manasikaroto manasikāro gantvā ‘mutta’nti imaṃ pariyosānakoṭṭhāsameva āhacca tiṭṭhati. ‘Mutta’nti ca manasikaroto manasikāro gantvā ‘kesā’ti imaṃ ādikoṭṭhāsameva āhacca tiṭṭhati. Athassa manasikaroto keci koṭṭhāsā upaṭṭhahanti, keci na upaṭṭhahanti. Tena ye ye upaṭṭhahanti tesu tesu tāva kammaṃ kātabbaṃ, yāva dvīsu upaṭṭhitesu tesampi eko suṭṭhutaraṃ upaṭṭhahati. Evaṃ upaṭṭhitaṃ pana tameva punappunaṃ manasikarontena appanā uppādetabbā.

Tatrāyaṃ upamā – yathā hi dvattiṃsatālake tālavane vasantaṃ makkaṭaṃ gahetukāmo luddo ādimhi ṭhitatālassa paṇṇaṃ sarena vijjhitvā ukkuṭṭhiṃ kareyya; atha so makkaṭo paṭipāṭiyā tasmiṃ tasmiṃ tāle patitvā pariyantatālameva gaccheyya; tatthapi gantvā luddena tatheva kate puna teneva nayena āditālaṃ āgaccheyya; so evaṃ punappunaṃ paṭipāṭiyā gacchanto ukkuṭṭhukkuṭṭhiṭṭhāneyeva uṭṭhahitvā puna anukkamena ekasmiṃ tāle nipatitvā tassa vemajjhe makuḷatālapaṇṇasūciṃ daḷhaṃ gahetvā vijjhiyamānopi na uṭṭhaheyya, evaṃsampadamidaṃ daṭṭhabbaṃ.

Tatridaṃ opammasaṃsandanaṃ – yathā hi tālavane dvattiṃsatālā, evaṃ imasmiṃ kāye dvattiṃsa koṭṭhāsā; makkaṭo viya cittaṃ; luddo viya yogāvacaro; makkaṭassa dvattiṃsatālake tālavane nivāso viya yogino cittassa dvattiṃsakoṭṭhāsake kāye ārammaṇavasena anusaṃcaraṇaṃ; luddena ādimhi ṭhitatālassa paṇṇaṃ sarena vijjhitvā ukkuṭṭhiyā katāya makkaṭassa tasmiṃ tasmiṃ tāle patitvā pariyantatālagamanaṃ viya yogino ‘kesā’ti manasikāre āraddhe paṭipāṭiyā gantvā pariyosānakoṭṭhāse eva cittassa saṇṭhānaṃ; puna paccāgamanepi eseva nayo; punappunaṃ paṭipāṭiyā gacchamānassa makkaṭassa ukkuṭṭhukkuṭṭhiṭṭhāne uṭṭhānaṃ viya punappunaṃ manasikaroto kesuci kesuci upaṭṭhitesu anupaṭṭhahante vissajjetvā upaṭṭhitesu parikammakaraṇaṃ; anukkamena ekasmiṃ tāle nipatitvā tassa vemajjhe makuḷatālapaṇṇasūciṃ daḷhaṃ gahetvā vijjhiyamānassāpi anuṭṭhānaṃ viya avasāne dvīsu upaṭṭhitesu yo suṭṭhutaraṃ upaṭṭhāti tameva punappunaṃ manasikaritvā appanāya uppādanaṃ.

Aparāpi upamā – yathā nāma piṇḍapātiko bhikkhu dvattiṃsakulaṃ gāmaṃ upanissāya vasanto paṭhamagehe eva dve bhikkhā labhitvā parato ekaṃ vissajjeyya; punadivase tisso labhitvā parato dve vissajjeyya; tatiyadivase ādimhiyeva pattapūraṃ labhitvā āsanasālaṃ gantvā paribhuñjeyya, evaṃsampadamidaṃ daṭṭhabbaṃ. Dvattiṃsakulagāmo viya hi dvattiṃsākāro; piṇḍapātiko viya yogāvacaro; tassa taṃ gāmaṃ upanissāya vāso viya yogino dvattiṃsākāre parikammakaraṇaṃ; paṭhamagehe dve bhikkhā labhitvā parato ekissā vissajjanaṃ viya dutiyadivase tisso labhitvā parato dvinnaṃ vissajjanaṃ viya ca manasikaroto manasikaroto anupaṭṭhahante anupaṭṭhahante vissajjetvā upaṭṭhitesu upaṭṭhitesu yāva koṭṭhāsadvaye parikammakaraṇaṃ; tatiyadivase ādimhiyeva pattapūraṃ labhitvā āsanasālāyaṃ nisīditvā paribhogo viya dvīsu yo suṭṭhutaraṃ upaṭṭhahati tameva punappunaṃ manasikaritvā appanāya uppādanaṃ.


"逐步放下"，应当逐步放下那些不显现的部分来作意。对于初学者来说，当作意"头发"时，作意会一直到最后的部分"尿液"停止。当作意"尿液"时，作意会一直到开始的部分"头发"停止。然后当他作意时，一些部分会显现，一些部分不会显现。因此应当先在那些显现的部分上工作，直到只有两个部分显现时，其中一个会更清晰地显现。当这样显现时，应当反复作意那个部分，以产生安止。
这里有一个比喻：就像一个猎人想要捕捉住在有三十二棵棕榈树的棕榈林中的猴子，他会用箭射穿第一棵树的叶子，然后大声喊叫。那只猴子会依次跳到每棵树上，最后到达最后一棵树。到了那里，猎人又会做同样的事，猴子又会用同样的方式回到第一棵树。它这样反复地依次移动，每次在喊叫的地方跳起来，最后会落在一棵树上，紧紧抓住树中央的嫩叶尖，即使被射中也不会放开。这个比喻应该这样理解。
这里是比喻的对应关系：就像棕榈林中有三十二棵树，这个身体中有三十二个部分；猴子就像心；猎人就像修行者；猴子住在有三十二棵棕榈树的棕榈林中，就像修行者的心以所缘的方式在有三十二个部分的身体中游走；猎人射穿第一棵树的叶子并大声喊叫，猴子依次跳到每棵树上最后到达最后一棵树，就像修行者开始作意"头发"，依次进行直到心停留在最后一个部分；再次返回也是同样的道理；猴子反复依次移动，在每次喊叫的地方跳起来，就像反复作意时，在一些显现的部分上进行准备工作，放弃那些不显现的部分；最后落在一棵树上，紧紧抓住树中央的嫩叶尖，即使被射中也不放开，就像最后在两个显现的部分中，反复作意更清晰显现的那个，以产生安止。
另一个比喻：就像一个托钵的比丘住在一个有三十二户人家的村庄附近，第一天在第一户人家得到两份食物后，放弃后面的一份；第二天得到三份后，放弃后面的两份；第三天在开始就得到满钵的食物，去到座位厅吃饭。这个比喻应该这样理解。三十二户人家的村庄就像三十二种行相；托钵比丘就像修行者；他住在那个村庄附近就像修行者在三十二种行相上进行准备工作；第一天在第一户人家得到两份食物后放弃后面的一份，第二天得到三份后放弃后面的两份，就像作意时放弃那些不显现的部分，在显现的部分上进行准备工作，直到只剩两个部分；第三天一开始就得到满钵的食物，坐在座位厅吃饭，就像在两个部分中反复作意更清晰显现的那个，以产生安止。


‘Appanāto’ti appanākoṭṭhāsato. Kesādīsu ekekasmiṃ koṭṭhāse appanā hotīti veditabbāti ayamettha adhippāyo.

‘Tayo ca suttantā’ti adhicittaṃ, sītibhāvo, bojjhaṅgakosallanti ime tayo suttantā vīriyasamādhiyojanatthaṃ veditabbāti ayamettha adhippāyo. Tattha –

‘‘Adhicittamanuyuttena, bhikkhave, bhikkhunā tīṇi nimittāni kālena kālaṃ manasikātabbāni…kālena kālaṃ samādhinimittaṃ manasikātabbaṃ, kālena kālaṃ paggahanimittaṃ manasikātabbaṃ, kālena kālaṃ upekkhānimittaṃ manasikātabbaṃ. Sace, bhikkhave, adhicittamanuyutto bhikkhu ekantaṃ samādhinimittaṃyeva manasikareyya, ṭhānaṃ taṃ cittaṃ kosajjāya saṃvatteyya. Sace, bhikkhave, adhicittamanuyutto bhikkhu ekantaṃ paggahanimittaṃyeva manasikareyya, ṭhānaṃ taṃ cittaṃ uddhaccāya saṃvatteyya. Sace, bhikkhave, adhicittamanuyutto bhikkhu ekantaṃ upekkhānimittaṃyeva manasikareyya, ṭhānaṃ taṃ cittaṃ na sammāsamādhiyeyya āsavānaṃ khayāya. Yato ca kho, bhikkhave, adhicittamanuyutto bhikkhu kālena kālaṃ samādhinimittaṃ, paggahanimittaṃ, upekkhānimittaṃ manasikaroti, taṃ hoti cittaṃ mudu ca kammaniyañca pabhassarañca, na ca pabhaṅgu, sammā samādhiyati āsavānaṃ khayāya.

‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, suvaṇṇakāro vā suvaṇṇakārantevāsī vā ukkaṃ bandhati, ukkaṃ bandhitvā ukkāmukhaṃ ālimpeti, ukkāmukhaṃ ālimpetvā saṇḍāsena jātarūpaṃ gahetvā ukkāmukhe pakkhipeyya, ukkāmukhe pakkhipitvā kālena kālaṃ abhidhamati, kālena kālaṃ udakena paripphoseti, kālena kālaṃ ajjhupekkhati . Sace, bhikkhave, suvaṇṇakāro vā suvaṇṇakārantevāsī vā taṃ jātarūpaṃ ekantaṃ abhidhameyya, ṭhānaṃ taṃ jātarūpaṃ ḍaheyya. Sace, bhikkhave, suvaṇṇakāro vā suvaṇṇakārantevāsī vā taṃ jātarūpaṃ ekantaṃ udakena paripphoseyya, ṭhānaṃ taṃ jātarūpaṃ nibbāyeyya. Sace, bhikkhave, suvaṇṇakāro vā suvaṇṇakārantevāsī vā taṃ jātarūpaṃ ekantaṃ ajjhupekkheyya, ṭhānaṃ taṃ jātarūpaṃ na sammā paripākaṃ gaccheyya.

‘‘Yato ca kho, bhikkhave, suvaṇṇakāro vā suvaṇṇakārantevāsī vā taṃ jātarūpaṃ kālena kālaṃ abhidhamati, kālena kālaṃ udakena paripphoseti, kālena kālaṃ ajjhupekkhati, taṃ hoti jātarūpaṃ mudu ca kammaniyañca pabhassarañca, na ca pabhaṅgu, sammā upeti kammāya; yassā yassā ca piḷandhanavikatiyā ākaṅkhati – yadi paṭṭikāya yadi kuṇḍalāya yadi gīveyyakāya yadi suvaṇṇamālāya, tañcassa atthaṃ anubhoti.

‘‘Evameva kho, bhikkhave, adhicittamanuyuttena…pe… sammā samādhiyati āsavānaṃ khayāya; yassa yassa ca abhiññāsacchikaraṇīyassa dhammassa cittaṃ abhininnāmeti abhiññā sacchikiriyāya, tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati satiāyatane’’ti (a. ni. 

"安止"，是指安止的部分。应当了知在头发等每一个部分中都有安止，这里是这个意思。
"三部经"，是指应当了知《增上心经》、《清凉经》和《觉支善巧经》这三部经是为了平衡精进和定力，这里是这个意思。其中：
"诸比丘，致力于增上心的比丘应当适时作意三种相...适时作意定相，适时作意精进相，适时作意舍相。诸比丘，如果致力于增上心的比丘只作意定相，那么他的心可能会导致懈怠。诸比丘，如果致力于增上心的比丘只作意精进相，那么他的心可能会导致掉举。诸比丘，如果致力于增上心的比丘只作意舍相，那么他的心可能不会正确地定下来以灭尽诸漏。但是，诸比丘，当致力于增上心的比丘适时作意定相、精进相、舍相时，他的心就会变得柔软、适业、明亮而不脆弱，正确地定下来以灭尽诸漏。
"诸比丘，就像金匠或金匠的学徒会架设熔炉，架设熔炉后会涂抹炉口，涂抹炉口后会用钳子夹住黄金放入炉口，放入炉口后会适时鼓风，适时洒水，适时观察。诸比丘，如果金匠或金匠的学徒只是不断地鼓风，那么黄金可能会烧毁。诸比丘，如果金匠或金匠的学徒只是不断地洒水，那么黄金可能会熄灭。诸比丘，如果金匠或金匠的学徒只是不断地观察，那么黄金可能不会完全成熟。
"但是，诸比丘，当金匠或金匠的学徒适时鼓风，适时洒水，适时观察时，黄金就会变得柔软、适业、明亮而不脆弱，完全适合加工；无论他想要制作什么样的装饰品 - 无论是头饰、耳环、项链还是金链，都能达到目的。
"同样地，诸比丘，当致力于增上心的...正确地定下来以灭尽诸漏；无论他想要证悟什么神通应证的法，只要有适当的基础，他就能在那里那里获得亲证的能力。"

3.103) idaṃ suttaṃ adhicittanti veditabbaṃ.

‘‘Chahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo anuttaraṃ sītibhāvaṃ sacchikātuṃ. Katamehi chahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu yasmiṃ samaye cittaṃ niggahetabbaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ niggaṇhāti, yasmiṃ samaye cittaṃ paggahetabbaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ paggaṇhāti, yasmiṃ samaye cittaṃ sampahaṃsitabbaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ sampahaṃseti, yasmiṃ samaye cittaṃ ajjhupekkhitabbaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ ajjhupekkhati, paṇītādhimuttiko ca hoti nibbānābhirato ca. Imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo anuttaraṃ sītibhāvaṃ sacchikātu’’nti (a. ni. 6.85) idaṃ suttaṃ sītibhāvoti veditabbaṃ.

Bojjhaṅgakosallaṃ pana ‘‘evameva kho, bhikkhave, yasmiṃ samaye līnaṃ cittaṃ hoti, akālo tasmiṃ samaye passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanāyā’’ti (saṃ. ni. 

3.103.这部经应当被理解为《增上心经》。
"诸比丘，具备六法的比丘能够证悟无上清凉。哪六法？诸比丘，当心需要抑制时他抑制心，当心需要提升时他提升心，当心需要令欢喜时他令心欢喜，当心需要舍置时他舍置心，他倾向于殊胜，他乐于涅槃。诸比丘，具备这六法的比丘能够证悟无上清凉。"这部经应当被理解为《清凉经》。
关于觉支善巧，"同样地，诸比丘，当心昏沉时，那时修习轻安觉支是不合时宜的"


5.234) saṃyuttamahāvagge bojjhaṅgasaṃyutte āgatameva.

Iti idaṃ sattavidhaṃ uggahakosallaṃ suggahitaṃ katvā imañca dasavidhaṃ manasikārakosallaṃ suṭṭhu vavatthapetvā tena yoginā ubhayakosallavasena kammaṭṭhānaṃ sādhukaṃ uggahetabbaṃ. Sace panassa ācariyena saddhiṃ ekavihāreyeva phāsu hoti, evaṃ vitthārena akathāpetvā kammaṭṭhānamanuyuñjantena visesaṃ labhitvā uparūpari kathāpetabbaṃ. Aññattha vasitukāmena yathāvuttena vidhinā vitthārato kathāpetvā punappunaṃ parivattetvā sabbaṃ gaṇṭhiṭṭhānaṃ chinditvā kammaṭṭhānabhāvanāya ananurūpaṃ senāsanaṃ pahāya mahāvāsatādiaṭṭhārasadosavajjite anurūpe vihāre viharantena khuddakapalibodhupacchedaṃ katvā yo tāva rāgacarito hoti, tena yasmā rāgo pahātabbo, tasmā paṭikkūlamanasikāre parikammaṃ kātabbaṃ.

Karontena pana kesesu tāva nimittaṃ gahetabbaṃ. Kathaṃ? Ekaṃ vā dve vā kese luñcitvā hatthatale ṭhapetvā vaṇṇo tāva vavatthapetabbo. Chinnaṭṭhānepi kese oloketuṃ vaṭṭati; udakapatte vā yāgupatte vā oloketumpi vaṭṭatiyeva. Kāḷakakāle disvā kāḷakāti manasikātabbā; setakāle setāti. Missakakāle pana ussadavasena manasikātabbā honti. Yathā ca kesesu, evaṃ sakalepi tacapañcake disvāva nimittaṃ gahetabbaṃ. Evaṃ nimittaṃ gahetvā sabbakoṭṭhāsesu vaṇṇasaṇṭhānadisokāsaparicchedavasena vavatthapetvā vaṇṇasaṇṭhānagandhaāsayokāsavasena pañcadhā paṭikkūlato vavatthapetabbā.

Tatrāyaṃ sabbakoṭṭhāsesu anupubbakathā – kesā tāva pakativaṇṇena kāḷakā addāriṭṭhakavaṇṇā, saṇṭhānato dīghavaṭṭalikā tulādaṇḍasaṇṭhānā, disato uparimadisāya jātā, okāsato ubhosu passesu kaṇṇacūḷikāhi, purato nalāṭantena, pacchato galavāṭakena paricchinnā. Sīsakaṭāhaveṭhanaṃ allacammaṃ kesānaṃ okāso. Paricchedato kesā sīsaveṭhanacamme vīhaggamattaṃ pavisitvā patiṭṭhitena heṭṭhā attano mūlatalena, upari ākāsena, tiriyaṃ aññamaññena paricchinnā. Dve kesā ekato natthīti ayaṃ sabhāgaparicchedo.

‘Kesā na lomā, lomā na kesā’ti evaṃ avasesehi ekatiṃsakoṭṭhāsehi amissīkatā kesā nāma pāṭiyekko koṭṭhāsoti ayaṃ visabhāgaparicchedo. Idaṃ kesānaṃ vaṇṇādito vavatthāpanaṃ.

Idaṃ pana tesaṃ vaṇṇādivasena pañcadhā paṭikkūlato vavatthāpanaṃ – kesā ca nāmete vaṇṇatopi paṭikkūlā, saṇṭhānatopi gandhatopi āsayatopi okāsatopi paṭikkūlā. Manuññepi hi yāgupatte vā bhattapatte vā kesavaṇṇaṃ kiñci disvā ‘kesamissakamidaṃ, haratha na’nti jigucchanti. Evaṃ kesā vaṇṇato paṭikkūlā. Rattiṃ bhuñjantāpi kesasaṇṭhānaṃ akkavākaṃ vā makacivākaṃ vā chupitvāpi tatheva jigucchanti. Evaṃ saṇṭhānato paṭikkūlā.


5.234.《相应大经》中关于觉支的部分。
因此，具备七种能力的修行者应当将这十种心意的能力很好地确立下来，以便于修行者在两种能力的基础上妥善地掌握修行法。如果他与老师共同在一个安静的地方，应该详细地讨论，依照修行法的要求，逐步获得特殊的成就。如果想在其他地方居住，则应按照上述方法详细讨论，反复调整，切断所有的羁绊，舍弃与修行不相应的居住地，选择适合的修行场所，避免大规模的居住地，带着小的觉悟，若他仍然有贪欲，那么贪欲应当被舍弃，因此应当在对立的心意上进行准备工作。
在修行中，首先应当把握头发的迹象。如何把握？可以将一根或两根头发拔下，放在手掌上，首先应当确定颜色。在剪断的地方也应当观察头发；在水盆或米锅中观察也是可以的。看到黑色时，应当作意为黑色；看到白色时，应当作意为白色。而在杂色时，则应当作意为混合色。就像在头发上那样，整个身体的五蕴也应当观察并把握迹象。通过把握这些迹象，应该根据所有部位的颜色、气味、性质和场所进行划分，五种颜色应当分别被确定。
这里是关于所有部位的逐步描述：头发的颜色有黑色、白色，形状是长条状，位置在上方，左右两侧有耳垂，前面有额头，后面有颈部包围。头发的生长与头皮的接触。头发从根部进入到头皮，向上延伸，横向相互交错。两根头发并不相连，这就是部分的划分。
“头发不是毛，毛不是头发”，通过这些剩余的部分，三十个部位的头发是单独的部分，这就是部分的划分。这里是关于头发的颜色的划分。
而关于他们的颜色等的五种划分，头发的颜色、形状、气味、性质和位置都是对立的。即使是在米锅或饭锅中看到头发的颜色，大家也会厌恶地说：“这是混合的头发，拿走吧。”因此，头发在颜色上是对立的。晚上吃饭时，即使是用头发的形状，大家也会厌恶地说：“这是黑色的或是黄色的。”因此，头发在形状上也是对立的。


Telamakkhanapupphadhūmādisaṅkhāravirahitānañca kesānaṃ gandho paramajeguccho hoti, tato jegucchataro aggimhi pakkhittānaṃ. Kesā hi vaṇṇasaṇṭhānato appaṭikkūlāpi siyuṃ, gandhena pana paṭikkūlāyeva. Yathā hi daharassa kumārassa vaccaṃ vaṇṇato haḷiddivaṇṇaṃ, saṇṭhānatopi haliddipiṇḍasaṇṭhānaṃ; saṅkhāraṭṭhāne chaḍḍitañca uddhumātakakāḷasunakhasarīraṃ vaṇṇato tālapakkavaṇṇaṃ, saṇṭhānato vaṭṭetvā vissaṭṭhamudiṅgasaṇṭhānaṃ, dāṭhāpissa sumanamakuḷasadisāti ubhayampi vaṇṇasaṇṭhānato siyā appaṭikkūlaṃ, gandhena pana paṭikkūlameva; evaṃ kesāpi siyuṃ vaṇṇasaṇṭhānato appaṭikkūlā, gandhena pana paṭikkūlā evāti.

Yathā pana asuciṭṭhāne gāmanissandena jātāni sūpeyyapaṇṇāni nāgarikamanussānaṃ jegucchāni honti aparibhogāni, evaṃ kesāpi pubbalohitamuttakarīsapittasemhādinissandena jātattā atijegucchāti idaṃ nesaṃ ‘āsayato’ pāṭikulyaṃ. Ime ca kesā nāma gūtharāsimhi uṭṭhitakaṇṇikaṃ viya ekattiṃsakoṭṭhāsarāsimhi jātā. Te susānasaṅkāraṭṭhānādīsu jātasākaṃ viya, parikhādīsu jātakamalakuvalayādipupphaṃ viya ca asuciṭṭhāne jātattā paramajegucchāti idaṃ tesaṃ ‘okāsato’ pāṭikkūlyaṃ.

Yathā ca kesānaṃ, evaṃ sabbakoṭṭhāsānaṃ vaṇṇasaṇṭhānagandhāsayokāsavasena pañcadhā paṭikkūlatā vavatthapetabbā. Vaṇṇasaṇṭhānadisokāsaparicchedavasena pana sabbepi visuṃ visuṃ vavatthapetabbā.

Tattha lomā tāva pakativaṇṇato na kesā viya asambhinnakāḷakā, kāḷapiṅgalā pana honti; saṇṭhānato onataggatālamūlasaṇṭhānā; disato dvīsu disāsu jātā; okāsato ṭhapetvā kesānaṃ patiṭṭhitokāsañca hatthapādatalāni ca yebhuyyena avasesasarīraveṭhanacamme jātā; paricchedato sarīraveṭhanacamme likkhāmattaṃ pavisitvā patiṭṭhitena heṭṭhā attano mūlatalena, upari ākāsena, tiriyaṃ aññamaññena paricchinnā. Dve lomā ekato natthi. Ayaṃ tesaṃ sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisoyeva.

Nakhāti vīsatiyā nakhapaṭṭānaṃ nāmaṃ. Te sabbepi vaṇṇato setā; saṇṭhānato macchasakalikasaṇṭhānā; disato pādanakhā heṭṭhimadisāya jātā, hatthanakhā uparimadisāyāti dvīsu disāsu jātā; okāsato aṅgulīnaṃ aggapiṭṭhesu patiṭṭhitā; paricchedato dvīsu disāsu aṅgulikoṭimaṃsehi, anto aṅgulipiṭṭhimaṃsena, bahi ceva agge ca ākāsena, tiriyaṃ aññamaññena paricchinnā. Dve nakhā ekato natthi. Ayaṃ nesaṃ sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisoyeva.

Dantāti paripuṇṇadantassa dvattiṃsa dantaṭṭhikāni. Tepi vaṇṇato setā; saṇṭhānato anekasaṇṭhānā. Tesañhi heṭṭhimāya tāva dantapāḷiyā majjhe cattāro dantā mattikāpiṇḍe paṭipāṭiyā ṭhapitaalābubījasaṇṭhānā. Tesaṃ ubhosu passesu ekeko ekamūlako ekakoṭiko mallikamakuḷasaṇṭhāno. Tato ekeko dvimūlako dvikoṭiko yānakaupatthambhanikasaṇṭhāno. Tato dve dve timūlā tikoṭikā. Tato dve dve catumūlā catukoṭikāti. Uparimapāḷiyāpi eseva nayo . Disato uparimadisāya jātā. Okāsato dvīsu hanukaṭṭhikesu patiṭṭhitā. Paricchedato heṭṭhā hanukaṭṭhike patiṭṭhitena attano mūlatalena, upari ākāsena, tiriyaṃ aññamaññena paricchinnā. Dve dantā ekato natthi. Ayaṃ nesaṃ sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisoyeva.


Telamakkhanapupphadhūmādisaṅkhāravirahitānañca kesānaṃ gandho paramajeguccho hoti, tato jegucchataro aggimhi pakkhittānaṃ. Kesā hi vaṇṇasaṇṭhānato appaṭikkūlāpi siyuṃ, gandhena pana paṭikkūlāyeva. Yathā hi daharassa kumārassa vaccaṃ vaṇṇato haḷiddivaṇṇaṃ, saṇṭhānatopi haliddipiṇḍasaṇṭhānaṃ; saṅkhāraṭṭhāne chaḍḍitañca uddhumātakakāḷasunakhasarīraṃ vaṇṇato tālapakkavaṇṇaṃ, saṇṭhānato vaṭṭetvā vissaṭṭhamudiṅgasaṇṭhānaṃ, dāṭhāpissa sumanamakuḷasadisāti ubhayampi vaṇṇasaṇṭhānato siyā appaṭikkūlaṃ, gandhena pana paṭikkūlameva; evaṃ kesāpi siyuṃ vaṇṇasaṇṭhānato appaṭikkūlā, gandhena pana paṭikkūlā evāti。
Yathā pana asuciṭṭhāne gāmanissandena jātāni sūpeyyapaṇṇāni nāgarikamanussānaṃ jegucchāni honti aparibhogāni, evaṃ kesāpi pubbalohitamuttakarīsapittasemhādinissandena jātattā atijegucchāti idaṃ nesaṃ ‘āsayato’ pāṭikulyaṃ。Ime ca kesā nāma gūtharāsimhi uṭṭhitakaṇṇikaṃ viya ekattiṃsakoṭṭhāsarāsimhi jātā。Te susānasaṅkāraṭṭhānādīsu jātasākaṃ viya, parikhādīsu jātakamalakuvalayādipupphaṃ viya ca asuciṭṭhāne jātattā paramajegucchāti idaṃ tesaṃ ‘okāsato’ pāṭikkulyam。
Yathā ca kesānaṃ, evaṃ sabbakoṭṭhāsānaṃ vaṇṇasaṇṭhānagandhāsayokāsavasena pañcadhā paṭikkūlatā vavatthapetabbā。Vaṇṇasaṇṭhānadisokāsaparicchedavasena pana sabbepi visuṃ visuṃ vavatthapetabbā。
Tattha lomā tāva pakativaṇṇato na kesā viya asambhinnakāḷakā, kāḷapiṅgalā pana honti; saṇṭhānato onataggatālamūlasaṇṭhānā; disato dvīsu disāsu jātā; okāsato ṭhapetvā kesānaṃ patiṭṭhitokāsañca hatthapādatalāni ca yebhuyyena avasesasarīraveṭhanacamme jātā; paricchedato sarīraveṭhanacamme likkhāmattaṃ pavisitvā patiṭṭhitena heṭṭhā attano mūlatalena, upari ākāsena, tiriyaṃ aññamaññena paricchinnā。Dve lomā ekato natthīti ayaṃ sabhāgaparicchedo。Visabhāgaparicchedo pana kesasadisoyeva。
Nakhāti vīsatiyā nakhapaṭṭānaṃ nāmaṃ。Te sabbepi vaṇṇato setā; saṇṭhānato macchasakalikasaṇṭhānā; disato pādanakhā heṭṭhimadisāya jātā, hatthanakhā uparimadisāyāti dvīsu disāsu jātā; okāsato aṅgulīnaṃ aggapiṭṭhesu patiṭṭhitā; paricchedato dvīsu disāsu aṅgulikoṭimaṃsehi, anto aṅgulipiṭṭhimaṃsena, bahi ceva agge ca ākāsena, tiriyaṃ aññamaññena paricchinnā。Dve nakhā ekato natthīti ayaṃ nesaṃ sabhāgaparicchedo。Visabhāgaparicchedo pana kesasadisoyeva。
Dantāti paripuṇṇadantassa dvattiṃsa dantaṭṭhikāni。Tepi vaṇṇato setā; saṇṭhānato anekasaṇṭhānā。Tesañhi heṭṭhimāya tāva dantapāḷiyā majjhe cattāro dantā mattikāpiṇḍe paṭipāṭiyā ṭhapitaalābubījasaṇṭhānā。Tesaṃ ubhosu passesu ekeko ekamūlako ekakoṭiko mallikamakuḷasaṇṭhāno。Tato ekeko dvimūlako dvikoṭiko yānakaupatthambhanikasaṇṭhāno。Tato dve dve timūlā tikoṭikā。Tato dve dve catumūlā catukoṭikāti。Uparimapāḷiyāpi eseva nayo 。Disato uparimadisāya jātā。Okāsato dvīsu hanukaṭṭhikesu patiṭṭhitā。Paricchedato heṭṭhā hanukaṭṭhike patiṭṭhitena attano mūlatalena, upari ākāsena, tiriyaṃ aññamaññena paricchinnā。Dve dantā ekato natthīti ayaṃ nesaṃ sabhāgaparicchedo。Visabhāgaparicchedo pana kesasadisoyeva。


Tacoti sakalasarīraṃ veṭhetvā ṭhitacammaṃ. Tassa upari kāḷasāmapītādivaṇṇā chavi nāma, yā sakalasarīratopi saṅkaḍḍhiyamānā badaraṭṭhimattā hoti. Taco pana vaṇṇato setoyeva. So cassa setabhāvo aggijālābhighātapaharaṇapahārādīhi viddhaṃsitāya chaviyā pākaṭo hoti. Saṇṭhānato sarīrasaṇṭhānova hoti. Ayamettha saṅkhepo.

Vitthārato pana pādaṅgulittaco kosakārakakosasaṇṭhāno. Piṭṭhipādattaco puṭabandhaupāhanasaṇṭhāno. Jaṅghattaco bhattapuṭakatālapaṇṇasaṇṭhāno. Ūruttaco taṇḍulabharitadīghatthavikasaṇṭhāno. Ānisadattaco udakapūritapaṭaparissāvanasaṇṭhāno. Piṭṭhittaco phalakonaddhacammasaṇṭhāno. Kucchittaco vīṇādoṇikonaddhacammasaṇṭhāno. Urattaco yebhuyyena caturassasaṇṭhāno. Ubhayabāhuttaco tūṇīronaddhacammasaṇṭhāno. Piṭṭhihatthattaco khurakosakasaṇṭhāno, phaṇakatthavikasaṇṭhāno vā. Hatthaṅgulittaco kuñcikākosakasaṇṭhāno. Gīvattaco galakañcukasaṇṭhāno. Mukhattaco chiddāvacchiddo kīṭakulāvakasaṇṭhāno. Sīsattaco pattatthavikasaṇṭhānoti.

Tacapariggaṇhakena ca yogāvacarena uttaroṭṭhato paṭṭhāya upari mukhaṃ ñāṇaṃ pesetvā paṭhamaṃ tāva mukhaṃ pariyonandhitvā ṭhitacammaṃ vavatthapetabbaṃ. Tato nalāṭaṭṭhicammaṃ. Tato thavikāya pakkhittapattassa ca thavikāya ca antarena hatthamiva sīsaṭṭhikassa ca sīsacammassa ca antarena ñāṇaṃ pesetvā aṭṭhikena saddhiṃ cammassa ekābaddhabhāvaṃ viyojentena sīsacammaṃ vavatthapetabbaṃ. Tato khandhacammaṃ. Tato anulomena paṭilomena ca dakkhiṇahatthacammaṃ. Atha teneva nayena vāmahatthacammaṃ. Tato piṭṭhicammaṃ. Taṃ taṃ vavatthapetvā anulomena ca paṭilomena ca dakkhiṇapādacammaṃ. Atha teneva nayena vāmapādacammaṃ. Tato anukkameneva vatthiudarahadayagīvacammāni vavatthapetabbāni. Atha gīvācammānantaraṃ heṭṭhimahanucammaṃ vavatthapetvā adharoṭṭhapariyosānaṃ pāpetvā niṭṭhapetabbaṃ. Evaṃ oḷārikoḷārikaṃ pariggaṇhantassa sukhumampi pākaṭaṃ hoti.

Disato dvīsu disāsu jāto. Okāsato sakalasarīraṃ pariyonandhitvā ṭhito. Paricchedato heṭṭhā patiṭṭhitatalena, upari ākāsena paricchinno. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisoyeva.

Maṃsanti nava maṃsapesisatāni. Taṃ sabbampi vaṇṇato rattaṃ kiṃsukapupphasadisaṃ; saṇṭhānato jaṅghapiṇḍikamaṃsaṃ tālapaṇṇapuṭabhattasaṇṭhānaṃ, ūrumaṃsaṃ nisadapotakasaṇṭhānaṃ, ānisadamaṃsaṃ uddhanakoṭisaṇṭhānaṃ, piṭṭhimaṃsaṃ tālaguḷapaṭalasaṇṭhānaṃ, phāsukadvayamaṃsaṃ potthalikāya kucchiyaṃ tanumattikālepanasaṇṭhānaṃ, thanamaṃsaṃ vaṭṭetvā avakkhittamattikāpiṇḍasaṇṭhānaṃ, bāhudvayamaṃsaṃ diguṇaṃ katvā ṭhapitaniccammamahāmūsikasaṇṭhānaṃ. Evaṃ oḷārikoḷārikaṃ maṃsaṃ pariggaṇhantassa sukhumampi pākaṭaṃ hoti. Disato dvīsu disāsu jātaṃ. Okāsato sādhikāni tīṇi aṭṭhisatāni anulimpetvā ṭhitaṃ. Paricchedato heṭṭhā aṭṭhisaṅghāte patiṭṭhitatalena, upari tacena, tiriyaṃ aññamaññena paricchinnaṃ. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.


皮肤是覆盖全身的皮。它的表面有黑、棕、黄等颜色的表皮，如果将全身的表皮收集起来,大约只有一颗枣核那么大。皮肤本身是白色的。当表皮被火焰、打击、伤害等破坏时,皮肤的白色就会显现出来。形状与身体的形状相同。这是简要说明。
详细来说,脚趾的皮肤形状像蚕茧。脚背的皮肤形状像包裹的凉鞋。小腿的皮肤形状像包裹的棕榈叶。大腿的皮肤形状像装满米的长袋。臀部的皮肤形状像装满水的布滤器。背部的皮肤形状像覆盖木板的皮革。腹部的皮肤形状像覆盖琵琶腔的皮革。胸部的皮肤大多呈方形。两臂的皮肤形状像覆盖箭筒的皮革。手背的皮肤形状像剃刀套或蛇头形的袋子。手指的皮肤形状像钥匙套。颈部的皮肤形状像颈套。面部的皮肤形状像有孔的虫巢。头部的皮肤形状像叶子形的袋子。
观察皮肤的修行者应从上唇开始,向上观察面部,首先确定覆盖面部的皮肤。然后是额骨的皮肤。接着像将手伸入装有钵的袋子之间那样,将智慧伸入头骨和头皮之间,分离骨头和皮肤的连接,确定头皮。然后是颈部的皮肤。然后顺序和逆序地观察右手的皮肤。然后用同样的方法观察左手的皮肤。然后是背部的皮肤。确定这些之后,顺序和逆序地观察右脚的皮肤。然后用同样的方法观察左脚的皮肤。然后依次确定腹部、胃部、心脏和颈部的皮肤。然后在颈部皮肤之后确定下颚的皮肤,一直到下唇结束。这样观察粗大的部分,细微的部分也会变得明显。
皮肤生长在两个方向上。它的位置是覆盖全身。它的界限是下面以所依附的表面为界,上面以虚空为界。这是它的同类界限。不同类界限与头发相似。
肉是九百块肉块。它们的颜色都是红色,像紫薇花。形状方面,小腿肉的形状像包裹的棕榈叶,大腿肉的形状像磨石,臀部肉的形状像炉子顶端,背部肉的形状像棕榈糖薄片,两侧肋骨的肉的形状像在篮子内涂抹薄薄的泥土,乳房肉的形状像圆形抛掷的泥团,两臂的肉的形状像剥皮的大老鼠对折放置。这样观察粗大的肉,细微的肉也会变得明显。肉生长在两个方向上。它的位置是黏附在三百多块骨头上。它的界限是下面以骨架为界,上面以皮肤为界,横向以彼此为界。这是它的同类界限。不同类界限与头发相似。


‘Nhārū’ti nava nhārusatāni. Vaṇṇato sabbepi nhārū setā; saṇṭhānato nānāsaṇṭhānā. Etesu hi gīvāya uparibhāgato paṭṭhāya pañca mahānhārū sarīraṃ vinaddhamānā hadayassa purimapassena otiṇṇā, pañca pacchimapassena, pañca dakkhiṇapassena, pañca vāmapassena, dakkhiṇahatthaṃ vinaddhamānāpi hatthassa purimapassena pañca, pacchimapassena pañca, tathā vāmahatthaṃ vinaddhamānāpi. Dakkhiṇapādaṃ vinaddhamānāpi pādassa purimapassena pañca, pacchimapassena pañca, tathā vāmapādaṃ vinaddhamānāpīti. Evaṃ sarīradhārakā nāma saṭṭhi mahānhārū kāyaṃ vinaddhamānā otiṇṇā, ye kaṇḍarātipi vuccanti. Te sabbepi kandalamakuḷasaṇṭhānā.

Aññe pana taṃ taṃ padesaṃ ajjhottharitvā ṭhitā tato sukhumatarā suttarajjukasaṇṭhānā. Aññe tato sukhumatarā pūtilatāsaṇṭhānā. Aññe tato sukhumatarā mahāvīṇātantisaṇṭhānā. Aññe thūlasuttakasaṇṭhānā. Hatthapādapiṭṭhiyaṃ nhārū sakuṇapādasaṇṭhānā. Sīsanhārū dārakānaṃ sīsajālakasaṇṭhānā. Piṭṭhinhārū ātape pasāritaallajālasaṇṭhānā. Avasesā taṃtaṃaṅgapaccaṅgānugatā nhārū sarīre paṭimukkajālakañcukasaṇṭhānā. Disato dvīsu disāsu jātā. Okāsato sakalasarīre aṭṭhīni ābandhitvā ṭhitā. Paricchedato heṭṭhā tiṇṇaṃ aṭṭhisatānaṃ upari patiṭṭhitatalehi, upari maṃsacammāni āhacca ṭhitapadesehi, tiriyaṃ aññamaññena paricchinnā. Ayaṃ nesaṃ sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisoyeva.

Aṭṭhīti ṭhapetvā dvattiṃsa dantaṭṭhīni avasesāni catusaṭṭhi hatthaṭṭhīni, catusaṭṭhi pādaṭṭhīni, catusaṭṭhi maṃsanissitāni muduaṭṭhīni, dve paṇhikaṭṭhīni, ekekasmiṃ pāde dve gopphakaṭṭhīni, dve jaṅghaṭṭhīni, dve jaṇṇukaṭṭhīni, dve ūruṭṭhīni, dve kaṭiṭṭhīni, aṭṭhārasa piṭṭhikaṇṭakaṭṭhīni, catuvīsati phāsukaṭṭhīni, cuddasa uraṭṭhīni, ekaṃ hadayaṭṭhi, dve akkhakaṭṭhīni, dve koṭṭhaṭṭhīni, dve bāhaṭṭhīni, dve dve aggabāhaṭṭhīni, satta gīvaṭṭhīni, dve hanukaṭṭhīni, ekaṃ nāsikaṭṭhi, dve akkhiṭṭhīni, dve kaṇṇaṭṭhīni, ekaṃ nalāṭaṭṭhi, ekaṃ muddhaṭṭhi, nava sīsakapālaṭṭhīnīti evaṃ timattāni aṭṭhisatāni.

Tāni sabbānipi vaṇṇato setāni, saṇṭhānato nānāsaṇṭhānāni. Tattha hi aggapādaṅguliṭṭhīni katakabījasaṇṭhānāni. Tadanantarāni majjhapabbaṭṭhīni panasaṭṭhisaṇṭhānāni. Mūlapabbaṭṭhīni paṇavasaṇṭhānāni. Piṭṭhipādaṭṭhīni koṭṭhitakandalakandarāsisaṇṭhānāni. Paṇhikaṭṭhi ekaṭṭhitālaphalabījasaṇṭhānaṃ. Gopphakaṭṭhīni bandhakīḷāgoḷakasaṇṭhānāni. Jaṅghaṭṭhīnaṃ gopphakaṭṭhīsu patiṭṭhitaṭṭhānaṃ anapanītatacasindikaḷīrasaṇṭhānaṃ. Khuddakajaṅghaṭṭhikaṃ dhanukadaṇḍasaṇṭhānaṃ, mahantaṃ milātasappapiṭṭhisaṇṭhānaṃ. Jaṇṇukaṭṭhi ekato parikkhīṇapheṇakasaṇṭhānaṃ.


‘Nhārū’是九百个皮肤。所有的皮肤都是白色的；形状各异。在这些皮肤中，从喉部的上方开始，有五个大皮肤覆盖着身体，前面有心脏，后面有五个，右侧有五个，左侧也有五个，右手被覆盖的部分也有五个，前面有五个，后面有五个，左手被覆盖的部分也有五个。右脚被覆盖的部分也有五个，前面有五个，后面有五个，左脚被覆盖的部分也有五个。这样，全身的支撑者有六十个大皮肤覆盖着身体，它们也被称为“皮肤的根”。这些皮肤都是像豆荚一样的形状。
另外，有些皮肤在特定的地方生长得更细腻。还有一些皮肤更细腻，像腐烂的植物。还有一些皮肤更细腻，像巨大的乐器。还有一些是粗糙的皮肤。手脚的皮肤像鸟的脚。头部的皮肤像儿童的头巾。背部的皮肤在阳光下展开。其他的皮肤是附着在各个部位的，像覆盖全身的网。这些皮肤在两个方向上生长。它们的位置是附着在整个身体的骨头上。它们的界限是下面以三百块骨头为界，上面以肌肉和皮肤为界，横向彼此相接。这是它们的同类界限。不同类的界限与头发相似。
骨头有二十七块，除了三十块牙齿之外，还有六十块手骨，六十块脚骨，六十块与肉相连的骨头，两个问号骨，单独的每只脚有两个脚趾骨，两个小腿骨，两个膝盖骨，两个大腿骨，两个腰骨，十八块背部骨头，二十四块胸部骨头，一个心脏骨头，两个眼骨，两个耳骨，一个额骨，一个头骨，九个头顶骨。这样一共是三百块骨头。
这些骨头都是白色的，形状各异。因为大脚趾的骨头是种子的形状。接下来是中间的骨头，像六十种的形状。根部的骨头是像鼓的形状。脚底的骨头是像覆盖的豆荚形状。问号骨是一种单一的种子形状。脚趾骨是像捆绑的球的形状。小腿骨的形状是固定的，像弓箭的形状，大腿骨的形状是像弯曲的蛇的形状。膝盖骨是一种单独的、被包裹的形状。


Tattha jaṅghaṭṭhikassa patiṭṭhitaṭṭhānaṃ atikhiṇaggagosiṅgasaṇṭhānaṃ. Ūruṭṭhi duttacchitavāsipharasudaṇḍakasaṇṭhānaṃ. Tassa kaṭiṭṭhimhi patiṭṭhitaṭṭhānaṃ kīḷāgoḷakasaṇṭhānaṃ. Tena kaṭiṭṭhino patiṭṭhitaṭṭhānaṃ aggacchinnamahāpunnāgaphalasaṇṭhānaṃ. Kaṭiṭṭhīni dvepi ekābaddhāni hutvā kumbhakārakauddhanasaṇṭhānāni, pāṭiyekkaṃ kammārakūṭayottakasaṇṭhānāni. Koṭiyaṃ ṭhitaānisadaṭṭhi adhomukhaṃ katvā gahitasappaphaṇasaṇṭhānaṃ sattasu ṭhānesu chiddāvachiddaṃ. Piṭṭhikaṇṭakaṭṭhīni abbhantarato uparūpari ṭhapitasīsakapaṭṭaveṭhakasaṇṭhānāni, bāhirato vaṭṭanāvaḷisaṇṭhānāni. Tesaṃ antarantarā kakacadantasadisā dve tayo kaṇṭakā honti. Catuvīsatiyā phāsukaṭṭhīsu aparipuṇṇāni aparipuṇṇāsitasaṇṭhānāni, paripuṇṇāni paripuṇṇāsitasaṇṭhānāni. Sabbānipi odātakukkuṭassa pasāritapakkhasaṇṭhānāni.

Cuddasa uraṭṭhīni jiṇṇasandamānikapañjarasaṇṭhānāni. Hadayaṭṭhi dabbiphaṇasaṇṭhānaṃ. Akkhakaṭṭhīni khuddakalohavāsidaṇḍasaṇṭhānāni. Koṭṭhaṭṭhīni ekato parikkhīṇasīhaḷakudālasaṇṭhānāni. Bāhuṭṭhīni ādāsadaṇḍakasaṇṭhānāni. Aggabāhuṭṭhīni yamakatālakandasaṇṭhānāni. Maṇibandhaṭṭhīni ekato allīyāpetvā ṭhapitasīsakapaṭṭaveṭhakasaṇṭhānāni. Piṭṭhihatthaṭṭhīni koṭṭitakandalakandarāsisaṇṭhānāni. Hatthaṅgulīsu mūlapabbaṭṭhīni paṇavasaṇṭhānāni; majjhapabbaṭṭhīni aparipuṇṇapanasaṭṭhisaṇṭhānāni; aggapabbaṭṭhīni katakabījasaṇṭhānāni. Satta gīvaṭṭhīni daṇḍena vijjhitvā paṭipāṭiyā ṭhapitavaṃsakaḷīracakkalikasaṇṭhānāni. Heṭṭhimahanukaṭṭhi kammārānaṃ ayokūṭayottakasaṇṭhānaṃ, uparimaṃ avalekhanasatthakasaṇṭhānaṃ.

Akkhikūpanāsākūpaṭṭhīni apanītamiñjataruṇatālaṭṭhisaṇṭhānāni. Nalāṭaṭṭhi adhomukhaṭhapitasaṅkhathālakakapālasaṇṭhānaṃ. Kaṇṇacūḷikaṭṭhīni nhāpitakhurakosakasaṇṭhānāni. Nalāṭakaṇṇacūḷikānaṃ upari paṭṭabandhanokāse aṭṭhi saṅkuṭitaghaṭapuṇṇapaṭalakhaṇḍasaṇṭhānaṃ. Muddhaṭṭhi mukhacchinnavaṅkanāḷikerasaṇṭhānaṃ. Sīsaṭṭhīni sibbetvā ṭhapitajajjaralābukaṭāhasaṇṭhānāni.

Disato dvīsu disāsu jātāni. Okāsato avisesena sakalasarīre ṭhitāni. Visesena panettha sīsaṭṭhīni gīvaṭṭhīsu patiṭṭhitāni, gīvaṭṭhīni piṭṭhikaṇṭakaṭṭhīsu, piṭṭhikaṇṭakaṭṭhīni kaṭiṭṭhīsu, kaṭiṭṭhīni ūruṭṭhīsu, ūruṭṭhīni jaṇṇukaṭṭhīsu, jaṇṇukaṭṭhīni jaṅghaṭṭhīsu, jaṅghaṭṭhīni gopphakaṭṭhīsu, gopphakaṭṭhīni piṭṭhipādaṭṭhīsu patiṭṭhitāni. Paricchedato anto aṭṭhimiñjena, upari maṃsena, agge mūle ca aññamaññena paricchinnāni. Ayaṃ nesaṃ sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

Aṭṭhimiñjanti tesaṃ tesaṃ aṭṭhīnaṃ abbhantaragataṃ miñjaṃ. Taṃ vaṇṇato setaṃ. Saṇṭhānato mahantamahantānaṃ aṭṭhīnaṃ abbhantaragataṃ veḷunāḷiyaṃ pakkhittaseditamahāvettaggasaṇṭhānaṃ, khuddānukhuddakānaṃ abbhantaragataṃ veḷuyaṭṭhipabbesu pakkhittaseditatanuvettaggasaṇṭhānaṃ. Disato dvīsu disāsu jātaṃ. Okāsato aṭṭhīnaṃ abbhantare patiṭṭhitaṃ. Paricchedato aṭṭhīnaṃ abbhantaratalehi paricchinnaṃ. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.


在这里，小腿的固定位置是非常细小的。大腿的固定位置是被称为“细长的杖”的形状。腰部的固定位置是像玩具球的形状。因此，腰部的固定位置是被称为“主要的水果”的形状。两侧的腰部固定位置是相连的，像陶器的形状，单独的每一侧是像工匠的形状。位于脊椎的部分是向下的，形成了七个位置的蛇形。脊椎的固定位置是从内部向上覆盖的头皮，外部是像环绕的形状。它们之间有两到三根像小牙齿一样的刺。二十个柔软的固定位置是未完全发育的，未完全发育的固定位置是完全发育的。所有的固定位置都是像展开的公鸡的翅膀一样的。
十三个胸部固定位置是像老年人的笼子的形状。心脏的固定位置是像沉重的蛇的形状。眼睛的固定位置是像小黑色的杖的形状。骨盆的固定位置是像单独的狮子头的形状。手臂的固定位置是像弯曲的杖的形状。主要的手臂固定位置是像对称的树的形状。手腕的固定位置是像覆盖的头皮的形状。手掌的固定位置是像捆绑的蛇的形状。手指的根部固定位置是像鼓的形状；中间的固定位置是未完全发育的六十种形状；主要的固定位置是种子的形状。七个脖子的固定位置是被杖击打后放置的形状。下方的手腕固定位置是工匠的形状，上方是像覆盖的形状。
眼睛、鼻子、耳朵的固定位置是像被切下的年轻树的形状。额头的固定位置是向下的，被称为“覆盖的头盖骨”的形状。耳朵的固定位置是像洗过的爪子的形状。额头和耳朵的固定位置上方是像压缩的骨头的形状。头部的固定位置是像被切割的虫巢的形状。头部的固定位置是被压缩的、放置的形状。
它们在两个方向上生长。它们的位置是没有区别地覆盖全身。特别是这里，头部的固定位置位于脖子的固定位置，脖子的固定位置位于背部的固定位置，背部的固定位置位于腰部的固定位置，腰部的固定位置位于大腿的固定位置，大腿的固定位置位于膝盖的固定位置，膝盖的固定位置位于小腿的固定位置，小腿的固定位置位于脚踝的固定位置，脚踝的固定位置位于脚底的固定位置。它们的界限是内部的骨头，外部的肌肉，前面和后面相互连接。这是它们的同类界限。不同类的界限与头发相似。
骨头是它们内部的部分。它们的颜色是白色的。形状是非常大的骨头的内部部分是像被插入的笛子一样的形状，微小的部分是被插入的薄片的形状。在两个方向上生长。它们的位置是内部的骨头被固定。它们的界限是内部的骨头与外部的骨头相接。这是它们的同类界限。不同类的界限与头发相似。


Vakkanti ekabandhanā dve maṃsapiṇḍā. Taṃ vaṇṇato mandarattaṃ pāḷibhaddakaṭṭhivaṇṇaṃ. Saṇṭhānato dārakānaṃ yamakakīḷāgoḷakasaṇṭhānaṃ, ekavaṇṭapaṭibaddhaambaphaladvayasaṇṭhānaṃ vā. Disato uparimāya disāya jātaṃ. Okāsato galavāṭakā nikkhantena ekamūlena thokaṃ gantvā dvidhā bhinnena thūlanhārunā vinibaddhaṃ hutvā hadayamaṃsaṃ parikkhipitvā ṭhitaṃ. Paricchedato vakkaṃ vakkabhāgena paricchinnaṃ. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

Hadayanti hadayamaṃsaṃ. Taṃ vaṇṇato rattaṃ padumapattapiṭṭhivaṇṇaṃ. Saṇṭhānato bāhirapattāni apanetvā adhomukhaṭhapitapadumamakuḷasaṇṭhānaṃ. Bahi maṭṭhaṃ; anto kosātakīphalassa abbhantarasadisaṃ. Paññavantānaṃ thokaṃ vikasitaṃ, mandapaññānaṃ makuḷitameva. Anto cassa punnāgaṭṭhipatiṭṭhānamatto āvāṭako hoti, yattha aḍḍhapasatamattaṃ lohitaṃ saṇṭhāti; yaṃ nissāya manodhātu manoviññāṇadhātu ca vattanti. Taṃ panetaṃ rāgacaritassa rattaṃ hoti, dosacaritassa kāḷakaṃ, mohacaritassa maṃsadhovanudakasadisaṃ, vitakkacaritassa kulatthayūsavaṇṇaṃ, saddhācaritassa kaṇikārapupphavaṇṇaṃ, paññācaritassa acchaṃ vippasannaṃ anāvilaṃ paṇḍaraṃ parisuddhaṃ niddhotajātimaṇi viya jutimantaṃ khāyati. Disato uparimāya disāya jātaṃ. Okāsato sarīrabbhantare dvinnaṃ thanānaṃ majjhe patiṭṭhitaṃ. Paricchedato hadayaṃ hadayabhāgena paricchinnaṃ. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

Yakananti yamakamaṃsapaṭalaṃ. Taṃ vaṇṇato rattapaṇḍukadhātukaṃ, nātirattakumudassa pattapiṭṭhivaṇṇaṃ. Saṇṭhānato mūle ekaṃ, agge yamakaṃ koviḷārapattasaṇṭhānaṃ . Tañca dandhānaṃ ekameva hoti mahantaṃ, paññavantānaṃ dve vā tīṇi vā khuddakāni. Disato uparimadisāya jātaṃ. Okāsato dvinnaṃ thanānaṃ abbhantare dakkhiṇapassaṃ nissāya ṭhitaṃ. Paricchedato yakanaṃ yakanabhāgena paricchinnaṃ. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

Kilomakanti paṭicchannāpaṭicchannabhedato duvidhaṃ pariyonahanamaṃsaṃ. Taṃ duvidhampi vaṇṇato setaṃ, dukūlapilotikavaṇṇaṃ. Saṇṭhānato attano okāsasaṇṭhānaṃ. Disato paṭicchannakilomakaṃ uparimāya disāya jātaṃ. Itaraṃ dvīsu disāsu jātaṃ. Okāsato paṭicchannakilomakaṃ hadayañca vakkañca paṭicchādetvā ṭhitaṃ. Apaṭicchannakilomakaṃ sakalasarīre cammassa heṭṭhato maṃsaṃ pariyonaddhitvā ṭhitaṃ. Paricchedato heṭṭhā maṃsena, upari cammena, tiriyaṃ kilomakabhāgena paricchinnaṃ. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

Pihakanti udarajivhāmaṃsaṃ. Taṃ vaṇṇato nīlaṃ nigguṇḍikapupphavaṇṇaṃ. Saṇṭhānato sattaṅgulappamāṇaṃ abandhanaṃ kāḷavacchakajivhāsaṇṭhānaṃ. Disato uparimāya disāya jātaṃ. Okāsato hadayassa vāmapasse udarapaṭalassa matthakapassaṃ nissāya ṭhitaṃ, yasmiṃ paharaṇappahārena bahi nikkhante sattānaṃ jīvitakkhayo hoti. Paricchedato pihakabhāgena paricchinnaṃ. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.


肾脏是两个连在一起的肉块。它的颜色是淡红色,像棕榈树的颜色。形状像儿童玩的双球,或者像一根茎连着的两个芒果。它生长在上方。位置是从喉咙出来的一个根部,稍微向前延伸后分成两部分,被粗大的筋腱包围,环绕着心脏。它的界限是被肾脏部分所限定。这是它的同类界限。不同类的界限与头发相似。
心脏是心肌。它的颜色是红色,像莲花瓣背面的颜色。形状像去掉外层花瓣后倒置的莲花蓓蕾。外部光滑;内部像丝瓜的内部。对于有智慧的人来说稍微开放,对于愚钝的人来说是闭合的。内部有一个像树洞一样的空间,可以容纳半杯血液;依靠它意界和意识界得以运作。对于贪欲型的人它是红色的,对于嗔恨型的人是黑色的,对于愚痴型的人像洗肉的水,对于多思型的人像豆汤的颜色,对于信仰型的人像金树花的颜色,对于智慧型的人像清澈透明无垢的白色,像洗净的宝石一样闪耀。它生长在上方。位置是在身体内部两乳之间。它的界限是被心脏部分所限定。这是它的同类界限。不同类的界限与头发相似。
肝脏是一对肉片。它的颜色是红褐色,像不太红的莲花瓣背面的颜色。形状像树叶,根部是一个,顶端是双叉的。对于愚钝的人来说是一个大的,对于有智慧的人是两三个小的。它生长在上方。位置是在两乳之间偏右侧。它的界限是被肝脏部分所限定。这是它的同类界限。不同类的界限与头发相似。
膜有两种,分为覆盖的和不覆盖的包裹肉。这两种都是白色的,像细棉布的颜色。形状与它所在位置的形状相同。覆盖的膜生长在上方。另一种生长在两个方向。覆盖的膜的位置是覆盖心脏和肾脏。不覆盖的膜位于全身皮肤下面包裹着肌肉。它的界限是下面以肌肉为界,上面以皮肤为界,横向以膜的部分为界。这是它的同类界限。不同类的界限与头发相似。
脾脏是腹部的舌状肉。它的颜色是蓝色,像无根藤花的颜色。形状像七指宽的无系带的黑色小牛舌。它生长在上方。位置是在心脏左侧,靠近腹部膜的顶端,如果被打击而外露,生物就会死亡。它的界限是被脾脏部分所限定。这是它的同类界限。不同类的界限与头发相似。


Papphāsanti dvattiṃsamaṃsakhaṇḍappabhedaṃ papphāsamaṃsaṃ. Taṃ vaṇṇato rattaṃ nātipakkaudumbaraphalavaṇṇaṃ. Saṇṭhānato visamacchinnabahalapūvakhaṇḍasaṇṭhānaṃ. Abbhantare asitapītānaṃ abhāve uggatena kammajatejusmanā abbhāhatattā saṅkhāditapalālapiṇḍamiva nirasaṃ nirojaṃ. Disato uparimāya disāya jātaṃ. Okāsato sarīrabbhantare dvinnaṃ thanānamantare hadayañca yakanañca paṭicchādetvā olambantaṃ ṭhitaṃ. Paricchedato phapphāsabhāgena paricchinnaṃ. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

Antanti purisassa dvattiṃsa hatthā, itthiyā aṭṭhavīsatihatthā ekavīsatiyā ṭhānesu obhaggā antavaṭṭi. Tadetaṃ vaṇṇato setaṃ sakkharasudhāvaṇṇaṃ . Saṇṭhānato lohitadoṇiyaṃ ābhujitvā ṭhapitasīsacchinnasappasaṇṭhānaṃ. Disato dvīsu disāsu jātaṃ. Okāsato upari galavāṭake heṭṭhā ca karīsamagge vinibandhattā galavāṭakakarīsamaggapariyante sarīrabbhantare ṭhitaṃ. Paricchedato antabhāgena paricchinnaṃ. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

Antaguṇanti antabhogaṭṭhānesu bandhanaṃ. Taṃ vaṇṇato setaṃ dakasītalikamūlavaṇṇaṃ. Saṇṭhānato dakasītalikamūlasaṇṭhānameva. Disato dvīsu disāsu jātaṃ. Okāsato kudāḷapharasukammādīni karontānaṃ yantākaḍḍhanakāle yantasuttamiva, yantaphalakāni antabhoge ekato agaḷante ābandhitvā pādapuñchanarajjumaṇḍalakassa antarā taṃ sibbetvā ṭhitarajjukā viya ekavīsatiyā ṭhānesu antabhogānaṃ antarā ṭhitaṃ. Paricchedato antaguṇabhāgena paricchinnaṃ. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

Udariyanti udare bhavaṃ asitapitakhāyitasāyitaṃ. Taṃ vaṇṇato ajjhohaṭāhāravaṇṇaṃ. Saṇṭhānato parissāvane sithilabandhataṇḍulasaṇṭhānaṃ. Disato uparimāya disāya jātaṃ. Okāsato udare ṭhitaṃ. Udaraṃ nāma ubhato nippīḷiyamānassa allasāṭakassa majjhe sañjātaphoṭakasadisaṃ antapaṭalaṃ; bahi maṭṭhaṃ, anto maṃsakasambukapaliveṭhanakiliṭṭhapāvārakapupphakasadisaṃ, kuthitapanasatacassa abbhantarasadisantipi vattuṃ vaṭṭati; yattha takkoṭakā, gaṇḍuppādakā, tālahīrakā, sūcimukhakā, paṭatantasuttakā iccevamādidvattiṃsakulappabhedā kimayo ākulabyākulā saṇḍasaṇḍacārino hutvā nivasanti; ye pānabhojanādimhi avijjamāne ullaṅghitvā viravantā hadayamaṃsaṃ abhihananti, pānabhojanādiajjhoharaṇavelāya ca uddhaṃmukhā hutvā paṭhamajjhohaṭe dve tayo ālope turitaturitā vilumpanti; yaṃ tesaṃ kimīnaṃ sūtigharaṃ, vaccakuṭi, gilānasālā, susānañca hoti.


肺是由三十二块肉组成的肺肉。它的颜色是红色,像不太熟的无花果的颜色。形状像不均匀切割的厚饼。内部由于缺乏饮食,被业生的火元素灼烧,像被烧焦的草堆一样无味无汁。它生长在上方。位置是在身体内部两乳之间,覆盖着心脏和肝脏,悬挂着。它的界限是被肺部分所限定。这是它的同类界限。不同类的界限与头发相似。
肠子对于男人来说是三十二手臂长,对于女人来说是二十八手臂长,在二十一个地方弯曲的肠管。它的颜色是白色,像石灰的颜色。形状像在血盆中盘绕的无头蛇。它生长在两个方向。位置是在上面连接喉咙,下面连接排泄道,位于身体内部的喉咙和排泄道之间。它的界限是被肠部分所限定。这是它的同类界限。不同类的界限与头发相似。
肠系膜是肠子弯曲处的连接物。它的颜色是白色,像水莲根的颜色。形状也像水莲根。它生长在两个方向。位置是像做锄头等工作时拉动的绳子,像把木板连接在一起的绳子,像缝在擦脚垫圆圈之间的绳子,位于二十一个肠子弯曲的地方之间。它的界限是被肠系膜部分所限定。这是它的同类界限。不同类的界限与头发相似。
胃中物是胃中所吃喝咀嚼品尝的东西。它的颜色与所吞咽的食物的颜色相同。形状像在滤器中松散捆绑的米粒。它生长在上方。位置是在胃中。胃就像两边挤压的湿布中间形成的气泡一样的肠膜;外部光滑,内部像肮脏的毛毯花纹,也可以说像煮熟的面包果皮的内部;那里有蠕虫、蛔虫、绦虫、针虫、线虫等三十二种虫子混杂纷乱地生活;当没有饮食时,它们会跳跃叫喊,撞击心脏肉,在吞咽饮食时,它们会仰起头来迅速抢夺最初吞下的两三口;这是那些虫子的产房、厕所、病房和坟场。


Yattha seyyathāpi nāma caṇḍālagāmadvāre candanikāya nidāghasamaye thūlaphusitake deve vassante udakena vuyhamānaṃ muttakarīsacammaaṭṭhinhārukhaṇḍakheḷasiṅghāṇikalohitappabhuti nānākuṇapajātaṃ nipatitvā kaddamodakāluḷitaṃ dvīhatīhaccayena sañjātakimikulaṃ sūriyātapavegasantāpakuthitaṃ upari pheṇapubbulake muñcantaṃ abhinīlavaṇṇaṃ paramaduggandhajegucchaṃ neva upagantuṃ na daṭṭhuṃ araharūpataṃ āpajjitvā tiṭṭhati, pageva ghāyituṃ vā sāyituṃ vā; evameva nānappakārapānabhojanādidantamusalasañcuṇṇitaṃ jivhāhatthaparivattitakheḷalālāpalibuddhaṃ taṅkhaṇavigatavaṇṇagandharasādisampadaṃ tantavāyakhalisuvānavamathusadisaṃ nipatitvā pittasemhavātapaliveṭhitaṃ hutvā udaraggisantāpavegakuthitaṃ kimikulākulaṃ uparūpari pheṇapubbulakāni muñcantaṃ paramakasambuduggandhajegucchabhāvaṃ āpajjitvā tiṭṭhati; yaṃ sutvāpi pānabhojanādīsu amanuññatā saṇṭhāti, pageva paññācakkhunā avaloketvā, yattha ca patitaṃ pānabhojanādi pañcadhā vibhāgaṃ gacchati – ekaṃ bhāgaṃ pāṇakā khādanti, ekaṃ bhāgaṃ udaraggi jhāpeti, eko bhāgo muttaṃ hoti, eko karīsaṃ, eko rasabhāvaṃ āpajjitvā soṇitamaṃsādīni upabrūhayati. Paricchedato udarapaṭalena ceva udariyabhāgena ca paricchinnaṃ. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

Karīsanti vaccaṃ. Taṃ vaṇṇato yebhuyyena ajjhohaṭāhāravaṇṇameva hoti. Saṇṭhānato okāsasaṇṭhānaṃ. Disato heṭṭhimāya disāya jātaṃ. Okāsato pakkāsaye ṭhitaṃ. Pakkāsayo nāma heṭṭhā nābhipiṭṭhikaṇṭakamūlānamantare antāvasāne ubbedhena aṭṭhaṅgulamatto veḷunāḷikasadiso, yattha seyyathāpi nāma uparūpari bhūmibhāge patitaṃ vassodakaṃ ogaḷitvā heṭṭhā bhūmibhāgaṃ pūretvā tiṭṭhati; evameva yaṃ kiñci āmāsaye patitaṃ pānabhojanādikaṃ udaragginā pheṇuddehakaṃ pakkaṃ pakkaṃ nisadāya pisitamiva saṇhabhāvaṃ āpajjitvā antabilena ogaḷitvā ogaḷitvā madditvā veḷupabbe pakkhipamānapaṇḍumattikā viya sannicitaṃ hutvā tiṭṭhati. Paricchedato pakkāsayapaṭalena ceva karīsabhāgena ca paricchinnaṃ. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

Matthaluṅganti sīsakaṭāhabbhantare ṭhitamiñjarāsi. Taṃ vaṇṇato setaṃ ahicchattakapiṇḍikavaṇṇaṃ, dadhibhāvaṃ asampattaduṭṭhakhīravaṇṇantipi vattuṃ vaṭṭati. Saṇṭhānato okāsasaṇṭhānaṃ. Disato uparimāya disāya jātaṃ. Okāsato sīsakaṭāhabbhantare cattāro sibbinimagge nissāya samodhānetvā ṭhapitā cattāro piṭṭhapiṇḍā viya samohitaṃ tiṭṭhati. Paricchedato sīsakaṭāhassa abbhantaratalehi ceva matthaluṅgabhāgena ca paricchinnaṃ. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.


在那里，就像在旱季时，位于暴风雨门口的一个村庄，细雨如丝般轻柔，神灵降临，水流淌，像被雨水冲刷的泥土，红色的泥土在不同的地方落下，像被水冲洗过的泥沙，形成了一个小的水潭，阳光照射下，泡沫飞溅，释放出令人厌恶的气味，无法靠近，无法看见，甚至无法闻到，像是被物质的形态所包围，静静地待着，甚至没有嗅觉或味觉；同样，各种各样的饮食被细磨后，舌头和手掌转动着，瞬间失去颜色、气味和味道，像被细线和绳索缠绕着，像被肝脏和胆汁包围着，像被水泡的泡沫一样，释放出令人厌恶的气味，静静地待着；听到饮食的声音，感觉到不安，像用智慧的眼睛观察到的，那里落下的饮食分为五个部分——一部分给饮水，另一部分给肚子带来热量，还有一部分是解放的，另一部分是给食物的，最后一部分是味道的，像血肉等物质一样。它的界限被腹部和腹膜所限定。这是它的同类界限。不同类的界限与头发相似。
肠子是肉的部分。它的颜色大致是饮食的颜色。形状是从食物的地方延伸出来的。它生长在下方。位置是在下方的地方。它的界限是在下腹部的根部之间，像八个手指宽的细绳一样，像从上方落下的雨水，填满下方的土壤；同样，任何落下的饮食都被肚子里的热量发泡，像被搅拌的泥浆一样，静静地待着，像被细线包围的白色细粉一样。它的界限被肠子的部分所限定。这是它的同类界限。不同类的界限与头发相似。
头顶是头骨的部分。它的颜色是白色，像蛇的颜色，或者像酸奶的颜色。形状是从食物的地方延伸出来的。它生长在上方。位置是在头骨的部分，像四个切割的部分一样，像四个肉团一样聚集在一起。它的界限被头骨的内部和头顶的部分所限定。这是它的同类界限。不同类的界限与头发相似。


Pittanti dve pittāni – baddhapittañca abaddhapittañca. Tattha baddhapittaṃ vaṇṇato bahalamadhukatelavaṇṇaṃ, abaddhapittaṃ milātaākulitapupphavaṇṇaṃ. Taṃ saṇṭhānato ubhayampi okāsasaṇṭhānaṃ. Disato baddhapittaṃ uparimāya disāya jātaṃ, itaraṃ dvīsu disāsu jātaṃ. Okāsato abaddhapittaṃ ṭhapetvā kesalomadantanakhānaṃ maṃsavinimuttaṭṭhānañceva thaddhasukkhacammañca udakamiva telabinduṃ avasesasarīraṃ byāpetvā ṭhitaṃ, yamhi kupite akkhīni pītakāni honti bhamanti, gattaṃ kampati kaṇḍuyati. Baddhapittaṃ hadayapapphāsānamantare yakanamaṃsaṃ nissāya patiṭṭhite mahākosātakīkosakasadise pittakosake ṭhitaṃ, yamhi kupite sattā ummattakā honti, vipallatthacittā hirottappaṃ chaḍḍetvā akattabbaṃ karonti, abhāsitabbaṃ bhāsanti, acintetabbaṃ cintenti. Paricchedato pittabhāgena paricchinnaṃ. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

Semhanti sarīrabbhantare ekapattapūrappamāṇaṃ semhaṃ. Taṃ vaṇṇato setaṃ nāgabalapaṇṇarasavaṇṇaṃ. Saṇṭhānato okāsasaṇṭhānaṃ. Disato uparimāya disāya jātaṃ. Okāsato udarapaṭale ṭhitaṃ, yaṃ pānabhojanādīni ajjhoharaṇakāle seyyathāpi nāma udake sevālapaṇakaṃ kaṭṭhe vā kapāle vā patante chijjitvā dvidhā hutvā puna ajjhottharitvā tiṭṭhati, evameva pānabhojanādimhi nipatante chijjitvā dvidhā hutvā puna ajjhottharitvā tiṭṭhati; yamhi ca mandībhūte pakkagaṇḍo viya pūtikukkuṭaṇḍamiva ca udaraṃ paramajegucchaṃ kuṇapagandhaṃ hoti; tato uggatena ca gandhena uddekopi mukhampi duggandhaṃ pūtikuṇapasadisaṃ hoti; so ca puriso ‘apehi, duggandhaṃ vāyasī’ti vattabbataṃ āpajjati; yañca vaḍḍhitvā bahalattamāpannaṃ pidhānaphalakamiva vaccakuṭiyā udarapaṭalassa abbhantareyeva kuṇapagandhaṃ sannirujjhitvā tiṭṭhati. Paricchedato semhabhāgena paricchinnaṃ. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

Pubboti pūtilohitavasena pavattapubbo. So vaṇṇato paṇḍupalāsavaṇṇo, matakasarīre pana pūtibahalācāmavaṇṇo hoti. Saṇṭhānato okāsasaṇṭhāno. Disato dvīsu disāsu jāto. Okāsato pana pubbassa okāso nāma nibaddho natthi yattha so sannicito tiṭṭheyya; yatra yatra pana khāṇukaṇṭakappaharaṇaggijālādīhi abhihate sarīrappadese lohitaṃ saṇṭhahitvā paccati, gaṇḍapiḷakādayo vā uppajjanti, tatra tatreva tiṭṭhati. Paricchedato pubbabhāgena paricchinno . Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.


胆囊有两种——一种是有连接的胆囊，一种是没有连接的胆囊。连接的胆囊颜色是浓厚的蜜色，未连接的胆囊颜色是混合的花朵色。它们的形状都是开放的。连接的胆囊生长在上方，未连接的胆囊生长在两个方向。位置上，未连接的胆囊放置在头发、舌头、指甲的肉体部分，像水滴一样流动，剩余的身体部分被其覆盖；在这里，愤怒时眼睛会变黄，震动，身体会颤抖。连接的胆囊位于心脏和肺之间，依靠胆肉而立，像大肚子里的气泡一样；在这里，愤怒时生物会变得疯狂，心智会扭曲，抛弃羞耻，做出不可做的事情，讲出应当说的话，思考不该思考的事情。它的界限是被胆囊部分所限定。这是它的同类界限。不同类的界限与头发相似。
肝脏在身体内部，像一个盘子大小的肝脏。它的颜色是白色，像蛇的叶子颜色。形状是开放的。它生长在上方。位置是在腹膜的部分，像饮食被吸收时，像水被盛在碗里，像在木头或碗中落下，切割成两半后再重新放置；同样，饮食在落下时被切割成两半后再重新放置；在这里，肚子变得非常恶心，像腐臭的鸡蛋一样；因此，气味上升，嘴巴也变得难闻，像腐臭的尸体一样；这个人会说：“走开，臭气熏天！”；而当肚子变得更大时，像覆盖在肚子内的盖子一样，腐臭的气味会在肚子内部聚集。它的界限是被肝脏部分所限定。这是它的同类界限。不同类的界限与头发相似。
前面是腐臭的血液。它的颜色是黑色，像黑色的泥土，尸体的颜色在肉体上是腐臭的。形状是开放的。位置是在两个方向。位置上，前面的地方没有固定的地方可以让它停留；无论在哪里，身体的地方被刺痛、被火烧，血液流出，像肛门和肚子一样；在那里，那里会出现肿块等，停留在那个地方。它的界限是被前面部分所限定。这是它的同类界限。不同类的界限与头发相似。


Lohitanti dve lohitāni – sannicitalohitañca saṃsaraṇalohitañca. Tattha sannicitalohitaṃ vaṇṇato nipakkabahalalākhārasavaṇṇaṃ, saṃsaraṇalohitaṃ acchalākhārasavaṇṇaṃ. Saṇṭhānato ubhayampi okāsasaṇṭhānaṃ. Disato sannicitalohitaṃ uparimāya disāya jātaṃ, itaraṃ dvīsu disāsu jātaṃ. Okāsato saṃsaraṇalohitaṃ, ṭhapetvā kesalomadantanakhānaṃ maṃsavinimmuttaṭṭhānañceva thaddhasukkhacammañca, dhamanijālānusārena sabbaṃ upādinnakasarīraṃ pharitvā ṭhitaṃ; sannicitalohitaṃ yakanaṭṭhānassa heṭṭhābhāgaṃ pūretvā ekapattapūramattaṃ hadayavakkapapphāsānaṃ upari thokaṃ thokaṃ paggharantaṃ vakkahadayayakanapapphāse temayamānaṃ ṭhitaṃ. Tasmiñhi vakkahadayādīni atemente sattā pipāsitā honti. Paricchedato lohitabhāgena paricchinnaṃ. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

Sedoti lomakūpādīhi paggharaṇakaāpodhātu. So vaṇṇato vippasannatilatelavaṇṇo. Saṇṭhānato okāsasaṇṭhāno. Disato dvīsu disāsu jāto. Okāsato sedassokāso nāma nibaddho natthi, yattha so lohitaṃ viya sadā tiṭṭheyya; yadā pana aggisantāpasūriyasantāpautuvikārādīhi sarīraṃ santappati tadā udakato abbuḷhamattavisamacchinnabhisamūḷālakumudanāḷakalāpo viya sabbakesalomakūpavivarehi paggharati. Tasmā tassa saṇṭhānampi kesalomakūpavivarānaṃyeva vasena veditabbaṃ. Sedapariggaṇhakena ca yoginā kesalomakūpavivare pūretvā ṭhitavaseneva sedo manasikātabbo. Paricchedato sedabhāgena paricchinno. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

Medoti thinasineho. So vaṇṇato phālitahaliddivaṇṇo. Saṇṭhānato thūlasarīrassa tāva cammamaṃsantare ṭhapitahaliddivaṇṇadukūlapilotikasaṇṭhāno hoti, kisasarīrassa jaṅghamaṃsaṃ ūrumaṃsaṃ piṭṭhikaṇṭakanissitaṃ piṭṭhamaṃsaṃ udaravaṭṭimaṃsanti etāni nissāya diguṇaṃ tiguṇaṃ katvā ṭhapitahaliddivaṇṇadukūlapilotikasaṇṭhāno. Disato dvīsu disāsu jāto. Okāsato thūlassa sakalasarīraṃ pharitvā, kisassa jaṅghamaṃsādīni nissāya ṭhito, yaṃ sinehasaṅkhaṃ gatampi paramajegucchattā neva muddhani telatthāya, na nāsātelādīnaṃ atthāya gaṇhanti. Paricchedato heṭṭhā maṃsena, upari cammena, tiriyaṃ medabhāgena paricchinno. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

Assūti akkhīhi pagdharaṇakaāpodhātu. Taṃ vaṇṇato vippasannatilatelavaṇṇaṃ. Saṇṭhānato okāsasaṇṭhānaṃ. Disato uparimāya disāya jātaṃ. Okāsato akkhikūpakesu ṭhitaṃ. Na cetaṃ pittakosake pittamiva akkhikūpakesu sadā sannicitaṃ tiṭṭhati; yadā pana sattā somanassajātā mahāhasitaṃ hasanti, domanassajātā rodanti paridevanti tathārūpaṃ visabhāgāhāraṃ āharanti, yadā ca nesaṃ akkhīni dhūmarajapaṃsukādīhi abhihaññanti, tadā etehi somanassadomanassavisabhāgāhārautūhi samuṭṭhahitvā akkhikūpake pūretvā tiṭṭhati vā paggharati vā. Assupariggaṇhakena pana yoginā akkhikūpake pūretvā ṭhitavaseneva pariggaṇhitabbaṃ. Paricchedato assubhāgena paricchinnaṃ. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.


血液有两种——积聚的血液和流动的血液。积聚的血液的颜色像浓厚的红色树脂，流动的血液的颜色像清澈的红色树脂。两者的形状都是开放的。积聚的血液生长在上方，另一种在两个方向生长。流动的血液的位置，除了头发、体毛、牙齿、指甲的肉体部分和干燥的皮肤外，沿着静脉网络遍布全身；积聚的血液填满肝脏下部，大约一碗的量，少量流向心脏、肾脏和肺部，湿润着肾脏、心脏、肝脏和肺部。如果这些器官不被血液湿润，生物就会感到口渴。它的界限是被血液部分所限定。这是它的同类界限。不同类的界限与头发相似。
汗是从毛孔等处流出的水元素。它的颜色像清澈的芝麻油。形状是开放的。它在两个方向生长。汗没有固定的位置，不像血液那样总是停留在某处；当身体因火热、阳光或季节变化而发热时，它就像从水中拔出的不平整的莲茎一样，从所有毛孔中流出。因此，它的形状应该根据毛孔的开口来理解。修行者在观察汗时，应该观想它充满毛孔开口的状态。它的界限是被汗部分所限定。这是它的同类界限。不同类的界限与头发相似。
脂肪是稠密的油脂。它的颜色像切开的姜黄。对于肥胖的身体，它的形状像在皮肤和肌肉之间放置的姜黄色布料；对于瘦弱的身体，它依附于小腿肌肉、大腿肌肉、背部肌肉和腹部肌肉，形状像两层或三层叠放的姜黄色布料。它在两个方向生长。位置是在肥胖者的全身，在瘦弱者的小腿肌肉等处。由于它极度令人厌恶，即使被称为油脂，也不会被用于头部或鼻子等处。它的界限是下面以肌肉为界，上面以皮肤为界，横向以脂肪部分为界。这是它的同类界限。不同类的界限与头发相似。
泪是从眼睛流出的水元素。它的颜色像清澈的芝麻油。形状是开放的。它生长在上方。位置是在眼窝中。它不像胆囊中的胆汁那样总是积聚在眼窝中；当生物因快乐而大笑，因悲伤而哭泣或哀号，或者吃了不适合的食物，或者当眼睛被烟尘等刺激时，它就会因这些快乐、悲伤、不适合的食物或季节而产生，充满眼窝或流出。修行者在观察泪时，应该观想它充满眼窝的状态。它的界限是被泪部分所限定。这是它的同类界限。不同类的界限与头发相似。


Vasāti vilīnasneho. Sā vaṇṇato nāḷikeratelavaṇṇā, ācāme āsittatelavaṇṇātipi vattuṃ vaṭṭati. Saṇṭhānato nhānakāle pasannaudakassa upari paribbhamantasinehabinduvisaṭasaṇṭhānā. Disato dvīsu disāsu jātā. Okāsato yebhuyyena hatthatalahatthapiṭṭhipādatalapādapiṭṭhināsāpuṭanalāṭaaṃsakūṭesu ṭhitā. Na cesā etesu okāsesu sadā vilīnāva hutvā tiṭṭhati; yadā pana aggisantāpasūriyasantāpautuvisabhāgadhātuvisabhāgehi te padesā usmā jātā honti, tadā tattha nhānakāle pasannaudakūpari sinehabinduvisaṭo viya ito cito ca saṃsarati. Paricchedato vasābhāgena paricchinnā . Ayamassā sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

Kheḷoti antomukhe pheṇamissā āpodhātu. So vaṇṇato seto pheṇavaṇṇo. Saṇṭhānato okāsasaṇṭhāno, pheṇasaṇṭhānatotipi vattuṃ vaṭṭati. Disato uparimāya disāya jāto. Okāsato ubhohi kapolapassehi oruyha jivhāya ṭhito. Na cesa ettha sadā sannicito hutvā tiṭṭhati. Yadā pana sattā tathārūpaṃ āhāraṃ passanti vā saranti vā uṇhatittakaṭukaloṇambilānaṃ vā kiñci mukhe ṭhapenti, yadā vā nesaṃ hadayaṃ ākilāyati, kismiñcideva vā jigucchā uppajjati, tadā kheḷo uppajjitvā ubhohi kapolapassehi oruyha jivhāya saṇṭhāti. Aggajivhāya cesa tanuko hoti, mūlajivhāya bahalo; mukhe pakkhittañca puthukaṃ vā taṇḍulaṃ vā aññaṃ vā kiñci khādanīyaṃ, nadīpuḷine khatakūpakasalilaṃ viya, parikkhayaṃ agacchantova temetuṃ samattho hoti. Paricchedato kheḷabhāgena paricchinno. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

Siṅghāṇikāti matthaluṅgato paggharaṇakaasuci. Sā vaṇṇato taruṇatālaṭṭhimiñjavaṇṇā. Saṇṭhānato okāsasaṇṭhānā. Disato uparimāya disāya jātā. Okāsato nāsāpuṭe pūretvā ṭhitā. Na cesā ettha sadā sannicitā hutvā tiṭṭhati; atha kho yathā nāma puriso paduminīpattena dadhiṃ bandhitvā heṭṭhā kaṇṭakena vijjheyya, atha tena chiddena dadhimatthu gaḷitvā bahi pateyya, evameva yadā sattā rodanti vā visabhāgāhārautuvasena vā sañjātadhātukkhobhā honti, tadā antosīsato pūtisemhabhāvaṃ āpannaṃ matthaluṅgaṃ gaḷitvā tālumatthakavivarena otaritvā nāsāpuṭe pūretvā tiṭṭhati vā paggharati vā. Siṅghāṇikā pariggaṇhakena pana yoginā nāsāpuṭe pūretvā ṭhitavaseneva pariggaṇhitabbā. Paricchedato siṅghāṇikābhāgena paricchinnā. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

Lasikāti sarīrasandhīnaṃ abbhantare picchilakuṇapaṃ. Sā vaṇṇato kaṇikāraniyyāsavaṇṇā. Saṇṭhānato okāsasaṇṭhānā. Disato dvīsu disāsu jātā. Okāsato aṭṭhisandhīnaṃ abbhañjanakiccaṃ sādhayamānā asītisatasandhīnaṃ abbhantare ṭhitā. Yassa cesā mandā hoti, tassa uṭṭhahantassa nisīdantassa abhikkamantassa paṭikkamantassa sammiñjantassa pasārentassa aṭṭhikāni kaṭakaṭāyanti, accharāsaddaṃ karonto viya vicarati, ekayojanadviyojanamattampi addhānaṃ gatassa vāyodhātu kuppati, gattāni dukkhanti. Yassa pana bahukā hoti tassa uṭṭhānanisajjādīsu na aṭṭhīni kaṭakaṭāyanti, dīghampi addhānaṃ gatassa na vāyodhātu kuppati, na gattāni dukkhanti. Paricchedato lasikābhāgena paricchinnā. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.


瘫痪是指身体的松弛状态。它的颜色像椰子油，或者可以说像洗净的油。它的形状在沐浴时，像清澈的水珠在身体上流动。它在两个方向生长。位置上，通常是在手掌、手背、脚掌、脚背、鼻孔、额头等处。并不是在这些地方总是保持松弛；当身体因火热、阳光或其他因素而变得温暖时，它会在这些地方变得温暖，像清澈的水珠一样在这里流动。它的界限是被瘫痪的部分所限定。这是它的同类界限。不同类的界限与头发相似。
泡沫是指口腔中产生的泡沫。它的颜色是白色的泡沫。它的形状是开放的，像泡沫的状态。它在两个方向生长。位置上，它位于两个脸颊之间，舌头上方。并不是在这里总是保持固定；当生物看到或品尝某种食物时，或者当心脏感到不适时，或者感到恶心时，泡沫就会产生，从两个脸颊流出，舌头上也会有泡沫。舌尖的泡沫较少，舌根的泡沫较多；在口中放置米粒或其他食物时，像河流中的水一样，泡沫会溢出。它的界限是被泡沫的部分所限定。这是它的同类界限。不同类的界限与头发相似。
鼻涕是指鼻腔中产生的污物。它的颜色像年轻的椰子。它的形状是开放的。它在两个方向生长。位置上，充满了鼻孔。并不是在这里总是保持固定；如果一个人用莲瓣装着酸奶，放在下面的刺上，那个刺就会被刺破，鼻涕也会流出；同样，当生物哭泣或因其他因素而产生鼻涕时，鼻涕就会从鼻腔流出，或者在鼻腔中流动。鼻涕的部分应该由修行者观察。它的界限是被鼻涕的部分所限定。这是它的同类界限。不同类的界限与头发相似。
粘液是指身体关节内部的粘稠物质。它的颜色像细小的金色颗粒。它的形状是开放的。它在两个方向生长。位置上，充满了关节的内部，像在八十个关节之间。对于那些粘稠的物质，站立、坐下、走动、转身、伸展、收缩时，骨头会发出声音，像音乐一样流动；如果身体移动一段距离，气体会流动，身体会感到不适。对于那些粘稠物质较多的人，在起立、坐下等动作中，骨头不会发出声音，移动一段距离时，气体不会流动，身体也不会感到不适。它的界限是被粘液的部分所限定。这是它的同类界限。不同类的界限与头发相似。


Muttanti vaṇṇato māsakhārodakavaṇṇaṃ. Saṇṭhānato adhomukhaṭhapitaudakakumbhantaragataudakasaṇṭhānaṃ. Disato heṭṭhimāya disāya jātaṃ. Okāsato vatthissa abbhantare ṭhitaṃ. Vatthi nāma vatthipuṭo vuccati, yattha seyyathāpi nāma candanikāya pakkhitte amukhe ravaṇaghaṭe candanikaraso pavisati, na cassa pavisanamaggo paññāyati; evameva sarīrato muttaṃ pavisati, na cassa pavisanamaggo paññāyati, nikkhamanamaggo pana pākaṭo hoti; yamhi ca muttassa bharite ‘passāvaṃ karomā’ti sattānaṃ āyūhanaṃ hoti. Paricchedato vatthiabbhantarena ceva muttabhāgena ca paricchinnaṃ. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

Evañhi kesādike koṭṭhāse vaṇṇasaṇṭhānadisokāsaparicchedavasena vavatthapetvā anupubbato nātisīghato nātisaṇikatotiādinā nayena vaṇṇasaṇṭhānagandhāsayokāsavasena pañcadhā ‘paṭikkūlā paṭikkūlā’ti manasikaroto paṇṇattisamatikkamavasena, seyyathāpi cakkhumato purisassa dvattiṃsavaṇṇānaṃ kusumānaṃ ekasuttagaṇṭhitaṃ mālaṃ olokentassa sabbapupphāni apubbāpariyamiva pākaṭāni honti, evameva ‘‘atthi imasmiṃ kāye kesā’’ti imaṃ kāyaṃ olokentassa sabbe te dhammā apubbāpariyamiva pākaṭā honti. Tena vuttaṃ manasikārakosallakathāyaṃ ‘‘ādikammikassa hi ‘kesā’ti manasikaroto manasikāro gantvā ‘mutta’nti imaṃ pariyosānakoṭṭhāsameva āhacca tiṭṭhatī’’ti.

Sace pana bahiddhāpi manasikāraṃ upasaṃharati, athassa evaṃ sabbakoṭṭhāsesu pākaṭībhūtesu āhiṇḍantā manussatiracchānādayo sattākāraṃ vijahitvā koṭṭhāsarāsivaseneva upaṭṭhahanti; tehi ca ajjhohariyamānaṃ pānabhojanādi koṭṭhāsarāsimhi pakkhipiyamānamiva upaṭṭhāti. Athassa anupubbamuñcanādivasena ‘paṭikūlā paṭikūlā’ti punappunaṃ manasikaroto anukkamena appanā uppajjati.

Tattha kesādīnaṃ vaṇṇasaṇṭhānadisokāsaparicchedavasena upaṭṭhānaṃ uggahanimittaṃ, sabbākārato paṭikūlavasena upaṭṭhānaṃ paṭibhāganimittaṃ. Taṃ punappunaṃ āvajjentassa manasikarontassa takkāhataṃ vitakkāhataṃ karontassa cattāro khandhā paṭikūlārammaṇā honti, paṭhamajjhānavasena appanā pavattati. Pubbabhāge parikammaupacāracittāni savitakkasavicārāni sappītikāni somanassasahagatāni paṭikūlanimittārammaṇāni; appanāpi savitakkasavicārā sappītikā somanassasahagatāva. Bhūmantarena pana mahaggatā rūpāvacarā honti. Paṭikkūlepi ca etasmiṃ ārammaṇe ānisaṃsadassāvitāya somanassaṃ uppajjati, ekattārammaṇabaleneva vā taṃ uppajjati. Dutiyajjhānādīni panettha na nibbattanti. Kasmā? Oḷārikattā. Idañhi ārammaṇaṃ oḷārikaṃ. Vitakkabalenevettha cittekaggatā jāyati, na vitakkasamatikkamenāti. Ayaṃ tāva samathavasena kammaṭṭhānakathā.


尿液的颜色像豆汤的颜色。形状像倒置的水罐中的水的形状。它生长在下方。位置是在膀胱内。膀胱是指膀胱囊,就像在污水坑里放置一个没有口的水罐,污水会进入,但看不到进入的通道;同样,尿液从身体进入膀胱,但看不到进入的通道,只有排出的通道是明显的;当膀胱充满时,生物就会想要排尿。它的界限是被膀胱内部和尿液部分所限定。这是它的同类界限。不同类的界限与头发相似。
这样,通过颜色、形状、方向、位置和界限来确定头发等部分,然后按顺序,不太快也不太慢地,以颜色、形状、气味、来源和位置五个方面思考"这是可厌的,这是可厌的",超越概念,就像一个有眼睛的人看着用一根线串起的三十二种颜色的花朵做成的花环,所有的花朵都同时清晰可见一样,当观察"这个身体中有头发"等时,所有这些法也同时清晰可见。因此在讲述如何善巧作意时说:"对于初学者,当作意'头发'时,作意会一直到达最后的'尿液'这个部分而停止。"
如果他也把作意引向外部,那么当所有部分都变得明显时,走动的人类和动物等生物就会失去生物的形态,只以部分的堆积呈现;他们所吞咽的饮食等也会呈现为被放入部分堆积中。然后,通过逐步放松等方式,反复思考"这是可厌的,这是可厌的",最终会生起安止定。
在这里,通过颜色、形状、方向、位置和界限来呈现头发等是取相;从所有方面呈现为可厌是似相。反复思惟、作意、思考这个似相时,四蕴以可厌为所缘,生起初禅的安止定。前面的遍作和近行心有寻有伺、有喜、与乐俱行,以可厌相为所缘;安止定也是有寻有伺、有喜、与乐俱行。但是按照境界的不同,它们是广大的色界法。即使在这个可厌的所缘上,由于看到利益而生起喜悦,或者仅仅由于专注于一个所缘而生起喜悦。第二禅等在这里不会生起。为什么?因为粗糙。这个所缘是粗糙的。在这里,心一境性只能通过寻的力量而产生,而不是通过超越寻。这是关于止的业处的解释。


Avisesato pana sādhāraṇavasena evaṃ veditabbaṃ – idañhi kammaṭṭhānaṃ bhāvetukāmena kammaṭṭhānaṃ uggahetvā sajjhāyakāle eva kesādīnaṃ vaṇṇanimittasaṇṭhānanimittadisānimittaokāsanimittaparicchedanimittāni vācāya pothetvā pothetvā ekekakoṭṭhāse ‘ayaṃ etaṃsarikkhako’ti tividhena sajjhāyo kātabbo. Kathaṃ? Tacapañcake tāva heṭṭhā vuttanayeneva anulomato pañcāhaṃ, paṭilomato pañcāhaṃ, anulomapaṭilomato pañcāhanti addhamāsaṃ sajjhāyo kātabbo. Tato ācariyassa santikaṃ gantvā vakkapañcakaṃ uggaṇhitvā tatheva addhamāsaṃ sajjhāyo kātabbo. Tato te dasapi koṭṭhāse ekato katvā addhamāsaṃ. Puna papphāsapañcakādīsupi ekekaṃ uggaṇhitvā addhamāsaṃ. Tato te pañcadasapi koṭṭhāse addhamāsaṃ. Matthaluṅgapañcakaṃ addhamāsaṃ. Tato tevīsati koṭṭhāse addhamāsaṃ. Medachakkaṃ addhamāsaṃ. Tato te chabbīsatipi koṭṭhāse ekato katvā addhamāsaṃ. Muttachakkaṃ addhamāsaṃ. Tato sabbepi dvattiṃsa koṭṭhāse ekato katvā addhamāsanti evaṃ cha māse sajjhāyo kātabbo.

Tattha – upanissayasampannassa sappaññassa bhikkhuno kammaṭṭhānaṃ uggaṇhantasseva koṭṭhāsā upaṭṭhahanti, ekaccassa na upaṭṭhahanti. Tena ‘na upaṭṭhahantī’ti vīriyaṃ na vissajjetabbaṃ. Yattakā koṭṭhāsā upaṭṭhahanti tattake gahetvā sajjhāyo kātabbo. Evaṃ kammaṭṭhānaṃ kathentena pana neva paññavato na mandapaññassa vasena kathetabbaṃ, majjhimapaññassa vasena kathetabbaṃ. Majjhimapaññassa hi vasena ācariyā chahi māsehi paricchinditvā tantiṃ ṭhapayiṃsu. Yassa pana ettāvatāpi koṭṭhāsā pākaṭā na honti, tena tato parampi sajjhāyo kātabbo eva; no ca kho aparicchinditvā, cha cha māse paricchinditvāva kātabbo.

Sajjhāyaṃ karontena vaṇṇo na paccavekkhitabbo, na lakkhaṇaṃ manasikātabbaṃ, koṭṭhāsavaseneva sajjhāyo kātabbo. Ācariyenāpi ‘vaṇṇavasena sajjhāyaṃ karohī’ti niyametvā na kathetabbaṃ. Niyametvā kathite ko dosoti? Sampattiyampi vipattisaññāāpajjanaṃ. Sace hi ācariyena ‘vaṇṇavasena sajjhāyaṃ karohī’ti vutte imassa bhikkhuno tathā karontassa kammaṭṭhānaṃ vaṇṇato na upaṭṭhāti, paṭikūlavasena vā dhātuvasena vā upaṭṭhāti, athesa ‘na idaṃ kammaṭṭhānaṃ vilakkhaṇa’nti saññī hoti, ācariyena kathitameva kappetvā gaṇhāti. ‘Paṭikūlavasena sajjhāyaṃ karohī’ti vuttepi sace tassa tathā karontassa paṭikkūlato na upaṭṭhāti, vaṇṇavasena vā dhātuvasena vā upaṭṭhāti, athesa ‘nayidaṃ kammaṭṭhānaṃ vilakkhaṇa’nti saññī hoti, ācariyena kathitameva kappetvā gaṇhāti. ‘Dhātuvasena taṃ sajjhāyaṃ karohī’ti vuttepi sace tassa tathā karontassa dhātuto na upaṭṭhāti, vaṇṇavasena vā paṭikūlavasena vā upaṭṭhāti, athesa ‘nayidaṃ kammaṭṭhānaṃ vilakkhaṇa’nti saññī hoti, ācariyena kathitameva kappetvā gaṇhāti. Ayaṃ ācariyena niyametvā kathite doso.


这样，关于修行法应当这样理解——这是为了培养修行法而应当掌握的修行法，在修行时应当一一地用语言表达头发等的颜色、形状、方向、位置和界限。如何表达？首先，按照下面所说的五个方面，顺序地、适度地、不过快也不过慢地，依次进行，分别进行修行。然后，去到老师那里学习五个方面，依然进行半个月的修行。接着，将这十个部分结合起来进行半个月的修行。再者，学习五个方面的其他部分，也进行半个月的修行。然后，将这十五个部分进行半个月的修行。接着，学习五个方面的其他部分，进行半个月的修行。然后，将这二十个部分结合起来进行半个月的修行。最后，学习五个方面的其他部分，进行半个月的修行。这样，所有三十个部分结合起来进行半个月的修行，便是六个月的修行。
在这里——对于具备条件的智慧僧人，修行法的部分会得到支持，某些部分则不会得到支持。因此，“不支持”的情况下，精进不应被放弃。所有支持的部分都应当被掌握，进行修行。这样讲述修行法时，不应当以有智慧或无智慧的人的标准来讲述，而应当以中等智慧的人的标准来讲述。中等智慧的人会在六个月内将其限制在一定范围内。若是到此为止的部分仍然不明显，那么还应当进行进一步的修行；但并不是说要无限制地进行，而是应当在六个月内进行限制。
在进行修行时，不应当考虑颜色，不应当关注特征，只应当根据部分进行修行。老师也不应当规定“应当根据颜色进行修行”，而是应当以此为限。若规定这样说有什么错呢？即使在适当的情况下，也会产生不好的印象。如果老师说“应当根据颜色进行修行”，而这个僧人却没有按照颜色进行修行，则会形成“这个修行法不明显”的印象，老师所说的就会被忽视。即便老师说“应当根据可厌的部分进行修行”，如果他这样做而不按照可厌的部分进行修行，也会形成“这个修行法不明显”的印象，老师所说的就会被忽视。如果老师说“应当根据元素进行修行”，如果他这样做而不按照元素进行修行，也会形成“这个修行法不明显”的印象，老师所说的就会被忽视。这就是老师在规定时所产生的错误。


Kinti pana vattabbo hotīti? ‘Koṭṭhāsavasena sajjhāyaṃ karohī’ti vattabbo. Kathaṃ? ‘Kesakoṭṭhāso lomakoṭṭhāsoti sajjhāyaṃ karohī’ti vattabbo. Sace panassa evaṃ koṭṭhāsavasena sajjhāyaṃ karontassa vaṇṇato upaṭṭhāti, athānena ovādācariyassa ācikkhitabbaṃ – ‘ahaṃ dvattiṃsākāraṃ koṭṭhāsavasena sajjhāyaṃ karomi; mayhaṃ pana vaṇṇato upaṭṭhātī’ti. Ācariyena ‘kammaṭṭhānaṃ viya akammaṭṭhānaṃ, vilakkhaṇaṃ eta’nti na visaṃvādetabbaṃ. ‘Sādhu, sappurisa, pubbe tayā vaṇṇakasiṇe parikammaṃ katapubbaṃ bhavissati. Etadeva kammaṭṭhānaṃ tuyhaṃ sappāyaṃ. Vaṇṇavaseneva sajjhāyaṃ karohī’ti vattabbo. Tenapi vaṇṇavaseneva sajjhāyo kātabbo.

So evaṃ karonto ajjhattaṃ nīlakaṃ pītakaṃ lohitakaṃ odātakanti cattāri vaṇṇakasiṇāni labhati. Kathaṃ? Tassa hi kesalomapittesu ceva akkhīnañca kāḷakaṭṭhāne vaṇṇaṃ ‘nīlaṃ nīla’nti manasikarontassa catukkapañcakajjhānāni uppajjanti; jhānaṃ pādakaṃ katvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ pāpuṇāti. Medasmiṃ pana akkhīnañca pītakaṭṭhāne vaṇṇaṃ ‘pītakaṃ pītaka’nti manasikarontassa catukkapañcakajjhānāni uppajjanti; jhānaṃ pādakaṃ katvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ pāpuṇāti. Maṃsalohitesu pana akkhīnañca rattaṭṭhāne vaṇṇaṃ ‘lohitakaṃ lohitaka’nti manasikarontassa catukkapañcakajjhānāni uppajjanti; jhānaṃ pādakaṃ katvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ pāpuṇāti. Nakhadantacammaaṭṭhīsu pana akkhīnañca paṇḍaraṭṭhāne vaṇṇaṃ ‘odātaṃ odāta’nti manasikarontassa catukkapañcakajjhānāni uppajjanti, jhānaṃ pādakaṃ katvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ pāpuṇāti. Idaṃ vaṇṇavasena abhiniviṭṭhassa bhikkhuno yāva arahattā nigamanaṃ.

Aparassa koṭṭhāsavasena sajjhāyaṃ karontassa paṭikūlato upaṭṭhāti. Athānena ovādācariyassa ācikkhitabbaṃ. Ācariyena ‘kammaṭṭhānaṃ viya akammaṭṭhānaṃ, vilakkhaṇaṃ eta’nti na visaṃvādetabbaṃ. ‘Sādhu, sappurisa, pubbe tayā paṭikūlamanasikāre yogo kato bhavissati. Etadeva kammaṭṭhānaṃ tuyhaṃ sappāyaṃ. Paṭikūlavaseneva sajjhāyaṃ karohī’ti vattabbo. Tenapi paṭikūlavasena sajjhāyo kātabbo. Tassa kesā nāma ‘ajaññā duggandhā jegucchā paṭikūlā’ti evaṃ paṭikūlavasena sajjhāyaṃ karontassa paṭikūlārammaṇe paṭhamajjhānaṃ nibbattati. So jhānaṃ pādakaṃ katvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ pāpuṇāti. Idaṃ paṭikūlavasena abhiniviṭṭhassa bhikkhuno yāva arahattā nigamanaṃ.


那么应该如何说呢?应该说"根据部分进行修习"。怎么说呢?应该说"头发部分、体毛部分,这样进行修习"。如果他这样根据部分进行修习时,颜色变得明显,那么他应该告诉指导老师:"我根据三十二个部分进行修习,但是对我来说颜色变得明显了。"老师不应该误导说"这不像是修行法,这是不正常的"。应该说"很好,善人,你以前一定修习过颜色遍,这个修行法对你来说是合适的。就根据颜色进行修习吧。"他也应该根据颜色进行修习。
他这样做时,会在内部获得蓝、黄、红、白四种颜色遍。怎么获得呢?当他在头发、体毛、胆汁以及眼睛的黑色部分观想"蓝色,蓝色"时,会生起四禅或五禅;以禅定为基础,开始观察,达到阿罗汉果。当他在脂肪和眼睛的黄色部分观想"黄色,黄色"时,会生起四禅或五禅;以禅定为基础,开始观察,达到阿罗汉果。当他在肉、血和眼睛的红色部分观想"红色,红色"时,会生起四禅或五禅;以禅定为基础,开始观察,达到阿罗汉果。当他在指甲、牙齿、皮肤、骨头和眼睛的白色部分观想"白色,白色"时,会生起四禅或五禅;以禅定为基础,开始观察,达到阿罗汉果。这是根据颜色修习的比丘达到阿罗汉果的过程。
另一个比丘根据部分进行修习时,可厌性变得明显。那么他应该告诉指导老师。老师不应该误导说"这不像是修行法,这是不正常的"。应该说"很好,善人,你以前一定修习过可厌作意,这个修行法对你来说是合适的。就根据可厌性进行修习吧。"他也应该根据可厌性进行修习。当他这样根据可厌性修习"头发是肮脏的、臭的、令人厌恶的、可厌的"时,会在可厌所缘上生起初禅。他以禅定为基础,开始观察,达到阿罗汉果。这是根据可厌性修习的比丘达到阿罗汉果的过程。


Aparassa koṭṭhāsavasena sajjhāyaṃ karontassa dhātuto upaṭṭhāti. Dhātuto upaṭṭhahantaṃ kīdisaṃ hutvā upaṭṭhātīti? Kesā tāva vammikamatthake jātakunthatiṇakāni viya hutvā upaṭṭhahanti. Lomā purāṇagāmaṭṭhāne jātadabbatiṇakāni viya. Nakhā daṇḍakesu ṭhapitamadhukaphalaṭṭhikosakā viya. Dantā mattikāpiṇḍe pavesetvā ṭhapitaalābubījāni viya. Taco vīṇāpabbake pariyonaddhaallagocammaṃ viya, maṃsaṃ bhittiyaṃ anulittamattikā viya. Nhāru dabbasambhārabaddhavallī viya. Aṭṭhi ussāpetvā ṭhapitabhittidabbasambhāro viya. Aṭṭhimiñjaṃ mahāveḷumhi pakkhittaseditavettaggaṃ viya. Vakkaṃ, hadayaṃ, yakanaṃ, kilomakaṃ, pihakaṃ, papphāsanti ime cha koṭṭhāsā sūnakāragharaṃ viya hutvā upaṭṭhahanti. Dvattiṃsahatthaṃ antaṃ lohitadoṇiyaṃ saṃvellitvā ṭhapitagharasappo viya. Antaguṇaṃ pādapuñchanake sibbitarajjukā viya. Udariyaṃ parissāvane sithilabandhataṇḍulaṃ viya. Karīsaṃ veṇupabbe pakkhittapaṇḍumattikā viya. Matthaluṅgaṃ omadditvā ṭhapitā cattāro taṇḍulapiṭṭhapiṇḍā viya. Dvādasavidhā āpodhātu paṭipāṭiyā ṭhapitesu dvādasasu udakasarāvakesu pūritaudakaṃ viya hutvā upaṭṭhāti.

Athānena ovādācariyassa ācikkhitabbaṃ. Ācariyena ‘kammaṭṭhānaṃ viya akammaṭṭhānaṃ, vilakkhaṇaṃ eta’nti na visaṃvādetabbaṃ. ‘Sādhu, sappurisa, pubbe tayā dhātumanasikāre yogo kato bhavissati. Etadeva kammaṭṭhānaṃ tuyhaṃ sappāyaṃ. Dhātuvaseneva sajjhāyaṃ karohī’ti vattabbo. Tenapi dhātuvasena sajjhāyo kātabbo.

Tatridaṃ manasikāramukheneva sajjhāyavidhānaṃ – idha bhikkhu ‘kesā sīsaṃ pariyonaddhitvā ṭhitacamme jātā. Te na jānanti ‘mayaṃ sīsaṃ pariyonaddhitvā ṭhitacamme jātā’ti; sīsaṃ pariyonaddhitvā ṭhitacammampi na jānāti ‘kesā mayi jātā’ti; acetanā ete abyākatā suññā thaddhā patthinnā pathavīdhātu esā’ti manasikaroti. ‘Lomā sarīraṃ pariyonahanacamme jātā. Te na jānanti ‘mayaṃ sarīraṃ pariyonahanacamme jātā’ti. Sarīraṃ pariyonahanacammampi na jānāti ‘lomā mayi jātā’ti etepi acetanā. Nakhā aṅgulīnaṃ aggesu jātā. Te na jānanti ‘mayaṃ aṅgulīnaṃ aggesu jātā’ti. Aṅgulīnaṃ aggānipi na jānanti ‘nakhā amhesu jātā’ti. Etepi acetanā. Dantā hanukaṭṭhike jātā. Te na jānanti ‘mayaṃ hanukaṭṭhike jātā’ti. Hanukaṭṭhikampi na jānāti ‘dantā mayi jātā’ti. Etepi acetanā. Taco na jānāti ‘sarīraṃ mayā pariyonaddha’nti. Sarīrampi na jānāti ‘ahaṃ tacena pariyonaddha’nti. Ayampi acetano. Maṃsaṃ na jānāti ‘mayā sarīraṃ anulitta’nti. Sarīrampi na jānāti ‘ahaṃ maṃsena anulitta’nti. Idampi acetanaṃ. Nhāru na jānāti ‘ahaṃ aṭṭhipuñjaṃ ābandhitvā ṭhita’nti. Aṭṭhipuñjopi na jānāti ‘nhārujālenāhaṃ ābaddho’ti. Idampi acetanaṃ.

Sīsaṭṭhi na jānāti ‘ahaṃ gīvaṭṭhike patiṭṭhita’nti. Gīvaṭṭhikampi na jānāti ‘mayi sīsaṭṭhikaṃ patiṭṭhita’nti. Gīvaṭṭhi na jānāti ‘ahaṃ piṭṭhikaṇṭake ṭhita’nti. Piṭṭhikaṇṭaṭṭhikopi kaṭiṭṭhikaṃ ūruṭṭhikaṃ jaṅghaṭṭhikaṃ gopphakaṭṭhikaṃ na jānāti ‘ahaṃ paṇhikaṭṭhike patiṭṭhita’nti. Paṇhikaṭṭhikampi na jānāti ‘ahaṃ gopphakaṭṭhikaṃ ukkhipitvā ṭhitanti…pe… gīvaṭṭhikaṃ na jānāti ‘ahaṃ sīsaṭṭhikaṃ ukkhipitvā ṭhita’nti.


另一个比丘根据部分进行修习时，元素变得明显。那么，什么样的状态下会变得明显呢？头发就像是生长在树皮上的刺一样显现。体毛就像是生长在老村庄的刺一样。指甲就像是放在干蜜果上的小果实一样。牙齿就像是放入土块中的小种子一样。皮肤就像是被弦乐器包裹的乐器一样，肉就像是涂抹了土块的样子。肌肉就像是用小麻绳绑住的藤蔓一样。骨头就像是被抬起的土块一样。头骨就像是放在巨石上并被切割的样子。心脏、肝脏、脾脏、肾脏、胃、肺这六个部分就像是水牛的家一样显现。三十根手指的末端就像是被卷起来的红色水壶一样。脚底的部分就像是放松的稻草一样。手掌就像是放置了白色土块的样子。头部被压制后，四个稻米堆就像是被放置的样子。十二种水的元素在被放置的水中就像是被装满的水一样显现。
因此，他应该告诉指导老师。老师不应误导说“这不像是修行法，这是不正常的”。应该说“很好，善人，你以前一定修习过元素作意，这个修行法对你来说是合适的。就根据元素进行修习吧。”他也应该根据元素进行修习。
在这里，修习的方式是这样的——这里的比丘“头发、头部的皮肤被包裹着而存在”。他们不知道“我们是头部的皮肤被包裹着而存在”；头部的皮肤也不知道“头发在我身上生长”；他们思考“这些是无意识的、未被分类的、空无的、无所依靠的地球元素”。“体毛是身体的皮肤被包裹着而存在”。他们不知道“我们是身体的皮肤被包裹着而存在”；身体的皮肤也不知道“体毛在我身上生长”，这些也是无意识的。“指甲是在手指的尖端生长”。他们不知道“我们是在手指的尖端生长”；手指的尖端也不知道“指甲在我们身上生长”。这些也是无意识的。“牙齿是在下颌的地方生长”。他们不知道“我们是在下颌的地方生长”；下颌也不知道“牙齿在我身上生长”。这些也是无意识的。“皮肤不知道‘我被身体包裹’”。身体也不知道“我被皮肤包裹”。这也是无意识的。“肉不知道‘我被身体覆盖’”。身体也不知道“我被肉覆盖”。这也是无意识的。“肌肉不知道‘我被骨头包裹’”。骨头也不知道“我被肌肉包裹”。这也是无意识的。
“头部不知道‘我被脖子支撑’”。脖子也不知道“头部支撑在我身上”。脖子不知道“我被肩膀支撑”。肩膀、腿、膝盖、脚踝都不知道“我支撑在脚踝上”。脚踝也不知道“我在支撑着肩膀”。


Paṭipāṭiyā aṭṭhīni ṭhitāni koṭiyā,

Anekasandhiyamito na kehici;

Baddho nahārūhi jarāya codito,

Acetano kaṭṭhakaliṅgarūpamo.

‘Idampi acetanaṃ. Aṭṭhimiñjaṃ; vakkaṃ…pe… matthaluṅgaṃ acetanaṃ abyākataṃ suññaṃ thaddhaṃ patthinnaṃ pathavīdhātū’ti manasikaroti. ‘Pittaṃ semhaṃ…pe… muttaṃ acetanaṃ abyākataṃ suññaṃ yūsagataṃ āpodhātū’ti manasikaroti.

Ime dve mahābhūte pariggaṇhantassa udare ussadā tejodhātu pākaṭā hoti, nāsāya ussadā vāyodhātu pākaṭā hoti. Ime cattāro mahābhūte pariggaṇhantassa upādārūpaṃ pākaṭaṃ hoti. Mahābhūtaṃ nāma upādārūpena paricchinnaṃ, upādārūpaṃ mahābhūtena. Yathā ātapo nāma chāyāya paricchinno, chāyā ātapena; evameva mahābhūtaṃ upādārūpena paricchinnaṃ , upādārūpaṃ mahābhūtena. Athassa evaṃ ‘‘cattāri mahābhūtāni tevīsati upādārūpāni rūpakkhandho’’ti rūpakkhandhaṃ pariggaṇhantassa āyatanadvāravasena arūpino khandhā pākaṭā honti. Iti rūpārūpapariggaho pañcakkhandhā honti, pañcakkhandhā dvādasāyatanāni honti, dvādasāyatanāni aṭṭhārasa dhātuyo hontīti khandhāyatanadhātuvasena yamakatālakandhaṃ phālento viya dve koṭṭhāse katvā nāmarūpaṃ vavatthapeti.

So ‘‘idaṃ nāmarūpaṃ na ahetu na appaccayā nibbattaṃ, sahetu sappaccayā nibbattaṃ. Ko panassa hetu? Ko pana paccayo’’ti upaparikkhanto ‘‘avijjāpaccayā taṇhāpaccayā kammapaccayā āhārapaccayā cā’’ti tassa paccayaṃ vavatthapetvā ‘‘atītepi paccayā ceva paccayasamuppannadhammā ca anāgatepi etarahipi paccayā ceva paccayasamuppannadhammā ca, tato uddhaṃ satto vā puggalo vā natthi, suddhasaṅkhārapuñjo evā’’ti – evaṃ tīsu addhāsu kaṅkhaṃ vitarati. Ayaṃ pana vipassanāsaṅkhārasallakkhaṇā ñātapariññā nāma.

Evaṃ saṅkhāre sallakkhetvā ṭhitassa pana bhikkhussa dasabalassa sāsane mūlaṃ otiṇṇaṃ nāma hoti, patiṭṭhā laddhā nāma, cūḷasotāpanno nāma hoti niyatagatiko. Tathārūpaṃ pana utusappāyaṃ, puggalasappāyaṃ, bhojanasappāyaṃ, dhammasavaṇasappāyaṃ labhitvā ekāsane ekapallaṅkavaragato tīṇi lakkhaṇāni āropetvā vipassanāpaṭipāṭiyā saṅkhāre sammasanto arahattaṃ gaṇhātīti idaṃ dhātuvasena abhiniviṭṭhassa bhikkhuno yāva arahattā nigamanaṃ.

Yassa pana neva vaṇṇato upaṭṭhāti na paṭikūlato na suññato tena ‘na me upaṭṭhātī’ti na kammaṭṭhānaṃ vissajjetvā nisīditabbaṃ, koṭṭhāsamanasikāreyeva pana yogo kātabbo. Porāṇakattherā kira ‘koṭṭhāsamanasikārova pamāṇa’nti āhaṃsu. Iccassa punappunaṃ koṭṭhāsavasena sajjhāyaṃ karontassa koṭṭhāsā paguṇā honti. Kadā pana paguṇā nāma hontīti? Yadā ‘kesā’ti āvajjitamatte manasikāro gantvā ‘matthaluṅga’nti antimakoṭṭhāse patiṭṭhāti, ‘matthaluṅga’nti āvajjitamatte manasikāro āgantvā ‘kesā’ti ādikoṭṭhāse patiṭṭhāti.

Athassa yathā nāma cakkhumato purisassa dvattiṃsavaṇṇānaṃ pupphānaṃ ekasuttaganthitaṃ mālaṃ olokentassa paṭipāṭiyā vā pana nikhāte dvattiṃsavatipāde paṭikkamitvā olokentassa paṭipāṭiyāva dvattiṃsavaṇṇāni pupphāni vatipādā vā pākaṭā honti, evameva dvattiṃsa koṭṭhāsā upaṭṭhahanti, vicarantā tiracchānagatāpi manussāpi sattāti na upaṭṭhahanti, koṭṭhāsāti upaṭṭhahanti, khādanīyabhojanīyaṃ koṭṭhāsantare pakkhippamānaṃ viya hoti.


骨头依次排列在顶端，
由许多关节连接，不被任何人所知；
被筋腱束缚，被衰老驱使，
无意识的，如同木头和树枝。
"这也是无意识的。骨髓、肾脏...大脑是无意识的、未被分类的、空无的、无所依靠的地球元素"，他这样思考。"胆汁、痰...尿液是无意识的、未被分类的、空无的、液态的水元素"，他这样思考。
当他观察这两种大元素时，腹部的火元素变得明显，鼻子的风元素变得明显。当他观察这四种大元素时，所依靠的色法变得明显。所谓大元素是被所依靠的色法所限定的，所依靠的色法是被大元素所限定的。就像阳光被阴影所限定，阴影被阳光所限定；同样地，大元素被所依靠的色法所限定，所依靠的色法被大元素所限定。然后，当他这样观察"四大元素和二十三种所依靠的色法是色蕴"时，通过感官门户，无色蕴变得明显。这样，通过观察色和无色，五蕴变得明显，五蕴成为十二处，十二处成为十八界，通过蕴、处、界的方式，就像劈开双重的棕榈树干一样，他将名色分为两部分。
他思考"这个名色不是无因无缘而生的，是有因有缘而生的。那么它的因是什么？它的缘是什么？"他观察"由于无明为缘、爱为缘、业为缘、食为缘"，确定了它的缘，"过去有缘和缘生法，未来也有缘和缘生法，现在也有缘和缘生法，除此之外没有众生或个人，只是纯粹的行蕴"——这样他超越了对三世的疑惑。这是通过观察行蕴而获得的了知遍知。
对于这样观察行蕴而安住的比丘来说，他已经进入了十力佛陀的教导，获得了立足点，成为小须陀洹，有了确定的归宿。如果他获得适宜的季节、适宜的人、适宜的食物、适宜的法听，在一座位上，以最好的跏趺坐姿，观察三相，按照观察的顺序思考行蕴，就能获得阿罗汉果。这是根据元素修习的比丘达到阿罗汉果的过程。
对于那些既不从颜色上显现，也不从可厌性上显现，也不从空性上显现的人，不应该说"对我来说不显现"就放弃修行而坐着，而应该继续修习部分的作意。古代长老们说"只有部分的作意才是标准"。因此，他反复根据部分进行修习，部分就会变得熟练。什么时候会变得熟练呢？当他一想到"头发"，作意就会到达最后的部分"大脑"，当他一想到"大脑"，作意就会回到最初的部分"头发"。
然后，就像一个有眼睛的人看着由三十二种颜色的花朵串成的花环，或者倒退着看三十二根柱子，三十二种颜色的花朵或柱子会依次变得明显，同样地，三十二个部分会变得明显，走动的动物和人不会显现为众生，而是显现为部分，食物和饮料就像是被放入部分之中。


Koṭṭhāsānaṃ paguṇakālato paṭṭhāya tīsu mukhesu ekena mukhena vimuccissati. Kammaṭṭhānaṃ vaṇṇato vā paṭikūlato vā suññato vā upaṭṭhāti . Yathā nāma pūve pacitukāmā itthī madditvā ṭhapitapiṭṭhato yaṃ yaṃ icchati taṃ taṃ pacati, yathā vā pana same bhūmippadese ṭhapitaṃ udakapūraṃ kumbhaṃ yato yato āvijjhanti tato tatova udakaṃ nikkhamati; evameva koṭṭhāsānaṃ paguṇakālato paṭṭhāya tīsu mukhesu ekena mukhena vimuccissati. Ākaṅkhamānassa vaṇṇato, ākaṅkhamānassa paṭikūlato, ākaṅkhamānassa suññato kammaṭṭhānaṃ upaṭṭhahissatiyeva. Ayaṃ ettako uggahasandhi nāma. Imasmiṃ uggahasandhismiṃ ṭhatvā arahattaṃ pattā bhikkhu gaṇanapathaṃ vītivattā.

Yassa pana uggahasandhismiṃ kammaṭṭhānaṃ na upaṭṭhāti, tena kammaṭṭhānaṃ uggahetvā, sace yattha ācariyo vasati, so āvāso sappāyo hoti, iccetaṃ kusalaṃ; no ce, sappāyaṭṭhāne vasitabbaṃ. Vasantena aṭṭhārasa vihāradose (visuddhi. 

从各部分变得熟练的时候开始，他将通过三种方式中的一种获得解脱。修行法会从颜色、可厌性或空性方面显现。就像想要烤面包的女人从准备好的面粉中烤制她想要的东西，或者就像放在平地上装满水的水罐，从任何地方打开都会流出水来；同样地，从各部分变得熟练的时候开始，他将通过三种方式中的一种获得解脱。如果他希望，修行法会从颜色方面显现；如果他希望，会从可厌性方面显现；如果他希望，会从空性方面显现。这就是所谓的掌握阶段。站在这个掌握阶段，获得阿罗汉果的比丘已经超越了计数的范围。
对于那些在掌握阶段修行法不显现的人，他应该学习修行法，如果老师所住的地方适合他，那就很好；如果不适合，他应该住在适合的地方。住下后，他应该避免十八种寺院的过失（清净道论

1.52) vajjetvā pañcaṅgasamannāgate senāsane vasitabbaṃ, sayampi pañcaṅgasamannāgatena bhavitabbaṃ. Tato pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantena rattiṭṭhānaṃ vā divāṭṭhānaṃ vā pavisitvā kammaṭṭhānaṃ manasikātabbaṃ.

Kathaṃ? Ādito tāva heṭṭhā vuttanayeneva anupubbato manasikātabbaṃ, na ekantarikā. Anupubbato manasikaronto hi dvattiṃsapadaṃ nisseṇiṃ padapaṭipāṭiyā akkamanto pāsādaṃ āruyha pāsādānisaṃsaṃ anubhavanakapuriso viya ‘kesā lomā’ti paṭipāṭiyā kammaṭṭhānaṃ manasikaronto kammaṭṭhānato ca na parihāyati, pāsādānisaṃsasadise ca nava lokuttaradhamme anubhavati. Anupubbato manasikarontenāpi ca nātisīghato nātisaṇikato manasikātabbaṃ. Atisīghato manasikarontassa hi kiñcāpi kammaṭṭhānaṃ paguṇaṃ hoti, avibhūtaṃ pana hoti. Tattha opammaṃ heṭṭhā vuttameva.

Atisaṇikato manasikarontassa kammaṭṭhānaṃ pariyosānaṃ na gacchati, antarāva osakkitabbaṃ hoti. Yathā hi puriso tiyojanaṃ maggaṃ sāyaṃ kacchaṃ bandhitvā paṭipanno nikkhantaṭṭhānato paṭṭhāya sītalacchāyaṃ disvā vissamati, ramaṇīyaṃ vālikatalaṃ disvā piṭṭhiṃ pasāreti, vanapokkharaṇiṃ disvā pānīyaṃ pivati nhāyati, pabbataṃ disvā āruyha pabbatarāmaṇeyyakaṃ passati, taṃ antarāyeva sīho vā byaggho vā dīpi vā hanati, corā vā pana viluppanti ceva hananti ca; evameva atisaṇikaṃ manasikarontassa kammaṭṭhānaṃ pariyosānaṃ na gacchati, antarāva osakkitabbaṃ hoti.

Tasmā nātisīghaṃ nātisaṇikaṃ ekadivasaṃ tiṃsavāre manasikātabbaṃ; pātova dasa vāre, majjhanhike dasavāre, sāyanhe dasa vāre sajjhāyo kātabbo, no kātuṃ na vaṭṭati. Yathā hi pātova uṭṭhāya mukhaṃ no dhovituṃ na vaṭṭati, khādanīyaṃ bhojanīyaṃ no khādituṃ no bhuñjituṃ na vaṭṭati; etaṃ pana vaṭṭeyya; idameva ekantena no kātuṃ na vaṭṭati; karonto mahantaṃ atthaṃ gahetvā tiṭṭhati. Yathā hi ekassa purisassa tīṇi khettāni; ekaṃ khettaṃ aṭṭhakumbhaṃ deti, ekaṃ soḷasa, ekaṃ dvattiṃsa; tena tīṇipi khettāni paṭijaggituṃ asakkontena dve chaḍḍetvā ekaṃ dvattiṃsakumbhadāyakameva paṭijaggitabbaṃ; tattheva kasanavapananiddānādīni kātabbāni; tadevassa itaresu dvīsu uṭṭhānakadāyaṃ dassati; evameva sesaṃ mukhadhovanādikammaṃ chaḍḍetvāpi ettheva kammaṃ kātabbaṃ, no kātuṃ na vaṭṭati. Karonto mahantaṃ atthaṃ gaṇhitvā tiṭṭhatīti ettāvatā majjhimā paṭipadā nāma kathitā.

Evaṃ paṭipannenāpi vikkhepo paṭibāhitabbo. Kammaṭṭhānañhi vissajjetvā citte bahiddhā vikkhepaṃ gacchante kammaṭṭhānato parihāyati, vaṭṭabhayaṃ samatikkamituṃ na sakkoti. Yathā hi eko puriso sahassuddhāraṃ sādhetvā vaḍḍhiṃ labhitvā addhānaṃ paṭipanno antarāmagge kumbhīlamakaragāharakkhasasamuṭṭhitāya gambhīragirikandarāya upari atthataṃ ekapadikaṃ daṇḍakasetuṃ āruyha gacchanto akkamanapadaṃ vissajjetvā ito cito ca olokento paripatitvā kumbhīlādibhattaṃ hoti, evameva ayampi kammaṭṭhānaṃ vissajjetvā sacitte bahiddhā vikkhepaṃ gacchante kammaṭṭhānato parihāyati, vaṭṭabhayaṃ samatikkamituṃ na sakkoti.


从部分的熟练开始，在三种场合中应当待在适合的地方，自己也应当在适合的地方生存。然后，在用餐后，返回到静处或白天的静处，应该专注于修行法。
如何做到呢？首先，应该根据前面所说的逐步进行专注，而不是间断。逐步专注的人，就像一个人从三十个步骤中，逐步走上楼梯，体验到楼梯的好处，像“头发、体毛”一样，按照步骤专注于修行法，并且从修行法中不退失，像体验到楼梯的好处一样，体验到新的超凡法。逐步专注的人也不应过于急促或缓慢。过于急促的专注，虽然修行法会变得熟练，但却不够细致。这里的比喻如前所述。
过于缓慢的专注，则无法达到修行的圆满，反而会产生中断。就像一个人走在三十步的路上，晚上系好裤子，看到凉爽的阴影而停下来，看到美丽的沙滩而放松，看到森林的水潭而饮水、洗澡，看到山脉而攀登，看到山的美景而欣赏，但在这个过程中，狮子、老虎或者其他猛兽会突然袭来，或者盗贼会出现；同样地，过于缓慢的专注会导致修行的圆满无法实现，反而会产生中断。
因此，应该在一个日子里，不要过于急促也不要过于缓慢地专注三十次；早晨十次，中午十次，傍晚十次，应该进行修行，而不是不去做。就像早晨起床时，脸不能不洗，食物不能不吃、不能不享用；但这可以做；这一点上完全不能不做；在做的时候要把重要的事情抓住。就像一个人有三块田地；一块田给八个水罐，一块给十六个，一块给三十个；因此，三块田都无法照顾的情况下，应该放弃两块，专注于一块三十个水罐的田地；在那里应该进行耕作、播种等；同样地，其他两块田的事情也要放弃，专注于这里的修行，不应不去做。做的时候要把重要的事情抓住。
因此，以上就是中道的修行方式。
即使在这样修行的人中，也应当避免分散心念。因为如果放弃修行法，心就会向外分散，从而失去对修行法的专注，无法超越轮回的恐惧。就像一个人努力获得千次的解脱，获得了增长，走上了道路，遇到深渊、魔鬼、鬼神的阻碍，向上攀登，放弃了不动的状态，四处观察，周围的事物都变得模糊，最终成为了魔鬼的食物；同样地，如果放弃修行法，心就会向外分


Tatridaṃ opammasaṃsandanaṃ – purisassa sahassuddhāraṃ sādhetvā vaḍḍhiṃ laddhakālo viya hi imassa bhikkhuno ācariyasantike kammaṭṭhānassa uggahitakālo; antarā gambhīragirikandarā viya saṃsāro; tassa kumbhīlādīhi daṭṭhakālo viya vaṭṭamūlakāni mahādukkhāni; ekapadikadaṇḍakasetu viya imassa bhikkhuno sajjhāyavīthi; tassa purisassa ekapadikaṃ daṇḍakasetuṃ āruyha akkamanapadaṃ vissajjetvā ito cito ca olokentassa paripatitvā kumbhīlādīnaṃ bhattabhāvaṃ āpannakālo viya imassa bhikkhuno kammaṭṭhānaṃ vissajjetvā bahiddhā vikkhittacittassa kammaṭṭhānato parihāyitvā vaṭṭabhayaṃ samatikkamituṃ asamatthabhāvo veditabbo.

Tasmā kesā manasikātabbā. Kese manasikaritvā cittuppādassa bahiddhā vikkhepaṃ paṭibāhitvā suddhacitteneva ‘lomā nakhā dantā taco’ti manasikātabbaṃ. Evaṃ manasikaronto kammaṭṭhānato na parihāyati, vaṭṭabhayaṃ samatikkamati. Opammaṃ panettha tadeva parivattetvā veditabbaṃ. Sahassuddhāraṃ sādhetvā vaḍḍhiṃ labhitvā chekassa purisassa daṇḍakasetuṃ āruyha nivāsanapārupanaṃ saṃvidhāya dhātupatthaddhakāyaṃ katvā sotthinā paratīragamanaṃ viya chekassa bhikkhuno kese manasikaritvā cittuppādassa bahiddhā vikkhepaṃ paṭibāhitvā suddhacitteneva ‘lomā nakhā dantā taco’ti manasikarontassa kammaṭṭhānato aparihāyitvā vaṭṭabhayaṃ samatikkamanaṃ veditabbaṃ.

Evaṃ bahiddhā vikkhepaṃ paṭibāhantenāpi heṭṭhā vuttanayeneva paṇṇattiṃ samatikkamanato manasikātabbaṃ. ‘Kesā lomā’ti paṇṇattiṃ vissajjetvā ‘paṭikūlaṃ paṭikūla’nti sati ṭhapetabbā. Paṭhamaṃyeva pana paṭikūlato na upaṭṭhāti . Yāva na upaṭṭhāti tāva paṇṇatti na vissajjetabbā. Yadā upaṭṭhāti tadā paṇṇattiṃ vissajjetvā ‘paṭikūla’nti manasikātabbaṃ. Karontena ca heṭṭhā vuttanayeneva pañcahākārehi paṭikūlato manasikātabbā. Tacapañcakasmiñhi vaṇṇasaṇṭhānagandhāsayokāsavaseneva pañcavidhampi pāṭikūlyaṃ labbhati. Sesesupi yaṃ yaṃ labbhati, tassa tassa vasena manasikāro pavattetabbo.

Tattha kesādayo pañca koṭṭhāsā subhanimittaṃ rāgaṭṭhāniyaṃ iṭṭhārammaṇanti saṅkhaṃ gatā. Ye keci rajjanakasattā nāma, sabbe te imesu pañcasu koṭṭhāsesu rajjanti. Ayaṃ pana bhikkhu mahājanassa rajjanaṭṭhāne ‘paṭikūla’nti appanaṃ pāpeti. Tattha appanāppattito paṭṭhāya parato akilamantova appanaṃ pāpuṇāti.

Tatridaṃ opammaṃ – yathā hi cheko dhanuggaho rājānaṃ ārādhetvā satasahassuṭṭhānakaṃ gāmavaraṃ labhitvā sannaddhapañcāvudho tattha gacchanto antarāmagge dvattiṃsa core disvā tesu pañcacorajeṭṭhake ghāteyya; tesaṃ ghātitakālato paṭṭhāya tesu dve ekamaggaṃ paṭipajjamānā nāma na honti; evaṃsampadamidaṃ daṭṭhabbaṃ. Dhanuggahassa rājānaṃ ārādhetvā gāmavaraṃ laddhakālo viya hi imassa bhikkhuno ācariyasantike kammaṭṭhānaṃ uggahetvā ṭhitakālo; dvattiṃsa corā viya dvattiṃsa koṭṭhāsā; pañca corajeṭṭhakā viya kesādayo pañca; corajeṭṭhakānaṃ ghātitakālo viya imassa bhikkhuno sabbasattānaṃ rajjanaṭṭhāne tacapañcake ‘paṭikūla’nti appanāya pāpitakālo; sesacorānaṃ pāṇippahāreneva palāyitakālo viya sesakoṭṭhāsesu akilamantasseva appanāppatti veditabbā.


这里的比喻是——就像一个人通过千次的努力获得了增长，获得了时间，像这个比丘在老师的指导下掌握修行法的时间；在深渊与山谷之间，像轮回；他像被大象等猛兽所围困，遭遇巨大的痛苦；像一个人攀登单一的桥梁，修行的道路；这个人像攀登单一的桥梁，放弃了不动的状态，四处观察，最终变得像被猛兽所捕获；同样地，这个比丘在修行法中放弃了专注，心向外分散，无法超越轮回的恐惧。
因此，应该专注于头发。专注于头发，避免心的外散，专注于纯净的心，思考“体毛、指甲、牙齿、皮肤”。这样专注于修行法，就不会退失，能够超越轮回的恐惧。这里的比喻应当理解为相同的。通过千次的努力获得增长，像一个人攀登桥梁，准备好住所，设定目标，像一个有智慧的人，专注于头发，避免心的外散，专注于纯净的心，思考“体毛、指甲、牙齿、皮肤”，这样专注于修行法，就能够超越轮回的恐惧。
即使在避免心的外散的情况下，也应当根据前面所说的逐步超越修行法。放弃“头发、体毛”的概念，保持“可厌”的概念。最初是不可厌的，不应当放弃。只要不放弃的情况下，概念不应当被放弃。当概念出现时，应该放弃概念，思考“可厌”。在进行时，也应当根据前面所说的五种方式来思考可厌。因为在这五种中，能够获得五种可厌。
在这里，头发等五个部分被称为美的对象，是欲望的根源。所有的感官生物都在这五个部分中被吸引。而这个比丘在众人的吸引之地，产生了“可厌”的概念。在那里，从吸引的地方开始，便能够获得“可厌”的概念。
这里的比喻是——就像一个弓箭手，通过努力获得了百个优质的村庄，准备好五种武器，前往那里，遇到三十个盗贼，看到他们，便在这些盗贼的首领中进行攻击；从他们被击杀的时刻开始，那两者便不会再在同一条路上行走；同样地，这也是应当被理解的。通过弓箭手的努力获得村庄的时间，像这个比丘在老师的指导下掌握修行法的时间；三十个盗贼就像三十个部分；五个盗贼的首领就像头发等五个部分；在盗贼首领被击杀的时刻，便是在所有生物的吸引之地，产生“可厌”的概念；其他的盗贼则会逃跑，便被理解为在其他部分中获得的吸引。


Evaṃ paṇṇattiṃ samatikkamantena ca anupubbamuñcanato manasikāro pavattetabbo – kese manasikarontena manasikaronteneva kesesu sāpekkhena hutvā lomesu sati pesetabbā. Yāva lomā na upaṭṭhahanti tāva ‘kesā kesā’ti manasikātabbā. Yadā pana lomā upaṭṭhahanti tadā kese vissajjetvā lomesu sati upaṭṭhapetabbā. Evaṃ nakhādīsupi manasikāro pavattetabbo.

Tatridaṃ opammaṃ – yathā hi jalūkā gacchamānā yāva purato patiṭṭhaṃ na labhati tāva pacchato naṅguṭṭhena gahitaṭṭhānaṃ na muñcati; yadā pana purato patiṭṭhaṃ labhati tadā naṅguṭṭhaṃ ukkhipitvā mukhena gahitaṭṭhāne ṭhapeti; evameva kese manasikarontena manasikaronteneva kesesu sāpekkhena hutvā lomesu sati pesetabbā. Yāva lomā na upaṭṭhahanti tāva ‘kesā kesā’ti manasikātabbā. Yadā lomā upaṭṭhahanti tadā kese vissajjetvā lomesu sati upaṭṭhapetabbā. Evaṃ nakhādīsupi manasikāro pavattetabbo.

Evaṃ pavattentena appanā hotīti vuttamanasikārakosallaṃ sampādetabbaṃ. Kathaṃ? Idañhi appanākammaṭṭhānaṃ manasikarontassa appanaṃ pāpuṇāti; paṭhamaṃyeva tāva na upaṭṭhāti; anamataggasmiñhi saṃsāravaṭṭe ca nānārammaṇesu vaḍḍhitaṃ cittaṃ ‘kesā’ti āvajjitamatte sajjhāyasotānusārena gantvā matthaluṅge patiṭṭhāti. ‘Matthaluṅga’nti āvajjitamatte sajjhāyasotānusārena āgantvā kesesu patiṭṭhāti. Manasikarontassa manasikarontassa pana so so koṭṭhāso upaṭṭhāti. Sati samādhināpi tiṭṭhamānā pavattati. Tena yo yo koṭṭhāso adhikataraṃ upaṭṭhāti tattha tattha dviguṇena yogaṃ katvā appanā pāpetabbā. Evaṃ appanāya pāpitakālato paṭṭhāya sesakoṭṭhāsesu akilamanto appanaṃ pāpeti. Tattha tālavanamakkaṭova opammaṃ.

Apicettha evampi yojanā veditabbā – dvattiṃsatālakasmiñhi tālavane makkaṭo paṭivasati. Taṃ gahetukāmo luddo koṭiyaṃ ṭhitatālamūle ṭhatvā ukkuṭṭhimakāsi. Mānajātiko makkaṭo taṃ taṃ tālaṃ laṅghitvā pariyantatāle aṭṭhāsi. Luddo tatthapi gantvā ukkuṭṭhimakāsi. Makkaṭo puna tatheva purimatāle patiṭṭhāsi. So aparāparaṃ anubandhiyamāno kilamanto tassa tasseva tālassa mūle ṭhatvā ukkuṭṭhukkuṭṭhikāle uṭṭhahitvā gacchanto gacchanto atikilamanto ekassa tālassa makuḷapaṇṇasūciṃ daḷhaṃ gahetvā dhanukoṭiyā vijjhitvā gaṇhantopi na palāyati.

Tattha dvattiṃsa tālā viya dvattiṃsa koṭṭhāsā; makkaṭo viya cittaṃ; luddo viya yogāvacaro; luddena tālamūle ṭhatvā ukkuṭṭhikāle mānajātikassa makkaṭassa palāyitvā pariyantakoṭiyaṃ ṭhitakālo viya anamatagge saṃsāravaṭṭe ca nānārammaṇesu vaḍḍhitacittassa ‘kesā’ti āvajjitamatte sajjhāyasotānusārena gantvā matthaluṅge patiṭṭhānaṃ; pariyantakoṭiyaṃ ṭhatvā ukkuṭṭhe orimakoṭiṃ āgamanakālo viya ‘matthaluṅga’nti āvajjitamatte sajjhāyasotānusārena gantvā kesesu patiṭṭhānaṃ; aparāparaṃ anubandhiyamānassa kilamantassa ukkuṭṭhukkuṭṭhiṭṭhāne uṭṭhānakālo viya manasikarontassa manasikarontassa tasmiṃ tasmiṃ koṭṭhāse upaṭṭhahante satiyā patiṭṭhāya patiṭṭhāya gamanaṃ; dhanukoṭiyā vijjhitvā gaṇhantassāpi apalāyanakālo viya yo koṭṭhāso adhikataraṃ upaṭṭhāti, tasmiṃ dviguṇaṃ manasikāraṃ katvā appanāya pāpanaṃ.


这样超越概念时,应该逐步放开地进行专注 - 专注于头发时,应该对头发保持兴趣,同时将注意力转向体毛。只要体毛还没有显现,就应该继续专注"头发,头发"。当体毛显现时,就应该放开头发,将注意力集中在体毛上。同样地,也应该专注于指甲等。
这里有一个比喻 - 就像水蛭在移动时,只要前面还没有找到立足点,就不会放开尾部抓住的地方;当前面找到立足点时,就会抬起尾部,用嘴抓住新的地方。同样地,专注于头发时,应该对头发保持兴趣,同时将注意力转向体毛。只要体毛还没有显现,就应该继续专注"头发,头发"。当体毛显现时,就应该放开头发,将注意力集中在体毛上。同样地,也应该专注于指甲等。
这样进行时会达到禅那,因此应该完善所说的专注技巧。怎么做呢?对于专注于这个禅那修行法的人,会达到禅那;但一开始并不会显现。因为在无始的轮回中,心已经习惯于各种对象,当想到"头发"时,就会按照修习的顺序到达大脑。当想到"大脑"时,又会按照修习的顺序回到头发。但是不断专注时,那个部分就会显现。正念和定力也会持续。因此,哪个部分更加显现,就应该在那里加倍努力达到禅那。从达到禅那的时候开始,在其他部分也能轻松达到禅那。这里可以用棕榈树林中的猴子作为比喻。
这里还可以这样理解 - 在有三十二棵棕榈树的树林中住着一只猴子。想要捕捉它的猎人站在最边缘的树下大喊。有傲慢性格的猴子跳到最远的树上。猎人又去那里大喊。猴子又跳回原来的树上。它被反复追赶,疲惫不堪,每次猎人在树下大喊时就会跳起来,最后筋疲力尽,紧紧抓住一棵树的嫩叶尖,即使被弓箭射中也不逃跑。
这里,三十二棵棕榈树就像三十二个身体部分;猴子就像心;猎人就像修行者;猎人站在树下大喊时,傲慢的猴子逃到最远的树上,就像在无始轮回中习惯于各种对象的心,当想到"头发"时,就会按照修习的顺序到达大脑;从最远的树上回到最近的树,就像当想到"大脑"时,又会按照修习的顺序回到头发;被反复追赶疲惫不堪时每次大喊就跳起来,就像不断专注时,在每个部分显现时正念就会建立;即使被弓箭射中也不逃跑,就像哪个部分更加显现,就在那里加倍努力达到禅那。


Tattha appanāya pāpitakālato paṭṭhāya sesakoṭṭhāsesu akilamantova appanaṃ pāpessati. Tasmā ‘paṭikūlaṃ paṭikūla’nti punappunaṃ āvajjitabbaṃ samannāharitabbaṃ, takkāhataṃ vitakkāhataṃ kātabbaṃ. Evaṃ karontassa cattāro khandhā paṭikūlārammaṇā honti, appanaṃ pāpuṇāti. Pubbabhāgacittāni parikammaupacārasaṅkhātāni savitakkasavicārānīti sabbaṃ heṭṭhā vuttasadisameva. Ekaṃ pana koṭṭhāsaṃ manasikarontassa ekameva paṭhamajjhānaṃ nibbattati. Pāṭiyekkaṃ manasikarontassa dvattiṃsa paṭhamajjhānāni nibbattanti. Hatthe gahitapañhāvatthu pākatikameva.

So taṃ nimittanti so bhikkhu taṃ kammaṭṭhānanimittaṃ. Āsevatīti sevati bhajati. Bhāvetīti vaḍḍheti. Bahulīkarotīti punappunaṃ karoti. Svāvatthitaṃ vavatthapetīti suvavatthitaṃ karoti. Bahiddhā kāye cittaṃ upasaṃharatīti evaṃ katvā bahiddhā parassa kāye attano cittaṃ upasaṃharati ṭhapeti peseti.

Atthissa kāyeti atthi assa kāye. Ajjhattabahiddhākāye cittaṃ upasaṃharatīti kālena attano kālena paresaṃ kāye cittaṃ upanāmeti. Atthikāyeti idaṃ yasmā na ekantena attano kāyo nāpi parasseva kāyo adhippeto, tasmā vuttaṃ. Ettha pana attano jīvamānakasarīre ‘paṭikūla’nti parikammaṃ karontassa appanāpi upacārampi jāyati. Parassa jīvamānakasarīre ‘paṭikūla’nti manasikarontassa neva appanā jāyati, na upacāraṃ. Nanu ca dasasu asubhesu ubhayampetaṃ jāyatīti? Āma, jāyati. Tāni hi anupādinnakapakkhe ṭhitāni. Tasmā tattha appanāpi upacārampi jāyati. Idaṃ pana upādinnakapakkhe ṭhitaṃ. Tenevettha ubhayampetaṃ na jāyati. Asubhānupassanāsaṅkhātā pana vipassanābhāvanā hotīti veditabbā. Imasmiṃ pabbe kiṃ kathitanti? Samathavipassanā kathitā.

Idānettha evaṃ sabbaṃ manasikārasādhāraṇaṃ pakiṇṇakaṃ veditabbaṃ. Etesañhi –

Nimittato lakkhaṇato, dhātuto atha suññato;

Khandhādito ca viññeyyo, kesādīnaṃ vinicchayo.

Tattha ‘nimittato’ti dvattiṃsākāre saṭṭhisataṃ nimittāni, yesaṃ vasena yogāvacaro dvattiṃsākāraṃ koṭṭhāsato pariggaṇhāti, seyyathidaṃ – kesassa vaṇṇanimittaṃ, saṇṭhānanimittaṃ, disānimittaṃ, okāsanimittaṃ, paricchedanimittanti pañca nimittāni honti. Lomādīsupi eseva nayo.

‘Lakkhaṇato’ti dvattiṃsākāre aṭṭhavīsatisataṃ lakkhaṇāni honti, yesaṃ vasena yogāvacaro dvattiṃsākāraṃ lakkhaṇato manasikaroti, seyyathidaṃ – kese thaddhattalakkhaṇaṃ, ābandhattalakkhaṇaṃ, uṇhattalakkhaṇaṃ, vitthambhanalakkhaṇanti cattāri lakkhaṇāni honti. Lomādīsupi eseva nayo.

‘Dhātuto’ti dvattiṃsākāre ‘‘catudhāturo ayaṃ, bhikkhu, puriso’’ti vuttāsu dhātūsu aṭṭhavīsatisataṃ dhātuyo honti, yāsaṃ vasena yogāvacaro dvattiṃsākāraṃ dhātuto pariggaṇhāti, seyyathidaṃ – kese kakkhaḷatā pathavīdhātu, ābandhanatā āpodhātu, uṇhatā tejodhātu, vitthambhanatā vāyodhātūti catasso dhātuyo honti. Lomādīsupi eseva nayo.

‘Suññato’ti dvattiṃsākāre channavuti suññatā honti, yāsaṃ vasena yogāvacaro dvattiṃsākāraṃ suññato vipassati, seyyathidaṃ – kesā suññā attena vā attaniyena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā avipariṇāmadhammena vāti. Kese tāva attasuññatā, attaniyasuññatā, niccabhāvasuññatāti tisso suññatā honti. Lomādīsupi eseva nayo.


从达到禅那的时间开始，在其他部分中也能轻松达到禅那。因此，应该不断地思考“可厌，可厌”，不断地收集、分析、思考。这样做时，四个聚合会成为可厌的对象，从而达到禅那。早期的心是被称为准备心的，具有思考和分析的特征，都是如前所述的。专注于一个部分时，只有一个初禅会产生。专注于多个部分时，会产生三十个初禅。手中抓住的对象是显而易见的。
这个比丘专注于这个修行法的对象。专注的意思是追求和依赖。发展是增长。反复做是再次进行。稳定是稳定地进行。外在的心集中在身体上，像这样做时，外在的心会集中在他人的身体上。
“这身体是存在的”，这句话的意思是“在身体中存在”。在内外的身体上集中注意力时，随着时间的推移，自己的身体和他人的身体的心会被引导。这里的“存在身体”是因为既不是完全指向自己的身体，也不是完全指向他人的身体，因此这样说。在这里，专注于自己活着的身体时，思考“可厌”，即使在禅那中也会产生准备心。而在他人的活着的身体上思考“可厌”时，则不会产生禅那，也不会产生准备心。难道在十种不净中，这两者都会产生吗？是的，会产生。因为它们是没有依附的部分。因此，在那里即使在禅那中也会产生准备心。而这里是依附的部分。因此，在这里两者都不会产生。被称为不净的观察的禅修应当被理解为是观察的开发。在这一部分中说了什么呢？说的是止观。
现在这里应当理解为所有专注的共同特征。这些特征是 -
从象征、特征、元素到空无；
从聚合到可知，头发等的判断。
这里的“从象征”是指在三十种形式中，有六十种象征，依靠这些象征，修行者从三十种形式中进行归纳，例如 - 头发的颜色象征、位置象征、方向象征、空间象征、界限象征等五种象征。体毛等也是如此。
“从特征”是指在三十种形式中，有二十八种特征，依靠这些特征，修行者从三十种形式中进行归纳，例如 - 头发的干燥特征、束缚特征、温暖特征、扩展特征等四种特征。体毛等也是如此。
“从元素”是指在三十种形式中，有二十八种元素，依靠这些元素，修行者从三十种形式中进行归纳，例如 - 头发的粗糙属于地元素，束缚属于水元素，温暖属于火元素，扩展属于风元素等四种元素。体毛等也是如此。
“从空无”是指在三十种形式中，有六十种空无，依靠这些空无，修行者从三十种形式中进行观察，例如 - 头发是空无的，无论是自身的空无，还是他人的空无，或是永恒的空无，或是无常的空无，或是永恒不变的法等。头发的空无、他人的空无、永恒存在的空无等三种空无。体毛等也是如此。


‘Khandhādito’ti dvattiṃsākāre kesādīsu khandhādivasena pariggayhamānesu kesā kati khandhā honti, kati āyatanāni, kati dhātuyo, kati saccāni, kati satipaṭṭhānānītiādinā nayena pettha vinicchayo viññātabbo.

357. Evaṃ ajjhattādibhedato tividhena kāyānupassanaṃ vitthārato dassetvā idāni ‘‘kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno’’tiādīni padāni bhājetvā dassetuṃ anupassītiādi āraddhaṃ. Tattha yāya anupassanāya kāyānupassī nāma hoti, taṃ dassetuṃ tattha katamā anupassanā? Yā paññā pajānanātiādi vuttaṃ. Ātāpītiādīsupi eseva nayo.

Tattha paññā pajānanātiādīni heṭṭhā cittuppādakaṇḍavaṇṇanāyaṃ (dha. sa. aṭṭha. 16) vuttanayeneva veditabbāni. Upetotiādīni sabbāni aññamaññavevacanāni. Apica āsevanavasena upeto, bhāvanāvasena suṭṭhu upetoti samupeto. Upāgato samupāgato, upapanno sampannoti imesupi dvīsu dukesu ayameva nayo. Bahulīkāravasena pana samannāgatoti evamettha yojanā veditabbā. Iminā ātāpena upetoti ādīsupi eseva nayo.

Viharatīti pade ‘tattha katamo vihāro’ti pucchaṃ akatvā puggalādhiṭṭhānāya desanāya desento iriyatītiādimāha. Tassattho – catunnaṃ iriyāpathānaṃ aññatarasamaṅgībhāvato iriyati. Tehi iriyāpathacatukkehi kāyasakaṭavattanena vattati. Ekaṃ iriyāpathadukkhaṃ aparena iriyāpathena bādhitvā ciraṭṭhitikabhāvena sarīrakkhanato pāleti. Ekasmiṃ iriyāpathe asaṇṭhahitvā sabbiriyāpathavatanato yapeti. Tena tena iriyāpathena tathā tathā kāyassa yāpanato yāpeti. Cirakālavattāpanato carati. Iriyāpathena iriyāpathaṃ vicchinditvā jīvitaharaṇato viharati.

362.Sveva kāyo lokoti yasmiṃ kāye kāyānupassī viharati, sveva kāyo lujjanapalujjanaṭṭhena loko. Yasmā panassa kāye pahīyamānaṃ abhijjhādomanassaṃ vedanādīsupi pahīyati eva, tasmā pañcapi upādānakkhandhā lokoti vuttaṃ.

Santātiādīsupi nirodhavasena santatāya santā. Bhāvanāya samitattā samitā. Vatthupariññāya appavattivūpasamavasena vūpasantā. Nirodhasaṅkhātaṃ atthaṃ gatāti atthaṅgatā. Punappunaṃ nibbattiyā paṭibāhitattā ativiya atthaṃ gatāti abbhatthaṅgatā. Appitāti vināsitā, appavattiyaṃ ṭhapitātipi attho. Byappitāti suvināsitā, ativiya appavattiyaṃ ṭhapitātipi attho. Yathā puna na anvassavanti evaṃ sositattā sositā. Suṭṭhu sositāti visositā, sukkhāpitāti attho. Vigatantā katāti byantī katā. Ettha ca anupassanāya kammaṭṭhānavihārena kammaṭṭhānikassa kāyapariharaṇaṃ, ātāpena sammappadhānaṃ, satisampajaññena kammaṭṭhānapariharaṇūpāyo; satiyā vā kāyānupassanāvasena paṭiladdho samatho, sampajaññena vipassanā, abhijjhādomanassavinayena bhāvanāphalaṃ vuttanti veditabbaṃ.

Kāyānupassanāniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.

Vedanānupassanāniddesavaṇṇanā



"从聚合等"是指在三十二种形式中，通过头发等的聚合等方式进行归纳时，头发是多少聚合，多少处，多少界，多少谛，多少念处等，应该以这种方式理解判断。
这样从内在等三种方式详细地展示了身随观后，现在为了解释"身随观而住，精进、正知"等词语，开始了"随观"等的解释。其中，为了说明通过哪种随观成为身随观，说了"什么是随观？就是智慧、了知"等。对于"精进"等也是同样的方法。
其中"智慧、了知"等应该按照前面心生起章节的解释来理解。"具足"等都是同义词。此外，通过修习而具足，通过修行而善巧具足就是完全具足。接近、完全接近，达到、完全达到，这两对词也是同样的道理。通过反复练习而成就，应该这样理解这里的联系。对于"通过这种精进而具足"等也是同样的方法。
对于"住"这个词，没有问"什么是住"，而是从人的角度来解释，说了"行走"等。其意思是 - 因为具备四种姿势中的任何一种而行走。通过这四种姿势来转动身体的车轮而运转。通过另一种姿势来克服一种姿势的痛苦，为了长时间保持而保护身体。不停留在一种姿势上，而是通过所有姿势的转换来维持。通过这样那样的姿势来维持身体。因为长时间的维持而行走。通过一种姿势切断另一种姿势来维持生命而住。
"这个身体就是世界"，在这个身体上随观身体，这个身体因为破坏和毁灭的本质就是世界。因为在身体上断除的贪忧在受等上也同样断除，所以说五取蕴是世界。
在"平静"等词中，因为灭尽而平静。因为修行而平息。因为对所缘的遍知而止息。达到了被称为灭尽的目标而消失。因为阻止再次生起而完全消失。"安置"意味着被摧毁，也意味着被置于不再生起的状态。"完全安置"意味着被彻底摧毁，也意味着被完全置于不再生起的状态。因为像不再流动那样被干涸而枯竭。完全枯竭意味着干燥。"被终结"意味着被终止。这里应该理解，通过随观而以修行法的方式维护身体，通过精进而正确努力，通过正念和正知而维护修行法的方法；或者通过正念而获得身随观的止，通过正知而获得观，通过断除贪忧而获得修行的果实。
身随观的解释完毕。
受随观的解释

363. Vedanānupassanāniddesepi heṭṭhā vuttasadisaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ. Sukhaṃ vedanaṃ vedayamānotiādīsu pana sukhaṃ vedananti kāyikaṃ vā cetasikaṃ vā sukhaṃ vedanaṃ vedayamāno ‘ahaṃ sukhaṃ vedanaṃ vedayāmī’ti pajānātīti attho. Tattha kāmaṃ uttānaseyyakāpi dārakā thaññapivanādikāle sukhaṃ vedayamānā ‘sukhaṃ vedanaṃ vedayāmā’ti pajānanti, na panetaṃ evarūpaṃ jānanaṃ sandhāya vuttaṃ. Evarūpañhi jānanaṃ sattūpaladdhiṃ nappajahati, sattasaññaṃ na ugghāṭeti, kammaṭṭhānaṃ vā satipaṭṭhānabhāvanā vā na hoti. Imassa pana bhikkhuno jānanaṃ sattūpaladdhiṃ pajahati, sattasaññaṃ ugghāṭeti, kammaṭṭhānañceva satipaṭṭhānabhāvanā ca hoti. ‘Idañhi ko vedayati, kassa vedanā, kiṃ kāraṇā vedanā’ti evaṃ sampajānavediyanaṃ sandhāya vuttaṃ.

Tattha ko vedayatīti? Na koci satto vā puggalo vā vedayati. Kassa vedanāti? Na kassaci sattassa vā puggalassa vā vedanā. Kiṃ kāraṇā vedanāti? Vatthuārammaṇā ca panesā vedanā. Tasmā esa evaṃ pajānāti – ‘taṃ taṃ sukhādīnaṃ vatthuṃ ārammaṇaṃ katvā vedanāva vedayati; taṃ pana vedanāpavattiṃ upādāya ‘ahaṃ vedayāmī’ti vohāramattaṃ hotī’ti. Evaṃ vatthuṃ ārammaṇaṃ katvā vedanāva vedayatīti sallakkhento ‘esa sukhaṃ vedanaṃ vedayāmī’ti pajānātīti veditabbo, cittalapabbate aññataro thero viya.

Thero kira aphāsukakāle balavavedanāya nitthunanto aparāparaṃ parivattati. Tameko daharo āha – ‘‘kataraṃ vo, bhante, ṭhānaṃ rujatī’’ti? ‘‘Āvuso, pāṭiyekkaṃ rujanaṭṭhānaṃ nāma natthi; vatthuṃ ārammaṇaṃ katvā vedanāva vedayatī’’ti. ‘‘Evaṃ jānanakālato paṭṭhāya adhivāsetuṃ vaṭṭati no, bhante’’ti. ‘‘Adhivāsemi, āvuso’’ti. ‘‘Adhivāsanā, bhante, seyyo’’ti. Thero adhivāsesi. Vāto yāva hadayā phālesi. Mañcake antāni rāsīkatāni ahesuṃ. Thero daharassa dassesi – ‘‘vaṭṭatāvuso, ettakā adhivāsanā’’ti? Daharo tuṇhī ahosi. Thero vīriyasamādhiṃ yojetvā sahapaṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇitvā samasīsī hutvā parinibbāyi.

Yathā ca sukhaṃ, evaṃ dukkhaṃ…pe… nirāmisaṃ adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vedayamāno ‘nirāmisaṃ adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vedayāmī’’ti pajānāti. Iti bhagavā rūpakammaṭṭhānaṃ kathetvā arūpakammaṭṭhānaṃ kathento vedanāvasena kathesi. Duvidhañhi kammaṭṭhānaṃ – rūpakammaṭṭhānaṃ arūpakammaṭṭhānañca; rūpapariggaho arūpapariggahotipi etadeva vuccati. Tattha bhagavā rūpakammaṭṭhānaṃ kathento saṅkhepamanasikāravasena vā vitthāramanasikāravasena vā catudhātuvavatthānaṃ kathesi. Tadubhayampi visuddhimagge sabbākārato dassitameva.

Arūpakammaṭṭhānaṃ pana kathento yebhuyyena vedanāvasena kathesi. Tividho hi arūpakammaṭṭhāne abhiniveso – phassavasena, vedanāvasena, cittavasenāti. Kathaṃ? Ekaccassa hi saṃkhittena vā vitthārena vā pariggahite rūpakammaṭṭhāne tasmiṃ ārammaṇe cittacetasikānaṃ paṭhamābhinipāto taṃ ārammaṇaṃ phusanto uppajjamāno phasso pākaṭo hoti. Ekaccassa taṃ ārammaṇaṃ anubhavantī uppajjamānā vedanā pākaṭā hoti. Ekaccassa taṃ ārammaṇaṃ pariggahetvā vijānantaṃ uppajjamānaṃ viññāṇaṃ pākaṭaṃ hoti.


在受随观的解释中,也应该按照前面所说的方式来理解。在"感受乐受"等中,"乐受"是指当感受身体或心理的乐受时,了知"我正在感受乐受"。虽然躺在摇篮里的婴儿在吸奶等时也会感受乐受,知道"我正在感受乐受",但这里所说的不是这种知道。因为这种知道不能断除对有情的执着,不能破除有情的想法,也不是修行法或念处修行。而这个比丘的知道能断除对有情的执着,能破除有情的想法,是修行法和念处修行。这里是指"是谁在感受?谁的受?为什么有受?"这样正知地感受。
其中,"是谁在感受?"不是任何有情或个人在感受。"谁的受?"不是任何有情或个人的受。"为什么有受?"这受是以所缘为缘而生起的。因此他这样了知 - "以这样那样的乐等为所缘,只是受在感受;而'我感受'只是一种表达方式"。应该理解,他这样观察"只是受以所缘为缘而感受",就是了知"我正在感受乐受",就像锡兰岛(Cittala)山上的一位长老。
据说那位长老在身体不适时,因强烈的痛受而呻吟翻身。一个年轻人问他:"尊者,您哪里痛?"长老说:"朋友,没有特定的痛处,只是受以所缘为缘而感受。""尊者,从知道这一点开始就应该忍受了吧?""是的,朋友,我在忍受。""尊者,忍受是好的。"长老忍受着。风吹到心脏。内脏堆积在床上。长老给年轻人看:"朋友,这样的忍受够了吗?"年轻人沉默了。长老运用精进和定,获得无碍解,证得阿罗汉果,成为同时解脱者而般涅槃。
就像乐受,对于苦受...乃至...无染的不苦不乐受,当感受时了知"我正在感受无染的不苦不乐受"。这样,世尊在讲述色法修行后,又讲述无色法修行,是从受的角度来讲的。修行法有两种:色法修行和无色法修行;也称为色法把握和无色法把握。其中,世尊在讲述色法修行时,是从简略思惟或详细思惟的角度来讲述四界差别。这两种方法在《清净道论》中都有详细说明。
在讲述无色法修行时,主要是从受的角度来讲。因为在无色法修行中有三种入手方式:从触、从受、从心。怎么说呢?有些人在简略或详细地把握了色法修行后,在那个所缘上,心和心所的最初生起,触碰那个所缘而生起的触变得明显。有些人体验那个所缘而生起的受变得明显。有些人把握那个所缘而了知的识变得明显。


Tattha yassa phasso pākaṭo hoti, sopi ‘na kevalaṃ phassova uppajjati; tena saddhiṃ tadevārammaṇaṃ anubhavamānā vedanāpi uppajjati, sañjānamānā saññāpi, cetayamānā cetanāpi, vijānanamānaṃ viññāṇampi uppajjatī’ti phassapañcamakeyeva pariggaṇhāti. Yassa vedanā pākaṭā hoti, sopi ‘na kevalaṃ vedanāva uppajjati; tāya saddhiṃ tadevārammaṇaṃ phusamāno phassopi uppajjati, sañjānanamānā saññāpi, cetayamānā cetanāpi, vijānanamānaṃ viññāṇampi uppajjatī’ti phassapañcamakeyeva pariggaṇhāti. Yassa viññāṇaṃ pākaṭaṃ hoti, sopi ‘na kevalaṃ viññāṇameva uppajjati; tena saddhiṃ tadevārammaṇaṃ phusamāno phassopi uppajjati, anubhavamānā vedanāpi, sañjānanamānā saññāpi, cetayamānā cetanāpi uppajjatī’ti phassapañcamakeyeva pariggaṇhāti.

So ‘ime phassapañcamakā dhammā kiṃnissitā’ti upadhārento ‘vatthunissitā’ti pajānāti. Vatthu nāma karajakāyo; yaṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘idañca pana me viññāṇaṃ etthasitaṃ, etthapaṭibaddha’’nti (dī. ni. 

在那里，若触变得明显，则也应理解为“不仅仅是触生起；与之相应的对象所经历的受也生起，意识所知的想法也生起，心所生起的意图也生起，了知的意识也生起。”因此，触的五种法则被归纳在内。若受变得明显，则也应理解为“不仅仅是受生起；与之相应的对象所触碰的触也生起，意识所知的想法也生起，心所生起的意图也生起，了知的意识也生起。”因此，受的五种法则被归纳在内。若意识变得明显，则也应理解为“不仅仅是意识生起；与之相应的对象所触碰的触也生起，体验的受也生起，意识所知的想法也生起，心所生起的意图也生起。”因此，意识的五种法则被归纳在内。
他在思考“这些触的五种法则是依赖什么呢？”时，了知“是依赖于所缘。”所缘是指色法；因此说“这也是我的意识在这里存在，这里所依附。”

1.235). So atthato bhūtāni ceva upādārūpāni ca. Evamettha vatthu rūpaṃ, phassapañcamakā nāmanti nāmarūpameva passati. Rūpañcettha rūpakkhandho, nāmaṃ cattāro arūpino khandhāti pañcakkhandhamattaṃ hoti. Nāmarūpavinimuttā hi pañcakkhandhā pañcakkhandhavinimuttaṃ vā nāmarūpaṃ natthi.

So ‘ime pañcakkhandhā kiṃhetukā’ti upaparikkhanto ‘avijjādihetukā’ti passati; tato paccayo ceva paccayuppannañca idaṃ; añño satto vā puggalo vā natthi; suddhasaṅkhārapuñjamattamevāti sappaccayanāmarūpavasenava tilakkhaṇaṃ āropetvā vipassanāpaṭipāṭiyā ‘aniccaṃ dukkhaṃ anattā’ti sammasanto vicarati. So ‘ajja ajjā’ti paṭivedhaṃ ākaṅkhamāno tathārūpe divase utusappāyaṃ, puggalasappāyaṃ, bhojanasappāyaṃ, dhammasavanasappāyaṃ vā labhitvā ekapallaṅkena nisinnova vipassanaṃ matthakaṃ pāpetvā arahatte patiṭṭhāti. Evaṃ imesaṃ tiṇṇampi janānaṃ yāva arahattā kammaṭṭhānaṃ kathitaṃ hoti.

Idha pana bhagavā arūpakammaṭṭhānaṃ kathento vedanāvasena kathesi. Phassavasena vā hi viññāṇavasena vā kathiyamānaṃ na pākaṭaṃ hoti, andhakāraṃ viya khāyati. Vedanāvasena pana pākaṭaṃ hoti. Kasmā? Vedanānaṃ uppattipākaṭatāya. Sukhadukkhavedanānañhi uppatti pākaṭā. Yadā sukhaṃ uppajjati, sakalasarīraṃ khobhentaṃ maddantaṃ pharamānaṃ abhisandayamānaṃ satadhotasappiṃ khādāpayantaṃ viya, satapākatelaṃ makkhāpayamānaṃ viya, udakaghaṭasahassena pariḷāhaṃ nibbāpayamānaṃ viya, ‘aho sukhaṃ! Aho sukhanti’! Vācaṃ nicchārayamānameva uppajjati. Yadā dukkhaṃ uppajjati, sakalasarīraṃ khobhentaṃ maddantaṃ pharamānaṃ abhisandayamānaṃ tattaphālaṃ pavesentaṃ viya, vilīnatambalohena āsiñcantaṃ viya, sukkhatiṇavanappatimhi araññe dāruukkākalāpaṃ pakkhipamānaṃ viya ‘aho dukkhaṃ! Aho dukkhanti!’ Vippalāpayamānameva uppajjati. Iti sukhadukkhavedanānaṃ uppatti pākaṭā hoti.

Adukkhamasukhā pana duddīpanā andhakārā avibhūtā. Sā sukhadukkhānaṃ apagame sātāsātapaṭikkhepavasena majjhattākārabhūtā adukkhamasukhā vedanāti nayato gaṇhantassa pākaṭā hoti. Yathā kiṃ? Antarā piṭṭhipāsāṇaṃ āruhitvā palāyantassa migassa anupathaṃ gacchanto migaluddako piṭṭhipāsāṇassa orabhāge aparabhāgepi padaṃ disvā majjhe apassantopi ‘ito āruḷho, ito oruḷho, majjhe piṭṭhipāsāṇe iminā padesena gato bhavissatī’ti nayato jānāti. Evaṃ āruḷhaṭṭhāne padaṃ viya hi sukhāya vedanāya uppatti pākaṭā hoti; oruḷhaṭṭhāne padaṃ viya dukkhāya vedanāya uppatti pākaṭā hoti. ‘Ito āruḷho, ito oruḷho, majjhe evaṃ gato’ti nayato gahaṇaṃ viya sukhadukkhānaṃ apagame sātāsātapaṭikkhepavasena majjhattākārabhūtā adukkhamasukhā vedanāti nayato gaṇhantassa pākaṭā hoti.


这实际上是指四大元素和所造色。因此,在这里,所缘是色,触等五法是名,他只看到名色而已。这里的色是色蕴,名是四种无色蕴,总共只有五蕴。因为除了名色之外没有五蕴,除了五蕴之外也没有名色。
他在思考"这五蕴是由什么原因产生的?"时,看到"是由无明等原因产生的";因此这是因和果,没有其他的有情或个人;只是纯粹的行蕴集合而已。他以有因的名色的方式,将三相应用于其中,按照观察的顺序思考"无常、苦、无我"。他每天都期待证悟,在适当的日子里获得适宜的气候、适宜的人、适宜的食物或适宜的法语,结跏趺坐,使观察达到顶点,安住于阿罗汉果。这样,对这三种人来说,修行法一直讲到阿罗汉果。
在这里,世尊在讲述无色修行法时,是从受的角度来讲的。因为从触或从识的角度来讲是不明显的,就像黑暗一样。但从受的角度来讲是明显的。为什么?因为受的生起是明显的。乐受和苦受的生起是明显的。当乐受生起时,遍满全身,就像吃了百次精炼的酥油,涂抹了百次精炼的油,用千罐水熄灭热恼,发出"啊,快乐!啊,快乐!"的声音而生起。当苦受生起时,遍满全身,就像插入热铁片,浇注熔化的铜,在干燥的草木丛林中投入火把,发出"啊,痛苦!啊,痛苦!"的哀叹而生起。这样,乐受和苦受的生起是明显的。
不苦不乐受是难以说明的,黑暗的,不明显的。它是在乐受和苦受消失后,以拒绝快乐和不快乐的方式,处于中立状态的不苦不乐受,对于以这种方式理解的人来说是明显的。就像什么呢?就像猎人追踪从中间岩石上跑过的鹿,在岩石的这边和那边看到脚印,虽然在中间看不到,但通过推理知道"它从这里上去,从这里下来,在中间的岩石上应该是从这个地方经过的"。同样地,乐受的生起就像上去的地方的脚印那样明显;苦受的生起就像下来的地方的脚印那样明显。通过推理"从这里上去,从这里下来,在中间是这样经过的"那样,在乐受和苦受消失后,以拒绝快乐和不快乐的方式,处于中立状态的不苦不乐受,对于以这种方式理解的人来说是明显的。


Evaṃ bhagavā paṭhamaṃ rūpakammaṭṭhānaṃ kathetvā pacchā arūpakammaṭṭhānaṃ kathento vedanāvasena vinivattetvā dassesi; na kevalañca idheva evaṃ dasseti, dīghanikāyamhi mahānidāne, sakkapañhe, mahāsatipaṭṭhāne , majjhimanikāyamhi satipaṭṭhāne ca cūḷataṇhāsaṅkhaye, mahātaṇhāsaṅkhaye, cūḷavedalle, mahāvedalle, raṭṭhapālasutte, māgaṇḍiyasutte, dhātuvibhaṅge, āneñjasappāye, saṃyuttanikāyamhi cūḷanidānasutte, rukkhopame, parivīmaṃsanasutte, sakale vedanāsaṃyutteti evaṃ anekesu suttesu paṭhamaṃ rūpakammaṭṭhānaṃ kathetvā pacchā arūpakammaṭṭhānaṃ vedanāvasena vinivattetvā dassesi. Yathā ca tesu tesu, evaṃ imasmimpi satipaṭṭhānavibhaṅge paṭhamaṃ rūpakammaṭṭhānaṃ kathetvā pacchā arūpakammaṭṭhānaṃ vedanāvasena vinivattetvā dassesi.

Tattha sukhaṃ vedanantiādīsu ayaṃ aparopi pajānanapariyāyo – sukhaṃ vedanaṃ vedayāmīti pajānātīti sukhavedanākkhaṇe dukkhāya vedanāya abhāvato sukhaṃ vedanaṃ vedayamāno ‘sukhaṃ vedanaṃ vedayāmī’ti pajānāti. Tena yā pubbe bhūtapubbā dukkhā vedanā, tassā idāni abhāvato imissā ca sukhāya ito paṭhamaṃ abhāvato vedanā nāma aniccā addhuvā vipariṇāmadhammāti itiha tattha sampajāno hoti. Vuttampi cetaṃ bhagavatā –

‘‘Yasmiṃ, aggivessana, samaye sukhaṃ vedanaṃ vedeti, neva tasmiṃ samaye dukkhaṃ vedanaṃ vedeti, na adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vedeti, sukhaṃyeva tasmiṃ samaye vedanaṃ vedeti. Yasmiṃ , aggivessana, samaye dukkhaṃ…pe… adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vedeti, neva tasmiṃ samaye sukhaṃ vedanaṃ vedeti, na dukkhaṃ vedanaṃ vedeti, adukkhamasukhaṃyeva tasmiṃ samaye vedanaṃ vedeti. Sukhāpi kho, aggivessana , vedanā aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammā. Dukkhāpi kho…pe… adukkhamasukhāpi kho, aggivessana, vedanā aniccā saṅkhatā…pe… nirodhadhammā. Evaṃ passaṃ, aggivessana, sutavā ariyasāvako sukhāyapi vedanāya nibbindati, dukkhāyapi vedanāya nibbindati, adukkhamasukhāyapi vedanāya nibbindati, nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti; ‘khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānātī’’ti (ma. ni. 2.205).

Sāmisaṃvā sukhantiādīsu sāmisā sukhā nāma pañcakāmaguṇāmisanissitā cha gehassitasomanassavedanā; nirāmisā sukhā nāma cha nekkhammassitasomanassavedanā; sāmisā dukkhā nāma cha gehassitadomanassavedanā; nirāmisā dukkhā nāma cha nekkhammassitadomanassavedanā; sāmisā adukkhamasukhā nāma cha gehasitaupekkhāvedanā; nirāmisā adukkhamasukhā nāma cha nekkhammassitaupekkhāvedanā. Tāsaṃ vibhāgo uparipaṇṇāse pāḷiyaṃ (ma. ni. 

这样,世尊首先讲述了色法修行,然后讲述无色法修行,是从受的角度来展示的;不仅在这里是这样展示,在长部的《大因缘经》、《帝释所问经》、《大念处经》,中部的《念处经》、《小爱尽经》、《大爱尽经》、《小分别经》、《大分别经》、《罗吒波罗经》、《摩犍提经》、《界分别经》、《不动利益经》,相应部的《小因缘经》、《树喻经》、《遍寻经》,整个受相应等许多经中,都是首先讲述色法修行,然后从受的角度来展示无色法修行。就像在那些经中一样,在这个念处分别中也是首先讲述色法修行,然后从受的角度来展示无色法修行。
其中,关于"乐受"等,这里还有另一种了知的方法 - "我感受乐受"而了知,是指在乐受的时刻,因为没有苦受,所以感受乐受时了知"我正在感受乐受"。因此,过去曾经有的苦受,现在不存在,而这个乐受之前也不存在,所以受是无常的、不稳定的、变化的法,他在那里是正知的。世尊也这样说:
"阿耆毗沙,当感受乐受时,不感受苦受,不感受不苦不乐受,只感受乐受。阿耆毗沙,当感受苦受...乃至...不苦不乐受时,不感受乐受,不感受苦受,只感受不苦不乐受。阿耆毗沙,乐受是无常的、有为的、缘起的、灭法、坏法、离贪法、灭法。苦受...乃至...不苦不乐受也是无常的、有为的...乃至...灭法。阿耆毗沙,多闻圣弟子这样观察,就会厌离乐受,厌离苦受,厌离不苦不乐受,因厌离而离贪,因离贪而解脱,在解脱时有'已解脱'的智,了知'生已尽,梵行已立,所作已办,不受后有'。"
关于"有染乐"等,有染乐是指依赖五种欲乐对象的六种世俗喜受;无染乐是指六种出离喜受;有染苦是指六种世俗忧受;无染苦是指六种出离忧受;有染不苦不乐是指六种世俗舍受;无染不苦不乐是指六种出离舍受。它们的详细解释在上分五十经的经文中...

3.304 ādayo) āgatoyeva. So taṃ nimittanti so taṃ vedanānimittaṃ. Bahiddhā vedanāsūti parapuggalassa vedanāsu. Sukhaṃ vedanaṃ vedayamānanti parapuggalaṃ sukhavedanaṃ vedayamānaṃ. Ajjhattabahiddhāti kālena attano kālena parassa vedanāsu cittaṃ upasaṃharati. Imasmiṃ vāre yasmā neva attā, na paro niyamito; tasmā vedanāpariggahamattameva dassetuṃ ‘‘idha bhikkhu sukhaṃ vedanaṃ sukhā vedanā’’tiādi vuttaṃ. Sesamettha uttānameva. Imasmiṃ pana pabbe suddhavipassanāva kathitāti.

Vedanānupassanāniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.

Cittānupassanāniddesavaṇṇanā

365. Cittānupassanāniddesepi heṭṭhā vuttasadisaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ. Sarāgaṃ vā cittantiādīsu pana sarāganti aṭṭhavidhaṃ lobhasahagataṃ. Vītarāganti lokiyakusalābyākataṃ. Idaṃ pana yasmā sammasanaṃ na dhammasamodhānaṃ, tasmā idha ekapadepi lokuttaraṃ na labbhati. Yasmā pahānekaṭṭhavasena rāgādīhi saha vattanti pahīyanti, tasmā dvīsu padesu nippariyāyena na labbhantīti na gahitāni. Sesāni cattāri akusalacittāni neva purimapadaṃ, na pacchimapadaṃ bhajanti. Sadosanti duvidhaṃ domanassasahagataṃ. Vītadosanti lokiyakusalābyākataṃ. Sesāni dasa akusalacittāni neva purimapadaṃ, na pacchimapadaṃ bhajanti. Samohanti vicikicchāsahagatañceva uddhaccasahagatañcāti duvidhaṃ. Yasmā pana moho sabbākusalesu uppajjati, tasmā sesānipi idha vaṭṭanti eva. Imasmiṃ yeva hi duke dvādasākusalacittāni pariyādiṇṇānīti. Vītamohanti lokiyakusalābyākataṃ. Saṃkhittanti thinamiddhānupatitaṃ. Etañhi saṅkuṭitacittaṃ nāma. Vikkhittanti uddhaccasahagataṃ. Etañhi pasaṭacittaṃ nāma.

Mahaggatanti rūpāvacaraṃ arūpāvacarañca. Amahaggatanti kāmāvacaraṃ. Sauttaranti kāmāvacaraṃ. Anuttaranti rūpāvacarañca arūpāvacarañca. Tatrāpi sauttaraṃ rūpāvacaraṃ, anuttaraṃ arūpāvacarameva. Samāhitanti yassa appanāsamādhi upacārasamādhi vā atthi. Asamāhitanti ubhayasamādhivirahitaṃ. Vimuttanti tadaṅgavikkhambhanavimuttīhi vinimuttaṃ. Avimuttanti ubhayavimuttirahitaṃ; samucchedapaṭippassaddhinissaraṇavimuttīnaṃ pana idha okāsova natthi. Sarāgamassa cittanti sarāgaṃ assa cittaṃ. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayattā uttānatthameva. Imasmimpi pabbe suddhavipassanāva kathitāti.

Cittānupassanāniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.

Dhammānupassanāniddesavaṇṇanā

Nīvaraṇapabbavaṇṇanā



...已经出现了。"他那个相"是指他那个受的相。"在外部的受中"是指在其他人的受中。"感受乐受"是指其他人正在感受乐受。"内外"是指有时专注于自己的受,有时专注于他人的受。在这一段中,因为既不是特定的自己,也不是特定的他人;所以为了只显示对受的把握,说了"在这里,比丘对乐受[了知]'这是乐受'"等。其余的在这里都是明显的。在这一段中只讲述了纯粹的观。
受随观的解释完毕。
心随观的解释
在心随观的解释中,也应该按照前面所说的方式来理解。在"有贪欲的心"等中,"有贪欲"是指八种与贪相应的。"离贪欲"是指世间的善和无记。这里因为是观察而不是法的综合,所以在任何一句中都不包括出世间的。因为从断除一处的角度来说,与贪等一起存在和断除,所以在两句中都不能无比喻地获得,因此没有被取。其余四种不善心既不属于前句,也不属于后句。"有嗔恨"是指两种与忧相应的。"离嗔恨"是指世间的善和无记。其余十种不善心既不属于前句,也不属于后句。"有愚痴"是指与疑相应的和与掉举相应的两种。因为愚痴在所有不善中都会生起,所以其余的在这里也适用。因为在这一对中,十二种不善心都被包括了。"离愚痴"是指世间的善和无记。"收缩"是指被昏沉睡眠所影响的。这被称为收缩的心。"散乱"是指与掉举相应的。这被称为散开的心。
"广大"是指色界和无色界的。"不广大"是指欲界的。"有上"是指欲界的。"无上"是指色界和无色界的。在那里,"有上"是指色界,"无上"只是指无色界。"专注"是指有安止定或近行定的。"不专注"是指缺乏这两种定的。"解脱"是指通过暂时解脱和镇伏解脱而解脱的。"未解脱"是指缺乏这两种解脱的;对于断除解脱、寂静解脱和出离解脱,这里没有机会。"他有贪欲的心"是指他的心有贪欲。其余的因为与前面所说的方法相同,所以意思是明显的。在这一段中也只讲述了纯粹的观。
心随观的解释完毕。
法随观的解释
盖章的

367. Ettāvatā yasmā kāyānupassanāya rūpakkhandhapariggahova kathito, vedanānupassanāya vedanākkhandhapariggahova cittānupassanāya viññāṇakkhandhapariggahova tasmā idāni sampayuttadhammasīsena saññāsaṅkhārakkhandhapariggahampi kathetuṃ dhammānupassanaṃ dassento kathañca bhikkhūtiādimāha. Tattha santanti abhiṇhasamudācāravasena saṃvijjamānaṃ. Asantanti asamudācāravasena vā pahīnattā vā avijjamānaṃ. Yathā cāti yena kāraṇena kāmacchandassa uppādo hoti. Tañca pajānātīti tañca kāraṇaṃ pajānāti. Iminā nayena sabbapadesu attho veditabbo.

Tattha subhanimitte ayonisomanasikārena kāmacchandassa uppādo hoti. Subhanimittaṃ nāma subhampi subhanimittaṃ, subhārammaṇampi subhanimittaṃ. Ayonisomanasikāro nāma anupāyamanasikāro uppathamanasikāro, anicce niccanti vā dukkhe sukhanti vā anattani attāti vā asubhe subhanti vā manasikāro. Taṃ tattha bahulaṃ pavattayato kāmacchando uppajjati. Tenāha bhagavā –

‘‘Atthi, bhikkhave, subhanimittaṃ. Tattha ayonisomanasikārabahulīkāro – ayamāhāro anuppannassa vā kāmacchandassa uppādāya, uppannassa vā kāmacchandassa bhiyyobhāvāya vepullāyā’’ti (saṃ. ni. 5.232).

Asubhanimitte pana yonisomanasikārenassa pahānaṃ hoti. Asubhanimittaṃ nāma asubhampi asubhanimittaṃ, asubhārammaṇampi asubhanimittaṃ. Yonisomanasikāro nāma upāyamanasikāro pathamanasikāro, anicce aniccanti vā dukkhe dukkhanti vā anattani anattāti vā asubhe asubhanti vā manasikāro. Taṃ tattha bahulaṃ pavattayato kāmacchando pahīyati. Tenāha bhagavā –

‘‘Atthi, bhikkhave, asubhanimittaṃ. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro ayamanāhāro anuppannassa vā kāmacchandassa uppādāya, uppannassa vā kāmacchandassa bhiyyobhāvāya, vepullāyā’’ti (saṃ. ni. 5.232).

Apica cha dhammā kāmacchandassa pahānāya saṃvattanti – asubhanimittassa uggaho, asubhabhāvanānuyogo, indriyesu guttadvāratā, bhojane mattaññutā, kalyāṇamittatā, sappāyakathāti. Dasavidhañhi asubhanimittaṃ uggaṇhantassāpi kāmacchando pahīyati, bhāventassāpi; indriyesu pihitadvārassāpi ; catunnaṃ pañcannaṃ ālopānaṃ okāse sati udakaṃ pivitvā yāpanasīlatāya bhojane mattaññunopi. Tena vuttaṃ –

‘‘Cattāro pañca ālope, abhutvā udakaṃ pive;

Alaṃ phāsuvihārāya, pahitattassa bhikkhuno’’ti. (theragā. 983);

Asubhakammikatissattherasadise asubhabhāvanārate kalyāṇamitte sevantassāpi kāmacchando pahīyati; ṭhānanisajjādīsu dasaasubhanissitasappāyakathāyapi pahīyati. Tena vuttaṃ ‘‘cha dhammā kāmacchandassa pahānāya saṃvattantī’’ti. Imehi pana chahi dhammehi pahīnassa kāmacchandassa arahattamaggena āyatiṃ anuppādo hotīti pajānāti.

Paṭighanimitte ayonisomanasikārena pana byāpādassa uppādo hoti. Tattha paṭighampi paṭighanimittaṃ nāma; paṭighārammaṇampi paṭighanimittaṃ. Ayonisomanasikāro sabbattha ekalakkhaṇova. Taṃ tasmiṃ nimitte bahulaṃ pavattayato byāpādo uppajjati. Tenāha bhagavā –

‘‘Atthi, bhikkhave, paṭighanimittaṃ. Tattha ayonisomanasikārabahulīkāro – ayamāhāro anuppannassa vā byāpādassa uppādāya, uppannassa vā byāpādassa bhiyyobhāvāya vepullāyā’’ti (saṃ. ni. 

到此为止,因为在身随观中只讲述了对色蕴的把握,在受随观中只讲述了对受蕴的把握,在心随观中只讲述了对识蕴的把握,所以现在为了通过相应法的方式来讲述对想蕴和行蕴的把握,展示法随观,说了"比丘如何"等。其中,"存在"是指因为经常生起而存在。"不存在"是指因为不生起或已断除而不存在。"如何"是指欲贪生起的原因。"他了知那个"是指他了知那个原因。应该以这种方式理解所有句子的意思。
其中,由于对净相的不如理作意,欲贪生起。净相是指净的和净相,也指净的所缘。不如理作意是指不恰当的作意,错误的作意,对无常作意为常,对苦作意为乐,对无我作意为我,对不净作意为净。对那个经常作意的人,欲贪就会生起。因此世尊说:
"比丘们,有净相。对那个多作不如理作意 - 这是未生起的欲贪生起的食,已生起的欲贪增长广大的食。"
但是,由于对不净相的如理作意,欲贪就会断除。不净相是指不净的和不净相,也指不净的所缘。如理作意是指恰当的作意,正确的作意,对无常作意为无常,对苦作意为苦,对无我作意为无我,对不净作意为不净。对那个经常作意的人,欲贪就会断除。因此世尊说:
"比丘们,有不净相。对那个多作如理作意 - 这是未生起的欲贪不生起的非食,已生起的欲贪不增长广大的非食。"
此外,有六法能导致欲贪的断除 - 学习不净相,修习不净观,守护诸根门,饮食知量,善友谊,适当的谈话。学习十种不净相的人,欲贪会断除;修习的人也会断除;守护诸根门的人也会断除;当还有四五口食物的空间时就喝水而活命的人,饮食知量的人也会断除。因此说:
"未食四五口,就应饮些水;
足以安乐住,精进比丘众。"
亲近像不净业的帝须长老那样喜好修习不净观的善友,欲贪也会断除;在行住坐卧等时谈论依靠十种不净的适当话题,欲贪也会断除。因此说"六法能导致欲贪的断除"。他了知,通过这六法断除的欲贪,将来不会再生起,这是通过阿罗汉道实现的。
由于对嗔恨相的不如理作意,嗔恨生起。其中,嗔恨也叫做嗔恨相;嗔恨的所缘也叫做嗔恨相。不如理作意在所有地方都是同样的特征。对那个相经常作意的人,嗔恨就会生起。因此世尊说:
"比丘们,有嗔恨相。对那个多作不如理作意 - 这是未生起的嗔恨生起的食,已生起的嗔恨增长广大的食。"

5.232).

Mettāya pana cetovimuttiyā yonisomanasikārenassa pahānaṃ hoti. Tattha mettāti vutte appanāpi upacāropi vaṭṭati; cetovimuttīti appanāva. Yonisomanasikāro vuttalakkhaṇova. Taṃ tattha bahulaṃ pavattayato byāpādo pahīyati. Tenāha bhagavā –

‘‘Atthi , bhikkhave, mettācetovimutti. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro – ayamāhāro anuppannassa vā byāpādassa uppādāya, uppannassa vā byāpādassa bhiyyobhāvāya, vepullāyā’’ti (saṃ. ni. 5.232 thokaṃ visadisaṃ).

Apica cha dhammā byāpādassa pahānāya saṃvattanti – mettānimittassa uggaho, mettābhāvanānuyogo, kammassakatāpaccavekkhaṇā, paṭisaṅkhānabahulīkatā , kalyāṇamittatā, sappāyakathāti. Odissakānodissakadisāpharaṇānañhi aññataravasena mettaṃ uggaṇhantassāpi byāpādo pahīyati. Odhiso anodhiso disāpharaṇavasena mettaṃ bhāventassāpi. ‘Tvaṃ etassa kuddho kiṃ karissasi, kimassa sīlādīni vināsetuṃ sakkhissasi? Nanu tvaṃ attano kammena āgantvā attano kammeneva gamissasi? Parassa kujjhanaṃ nāma vītaccitaṅgāratattaayosalākagūthādīni gahetvā parassa paharitukāmatāsadisaṃ hoti. Esopi tava kuddho kiṃ karissati? Kiṃ te sīlādīni vināsetuṃ sakkhissati? Esa attano kammenāgantvā attano kammeneva gamissati; appaṭicchitapaheṇakaṃ viya paṭivātakhittarajomuṭṭhi viya ca etassevesa kodho matthake patissatī’ti. Evaṃ attano ca parassa ca kammassakataṃ paccavekkhatopi, ubhayakammassakataṃ paccavekkhitvā paṭisaṅkhāne ṭhitassāpi, assaguttattherasadise mettābhāvanārate kalyāṇamitte sevantassāpi byāpādo pahīyati; ṭhānanisajjādīsu mettānissitasappāyakathāyapi pahīyati. Tena vuttaṃ ‘‘cha dhammā byāpādassa pahānāya saṃvattantī’’ti. Imehi pana chahi dhammehi pahīnassa byāpādassa anāgāmimaggena āyatiṃ anuppādo hotīti pajānāti.

Aratītiādīsu ayonisomanasikārena thinamiddhassa uppādo hoti. Arati nāma ukkaṇṭhitatā. Tandī nāma kāyālasiyatā. Vijambhikā nāma kāyavināmanā. Bhattasammado nāma bhattamucchā bhattapariḷāho. Cetaso līnattaṃ nāma cittassa līnākāro. Imesu aratiādīsu ayonisomanasikāraṃ bahulaṃ pavattayato thinamiddhaṃ uppajjati. Tenāha bhagavā –

‘‘Atthi, bhikkhave, arati tandī vijambhikā bhattasammado cetaso ca līnattaṃ. Tattha ayonisomanasikārabahulīkāro – ayamāhāro anuppannassa vā thinamiddhassa uppādāya , uppannassa vā thinamiddhassa bhiyyobhāvāya vepullāyā’’ti (saṃ. ni. 5.232).

Ārambhadhātuādīsu pana yonisomanasikārenassa pahānaṃ hoti. Ārambhadhātu nāma paṭhamārambhavīriyaṃ. Nikkamadhātu nāma kosajjato nikkhantattā tato balavataraṃ. Parakkamadhātu nāma paraṃ paraṃ ṭhānaṃ akkamanato tatopi balavataraṃ. Imasmiṃ tippabhede vīriye yonisomanasikāraṃ bahulaṃ pavattayato thinamiddhaṃ pahīyati. Tenāha bhagavā –

‘‘Atthi, bhikkhave, ārambhadhātu, nikkamadhātu, parakkamadhātu. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro – ayamanāhāro anuppannassa vā thinamiddhassa uppādāya, uppannassa vā thinamiddhassa bhiyyobhāvāya, vepullāyā’’ti (saṃ. ni. 

Mettā的心解脱是通过正念而断除的。在这里，Mettā是指心的安住，无论是专注还是近行都是适用的；心解脱则是指专注的状态。正念是指如上所述的特征。对那个经常生起的人，嗔恨就会断除。因此世尊说：
“比丘们，存在Mettā的心解脱。在那里，正念的多作是 - 这是未生起的嗔恨生起的食，已生起的嗔恨增长广大的食。”
此外，有六法能导致嗔恨的断除 - 学习Mettā的相，修习Mettā的观，观察业的结果，常常进行反思，善友谊，适当的谈话。在对方向和反方向的学习中，哪怕是其中之一，学习Mettā的人也会断除嗔恨。对方向的Mettā修习者也是如此。“你对他生气能做什么？你能摧毁他的德行吗？难道你不应该通过自己的行为而来，最终还是会依赖自己的行为吗？对他人的愤怒就像抓住泥土和粪便一样。你对他生气能做什么？你能摧毁他的德行吗？他最终还是会依赖自己的行为而来；就像在风中飞扬的尘土一样，这种愤怒会落在你自己身上。”这样，通过反思自己的和他人的业，虽然站在反思的立场上，亲近像阿萨古达长老那样修习Mettā的善友，嗔恨也会断除；在行住坐卧等时谈论依靠与Mettā相关的适当话题，嗔恨也会断除。因此说“六法能导致嗔恨的断除”。他了知，通过这六法断除的嗔恨，将来不会再生起，这是通过不还道实现的。
由于不如理作意，懈怠和睡眠生起。懈怠是指对事物的厌倦。沉重是指身体的沉重。昏沉是指身体的无力。饮食的混乱是指饮食的迷乱和饮食的痛苦。心的沉重是指心的沉重状态。在这些懈怠等中，由于不如理作意的经常生起，懈怠和睡眠生起。因此世尊说：
“比丘们，存在懈怠、沉重、昏沉、饮食的混乱和心的沉重。在那里，正念的多作是 - 这是未生起的懈怠生起的食，已生起的懈怠增长广大的食。”
在开始的因素等中，由于正念而断除。开始的因素是指初始的努力。放弃的因素是指因懈怠而放弃，因此更为强大。努力的因素是指向前推进，因此也更为强大。在这三种力量中，由于正念的经常生起，懈怠被断除。因此世尊说：
“比丘们，存在开始的因素、放弃的因素、努力的因素。在那里，正念的多作是 - 这是未生起的懈怠生起的食，已生起的懈怠增长广大的食。”

5.232).

Apica cha dhammā thinamiddhassa pahānāya saṃvattanti – atibhojane nimittaggāho, iriyāpathasamparivattanatā, ālokasaññāmanasikāro, abbhokāsavāso, kalyāṇamittatā, sappāyakathāti. Āharahatthaka bhuttavamitaka tatravaṭṭaka alaṃsāṭaka kākamāsakabhojanaṃ bhuñjitvā rattiṭṭhānadivāṭṭhāne nisinnassa hi samaṇadhammaṃ karoto thinamiddhaṃ mahāhatthī viya ottharantaṃ āgacchati. Catupañcaālopaokāsaṃ pana ṭhapetvā pānīyaṃ pivitvā yāpanasīlassa bhikkhuno taṃ na hotīti atibhojane nimittaṃ gaṇhantassāpi thinamiddhaṃ pahīyati. Yasmiṃ iriyāpathe thinamiddhaṃ okkamati tato aññaṃ parivattentassāpi, rattiṃ candālokadīpālokaukkāloke divā sūriyālokaṃ manasikarontassāpi, abbhokāse vasantassāpi, mahākassapattherasadise pahīnathinamiddhe kalyāṇamitte sevantassāpi thinamiddhaṃ pahīyati; ṭhānanisajjādīsu dhutaṅganissitasappāyakathāyapi pahīyati. Tena vuttaṃ ‘‘cha dhammā thinamiddhassa pahānāya saṃvattantī’’ti. Imehi pana chahi dhammehi pahīnassa thinamiddhassa arahattamaggena āyatiṃ anuppādo hotīti pajānāti.

Cetaso avūpasame ayonisomanasikārena uddhaccakukkuccassa uppādo hoti. Avūpasamo nāma avūpasantākāro; uddhaccakukkuccamevetaṃ atthato. Tattha ayonisomanasikāraṃ bahulaṃ pavattayato uddhaccakukkuccaṃ uppajjati. Tenāha bhagavā –

‘‘Atthi , bhikkhave, cetaso avūpasamo. Tattha ayonisomanasikārabahulīkāro – ayamāhāro anuppannassa vā uddhaccakukkuccassa uppādāya, uppannassa vā uddhaccakukkuccassa bhiyyobhāvāya vepullāyā’’ti (saṃ. ni. 5.232).

Samādhisaṅkhāte pana cetaso vūpasame yonisomanasikārenassa pahānaṃ hoti. Tenāha bhagavā –

‘‘Atthi, bhikkhave, cetaso vūpasamo. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro – ayamanāhāro anuppannassa vā uddhaccakukkuccassa uppādāya, uppannassa vā uddhaccakukkuccassa bhiyyobhāvāya, vepullāyā’’ti (saṃ. ni. 5.232).

Apica cha dhammā uddhaccakukkuccassa pahānāya saṃvattanti – bahussutatā, paripucchakatā, vinaye pakataññutā, vuḍḍhasevitā , kalyāṇamittatā, sappāyakathāti. Bāhusaccenapi hi ekaṃ vā dve vā tayo vā cattāro vā pañca vā nikāye pāḷivasena ca atthavasena ca uggaṇhantassāpi uddhaccakukkuccaṃ pahīyati. Kappiyākappiyaparipucchābahulassāpi, vinayapaññattiyaṃ ciṇṇavasībhāvatāya pakataññunopi, vuḍḍhe mahallakatthere upasaṅkamantassāpi, upālittherasadise vinayadhare kalyāṇamitte sevantassapi uddhaccakukkuccaṃ pahīyati; ṭhānanisajjādīsu kappiyākappiyanissitasappāyakathāyapi pahīyati. Tena vuttaṃ ‘‘cha dhammā uddhaccakukkuccassa pahānāya saṃvattantī’’ti. Imehi pana chahi dhammehi pahīne uddhaccakukkucce uddhaccassa arahattamaggena kukkuccassa anāgāmimaggena āyatiṃ anuppādo hotīti pajānāti.

Vicikicchāṭhānīyesu dhammesu ayonisomanasikārena vicikicchāya uppādo hoti. Vicikicchāṭhānīyā dhammā nāma punappunaṃ vicikicchāya kāraṇattā vicikicchāva. Tattha ayonisomanasikāraṃ bahulaṃ pavattayato vicikicchā uppajjati. Tenāha bhagavā –

‘‘Atthi, bhikkhave, vicikicchāṭhānīyā dhammā. Tattha ayonisomanasikārabahulīkāro – ayamāhāro anuppannāya vā vicikicchāya uppādāya, uppannāya vā vicikicchāya bhiyyobhāvāya vepullāyā’’ti (saṃ. ni. 

此外,有六法能导致懈怠和睡眠的断除 - 对过量饮食的觉知,改变姿势,光明想的作意,住在露天处,善友谊,适当的谈话。对于那些像阿哈拉哈塔卡、布塔瓦米塔卡、塔特拉瓦塔卡、阿兰萨塔卡、卡卡马萨卡那样吃饭的人,在夜晚和白天的住处坐着修行沙门法时,懈怠和睡眠会像大象一样压倒而来。但对于那些留下四五口食物空间后喝水而活命的比丘来说,这种情况就不会发生。因此,对过量饮食保持觉知的人,懈怠和睡眠会断除。当懈怠和睡眠在某个姿势中出现时,改变到另一个姿势的人;在夜晚作意月光、灯光、火把光,在白天作意阳光的人;住在露天处的人;亲近像大迦叶长老那样已断除懈怠和睡眠的善友的人,懈怠和睡眠会断除;在行住坐卧等时谈论与头陀行相关的适当话题,懈怠和睡眠也会断除。因此说"六法能导致懈怠和睡眠的断除"。他了知,通过这六法断除的懈怠和睡眠,将来不会再生起,这是通过阿罗汉道实现的。
由于对心的不平静的不如理作意,掉举和恶作生起。不平静是指不平静的状态;实际上就是掉举和恶作。在那里,由于不如理作意的经常生起,掉举和恶作生起。因此世尊说:
"比丘们,存在心的不平静。在那里,不如理作意的多作是 - 这是未生起的掉举和恶作生起的食,已生起的掉举和恶作增长广大的食。"
但是,在被称为定的心平静中,由于如理作意而断除。因此世尊说:
"比丘们,存在心的平静。在那里,如理作意的多作是 - 这是未生起的掉举和恶作不生起的非食,已生起的掉举和恶作不增长广大的非食。"
此外,有六法能导致掉举和恶作的断除 - 多闻,询问,熟悉戒律,亲近长者,善友谊,适当的谈话。通过多闻,学习一部或两部或三部或四部或五部经典的经文和意义的人,掉举和恶作会断除。经常询问什么是允许的和不允许的人,熟悉戒律规定的人,亲近年长的长老的人,亲近像优波离长老那样精通戒律的善友的人,掉举和恶作会断除;在行住坐卧等时谈论与允许和不允许相关的适当话题,掉举和恶作也会断除。因此说"六法能导致掉举和恶作的断除"。他了知,通过这六法断除的掉举和恶作,掉举将来不会再生起是通过阿罗汉道实现的,恶作将来不会再生起是通过不还道实现的。
由于对疑惑处的法的不如理作意,疑惑生起。疑惑处的法是指反复成为疑惑原因的疑惑本身。在那里,由于不如理作意的经常生起,疑惑生起。因此世尊说:
"比丘们,存在疑惑处的法。在那里,不如理作意的多作是 - 这是未生起的疑惑生起的食,已生起的疑惑增长广大的食。"

5.232).

Kusalādidhammesu yonisomanasikārena panassā pahānaṃ hoti. Tenāha bhagavā –

‘‘Atthi, bhikkhave, kusalākusalā dhammā, sāvajjānavajjā dhammā, hīnappaṇītā dhammā, kaṇhasukkasappaṭibhāgā dhammā. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro – ayamanāhāro anuppannāya vā vicikicchāya uppādāya, uppannāya vā vicikicchāya bhiyyobhāvāya, vepullāyā’’ti (saṃ. ni. 5.232).

Apica cha dhammā vicikicchāya pahānāya saṃvattanti – bahussutatā, paripucchakatā, vinaye pakataññutā, adhimokkhabahulatā, kalyāṇamittatā, sappāyakathāti. Bāhusaccenapi hi ekaṃ vā…pe… pañca vā nikāye pāḷivasena ca atthavasena ca uggaṇhantassāpi vicikicchā pahīyati. Tīṇi ratanāni ārabbha paripucchābahulassāpi, vinaye ciṇṇavasībhāvassāpi, tīsu ratanesu okappaniyasaddhāsaṅkhātaadhimokkhabahulassāpi , saddhādhimutte vakkalittherasadise kalyāṇamitte sevantassāpi vicikicchā pahīyati. Ṭhānanissajjādīsu tiṇṇaṃ ratanānaṃ guṇanissitasappāyakathāyapi pahīyati. Tena vuttaṃ ‘‘cha dhammā vicikicchāya pahānāya saṃvattantī’’ti. Imehi pana chahi dhammehi pahīnāya vicikicchāya sotāpattimaggena āyatiṃ anuppādo hotīti pajānāti.

Nīvaraṇapabbavaṇṇanā.

Bojjhaṅgapabbavaṇṇanā

Bojjhaṅgapabbe santanti paṭilābhavasena vijjamānaṃ. Asantanti appaṭilābhavasena avijjamānaṃ. Yathā ca anuppannassātiādīsu pana satisambojjhaṅgassa tāva –

‘‘Atthi , bhikkhave, satisambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro – ayamāhāro anuppannassa vā satisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā satisambojjhaṅgassa bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattatī’’ti (saṃ. ni. 5.183) – evaṃ uppādo hoti. Tattha satiyeva satisambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā. Yonisomanasikāro vuttalakkhaṇoyeva. Taṃ tattha bahulaṃ pavattayato satisambojjhaṅgo uppajjati.

Apica cattāro dhammā satisambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattanti – satisampajaññaṃ, muṭṭhassatipuggalaparivajjanatā, upaṭṭhitassatipuggalasevanatā, tadadhimuttatāti. Abhikkantādīsu hi sattasu ṭhānesu satisampajaññena, bhattanikkhittakākasadise muṭṭhassatipuggale parivajjanena, tissadattattheraabhayattherasadise upaṭṭhitassatipuggale sevanena, ṭhānanisajjādīsu satisamuṭṭhāpanatthaṃ ninnapoṇapabbhāracittatāya ca satisambojjhaṅgo uppajjati. Evaṃ catūhi kāraṇehi uppannassa panassa arahattamaggena bhāvanāpāripūri hotīti pajānāti.

Dhammavicayasambojjhaṅgassa pana –

‘‘Atthi, bhikkhave, kusalākusalā dhammā…pe… kaṇhasukkasappaṭibhāgā dhammā. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro – ayamāhāro anuppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattatī’’ti (saṃ. ni. 

但是,通过对善法等的如理作意,疑惑得以断除。因此世尊说:
"比丘们,存在善法和不善法,有过失的法和无过失的法,低劣的法和高尚的法,黑法和白法。在那里,如理作意的多作是 - 这是未生起的疑惑不生起的非食,已生起的疑惑不增长广大的非食。"
此外,有六法能导致疑惑的断除 - 多闻,询问,熟悉戒律,坚定信仰,善友谊,适当的谈话。通过多闻,学习一部或...乃至...五部经典的**和意义的人,疑惑会断除。经常询问关于三宝的人,熟悉戒律的人,对三宝有坚定信仰的人,亲近像瓦卡利长老那样有坚定信仰的善友的人,疑惑会断除;在行住坐卧等时谈论与三宝功德相关的适当话题,疑惑也会断除。因此说"六法能导致疑惑的断除"。他了知,通过这六法断除的疑惑,将来不会再生起,这是通过预流道实现的。
盖章的解释完毕。
觉支章的解释
在觉支章中,"存在"是指通过获得而存在。"不存在"是指通过未获得而不存在。关于"如何未生起的"等,首先是念觉支 -
"比丘们,存在念觉支处的法。在那里,如理作意的多作是 - 这是未生起的念觉支生起的食,已生起的念觉支增长广大、修习、圆满的食。" - 这样生起。其中,念本身就是念觉支处的法。如理作意如前所述的特征。对那个经常生起的人,念觉支生起。
此外,有四法能导致念觉支的生起 - 正念正知,远离忘念的人,亲近具念的人,倾向于那个。通过在行进等七个场合中的正念正知,通过远离像饭粒掉落时鸦飞走的忘念的人,通过亲近像提沙达塔长老和阿巴耶长老那样具念的人,通过在行住坐卧等时倾向于生起正念的心,念觉支生起。他了知,通过这四个原因生起的念觉支,通过阿罗汉道达到修习圆满。
关于择法觉支 -
"比丘们,存在善法和不善法...乃至...黑法和白法。在那里,如理作意的多作是 - 这是未生起的择法觉支生起的食,已生起的择法觉支增长广大、修习、圆满的食。"

5.232) –

Evaṃ uppādo hoti.

Apica satta dhammā dhammavicayasambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattanti – paripucchakatā, vatthuvisadakiriyā, indriyasamattapaṭipādanā, duppaññapuggalaparivajjanā, paññavantapuggalasevanā, gambhīrañāṇacariyapaccavekkhaṇā, tadadhimuttatāti. Tattha paripucchakatāti khandhadhātuāyatanaindriyabalabojjhaṅgamaggaṅgajhānasamathavipassanānaṃ atthasannissitaparipucchābahulatā. Vatthuvisadakiriyāti ajjhattikabāhirānaṃ vatthūnaṃ visadabhāvakaraṇaṃ. Yadā hissa kesanakhalomāni dīghāni honti, sarīraṃ vā ussannadosañceva sedamalamakkhitañca, tadā ajjhattikaṃ vatthu avisadaṃ hoti aparisuddhaṃ. Yadā pana cīvaraṃ jiṇṇaṃ kiliṭṭhaṃ duggandhaṃ hoti, senāsanaṃ vā uklāpaṃ, tadā bāhiraṃ vatthu avisadaṃ hoti aparisuddhaṃ. Tasmā kesādichedanena uddhaṃvirecanaadhovirecanādīhi sarīrasallahukabhāvakaraṇena, ucchādananhāpanena ca ajjhattikavatthu visadaṃ kātabbaṃ. Sūcikammadhovanarajanaparibhaṇḍakaraṇādīhi bāhiravatthu visadaṃ kātabbaṃ. Etasmiñhi ajjhattikabāhiravatthumhi avisade uppannesu cittacetasikesu ñāṇampi avisadaṃ hoti aparisuddhaṃ; aparisuddhāni dīpakapallakavaṭṭitelāni nissāya uppannadīpasikhāya obhāso viya. Visade pana ajjhattikabāhiravatthumhi uppannesu cittacetasikesu ñāṇampi visadaṃ hoti parisuddhāni dīpakapallakavaṭṭitelāni nissāya uppannadīpasikhāya obhāso viya. Tena vuttaṃ ‘‘vatthuvisadakiriyā dhammavicayasambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattatī’’ti.

Indriyasamattapaṭipādanā nāma saddhādīnaṃ indriyānaṃ samabhāvakaraṇaṃ. Sace hissa saddhindriyaṃ balavaṃ hoti, itarāni mandāni, tato vīriyindriyaṃ paggahakiccaṃ, satindriyaṃ upaṭṭhānakiccaṃ, samādhindriyaṃ avikkhepakiccaṃ, paññindriyaṃ dassanakiccaṃ kātuṃ na sakkoti. Tasmā taṃ dhammasabhāvapaccavekkhaṇena vā yathā vā manasikaroto balavaṃ jātaṃ, tathā amanasikārena hāpetabbaṃ. Vakkalittheravatthu cettha nidassanaṃ. Sace pana vīriyindriyaṃ balavaṃ hoti, atha neva saddhindriyaṃ adhimokkhakiccaṃ kātuṃ sakkoti, na itarāni itarakiccabhedaṃ. Tasmā taṃ passaddhādibhāvanāya hāpetabbaṃ. Tatrāpi soṇattheravatthu dassetabbaṃ. Evaṃ sesesupi ekassa balavabhāve sati itaresaṃ attano kiccesu asamatthatā veditabbā.

Visesato panettha saddhāpaññānaṃ samādhivīriyānañca samataṃ pasaṃsanti. Balavasaddho hi mandapañño muddhappasanno hoti, avatthusmiṃ pasīdati. Balavapañño mandasaddho kerāṭikapakkhaṃ bhajati, bhesajjasamuṭṭhito viya rogo atekiccho hoti ‘cittuppādamatteneva kusalaṃ hotī’ti atidhāvitvā dānādīni puññāni akaronto niraye uppajjati. Ubhinnaṃ pana samatāya vatthusmiṃyeva pasīdati. Balavasamādhiṃ pana mandavīriyaṃ, samādhissa kosajjapakkhattā, kosajjaṃ adhibhavati. Balavavīriyaṃ mandasamādhiṃ, vīriyassa uddhaccapakkhattā, uddhaccaṃ adhibhavati. Samādhi pana vīriyena saṃyojito kosajje patituṃ na labhati. Vīriyaṃ samādhinā saṃyojitaṃ uddhacce patituṃ na labhati. Tasmā tadubhayampi samaṃ kātabbaṃ. Ubhayasamatāya hi appanā hoti . Apica samādhikammikassa balavatīpi saddhā vaṭṭati. Evaṃ so saddahanto okappento appanaṃ pāpuṇissati.


如此生起。
此外，有七法能导致择法觉支的生起 - 经常询问, 使对象清晰的行为, 使感官适应的实践, 避免愚蠢的人, 亲近明智的人, 深入的智慧行为反思, 以及坚定信仰。在这里，经常询问是指与色、受、想、行、识的元素、感官、觉支、道、禅定、智慧的相关的有意义的询问的多作。使对象清晰的行为是指使内外对象的清晰度。当头发和体毛长得很长，身体有污垢和污垢时，内在的对象就会变得不清晰和不纯净。当袈裟脏、发臭，寝具不整洁时，外在的对象就会变得不清晰和不纯净。因此，通过剪发、洗澡等使身体轻盈的行为，和用清水洗涤等使外在对象清晰的行为是必要的。在这些情况下，内在和外在对象的不清晰会使心的认识也变得不清晰和不纯净，就像不纯净的灯火所发出的光芒一样。而在内外对象清晰的情况下，心的认识也会变得清晰，像纯净的灯火所发出的光芒一样。因此说“使对象清晰的行为能导致择法觉支的生起”。
使感官适应的实践是指信等感官的适应。如果信的感官强大，而其他感官较弱，那么就无法进行信的坚定行为、其他感官的各自行为。因此，必须通过对法的反思，或者通过正念来保持。这里提到的瓦卡利长老的情况就是一个例子。如果勇气的感官强大，那么就无法进行信的坚定行为，也无法进行其他感官的各自行为。因此，必须通过安宁等的修习来保持。在这方面，所罗门长老的例子也是一个例子。如此，对于其他的情况也是如此，在一个强大的感官存在的情况下，其他感官在其各自的行为上就会显得无能。
特别是，在这里信和智慧的感官与禅定和勇气的感官是相互称赞的。强大的信使愚蠢的智慧变得坚定，安宁中会感到安慰。强大的智慧使愚蠢的信变得坚定，像药物引起的疾病一样，无法进行任何行为，最终导致“仅凭心的生起就能做善事”，因此急于做出善行而堕入地狱。两者在同一对象上都能感到安慰。强大的禅定使愚蠢的勇气，因禅定的懈怠而沉沦。强大的勇气使愚蠢的禅定，因勇气的掉举而沉沦。禅定与勇气结合在一起时，无法陷入懈怠。勇气与禅定结合在一起时，无法陷入掉举。因此，两者都应保持平衡。只有在两者平衡的情况下，心的专注才能实现。此外，强大的禅定也会影响信的存在。因此，信者应保持专注。如此，信者在反思中将达到专注。


Samādhipaññāsu pana samādhikammikassa ekaggatā balavatī vaṭṭati. Evañhi so appanaṃ pāpuṇāti. Vipassanākammikassa paññā balavatī vaṭṭati. Evañhi so lakkhaṇapaṭivedhaṃ pāpuṇāti. Ubhinnaṃ pana samatāya appanā hotiyeva. Sati pana sabbattha balavatī vaṭṭati. Sati hi cittaṃ uddhaccapakkhikānaṃ saddhāvīriyapaññānaṃ vasena uddhaccapātato, kosajjapakkhikena ca samādhinā kosajjapātato rakkhati. Tasmā sā, loṇadhūpanaṃ viya sabbabyañjanesu, sabbakammikaamacco viya ca sabbarājakiccesu, sabbattha icchitabbā. Tenāha ‘‘sati ca pana sabbatthikā vuttā bhagavatā. Kiṃ kāraṇā? Cittañhi satipaṭisaraṇaṃ, ārakkhapaccupaṭṭhānā ca sati; na vinā satiyā cittassa paggahaniggaho hotī’’ti.

Duppaññapuggalaparivajjanā nāma khandhādibhede anogāḷhapaññānaṃ dummedhapuggalānaṃ ārakā parivajjanaṃ. Paññavantapuggalasevanā nāma samapaññāsalakkhaṇapariggāhikāya udayabbayapaññāya samannāgatapuggalasevanā. Gambhīrañāṇacariyapaccavekkhaṇā nāma gambhīresu khandhādīsu pavattāya gambhīrapaññāya pabhedapaccavekkhaṇā. Tadadhimuttatā nāma ṭhānanisajjādīsu dhammavicayasambojjhaṅgasamuṭṭhāpanatthaṃ ninnapoṇapabbhāracittatā. Evaṃ uppannassa panassa arahattamaggena bhāvanāpāripūri hotīti pajānāti.

Vīriyasambojjhaṅgassa –

‘‘Atthi, bhikkhave, ārambhadhātu nikkamadhātu parakkamadhātu. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro – ayamāhāro anuppannassa vā vīriyasambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā vīriyasambojjhaṅgassa bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattatī’’ti (saṃ. ni. 

在禅定和智慧中,对于修习禅定的人来说,强大的专注力是有益的。这样他就能达到专注。对于修习观的人来说,强大的智慧是有益的。这样他就能洞察特征。两者平衡时,专注就会实现。正念在任何情况下都应该强大。因为正念能保护心不因信、精进、智慧等而陷入掉举,也不因禅定而陷入懈怠。因此,正念就像所有调味品中的盐和香料,就像所有王事中的大臣,在任何情况下都是需要的。因此说:"世尊说正念在任何情况下都是需要的。为什么?因为心以正念为依靠,正念具有保护的特性;没有正念,心就无法被提升和抑制。"
避免愚蠢的人是指远离那些在蕴等方面没有深入智慧的愚蠢之人。亲近明智的人是指亲近那些具有平等智慧、能把握特征、具有生灭智慧的人。深入的智慧行为反思是指对深奥的蕴等进行深入智慧的分别反思。坚定信仰是指在行住坐卧等时倾向于生起择法觉支的心。他了知,通过这些方法生起的择法觉支,通过阿罗汉道达到修习圆满。
关于精进觉支 -
"比丘们,存在开始的因素、放弃的因素、努力的因素。在那里,如理作意的多作是 - 这是未生起的精进觉支生起的食,已生起的精进觉支增长广大、修习、圆满的食。"

5.232) –

Evaṃ uppādo hoti.

Apica ekādasa dhammā vīriyasambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattanti – apāyabhayapaccavekkhaṇatā, ānisaṃsadassāvitā, gamanavīthipaccavekkhaṇatā, piṇḍapātāpacāyanatā , dāyajjamahattapaccavekkhaṇatā, satthumahattapaccavekkhaṇatā, jātimahattapaccavekkhaṇatā, sabrahmacārimahattapaccavekkhaṇatā, kusītapuggalaparivajjanatā, āraddhavīriyapuggalasevanatā, tadadhimuttatāti.

Tattha nirayesu pañcavidhabandhanakammakāraṇato paṭṭhāya mahādukkhaṃ anubhavanakālepi, tiracchānayoniyaṃ jālakkhipakumīnādīhi gahitakālepi, pācanakaṇṭakādippahārāvitunnassa pana sakaṭavahanādikālepi, pettivisaye anekānipi vassasahassāni ekaṃ buddhantarampi khuppipāsāhi āturībhūtakālepi, kālakañjikaasuresu saṭṭhihatthaasītihatthappamāṇena aṭṭhicammamatteneva attabhāvena vātātapādidukkhānubhavanakālepi na sakkā vīriyasambojjhaṅgaṃ uppādetuṃ. ‘Ayameva te, bhikkhu, kālo vīriyakaraṇāyā’ti evaṃ apāyabhayaṃ paccavekkhantassāpi vīriyasambojjhaṅgo uppajjati. ‘Na sakkā kusītena nava lokuttaradhammā laddhuṃ; āraddhavīriyeneva sakkā; ayamānisaṃso vīriyassā’ti evaṃ ānisaṃsadassāvinopi uppajjati. ‘Sabbabuddhapaccekabuddhamahāsāvakeheva te gatamaggo gantabbo; so ca na sakkā kusītena gantu’nti evaṃ gamanavīthiṃ paccavekkhantassāpi uppajjati. ‘Ye taṃ piṇḍapātādīhi upaṭṭhahanti, ime te manussā neva ñātakā, na dāsakammakarā, nāpi taṃ nissāya ‘jīvissāmā’ti te paṇītāni piṇḍapātādīni denti; atha kho attano kārānaṃ mahapphalataṃ paccāsiṃsamānā denti. Satthārāpi ‘ayaṃ ime paccaye paribhuñjitvā kāyadaḷhībahulo sukhaṃ viharissatī’ti na evañca sampassatā tuyhaṃ paccayā anuññatā; atha kho ‘ayaṃ ime paribhuñjamāno samaṇadhammaṃ katvā vaṭṭadukkhato muccissatī’ti te paccayā anuññātā. So dāni tvaṃ kusīto viharanto na taṃ piṇḍapātaṃ apacāyissasi. Āraddhavīriyasseva hi piṇḍapātāpacāyanaṃ nāma hotī’ti evaṃ piṇḍapātāpacāyanaṃ paccavekkhantassāpi uppajjati, mahāmittattherassa viya.

Thero kira kassakaleṇe nāma paṭivasati. Tassa ca gocaragāme ekā mahāupāsikā theraṃ puttaṃ katvā paṭijaggati. Sā ekadivasaṃ araññaṃ gacchantī dhītaraṃ āha – ‘‘amma, asukasmiṃ ṭhāne purāṇataṇḍulā, asukasmiṃ khīraṃ, asukasmiṃ sappi, asukasmiṃ phāṇitaṃ. Tava bhātikassa ayyamittassa āgatakāle bhattaṃ pacitvā khīrasappiphāṇitehi saddhiṃ dehi , tvañca bhuñjeyyāsī’’ti. ‘‘Tvaṃ pana kiṃ bhuñjissasi, ammā’’ti? ‘‘Ahaṃ pana hiyyo pakkaṃ pārivāsikabhattaṃ kañjiyena bhuttamhī’’ti. ‘‘Divā kiṃ bhuñjissasi, ammā’’ti? ‘‘Sākapaṇṇaṃ pakkhipitvā kaṇataṇḍulehi ambilayāguṃ pacitvā ṭhapehi, ammā’’ti.


如此生起。
此外,有十一法能导致精进觉支的生起 - 反思恶道的危险,看到利益,反思行进的道路,尊重食物,反思遗产的伟大,反思导师的伟大,反思出身的伟大,反思同修的伟大,避免懒惰的人,亲近精进的人,以及坚定信仰。
其中,从地狱中五种束缚的惩罚开始,经历巨大的痛苦时;在畜生道中被网、陷阱等捕获时;被鞭打、刺戳等折磨时拉车等;在饿鬼道中数千年甚至一个佛陀时期受饥渴折磨时;在黑暗的阿修罗中以六十或八十肘高只有骨头和皮的身体经历风吹日晒等痛苦时,都无法生起精进觉支。"比丘,现在正是你精进的时候",如此反思恶道的危险时,精进觉支就会生起。"懒惰的人无法获得九种出世间法;只有精进的人才能获得;这就是精进的利益",如此看到利益时也会生起。"所有佛陀、辟支佛、大弟子走过的道路你也必须走;懒惰的人是无法走的",如此反思行进的道路时也会生起。"那些供养你食物等的人不是你的亲戚,不是你的奴仆,也不是依靠你而活;他们是希望自己的行为能带来巨大的果报而供养你。导师允许你使用这些资具不是因为'这个人使用这些资具后身体会强壮快乐地生活',而是因为'这个人使用这些资具后会修行沙门法,从轮回的痛苦中解脱'。现在你懒惰地生活就不会尊重这些食物。只有精进的人才能尊重食物",如此反思尊重食物时也会生起,就像大密多长老一样。
据说,长老住在一个叫做农夫洞的地方。在他的托钵村庄里有一位大女居士把长老当儿子照顾。有一天她要去森林,对女儿说:"女儿,在某处有陈米,某处有牛奶,某处有酥油,某处有蜜糖。当你哥哥密多尊者来的时候,煮饭并加上牛奶、酥油和蜜糖给他,你也吃。""那你吃什么,妈妈?""我昨天吃了剩饭和米汤。""白天你吃什么,妈妈?""女儿,你放些蔬菜叶子,用糠米煮成酸粥放着。"


Thero cīvaraṃ pārupitvā pattaṃ nīharantova taṃ saddaṃ sutvā attānaṃ ovadi – ‘mahāupāsikā kira kañjiyena pārivāsikabhattaṃ bhuñji; divāpi kaṇapaṇṇambilayāguṃ bhuñjissati; tuyhaṃ atthāya pana purāṇataṇḍulādīni ācikkhati. Taṃ nissāya kho panesā neva khettaṃ, na vatthuṃ, na bhattaṃ, na vatthaṃ paccāsīsati; tisso pana sampattiyo patthayamānā deti. Tvaṃ etissā tā sampattiyo dātuṃ sakkhissasi, na sakkhissasīti? Ayaṃ kho pana piṇḍapāto tayā sarāgena sadosena samohena na sakkā bhuñjitu’nti pattaṃ thavikāya pakkhipitvā gaṇṭhikaṃ muñcitvā nivattitvā kassakaleṇameva gantvā pattaṃ heṭṭhāmañce cīvaraṃ cīvaravaṃse ṭhapetvā ‘arahattaṃ apāpuṇitvā na nikkhamissāmī’ti vīriyaṃ adhiṭṭhahitvā nisīdi. Dīgharattaṃ appamatto hutvā nivutthabhikkhu vipassanaṃ vaḍḍhetvā purebhattameva arahattaṃ patvā vikasamānamiva padumaṃ mahākhīṇāsavo sitaṃ karontova nisīdi. Leṇadvāre rukkhamhi adhivatthā devatā –

‘‘Namo te purisājañña, namo te purisuttama;

Yassa te āsavā khīṇā, dakkhiṇeyyosi mārisā’’ti.

Udānaṃ udānetvā – ‘bhante, piṇḍāya paviṭṭhānaṃ tumhādisānaṃ arahantānaṃ bhikkhaṃ datvā mahallakitthiyo dukkhā muccissantī’ti āha.

Thero uṭṭhahitvā dvāraṃ vivaritvā kālaṃ olokento ‘pātoyevā’ti ñatvā pattacīvaramādāya gāmaṃ pāvisi. Dārikāpi bhattaṃ sampādetvā ‘idāni me bhātā āgamissati, idāni me bhātā āgamissatīti dvāraṃ vivaritvā olokayamānā nisīdi. Sā, there gharadvāraṃ sampatte, pattaṃ gahetvā sappiphāṇitayojitassa khīrapiṇḍapātassa pūretvā hatthe ṭhapesi. Thero ‘sukhaṃ hotū’ti anumodanaṃ katvā pakkāmi. Sāpi taṃ olokayamānā aṭṭhāsi.

Therassa hi tadā ativiya parisuddho chavivaṇṇo ahosi, vippasannāni indriyāni, mukhaṃ bandhanā muttatālapakkaṃ viya ativiya virocittha. Mahāupāsikā araññā āgantvā – ‘‘kiṃ, amma, bhātiko te āgato’’ti pucchi. Sā sabbaṃ taṃ pavattiṃ ārocesi. Upāsikā ‘ajja me puttassa pabbajitakiccaṃ matthakaṃ patta’nti ñatvā ‘‘abhiramati te, amma, bhātā buddhasāsane, na ukkaṇṭhatī’’ti āha.

Mahantaṃ kho panetaṃ satthu dāyajjaṃ yadidaṃ satta ariyadhanāni nāma. Taṃ na sakkā kusītena gahetuṃ. Yathā hi vippaṭipannaṃ puttaṃ mātāpitaro ‘ayaṃ amhākaṃ aputto’ti paribāhiraṃ karonti; so tesaṃ accayena dāyajjaṃ na labhati; evaṃ kusītopi idaṃ ariyadhanadāyajjaṃ na labhati, āraddhavīriyova labhatīti dāyajjamahattaṃ paccavekkhatopi uppajjati. ‘Mahā kho pana te satthā. Satthuno hi te mātukucchismiṃ paṭisandhigaṇhanakālepi abhinikkhamanepi abhisambodhiyampi dhammacakkapavattanayamakapāṭihāriyadevorohanaāyusaṅkhāravossajjanesupi parinibbānakālepi dasasahassilokadhātu kampittha. Yuttaṃ nu te evarūpassa satthuno sāsane pabbajitvā kusītena bhavitu’nti evaṃ satthumahattaṃ paccavekkhatopi uppajjati.


长老穿好袈裟，正准备取托钵时，听到这个声音，劝诫自己：“大居士似乎用米汤吃了剩饭；白天也会吃蔬菜叶子；但她为了我而提到这些旧米等。依靠她，田地、财物、食物、衣服都不会得到；然而她却渴望三种福报。你能给她这些福报吗？可这托钵食物，因你贪心、愚痴、无知而无法享用。”于是，他将托钵放入坚固的地方，解开束带，转身回到农夫洞，放下托钵和袈裟，心中立志：“未得阿罗汉果，我不离开。”他长时间保持警觉，专注于观察，最终在早饭时获得了阿罗汉果，如盛开的莲花般绽放。
在洞口的树上，有天神在守护，吟唱道：
“向你致敬，勇士中的勇士，向你致敬，最优秀的人；
因你已断尽烦恼，真是值得敬仰的。”
他发出感慨：“尊者，托钵乞食的人，像你这样的阿罗汉，给年长的女人施舍，她们将会解脱痛苦。”
长老起身，打开门，察看时间，意识到是早晨，便拿起托钵进入村庄。小女孩也准备了饭，心想：“我哥哥现在就要来了，现在我哥哥就要来了。”于是她打开门，坐在那儿等待。当长老到达家门口时，她拿起托钵，装满了牛奶和蜜糖，放在手中。长老祝愿她：“愿你幸福。”然后离开。她则站在那儿目送他。
那时，长老的容颜非常清净，五官端正，面容如同无瑕的明珠般光彩照人。大居士来到森林，问道：“妈妈，你的哥哥来了吗？”她将所有事情的经过告诉了她。居士知晓今天她的儿子要出家，便说：“你哥哥在佛法中得到了乐趣，不会烦恼。”
这确实是师父的遗产，即所谓的七种高贵的财富。懒惰的人无法获得。就像父母对失去的孩子感到悲伤一样；他因此而不能继承遗产；同样，懒惰的人也不能获得这高贵的财富，只有精进的人才能获得。这就是反思遗产伟大的道理。“你的师父是伟大的。在师父的母胎中，成佛时、出家时、证悟时、转法轮时、降神时、放弃生命时，十万世界都在震动。难道你能在这样伟大的师父的教义下，懒惰地生活吗？”如此反思师父的伟大时，也会生起。


‘Jātiyāpi tvaṃ idāni na lāmakajātikosi; asambhinnāya mahāsammatapaveṇiyā āgate okkākarājavaṃse jāto; sirisuddhodanamahārājassa ca mahāmāyādeviyā ca nattā; rāhulabhaddassa kaniṭṭho. Tayā nāma evarūpena jinaputtena hutvā na yuttaṃ kusītena viharitu’nti evaṃ jātimahattaṃ paccavekkhatopi uppajjati. ‘Sāriputtamoggallānā ceva asītimahāsāvakā ca vīriyeneva lokuttaradhammaṃ paṭivijjhiṃsu. Tvaṃ etesaṃ sabrahmacārīnaṃ maggaṃ paṭipajjasi, nappaṭipajjasī’ti evaṃ sabrahmacārimahattaṃ paccavekkhatopi uppajjati.

Kucchiṃ pūretvā ṭhitaajagarasadise vissaṭṭhakāyikacetasikavīriye kusītapuggale parivajjentassāpi āraddhavīriye pahitatte puggale sevantassāpi ṭhānanisajjādīsu viriyuppādanatthaṃ ninnapoṇapabbhāracittassāpi uppajjati. Evaṃ uppannassa panassa arahattamaggena bhāvanāpāripūri hotīti pajānāti.

Pītisambojjhaṅgassa –

‘‘Atthi , bhikkhave, pītisambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro – ayamāhāro anuppannassa vā pītisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā pītisambojjhaṅgassa bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattatī’’ti (saṃ. ni. 5.232) –

Evaṃ uppādo hoti. Tattha pītiyeva pītisambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā nāma. Tassā uppādakamanasikāro yonisomanasikāro nāma.

Apica ekādasa dhammā pītisambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattanti – buddhānussati, dhammasaṅghasīlacāgadevatānussati, upasamānussati, lūkhapuggalaparivajjanatā, siniddhapuggalasevanatā, pasādanīyasuttantapaccavekkhaṇatā, tadadhimuttatāti.

Buddhaguṇe anussarantassāpi hi yāva upacārā sakalasarīraṃ pharamāno pītisambojjhaṅgo uppajjati; dhammasaṅghaguṇe anussarantassāpi, dīgharattaṃ akkhaṇḍaṃ katvā rakkhitaṃ catupārisuddhisīlaṃ paccavekkhantassāpi, gihino dasasīlaṃ pañcasīlaṃ paccavekkhantassāpi, dubbhikkhabhayādīsu paṇītaṃ bhojanaṃ sabrahmacārīnaṃ datvā ‘evaṃ nāma adamhā’ti cāgaṃ paccavekkhantassāpi, gihinopi evarūpe kāle sīlavantānaṃ dinnadānaṃ paccavekkhantassāpi, yehi guṇehi samannāgatā devatā devattaṃ pattā tathārūpānaṃ guṇānaṃ attani atthitaṃ paccavekkhantassāpi, samāpattiyā vikkhambhite kilese saṭṭhipi sattatipi vassāni na samudācarantīti paccavekkhantassāpi, cetiyadassanabodhidassanatheradassanesu asakkaccakiriyāya saṃsūcitalūkhabhāve buddhādīsu pasādasinehābhāvena gadrabhapiṭṭhe rajasadise lūkhapuggale parivajjentassāpi, buddhādīsu pasādabahule muducitte siniddhapuggale sevantassāpi, ratanattayaguṇaparidīpake pasādanīyasuttante paccavekkhantassāpi, ṭhānanisajjādīsu pītiuppādanatthaṃ ninnapoṇapabbhāracittassāpi uppajjati. Evaṃ uppannassa panassa arahattamaggena bhāvanāpāripūri hotīti pajānāti.

Passaddhisambojjhaṅgassa –

‘‘Atthi , bhikkhave, kāyapassaddhi cittapassaddhi. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro – ayamāhāro anuppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattatī’’ti (saṃ. ni. 

“你现在并非低贱的种族；你是以无缺陷的伟大法王的家族出生；是悉达多大王和摩耶女的儿子；是拉胡拉的弟弟。你以这样的身份作为佛陀的儿子，不应懒惰地生活。”如此反思出身的伟大时也会生起。“舍利弗、目犍连和八十位大弟子都是通过精进而证得出世间法。你正在走向他们的道路，而不是停滞不前。”如此反思同修的伟大时也会生起。
充满母腹时，像大蛇般的身体中充满了精神力量，远离懒惰的人，亲近精进的人，因而在位置、安住等方面生起精进的力量。这样生起的正是通过阿罗汉道的修习而圆满。
关于喜悦觉支 -
“比丘们，存在喜悦觉支的法。在那里，如理作意的多作是 - 这是未生起的喜悦觉支生起的食，已生起的喜悦觉支增长广大、修习、圆满的食。”
因此，喜悦觉支生起。这里的喜悦觉支的法是指喜悦的生起。它的生起的如理作意是指如理作意的生起。
此外，有十一法能导致喜悦觉支的生起 - 追忆佛陀、追忆法、追忆僧、追忆慈悲、避免懒惰的人、亲近精进的人、反思美好的教义、坚定信仰。
追忆佛陀的功德时，整个身体都会因而颤动，喜悦觉支便生起；追忆法和僧的功德时，长久以来的清净四种戒律被观察时，家庭人观察十种戒律和五种戒律时，因饥荒等原因给予同修上好的食物时，反思“这样是对的”，家庭人也在这种时刻观察给予有德者的施舍，因而拥有这些功德的天神能获得这种福报，反思这些功德的存在时，因修行的境界消除烦恼，即使六十年、七十年也不会被烦恼所困扰，反思这些时也会生起，因而在圣地、菩提树、长老的教导等方面，因无法精进而被懒惰的人所避开，因而在佛陀等的教导中，因喜悦而亲近懒惰的人，因而反思宝贵的经文时也会生起，为了生起喜悦而在位置、安住等方面生起精进的力量。这样生起的正是通过阿罗汉道的修习而圆满。
关于安宁觉支 -
“比丘们，存在身体的安宁和心灵的安宁。在那里，如理作意的多作是 - 这是未生起的安宁觉支生起的食，已生起的安宁觉支增长广大、修习、圆满的食。”

5.232) –

Evaṃ uppādo hoti. Apica satta dhammā passaddhisambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattanti – paṇītabhojanasevanatā, utusukhasevanatā , iriyāpathasukhasevanatā, majjhattapayogatā, sāraddhakāyapuggalaparivajjanatā, passaddhikāyapuggalasevanatā, tadadhimuttatāti. Paṇītañhi siniddhaṃ sappāyabhojanaṃ bhuñjantassāpi, sītuṇhesu utūsu ṭhānādīsu ca iriyāpathesu sappāyaṃ utuñca iriyāpathañca sevantassāpi passaddhi uppajjati. Yo pana mahāpurisajātiko sabbautuiriyāpathakkhamova hoti, na taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Yassa sabhāgavisabhāgatā atthi, tasseva visabhāge utuiriyāpathe vajjetvā sabhāge sevantassāpi uppajjati. Majjhattapayogo vuccati attano ca parassa ca kammassakatapaccavekkhaṇā; iminā majjhattapayogena uppajjati. Yo leḍḍudaṇḍādīhi paraṃ viheṭhayamānova vicarati, evarūpaṃ sāraddhakāyaṃ puggalaṃ parivajjentassāpi, saṃyatapādapāṇiṃ passaddhakāyaṃ puggalaṃ sevantassāpi, ṭhānanisajjādīsu passaddhiuppādanatthāya ninnapoṇapabbhāracittassāpi uppajjati. Evaṃ uppannassa panassa arahattamaggena bhāvanāpāripūri hotīti pajānāti.

Samādhisambojjhaṅgassa –

‘‘Atthi, bhikkhave, samathanimittaṃ abyagganimittaṃ. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro – ayamāhāro anuppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattatī’’ti (saṃ. ni. 

如此生起。此外，有七法能导致安宁觉支的生起 - 精致食物的享用、舒适气候的享用、适宜的行走方式、适度的行为、远离懒惰的人、亲近安宁的人，以及坚定信仰。因享用精致的、温热的食物时，舒适的气候和行走方式也会带来安宁。若是伟人，他在所有行走方式中都能自在，正是指他。若有善恶之分，善的行走方式在不善的行走方式中被避免，安宁也会生起。适度的行为是指对自己和他人所做的行为的反思；通过这种适度的行为而生起。若是被棍棒等折磨的人，远离这样的身体，亲近安宁的人时，为了在位置、安住等方面生起安宁的力量，也会生起。这样生起的正是通过阿罗汉道的修习而圆满。
关于定的觉支 -
“比丘们，存在安静的标志和不动的标志。在那里，如理作意的多作是 - 这是未生起的定的觉支生起的食，已生起的定的觉支增长广大、修习、圆满的食。”

5.232) –

Evaṃ uppādo hoti. Tattha samathova samathanimittaṃ, avikkhepaṭṭhena ca abyagganimittanti.

Apica ekādasa dhammā samādhisambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattanti – vatthuvisadakiriyatā , indriyasamattapaṭipādanatā, nimittakusalatā, samaye cittassa paggaṇhanatā, samaye cittassa niggahaṇanatā, samaye sampahaṃsanatā, samaye ajjhupekkhaṇatā, asamāhitapuggalaparivajjanatā, samāhitapuggalasevanatā, jhānavimokkhapaccavekkhaṇatā, tadadhimuttatāti. Tattha vatthuvisadakiriyatā ca indriyasamattapaṭipādanatā ca vuttanayeneva veditabbā.

Nimittakusalatā nāma kasiṇanimittassa uggahaṇakusalatā. Samaye cittassa paggahaṇanatāti yasmiṃ samaye atisithilavīriyatādīhi līnaṃ cittaṃ hoti, tasmiṃ samaye dhammavicayavīriyapītisambojjhaṅgasamuṭṭhāpanena tassa paggaṇhanaṃ. Samaye cittassa niggahaṇanatāti yasmiṃ samaye accāraddhavīriyatādīhi uddhaṭaṃ cittaṃ hoti, tasmiṃ samaye passaddhisamādhiupekkhāsambojjhaṅgasamuṭṭhāpanena tassa niggaṇhanaṃ. Samaye sampahaṃsanatāti yasmiṃ samaye cittaṃ paññāpayogamandatāya vā upasamasukhānadhigamena vā nirassādaṃ hoti, tasmiṃ samaye aṭṭhasaṃvegavatthupaccavekkhaṇena saṃvejeti. Aṭṭha saṃvegavatthūni nāma jātijarābyādhimaraṇāni cattāri, apāyadukkhaṃ pañcamaṃ, atīte vaṭṭamūlakaṃ dukkhaṃ, anāgate vaṭṭamūlakaṃ dukkhaṃ, paccuppanne āhārapariyeṭṭhimūlakaṃ dukkhanti. Ratanattayaguṇānussaraṇena ca pasādaṃ janeti. Ayaṃ vuccati samaye sampahaṃsanatāti.

Samaye ajjhupekkhanatā nāma yasmiṃ samaye sammāpaṭipattiṃ āgamma alīnaṃ anuddhaṭaṃ anirassādaṃ ārammaṇe samappavattaṃ samathavīthipaṭipannaṃ cittaṃ hoti, tadāyaṃ paggahaniggahasampahaṃsanesu na byāpāraṃ āpajjati sārathī viya samappavattesu assesu. Ayaṃ vuccati samaye ajjhupekkhanatāti. Asamāhitapuggalaparivajjanatā nāma upacāraṃ vā appanaṃ vā appattānaṃ vikkhittacittānaṃ puggalānaṃ ārakā parivajjanaṃ. Samāhitapuggalasevanatā nāma upacārena vā appanāya vā samāhitacittānaṃ sevanā bhajanā payirupāsanā. Tadadhimuttatā nāma ṭhānanisajjādīsu samādhiuppādanatthaṃyeva ninnapoṇapabbhāracittatā. Evañhi paṭipajjato esa uppajjati. Evaṃ uppannassa panassa arahattamaggena bhāvanāpāripūri hotīti pajānāti.

Upekkhāsambojjhaṅgassa –

‘‘Atthi, bhikkhave, upekkhāsambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro – ayamāhāro anuppannassa vā upekkhāsambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā upekkhāsambojjhaṅgassa bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattatī’’ti (saṃ. ni. 

如此生起。这里的安静就是安静的标志，不动的意思就是不动的标志。
此外，有十一法能导致定的觉支的生起 - 使对象清晰的行为、使感官适应的实践、善于把握相、适时提升心、适时抑制心、适时鼓舞、适时观察、避免不专注的人、亲近专注的人、反思禅定和解脱、坚定信仰。其中，使对象清晰的行为和使感官适应的实践应如前所述理解。
善于把握相是指善于把握禅修对象的相。适时提升心是指当心因精进不足等而低沉时，通过生起择法、精进、喜悦等觉支来提升它。适时抑制心是指当心因精进过度等而浮躁时，通过生起轻安、定、舍等觉支来抑制它。适时鼓舞是指当心因缺乏智慧或未获得安宁的快乐而无味时，通过反思八种警惕事来激励它。八种警惕事是指生、老、病、死四种，第五是恶道之苦，过去轮回的苦，未来轮回的苦，现在寻食的苦。通过忆念三宝的功德来生起信心。这就是所谓的适时鼓舞。
适时观察是指当心因正确修行而不低沉、不浮躁、有味道、专注于所缘、走在安静的道路上时，这时就不需要提升、抑制或鼓舞，就像驾车者对平稳行驶的马一样。这就是所谓的适时观察。避免不专注的人是指远离那些未达到近行定或安止定、心散乱的人。亲近专注的人是指亲近、结交、拜访那些达到近行定或安止定的人。坚定信仰是指在行住坐卧等时倾向于生起定的心。这样修行时，定就会生起。这样生起的正是通过阿罗汉道的修习而圆满。
关于舍觉支 -
"比丘们，存在舍觉支的法。在那里，如理作意的多作是 - 这是未生起的舍觉支生起的食，已生起的舍觉支增长广大、修习、圆满的食。"

5.232) –

Evaṃ uppādo hoti. Tattha upekkhāva upekkhāsambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā nāma. Apica pañca dhammā upekkhāsambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattanti – sattamajjhattatā, saṅkhāramajjhattatā, sattasaṅkhārakelāyanapuggalaparivajjanatā, sattasaṅkhāramajjhattapuggalasevanatā, tadadhimuttatāti.

Tattha dvīhākārehi sattamajjhattataṃ samuṭṭhāpeti – ‘tvaṃ attano kammena āgantvā attanova kammena gamissasi. Esopi attano kammena āgantvā attanova kammena gamissati. Tvaṃ kaṃ kelāyasī’ti evaṃ kammassakatapaccavekkhaṇena ca ‘paramatthato sattoyeva natthi. So tvaṃ kaṃ kelāyasī’ti evaṃ nissattapaccavekkhaṇena ca. Dvīhevākārehi saṅkhāramajjhattataṃ samuṭṭhāpeti – ‘idaṃ cīvaraṃ anupubbena vaṇṇavikārañceva jiṇṇabhāvañca upagantvā pādapuñchanacoḷakaṃ hutvā yaṭṭhikoṭiyā chaḍḍanīyaṃ bhavissati. Sace panassa sāmiko bhaveyya, nāssa evaṃ vinassituṃ dadeyyā’ti evaṃ assāmikabhāvapaccavekkhaṇena ca. ‘Anaddhaniyaṃ idaṃ tāvakālika’nti evaṃ tāvakālikabhāvapaccavekkhaṇena ca. Yathā ca cīvare, evaṃ pattādīsupi yojanā kātabbā.

Sattasaṅkhārakelāyanapuggalaparivajjanatāti ettha yo puggalo gihī vā attano puttadhītādike, pabbajito vā attano antevāsikasamānupajjhāyakādike mamāyati, sahattheneva nesaṃ kesacchedanasūcikammacīvaradhovanarajanapattapacanādīni karoti, muhuttampi apassanto ‘asuko sāmaṇero kuhiṃ? Asuko daharo kuhi’nti? Bhantamigo viya ito cito ca āloketi; aññena kesacchedanādīnaṃ atthāya ‘muhuttaṃ tāva asukaṃ pesethā’ti yāciyamānopi ‘amhepi taṃ attano kammaṃ na kārema, tumhe naṃ gahetvā kilamessathā’ti na deti – ayaṃ sattakelāyano nāma.

Yo pana cīvarapattathālakakattarayaṭṭhiādīni mamāyati, aññassa hatthena parāmasitumpi na deti, tāvakālikaṃ yācitopi ‘mayampi imaṃ mamāyantā na paribhuñjāma, tumhākaṃ kiṃ dassāmā’ti vadati – ayaṃ saṅkhārakelāyano nāma. Yo pana tesu dvīsupi vatthūsu majjhatto udāsīno – ayaṃ sattasaṅkhāramajjhatto nāma. Iti ayaṃ upekkhāsambojjhaṅgo evarūpe sattasaṅkhārakelāyanapuggale ārakā parivajjentassāpi, sattasaṅkhāramajjhattapuggale sevantassāpi, ṭhānanisajjādīsu taduppādanatthaṃ ninnapoṇapabbhāracittassāpi uppajjati. Evaṃ uppannassa panassa arahattamaggena bhāvanāpāripūri hotīti pajānāti. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Bojjhaṅgapabbavaṇṇanā.


如此生起。这里的舍就是舍觉支的法。此外,有五法能导致舍觉支的生起 - 对众生保持中立、对诸行保持中立、远离宠爱众生和诸行的人、亲近对众生和诸行保持中立的人,以及坚定信仰。
其中,通过两种方式生起对众生的中立 - "你因自己的业而来,也将因自己的业而去。他也是因自己的业而来,将因自己的业而去。你宠爱谁呢?"如此反思业的所有权;以及"从究竟意义上说,根本没有众生。你宠爱谁呢?"如此反思无我。同样通过两种方式生起对诸行的中立 - "这件袈裟逐渐变色、破旧,最终成为擦脚布,被扔在路边。如果它有主人,就不会让它这样毁坏。"如此反思无主性;以及"这是无常的,是暂时的。"如此反思暂时性。如对袈裟,对钵等也应如此类推。
远离宠爱众生和诸行的人是指:在家人对自己的儿女等,出家人对自己的弟子、同修等产生执着,亲自为他们剪发、缝衣、洗衣、染衣、煮饭等,片刻见不到就问"某沙弥在哪里?某年轻人在哪里?",像受惊的鹿一样东张西望;即使有人请求"请让某人暂时帮忙剪发等",也会说"我们自己都没时间做这些事,你们带走他会让他疲劳的"而不允许 - 这就是宠爱众生的人。
而对袈裟、钵、碗、拐杖等产生执着,不让别人碰,即使暂时借用也会说"我们自己都舍不得用,怎么能给你们呢?" - 这就是宠爱诸行的人。对这两种事物保持中立、无关心的人就是对众生和诸行保持中立的人。因此,这个舍觉支会在远离这样宠爱众生和诸行的人时生起,在亲近对众生和诸行保持中立的人时生起,在行住坐卧等时为了生起舍而倾心时生起。这样生起的正是通过阿罗汉道的修习而圆满。其余的在各处都是浅显的意思。
觉支品注释完毕。


Imesupi dvīsu pabbesu suddhavipassanāva kathitā. Iti ime cattāro satipaṭṭhānā pubbabhāge nānācittesu labbhanti. Aññeneva hi cittena kāyaṃ pariggaṇhāti, aññena vedanaṃ, aññena cittaṃ, aññena dhamme pariggaṇhāti; lokuttaramaggakkhaṇe pana ekacitteyeva labbhanti. Ādito hi kāyaṃ pariggaṇhitvā āgatassa vipassanāsampayuttā sati kāyānupassanā nāma. Tāya satiyā samannāgato puggalo kāyānupassī nāma. Vipassanaṃ ussukkāpetvā ariyamaggaṃ pattassa maggakkhaṇe maggasampayuttā sati kāyanupassanā nāma. Tāya satiyā samannāgato puggalo kāyānupassī nāma. Vedanaṃ pariggaṇhitvā…. Cittaṃ pariggaṇhitvā…. Dhamme pariggaṇhitvā āgatassa vipassanāsampayuttā sati dhammānupassanā nāma. Tāya satiyā samannāgato puggalo dhammānupassī nāma. Vipassanaṃ ussukkāpetvā ariyamaggaṃ pattassa maggakkhaṇe maggasampayuttā sati dhammānupassanā nāma. Tāya satiyā samannāgato puggalo dhammānupassī nāma. Evaṃ tāva desanā puggale tiṭṭhati. Kāye pana ‘subha’nti vipallāsappahānā kāyapariggāhikā sati maggena samijjhatīti kāyānupassanā nāma. Vedanāya ‘sukha’nti vipallāsappahānā vedanāpariggāhikā sati maggena samijjhatīti vedanānupassanā nāma. Citte ‘nicca’nti vipallāsappahānā cittapariggāhikā sati maggena samijjhatīti cittānupassanā nāma. Dhammesu ‘attā’ti vipallāsappahānā dhammapariggāhikā sati maggena samijjhatīti dhammānupassanā nāma. Iti ekāva maggasampayuttā sati catukiccasādhanaṭṭhena cattāri nāmāni labhati. Tena vuttaṃ – ‘lokuttaramaggakkhaṇe pana ekacitteyeva labbhantī’ti.

Suttantabhājanīyavaṇṇanā.

2. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā

374. Abhidhammabhājanīye lokuttarasatipaṭṭhānavasena desanāya āraddhattā yathā kāyādiārammaṇesu lokiyasatipaṭṭhānesu tanti ṭhapitā, evaṃ aṭṭhapetvā sabbānipi kāyānupassādīni satipaṭṭhānāni dhammasaṅgaṇiyaṃ (dha. sa. 355 ādayo) vibhattassa desanānayassa mukhamattameva dassentena niddiṭṭhāni.

Tattha nayabhedo veditabbo. Kathaṃ? Kāyānupassanāya tāva sotāpattimagge jhānābhinivese suddhikapaṭipadā, suddhikasuññatā, suññatapaṭipadā, suddhikaappaṇihitaṃ, appaṇihitapaṭipadāti imesu pañcasu ṭhānesu dvinnaṃ dvinnaṃ catukkapañcakanayānaṃ vasena dasa nayā honti. Evaṃ sesesupīti vīsatiyā abhinivesesu dve nayasatāni. Tāni catūhi adhipatīhi catuguṇitāni aṭṭha. Iti suddhikāni dve sādhipatīni aṭṭhāti sabbampi nayasahassaṃ hoti. Tathā vedanānupassanādīsu suddhikasatipaṭṭhāne cāti sotāpattimagge pañca nayasahassāni. Yathā ca sotāpattimagge, evaṃ sesamaggesupīti kusale vīsati nayasahassāni; suññatāpaṇihitānimittādibhedesu pana tato tiguṇe vipāke saṭṭhi nayasahassānīti. Evameva sakiccasādhakānañceva saṃsiddhikakiccānañca kusalavipākasatipaṭṭhānānaṃ niddesavasena duvidho kāyānupassanādivasena ca suddhikavasena ca kusale pañcannaṃ vipāke pañcannanti dasannaṃ niddesavārānaṃ vasena dasappabhedo asītinayasahassapatimaṇḍito abhidhammabhājanīyaniddeso.

3. Pañhāpucchakavaṇṇanā



这些在两个方面中，清净的观照已被阐述。因此，这四个正念建立在不同的心态上。因为不同的心态会以不同的方式把握身体、感受、心和法；而在超凡的道的瞬间，则只有一个心态。最初把握身体的正念，称为身体的正念，因与观察的觉知相应而生。因这种正念而具足的修行者称为身体的正念者。通过观察而生起的正念，达到圣道时的道的正念，称为身体的正念，因这种正念而具足的修行者称为身体的正念者。把握感受……把握心……把握法的正念，因与观察的觉知相应而生，称为法的正念。因这种正念而具足的修行者称为法的正念者。通过观察而生起的正念，达到圣道时的道的正念，称为法的正念，因这种正念而具足的修行者称为法的正念者。如此，教导在修行者身上存在。对于身体而言，因放弃“美”的误解而生起的身体的正念，因与道相应而生。对于感受而言，因放弃“快乐”的误解而生起的感受的正念，因与道相应而生。对于心而言，因放弃“常”的误解而生起的心的正念，因与道相应而生。对于法而言，因放弃“我”的误解而生起的法的正念，因与道相应而生。因此，因与道相应的正念，作为四个功具的基础，获得四个名称。因此说：“在超凡的道的瞬间，只有一个心态。”
经典的阐述。
阿毗达摩的阐述
在阿毗达摩的阐述中，关于超凡的正念建立的教导，正如在身体等的对象上建立世俗的正念一样，排除这些后，所有的身体正念等正念都在法的集合中（阿毗达摩集 355等）被阐明。
在这里应理解教义的分歧。如何呢？在身体的正念中，至于入道的禅定，有清净的修行、清净的空性、空性的修行、清净的无所执着、无所执着的修行等，在这五个方面中，依照二二的四重五重的教义，有十种教义。如此在其他方面也是如此，因此在二十个入道的方面中有二百种教义。这些教义由四种主导而成，四种特质，故而所有的教义有一千种。如此在感受的正念等的清净正念中，至于入道有五千种教义。正如在入道中一样，其他的道中也有二万种教义；而在空性、无所执着等的种类中，则有六十种教义。如此在修行者和成就的修行中，因善的果报的正念而有清净的五种果报，故而在十种阐述中有十种差异，围绕着八十种教义的阿毗达摩的阐述。
问答的阐述

386. Pañhāpucchake pāḷianusāreneva satipaṭṭhānānaṃ kusalādibhāvo veditabbo. Ārammaṇattikesu pana sabbānipi etāni appamāṇaṃ nibbānaṃ ārabbha pavattanato appamāṇārammaṇāneva, na maggārammaṇāni; sahajātahetuvasena pana maggahetukāni; vīriyaṃ vā vīmaṃsaṃ vā jeṭṭhakaṃ katvā maggabhāvanākāle maggādhipatīni; chandacittajeṭṭhakāya maggabhāvanāya navattabbāni maggādhipatīnīti phalakālepi navattabbāneva; atītādīsu ekārammaṇabhāvenapi navattabbāni; nibbānassa pana bahiddhādhammattā bahiddhārammaṇāni nāma hontīti. Evametasmiṃ pañhāpucchake nibbattitalokuttarāneva satipaṭṭhānāni kathitāni. Sammāsambuddhena hi suttantabhājanīyasmiṃyeva lokiyalokuttaramissakā satipaṭṭhānā kathitā; abhidhammabhājanīyapañhāpucchakesu pana lokuttarāyevāti. Evamayaṃ satipaṭṭhānavibhaṅgopi teparivaṭṭaṃ nīharitvā bhājetvā dassitoti.

Sammohavinodaniyā vibhaṅgaṭṭhakathāya

Satipaṭṭhānavibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.

8. Sammappadhānavibhaṅgo

1. Suttantabhājanīyavaṇṇanā

390. Idāni tadanantare sammappadhānavibhaṅge cattāroti gaṇanaparicchedo. Tena na tato heṭṭhā na uddhanti sammappadhānaparicchedaṃ dīpeti. Sammappadhānāti kāraṇappadhānā upāyappadhānā yonisopadhānā. Idha bhikkhūti imasmiṃ sāsane paṭipannako bhikkhu. Anuppannānanti anibbattānaṃ. Pāpakānanti lāmakānaṃ. Akusalānaṃ dhammānanti akosallasambhūtānaṃ dhammānaṃ. Anuppādāyāti na uppādanatthāya. Chandaṃ janetīti kattukamyatāsaṅkhātaṃ kusalacchandaṃ janeti uppādeti. Vāyamatīti payogaṃ parakkamaṃ karoti. Vīriyaṃ ārabhatīti kāyikacetasikaṃ vīriyaṃ karoti. Cittaṃ paggaṇhātīti teneva sahajātavīriyena cittaṃ ukkhipati. Padahatīti padhānavīriyaṃ karoti. Paṭipāṭiyā panetāni cattāripi padāni āsevanābhāvanābahulīkammasātaccakiriyāhi yojetabbāni.

Uppannānaṃ pāpakānanti anuppannanti avattabbataṃ āpannānaṃ pāpadhammānaṃ. Pahānāyāti pajahanatthāya. Anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānanti anibbattānaṃ kosallasambhūtānaṃ dhammānaṃ. Uppādāyāti uppādanatthāya. Uppannānanti nibbattānaṃ. Ṭhitiyāti ṭhitatthāya. Asammosāyāti anassanatthaṃ. Bhiyyobhāvāyāti punappunaṃ bhāvāya. Vepullāyāti vipulabhāvāya. Bhāvanāyāti vaḍḍhiyā. Pāripūriyāti paripūraṇatthāya. Ayaṃ tāva catunnaṃ sammappadhānānaṃ uddesavāravasena ekapadiko atthuddhāro.



在问答中,应根据经文理解正念建立的善等性质。在所缘三法中,所有这些都是无量所缘,因为它们以无量的涅槃为所缘而生起,而不是以道为所缘;但由于俱生因的缘故,它们是道因;以精进或慧为主导时修习道时,它们是道增上;以欲或心为主导修习道时,不能说它们是道增上;在果时也不能说它们是道增上;在过去等中也不能说它们是一所缘;但由于涅槃是外法,所以它们是外所缘。如此在这问答中,只说明了出世间的正念建立。正等觉者在经分别中已说明了世间和出世间混合的正念建立;而在阿毗达摩分别和问答中只说明了出世间的。如此,这正念建立分别也是以三轮转方式解说的。
《破除愚痴》《分别论注》
正念建立分别注释完毕。
正勤分别
经分别注释
现在,在其后的正勤分别中,"四"是数量的限定。这表明正勤的数量不多不少。正勤是指原因的精进、方法的精进、如理的精进。"在此,比丘"是指在这教法中修行的比丘。"未生起的"是指未产生的。"恶的"是指低劣的。"不善法"是指由无智慧产生的法。"为了不生起"是为了不产生。"生起欲"是指生起、产生被称为欲做的善欲。"精进"是指作出努力、奋斗。"发起精进"是指作出身心的精进。"提起心"是指以那俱生的精进提升心。"勤奋"是指作出勤奋的精进。依次,这四个词应与修习、培养、多作、持续实践相结合。
"已生起的恶"是指已达到不能说未生起的恶法。"为了断除"是为了舍弃。"未生起的善法"是指未产生的由智慧产生的法。"为了生起"是为了产生。"已生起的"是指已产生的。"为了住立"是为了安住。"为了不忘失"是为了不消失。"为了增长"是为了反复生起。"为了广大"是为了广泛。"为了修习"是为了增长。"为了圆满"是为了完全圆满。这是四正勤的简要义理解释。

391. Idāni paṭipāṭiyā tāni padāni bhājetvā dassetuṃ kathañca bhikkhu anuppannānantiādinā nayena niddesavāro āraddho. Tattha yaṃ heṭṭhā dhammasaṅgahe āgatasadisaṃ, taṃ tassa vaṇṇanāyaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ. Yaṃ pana tasmiṃ anāgataṃ, tattha chandaniddese tāva yo chandoti yo chandaniyavasena chando. Chandikatāti chandikabhāvo, chandakaraṇākāro vā. Kattukamyatāti kattukāmatā. Kusaloti cheko. Dhammacchandoti sabhāvacchando. Ayañhi chando nāma taṇhāchando, diṭṭhichando, vīriyachando, dhammacchandoti bahuvidho nānappakārako. Tesu dhammacchandoti imasmiṃ ṭhāne kattukamyatākusaladhammacchando adhippeto.

Imaṃ chandaṃ janetīti chandaṃ kurumānova chandaṃ janeti nāma. Sañjanetīti upasaggena padaṃ vaḍḍhitaṃ. Uṭṭhapetīti chandaṃ kurumānova taṃ uṭṭhapeti nāma. Samuṭṭhapetīti upasaggena padaṃ vaḍḍhitaṃ. Nibbattetīti chandaṃ kurumānova taṃ nibbatteti nāma. Abhinibbattetīti upasaggena padaṃ vaḍḍhitaṃ. Apica chandaṃ karontova chandaṃ janeti nāma. Tameva satataṃ karonto sañjaneti nāma. Kenacideva antarāyena patitaṃ puna ukkhipanto uṭṭhapeti nāma. Pabandhaṭṭhitiṃ pāpento samuṭṭhapeti nāma. Taṃ pākaṭaṃ karonto nibbatteti nāma. Anosakkanatāya alīnavuttitāya anolīnavuttitāya abhimukhabhāvena nibbattento abhinibbatteti nāma.

394. Vīriyaniddese vīriyaṃ karontova vīriyaṃ ārabhati nāma. Dutiyapadaṃ upasaggena vaḍḍhitaṃ. Vīriyaṃ karontoyeva ca āsevati bhāveti nāma. Punappunaṃ karonto vahulīkaroti. Āditova karonto ārabhati. Punappunaṃ karonto samārabhati. Bhāvanāvasena bhajanto āsevati. Vaḍḍhento bhāveti. Sabbakiccesu tadeva bahulīkaronto bahulīkarotīti veditabbo.

395. Cittapaggahaniddese vīriyapaggahena yojento cittaṃ paggaṇhāti, ukkhipatīti attho. Punappunaṃ paggaṇhanto sampaggaṇhāti. Evaṃ sampaggahitaṃ yathā na patati tathā naṃ vīriyupatthambhena upatthambhento upatthambheti. Upatthambhitampi thirabhāvatthāya punappunaṃ upatthambhento paccupatthambheti nāma.

406.Ṭhitiyātipadassa niddese sabbesampi asammosādīnaṃ ṭhitivevacanabhāvaṃ dassetuṃ yā ṭhiti so asammosotiādi vuttaṃ. Ettha hi heṭṭhimaṃ heṭṭhimaṃ padaṃ uparimassa uparimassa padassa attho, uparimaṃ uparimaṃ padaṃ heṭṭhimassa heṭṭhimassa atthotipi vattuṃ vaṭṭati. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti. Ayaṃ tāva pāḷivaṇṇanā.

Ayaṃ panettha vinicchayakathā. Ayañhi sammappadhānakathā nāma duvidhā – lokiyā lokuttarā ca. Tattha lokiyā sabbapubbabhāge hoti. Sā kassapasaṃyuttapariyāyena lokiyamaggakkhaṇe veditabbā. Vuttañhi tattha –

‘‘Cattāro me, āvuso, sammappadhānā. Katame cattāro?

Idhāvuso, bhikkhu ‘anuppannā me pāpakā akusalā dhammā uppajjamānā anatthāya saṃvatteyyu’nti ātappaṃ karoti; ‘uppannā me pāpakā akusalā dhammā appahīyamānā anatthāya saṃvatteyyu’nti ātappaṃ karoti; ‘anuppannā me kusalā dhammā anuppajjamānā anatthāya saṃvatteyyu’nti ātappaṃ karoti. ‘Uppannā me kusalā dhammā nirujjhamānā anatthāya saṃvatteyyu’nti ātappaṃ karotī’’ti (saṃ. ni. 

现在为了依次解释这些词,开始以"比丘如何未生起"等方式的解说。其中与前面法聚中相同的部分,应按照其注释中所说的方式理解。对于其中未出现的部分,首先在欲的解释中,"欲"是指以可欲的方式的欲。"欲性"是指欲的状态,或者是作欲的样子。"欲作"是指欲做。"善"是指巧妙。"法欲"是指本性的欲。这里的欲有多种不同类型,如爱欲、见欲、精进欲、法欲等。其中这里的"法欲"是指欲作善法的欲。
"生起这欲"是指正在作欲时就称为生起欲。"等生起"是用前缀增加词义。"使生起"是指正在作欲时就称为使之生起。"等使生起"是用前缀增加词义。"产生"是指正在作欲时就称为产生它。"等产生"是用前缀增加词义。或者,正在作欲时就称为生起欲。持续地作那欲就称为等生起。因某种障碍而堕落后再次提起就称为使生起。使之持续安住就称为等使生起。使之明显就称为产生。以不退缩、不懈怠、不停滞、面对的方式产生就称为等产生。
在精进的解释中,正在作精进时就称为发起精进。第二个词是用前缀增加词义。正在作精进时就称为修习、培养。反复作就称为多作。从开始就作就称为发起。反复作就称为等发起。以修习的方式亲近就称为修习。增长就称为培养。在一切事中多作那个就称为多作,应当如此理解。
在提起心的解释中,以精进提起而结合就称为提起心,意思是提升。反复提起就称为等提起。如此等提起后,为了不堕落而以精进支撑就称为支撑。已支撑后为了坚固而反复支撑就称为等支撑。
在"为了住立"一词的解释中,为了显示所有不忘失等都是住立的同义词,所以说"凡是住立,那就是不忘失"等。这里,下面的词是上面的词的意思,上面的词是下面的词的意思,也可以这样说。其余在各处都是浅显的意思。这是对经文的注释。
这里有决定的说明。这正勤的说明有两种 - 世间的和出世间的。其中世间的在一切前分中存在。它应当按照迦叶相应的方法在世间道的刹那中理解。在那里说:
"朋友们,有四种正勤。哪四种?
朋友们,在这里,比丘作精进:'我未生起的恶不善法若生起会导致不利'。他作精进:'我已生起的恶不善法若不断除会导致不利'。他作精进:'我未生起的善法若不生起会导致不利'。他作精进:'我已生起的善法若灭去会导致不利'。"

2.145).

Ettha ca ‘anuppannā me kusalā dhammā’ti samathavipassanā ceva maggo ca. Uppannākusalā nāma samathavipassanāva. Maggo pana sakiṃ uppajjitvā nirujjhamāno anatthāya saṃvattanako nāma natthi. So hi phalassa paccayaṃ datvāva nirujjhati. Purimasmiṃ vā samathavipassanāva gahetabbāti vuttaṃ, taṃ pana na yuttaṃ.

Tattha ‘‘uppannā samathavipassanā nirujjhamānā anatthāya saṃvattantī’’ti atthassa āvibhāvatthaṃ idaṃ vatthu – eko kira khīṇāsavatthero ‘mahācetiyañca mahābodhiñca vandissāmī’ti samāpattilābhinā bhaṇḍagāhakasāmaṇerena saddhiṃ janapadato mahāvihāraṃ āgantvā vihārapariveṇaṃ pāvisi; sāyanhasamaye mahābhikkhusaṅghe cetiyaṃ vandamāne cetiyaṃ vandanatthāya na nikkhami. Kasmā? Khīṇāsavānañhi tīsu ratanesu mahantaṃ gāravaṃ hoti. Tasmā bhikkhusaṅghe vanditvā paṭikkante manussānaṃ sāyamāsabhuttavelāya sāmaṇerampi ajānāpetvā ‘cetiyaṃ vandissāmī’ti ekakova nikkhami. Sāmaṇero ‘kiṃ nu kho thero avelāya ekakova gacchati, jānissāmī’ti upajjhāyassa padānupadikova nikkhami. Thero anāvajjanena tassa āgamanaṃ ajānanto dakkhiṇadvārena mahācetiyaṅgaṇaṃ āruḷho. Sāmaṇeropi anupadaṃyeva āruḷho.

Mahāthero mahācetiyaṃ ulloketvā buddhārammaṇaṃ pītiṃ gahetvā sabbaṃ cetaso samannāharitvā haṭṭhapahaṭṭho mahācetiyaṃ vandati. Sāmaṇero therassa vandanākāraṃ disvā ‘upajjhāyo me ativiya pasannacitto vandati; kiṃ nu kho pupphāni labhitvā pūjaṃ kareyyā’ti cintesi. There vanditvā uṭṭhāya sirasi añjaliṃ ṭhapetvā mahācetiyaṃ ulloketvā ṭhite sāmaṇero ukkāsitvā attano āgatabhāvaṃ jānāpesi. Thero parivattetvā olokento ‘‘kadā āgatosī’’ti pucchi. ‘‘Tumhākaṃ cetiyaṃ vandanakāle, bhante; ativiya pasannā cetiyaṃ vandittha; kinnu kho pupphāni labhitvā pūjeyyāthā’’ti? ‘‘Āma, sāmaṇera, imasmiṃ cetiye viya aññatra ettakaṃ dhātunidhānaṃ nāma natthi. Evarūpaṃ asadisaṃ mahāthūpaṃ pupphāni labhitvā ko na pūjeyyā’’ti? ‘‘Tena hi, bhante, adhivāsetha, āharissāmī’’ti tāvadeva jhānaṃ samāpajjitvā iddhiyā himavantaṃ gantvā vaṇṇagandhasampannāni pupphāni gahetvā parissāvanaṃ pūretvā mahāthere dakkhiṇamukhato pacchimamukhe asampatteyeva āgantvā pupphaparissāvanaṃ hatthe ṭhapetvā ‘‘pūjetha bhante’’ti āha. Thero ‘‘atimandāni no, sāmaṇera, pupphānī’’ti āha. ‘‘Gacchatha, bhante, bhagavato guṇe āvajjetvā pūjethā’’ti.


2.145)
在这里，"我未生起的善法"是指静虑和观照的道。已生起的善法是指静虑和观照。道则是指在生起后被灭除的，不会导致不利的。因为它确实是以果的条件而灭除。前面所说的静虑和观照应被理解为应当掌握的，但这并不合适。
在这里，“已生起的静虑和观照被灭除而导致不利”的意义在于说明这个故事——有一位名叫Khīṇāsava的长老，他想要礼拜大圣地和大佛塔，便与一位持物的沙弥从乡村来到大寺，进入了寺院的围廊；在傍晚时分，因大比丘僧团在礼拜佛塔而不愿离开。为什么呢？因为对已解脱者的三宝有极大的尊重。因此，在比丘僧团中礼拜后，退去时人们在傍晚吃饭的时候，沙弥也未被告知，便独自离去。沙弥想：“师父为何在这个时候独自去呢，我要问问。”于是便紧跟着师父而去。长老在不知晓其到来的情况下，从右门走向大圣地。沙弥也是同样地紧随其后。
长老抬头望向大圣地，心中充满了对佛的欢喜，集中精神，心无旁骛地礼拜大圣地。沙弥见到长老的礼拜方式，心中想：“我的老师心中极为欢喜，正在礼拜；我若能获得花朵来供养该如何呢？”于是长老礼拜后起身，将双手合十抬头望向大圣地，沙弥则高声宣布自己的到来。长老转过身，望着他，问道：“你何时来的？”“在您礼拜大圣地的时候，尊者；我极为欢喜地礼拜大圣地，您能否告诉我如何获得花朵供养？”“是的，沙弥，除了这座圣地之外，没有其他地方有如此多的舍利宝藏。如此不同寻常的伟大佛塔，若能获得花朵，谁会不供养呢？”“那好吧，尊者，请您加持，我将去采集。”于是他便入定，凭借神通前往喜马拉雅山，采集了芬芳的花朵，满载而归，直至大长老的右侧，未到达西侧便将花朵放在手中，称道：“请供养，尊者。”长老回应道：“不，沙弥，花朵不算多。”沙弥则说：“请您回忆佛陀的功德而供养。”


Thero pacchimamukhanissitena sopānena āruyha kucchivedikābhūmiyaṃ pupphapūjaṃ kātuṃ āraddho. Vedikābhūmi paripuṇṇā; pupphāni patitvā dutiyabhūmiyaṃ jaṇṇuppamāṇena odhinā pūrayiṃsu. Tato otaritvā pādapiṭṭhikapantiṃ pūjesi; sāpi paripūri; paripuṇṇabhāvaṃ ñatvā heṭṭhimatale vikiranto agamāsi; sabbaṃ cetiyaṅgaṇaṃ paripūri; tasmiṃ paripuṇṇe ‘‘sāmaṇera, pupphāni na khīyantī’’ti āha. ‘‘Parissāvanaṃ, bhante, adhomukhaṃ karothā’’ti. Adhomukhaṃ katvā cālesi. Tadā pupphāni khīṇāni. Thero parissāvanaṃ sāmaṇerassa datvā saddhiṃ hatthipākārena cetiyaṃ tikkhattuṃ padakkhiṇaṃ katvā catūsu ṭhānesu vanditvā pariveṇaṃ gacchanto cintesi – ‘yāva mahiddhiko vatāyaṃ sāmaṇero; sakkhissati nu kho imaṃ iddhānubhāvaṃ rakkhitunti? Tato ‘na sakkhissatī’ti disvā sāmaṇeraṃ āha – ‘‘sāmaṇera, tvaṃ idāni mahiddhiko; evarūpaṃ pana iddhiṃ nāsetvā pacchimakāle kāṇapesakāriyā hatthena madditaṃkañjiyaṃ pivissasī’’ti. Daharakabhāvassa nāmesa doso yaṃ so upajjhāyassa kathāya saṃvejetvā ‘kammaṭṭhānaṃ me, bhante, ācikkhathā’ti na yāci; ‘amhākaṃ upajjhāyo kiṃ vadatī’ti taṃ pana asuṇanto viya agamāsi.

Thero mahācetiyañca mahābodhiñca vanditvā sāmaṇeraṃ pattacīvaraṃ gāhāpetvā anupubbena kuṭeḷitissamahāvihāraṃ agamāsi. Sāmaṇero upajjhāyassa padānupadiko hutvā bhikkhācāraṃ na gacchati. ‘‘Kataraṃ gāmaṃ pavisatha, bhante’’ti pucchitvā pana ‘idāni me upajjhāyo gāmadvāraṃ sampatto bhavissatī’ti ñatvā attano ca upajjhāyassa ca pattacīvaraṃ gahetvā ākāsenāgantvā therassa pattacīvaraṃ datvā piṇḍāya pavisati. Thero sabbakālaṃ ovadati – ‘‘sāmaṇera, mā evamakāsi; puthujjaniddhi nāma calā anibaddhā; asappāyaṃ rūpādiārammaṇaṃ labhitvā appamattakeneva bhijjati; santāya samāpattiyā parihīnā brahmacariyavāse santhambhituṃ na sakkontī’’ti. Sāmaṇero ‘kiṃ katheti mayhaṃ upajjhāyo’ti sotuṃ na icchati, tatheva karoti. Thero anupubbena cetiyavandanaṃ karonto kammupendavihāraṃ nāma gato. Tattha vasantepi there sāmaṇero tatheva karoti.

Athekadivasaṃ ekā pesakāradhītā abhirūpā paṭhamavaye ṭhitā kammupendagāmato nikkhamitvā padumassaraṃ oruyha gāyamānā pupphāni bhañjati. Tasmiṃ samaye sāmaṇero padumassaramatthakena gacchati gacchanto pana, sakkaralasikāya kāṇamakkhikā viya, tassā gītasadde bajjhi; tāvadeva iddhi antarahitā, chinnapakkho kāko viya ahosi. Santasamāpattibalena pana tattheva udakapiṭṭhe apatitvā simbalitūlaṃ viya patamānaṃ anupubbena padumassaratīre aṭṭhāsi. So vegena gantvā upajjhāyassa pattacīvaraṃ datvā nivatti. Mahāthero ‘pagevetaṃ mayā diṭṭhaṃ, nivāriyamānopi na nivattissatī’ti kiñci avatvā piṇḍāya pāvisi.


长老从西面的台阶上去,开始在栏杆平台上供养花朵。栏杆平台装满了;花朵落下,在第二层堆积到膝盖高。然后他下来,供养台阶的行列;那里也装满了;知道已经装满后,他散布在下层;整个圣地广场都装满了;当那里装满时,他说:"沙弥,花朵不减少啊。""尊者,请将滤水器倒置。"他倒置后摇动,这时花朵用尽了。长老将滤水器交给沙弥,与象墙一起绕圣地三圈,在四处礼拜后,回到住处时想:"这沙弥有如此大的神通;他能否保持这神通力呢?"然后看到"他不能",就对沙弥说:"沙弥,你现在有大神通;但失去这样的神通后,在最后时刻你将喝由瞎眼织工之手碾碎的粥。"这是年轻人的过错,他没有因老师的话而感到警惕,没有请求"请教导我业处,尊者";而是好像没听到老师说什么一样离去。
长老礼拜了大圣地和大菩提树后,让沙弥拿着钵和衣,逐渐来到kuṭeḷitissa大寺。沙弥跟随着老师的脚步,不去乞食。但他问"尊者,您要进哪个村庄?"然后知道"现在我的老师应该已到达村门口了",就拿着自己和老师的钵衣,从空中飞来,将老师的钵衣交给他后进村乞食。长老一直教导说:"沙弥,不要这样做;凡夫的神通是不稳定的、不固定的;遇到不适当的色等所缘,稍微一点就会破坏;失去了平静的定,就无法在梵行生活中坚持。"沙弥不愿听"我的老师在说什么",仍然如此行事。长老逐渐礼拜圣地,来到名为kammupenda的寺院。即使长老住在那里,沙弥也是如此行事。
有一天,一位美丽的年轻织工女子从kammupenda村出来,下到莲花池中,边唱歌边采摘花朵。那时沙弥正从莲花池上空飞过,但他像被糖浆粘住的瞎眼苍蝇一样,被她的歌声吸引;立刻神通消失,像断了翅膀的乌鸦。但由于平静定力的力量,他没有立即掉入水中,而是像棉絮一样慢慢落下,最后站在莲花池岸边。他迅速去给老师送钵衣后返回。大长老想:"我早就预见到这一点,即使被劝阻也不会回头",什么也没说就进村乞食。


Sāmaṇero gantvā padumassaratīre aṭṭhāsi tassā paccuttaraṇaṃ āgamayamāno. Sāpi sāmaṇeraṃ ākāsena gacchantañca punāgantvā ṭhitañca disvā ‘addhā esa maṃ nissāya ukkaṇṭhito’ti ñatvā ‘paṭikkama sāmaṇerā’ti āha. Sopi paṭipakkami. Itarā paccuttaritvā sāṭakaṃ nivāsetvā taṃ upasaṅkamitvā ‘kiṃ, bhante’ti pucchi. So tamatthaṃ ārocesi. Sā bahūhi kāraṇehi gharāvāse ādīnavaṃ brahmacariyavāse ānisaṃsañca dassetvā ovadamānāpi tassa ukkaṇṭhaṃ vinodetuṃ asakkontī ‘ayaṃ mama kāraṇā evarūpāya iddhiyā parihīno; na dāni yuttaṃ pariccajitu’nti. ‘Idheva tiṭṭhā’ti vatvā gharaṃ gantvā mātāpitūnaṃ taṃ pavattiṃ ārocesi. Tepi āgantvā nānappakāraṃ ovadamānā vacanaṃ aggaṇhantaṃ āhaṃsu – ‘‘tvaṃ amhe uccākulāti mā sallakkhesi. Mayaṃ pesakārā. Sakkhissasi pesakārakammaṃ kātu’’nti? Sāmaṇero āha – ‘‘upāsaka, gihībhūto nāma pesakārakammaṃ vā kareyya naḷakārakammaṃ vā, kiṃ iminā, mā sāṭakamatte lobhaṃ karothā’’ti . Pesakārako udare baddhasāṭakaṃ datvā gharaṃ netvā dhītaraṃ adāsi.

So pesakārakammaṃ uggaṇhitvā pesakārehi saddhiṃ sālāya kammaṃ karoti. Aññesaṃ itthiyo pātova bhattaṃ sampādetvā āhariṃsu. Tassa bhariyā na tāva āgacchati. So itaresu kammaṃ vissajjetvā bhuñjamānesu tasaraṃ vaṭṭento nisīdi. Sā pacchā āgamāsi. Atha naṃ so ‘aticirena āgatāsī’ti tajjesi. Mātugāmo ca nāma api cakkavattirājānaṃ attani paṭibaddhacittaṃ ñatvā dāsaṃ viya sallakkheti. Tasmā sā evamāha – ‘‘aññesaṃ ghare dārupaṇṇaloṇādīni sannihitāni; bāhirato āharitvā dāyakā pesakārakāpi atthi. Ahaṃ pana ekikā; tvampi ‘mayhaṃ ghare idaṃ atthi, idaṃ natthī’ti na jānāsi. Sace icchasi bhuñja, no ce icchasi mā bhuñjā’’ti. So ‘na kevalaṃ ussūre bhattaṃ āharasi, vācāyapi maṃ ghaṭṭesī’ti kujjhitvā aññaṃ paharaṇaṃ apassanto tameva tasaradaṇḍakaṃ tasarato luñcitvā khipi. Sā taṃ āgacchantaṃ disvā īsakaṃ parivatti. Tasaradaṇḍakassa ca koṭi nāma tikhiṇā hoti. Sā tassā parivattamānāya akkhikoṭiyaṃ pavisitvā aṭṭhāsi. Sā ubhohi hatthehi vegena akkhiṃ aggahesi. Bhinnaṭṭhānato lohitaṃ paggharati.

So tasmiṃ kāle upajjhāyassa vacanaṃ anussari ‘idaṃ sandhāya maṃ upajjhāyo ‘‘anāgate kāle kāṇapesakāriyā hatthena madditaṃ kañjiyaṃ pivissasī’’ti āha. Idaṃ therena diṭṭhaṃ bhavissati. Aho dīghadassī ayyo’ti mahāsaddena rodituṃ ārabhi. Tamenaṃ aññe ‘‘alaṃ, āvuso, mā rodi; akkhi nāma bhinnaṃ na sakkā rodanena paṭipākatikaṃ kātu’’nti āhaṃsu. So ‘‘nāhaṃ etamatthaṃ rodāmi; apica kho idaṃ sandhāya rodāmī’’ti sabbaṃ pavattiṃ paṭipāṭiyā kathesi. Evaṃ uppannā samathavipassanā nirujjhamānā anatthāya saṃvattanti.


沙弥去到莲花池岸边站着,等待她上岸。她看到沙弥从空中飞来又返回站着,就知道"他一定是因为我而烦恼",就说:"退后,沙弥。"他就退后了。她上岸后穿好衣服,走近他问:"尊者,怎么了?"他就说明了事情。她用许多理由说明在家生活的过患和梵行生活的功德,虽然劝诫但无法消除他的烦恼,就想:"他因我而失去如此神通;现在不应该抛弃他。""你就在这里等着。"说完后回家,把这事告诉父母。他们也来劝诫他,但他不听,就说:"你不要以为我们是高贵家庭。我们是织工。你能做织工的工作吗?"沙弥说:"居士,在家人可以做织工或制竹工,这有什么关系,不要对一件衣服贪恋。"织工解下腰间的衣服给他,带他回家,把女儿嫁给他。
他学会织工技术后,和其他织工一起在工作室工作。其他人的妻子一大早就准备好饭送来。他的妻子还没来。其他人停工吃饭时,他坐着转动织梭。她后来才来。他就责备她说:"你来得太晚了。"女人知道即使转轮王对自己有爱恋之心,也会把他看作奴仆。所以她说:"别人家里有柴、叶、盐等储备;有人从外面带来,也有施主和织工。我只有一个人;你也不知道'我家里有这个,没有那个'。你想吃就吃,不想吃就别吃。"他生气说:"你不仅迟送饭,还用言语刺我",找不到其他武器,就从织机上拔出织梭扔过去。她看到织梭飞来,稍微转身。织梭的尖端很锐利。当她转身时,织梭刺入她的眼角。她双手捂住眼睛。伤口处流血不止。
这时他想起了老师的话:'老师说"将来你会喝瞎眼织工女用手搅拌的粥"就是指这个。这一定是长老预见到的。啊,尊者真是有远见啊!'他开始大声哭泣。其他人说:"够了,朋友,别哭了;眼睛受伤了,哭也不能恢复原样。"他说:"我不是为这个哭;我是为这个而哭",然后把整个经过都讲述了一遍。这样,已生起的止观被灭除会导致不利。


Aparampi vatthu – tiṃsamattā bhikkhū kalyāṇiyaṃ mahācetiyaṃ vanditvā aṭavimaggena mahāmaggaṃ otaramānā antarāmagge jhāmakkhette kammaṃ katvā āgacchantaṃ ekaṃ manussaṃ addasaṃsu. Tassa sarīraṃ masimakkhitaṃ hoti, masimakkhitameva ca ekaṃ kāsāvaṃ kacchaṃ pīḷetvā nivatthaṃ. Olokiyamāno jhāmakhāṇuko viya khāyati. So divasabhāge kammaṃ katvā upaḍḍhajhāyamānānaṃ dārūnaṃ kalāpaṃ ukkhipitvā piṭṭhiyaṃ vippakiṇṇehi kesehi kummaggena āgantvā bhikkhūnaṃ sammukhe aṭṭhāsi. Sāmaṇerā disvā aññamaññaṃ olokayamānā ‘‘āvuso, tuyhaṃ pitā, tuyhaṃ mahāpitā, tuyhaṃ mātulo’’ti hasamānā gantvā ‘‘ko nāmosi tvaṃ, upāsakā’’ti nāmaṃ pucchiṃsu. So nāmaṃ pucchito vippaṭisārī hutvā dārukalāpaṃ chaḍḍetvā vatthaṃ saṃvidhāya nivāsetvā mahāthere vanditvā ‘‘tiṭṭhatha tāva, bhante’’ti āha. Mahātherā aṭṭhaṃsu.

Daharasāmaṇerā āgantvā mahātherānaṃ sammukhāpi parihāsaṃ karonti. Upāsako āha – ‘‘bhante, tumhe maṃ passitvā parihasatha; ettakeneva matthakaṃ pattamhāti sallakkhetha. Ahampi pubbe tumhādisova samaṇo ahosiṃ. Tumhākaṃ pana cittekaggatāmattampi natthi. Ahaṃ imasmiṃ sāsane mahiddhiko mahānubhāvo ahosiṃ; ākāsaṃ gahetvā pathaviṃ karomi, pathaviṃ ākāsaṃ; dūraṃ gaṇhitvā santikaṃ karomi, santikaṃ dūraṃ; cakkavāḷasahassaṃ khaṇena vinivijjhāmi. Hatthe me passatha; idāni pana makkaṭahatthasadisā. Ahaṃ imeheva hatthehi idha nisinnova candimasūriye parāmasiṃ. Imesaṃyeva pādānaṃ candimasūriye pādakathalikaṃ katvā nisīdiṃ. Evarūpā me iddhi pamādena antarahitā. Tumhe mā pamajjittha. Pamādena hi evarūpaṃ byasanaṃ pāpuṇanti. Appamattā viharantā jātijarāmaraṇassa antaṃ karonti. Tasmā tumhe maññeva ārammaṇaṃ karitvā appamattā hotha, bhante’’ti tajjetvā ovādamadāsi. Te tassa kathentasseva saṃvegaṃ āpajjitvā vipassamānā tiṃsa janā tattheva arahattaṃ pāpuṇiṃsūti. Evampi uppannā samathavipassanā nirujjhamānā anatthāya saṃvattantīti veditabbā. Ayaṃ tāva lokiyasammappadhānakathāya vinicchayo.

Lokuttaramaggakkhaṇe panetaṃ ekameva vīriyaṃ catukiccasādhanavasena cattāri nāmāni labhati. Tattha anuppannānanti asamudācāravasena vā ananubhūtārammaṇavasena vā anuppannānaṃ; aññathā hi anamatagge saṃsāre anuppannā pāpakā akusalā dhammā nāma natthi. Anuppannā pana uppajjamānāpi eteyeva uppajjanti , pahīyamānāpi eteyeva pahīyanti.

Tattha ekaccassa vattavasena kilesā na samudācaranti. Ekaccassa ganthadhutaṅgasamādhivipassanā navakammikānaṃ aññataravasena. Kathaṃ? Ekacco hi vattasampanno hoti. Tassa dvāsītikhuddakavattāni (cūḷava. 243 ādayo), cuddasa mahāvattāni (cūḷava. 356 ādayo), cetiyaṅgaṇabodhiyaṅgaṇapānīyamāḷauposathāgāraāgantukagamikavattāni ca karontasseva kilesā okāsaṃ na labhanti; aparabhāge panassa vattaṃ vissajjetvā bhinnavattassa vicarato ayonisomanasikārañceva sativossaggañca āgamma uppajjanti. Evaṃ asamudācāravasena anuppannā uppajjanti nāma.


另一个故事 - 大约三十位比丘礼拜了Kalyāṇiya大圣地后,正从森林小路下到大路,在途中看到一个人从烧过的田地里工作回来。他的身体沾满了灰,穿着一件沾满灰的袈裟,把它塞在腰间。看起来就像一根烧焦的木桩。他白天工作后,扛着半烧的木柴捆,头发散乱,从小路走来,站在比丘们面前。沙弥们看到后互相看着,笑着说:"朋友,这是你的父亲,你的祖父,你的舅舅",然后走过去问:"居士,你叫什么名字?"他被问到名字后感到后悔,扔下木柴捆,整理好衣服穿好,向大长老们礼拜后说:"尊者们,请稍等。"大长老们就站住了。
年轻的沙弥们走过来,在大长老面前也开玩笑。居士说:"尊者们,你们看到我就嘲笑;不要以为你们已经达到顶点。我以前也和你们一样是沙门。但你们连一点心一境性都没有。我在这教法中曾有大神通大威力;我能把虚空变成大地,把大地变成虚空;能把远的变近,把近的变远;能在一瞬间穿透千个世界。看看我的手;现在像猴子的手一样。我曾用这双手坐在这里就能触摸日月。我曾以这双脚为脚凳坐在日月上。如此的神通因放逸而消失了。你们不要放逸。因为放逸会导致这样的灾难。不放逸而住的人能终结生老死。所以你们要以我为警戒而不放逸,尊者们。"他这样呵斥并教诫他们。他们在他说话时就生起警惕,修习观照,三十人就在那里证得阿罗汉果。这样,已生起的止观被灭除也会导致不利,应当了知。这是关于世间正勤的决定。
在出世间道的刹那,这同一精进以完成四种作用而得四个名称。其中,"未生起的"是指未现行或未经历的所缘;否则在无始轮回中就没有未生起的恶不善法。未生起的生起时也是这些生起,断除时也是这些断除。
其中,有些人因行持而烦恼不现行。有些人因诵经、头陀行、禅定、观照、新业等之一而不现行。如何?有些人具足行持。他行持八十二种小行持、十四种大行持、塔院、菩提树院、饮水处、布萨堂、客房等行持时,烦恼就没有机会;但后来放弃行持,破坏行持而行动时,由于不如理作意和放弃正念而生起。这样,未现行的就生起了。


Ekacco ganthayutto hoti; ekampi nikāyaṃ gaṇhāti, dvepi, tayopi, cattāropi, pañcapi. Tasseva tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ atthavasena pāḷivasena anusandhivasena pubbāparavasena gaṇhantassa sajjhāyantassa cintentassa vācentassa desentassa pakāsentassa kilesā okāsaṃ na labhanti; aparabhāge panassa ganthakammaṃ pahāya kusītassa vicarato ayonisomanasikārasativossagge āgamma uppajjanti. Evampi asamudācāravasena anuppannā uppajjanti nāma.

Ekacco pana dhutaṅgadharo hoti, terasa dhutaṅgaguṇe samādāya vattati. Tassa dhutaṅgaguṇe pariharantassa kilesā okāsaṃ na labhanti; aparabhāge panassa dhutaṅgāni vissajjetvā bāhullāya āvaṭṭassa vicarato ayonisomanasikārasativossagge āgamma uppajjanti. Evampi asamudācāravasena anuppannā uppajjanti nāma.

Ekacco pana aṭṭhasu samāpattīsu ciṇṇavasī hoti. Tassa paṭhamajjhānādīsu āvajjanavasīādīnaṃ vasena viharantassa kilesā okāsaṃ na labhanti; aparabhāge panassa parihīnajjhānassa vā vissaṭṭhajjhānassa vā bhassādīsu anuyuttassa viharato ayonisomanasikārasativossagge āgamma uppajjanti. Evampi asamudācāravasena anuppannā kilesā uppajjanti nāma.

Ekacco pana vipassako hoti; sattasu vā vipassanāsu aṭṭhārasasu vā mahāvipassanāsu kammaṃ karonto viharati. Tassevaṃ viharato kilesā okāsaṃ na labhanti; aparabhāge panassa vipassanākammaṃ pahāya kāyadaḷhībahulassa viharato ayonisomanasikārasativossagge āgamma uppajjanti. Evampi asamudācāravasena anuppannā kilesā uppajjanti nāma.

Ekacco pana navakammiko hoti, uposathāgārabhojanasālādīni karoti. Tassa tesaṃ upakaraṇāni cintentassa kilesā okāsaṃ na labhanti; aparabhāge panassa navakamme niṭṭhite vā vissaṭṭhe vā ayonisomanasikārasativossagge āgamma uppajjanti. Evampi asamudācāravasena anuppannā kilesā uppajjanti nāma.

Ekacco pana brahmalokā āgato suddhasatto hoti. Tassa anāsevanāya kilesā okāsaṃ na labhanti; aparabhāge panassa laddhāsevanassa ayonisomanasikārasativossagge āgamma uppajjanti. Evampi asamudācāravasena anuppannā kilesā uppajjanti nāma. Evaṃ tāva asamucāravasena anuppannatā veditabbā.

Kathaṃ ananubhūtārammaṇavasena? Idhekacco ananubhūtapubbaṃ manāpiyādibhedaṃ ārammaṇaṃ labhati. Tassa tattha ayonisomanasikārasativossagge āgamma rāgādayo kilesā uppajjanti. Evaṃ ananubhūtārammaṇavasena anuppannā uppajjanti nāma. Lokuttaramaggakkhaṇe pana ekameva vīriyaṃ.

Ye ca evaṃ anuppannā uppajjeyyuṃ, te yathā neva uppajjanti, evaṃ nesaṃ anuppādakiccaṃ uppannānañca pahānakiccaṃ sādheti. Tasmā uppannānaṃ pāpakānanti ettha pana catubbidhaṃ uppannaṃ – vattamānuppannaṃ, bhutvā vigatuppannaṃ, okāsakatuppannaṃ, bhūmiladdhuppannanti. Tattha ye kilesā vijjamānā uppādādisamaṅgino – idaṃ vattamānuppannaṃ nāma. Kamme pana javite ārammaṇarasaṃ anubhavitvā niruddhavipāko bhutvā vigataṃ nāma. Kammaṃ uppajjitvā niruddhaṃ bhutvā vigataṃ nāma. Tadubhayampi bhutvā vigatuppannanti saṅkhaṃ gacchati. Kusalākusalakammaṃ aññassa kammassa vipākaṃ paṭibāhitvā attano vipākassa okāsaṃ karoti. Evaṃ kate okāse vipāko uppajjamāno okāsakaraṇato paṭṭhāya uppannoti vuccati. Idaṃ okāsakatuppannaṃ nāma.


有些人专注于学习;学习一部、两部、三部、四部或五部圣典。他以义理、经文、关联、前后关系来学习、诵读、思考、教授、宣说、解释三藏佛语时,烦恼就没有机会;但后来放弃学习工作,懒惰地生活时,由于不如理作意和放弃正念而生起。这样,未现行的也会生起。
有些人持守头陀行,实践十三种头陀功德。他保持头陀功德时,烦恼就没有机会;但后来放弃头陀行,转向奢侈生活时,由于不如理作意和放弃正念而生起。这样,未现行的也会生起。
有些人精通八种等至。他住于初禅等,以自在转向等方式时,烦恼就没有机会;但后来失去禅那或放弃禅那,专注于闲谈等时,由于不如理作意和放弃正念而生起。这样,未现行的烦恼也会生起。
有些人修习观照;住于七种观或十八种大观。他如此住时,烦恼就没有机会;但后来放弃观照工作,多住于身体强健时,由于不如理作意和放弃正念而生起。这样,未现行的烦恼也会生起。
有些人从事新业,建造布萨堂、食堂等。他思考这些用具时,烦恼就没有机会;但后来新业完成或放弃时,由于不如理作意和放弃正念而生起。这样,未现行的烦恼也会生起。
有些人是从梵天界来的纯净有情。他因不熟习而烦恼没有机会;但后来得到熟习时,由于不如理作意和放弃正念而生起。这样,未现行的烦恼也会生起。这样应当了知未现行的情况。
如何是未经历的所缘?这里有人得到从未经历过的可爱等所缘。他对此由于不如理作意和放弃正念而生起贪等烦恼。这样,未经历所缘的未生起而生起。但在出世间道的刹那只有一种精进。
那些如此未生起而可能生起的,它使之不生起,并断除已生起的。因此在"已生起的恶"中,有四种生起 - 现在生起、已享受而去的生起、已造作的生起、已得地的生起。其中,存在的烦恼具有生起等 - 这是现在生起。业已造作,享受所缘后灭去的果报是已享受而去。业生起后灭去是已享受而去。这两者都称为已享受而去的生起。善不善业阻止其他业的果报,为自己的果报造作机会。在如此造作机会后,果报生起时从造作机会开始就称为已生起。这是已造作的生起。


Pañcakkhandhā pana vipassanāya bhūmi nāma. Te atītādibhedā honti. Tesu anusayitakilesā pana atītā vā anāgatā vā paccuppannā vāti na vattabbā. Atītakkhandhesu anusayitāpi hi appahīnāva honti. Anāgatakkhandhesu, paccuppannakkhandhesu anusayitāpi appahīnāva honti. Idaṃ bhūmiladdhuppannaṃ nāma. Tenāhu porāṇā – ‘‘tāsu tāsu bhūmīsu asamugghātitā kilesā bhūmiladdhuppannāti saṅkhaṃ gacchantī’’ti.

Aparampi catubbidhaṃ uppannaṃ – samudācāruppannaṃ, ārammaṇādhigahituppannaṃ, avikkhambhituppannaṃ, asamugdhātituppannanti. Tattha sampati vattamānaṃyeva ‘samudācāruppannaṃ’ nāma. Sakiṃ cakkhūni ummīletvā ārammaṇe nimitte gahite anussaritānussaritakkhaṇe kilesā nuppajjissantīti na vattabbā. Kasmā? Ārammaṇassa adhigahitattā. Yathā kiṃ? Yathā khīrarukkhassa kuṭhāriyā āhatāhataṭṭhāne khīraṃ na nikkhamissatīti na vattabbaṃ, evaṃ. Idaṃ ‘ārammaṇādhigahituppannaṃ’ nāma. Samāpattiyā avikkhambhitakilesā pana imasmiṃ nāma ṭhāne nuppajjissantīti na vattabbā. Kasmā? Avikkhambhitattā. Yathā kiṃ? Yathā sace khīrarukkhaṃ kuṭhāriyā āhaneyyuṃ, ‘imasmiṃ nāma ṭhāne khīraṃ na nikkhameyyā’ti na vattabbaṃ, evaṃ. Idaṃ ‘avikkhambhituppannaṃ’ nāma. Maggena asamugghātitakilesā pana bhavagge nibbattassāpi nuppajjissantīti purimanayeneva vitthāretabbaṃ. Idaṃ ‘asamugghātituppannaṃ’ nāma.

Imesu uppannesu vattamānuppannaṃ, bhutvāvigatuppannaṃ, okāsakatuppannaṃ, samudācāruppannanti catubbidhaṃ uppannaṃ na maggavajjhaṃ; bhūmiladdhuppannaṃ, ārammaṇādhiggahituppannaṃ, avikkhambhituppannaṃ, asamugghātituppannanti catubbidhaṃ maggavajjhaṃ. Maggo hi uppajjamāno ete kilese pajahati. So ye kilese pajahati, te atītā vā anāgatā vā paccuppannā vāti na vattabbā. Vuttampi cetaṃ –

‘‘Hañci atīte kilese pajahati, tena hi khīṇaṃ khepeti, niruddhaṃ nirodheti, vigataṃ vigameti, atthaṅgataṃ atthaṃ gameti, atītaṃ yaṃ natthi taṃ pajahati. Hañci anāgate kilese pajahati, tena hi ajātaṃ pajahati, anibbattaṃ anuppannaṃ apātubhūtaṃ pajahati, anāgataṃ yaṃ natthi taṃ pajahati. Hañci paccuppanne kilese pajahati, tena hi ratto rāgaṃ pajahati, duṭṭho dosaṃ, mūḷho mohaṃ, vinibaddho mānaṃ, parāmaṭṭho diṭṭhiṃ, vikkhepagato uddhaccaṃ, aniṭṭhaṅgato vicikicchaṃ, thāmagato anusayaṃ pajahati; kaṇhasukkadhammā yuganaddhā samameva vattanti; saṃkilesikā maggabhāvanā hoti…pe… tena hi natthi maggabhāvanā, natthi phalasacchikiriyā, natthi kilesappahānaṃ, natthi dhammābhisamayo’ti. ‘Atthi maggabhāvanā…pe… atthi dhammābhisamayo’ti. Yathā kathaṃ viya? Seyyathāpi taruṇo rukkho…pe… apātubhūtāneva na pātubhavanti’’ti (paṭi. ma. 

五蕴是观照的地,它们分为过去等。其中潜伏的烦恼不能说是过去、未来还是现在。因为潜伏在过去蕴中的也是未断除的,潜伏在未来蕴中的、现在蕴中的也是未断除的。这称为已得地的生起。因此古人说:"在各个地中未完全断除的烦恼称为已得地的生起。"
另有四种生起 - 现行生起、所缘执取生起、未镇伏生起、未根除生起。其中,正在发生的称为"现行生起"。一旦睁开眼睛,执取所缘相后,不能说在回忆的每一刻烦恼都不会生起。为什么?因为所缘已被执取。就像什么?就像不能说砍过的乳树处不会流出乳汁一样。这称为"所缘执取生起"。未被等至镇伏的烦恼,不能说在某处不会生起。为什么?因为未被镇伏。就像什么?就像如果用斧头砍乳树,不能说在某处不会流出乳汁一样。这称为"未镇伏生起"。未被道根除的烦恼,即使投生到有顶也不能说不会生起,应当如前面的方法详述。这称为"未根除生起"。
在这些生起中,现在生起、已享受而去的生起、已造作的生起、现行生起这四种不是道所断;已得地的生起、所缘执取生起、未镇伏生起、未根除生起这四种是道所断。因为道生起时断除这些烦恼。它所断除的烦恼不能说是过去、未来还是现在。这也曾说过:
"如果断除过去的烦恼,那就是灭除已灭的,止息已止息的,去除已去除的,使已消失的消失,断除过去不存在的。如果断除未来的烦恼,那就是断除未生的,断除未产生、未生起、未显现的,断除未来不存在的。如果断除现在的烦恼,那就是有贪者断除贪,有嗔者断除嗔,有痴者断除痴,被束缚者断除慢,执取者断除见,散乱者断除掉举,未决定者断除疑,坚固者断除随眠;黑白法相应而同时运作;修道成为染污...因此就没有修道,没有证果,没有断烦恼,没有现观法。'有修道...有现观法'。如何呢?就像幼树...未显现的就不显现。"

3.21).

Iti pāḷiyaṃ ajātaphalarukkho āgato; jātaphalarukkhena pana dīpetabbaṃ. Yathā hi saphalo taruṇaambarukkho. Tassa phalāni manussā paribhuñjeyyuṃ, sesāni pātetvā pacchiyo pūreyyuṃ. Athañño puriso taṃ pharasunā chindeyya. Tenassa neva atītāni phalāni nāsitāni honti, na anāgatapaccuppannāni ca nāsitāni; atītāni hi manussehi paribhuttāni, anāgatāni anibbattāni na sakkā nāsetuṃ . Yasmiṃ pana samaye so chinno tadā phalāniyeva natthīti paccuppannānipi anāsitāni. Sace pana rukkho acchinno assa, athassa pathavīrasañca āporasañca āgamma yāni phalāni nibbatteyyuṃ, tāni nāsitāni honti. Tāni hi ajātāneva na jāyanti, anibbattāneva na nibbattanti, apātubhūtāneva na pātubhavanti. Evameva maggo nāpi atītādibhede kilese pajahati, nāpi na pajahati. Yesañhi kilesānaṃ maggena khandhesu apariññātesu uppatti siyā, maggena uppajjitvā khandhānaṃ pariññātattā te kilesā ajātāva na jāyanti, anibbattāva na nibbattanti, apātubhūtāva na pātubhavanti. Taruṇaputtāya itthiyā puna avijāyanatthaṃ byādhitānaṃ rogavūpasamatthaṃ pītabhesajjehi cāpi ayamattho vibhāvetabbo. Evaṃ maggo ye kilese pajahati, te atītā vā anāgatā vā paccuppannā vāti na vattabbā. Na ca maggo kilese na pajahati. Ye pana maggo kilese pajahati, te sandhāya ‘uppannānaṃ pāpakāna’ntiādi vuttaṃ.

Na kevalañca maggo kileseyeva pajahati, kilesānaṃ pana appahīnattā ye uppajjeyyuṃ upādinnakkhandhā, tepi pajahatiyeva. Vuttampi cetaṃ ‘‘sotāpattimaggañāṇena abhisaṅkhāraviññāṇassa nirodhena satta bhave ṭhapetvā anamatagge saṃsāre ye uppajjeyyuṃ nāmañca rūpañca etthete nirujjhantī’’ti (cūḷani. ajitamāṇavapucchāniddesa 6) vitthāro. Iti maggo upādinnato anupādinnato ca vuṭṭhāti. Bhavavasena pana sotāpattimaggo apāyabhavato vuṭṭhāti . Sakadāgāmimaggo sugatibhavekadesato; anāgāmimaggo sugatikāmabhavato; vuṭṭhāti arahattamaggo rūpārūpabhavato vuṭṭhāti, sabbabhavehi vuṭṭhātiyevātipi vadanti.

Atha maggakkhaṇe kathaṃ anuppannānaṃ uppādāya bhāvanā hoti? Kathaṃ vā uppannānaṃ ṭhitiyāti? Maggappavattiyā eva. Maggo hi pavattamāno pubbe anuppannapubbattā anuppanno nāma vuccati. Anāgatapubbañhi ṭhānaṃ gantvā ananubhūtapubbaṃ vā ārammaṇaṃ anubhavitvā vattāro bhavanti – ‘anāgataṭṭhānaṃ āgatamha, ananubhūtaṃ ārammaṇaṃ anubhavāmā’ti. Yā cassa pavatti, ayameva ṭhiti nāmāti ṭhitiyā bhāvetīti vattuṃ vaṭṭati. Evametassa bhikkhuno idaṃ lokuttaramaggakkhaṇe vīriyaṃ ‘‘anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāyā’’tiādīni cattāri nāmāni labhati. Ayaṃ lokuttaramaggakkhaṇe sammappadhānakathā. Evamettha lokiyalokuttaramissakā sammappadhānā niddiṭṭhāti.

Suttantabhājanīyavaṇṇanā.

2. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā



3.21)
这样在经文中提到了未结果的树;但应以已结果的树来说明。就像有果实的幼芒果树。人们会食用它的果实,剩下的摘下来装满篮子。然后另一个人用斧头砍倒它。这样既没有毁坏过去的果实,也没有毁坏未来和现在的果实;因为过去的已被人食用,未来的未生起不能毁坏。而在它被砍倒的时候,正好没有果实,所以现在的也未被毁坏。但如果树没被砍倒,那么由于地味和水味而会生长的果实就被毁坏了。因为它们未生就不生,未产生就不产生,未显现就不显现。同样地,道既不断除过去等差别的烦恼,也不是不断除。因为若蕴未被道遍知,那些烦恼就会生起,由于道生起而蕴被遍知,那些烦恼未生就不生,未产生就不产生,未显现就不显现。这个意思也可以用年轻妇女不再生育、病人服药痊愈来说明。这样,道所断除的烦恼不能说是过去、未来还是现在。但道并非不断除烦恼。关于道所断除的烦恼,才说"已生起的恶"等。
不仅道断除烦恼,而且由于烦恼未断除而会生起的所取蕴,也断除。这也曾说过:"以须陀洹道智,由于行识的灭除,除了七有之外,在无始轮回中会生起的名色在此灭尽。"详细内容。这样,道从所取和非所取中出离。就有而言,须陀洹道从恶趣有出离,斯陀含道从部分善趣有出离,阿那含道从善趣欲有出离,阿罗汉道从色无色有出离,也有人说从一切有出离。
那么在道的刹那,如何修习未生起的生起?如何为已生起的住立?就是由于道的运作。因为道运作时,由于之前未曾生起而称为未生起。因为到达从未到达的地方,或经历从未经历的所缘后,人们会说:"我们到达了未到达的地方,经历了未经历的所缘。"而它的运作就是住立,所以可以说为住立而修习。这样,这位比丘在出世间道的刹那,这精进得到"为未生起的恶不善法不生起"等四个名称。这是出世间道刹那的正勤说明。这样在此说明了世间出世间混合的正勤。
经分别解释完毕。
阿毗达摩分别解释

408. Abhidhammabhājanīye sabbānipi sammappadhānāni dhammasaṅgaṇiyaṃ vibhattassa desanānayassa mukhamattameva dassentena niddiṭṭhāni. Tattha nayabhedo veditabbo. Kathaṃ? Paṭhamasammappadhāne tāva sotāpattimagge jhānābhinivese suddhikapaṭipadā, suddhikasuññatā, suññatapaṭipadā, suddhikaappaṇihitā, appaṇihitapaṭipadāti imesu pañcasu ṭhānesu dvinnaṃ dvinnaṃ catukkapañcakanayānaṃ vasena dasa nayā honti. Evaṃ sesesupīti vīsatiyā abhinivesesu dve nayasatāni. Tāni catūhi adhipatīhi catugguṇitāni aṭṭha. Iti suddhikāni dve sādhipatīni aṭṭhāti sabbampi nayasahassaṃ hoti. Tathādutiyasammappadhānādīsu suddhikasammappadhāne cāti sotāpattimagge pañcanayasahassāni. Yathā ca sotāpattimagge, evaṃ sesamaggesupīti kusalavaseneva vīsati nayasahassāni. Vipāke pana sammappadhānehi kattabbakiccaṃ natthīti vipākavāro na gahitoti. Sammappadhānāni panettha nibbattitalokuttarāneva kathitānīti veditabbāni.

Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā.

3. Pañhāpucchakavaṇṇanā

427. Pañhāpucchake pāḷianusāreneva sammappadhānānaṃ kusalādibhāvo veditabbo. Ārammaṇattikesu pana sabbānipi etāni appamāṇaṃ nibbānaṃ ārabbha pavattito appamāṇārammaṇāneva, na maggārammaṇāni; sahajātahetuvasena pana maggahetukāni; vīmaṃsaṃ jeṭṭhakaṃ katvā maggabhāvanākāle maggādhipatīni; chandacittajeṭṭhikāya maggabhāvanāya na vattabbāni maggādhipatīnīti; vīriyajeṭṭhikāya pana aññassa vīriyassa abhāvā na vattabbāni maggādhipatīnīti vā na maggādhipatīnīti vā; atītādīsu ekārammaṇabhāvenapi na vattabbāni; nibbānassa pana bahiddhādhammattā bahiddhārammaṇāni nāma hontīti. Evametasmiṃ pañhāpucchake nibbattitalokuttarāneva sammappadhānāni kathitāni. Sammāsambuddhena hi suttantabhājanīyasmiṃyeva lokiyalokuttaramissakā sammappadhānā kathitā; abhidhammabhājanīyapañhāpucchakesu pana lokuttarāyevāti. Evamayaṃ sammappadhānavibhaṅgopi teparivaṭṭaṃ nīharitvāva bhājetvā dassitoti.

Sammohavinodaniyā vibhaṅgaṭṭhakathāya

Sammappadhānavibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.

9. Iddhipādavibhaṅgo

1. Suttantabhājanīyavaṇṇanā



在阿毗达摩分别中,所有的正勤都是通过简略显示《法集论》中分别的教说方法而说明的。其中应当了解方法的差别。如何?首先在第一正勤中,在须陀洹道的禅那专注中,有纯净行道、纯净空、空行道、纯净无愿、无愿行道这五处,以两种四法和五法的方法,有十种方法。其他也同样,在二十种专注中有二百种方法。它们被四种增上乘以四,成为八。这样纯净的二和有增上的八,总共有一千种方法。同样在第二正勤等中,以及在纯净正勤中,在须陀洹道有五千种方法。如须陀洹道,其他道也同样,仅就善而言有二万种方法。但在果报中正勤没有所作,所以没有取果报分。应当了知这里所说的正勤是已生起的出世间法。
阿毗达摩分别解释完毕。
问答分解释
在问答中,应当依据经文了知正勤的善等性质。在所缘三法中,所有这些都是缘取无量的涅槃而转起,所以是无量所缘,不是道所缘;但由俱生因而是道因;以慧为首而修道时是道增上;以欲心为首而修道时不能说是道增上还是非道增上;以精进为首时,由于没有其他精进,不能说是道增上还是非道增上;在过去等中也不能说是一所缘;但由于涅槃是外法,所以称为外所缘。这样在这问答中所说的正勤是已生起的出世间法。因为正等觉者在经分别中已说明世间出世间混合的正勤;而在阿毗达摩分别和问答中只说出世间法。这样,这正勤分别也是以三转而分别显示的。
《破除愚痴》《分别论注》
正勤分别解释结束。
神足分别
经分别解释

431. Idāni tadanantare iddhipādavibhaṅge cattāroti gaṇanaparicchedo. Iddhipādāti ettha ijjhatīti iddhi, samijjhati nipphajjatīti attho. Ijjhanti vā etāya sattā iddhā vuddhā ukkaṃsagatā hontītipi iddhi. Paṭhamenatthena iddhi eva pādo iddhipādo, iddhikoṭṭhāsoti attho. Dutiyenatthena iddhiyā pādoti iddhipādo; pādoti patiṭṭhā, adhigamupāyoti attho. Tena hi yasmā uparūparivisesasaṅkhātaṃ iddhiṃ pajjanti pāpuṇanti, tasmā pādoti vuccati. Evaṃ tāva ‘‘cattāro iddhipādā’’ti ettha attho veditabbo.

Idāni te bhājetvā dassetuṃ idha bhikkhūtiādi āraddhaṃ. Tattha idha bhikkhūti imasmiṃ sāsane bhikkhu. Chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgatanti ettha chandahetuko chandādhiko vā samādhi chandasamādhi. Kattukamyatāchandaṃ adhipatiṃ karitvā paṭiladdhasamādhissetaṃ adhivacanaṃ. Padhānabhūtā saṅkhārā padhānasaṅkhārā. Catukiccasādhakassa sammappadhānavīriyassetaṃ adhivacanaṃ. Samannāgatanti chandasamādhinā ca padhānasaṅkhārehi ca upetaṃ. Iddhipādanti nipphattipariyāyena vā ijjhanakaṭṭhena ijjhanti etāya sattā iddhā vuddhā ukkaṃsagatā hontīti iminā vā pariyāyena iddhīti saṅkhaṃ gatānaṃ upacārajjhānādikusalacittasampayuttānaṃ chandasamādhipadhānasaṅkhārānaṃ adhiṭṭhānaṭṭhena pādabhūtaṃ sesacittacetasikarāsinti attho. Yañhi parato ‘‘iddhipādoti tathābhūtassa vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho’’ti vuttaṃ, taṃ iminā atthena yujjati. Iminā nayena sesesupi attho veditabbo. Yatheva hi chandaṃ adhipatiṃ karitvā paṭiladdhasamādhi chandasamādhīti vutto, evaṃ vīriyaṃ…pe… cittaṃ. Vīmaṃsaṃ adhipatiṃ karitvā paṭiladdhasamādhi vīmaṃsasamādhīti vuccati.

Idāni chandasamādhiādīni padāni bhājetvā dassetuṃ kathañca bhikkhūtiādi āraddhaṃ. Tattha chandañce bhikkhu adhipatiṃ karitvāti yadi bhikkhu chandaṃ adhipatiṃ chandaṃ jeṭṭhakaṃ chandaṃ dhuraṃ chandaṃ pubbaṅgamaṃ katvā samādhiṃ paṭilabhati nibbatteti, evaṃ nibbattito ayaṃ samādhi chandasamādhi nāma vuccatīti attho. Vīriyañcetiādīsupi eseva nayo. Ime vuccanti padhānasaṅkhārāti ettāvatā chandiddhipādaṃ bhāvayamānassa bhikkhuno padhānābhisaṅkhārasaṅkhātacatukiccasādhakaṃ vīriyaṃ kathitaṃ. Tadekajjhaṃ abhisaññūhitvāti taṃ sabbaṃ ekato rāsiṃ katvāti attho. Saṅkhyaṃ gacchatīti etaṃ vohāraṃ gacchatīti veditabbanti attho.



现在在此之后是神足分别的四种计算界限。神足是指能成就之意，能聚集、能产生的意思。众生因此而得神足,因此被称为神足。以第一个意义来说，神足即为神足之足，指神足的根本。以第二个意义来说，因神足而得之足，指为基础、为通达之道的意思。因此，由于能获得如上所述的神足，所以称之为足。这样，“四种神足”在此应当如此理解。
现在为了阐明这些，开始说“在此比丘”的内容。在这里，“在此比丘”是指在此教法中的比丘。因欲、定、正勤等所成就的意思，在此因欲而生起的欲定。因欲的能力而成为正勤的这个称谓。正勤是指成为正勤的所作。对于四种事的成就，正勤的精进便是这个称谓。因欲而成就的定与正勤相结合。神足是通过成就的术语所称，众生因此而得神足，因此称为神足。这里所说的“神足”与“如是之受蕴…等…意识蕴”相应，因此用此意义来理解。以此方式，其他的意义也应如此理解。就像因欲而成就的定称为欲定一样，精进…等…心也是如此。因思维而成就的定称为思维定。
现在为了阐明欲定等词汇，开始说“如何比丘”之类的内容。在这里，若比丘因欲而成就欲，成为欲的首要、欲的重担、欲的前导而获得定，便是因而生起的，因此称其为欲定。对于精进等也是同样的道理。以上所说的便是正勤的所作。若将所有这些汇聚为一体，便是指将其汇集为一体的意思。应当理解为这是指所说的内容。

433. Idāni ‘‘chandasamādhipadhānasaṅkhāro’’ti etasmiṃ padasamūhe chandādidhamme bhājetvā dassetuṃ tattha katamo chandotiādi āraddhaṃ. Taṃ uttānatthameva.

Upeto hotīti iddhipādasaṅkhāto dhammarāsi upeto hoti. Tesaṃ dhammānanti tesaṃ sampayuttānaṃ chandādidhammānaṃ. Iddhi samiddhītiādīni sabbāni nipphattivevacanāneva. Evaṃ santepi ijjhanakaṭṭhena iddhi. Sampuṇṇā iddhi samiddhi; upasaggena vā padaṃ vaḍḍhitaṃ. Ijjhanākāro ijjhanā. Samijjhanāti upasaggena padaṃ vaḍḍhitaṃ. Attano santāne pātubhāvavasena labhanaṃ lābho. Parihīnānampi vīriyārambhavasena puna lābho paṭilābho; upasaggena vā padaṃ vaḍḍhitaṃ. Pattīti adhigamo. Aparihānavasena sammā pattīti sampatti. Phusanāti paṭilābhaphusanā. Sacchikiriyāti paṭilābhasacchikiriyāva. Upasampadāti paṭilābhaupasampadā evāti veditabbā.

Tayābhūtassāti tena ākārena bhūtassa; te chandādidhamme paṭilabhitvā ṭhitassāti attho. Vedanākkhandhotiādīhi chandādayo anto katvā cattāropi khandhā kathitā. Te dhammeti te cattāro arūpakkhandhe; chandādayo vā tayo dhammetipi vuttaṃ. Āsevatītiādīni vuttatthāneva. Sesaiddhipādaniddesesupi imināva nayena attho veditabbo.

Ettāvatā kiṃ kathitanti? Catunnaṃ bhikkhūnaṃ matthakappattaṃ kammaṭṭhānaṃ kathitaṃ. Eko hi bhikkhu chandaṃ avassayati; kattukamyatākusaladhammacchandena atthanipphattiyaṃ sati ‘ahaṃ lokuttaradhammaṃ nibbattessāmi, natthi mayhaṃ etassa nibbattane bhāro’ti chandaṃ jeṭṭhakaṃ chandaṃ dhuraṃ chandaṃ pubbaṅgamaṃ katvā lokuttaradhammaṃ nibbatteti. Eko vīriyaṃ avassayati. Eko cittaṃ, eko paññaṃ avassayati. Paññāya atthanipphattiyaṃ sati ‘ahaṃ lokuttaradhammaṃ nibbattessāmi , natthi mayhaṃ etassa nibbattane bhāro’ti paññaṃ jeṭṭhakaṃ paññaṃ dhuraṃ paññaṃ pubbaṅgamaṃ katvā lokuttaradhammaṃ nibbatteti.

Kathaṃ? Yathā hi catūsu amaccaputtesu ṭhānantaraṃ patthetvā vicarantesu eko upaṭṭhānaṃ avassayi, eko sūrabhāvaṃ, eko jātiṃ, eko mantaṃ. Kathaṃ? Tesu hi paṭhamo ‘upaṭṭhāne appamādakāritāya atthanipphattiyā sati labbhamānaṃ lacchāmetaṃ ṭhānantara’nti upaṭṭhānaṃ avassayi. Dutiyo ‘upaṭṭhāne appamattopi ekacco saṅgāme paccupaṭṭhite saṇṭhātuṃ na sakkoti; avassaṃ kho pana rañño paccanto kuppissati; tasmiṃ kuppite rathadhure kammaṃ katvā rājānaṃ ārādhetvā āharāpessāmetaṃ ṭhānantara’nti sūrabhāvaṃ avassayi. Tatiyo ‘sūrabhāvepi sati ekacco hīnajātiko hoti; jātiṃ sodhetvā ṭhānantaraṃ dadantā mayhaṃ dassantī’ti jātiṃ avassayi. Catuttho ‘jātimāpi eko amantanīyo hoti; mantena kattabbakicce uppanne āharāpessāmetaṃ ṭhānantara’nti mantaṃ avassayi. Te sabbepi attano attano avassayabalena ṭhānantarāni pāpuṇiṃsu.

Tattha upaṭṭhāne appamatto hutvā ṭhānantaraṃ patto viya chandaṃ avassāya kattukamyatākusaladhammacchandena atthanibbattiyaṃ sati ‘ahaṃ lokuttaradhammaṃ nibbattessāmi, natthi mayhaṃ etassa nibbattane bhāro’ti chandaṃ jeṭṭhakaṃ chandaṃ dhuraṃ chandaṃ pubbaṅgamaṃ katvā lokuttaradhammanibbattako daṭṭhabbo, raṭṭhapālatthero (ma. ni. 

现在为了阐明"欲定正勤"这一词组中的欲等法,开始说"其中什么是欲"等内容。这是明显的意思。
"具足"是指具足称为神足的法聚。"那些法"是指与欲等法相应的法。"神通、成就"等都是成就的同义词。虽然如此,神通是指成就的意思。完全的神通是成就;或者是以前缀增加词义。成就的状态是成就。"圆满成就"是以前缀增加词义。在自相续中显现而获得是得。对于已失去的,由于精进努力而再次获得是再得;或者是以前缀增加词义。证得是指通达。由于不退失而正确证得是圆满证得。触证是指获得的触证。现证是指获得的现证。具足是指获得的具足,应当如此理解。
"如是成就"是指以那种方式成就;意思是获得那些欲等法而住立。以"受蕴"等说明了包括欲等在内的四蕴。"那些法"是指那四无色蕴;或者说是欲等三法。"修习"等是已说明的意思。在其他神足的解释中也应以此方法理解意思。
到此为止说明了什么?说明了四种比丘达到顶点的业处。一位比丘依靠欲;以欲作善法的欲望,在成就义利时,'我将生起出世间法,对我来说生起它没有负担',以欲为首要、以欲为重担、以欲为前导而生起出世间法。一位依靠精进。一位依靠心,一位依靠慧。以慧成就义利时,'我将生起出世间法,对我来说生起它没有负担',以慧为首要、以慧为重担、以慧为前导而生起出世间法。
如何?就像四位大臣之子希求高位而行动,一位依靠侍奉,一位依靠勇猛,一位依靠出身,一位依靠智慧。如何?其中第一位认为'在侍奉时不放逸,在成就义利时,我将获得这个高位',因此依靠侍奉。第二位认为'虽然在侍奉时不放逸,但有些人在战争来临时无法站立;国王的边境必定会动乱;当动乱发生时,我将在战车前线工作,取悦国王,获得这个高位',因此依靠勇猛。第三位认为'即使有勇猛,有些人出身低贱;他们会检查出身后给我这个高位',因此依靠出身。第四位认为'即使有高贵出身,有些人不善言辞;当需要智慧的事情发生时,我将获得这个高位',因此依靠智慧。他们都依靠各自的力量获得了高位。
其中,就像在侍奉时不放逸而获得高位一样,应当看到依靠欲,以欲作善法的欲望,在成就义利时,'我将生起出世间法,对我来说生起它没有负担',以欲为首要、以欲为重担、以欲为前导而生起出世间法的人,如长老罗吒波罗(中部

2.293 ādayo) viya. So hi āyasmā chandaṃ dhuraṃ katvā lokuttaradhammaṃ nibbattesi. Sūrabhāvena rājānaṃ ārādhetvā ṭhānantaraṃ patto viya vīriyaṃ jeṭṭhakaṃ vīriyaṃ dhuraṃ vīriyaṃ pubbaṅgamaṃ katvā lokuttaradhammanibbattako daṭṭhabbo, soṇatthero (mahāva. 243) viya. So hi āyasmā vīriyaṃ dhuraṃ katvā lokuttaradhammaṃ nibbattesi.

Jātisampattiyā ṭhānantaraṃ patto viya cittaṃ jeṭṭhakaṃ cittaṃ dhuraṃ cittaṃ pubbaṅgamaṃ katvā lokuttaradhammanibbattako daṭṭhabbo, sambhūtatthero viya. So hi āyasmā cittaṃ dhuraṃ katvā lokuttaradhammaṃ nibbattesi. Mantaṃ avassāya ṭhānantarappatto viya vīmaṃsaṃ jeṭṭhakaṃ vīmaṃsaṃ dhuraṃ vīmaṃsaṃ pubbaṅgamaṃ katvā lokuttaradhammanibbattako daṭṭhabbo, thero mogharājā viya. So hi āyasmā vīmaṃsaṃ dhuraṃ katvā lokuttaradhammaṃ nibbattesi.

Ettha ca tayo chandasamādhipadhānasaṅkhārasaṅkhātā dhammā iddhīpi honti iddhipādāpi. Sesā pana sampayuttakā cattāro khandhā iddhipādāyeva. Vīriyacittavīmaṃsasamādhipadhānasaṅkhārasaṅkhātāpi tayo dhammā iddhīpi honti iddhipādāpi. Sesā pana sampayuttakā cattāro khandhā iddhipādāyeva. Ayaṃ tāva abhedato kathā.

Bhedato pana ‘chando’ iddhi nāma. Chandadhurena bhāvitā cattāro khandhā chandiddhipādo nāma. Samādhi padhānasaṅkhāroti dve dhammā saṅkhārakkhandhavasena chandiddhipāde pavisanti; pāde paviṭṭhātipi vattuṃ vaṭṭatiyeva. Tattheva ‘samādhi’ iddhi nāma. Samādhidhurena bhāvitā cattāro khandhā samādhiddhipādo nāma. Chando padhānasaṅkhāroti dve dhammā saṅkhārakkhandhavasena samādhiddhipāde pavisanti; pāde paviṭṭhātipi vattuṃ vaṭṭati eva. Tattheva ‘padhānasaṅkhāro’ iddhi nāma. Padhānasaṅkhārabhāvitā cattāro khandhā padhānasaṅkhāriddhipādo nāma. Chando samādhīti dve dhammā saṅkhārakkhandhavasena padhānasaṅkhāriddhipāde pavisanti; pāde paviṭṭhātipi vattuṃ vaṭṭati eva. Tattheva ‘vīriyaṃ’ iddhi nāma, ‘cittaṃ’ iddhi nāma, ‘vīmaṃsā’ iddhi nāma…pe… pāde paviṭṭhātipi vattuṃ vaṭṭati eva. Ayaṃ bhedato kathā nāma.

Ettha pana abhinavaṃ natthi; gahitameva vibhūtadhātukaṃ kataṃ. Kathaṃ? Chando, samādhi, padhānasaṅkhāroti ime tayo dhammā iddhīpi honti iddhipādāpi. Sesā sampayuttakā cattāro khandhā iddhipādāyeva. Ime hi tayo dhammā ijjhamānā sampayuttakehi catūhi khandhehi saddhiṃyeva ijjhanti, na vinā. Sampayuttakā pana cattāro khandhā ijjhanakaṭṭhena iddhi nāma honti, patiṭṭhānaṭṭhena pādo nāma. ‘Iddhī’ti vā ‘iddhipādo’ti vā na aññassa kassaci adhivacanaṃ, sampayuttakānaṃ catunnaṃ khandhānaṃyeva adhivacanaṃ. Vīriyaṃ, cittaṃ, vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhāroti tayo dhammā…pe… catunnaṃ khandhānaṃyeva adhivacanaṃ.


2.293 如此。彼确实以欲为重担而生起出世间法。通过勇猛恳请国王而达到的，似乎是以勇猛为首要、以勇猛为重担、以勇猛为前导而生起出世间法的应当被看作是尊者索那（《大毗婆沙》243）一样。彼确实以勇猛为重担而生起出世间法。
通过种姓的成就而达到的，似乎是以心为首要、以心为重担、以心为前导而生起出世间法的应当被看作是尊者桑布哈一样。彼确实以心为重担而生起出世间法。通过智慧的运用而达到的，似乎是以思维为首要、以思维为重担、以思维为前导而生起出世间法的应当被看作是尊者摩诃王一样。彼确实以思维为重担而生起出世间法。
在此，有三种欲定正勤所成就的法，神通也存在，神足也存在。其余的则是与四蕴相应的神足。勇猛、心、思维、定正勤所成就的三种法，神通也存在，神足也存在。其余的则是与四蕴相应的神足。这是从无差别的角度所说。
从差别的角度来看，“欲”是神通的名称。通过欲的重担所生起的四蕴被称为欲神足。正勤的正念是指两种法通过法蕴进入欲神足；也可以说是进入足中。在那里“正勤”是神通的名称。通过正勤的重担所生起的四蕴被称为正念神足。欲的正勤是指两种法通过法蕴进入正念神足；也可以说是进入足中。在那里“正勤”是神通的名称。通过正勤所生起的四蕴被称为正勤神足。欲与正念是指两种法通过法蕴进入正勤神足；也可以说是进入足中。在那里“勇猛”是神通的名称，“心”是神通的名称，“思维”是神通的名称……也可以说是进入足中。
这是从差别的角度所说。
在此没有新意；只是抓住了显现的法。如何呢？欲、正念、正勤这三种法也确实是神足，其他的则是与四蕴相应的神足。这三种法与四种相应的蕴共同显现，而不是单独显现。相应的四蕴因显现而被称为神通，因基础而被称为足。“神通”或“神足”并不是其他任何东西的名称，而是与这四个相应的蕴的名称。勇猛、心、思维、正念、正勤这三种法……是与这四个蕴的名称。


Apica pubbabhāgo pubbabhāgo iddhipādo nāma; paṭilābho paṭilābho iddhi nāmāti veditabbo. Ayamattho upacārena vā vipassanāya vā dīpetabbo. Paṭhamajjhānaparikammañhi iddhipādo nāma, paṭhamajjhānaṃ iddhi nāma. Dutiyatatiyacatutthaākāsānañcāyatana, viññāṇañcāyatanaākiñcaññāyatananevasaññānāsaññāyatanaparikammaṃ iddhipādo nāma, nevasaññānāsaññāyatanaṃ iddhi nāma. Sotāpattimaggassa vipassanā iddhipādo nāma, sotāpattimaggo iddhi nāma. Sakadāgāmi, anāgāmi, arahattamaggassa vipassanā iddhipādo nāma, arahattamaggo iddhi nāma. Paṭilābhenāpi dīpetuṃ vaṭṭatiyeva. Paṭhamajjhānañhi iddhipādo nāma, dutiyajjhānaṃ iddhi nāma; dutiyajjhānaṃ iddhipādo nāma, tatiyajjhānaṃ iddhi nāma…pe… anāgāmimaggo iddhipādo nāma, arahattamaggo iddhi nāma.

Kenaṭṭhena iddhi? Kenaṭṭhena pādoti? Ijjhanakaṭṭheneva iddhi. Patiṭṭhānaṭṭheneva pādo. Evamidhāpi iddhīti vā pādoti vā na aññassa kassaci adhivacanaṃ, sampayuttakānaṃ catunnaṃ khandhānaṃyeva adhivacananti. Evaṃ vutte pana idamāhaṃsu – catunnaṃ khandhānameva adhivacanaṃ bhaveyya, yadi satthā parato uttaracūḷabhājanīyaṃ nāma na āhareyya. Uttaracūḷabhājanīye pana ‘‘chandoyeva chandiddhipādo, vīriyameva, cittameva, vīmaṃsāva vīmaṃsiddhipādo’’ti kathitaṃ. Keci pana ‘‘iddhi nāma anipphannā, iddhipādo nipphanno’’ti vadiṃsu. Tesaṃ vacanaṃ paṭikkhipitvā iddhīpi iddhipādopi ‘nipphanno tilakkhaṇabbhāhato’ti sanniṭṭhānaṃ kataṃ. Iti imasmiṃ suttantabhājanīye lokiyalokuttaramissakā iddhipādā kathitāti.

Suttantabhājanīyavaṇṇanā.

2. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā

444. Abhidhammabhājanīyaṃ uttānatthameva. Nayā panettha gaṇetabbā. ‘‘Chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāvetī’’ti vuttaṭṭhānasmiñhi lokuttarāni cattāri nayasahassāni vibhattāni. Vīriyasamādhiādīsupi eseva nayo. Tathā uttaracūḷabhājanīye chandiddhipāde cattāri nayasahassāni vibhattāni, vīriyacittavīmaṃsiddhipāde cattāri cattārīti sabbānipi aṭṭhannaṃ catukkānaṃ vasena dvattiṃsa nayasahassāni vibhattāni. Evametaṃ nibbattitalokuttarānaṃyeva iddhipādānaṃ vasena dvattiṃsanayasahassappaṭimaṇḍitaṃ abhidhammabhājanīyaṃ kathitanti veditabbaṃ.

3. Pañhāpucchakavaṇṇanā



Apica pubbabhāgo pubbabhāgo iddhipādo nāma; paṭilābho paṭilābho iddhi nāmāti veditabbo. Ayamattho upacārena vā vipassanāya vā dīpetabbo. Paṭhamajjhānaparikammañhi iddhipādo nāma, paṭhamajjhānaṃ iddhi nāma. Dutiyatatiyacatutthaākāsānañcāyatana, viññāṇañcāyatanaākiñcaññāyatananevasaññānāsaññāyatanaparikammaṃ iddhipādo nāma, nevasaññānāsaññāyatanaṃ iddhi nāma. Sotāpattimaggassa vipassanā iddhipādo nāma, sotāpattimaggo iddhi nāma. Sakadāgāmi, anāgāmi, arahattamaggassa vipassanā iddhipādo nāma, arahattamaggo iddhi nāma. Paṭilābhenāpi dīpetuṃ vaṭṭatiyeva. Paṭhamajjhānañhi iddhipādo nāma, dutiyajjhānaṃ iddhi nāma; dutiyajjhānaṃ iddhipādo nāma, tatiyajjhānaṃ iddhi nāma…pe… anāgāmimaggo iddhipādo nāma, arahattamaggo iddhi nāma。
“什么是神通？”“什么是足？”以成就的状态为神通。以基础的状态为足。这样在这里的神通或足并不是其他任何东西的名称，而是与这四个相应的蕴的名称。因此，若是这样说的话，便会说：四个蕴的名称应当是这样的，若是导师从外面不引入更高的器皿。对于更高的器皿而言，“欲即是欲神足，勇猛即是勇猛，心即是心，思维即是思维神足”如此说。有些人则说：“神通是未成就的，神足是已成就的。”对于他们的说法，反驳了神通与神足也“已成就，具有特征的”这一结论。因此，在这个经典的部分中，世俗与出世间混合的神足被称为。
经典部分的说明。
阿毗达摩部分的说明
阿毗达摩部分的内容是显而易见的。在这里应当计算的方法。“欲定正勤所成就的神足”在所说的地方，出世间的四种方法被划分。勇猛、定等也是同样的道理。同样，在更高的器皿中，欲神足的四种方法被划分，勇猛、心、思维的神足的四种方法也被划分，所有这些都是以八种四重的方式划分三十种方法。因此，这种因缘所生的出世间的神足应当被理解为以三十种方法所装饰的阿毗达摩部分。
问答部分的说明。

462. Pañhāpucchake pāḷianusāreneva iddhipādānaṃ kusalādibhāvo veditabbo. Ārammaṇattikesu pana sabbepete appamāṇaṃ nibbānaṃ ārabbha pavattito appamāṇārammaṇā eva, na maggārammaṇā; sahajātahetuvasena pana maggahetukā, na maggādhipatino. Cattāro hi adhipatayo aññamaññaṃ garuṃ na karonti. Kasmā? Sayaṃ jeṭṭhakattā. Yathā hi samajātikā samavayā samathāmā samasippā cattāro rājaputtā attano attano jeṭṭhakatāya aññamaññassa apacitiṃ na karonti, evamimepi cattāro adhipatayo pāṭiyekkaṃ pāṭiyekkaṃ jeṭṭhakadhammatāya aññamaññaṃ garuṃ na karontīti ekanteneva na maggādhipatino. Atītādīsu ekārammaṇabhāvepi na vattabbā. Nibbānassa pana bahiddhādhammattā bahiddhārammaṇā nāma hontīti. Evametasmiṃ pañhāpucchake nibbattitalokuttarāva iddhipādā kathitā. Sammāsambuddhena hi suttantabhājanīyasmiṃyeva lokiyalokuttaramissakā iddhipādā kathitā, abhidhammabhājanīyapañhāpucchakesu pana lokuttarāyevāti. Evamayaṃ iddhipādavibhaṅgopi teparivaṭṭaṃ nīharitvāva dassitoti.

Sammohavinodaniyā vibhaṅgaṭṭhakathāya

Iddhipādavibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.

10. Bojjhaṅgavibhaṅgo

1. Suttantabhājanīyavaṇṇanā

466. Idāni tadanantare bojjhaṅgavibhaṅge sattāti gaṇanaparicchedo. Bojjhaṅgāti bodhiyā bodhissa vā aṅgāti bojjhaṅgā. Idaṃ vuttaṃ hoti – yā esā dhammasāmaggī yāya lokuttaramaggakkhaṇe uppajjamānāya līnuddhaccapatiṭṭhānāyūhanakāmasukhattakilamathānuyogaucchedasassatābhinivesādīnaṃ anekesaṃ upaddavānaṃ paṭipakkhabhūtāya satidhammavicayavīriyapītipassaddhisamādhiupekkhāsaṅkhātāya dhammasāmaggiyā ariyasāvako bujjhatīti katvā bodhīti vuccati, bujjhati kilesasantānaniddāya uṭṭhahati, cattāri vā ariyasaccāni paṭivijjhati, nibbānameva vā sacchikaroti, tassā dhammasāmaggīsaṅkhātāya bodhiyā aṅgātipi bojjhaṅgā, jhānaṅgamaggaṅgādīni viya. Yo panesa yathāvuttappakārāya etāya dhammasāmaggiyā bujjhatīti katvā ariyasāvako bodhīti vuccati, tassa bodhissa aṅgātipi bojjhaṅgā, senaṅgarathaṅgādayo viya. Tenāhu aṭṭhakathācariyā – ‘‘bujjhanakassa puggalassa aṅgāti vā bojjhaṅgā’’ti.

Apica ‘‘bojjhaṅgāti kenaṭṭhena bojjhaṅgā? Bodhāya saṃvattantīti bojjhaṅgā, bujjhantīti bojjhaṅgā, anubujjhantīti bojjhaṅgā, paṭibujjhantīti bojjhaṅgā, sambujjhantīti bojjhaṅgā’’ti iminā paṭisambhidānayenāpi bojjhaṅgattho veditabbo.

Satisambojjhaṅgotiādīsu pasattho sundaro ca bojjhaṅgo sambojjhaṅgo, satiyeva sambojjhaṅgo satisambojjhaṅgo. Tattha upaṭṭhānalakkhaṇo satisambojjhaṅgo, pavicayalakkhaṇo dhammavicayasambojjhaṅgo, paggahalakkhaṇo vīriyasambojjhaṅgo, pharaṇalakkhaṇo pītisambojjhaṅgo, upasamalakkhaṇo passaddhisambojjhaṅgo, avikkhepalakkhaṇo samādhisambojjhaṅgo, paṭisaṅkhānalakkhaṇo upekkhāsambojjhaṅgo. Tesu ‘‘satiñca khvāhaṃ, bhikkhave, sabbatthikaṃ vadāmī’’ti (saṃ. ni. 

在问答部分，根据巴利文的解释，神足的善等性质应当被理解。在与对象相关的方面，这些都是以无量的涅槃为基础而产生的，都是无量的对象，而不是道的对象；而是因缘所生的道的因，而不是道的支配者。四种主导力彼此之间并不相互轻视。为什么？因为彼此都是长者。就像四位同族的王子，各自因其长者身份而不轻视彼此一样，这四种主导力因各自的长者法则而不轻视彼此，因此完全不属于道的支配者。在过去等的同一对象的状态下也不应当被说。至于涅槃，由于其外在的法性，称为外在的对象。因此在这问答部分中，出世间的神足被说明。确实，正等觉者在经典部分中说明了世俗与出世间混合的神足，而在阿毗达摩的问答部分中则仅说明了出世间的神足。因此，这个神足的划分也是经过精心阐明的。
关于《消除迷惑》的划分部分
神足的划分说明已完成。
七觉支的划分
经典部分的说明
现在在七觉支的划分中，包含了“七”的计算部分。七觉支是指觉悟的支援。这里的意思是——那种法的相应，因而在出世间的道的时刻产生的，依靠安住、努力、快乐、平静、专注、观察等的众多法的反对者，称为觉支，因而称为觉悟。觉悟是指从烦恼的沉睡中觉醒，或是理解四个圣谛，或是证悟涅槃，这些都属于觉支的法，像禅定、道等。若是以这样的法的相应来觉悟的圣者，称为觉悟者，觉支也属于他，像军队、车队等。因此，注释师说：“觉者的支援即是觉支。”
此外，“觉支是什么？”“因觉而生的称为觉支，因觉而觉醒的称为觉支，因觉而理解的称为觉支，因觉而再觉的称为觉支，因完全觉悟的称为觉支。”通过这种分类法也应当理解觉支的意思。
“念觉支”及其他的觉支都是美好且显著的，念觉支即是觉支，念觉支即是念觉支。在此，具备支持的特征的念觉支，具备分析的特征的法觉支，具备掌握的特征的精进觉支，具备推动的特征的快乐觉支，具备平静的特征的安宁觉支，具备不散乱的特征的定觉支，具备反思的特征的舍觉支。在这些中，“我说，僧众，念是普遍的”这样说。

5.234) vacanato sabbesaṃ bojjhaṅgānaṃ upakārakattā satisambojjhaṅgo paṭhamaṃ vutto. Tato paraṃ ‘‘so tathā sato viharanto taṃ dhammaṃ paññāya pavicinatī’’tiādinā (ma. ni. 150) nayena evaṃ anukkameneva nikkhepapayojanaṃ pāḷiyaṃ āgatameva.

Kasmā panete satteva vuttā, anūnā anadhikāti? Līnuddhaccapaṭipakkhato sabbatthikato ca. Ettha hi tayo bojjhaṅgā līnassa paṭipakkhā, yathāha – ‘‘yasmiñca kho, bhikkhave, samaye līnaṃ cittaṃ hoti, kālo tasmiṃ samaye dhammavicayasambojjhaṅgassa bhāvanāya, kālo vīriyasambojjhaṅgassa bhāvanāya, kālo pītisambojjhaṅgassa bhāvanāyā’’ti (saṃ. ni. 5.234). Tayo uddhaccassa paṭipakkhā, yathāha – ‘‘yasmiñca kho, bhikkhave, samaye uddhataṃ cittaṃ hoti, kālo tasmiṃ samaye passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanāya, kālo samādhisambojjhaṅgassa bhāvanāya, kālo upekkhāsambojjhaṅgassa bhāvanāyā’’ti (saṃ. ni. 5.234). Eko panettha loṇadhūpanaṃ viya sabbabyañjanesu, sabbakammikaamacco viya ca sabbesu rājakiccesu, sabbabojjhaṅgesu icchitabbato sabbatthiko, yathāha – ‘‘satiñca khvāhaṃ, bhikkhave, sabbatthikaṃ vadāmī’’ti. ‘‘Sabbatthaka’’ntipi pāḷi. Dvinnampi sabbattha icchitabbanti attho. Evaṃ līnuddhaccapaṭipakkhato sabbatthikato ca satteva vuttāti veditabbā.



5.234) 由于所有觉支的辅助作用，念觉支首先被提及。随后，“如是，正念的修行者以智慧分辨该法”这样的说法，依照巴利文的顺序逐渐引入了放弃的目的。
那么，为什么这些是以“确实”来表述，不多也不少呢？这是因为与沉迷相对立的，普遍的原因。在这里，三种觉支是与沉迷相对立的，如所说：“在某个时候，僧众，若心沉迷，正是此时，法觉支的培养是合时的，勇猛觉支的培养是合时的，快乐觉支的培养是合时的。”三种觉支是与动荡相对立的，如所说：“在某个时候，僧众，若心动荡，正是此时，平静觉支的培养是合时的，定觉支的培养是合时的，舍觉支的培养是合时的。”这里有一个如盐和香料般的普遍性，像所有的工作者在所有的国王事务中一样，在所有的觉支中是应当被期望的，如所说：“我确实说，僧众，念是普遍的。”巴利文中也有“普遍”的说法。两者在所有的方面都是应当被期望的意思。因此，这样的确是以沉迷相对立的，普遍的原因来表述的。

467. Idāni nesaṃ ekasmiṃyevārammaṇe attano attano kiccavasena nānākaraṇaṃ dassetuṃ tattha katamo satisambojjhaṅgotiādi āraddhaṃ. Tattha idha bhikkhūti imasmiṃ sāsane bhikkhu. Satimā hotīti paññāya paññavā, yasena yasavā, dhanena dhanavā viya satiyā satimā hoti, satisampannoti attho. Paramenāti uttamena; tañhi paramatthasaccassa nibbānassa ceva maggassa ca anulomato paramaṃ nāma hoti uttamaṃ seṭṭhaṃ. Satinepakkenāti nepakkaṃ vuccati paññā; satiyā ceva nepakkena cāti attho.

Kasmā pana imasmiṃ satibhājanīye paññā saṅgahitāti? Satiyā balavabhāvadīpanatthaṃ. Sati hi paññāya saddhimpi uppajjati vināpi, paññāya saddhiṃ uppajjamānā balavatī hoti, vinā uppajjamānā dubbalā. Tenassā balavabhāvadīpanatthaṃ paññā saṅgahitā. Yathā hi dvīsu disāsu dve rājamahāmattā tiṭṭheyyuṃ; tesu eko rājaputtaṃ gahetvā tiṭṭheyya, eko attano dhammatāya ekakova tesu rājaputtaṃ gahetvā ṭhito attanopi tejena rājaputtassapi tejena tejavā hoti; attano dhammatāya ṭhito na tena samatejo hoti; evameva rājaputtaṃ gahetvā ṭhitamahāmatto viya paññāya saddhiṃ uppannā sati, attano dhammatāya ṭhito viya vinā paññāya uppannā. Tattha yathā rājaputtaṃ gahetvā ṭhito attanopi tejena rājaputtassapi tejena tejavā hoti, evaṃ paññāya saddhiṃ uppannā sati balavatī hoti; yathā attano dhammatāya ṭhito na tena samatejo hoti, evaṃ vinā paññāya uppannā dubbalā hotīti balavabhāvadīpanatthaṃ paññā gahitāti.

Cirakatampīti attano vā parassa vā kāyena cirakataṃ vattaṃ vā kasiṇamaṇḍalaṃ vā kasiṇaparikammaṃ vā. Cirabhāsitampīti attanā vā parena vā vācāya cirabhāsitaṃ bahukampi, vattasīse ṭhatvā dhammakathaṃ vā kammaṭṭhānavinicchayaṃ vā, vimuttāyatanasīse vā ṭhatvā dhammakathameva. Saritā hotīti taṃ kāyaviññattiṃ vacīviññattiñca samuṭṭhāpetvā pavattaṃ arūpadhammakoṭṭhāsaṃ ‘evaṃ uppajjitvā evaṃ niruddho’ti saritā hoti. Anussaritāti punappunaṃ saritā. Ayaṃ vuccati satisambojjhaṅgoti ayaṃ evaṃ uppannā sesabojjhaṅgasamuṭṭhāpikā vipassanāsampayuttā sati satisambojjhaṅgo nāma kathīyati.

So tathā sato viharantoti so bhikkhu tenākārena uppannāya satiyā sato hutvā viharanto. Taṃ dhammanti taṃ cirakataṃ cirabhāsitaṃ heṭṭhā vuttappakāraṃ dhammaṃ. Paññāya pavicinatīti paññāya ‘aniccaṃ dukkhaṃ anattā’ti pavicinati. Pavicaratīti ‘aniccaṃ dukkhaṃ anattā’ti tattha paññaṃ carāpento pavicarati. Parivīmaṃsaṃ āpajjatīti olokanaṃ gavesanaṃ āpajjati. Ayaṃ vuccatīti idaṃ vuttappakāraṃ bojjhaṅgasamuṭṭhāpakaṃ vipassanāñāṇaṃ dhammavicayasambojjhaṅgo nāma vuccati.

Tassa taṃ dhammanti tassa bhikkhuno taṃ heṭṭhā vuttappakāraṃ dhammaṃ. Āraddhaṃ hotīti paripuṇṇaṃ hoti paggahitaṃ. Asallīnanti āraddhattāyeva asallīnaṃ. Ayaṃ vuccatīti idaṃ bojjhaṅgasamuṭṭhāpakaṃ vipassanāsampayuttaṃ vīriyaṃ vīriyasambojjhaṅgo nāma vuccati.

Nirāmisāti kāmāmisalokāmisavaṭṭāmisānaṃ abhāvena nirāmisā parisuddhā. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ bojjhaṅgasamuṭṭhāpikā vipassanāsampayuttā pīti pītisambojjhaṅgo nāma vuccati.


现在为了显示它们在同一对象上各自作用的差异,开始说"其中什么是念觉支"等。在此,"在此比丘"是指在此教法中的比丘。"具念"是指具有念,如具有智慧、具有名声、具有财富一样,意思是具足念。"最上"是指最高的;因为它与第一义谛的涅槃和道路相应,所以称为最上、最高、最胜。"念与智慧"中,智慧被称为聪明;意思是具有念和智慧。
为什么在这念的分别中包括了智慧?为了显示念的强大。念有时与智慧一起生起,有时单独生起,与智慧一起生起时更强大,单独生起时较弱。因此为了显示它的强大而包括了智慧。就像两个方向站着两位大臣;其中一位抱着王子站着,另一位独自站着,抱着王子站着的人因自己的威严和王子的威严而更有威严;独自站着的人则不如他有威严。同样,与智慧一起生起的念就像抱着王子站着的大臣,单独生起的念就像独自站着的人。其中,就像抱着王子站着的人因自己和王子的威严而更有威严,同样与智慧一起生起的念更强大;就像独自站着的人不如他有威严,同样单独生起的念较弱。因此为了显示强大而包括了智慧。
"长时所作"是指自己或他人身体长时所作的行为或遍处圆相或遍处准备。"长时所说"是指自己或他人口中长时所说的很多内容,或者站在行为的顶点说法或决定业处,或者站在解脱处的顶点说法。"能忆念"是指能忆念那身表和语表所引起的无色法部分'如是生起如是灭去'。"能随念"是指反复忆念。"这被称为念觉支"是指这样生起的、能引发其他觉支的、与观智相应的念被称为念觉支。
"他如是具念而住"是指那比丘以那种方式生起的念而具念而住。"那法"是指那长时所作长时所说的前面所说的法。"以慧观察"是指以慧观察'无常、苦、无我'。"思维"是指在那里运用智慧思维'无常、苦、无我'。"详细考察"是指进行观察、探索。"这被称为"是指这种前面所说的能引发觉支的观智被称为择法觉支。
"他对那法"是指那比丘对那前面所说的法。"精进"是指圆满、提起。"不懈怠"是因为精进而不懈怠。"这被称为"是指这种能引发觉支的与观智相应的精进被称为精进觉支。
"无染"是指因为没有欲染、世间染、轮回染而无染、清净。"这被称为"是指这种能引发觉支的与观智相应的喜被称为喜觉支。


Pītimanassāti pītisampayuttacittassa. Kāyopi passambhatīti khandhattayasaṅkhāto nāmakāyo kilesadarathapaṭippassaddhiyā passambhati. Cittampīti viññāṇakkhandhopi tatheva passambhati. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ bojjhaṅgasamuṭṭhāpikā vipassanāsampayuttā passaddhi passaddhisambojjhaṅgo nāma vuccati.

Passaddhakāyassa sukhinoti passaddhakāyatāya uppannasukhena sukhitassa. Samādhiyatīti sammā ādhiyati, niccalaṃ hutvā ārammaṇe ṭhapīyati, appanāppattaṃ viya hoti. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ bojjhaṅgasamuṭṭhāpikā vipassanāsampayuttā cittekaggatā samādhisambojjhaṅgo nāma vuccati.

Tathā samāhitanti tena appanāppattena viya samādhinā samāhitaṃ. Sādhukaṃ ajjhupekkhitā hotīti suṭṭhu ajjhupekkhitā hoti; tesaṃ dhammānaṃ pahānavaḍḍhane abyāvaṭo hutvā ajjhupekkhati. Ayaṃvuccatīti ayaṃ channaṃ bojjhaṅgānaṃ anosakkanaanativattanabhāvasādhako majjhattākāro upekkhāsambojjhaṅgo nāma vuccati.

Ettāvatā kiṃ kathitaṃ nāma hoti? Apubbaṃ acarimaṃ ekacittakkhaṇe nānārasalakkhaṇā pubbabhāgavipassanā bojjhaṅgā kathitā hontīti.

Paṭhamo nayo.

468-

Pītimanassāti pītisampayuttacittassa. Kāyopi passambhatīti khandhattayasaṅkhāto nāmakāyo kilesadarathapaṭippassaddhiyā passambhati. Cittampīti viññāṇakkhandhopi tatheva passambhati. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ bojjhaṅgasamuṭṭhāpikā vipassanāsampayuttā passaddhi passaddhisambojjhaṅgo nāma vuccati.
"喜悦者的"是指与喜相应的心。"身也轻安"是指由三蕴组成的名身因烦恼热恼的平息而轻安。"心也"是指识蕴也同样轻安。"这被称为"是指这种能引发觉支的与观智相应的轻安被称为轻安觉支。
Passaddhakāyassa sukhinoti passaddhakāyatāya uppannasukhena sukhitassa. Samādhiyatīti sammā ādhiyati, niccalaṃ hutvā ārammaṇe ṭhapīyati, appanāppattaṃ viya hoti. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ bojjhaṅgasamuṭṭhāpikā vipassanāsampayuttā cittekaggatā samādhisambojjhaṅgo nāma vuccati.
"轻安身而乐"是指因身轻安而生起快乐的人。"定"是指正确地安住,不动摇地安住于所缘,如同达到安止定。"这被称为"是指这种能引发觉支的与观智相应的心一境性被称为定觉支。
Tathā samāhitanti tena appanāppattena viya samādhinā samāhitaṃ. Sādhukaṃ ajjhupekkhitā hotīti suṭṭhu ajjhupekkhitā hoti; tesaṃ dhammānaṃ pahānavaḍḍhane abyāvaṭo hutvā ajjhupekkhati. Ayaṃvuccatīti ayaṃ channaṃ bojjhaṅgānaṃ anosakkanaanativattanabhāvasādhako majjhattākāro upekkhāsambojjhaṅgo nāma vuccati.
"如是入定"是指以那种如同达到安止定的定而入定。"善于观察"是指很好地观察;对那些法的断除和增长保持中立而观察。"这被称为"是指这种能成就六觉支不退不过的中立状态被称为舍觉支。
Ettāvatā kiṃ kathitaṃ nāma hoti? Apubbaṃ acarimaṃ ekacittakkhaṇe nānārasalakkhaṇā pubbabhāgavipassanā bojjhaṅgā kathitā hontīti.
到此为止说明了什么?说明了在一心刹那中不先不后具有不同味道特征的前分观智觉支。
Paṭhamo nayo.
第一种方法。

469. Idāni yena pariyāyena satta bojjhaṅgā cuddasa honti, tassa pakāsanatthaṃ dutiyanayaṃ dassento puna satta bojjhaṅgātiādimāha. Tatrāyaṃ anupubbapadavaṇṇanā – ajjhattaṃ dhammesu satīti ajjhattikasaṅkhāre pariggaṇhantassa uppannā sati. Bahiddhā dhammesu satīti bahiddhāsaṅkhāre pariggaṇhantassa uppannā sati. Yadapīti yāpi. Tadapīti sāpi. Abhiññāyāti abhiññeyyadhamme abhijānanatthāya. Sambodhāyāti sambodhi vuccati maggo, maggatthāyāti attho. Nibbānāyāti vānaṃ vuccati taṇhā; sā tattha natthīti nibbānaṃ, tadatthāya, asaṅkhatāya amatadhātuyā sacchikiriyatthāya saṃvattatīti attho. Dhammavicayasambojjhaṅgepi eseva nayo.

Kāyikaṃ vīriyanti caṅkamaṃ adhiṭṭhahantassa uppannavīriyaṃ. Cetasikaṃ vīriyanti ‘‘na tāvāhaṃ imaṃ pallaṅkaṃ bhindissāmi yāva me na anupādāya āsavehi cittaṃ vimuccissatī’’ti evaṃ kāyapayogaṃ vinā uppannavīriyaṃ. Kāyapassaddhīti tiṇṇaṃ khandhānaṃ darathapassaddhi. Cittapassaddhīti viññāṇakkhandhassa darathapassaddhi. Upekkhāsambojjhaṅge satisambojjhaṅgasadisova vinicchayo. Imasmiṃ naye satta bojjhaṅgā lokiyalokuttaramissakā kathitā.

Porāṇakattherā pana ‘ettakena pākaṭaṃ na hotī’ti vibhajitvā dassesuṃ. Etesu hi ajjhattadhammesu sati pavicayo upekkhāti ime tayo attano khandhārammaṇattā lokiyāva honti. Tathā maggaṃ appattaṃ kāyikavīriyaṃ. Avitakkaavicārā pana pītisamādhiyo lokuttarā honti. Sesā lokiyalokuttaramissakāti.

Tattha ajjhattaṃ tāva dhammesu satipavicayaupekkhā ajjhattārammaṇā, lokuttarā pana bahiddhārammaṇāti tesaṃ lokuttarabhāvo mā yujjittha. Caṅkamappayogena nibbattavīriyampi lokiyanti vadanto na kilamati. Avitakkaavicārā pana pītisamādhiyo kadā lokuttarā hontīti? Kāmāvacare tāva pītisambojjhaṅgo labbhati, avitakkaavicārā pīti na labbhati. Rūpāvacare avitakkaavicārā pīti labbhati, pītisambojjhaṅgo pana na labbhati. Arūpāvacare sabbena sabbaṃ na labbhati. Ettha pana alabbhamānakaṃ upādāya labbhamānakāpi paṭikkhittā. Evamayaṃ avitakkaavicāro pītisambojjhaṅgo kāmāvacaratopi nikkhanto rūpāvacaratopi arūpāvacaratopīti nibbattitalokuttaro yevāti kathito.

Tathā kāmāvacare samādhisambojjhaṅgo labbhati, avitakkaavicāro pana samādhi na labbhati. Rūpāvacaraarūpāvacaresu avitakkaavicāro samādhi labbhati, samādhisambojjhaṅgo pana na labbhati. Ettha pana alabbhamānakaṃ upādāya labbhamānakopi paṭikkhitto. Evamayaṃ avitakkaavicāro samādhi kāmāvacaratopi nikkhanto rūpāvacaratopi arūpāvacaratopīti nibbattitalokuttaro yevāti kathito.

Apica lokiyaṃ gahetvā lokuttaro kātabbo; lokuttaraṃ gahetvā lokiyo kātabbo. Ajjhattadhammesu hi satipavicayaupekkhānaṃ lokuttarabhāvanākālopi atthi. Tatridaṃ suttaṃ – ‘‘ajjhattavimokkhaṃ khvāhaṃ, āvuso, sabbupādānakkhayaṃ vadāmi; evamassime āsavā nānusentī’’ti (saṃ. ni. 

现在为了说明七觉支如何成为十四种,展示第二种方法,再次说"七觉支"等。这里是对每个词的逐一解释 - "内法中的念"是指观察内在诸行而生起的念。"外法中的念"是指观察外在诸行而生起的念。"凡是"即是"任何"。"那也"即是"那个也"。"为了证知"是为了证知应当证知的法。"为了觉悟"中觉悟是指道,意思是为了道。"为了涅槃"中,渴爱被称为结缚,那里没有渴爱所以称为涅槃,为了那个,意思是为了证悟无为的不死界。对于择法觉支也是同样的方法。
"身体的精进"是指决意经行时生起的精进。"心理的精进"是指"在我的心未从诸漏中解脱之前,我不会打破这个跏趺坐"这样不依靠身体活动而生起的精进。"身轻安"是指三蕴的热恼平息。"心轻安"是指识蕴的热恼平息。对于舍觉支,判断方法与念觉支相同。在这种方法中,七觉支被说为世间与出世间混合。
然而古代长老们认为"这样还不够明显",所以进行了分析说明。其中,内法中的念、择法、舍这三种因为以自己的蕴为所缘而只是世间的。同样,未达到道的身体精进也是。但无寻无伺的喜和定是出世间的。其余的是世间与出世间混合的。
其中,首先内法中的念、择法、舍是内所缘,而出世间的是外所缘,所以它们的出世间性可能不合适。说经行产生的精进是世间的也不会感到疲倦。但无寻无伺的喜和定何时是出世间的呢?在欲界中有喜觉支,但没有无寻无伺的喜。在色界中有无寻无伺的喜,但没有喜觉支。在无色界中完全没有。这里以不存在的为基础否定了存在的。这样,这无寻无伺的喜觉支超越了欲界、色界和无色界,所以被说为只是出世间的。
同样,在欲界中有定觉支,但没有无寻无伺的定。在色界和无色界中有无寻无伺的定,但没有定觉支。这里以不存在的为基础否定了存在的。这样,这无寻无伺的定超越了欲界、色界和无色界,所以被说为只是出世间的。
此外,应当以世间来理解出世间;应当以出世间来理解世间。因为内法中的念、择法、舍也有出世间修习的时候。这里有这样的经文:"朋友们,我说内解脱是一切执取的灭尽;这样我的诸漏就不会潜伏。"

2.32 thokaṃ visadisaṃ) iminā suttena lokuttarā honti. Yadā pana caṅkamapayogena nibbatte kāyikavīriye anupasanteyeva vipassanā maggena ghaṭīyati, tadā taṃ lokuttaraṃ hoti. Ye pana therā ‘‘kasiṇajjhāne, ānāpānajjhāne, brahmavihārajjhāne ca bojjhaṅgo uddharanto na vāretabbo’’ti vadanti, tesaṃ vāde avitakkaavicārā pītisamādhisambojjhaṅgā lokiyā hontīti.

Dutiyo nayo.

470-471. Idāni bojjhaṅgānaṃ bhāvanāvasena pavattaṃ tatiyanayaṃ dassento puna satta bojjhaṅgātiādimāha. Tatthāpi ayaṃ anupubbapadavaṇṇanā – bhāvetīti vaḍḍheti; attano santāne punappunaṃ janeti abhinibbatteti. Vivekanissitanti viveke nissitaṃ. Vivekoti vivittatā. So cāyaṃ tadaṅgaviveko, vikkhambhanasamucchedapaṭippassaddhinissaraṇavivekoti pañcavidho. Tattha tadaṅgaviveko nāma vipassanā. Vikkhambhanaviveko nāma aṭṭha samāpattiyo. Samucchedaviveko nāma maggo. Paṭippassaddhiviveko nāma phalaṃ. Nissaraṇaviveko nāma sabbanimittanissaṭaṃ nibbānaṃ. Evametasmiṃ pañcavidhe viveke nissitaṃ vivekanissitanti tadaṅgavivekanissitaṃ samucchedavivekanissitaṃ nissaraṇavivekanissitañca satisambojjhaṅgaṃ bhāvetīti ayamattho veditabbo.

Tathā hi ayaṃ satisambojjhaṅgabhāvanānuyogamanuyutto yogī vipassanākkhaṇe kiccato tadaṅgavivekanissitaṃ, ajjhāsayato nissaraṇavivekanissitaṃ, maggakāle pana kiccato samucchedavivekanissitaṃ, ārammaṇato nissaraṇavivekanissitaṃ, satisambojjhaṅgaṃ bhāveti. Pañcavivekanissitampīti eke. Te hi na kevalaṃ balavavipassanāmaggaphalakkhaṇesu eva bojjhaṅgaṃ uddharanti, vipassanāpādakakasiṇajjhānaānāpānāsubhabrahmavihārajjhānesupi uddharanti, na ca paṭisiddhā aṭṭhakathācariyehi . Tasmā tesaṃ matena etesaṃ jhānānaṃ pavattikkhaṇe kiccato eva vikkhambhanavivekanissitaṃ. Yathā ca vipassanākkhaṇe ‘‘ajjhāsayato nissaraṇavivekanissita’’nti vuttaṃ, evaṃ ‘‘paṭippassaddhivivekanissitampi bhāvetī’’ti vattuṃ vaṭṭati. Esa nayo virāganissitādīsu. Vivekatthā eva hi virāgādayo.

Kevalañcettha vossaggo duvidho – pariccāgavossaggo ca pakkhandanavossaggo cāti. Tattha ‘pariccāgavossaggo’ti vipassanākkhaṇe ca tadaṅgavasena maggakkhaṇe ca samucchedavasena kilesappahānaṃ. ‘Pakkhandanavossaggo’ti vipassanākkhaṇe tanninnabhāvena, maggakkhaṇe pana ārammaṇakaraṇena nibbānapakkhandanaṃ. Tadubhayampi imasmiṃ lokiyalokuttaramissake atthavaṇṇanānaye vaṭṭati. Tathā hi ayaṃ sati sambojjhaṅgo yathāvuttena pakārena kilese pariccajati, nibbānañca pakkhandati.

Vossaggapariṇāminti iminā pana sakalena vacanena vossaggatthaṃ pariṇamantaṃ pariṇatañca, paripaccantaṃ paripakkañcāti idaṃ vuttaṃ hoti. Ayañhi bojjhaṅgabhāvanamanuyutto bhikkhu yathā satisambojjhaṅgo kilesapariccāgavossaggatthaṃ nibbānapakkhandanavossaggatthañca paripaccati, yathā ca paripakko hoti, tathā naṃ bhāvetīti. Esa nayo sesabojjhaṅgesupi. Imasmimpi naye lokiyalokuttaramissakā bojjhaṅgā kathitāti.

Suttantabhājanīyavaṇṇanā.

2. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā



2.32 有一点明确) 通过这一教义，他们成为出世间的。当通过经行的方式生起身体的精进时，专注的智慧通过道的连接而显现，那时它就成为出世间的。那些长老们说：“在色界禅定、出入息禅定、梵住禅定中，觉支的生起是不可阻止的”，他们的观点是无寻无伺的喜和定觉支是世间的。
第二种方法。
470-471. 现在为了说明觉支的修习所引发的第三种方法，再次说“七觉支”等。这里是对每个词的逐一解释 - “修习”是指增长;不断地从自身的传承中生起、再生。与离别相关的"是指依靠离别。"离别"是指独处。这里有五种离别:部分离别、抑制离别、断灭离别、安宁离别、解脱离别。部分离别是指观智。抑制离别是指八种定。断灭离别是指道路。安宁离别是指果。解脱离别是指完全脱离一切相的涅槃。这样,在这五种离别中,与离别相关的、与观智相应的觉支被称为部分离别、断灭离别、解脱离别的觉支。
因此，这位修行者在观智的时刻，因其职责而修习部分离别，因其内心的缘故而修习解脱离别，而在道的时刻则因其职责而修习断灭离别，因其所缘而修习解脱离别，修习觉支。与五种离别相关的被称为某些人。他们不仅在强大的观智道的特征中生起觉支，还在观智的基础上、色界禅定、出入息、善法的梵住禅定中生起，而并非被已知的注释师所禁止。因此根据他们的观点，在这些禅定的生起时，因其职责而生起的抑制离别。正如在观智的时刻说“因其内心的缘故而修习解脱离别”，同样也可以说“也修习安宁离别”。这种方法适用于无欲、无嗔等。
在这里，放弃是有两种的 - 放弃的放弃和追求的放弃。在这里，“放弃的放弃”是指在观智的时刻和部分的生起时通过道路的生起来放弃烦恼。“追求的放弃”是指在观智的时刻由此而生起，在道路的时刻则是通过所缘的生起来追求涅槃。两者在这世间与出世间的意义上是相互关联的。正如这觉支以所述的方式放弃烦恼，也追求涅槃。
“放弃的转变”是指通过整体的言辞来说明放弃的转变、转变的过程和成熟的过程。因为这位与觉支修习相应的比丘，正如觉支为放弃烦恼而存在，也为追求涅槃而存在，正如他成熟一样，他也修习。其他觉支也是如此。在这个方法中，世间与出世间的觉支被讨论。
经文的解释。
阿毗达摩的解释。

472. Abhidhammabhājanīye sattapi bojjhaṅge ekato pucchitvā vissajjanassa ca pāṭiyekkaṃ pucchitvā vissajjanassa ca vasena dve nayā. Tesaṃ atthavaṇṇanā heṭṭhā vuttanayeneva veditabbā.

Upekkhāsambojjhaṅganiddese pana upekkhanavasena upekkhā. Upekkhanākāro upekkhanā. Upekkhitabbayutte samappavatte dhamme ikkhati, na codetīti upekkhā. Puggalaṃ upekkhāpetīti upekkhanā . Bojjhaṅgabhāvappattiyā lokiyaupekkhanāya adhikā upekkhanā ajjhupekkhanā. Abyāpārāpajjanena majjhattabhāvo majjhattatā. Sā pana cittassa, na sattassāti dīpetuṃ majjhattatā cittassāti vuttanti. Ayamettha anupubbapadavaṇṇanā.

Nayā panettha gaṇetabbā – sattannampi hi bojjhaṅgānaṃ ekato pucchitvā vissajjane ekekamagge nayasahassaṃ nayasahassanti cattāri nayasahassāni vibhattāni. Pāṭiyekkaṃ pucchitvā vissajjane ekekabojjhaṅgavasena cattāri cattārīti satta catukkā aṭṭhavīsati. Tāni purimehi catūhi saddhiṃ dvattiṃsāti sabbānipi abhidhammabhājanīye dvattiṃsa nayasahassāni vibhattāni kusalāneva. Yasmā pana phalakkhaṇepi bojjhaṅgā labbhanti, kusalahetukāni ca sāmaññaphalāni, tasmā tesupi bojjhaṅgadassanatthaṃ kusalaniddesapubbaṅgamāya eva tantiyā vipākanayo āraddho. Sopi ekato pucchitvā vissajjanassa ca, pāṭiyekkaṃ pucchitvā vissajjanassa ca vasena duvidho hoti. Sesamettha heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ. Vipāke pana kusalato tiguṇā nayā kātabbāti.

Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā.

3. Pañhāpucchakavaṇṇanā

482. Pañhāpucchake pāḷianusāreneva bojjhaṅgānaṃ kusalādibhāvo veditabbo. Ārammaṇattikesu pana sabbepete appamāṇaṃ nibbānaṃ ārabbha pavattito appamāṇārammaṇā eva, na maggārammaṇā. Sahajātahetuvasena panettha kusalā maggahetukā, vīriyaṃ vā vīmaṃsaṃ vā jeṭṭhakaṃ katvā maggabhāvanākāle maggādhipatino, chandacittajeṭṭhikāya maggabhāvanāya na vattabbā maggādhipatinoti, phalakālepi na vattabbā eva.

Atītādīsu ekārammaṇabhāvenapi na vattabbā, nibbānassa pana bahiddhādhammattā bahiddhārammaṇā nāma hontīti. Evametasmiṃ pañhāpucchakepi nibbattitalokuttarāva bojjhaṅgā kathitā . Sammāsambuddhena hi suttantabhājanīyasseva paṭhamanayasmiṃ lokiyā, dutiyatatiyesu lokiyalokuttaramissakā bojjhaṅgā kathitā. Abhidhammabhājanīyassa pana catūsupi nayesu imasmiñca pañhāpucchake lokuttarāyevāti evamayaṃ bojjhaṅgavibhaṅgopi teparivaṭṭaṃ nīharitvāva bhājetvā dassitoti.

Sammohavinodaniyā vibhaṅgaṭṭhakathāya

Bojjhaṅgavibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.

11. Maggaṅgavibhaṅgo

1. Suttantabhājanīyavaṇṇanā

486. Idāni tadanantare maggavibhaṅge ariyo aṭṭhaṅgiko maggotiādi sabbaṃ saccavibhaṅge dukkhanirodhagāminīpaṭipadāniddese vuttanayeneva veditabbaṃ. Bhāvanāvasena pāṭiyekkaṃ dassite dutiyanayepi sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitantiādi sabbaṃ bojjhaṅgavibhaṅge vuttanayeneva veditabbaṃ. Evamidaṃ dvinnampi nayānaṃ vasena suttantabhājanīyaṃ lokiyalokuttaramissakameva kathitaṃ.

2. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā



在阿毗达摩的解释中,七觉支有两种方法:一起问答和分别问答。这些的意义解释应当按照前面所说的方法来理解。
在舍觉支的定义中,舍是以舍的方式。舍的状态是舍。舍是观察适合舍的平等运作的法,不催促。使人舍是舍的状态。因为达到觉支的状态,世间舍的状态更高的舍的状态是深舍。以不干预而达到中立状态是中立性。但这是心的,不是有情的,为了说明这一点而说"心的中立性"。这是对每个词的逐一解释。
这里应当计算的方法是 - 对七觉支一起问答时,在每一道中有一千种方法,共四千种方法被分析。分别问答时,对每一觉支有四种,七个四组共二十八。这些加上前面的四种,共三十二,所以在阿毗达摩的解释中共分析了三十二千种善的方法。因为在果的时刻也有觉支,沙门果是善因的,所以为了在这些中也显示觉支,以善的说明为首而开始了异熟的方法。这也分为一起问答和分别问答两种。其余的应当按照前面所说的方法来理解。但在异熟中,应当做善的三倍的方法。
阿毗达摩的解释。
问答的解释
在问答中,应当根据巴利文来理解觉支的善等性质。在所缘三法中,所有这些都是以无量的涅槃为所缘而生起的,都是无量所缘,不是道所缘。但这里因为俱生因,善的是道因,以精进或观察为主导时在修道时是道主导,以欲或心为主导的修道不能说是道主导,在果时也不能说。
在过去等的同一所缘的状态下也不应当说,但因为涅槃是外在法,所以称为外所缘。这样在这问答中也只说明了出世间的觉支。确实,正等觉者在经典部分的第一种方法中说明了世间的,在第二第三种方法中说明了世间出世间混合的觉支。但在阿毗达摩的解释的四种方法中和这问答中只说明了出世间的。这样这觉支的划分也是经过三种方式精心阐明的。
关于《消除迷惑》的划分部分
觉支的划分说明已完成。
道支的划分
经典部分的解释
现在在随后的道的划分中,"八支圣道"等一切应当按照谛的划分中苦灭道谛的说明来理解。在以修习方式分别显示的第二种方法中,"修习正见,依止于远离"等一切也应当按照觉支的划分中所说的方法来理解。这样,这经典部分通过两种方法说明了世间出世间混合的。
阿毗达摩的解释

490. Abhidhammabhājanīye ‘ariyo’ti avatvā aṭṭhaṅgiko maggoti vuttaṃ. Evaṃ avuttepi ayaṃ ariyo eva. Yathā hi muddhābhisittassa rañño muddhābhisittāya deviyā kucchismiṃ jāto putto rājaputtoti avuttepi rājaputtoyeva hoti, evamayampi ariyoti avuttepi ariyo evāti veditabbo. Sesamidhāpi saccavibhaṅge vuttanayeneva veditabbaṃ.

493. Pañcaṅgikavārepi aṭṭhaṅgikoti avuttepi aṭṭhaṅgiko eva veditabbo. Lokuttaramaggo hi pañcaṅgiko nāma natthi. Ayamettha ācariyānaṃ samānatthakathā. Vitaṇḍavādī panāha – ‘‘lokuttaramaggo aṭṭhaṅgiko nāma natthi, pañcaṅgikoyeva hotī’’ti. So ‘‘suttaṃ āharāhī’’ti vutto addhā aññaṃ apassanto imaṃ mahāsaḷāyatanato suttappadesaṃ āharissati ‘‘yā tathābhūtassa diṭṭhi, sāssa hoti sammādiṭṭhi. Yo tathābhūtassa saṅkappo, vāyāmo, sati, yo tathābhūtassa samādhi, svāssa hoti sammāsamādhi. Pubbeva kho panassa kāyakammaṃ vacīkammaṃ ājīvo suparisuddho hotī’’ti.

Tato ‘‘etassa anantaraṃ suttapadaṃ āharā’’ti vattabbo. Sace āharati iccetaṃ kusalaṃ, no ce āharati sayaṃ āharitvā ‘‘evamassāyaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvanāpāripūriṃ gacchatī’’ti (ma. ni. 

在阿毗达摩的解释中,没有说"圣",而是说"八支道"。即使没有这样说,这也是圣的。就像已受灌顶的国王与已受灌顶的王后所生的儿子,即使不说"王子",也确实是王子一样,这即使不说"圣",也应当理解为确实是圣的。其余的在这里也应当按照谛的划分中所说的方法来理解。
在五支的部分中,即使没有说"八支",也应当理解为确实是八支。因为没有所谓的五支出世间道。这是诸阿阇黎的一致注释。但诡辩论者说:"没有所谓的八支出世间道,只有五支。"他被要求"拿出经文来",确实看不到其他的,就会从大六处经中拿出这段经文:"如实者的见,那是他的正见。如实者的思惟、精进、念,如实者的定,那是他的正定。在此之前,他的身业、语业、命已经很清净。"
然后应当对他说"拿出这段经文的下一句来"。如果他拿出来那就好,如果他拿不出来,就应当自己拿出来:"这样他的这八支圣道达到修习圆满。"

3.431) ‘‘iminā te satthusāsanena vādo bhinno; lokuttaramaggo pañcaṅgiko nāma natthi, aṭṭhaṅgikova hotī’’ti vattabbo.

Imāni pana tīṇi aṅgāni pubbe parisuddhāni vattanti, lokuttaramaggakkhaṇe parisuddhatarāni honti. Atha ‘pañcaṅgiko maggo’ti idaṃ kimatthaṃ gahitanti? Atirekakiccadassanatthaṃ. Yasmiñhi samaye micchāvācaṃ pajahati, sammāvācaṃ pūreti, tasmiṃ samaye sammākammantasammāājīvā natthi. Imāni pañcakārāpakaṅgāneva micchāvācaṃ pajahanti; sammāvācā pana sayaṃ virativasena pūreti. Yasmiṃ samaye micchākammantaṃ pajahati, sammākammantaṃ pūreti, tasmiṃ samaye sammāvācāsammāājīvā natthi. Imāni pañca kārāpakaṅgāneva micchākammantaṃ pajahanti; sammākammanto pana sayaṃ virativasena pūreti. Yasmiṃ samaye micchāājīvaṃ pajahati, sammāājīvaṃ pūreti, tasmiṃ samaye sammāvācāsammākammantā natthi. Imāni pañca kārāpakaṅgāneva micchāājīvaṃ pajahanti; sammāājīvo pana sayaṃ virativasena pūreti. Imaṃ etesaṃ pañcannaṃ kārāpakaṅgānaṃ kiccātirekataṃ dassetuṃ pañcaṅgiko maggoti gahitaṃ. Lokuttaramaggo pana aṭṭhaṅgikova hoti, pañcaṅgiko nāma natthi.

‘‘Yadi sammāvācādīhi saddhiṃ aṭṭhaṅgikoti vadatha, catasso sammāvācācetanā, tisso sammākammantacetanā, satta sammāājīvacetanāti imamhā cetanābahuttā kathaṃ muccissatha? Tasmā pañcaṅgikova lokuttaramaggo’’ti. ‘‘Cetanābahuttā ca pamuccissāma; aṭṭhaṅgikova lokuttaramaggoti ca vakkhāma’’. ‘‘Tvaṃ tāva mahācattārīsakabhāṇako hosi, na hosī’’ti pucchitabbo. Sace ‘‘na homī’’ti vadati, ‘‘tvaṃ abhāṇakattā na jānāsī’’ti vattabbo. Sace ‘‘bhāṇakosmī’’ti vadati, ‘‘suttaṃ āharā’’ti vattabbo. Sace suttaṃ āharati iccetaṃ kusalaṃ, no ce āharati sayaṃ uparipaṇṇāsato āharitabbaṃ –

‘‘Katamā ca, bhikkhave, sammāvācā? Sammāvācaṃpahaṃ, bhikkhave, dvāyaṃ vadāmi – atthi, bhikkhave, sammāvācā sāsavā puññabhāgiyā upadhivepakkā; atthi, bhikkhave, sammāvācā ariyā anāsavā lokuttarā maggaṅgā.

‘‘Katamā ca, bhikkhave, sammāvācā sāsavā puññabhāgiyā upadhivepakkā? Musāvādā veramaṇī, pisuṇāya vācāya veramaṇī, pharusāya vācāya veramaṇī, samphappalāpā veramaṇī – ayaṃ, bhikkhave, sammāvācā sāsavā puññabhāgiyā upadhivepakkā.

‘‘Katamā ca, bhikkhave, sammāvācā ariyā anāsavā lokuttarā maggaṅgā? Yā kho, bhikkhave, ariyacittassa anāsavacittassa ariyamaggasamaṅgino ariyamaggaṃ bhāvayato catūhi vacīduccaritehi ārati virati paṭivirati veramaṇī – ayaṃ, bhikkhave, sammāvācā ariyā anāsavā lokuttarā maggaṅgā…pe….

‘‘Katamo ca, bhikkhave, sammākammanto? Sammākammantaṃpahaṃ, bhikkhave, dvayaṃ vadāmi…pe… upadhivepakko.

‘‘Katamo ca, bhikkhave, sammākammanto ariyo anāsavo lokuttaro…pe….

‘‘Katamo ca, bhikkhave, sammāājīvo? Sammāājīvaṃpahaṃ, bhikkhave, dvāyaṃ vadāmi…pe… upadhivepakko.

‘‘Katamo ca, bhikkhave, sammāājīvo ariyo anāsavo lokuttaro maggaṅgo? Yā kho, bhikkhave, ariyacittassa anāsavacittassa ariyamaggasamaṅgino ariyamaggaṃ bhāvayato micchāājīvā ārati virati paṭivirati veramaṇī – ayaṃ, bhikkhave, sammāājīvo ariyo anāsavo lokuttaro maggaṅgo’’ti (ma. ni. 

3.431) “通过这个,你的老师的教导被打破; 出世间的道没有五支, 只有八支。”这样说。
这三种支在之前是清净的, 在出世间道的时刻更加清净。那么“五支道”这句话有什么意义呢? 是为了显示过分的责任。在那个时候,如果放弃错误的言辞, 充实正确的言辞, 在那个时候就没有正确的身业和正确的生活。在这五种支中, 仅仅放弃错误的言辞; 而正确的言辞则是自然而然地充实。在那个时候,如果放弃错误的身业, 充实正确的身业, 在那个时候就没有正确的言辞和正确的生活。在这五种支中, 仅仅放弃错误的身业; 而正确的身业则是自然而然地充实。在那个时候,如果放弃错误的生活, 充实正确的生活, 在那个时候就没有正确的言辞和正确的身业。在这五种支中, 仅仅放弃错误的生活; 而正确的生活则是自然而然地充实。为了显示这五种支的责任过分, 因此称为五支道。出世间的道则是八支, 不是五支。
“如果你说与正确的言辞等一起是八支, 四种正确的言辞意图, 三种正确的身业意图, 七种正确的生活意图, 从这些意图的多样性中, 你们将如何解脱? 所以出世间道是五支。” “我们将从意图的多样性中解脱; 也说出世间道是八支。” “你是伟大的四十位讲师, 还是不是?” 应该问。如果他说“我不是”, 就应说“因为你没有说, 所以你不知道。” 如果他说“我是讲师”, 就应说“请拿出经典来。” 如果他拿出经典来, 那就是善的; 如果不拿出, 就应从上面的经典中拿出。
“什么是, 比丘们, 正确的言辞? 我说有两个正确的言辞 - 有, 比丘们, 有带有杂染的正确言辞, 有清净的正确言辞。
“什么是, 比丘们, 带有杂染的正确言辞? 我说有五种 - 放弃谎言, 放弃恶口, 放弃粗言, 放弃闲聊 - 这就是, 比丘们, 带有杂染的正确言辞。
“什么是, 比丘们, 清净的正确言辞? 那是, 比丘们, 与正念、正定相应的, 通过四种言辞的恶行, 对于有情的心, 通过正道的修习, 放弃厌恶、放弃离欲、放弃怨恨 - 这就是, 比丘们, 清净的正确言辞……等等。
“什么是, 比丘们, 正确的身业? 我说有两个 - ……等等，带有杂染。
“什么是, 比丘们, 正确的身业, 清净的出世间道……等等。
“什么是, 比丘们, 正确的生活? 我说有两个 - ……等等，带有杂染。
“什么是, 比丘们, 正确的生活, 清净的出世间道? 那是, 比丘们, 与正念、正定相应的, 通过错误的生活的修习, 放弃厌恶、放弃离欲、放弃怨恨 - 这就是, 比丘们, 正确的生活, 清净的出世间道。”

3.138 ādayo).

Evamettha catūhi vacīduccaritehi, tīhi kāyaduccaritehi, micchājīvato cāti ekekāva virati ariyā anāsavā lokuttarā maggaṅgāti vuttā. ‘‘Kuto ettha cetanābahuttaṃ? Kuto pañcaṅgiko maggo? Idaṃ te suttaṃ akāmakassa lokuttaramaggo aṭṭhaṅgikoti dīpeti’’. Sace ettakena sallakkheti iccetaṃ kusalaṃ, no ce sallakkheti aññānipi kāraṇāni āharitvā saññāpetabbo. Vuttañhetaṃ bhagavatā –

‘‘Yasmiṃ kho, subhadda, dhammavinaye ariyo aṭṭhaṅgiko maggo na upalabbhati, samaṇopi tattha na upalabbhati…pe… imasmiṃ kho, subhadda, dhammavinaye ariyo aṭṭhaṅgiko maggo upalabbhati; idheva , subhadda, samaṇo…pe… suññā parappavādā samaṇehi aññehīti (dī. ni. 2.214).

Aññesupi anekesu suttasatesu aṭṭhaṅgikova maggo āgato. Kathāvatthuppakaraṇepi vuttaṃ –

‘‘Maggānaṃ aṭṭhaṅgiko seṭṭho, saccānaṃ caturo padā;

Virāgo seṭṭho dhammānaṃ, dvipadānañca cakkhumā’’ti (kathā. 872) –

‘‘Attheva suttantoti’’? ‘‘Āmantā’’‘‘tena hi aṭṭhaṅgiko maggo’’ti. Sace pana ettakenāpi saññattiṃ na gacchati, ‘‘gaccha, vihāraṃ pavisitvā yāguṃ pivāhī’’ti uyyojetabbo. Uttarimpana kāraṇaṃ vakkhatīti aṭṭhānametaṃ. Sesamettha uttānatthameva.

Nayā panettha gaṇetabbā. Aṭṭhaṅgikamaggasmiñhi ekato pucchitvā ekato vissajjane catūsu maggesu cattāri nayasahassāni vibhattāni. Pañcaṅgikamagge ekato pucchitvā ekato vissajjane cattāri; pāṭiyekkaṃ pucchitvā pāṭiyekkaṃ vissajjane cattāri cattārīti pañcasu aṅgesu vīsati. Iti purimāni aṭṭha imāni ca vīsatīti sabbānipi maggavibhaṅge aṭṭhavīsati nayasahassāni vibhattāni. Tāni ca kho nibbattitalokuttarāni kusalāneva. Vipāke pana kusalato tiguṇā nayā kātabbāti.

Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā.

3. Pañhāpucchakavaṇṇanā

504. Pañhāpucchake pāḷianusāreneva maggaṅgānaṃ kusalādibhāvo veditabbo. Ārammaṇattikesu pana sabbānipetāni appamāṇaṃ nibbānaṃ ārabbha pavattito appamāṇārammaṇāneva, na maggārammaṇāni. Neva hi maggo na phalaṃ maggaṃ ārammaṇaṃ karoti. Sahajātahetuvasena panettha kusalāni maggahetukāni; vīriyaṃ vā vīmaṃsaṃ vā jeṭṭhakaṃ katvā maggabhāvanākāle maggādhipatīni; chandacittajeṭṭhikāya maggabhāvanāya na vattabbāni maggādhipatīnīti; phalakālepi na vattabbāneva.

Atītādīsu ekārammaṇabhāvenapi na vattabbāni; nibbānassa pana bahiddhādhammattā bahiddhārammaṇāni nāma hontīti evametasmiṃ pañhāpucchakepi nibbattitalokuttarāneva maggaṅgāni kathitāni. Sammāsambuddhena hi suttantabhājanīyasmiṃyeva lokiyalokuttarāni maggaṅgāni kathitāni; abhidhammabhājanīye pana pañhāpucchake ca lokuttarānevāti evamayaṃ maggavibhaṅgopi teparivaṭṭaṃ nīharitvāva bhājetvā dassitoti.

Sammohavinodaniyā vibhaṅgaṭṭhakathāya

Maggaṅgavibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.

12. Jhānavibhaṅgo

1. Suttantabhājanīyaṃ

Mātikāvaṇṇanā

508. Idāni tadanantare jhānavibhaṅge yā tāva ayaṃ sakalassāpi suttantabhājanīyassa paṭhamaṃ mātikā ṭhapitā, tattha idhāti vacanaṃ pubbabhāgakaraṇīyasampadāya sampannassa sabbappakārajjhānanibbattakassa puggalassa sannissayabhūtasāsanaparidīpanaṃ, aññasāsanassa ca tathābhāvapaṭisedhanaṃ. Vuttañhetaṃ – ‘‘idheva, bhikkhave, samaṇo…pe… suññā parappavādā samaṇehi aññehī’’ti (a. ni. 

3.138) 由此可知,通过四种错误的言辞、三种错误的身业、错误的生活等,单独放弃这些是清净的出世间道。 “从哪里来的意图的多样性? 从哪里来的五支道? 这是对你说的经典,无欲的出世间道是八支。” 如果仅凭这些来理解,那是善的; 如果不理解,就应当拿出其他原因进行说明。正如佛陀所说：
“在那时,善知识, 在法的教义中, 圣的八支道并不存在, 甚至连修行者也无法找到……在这里, 善知识, 在法的教义中, 圣的八支道是可以找到的；在这里, 善知识……空无的外道和其他人。”（《大毗婆沙论》2.214）
在其他许多经典中, 也有提到八支道。关于《法句》的内容也有说明：
“道中八支是最好的, 四种是真理的基础；无欲是法中最好的, 对于两足的有眼者。”（《法句》872）
“这正是经典的意思吗？”“是的。” “因此, 八支道是如此。” 如果因此没有达到任何理解, “去吧, 进入禅房喝粥。” 这是应当被引导的地方。其余的内容在这里也只是引述。
这里应当计算的方法。在八支道中, 通过一起问答和一起回答, 在四条道路中有四千种方法被分析。在五支道中, 通过一起问答和一起回答, 有四种；分别问答和分别回答有四种四种共二十种。这样, 在前面的八支与这些共计二十种, 因此在所有的道的划分中, 总共分析了八万种方法。这些都是出世间的善法。关于果的时刻, 应当做善的三倍的方法。
阿毗达摩的解释。
问答的解释
在问答中, 应当根据巴利文来理解道支的善等性质。在所缘的三法中, 所有这些都是以无量的涅槃为所缘而生起的, 都是无量所缘, 而不是道所缘。因为道和果都不以道为所缘。由于俱生因的关系, 善的则是道因；在精进或观察为主导时, 在修道时是道的主导；以欲或心为主导的修道不能说是道的主导, 在果时也不能说。
在过去等的同一所缘的状态下也不应当说, 但因为涅槃是外在法, 所以称为外所缘。这样在这问答中也只说明了出世间的道支。确实, 正等觉者在经典部分的第一种方法中说明了世间的, 在第二第三种方法中说明了世间出世间混合的道支。但在阿毗达摩的解释的四种方法中和这问答中只说明了出世间的。这样这道支的划分也是经过三种方式精心阐明的。
关于《消除迷惑》的划分部分
道支的划分说明已完成。
禅定的划分
经典部分的解释
目录的说明
现在在随后的禅定的划分中, 这是对整个经典部分的第一种目录的建立, 在这里“这里”是指在前面部分所说的, 具备所有类型的禅定的生起, 以及对其他教义的否定。正如所说：“在这里, 比丘们, 修行者……空无的外道和其他人。”（《阿含经》）

4.241). Bhikkhūti tesaṃ jhānānaṃ nibbattakapuggalaparidīpanaṃ. Pātimokkhasaṃvarasaṃvutoti idamassa pātimokkhasaṃvare patiṭṭhitabhāvaparidīpanaṃ. Viharatīti idamassa tadanurūpavihārasamaṅgībhāvaparidīpanaṃ. Ācāragocarasampannoti idamassa heṭṭhā pātimokkhasaṃvarassa upari jhānānuyogassa ca upakāradhammaparidīpanaṃ. Aṇumattesu vajjesu bhayadassāvīti idamassa pātimokkhato acavanadhammatāparidīpanaṃ. Samādāyāti idamassa sikkhāpadānaṃ anavasesato ādānaparidīpanaṃ. Sikkhatīti idamassa sikkhāya samaṅgībhāvaparidīpanaṃ. Sikkhāpadesūti idamassa sikkhitabbadhammaparidīpanaṃ.

Indriyesūti idamassa guttadvāratāya bhūmiparidīpanaṃ; rakkhitabbokāsaparidīpanantipi vadanti eva. Guttadvāroti idamassa chasu dvāresu saṃvihitārakkhabhāvaparidīpanaṃ. Bhojane mattaññūti idamassa santosādiguṇaparidīpanaṃ. Pubbarattāpararattaṃ jāgariyānuyogamanuyuttoti idamassa kāraṇabhāvaparidīpanaṃ. Sātaccaṃnepakkanti idamassa paññāpariggahitena vīriyena sātaccakāritāparidīpanaṃ . Bodhipakkhikānaṃ dhammānaṃ bhāvanānuyogamanuyuttoti idamassa paṭipattiyā nibbedhabhāgiyattaparidīpanaṃ.

So abhikkante…pe… tuṇhībhāve sampajānakārī hotīti idamassa sabbattha satisampajaññasamannāgatattaparidīpanaṃ. So vivittaṃ senāsanaṃ bhajatīti idamassa anurūpasenāsanapariggahaparidīpanaṃ. Araññaṃ…pe… paṭisallānasāruppanti idamassa senāsanappabhedanirādīnavatānisaṃsaparidīpanaṃ. Soaraññagato vāti idamassa vuttappakārena senāsanena yuttabhāvaparidīpanaṃ. Nisīdatīti idamassa yogānurūpairiyāpathaparidīpanaṃ. Parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvāti idamassa yogārambhaparidīpanaṃ. So abhijjhaṃ loke pahāyātiādi panassa kammaṭṭhānānuyogena nīvaraṇappahānaparidīpanaṃ. Tasseva pahīnanīvaraṇassa vivicceva kāmehītiādi paṭipāṭiyā jhānuppattiparidīpanaṃ.

Api ca idha bhikkhūti imasmiṃ sāsane jhānuppādako bhikkhu. Idāni yasmā jhānuppādakena bhikkhunā cattāri sīlāni sodhetabbāni, tasmāssa pātimokkhasaṃvarasaṃvutoti iminā pātimokkhasaṃvarasīlavisuddhiṃ upadisati. Ācāragocarasampannotiādinā ājīvapārisuddhisīlaṃ. Samādāya sikkhati sikkhāpadesūti iminā tesaṃ dvinnaṃ sīlānaṃ anavasesato ādānaṃ. Indriyesu guttadvāroti iminā indriyasaṃvarasīlaṃ. Bhojane mattaññūti iminā paccayasannissitasīlaṃ. Pubbarattāpararattantiādinā sīle patiṭṭhitassa jhānabhāvanāya upakārake dhamme. So abhikkantetiādinā tesaṃ dhammānaṃ aparihānāya kammaṭṭhānassa ca asammosāya satisampajaññasamāyogaṃ. So vivittantiādinā bhāvanānurūpasenāsanapariggahaṃ. Soaraññagato vātiādinā taṃ senāsanaṃ upagatassa jhānānurūpairiyāpathañceva jhānabhāvanārambhañca. So abhijjhantiādinā jhānabhāvanārambhena jhānapaccanīkadhammappahānaṃ. So ime pañca nīvaraṇe pahāyātiādinā evaṃ pahīnajjhānapaccanīkadhammassa sabbajjhānānaṃ uppattikkamaṃ upadisatīti.

Mātikāvaṇṇanā.

Niddesavaṇṇanā



4.241)。比丘是指能生起这些禅定的人。"守护波罗提木叉律仪"是说明他已建立在波罗提木叉律仪中。"安住"是说明他具备与之相应的生活。"具足行为和行境"是说明他在波罗提木叉律仪之下和禅修之上的辅助法。"对微小的过失也见到危险"是说明他不会从波罗提木叉中退失。"受持"是说明他完全接受学处。"学习"是说明他具备学习。"在学处中"是说明他应当学习的法。
"在诸根中"是说明他守护根门的基础;也有人说是说明应当保护的处所。"守护根门"是说明他在六门中已建立防护。"饮食知量"是说明他具足知足等功德。"初夜后夜精进修习"是说明他的原因。"持续不断"是说明他以慧所摄受的精进持续行动。"致力于修习觉支法"是说明他的修行达到通达的部分。
"他在前进……沉默中都是正知而行"是说明他在一切处都具足念和正知。"他亲近寂静的住处"是说明他获得适合的住处。"林野……适合独处"是说明他住处的种类和无过患的功德。"他到林野"是说明他与所说的住处相应。"坐下"是说明他适合修行的姿势。"建立正念"是说明他开始修行。"他在世间舍弃贪欲"等是说明他通过修习业处而舍弃障碍。对于已舍弃障碍的他,"远离欲"等是说明他次第生起禅定。
此外,"在这里比丘"是指在这教法中能生起禅定的比丘。现在,因为能生起禅定的比丘应当清净四种戒,所以以"守护波罗提木叉律仪"来指示他清净波罗提木叉律仪戒。以"具足行为和行境"等来指示活命遍净戒。以"受持学习学处"来指示他完全接受这两种戒。以"在诸根中守护根门"来指示根律仪戒。以"饮食知量"来指示资具依止戒。以"初夜后夜"等来指示已建立在戒中的有助于修习禅定的法。以"他在前进"等来指示为了不失去这些法和不忘失业处而结合念和正知。以"他亲近"等来指示获得适合修行的住处。以"他到林野"等来指示到达那住处的适合禅修的姿势和开始禅修。以"他舍弃贪欲"等来指示通过开始禅修而舍弃与禅相违的法。以"他舍弃这五盖"等来指示如此舍弃与禅相违法的人生起一切禅定的次第。
目录的解释。
详细解释。

509. Idāni yathānikkhittaṃ mātikaṃ paṭipāṭiyā bhājetvā dassetuṃ idhāti imissā diṭṭhiyātiādi āraddhaṃ. Tattha imissā diṭṭhiyātiādīhi dasahi padehi sikkhattayasaṅkhātaṃ sabbaññubuddhasāsanameva kathitaṃ. Tañhi buddhena bhagavatā diṭṭhattā diṭṭhīti vuccati. Tasseva khamanavasena khanti, ruccanavasena ruci, gahaṇavasena ādāyo, sabhāvaṭṭhena dhammo, sikkhitabbaṭṭhena vinayo, tadubhayenāpi dhammavinayo, pavuttavasena pāvacanaṃ, seṭṭhacariyaṭṭhena brahmacariyaṃ, anusiṭṭhidānavasena satthusāsananti vuccati. Tasmā imissā diṭṭhiyātiādīsu imissā buddhadiṭṭhiyā, imissā buddhakhantiyā, imissā buddharuciyā, imasmiṃ buddhaādāye, imasmiṃ buddhadhamme, imasmiṃ buddhavinaye.

‘‘Ye ca kho tvaṃ, gotami, dhamme jāneyyāsi – ‘ime dhammā sarāgāya saṃvattanti no virāgāya, saṃyogāya saṃvattanti no visaṃyogāya, ācayāya saṃvattanti no apacayāya, upādāya saṃvattanti no paṭinissaggiyā, mahicchatāya saṃvattanti no appicchatāya, asantuṭṭhiyā saṃvattanti no santuṭṭhiyā, saṅgaṇikāya saṃvattanti no pavivekāya, kosajjāya saṃvattanti no vīriyārambhāya, dubbharatāya saṃvattanti no subharatāyā’ti ekaṃsena hi, gotami, dhāreyyāsi – ‘neso dhammo, neso vinayo, netaṃ satthusāsana’nti. Ye ca kho tvaṃ, gotami, dhamme jāneyyāsi – ‘ime dhammā virāgāya saṃvattanti no sarāgāya…pe… subharatāya saṃvattanti no dubbharatāyā’ti. Ekaṃsena hi, gotami, dhāreyyāsi – ‘eso dhammo, eso vinayo, etaṃ satthusāsana’’nti (a. ni. 8.53; cūḷava. 406).

Evaṃ vutte imasmiṃ buddhadhammavinaye , imasmiṃ buddhapāvacane, imasmiṃ buddhabrahmacariye, imasmiṃ buddhasatthusāsaneti evamattho veditabbo.

Apicetaṃ sikkhāttayasaṅkhātaṃ sakalaṃ sāsanaṃ bhagavatā diṭṭhattā sammādiṭṭhipaccayattā sammādiṭṭhipubbaṅgamattā ca diṭṭhi, bhagavato khamanavasena khanti, ruccanavasena ruci, gahaṇavasena ādāyo. Attano kārakaṃ apāyesu apatamānaṃ dhāretīti dhammo. Sova saṃkilesapakkhaṃ vinatīti vinayo. Dhammo ca so vinayo cāti dhammavinayo. Kusaladhammehi vā akusaladhammānaṃ esa vinayoti dhammavinayo. Teneva vuttaṃ – ‘‘ye ca kho tvaṃ, gotami, dhamme jāneyyāsi – ‘ime dhammā virāgāya saṃvattanti no sarāgāya…pe… ekaṃsena, gotami, dhāreyyāsi ‘eso dhammo, eso vinayo, etaṃ satthusāsana’nti.

Dhammena vā vinayo, na daṇḍādīhīti dhammavinayo, vuttampi cetaṃ –

‘‘Daṇḍeneke damayanti, aṅkusehi kasāhi ca;

Adaṇḍena asatthena, nāgo danto mahesinā’’ti. (cūḷava. 342; ma. ni. 2.352);

Tathā –

‘‘Dhammena nīyamānānaṃ, kā usūyā vijānata’’nti; (Mahāva. 63);

Dhammāya vā vinayo dhammavinayo. Anavajjadhammatthañhesa vinayo, na bhavabhogāmisatthaṃ. Tenāha bhagavā – ‘‘nayidaṃ, bhikkhave, brahmacariyaṃ vussati janakuhanattha’’nti (a. ni. 4.25) vitthāro. Puṇṇattheropi āha – ‘‘anupādāparinibbānatthaṃ kho, āvuso, bhagavati brahmacariyaṃ vussatī’’ti (ma. ni. 

509。现在为了显示如前所述的目录而进行解释，这里是说“由此可知”。在那里，通过这十个词汇，说明了被称为三学的所有无上正等觉者的教法。因为这是佛陀所说的，故称为“已见”。因此，忍耐是以忍为基础，喜悦是以喜为基础，接受是以接受为基础，法是以法为基础，戒律是以戒律为基础，这两者皆可称为法与戒律，行为是以行为为基础，最好的生活是以最好的生活为基础，老师的教导是以老师的教导为基础。因此，在这里所说的包括佛的见解、佛的忍耐、佛的喜悦、佛的接受、佛的法、佛的戒律。
“你所知道的，戈塔米，法是‘这些法导致有欲的，而非无欲的，导致结合的，而非分离的，导致积累的，而非减少的，导致执着的，而非放弃的，导致贪欲的，而非知足的，导致不满足的，而非满足的，导致聚集的，而非独处的，导致懈怠的，而非精进的，导致难以承受的，而非容易承受的’。因此，戈塔米，你应当理解‘这不是法，这不是戒律，这不是老师的教导’。你所知道的，戈塔米，法是‘这些法导致无欲的，而非有欲的……等等，导致容易承受的，而非难以承受的’。因此，戈塔米，你应当理解‘这是法，这是戒律，这是老师的教导’。”（《阿含经》8.53；《小品经》406）
如此说来，在这佛法中，在这佛陀的教法中，在这佛陀的戒律中，在这佛陀的圣教中，应该这样理解其意义。
此外，这被称为三学的整个教法，因佛陀所说的，因正见的因缘而生起，因正见的先行而生起，佛陀的忍耐是以忍为基础，喜悦是以喜为基础，接受是以接受为基础。法是指自身的因缘，因而不落入恶道；因此，法是指不被污染的。法与戒律是指法与戒律的结合。此法与此戒律是善法与恶法的不同。因此，正如你所知道的，戈塔米，法是“这些法导致无欲的，而非有欲的……等等，因此，戈塔米，你应当理解‘这是法，这是戒律，这是老师的教导’”。
法与戒律是法与戒律的结合，而非通过惩罚等来实现的。正如所说：
“有的人通过杖来约束，有的人通过钩来约束；而不通过惩罚，正如被伟大的王者所约束的象。”（《小品经》342；《大毗婆沙论》2.352）
同样：
“被法所引导的人，怎会生起妒忌？”（《大品经》63）
法与戒律的结合是法与戒律的结合。此法是无过失的，不是为了享乐而设立的。因此，佛陀说：“这不是，比丘们，出世间的生活是为了生育的目的。”（《阿含经》4.25）详细说明。普恭长老也说：“为了无执而涅槃，朋友，出世间的生活是如此。”（《大毗婆沙论》）

1.259). Visiṭṭhaṃ vā nayatīti vinayo. Dhammato vinayo dhammavinayo. Saṃsāradhammato hi sokādidhammato vā esa visiṭṭhaṃ nibbānaṃ nayati. Dhammassa vā vinayo, na titthakarānanti dhammavinayo; dhammabhūto hi bhagavā, tasseva vinayo. Yasmā vā dhammāyeva abhiññeyyā pariññeyyā pahātabbā bhāvetabbā sacchikātabbā ca, tasmā esa dhammesu vinayo, na sattesu, na jīvesu cāti dhammavinayo. Sātthasabyañjanatādīhi aññesaṃ vacanato padhānaṃ vacananti pavacanaṃ; pavacanameva pāvacanaṃ. Sabbacariyāhi visiṭṭhacariyābhāvena brahmacariyaṃ. Devamanussānaṃ satthubhūtassa bhagavato sāsananti satthusāsanaṃ; satthubhūtaṃ vā sāsanantipi satthusāsanaṃ. ‘‘So vo mamaccayena satthā’’ti (dī. ni. 2.216) hi dhammavinayova satthāti vuttoti evametesaṃ padānaṃ attho veditabbo.

Yasmā pana imasmiṃyeva sāsane sabbapakārajjhānanibbattako bhikkhu dissati, na aññatra, tasmā tattha tattha ‘imissā’ti ca ‘imasmi’nti ca ayaṃ niyamo katoti veditabboti. Ayaṃ ‘idhā’ti mātikāpadaniddesassa attho.

510. Bhikkhuniddese samaññāyāti paññattiyā, vohārenāti attho. Samaññāya eva hi ekacco bhikkhūti paññāyati. Tathā hi nimantanādimhi bhikkhūsu gaṇīyamānesu sāmaṇerepi gahetvā ‘sataṃ bhikkhū, sahassaṃ bhikkhū’ti vadanti. Paṭiññāyāti attano paṭijānanena. Paṭiññāyapi hi ekacco bhikkhūti paññāyati. Tassa ‘‘ko ettha āvuso’’ti? ‘‘Ahaṃ, āvuso, bhikkhū’’ti evamādīsu (a. ni. 

1.259）。卓越者是指戒律。法的戒律是法的戒律。因为从轮回法中，悲伤等法引导到涅槃的卓越。法的戒律不是指不动者的戒律；因为佛陀是法的具现，因此他的戒律也是如此。因为法应当被知晓、被彻底理解、被舍弃、被修习、被证悟，所以这个戒律是针对法的，而非针对众生，非针对生命的，因此称为法的戒律。通过有意义的言辞等，称为主要的言辞；主要的言辞即是清净的言辞。所有行为中，因其卓越而称为梵行。对于天人和人类的老师而言，佛陀的教法称为老师的教法；称为老师的教法也是指老师的教法。“所以你们以我为老师”正是法的戒律被称为老师的教法，因此这些词的意义应当如此理解。
然而，在这教法中，所有类型的具足者比丘是显现的，不在其他地方，因此在其中“由此”和“在此”应当被理解为一种限制。这是“这里”的目录的词义。
510。关于比丘的定义是指以名称为依据，意指以言辞为基础。因为只有通过名称才能称为某位比丘。正如在邀请等场合中，当比丘被召集时，连沙门也被包含在内，因此说“有一百比丘，有一千比丘”。“承诺”是指自己的承诺。承诺时也能称为某位比丘。因此他会问：“这里有谁，朋友？”“我在这里，朋友，是比丘。”等类似的对话。

10.96) sambhavo daṭṭhabbo. Ayaṃ pana ānandattherena vuttattā dhammikā paṭiññā. Rattibhāge pana dussīlāpi paṭipathaṃ āgacchantā ‘‘ko etthā’’ti vutte adhammikāya paṭiññāya abhūtatthāya ‘‘mayaṃ bhikkhū’’ti vadanti.

Bhikkhatīti yācati. Yo hi koci bhikkhati, bhikkhaṃ esati gavesati, so taṃ labhatu vā mā vā, atha kho bhikkhatīti bhikkhu. Bhikkhakoti byañjanena padaṃ vaḍḍhitaṃ; bhikkhanadhammatāya bhikkhūti attho. Bhikkhācariyaṃ ajjhupagatoti buddhādīhi ajjhupagataṃ bhikkhācariyaṃ ajjhupagatattā bhikkhācariyaṃ ajjhupagato nāma. Yo hi koci appaṃ vā mahantaṃ vā bhogakkhandhaṃ pahāya agārasmā anagāriyaṃ pabbajito, kasigorakkhādīhi jīvitakappanaṃ hitvā liṅgasampaṭicchaneneva bhikkhācariyaṃ ajjhupagatoti bhikkhu. Parappaṭibaddhajīvikattā vā vihāramajjhe kājabhattaṃ bhuñjamānopi bhikkhācariyaṃ ajjhupagatoti bhikkhu. Piṇḍiyālopabhojanaṃ nissāya pabbajjāya ussāhajātattā vā bhikkhācariyaṃ ajjhupagatoti bhikkhu.

Agghaphassavaṇṇabhedena bhinnaṃ paṭaṃ dhāretīti bhinnapaṭadharo. Tattha satthakacchedanena agghabhedo veditabbo. Sahassagghanakopi hi paṭo satthakena khaṇḍākhaṇḍikaṃ chinno bhinnaggho hoti, purimagghato upaḍḍhampi na agghati. Suttasaṃsibbanena phassabhedo veditabbo. Sukhasamphassopi hi paṭo suttehi saṃsibbito bhinnaphasso hoti, kharasamphassataṃ pāpuṇāti. Sūcimalādīhi vaṇṇabhedo veditabbo. Suparisuddhopi hi paṭo sūcikammato paṭṭhāya sūcimalena, hatthasedamalajallikādīhi , avasāne rajanakappakaraṇehi ca bhinnavaṇṇo hoti, pakativaṇṇaṃ vijahati. Evaṃ tīhākārehi bhinnapaṭadhāraṇato bhinnapaṭadharoti bhikkhu. Gihīvatthavisabhāgānaṃ vā kāsāvānaṃ dhāraṇamatteneva bhinnapaṭadharoti bhikkhu.

Bhindati pāpake akusale dhammeti bhikkhu. Sotāpattimaggena pañca kilese bhindatīti bhikkhu. Sakadāgāmimaggena cattāro, anāgāmimaggena cattāro, arahattamaggena aṭṭha kilese bhindatīti bhikkhu. Ettāvatā cattāro maggaṭṭhā dassitā. Bhinnattāti iminā pana cattāro phalaṭṭhā. Sotāpanno hi sotāpattimaggena pañca kilese bhinditvā ṭhito. Sakadāgāmī sakadāgāmimaggena cattāro, anāgāmī anāgāmimaggena cattāro, arahā arahattamaggena aṭṭha kilese bhinditvā ṭhito. Evamayaṃ catubbidho phalaṭṭho bhinnattā pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ bhikkhu nāma.

Odhiso kilesānaṃ pahānāti ettha dve odhī – maggodhi ca kilesodhi ca. Odhi nāma sīmā, mariyādā. Tattha sotāpanno maggodhinā odhiso kilesānaṃ pahānā bhikkhu. Tassa hi catūsu maggesu ekeneva odhinā kilesā pahīnā, na sakalena maggacatukkena. Sakadāgāmīanāgāmīsupi eseva nayo. Sotāpanno ca kilesodhināpi odhiso kilesānaṃ pahānā bhikkhu. Tassa hi pahātabbakilesesu odhināva kilesā pahīnā, na sabbena sabbaṃ. Arahā pana anodhisova kilesānaṃ pahānā bhikkhu. Tassa hi maggacatukkena anodhināva kilesā pahīnā, na ekāya maggasīmāya. Pahātabbakilesesu ca anodhisova kilesā pahīnā. Ekāpi hi kilesasīmā ṭhitā nāma natthi. Evaṃ so ubhayathāpi anodhiso kilesānaṃ pahānā bhikkhu.


10.96）中可以看到。这是阿难尊者所说的,因此是合法的承诺。但在夜间,即使是破戒者遇到对面来的人时,被问"这里是谁?"也会用不合法的承诺,不真实地说"我们是比丘"。
"乞食"是指乞讨。任何人乞食,寻求食物,无论得到与否,因为乞食而被称为比丘。"乞食者"是词的延伸;意思是因为乞食的本质而称为比丘。"从事乞食生活"是指因为接受了佛陀等人所从事的乞食生活而被称为从事乞食生活者。任何人放弃了少量或大量的财富,从家庭生活出家成为无家者,放弃了耕种和牧牛等谋生方式,仅仅通过接受僧衣而从事乞食生活,因此被称为比丘。或者因为生活依赖他人,即使在寺院中吃着托钵的食物,也因为从事乞食生活而被称为比丘。或者因为出家时生起了依靠托钵食物的热忱,因此从事乞食生活而被称为比丘。
"穿破碎的衣服"是指穿着在价值、触感和颜色上已经破碎的衣服。其中,通过剪刀切割来理解价值的破碎。即使价值一千的衣服,被剪刀切成碎片后价值就破碎了,甚至不值原来的一半。通过缝线来理解触感的破碎。即使是柔软的衣服,被缝线缝合后触感就破碎了,变得粗糙。通过针眼等来理解颜色的破碎。即使是非常干净的衣服,从缝纫开始,因针眼、手汗污垢等,最后因染色而颜色破碎,失去了原来的颜色。因为以这三种方式穿着破碎的衣服,所以称为穿破碎衣服的比丘。或者仅仅因为穿着与在家人衣服不同的袈裟,就称为穿破碎衣服的比丘。
"破除恶不善法"是比丘。通过初果道破除五种烦恼而成为比丘。通过一来果道破除四种,通过不还果道破除四种,通过阿罗汉道破除八种烦恼而成为比丘。到此为止说明了四种道果位。"已破除"则说明了四种果位。因为初果圣者已经通过初果道破除了五种烦恼而住立。一来果圣者通过一来果道破除四种,不还果圣者通过不还果道破除四种,阿罗汉通过阿罗汉道破除八种烦恼而住立。这样,这四种果位因为已经破除恶不善法而被称为比丘。
"部分地断除烦恼"中有两种部分 - 道的部分和烦恼的部分。部分是指界限、边界。其中,初果圣者因为通过道的部分而部分地断除烦恼,称为比丘。因为他在四种道中只通过一个部分断除了烦恼,而不是通过全部四种道。对于一来果和不还果圣者也是同样的道理。初果圣者也因为通过烦恼的部分而部分地断除烦恼,称为比丘。因为在应当断除的烦恼中,只有部分烦恼被断除,而不是全部。但阿罗汉因为无部分地断除烦恼而称为比丘。因为他通过四种道无部分地断除了烦恼,而不是通过一个道的界限。在应当断除的烦恼中也是无部分地断除。因为没有任何一个烦恼的界限还存在。这样,他从两个方面都是因为无部分地断除烦恼而称为比丘。


Sekkhoti puthujjanakalyāṇakena saddhiṃ satta ariyā. Tisso sikkhā sikkhantīti sekkhā. Tesu yo koci sekkho bhikkhuti veditabbo. Na sikkhatīti asekkho. Sekkhadhamme atikkamma aggaphale ṭhito tato uttari sikkhitabbābhāvato khīṇāsavo asekkhoti vuccati. Avaseso puthujjanabhikkhu tisso sikkhā neva sikkhati, na sikkhitvā ṭhitoti nevasekkhanāsekkhoti veditabbo.

Sīlaggaṃ samādhiggaṃ paññaggaṃ vimuttagganti idaṃ aggaṃ patvā ṭhitattā aggo bhikkhu nāma. Bhadroti apāpako. Kalyāṇaputhujjanādayo hi yāva arahā tāva bhadrena sīlena samādhinā paññāya vimuttiyā vimuttiñāṇadassanena ca samannāgatattā bhadro bhikkhūti saṅkhyaṃ gacchanti. Maṇḍo bhikkhūti pasanno bhikkhu; sappimaṇḍo viya anāvilo vippasannoti attho. Sāroti tehiyeva sīlasārādīhi samannāgatattā, nīlasamannāgamena nīlo paṭo viya, sāro bhikkhūti veditabbo. Vigatakilesapheggubhāvato vā khīṇāsavova sāroti veditabbo.

Tattha ca ‘‘bhindati pāpake akusale dhammeti bhikkhu, odhiso kilesānaṃ pahānā bhikkhu, sekkho bhikkhū’’ti imesu tīsu ṭhānesu satta sekkhā kathitā. ‘‘Bhinnattā pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānanti bhikkhu, anodhiso kilesānaṃ pahānā bhikkhu, asekkho bhikkhu, aggo bhikkhu, maṇḍo bhikkhū’’ti imesu pañcasu ṭhānesu khīṇāsavova kathito. ‘‘Nevasekkhanāsekkho’’ti ettha puthujjanova kathito. Sesaṭṭhānesu puthujjanakalyāṇako, satta sekkhā, khīṇāsavoti ime sabbepi kathitā.

Evaṃ samaññādīhi bhikkhuṃ dassetvā idāni upasampadāvasena dassetuṃ samaggena saṅghenātiādimāha. Tattha samaggena saṅghenāti sabbantimena paricchedena pañcavaggakaraṇīye kamme yāvatikā bhikkhū kammappattā, tesaṃ āgatattā chandārahānaṃ chandassa āhaṭattā sammukhībhūtānañca appaṭikkosanato ekasmiṃ kamme samaggabhāvaṃ upagatena. Ñatticatutthenāti tīhi anussāvanāhi ekāya ca ñattiyā kātabbena. Kammenāti dhammikena vinayakammena. Akuppenāti vatthuñattianussāvanasīmāparisasampattisampannattā akopetabbataṃ appaṭikkositabbataṃ upagatena. Ṭhānārahenāti kāraṇārahena satthusāsanārahena.

Upasampanno nāma uparibhāvaṃ samāpanno, pattoti attho. Bhikkhubhāvo hi uparibhāvo. Tañcesa yathāvuttena kammena samāpannattā upasampannoti vuccati. Etena yā imā ehibhikkhūpasampadā, saraṇāgamanūpasampadā, ovādapaṭiggahaṇūpasampadā, pañhabyākaraṇūpasampadā, garudhammapaṭiggahaṇūpasampadā, dūtenūpasampadā, aṭṭhavācikūpasampadā, ñatticatutthakammūpasampadāti aṭṭha upasampadā vuttā, tāsaṃ ñatticatutthakammūpasampadā, dūtenūpasampadā, aṭṭhavācikūpasampadāti imā tissova thāvarā. Sesā buddhe dharamāneyeva ahesuṃ. Tāsu upasampadāsu imasmiṃ ṭhāne ayaṃ ñatticatutthakammūpasampadāva adhippetā.



Sekkhoti puthujjanakalyāṇakena saddhiṃ satta ariyā。三种学习的学习者。对此，任何人被称为学习者比丘。若不学习，则称为不学习者。超越学习法而达到最高果位的比丘因无漏而称为不学习者。其余的凡夫比丘则不学习这三种学习，既不学习也不站立，因此被称为既不是学习者也不是不学习者。
持戒、修定、具智慧、获得解脱，这些因其具足而称为比丘中的上等者。善者是指无过失者。善的凡夫等，直到阿罗汉，因具足善的戒、定、智慧、解脱及解脱知识的见解，而被称为善比丘。美好的比丘是指受人尊敬的比丘；如同美丽的花朵，意指没有污点、清净明亮。根本的比丘是因具足戒、根本等而称为比丘，犹如清净的蓝色布，根本的比丘是如此被理解。因去除烦恼而称为根本的比丘。
在此，“破除恶不善法”的比丘、部分断除烦恼的比丘、学习者比丘，这三处中提到七位学习者。“因破除恶不善法而称为比丘、部分断除烦恼的比丘、不学习的比丘、上等比丘、美好的比丘”，这五处中提到无漏的比丘。“既不是学习者也不是不学习者”此处提到的是凡夫。其余的地方提到的是善的凡夫、七位学习者、无漏者，皆是如此说明。
如此通过称谓等描述比丘，现在为了说明入戒的性质，提到“通过全体僧众”。在这里，提到“通过全体僧众”是指所有比丘在五个团体的事务中，因其到来而聚集在一起，因其相聚而成为和谐的团体。通过三种传达的方式，因一条通知而应当进行。以合法的方式进行的事务。因不动怒而应当被尊重，因不反对而应当被接纳。因因缘而应当被接受的。
被称为入戒者，是指达到更高的境界，意指已经获得的比丘身份。因其如前所述的事务而获得，因此称为入戒者。对此，提到的有八种入戒，包括：依靠比丘的入戒、归依的入戒、接受教导的入戒、回答问题的入戒、重大的法的接受入戒、通过使者的入戒、八种语言的入戒、通过三种传达的入戒。所提到的入戒中，这里所指的为通过三种传达的入戒。其余的则是依靠佛陀的教法而存在。此处的入戒中，所指的为通过三种传达的入戒。

511. Pātimokkhasaṃvaraniddese pātimokkhanti sikkhāpadasīlaṃ. Tañhi, yo naṃ pāti rakkhati, taṃ mokkheti mocayati āpāyikādīhi dukkhehi, tasmā pātimokkhanti vuttaṃ. Sīlaṃ patiṭṭhātiādīni tasseva vevacanāni. Tattha sīlanti kāmañcetaṃ saha kammavācāpariyosānena ijjhanakassa pātimokkhassa vevacanaṃ, evaṃ santepi dhammato etaṃ sīlaṃ nāma pāṇātipātādīhi vā viramantassa vattappaṭipattiṃ vā pūrentassa cetanādayo dhammā veditabbā. Vuttañhetaṃ paṭisambhidāyaṃ ‘‘kiṃ sīla’’nti? Cetanā sīlaṃ, cetasikaṃ sīlaṃ, saṃvaro sīlaṃ, avītikkamo sīla’’nti (paṭi. ma. 1.39).

Tattha cetanā sīlaṃ nāma pāṇātipātādīhi vā viramantassa vattapaṭipattiṃ vā pūrentassa cetanā. Cetasikaṃ sīlaṃ nāma pāṇātipātādīhi viramantassa virati. Apica cetanā sīlaṃ nāma pāṇātipātādīni pajahantassa satta kammapathacetanā. Cetasikaṃ sīlaṃ nāma ‘‘abhijjhaṃ pahāya vigatābhijjhena cetasā viharatī’’tiādinā nayena saṃyuttamahāvagge vuttā anabhijjhāabyāpādasammādiṭṭhidhammā. Saṃvaro sīlanti ettha pañcavidhena saṃvaro veditabbo – pātimokkhasaṃvaro, satisaṃvaro, ñāṇasaṃvaro , khantisaṃvaro, vīriyasaṃvaroti. Tassa nānākaraṇaṃ visuddhimagge (visuddhi. 1.6) vuttaṃ. Avītikkamo sīlanti samādiṇṇasīlassa kāyikavācasiko avītikkamo. Ettha ca saṃvarasīlaṃ avītikkamasīlanti idameva nippariyāyato sīlaṃ; cetanā sīlaṃ cetasikaṃ sīlanti pariyāyato sīlanti veditabbaṃ.

Yasmā pana pātimokkhasaṃvarasīlena bhikkhu sāsane patiṭṭhāti nāma, tasmā taṃ ‘patiṭṭhā’ti vuttaṃ; patiṭṭhahati vā ettha bhikkhu, kusaladhammā eva vā ettha patiṭṭhahantīti patiṭṭhā. Ayamattho –

‘‘Sīle patiṭṭhāya naro sapañño, cittaṃ paññañca bhāvayaṃ;

Ātāpī nipako bhikkhu, so imaṃ vijaṭaye jaṭa’’nti ca. (saṃ. ni. 1.23);

‘‘Patiṭṭhā , mahārāja, sīlaṃ sabbesaṃ kusaladhammāna’’nti ca ‘‘sīle patiṭṭhitassa kho, mahārāja, sabbe kusalā dhammā na parihāyantī’’ti (mi. pa. 2.1.9) ca ādisuttavasena veditabbo.

Tadetaṃ pubbuppattiatthena ādi. Vuttampi cetaṃ –

‘‘Tasmātiha tvaṃ, uttiya, ādimeva visodhehi kusalesu dhammesu. Ko cādi kusalānaṃ dhammānaṃ? Sīlañca suvisuddhaṃ diṭṭhi ca ujukā’’ti (saṃ. ni. 

在波罗提木叉律仪的解释中,波罗提木叉是指学处戒。因为,谁保护它,谁就从恶道等痛苦中解脱,所以称为波罗提木叉。戒是基础等是它的同义词。其中,戒虽然是与羯磨文结束时成就的波罗提木叉的同义词,但即使如此,从法的角度来说,这个戒是指远离杀生等或履行义务的人的思等法。正如在《无碍解道》中所说:"什么是戒?思是戒,心所是戒,防护是戒,不违犯是戒。"(《无碍解道》1.39)
其中,思是戒是指远离杀生等或履行义务的人的思。心所是戒是指远离杀生等的人的离。此外,思是戒是指舍弃杀生等的七种业道思。心所是戒是指在《相应部·大品》中以"舍弃贪欲,以离贪欲的心而住"等方式所说的无贪、无瞋、正见法。防护是戒,这里应当了解五种防护 - 波罗提木叉防护、念防护、智防护、忍防护、精进防护。它们的差别在《清净道论》(《清净道论》1.6)中说明。不违犯是戒是指已受持戒的人在身语上不违犯。这里,防护戒和不违犯戒是无比喻的戒;思是戒和心所是戒应当理解为比喻的戒。
因为比丘通过波罗提木叉律仪戒而在教法中建立,所以它被称为"基础";或者比丘在此建立,或者善法在此建立,所以是基础。这个意思是:
"有智慧的人以戒为基础,修习心和慧,
精进、聪明的比丘,他能解开这个结。"(《相应部》1.23)
"大王,戒是一切善法的基础"和"大王,对于已建立于戒的人,一切善法都不会退失"(《弥兰陀问经》2.1.9)等经文应当如此理解。
这个戒因为是最初生起的意义而称为开始。也如此说:
"因此,优底耶,你应当首先净化善法。什么是善法的开始?戒清净和见正直。"(《相应部》

5.382).

Yathā hi nagaravaḍḍhakī nagaraṃ māpetukāmo paṭhamaṃ nagaraṭṭhānaṃ sodheti, tato aparabhāge vīthicatukkasiṅghāṭakādiparicchedena vibhajitvā nagaraṃ māpeti; evameva yogāvacaro āditova sīlaṃ visodheti, tato aparabhāge samathavipassanāmaggaphalanibbānāni sacchikaroti. Yathā vā pana rajako paṭhamaṃ tīhi khārehi vatthaṃ dhovitvā parisuddhe vatthe yadicchakaṃ raṅgajātaṃ upaneti; yathā vā pana cheko cittakāro rūpaṃ likhitukāmo āditova bhittiparikammaṃ karoti, tato aparabhāge rūpaṃ samuṭṭhāpeti; evameva yogāvacaro āditova sīlaṃ visodhetvā aparabhāge samathavipassanādayo dhamme sacchikaroti. Tasmā sīlaṃ ‘‘ādī’’ti vuttaṃ.

Tadetaṃ caraṇasarikkhatāya caraṇaṃ. Caraṇāti hi pādā vuccanti. Yathā hi chinnacaraṇassa purisassa disaṃgamanābhisaṅkhāro na jāyati, paripuṇṇapādasseva jāyati; evameva yassa sīlaṃ bhinnaṃ hoti khaṇḍaṃ aparipuṇṇaṃ, tassa nibbānagamanāya ñāṇagamanaṃ na sampajjati. Yassa pana taṃ abhinnaṃ hoti akkhaṇḍaṃ paripuṇṇaṃ tassa nibbānagamanāya ñāṇagamanaṃ sampajjati. Tasmā sīlaṃ ‘‘caraṇa’’nti vuttaṃ.

Tadetaṃ saṃyamanavasena saṃyamo, saṃvaraṇavasena saṃvaro. Ubhayenāpi sīlasaṃyamo ceva sīlasaṃvaro ca kathito. Vacanattho panettha saṃyameti vītikkamavipphandanaṃ, puggalaṃ vā saṃyameti, vītikkamavasena tassa vipphandituṃ na detīti saṃyamo. Vītikkamassa pavesanadvāraṃ saṃvarati pidahatītipi saṃvaro. Mokkhanti uttamaṃ mukhabhūtaṃ vā. Yathā hi sattānaṃ catubbidho āhāro mukhena pavisitvā aṅgamaṅgāni pharati, evaṃ yoginopi catubhūmakakusalaṃ sīlamukhena pavisitvā atthasiddhiṃ sampādeti. Tena vuttaṃ ‘‘mokkha’’nti. Pamukhe sādhūti pāmokkhaṃ; pubbaṅgamaṃ seṭṭhaṃ padhānanti attho. Kusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyāti catubhūmakakusalānaṃ paṭilābhatthāya pāmokkhaṃ pubbaṅgamaṃ seṭṭhaṃ padhānanti veditabbaṃ.

Kāyiko avītikkamoti tividhaṃ kāyasucaritaṃ. Vācasikoti catubbidhaṃ vacīsucaritaṃ. Kāyikavācasikoti tadubhayaṃ. Iminā ājīvaṭṭhamakasīlaṃ pariyādāya dasseti. Saṃvutoti pihito; saṃvutindriyo pihitindriyoti attho. Yathā hi saṃvutadvāraṃ gehaṃ ‘‘saṃvutagehaṃ pihitageha’’nti vuccati, evamidha saṃvutindriyo ‘‘saṃvuto’’ti vutto. Pātimokkhasaṃvarenāti pātimokkhena ca saṃvarena ca, pātimokkhasaṅkhātena vā saṃvarena. Upetotiādīni vuttatthāneva.

512.Iriyatītiādīhi sattahipi padehi pātimokkhasaṃvarasīle ṭhitassa bhikkhuno iriyāpathavihāro kathito.



5.382)。
就像城市建筑师想要建造城市时,首先清理城市的地方,然后按照街道、十字路口等界限划分,建造城市;同样地,修行者首先净化戒,然后证悟止观、道果、涅槃。或者就像染工首先用三种碱水洗净布料,然后在洁净的布料上染上想要的颜色;或者就像熟练的画家想要画画时,首先处理墙壁,然后画出图像;同样地,修行者首先净化戒,然后证悟止观等法。因此戒被称为"开始"。
这个戒因为类似于行走而称为行。行是指脚。就像断脚的人无法产生前往方向的意图,只有脚完整的人才能产生;同样地,对于戒破损、有缺陷、不完整的人,无法成就趋向涅槃的智慧行走。但对于戒不破损、无缺陷、完整的人,能够成就趋向涅槃的智慧行走。因此戒被称为"行"。
这个戒因为约束的意义而称为约束,因为防护的意义而称为防护。这两者都说明了戒的约束和戒的防护。这里的词义是:约束违犯的躁动,或约束人,不让他因违犯而躁动,所以称为约束。防护违犯的入口,关闭它,所以称为防护。解脱是指最高的或成为入口的。就像四种食物通过口进入后遍布身体各部分,同样地,修行者的四地善法通过戒的入口进入后成就目标。因此称为"解脱"。在前面是善的意思是最胜;意思是前导、最上、主要。为了获得善法是指为了获得四地善法而成为前导、最上、主要,应当如此理解。
身体的不违犯是指三种身善行。语言的是指四种语善行。身语的是指这两者。以此显示包括活命八支戒。防护是指关闭;防护诸根意思是关闭诸根。就像关闭门的房子被称为"关闭的房子、关门的房子",同样地这里防护诸根被称为"防护"。以波罗提木叉律仪是指以波罗提木叉和律仪,或以称为波罗提木叉的律仪。具足等词义已经说明。
512。通过行走等七个词,说明了安住于波罗提木叉律仪戒的比丘的四威仪住。

513. Ācāragocaraniddese kiñcāpi bhagavā samaṇācaraṃ samaṇagocaraṃ kathetukāmo ‘‘ācāragocarasampannoti atthi ācāro, atthi anācāro’’ti padaṃ uddhari. Yathā pana maggakusalo puriso maggaṃ acikkhanto ‘vāmaṃ muñca dakkhiṇaṃ gaṇhā’ti paṭhamaṃ muñcitabbaṃ sabhayamaggaṃ uppathamaggaṃ ācikkhati , pacchā gahetabbaṃ khemamaggaṃ ujumaggaṃ; evameva maggakusalapurisasadiso dhammarājā paṭhamaṃ pahātabbaṃ buddhappaṭikuṭṭhaṃ anācāraṃ ācikkhitvā pacchā ācāraṃ ācikkhitukāmo ‘‘tattha katamo anācāro’’tiādimāha. Purisena hi ācikkhitamaggo sampajjeyya vā na vā, tathāgatena ācikkhitamaggo apaṇṇako, indena vissaṭṭhaṃ vajiraṃ viya, avirajjhanako nibbānanagaraṃyeva samosarati. Tena vuttaṃ – ‘‘puriso maggakusaloti kho, tissa, tathāgatassetaṃ adhivacanaṃ arahato sammāsambuddhassā’’ti (saṃ. ni. 

513。关于行为和行为的解释,即便如来想要讲述出家人的行为和出家人的范畴,便提到“有行为,有不当行为”这句话。就像一个精通道路的人在描述道路时,首先指出“放开左边,抓住右边”,然后描述应当抓住的安全道路和直路;同样地,如同精通道路的人,法王首先讲述应当舍弃的佛陀所指的非行为,然后想要讲述行为,便问“那里有什么是不当行为”等等。因为通过人所指的道路可能成就,而如来的所指的道路则不可成就,就像被风吹散的金刚石般,不受阻碍的涅槃之城就如是流动。因此说：“人是精通道路的,这是对如来的称呼,即阿罗汉、正等正觉者。”(《相应部》


3.84).

Yasmā vā sasīsaṃ nahānena pahīnasedamalajallikassa purisassa mālāgandhavilepanādivibhūsanavidhānaṃ viya pahīnapāpadhammassa kalyāṇadhammasamāyogo sampannarūpo hoti, tasmā sedamalajallikkaṃ viya pahātabbaṃ paṭhamaṃ anācāraṃ ācikkhitvā, pahīnasedamalajallikassa mālāgandhavilepanādivibhūsanavidhānaṃ viya pacchā ācāraṃ ācikkhitukāmopi tattha katamo anācārotiādimāha. Tattha kāyiko vītikkamoti tividhaṃ kāyaduccaritaṃ; vācasiko vītikkamoti catubbidhaṃ vacīduccaritaṃ; kāyikavācasiko vītikkamoti tadubhayaṃ. Evaṃ ājīvaṭṭhamakasīlasseva vītikkamaṃ dassesi.

Yasmā pana na kevalaṃ kāyavācāhi eva anācāraṃ ācarati, manasāpi ācarati eva, tasmā taṃ dassetuṃ ‘‘sabbampi dussīlyaṃ anācāro’’ti vuttaṃ. Tattha ekacciyaṃ anācāraṃ vibhajitvā dassento idhekacco veḷudānenātiādimāha. Tattha veḷudānenāti paccayahetukena veḷudānena. Vihāre uṭṭhitañhi araññato vā āharitvā rakkhitagopitaṃ veḷuṃ ‘evaṃ me paccayaṃ dassantī’ti upaṭṭhākānaṃ dātuṃ na vaṭṭati. Evañhi jīvitaṃ kappento anesanāya micchājīvena jīvati. So diṭṭheva dhamme garahaṃ pāpuṇāti, samparāye ca apāyaparipūrako hoti. Attano puggalikaveḷuṃ kulasaṅgahatthāya dadanto kuladūsakadukkaṭamāpajjati; parapuggalikaṃ theyyacittena dadamāno bhaṇḍagghena kāretabbo. Saṅghikepi eseva nayo. Sace pana taṃ issaravatāya deti garubhaṇḍavissajjanamāpajjati .

Kataro pana veḷu garubhaṇḍaṃ hoti, kataro na hotīti? Yo tāva aropimo sayaṃjātako, so saṅghena paricchinnaṭṭhāneyeva garubhaṇḍaṃ, tato paraṃ na garubhaṇḍaṃ; ropitaṭṭhāne sabbena sabbaṃ garubhaṇḍaṃ. So pana pamāṇena paricchinno telanāḷippamāṇopi garubhaṇḍaṃ, na tato heṭṭhā. Yassa pana bhikkhuno telanāḷiyā vā kattaradaṇḍena vā attho, tena phātikammaṃ katvā gahetabbo. Phātikammaṃ tadagghanakaṃ vā atirekaṃ vā vaṭṭati, ūnakaṃ na vaṭṭati. Hatthakammampi udakāharaṇamattaṃ vā appaharitakaraṇamattaṃ vā na vaṭṭati, taṃ thāvaraṃ kātuṃ vaṭṭati. Tasmā pokkharaṇito vā paṃsuṃ uddharitvā sopānaṃ vā attharāpetvā visamaṭṭhānaṃ vā samaṃ katvā gahetuṃ vaṭṭati. Phātikammaṃ akatvā gahito tattha vasanteneva paribhuñjitabbo; pakkamantena saṅghikaṃ katvā ṭhapetvā gantabbaṃ. Asatiyā gahetvā gatena yattha gato sarati, tato paccāharitabbo. Sace antarā bhayaṃ hoti, sampattavihare ṭhapetvā gantabbaṃ.

Manussā vihāraṃ gantvā veḷuṃ yācanti. Bhikkhū ‘saṅghiko’ti dātuṃ na visahanti. Manussā punappunaṃ yācanti vā tajjenti vā. Tadā bhikkhūhi ‘daṇḍakammaṃ katvā gaṇhathā’ti vattuṃ vaṭṭati; veḷudānaṃ nāma na hoti. Sace te daṇḍakammatthāya vāsipharasuādīni vā khādanīyabhojanīyaṃ vā denti, gahetuṃ na vaṭṭati. Vinayaṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘daḍḍhagehā manussā gaṇhitvā gacchantā na vāretabbā’’ti vuttaṃ.


3.84)。
因为像用水洗去污垢的人的花环香气涂抹等装饰的方式,对于已舍弃恶法的人,善法的结合是圆满的,因此应当舍弃非行为,首先讲述非行为,然后想要讲述行为,便问“那里有什么是不当行为”等等。这里身体的不违犯是指三种身的不善行;语言的不违犯是指四种语的不善行;身语的不违犯是指这两者。这样显示了活命八支戒的不违犯。
因为不仅仅是身体和语言的不当行为,心也在行为中,因此为了说明这一点,说“所有的不善都是不当行为”。在这里,为了细分不当行为,提到“某些人是不当行为的施予者”等等。在这里,施予者是指因缘而施予的施予者。在寺院中,即便是从森林中带来并加以保护的施予者,也不适合给予“这样我的施予是因缘”。这样生活着的人,其生活是错误的,以不正当的方式生活。他在现世中遭受谴责,在来世中成为恶道的充实者。给予自己人群的施予者,因家庭的关系,会犯下家庭的罪恶;而给予他人的施予者,则因贪心而应受惩罚。对于僧团也是如此。如果他因贪心而施予,则会犯下重罪。
那么,什么样的施予者是重罪,什么样的施予者不是呢？那些自我产生的施予者,在僧团中是有限的重罪,而在其他地方则不是重罪;在种植地点,所有的施予者都是重罪。然而,以量来限制的施予者,即使是小量的施予者,也不是重罪。若比丘的施予是以油管或其他工具为目的,则应当以施予来取得。施予的施予者是指适度的施予,或超出适度的施予,而不足的施予则不适合。手工的工作也不适合作为水的来源或少量的取水,应当是稳定的。因而从池塘中取出泥土或放下阶梯或平整不平的地方来取出是合适的。未施予的施予者应当由住在那里的比丘来享用;若离开时应当将其放置于僧团中。若在途中有危险,则应当在安全的地方放置后离开。
人们到寺院中请求施予。比丘们不愿意给予“僧团的”施予。人们一次又一次请求或责备。那时比丘们应当说“施予后抓住”来回应;施予是不当的。如果他们为了施予而给出如狮子肉等食物,则不适合接受。在《律藏注释》中说“被抓住的人不能被阻止”。


Sace saṅghassa veḷugumbe veḷudūsikā uppajjanti, taṃ akoṭṭāpentānaṃ veḷu nassati, kiṃ kātabbanti? Bhikkhācāre manussānaṃ ācikkhitabbaṃ. Sace koṭṭetuṃ na icchanti ‘samabhāgaṃ labhissathā’ti vattabbā; na icchantiyeva ‘dve koṭṭhāse labhissathā’ti vattabbā. Evampi anicchantesu ‘naṭṭhena attho natthi, tumhākaṃ khaṇe sati daṇḍakammaṃ karissatha, koṭṭetvā gaṇhathā’ti vattabbā; veḷudānaṃ nāma na hoti. Veḷugumbe aggimhi uṭṭhitepi, udakena vuyhamānaveḷūsupi eseva nayo. Rukkhesupi ayameva kathāmaggo. Rukkho pana sūcidaṇḍakappamāṇo garubhaṇḍaṃ hoti. Saṅghike rukkhe koṭṭāpetvā saṅghaṃ anāpucchitvāpi saṅghikaṃ āvāsaṃ kātuṃ labbhati. Vacanapathacchedanatthaṃ pana āpucchitvāva kātabbo.

Puggalikaṃ kātuṃ labbhati, na labbhatīti? Na labbhati. Hatthakammasīsena pana ekasmiṃ gehe mañcaṭṭhānamattaṃ labbhati, tīsu gehesu ekaṃ gehaṃ labhati. Sace dabbhasambhārā puggalikā honti, bhūmi saṅghikā, ekaṃ gehaṃ katvā samabhāgaṃ labhati, dvīsu gehesu ekaṃ gehaṃ labhati. Saṅghikarukkhe saṅghikaṃ āvāsaṃ bādhente saṅghaṃ anāpucchā hāretuṃ vaṭṭati, na vaṭṭatīti? Vaṭṭati. Vacanapathacchedanatthaṃ pana āpucchitvāva hāretabbo. Sace rukkhaṃ nissāya saṅghassa mahanto lābho hoti, na hāretabbo. Puggalikarukkhe saṅghikaṃ āvāsaṃ bādhente rukkhasāmikassa ācikkhitabbaṃ. Sace harituṃ na icchati, chedāpetvā hāretabbo. ‘Rukkhaṃ me dethā’ti codentassa rukkhaṃ agghāpetvā mūlaṃ dātabbaṃ. Saṅghike rukkhe puggalikāvāsaṃ, puggalike ca puggalikāvāsaṃ bādhentepi eseva nayo. Valliyampi ayameva kathāmaggo. Valli pana yattha vikkāyati, dullabhā hoti, tattha garubhaṇḍaṃ. Sā ca kho upaḍḍhabāhuppamāṇato paṭṭhāya; tato heṭṭhā vallikhaṇḍaṃ garubhaṇḍaṃ na hoti.

Pattadānādīsupi pattadānenāti paccayahetukena pattadānenātiādi sabbaṃ veḷudāne vuttanayeneva veditabbaṃ. Garubhaṇḍatāya panettha ayaṃ vinicchayo. Pattampi hi yattha vikkāyati, gandhikādayo gandhapaliveṭhanādīnaṃ atthāya gaṇhanti, tādise dullabhaṭṭhāneyeva garubhaṇḍaṃ hoti. Esa tāva kiṃsukapattakaṇṇapiḷandhanatālapattādīsu vinicchayo.

Tālapaṇṇampi imasmiṃyeva ṭhāne kathetabbaṃ. Tālapaṇṇampi hi sayaṃjāte tālavane saṅghena paricchinnaṭṭhāneyeva garubhaṇḍaṃ, na tato paraṃ. Ropimatālesu sabbampi garubhaṇḍaṃ. Tassa pamāṇaṃ heṭṭhimakoṭiyā aṭṭhaṅgulappamāṇopi rittapotthako. Tiṇampi ettheva pakkhipitvā kathetabbaṃ. Yattha pana tiṇaṃ natthi tattha muñjapalālanāḷikerapaṇṇādīhipi chādenti. Tasmā tānipi tiṇeneva saṅgahitāni. Iti muñjapalālādīsu yaṃkiñci muṭṭhippamāṇaṃ tiṇaṃ, nāḷikerapaṇṇādīsu ca ekapaṇṇampi saṅghassa dinnaṃ vā tatthajātakaṃ vā bahiārāme saṅghassa tiṇavatthumhi jātatiṇaṃ vā rakkhitagopitaṃ garubhaṇḍaṃ hoti. Taṃ pana saṅghakamme ca cetiyakamme ca kate atirekaṃ puggalikakamme dātuṃ vaṭṭati. Heṭṭhā vuttaveḷumhipi eseva nayo.


如果僧团的施予者施予了草席,那么在不打击的情况下,草席会消失,该如何处理呢？在乞食的行为中,应当告诉人们。如果不想打击,则应说“你们将获得均等的分配”；如果不想打击,则应说“你们将获得两个地方的分配”。即便如此,在不想打击的情况下,应当说“没有意义,如果你们在这个时候不执行惩罚,就应当打击后抓住”；施予草席是不适合的。在施予者的火焰中,即便草席升起,被水冲洗的草席也是如此。树木也是这个道理。树木的大小相当于一根针的重罪。对于僧团的树木,即便打击而不询问僧团,也可以建立僧团的居所。为了切断言辞的路径,则应当在询问后进行。
对于个人的居所,可以建立,也不能建立？不能建立。通过手工的工作,在一个家中只获得一处坐卧的地方,在三个家中获得一个家。若是由粮食制成的个人,土地是僧团的,建立一个家后获得均等的分配,在两个家中获得一个家。对于僧团的树木,在打击僧团时,可以不询问僧团而移除,是否适合？适合。为了切断言辞的路径,则应当在询问后移除。如果依靠树木,对僧团有很大的利益,则不应移除。在个人的树木中,在打击僧团时,应告知树木的主人。如果不想移除,则应当通过砍伐后移除。若有人催促“把树给我”,则应当评估树木的价值,并给予根部。对于僧团的树木,在个人的居所中,即便打击个人的居所也是如此。对于山谷也是如此。山谷的地方若有出售,则是稀有的,在那里是重罪。它从上臂的大小开始；从下面的山谷部分,重罪不成立。
在施予器具等方面,施予器具是指因缘而施予的施予器具等,所有的草席应当以此说明。关于重罪的判断,在这里是这样的。因为施予在出售的地方,如香料等香气的涂抹等,在这样的稀有地方,才是重罪。这是关于如金色树叶、花瓣等的判断。
关于棕榈叶的地方也应当如此说明。棕榈叶在自生的棕榈树中,在僧团的有限地方是重罪,而在其他地方则不是。对于种植的棕榈树,所有的都是重罪。其标准是从最低的地方起八指的标准。也应当在这里提到草。若没有草,则用芦苇、草席等来遮盖。因此,这些草也应当用草来聚集。如此,在芦苇等中,无论多小的草,在芦苇的叶片中,给予僧团的草或在外苑的僧团的草都是重罪。这个在僧团的工作和圣地的工作中完成后,可以多于个人的工作。下面提到的草席也是如此。


Pupphadāne ‘‘ettakesu rukkhesu pupphāni vissajjetvā yāgubhattavatthe upanentu, ettakesu senāsanapaṭisaṅkharaṇe upanentū’’ti evaṃ niyamitaṭṭhāne eva pupphāni garubhaṇḍāni honti. Paratīre sāmaṇerā pupphāni ocinitvā rāsiṃ karonti, pañcaṅgasamannāgato pupphabhājako bhikkhusaṅghaṃ gaṇetvā koṭṭhāse karoti, so sampattaparisāya saṅghaṃ anāpucchitvāva dātuṃ labhati; asammatena pana āpucchitvāva dātabbaṃ. Bhikkhu pana kassa pupphāni dātuṃ labhati, kassa na labhatīti? Mātāpitūnaṃ gehaṃ haritvāpi gehato pakkosāpetvāpi ‘vatthupūjaṃ karothā’ti dātuṃ labhati, piḷandhanatthāya dātuṃ na labhati; sesañātīnaṃ pana haritvā na dātabbaṃ, pakkosāpetvā ‘pūjaṃ karothā’ti dātabbaṃ; sesajanassa pūjanaṭṭhānaṃ sampattassa apaccāsīsantena dātabbaṃ; pupphadānaṃ nāma na hoti. Vihāre bahūni pupphāni pupphanti. Bhikkhunā piṇḍāya carantena manusse disvā ‘vihāre bahūni pupphāni, pūjethā’ti vattabbaṃ. Vacanamatte doso natthi. ‘Manussā khādanīyabhojanīyaṃ ādāya āgamissantī’ti cittena pana na vattabbaṃ. Sace vadati, khādanīyabhojanīyaṃ na paribhuñjitabbaṃ. Manussā attano dhammatāya ‘vihāre pupphāni atthī’ti pucchitvā ‘asukadivase vihāraṃ āgamissāma, sāmaṇerānaṃ pupphāni ocinituṃ mā dethā’ti vadanti. Bhikkhū sāmaṇerānaṃ kathetuṃ pamuṭṭhā. Sāmaṇerehi pupphāni ocinitvā ṭhapitāni. Manussā bhikkhū upasaṅkamitvā ‘‘bhante, mayaṃ tumhākaṃ asukadivaseyeva ārocayimha – ‘sāmaṇerānaṃ pupphāni ocinituṃ mā dethā’ti. Kasmā na vārayitthā’’ti? ‘‘Sati me pamuṭṭhā, pupphāni ocinitamattāneva, tāva na pūjā katā’’ti vattabbaṃ. ‘‘Gaṇhatha pūjethā’’ti na vattabbaṃ. Sace vadati, āmisaṃ na paribhuñjitabbaṃ.

Aparo bhikkhu sāmaṇerānaṃ ācikkhati ‘‘asukagāmavāsino pupphāni mā ocinitthā’’ti āhaṃsūti. Manussāpi āmisaṃ āharitvā dānaṃ datvā vadanti – ‘‘amhākaṃ manussā na bahukā, sāmaṇere amhehi saha pupphāni ocinituṃ āṇāpethā’’ti. ‘‘Sāmaṇerehi bhikkhā laddhā; ye bhikkhācāraṃ na gacchanti, te sayameva jānissanti, upāsakā’’ti vattabbaṃ. Ettakaṃ nayaṃ labhitvā sāmaṇere putte vā bhātike vā katvā pupphāni ocināpetuṃ doso natthi; pupphadānaṃ nāma na hoti.

Phaladāne phalampi pupphaṃ viya niyamitameva garubhaṇḍaṃ hoti. Vihāre bahukamhi phalāphale sati aphāsukamanussā āgantvā yācanti. Bhikkhū ‘saṅghika’nti dātuṃ na ussahanti. Manussā vippaṭisārino akkosanti paribhāsanti. Tattha kiṃ kātabbanti? Phalehi vā rukkhehi vā paricchinditvā katikā kātabbā – ‘asukesu ca rukkhesu ettakāni phalāni gaṇhantā, ettakesu vā rukkhesu phalāni gaṇhantā na vāretabbā’ti. Corā pana issarā vā balakkārena gaṇhantā na vāretabbā; kuddhā te sakalavihārampi nāseyyuṃ. Ādīnavo pana kathetabboti.

Sinānadāne sinānacuṇṇāni koṭṭitāni na garubhaṇḍāni. Akoṭṭito rukkhattacova garubhaṇḍaṃ. Cuṇṇaṃ pana agilānassa rajananipakkaṃ vaṭṭati. Gilānassa yaṃkiñci cuṇṇaṃ vaṭṭatiyeva. Mattikāpi ettheva pakkhipitvā kathetabbā. Mattikāpi yattha dullabhā hoti, tattheva garubhaṇḍaṃ. Sāpi heṭṭhimakoṭiyā tiṃsapalaguḷapiṇḍappamāṇāva tato heṭṭhā na garubhaṇḍanti.


在施予花的时候，“在这些树上施予花后,应当放置于饭食和衣物处,在这些地方安置床位”这样规定的地方,花是重罪的。彼岸的沙门们摘取花朵,聚成一堆,有五种成分的花器,算作僧团,便为其分配,他可以在没有询问的情况下给予丰盈的聚会；但若是未经许可,则应当在询问后给予。比丘究竟能向谁施予花,又向谁不能施予呢？他可以从父母的家中取走,即便是从家中召唤,也可以说“请进行物品的礼敬”；但为了装饰而施予则不适合；对于其他亲戚的花,则不应施予,而应召唤后说“请进行礼敬”；对于其他人,在合适的情况下应当给予；施予花是不适合的。在寺院中,许多花盛开。比丘在乞食时看到人们,应当说“寺院中有许多花,请进行礼敬”。仅仅是言辞上并无过失。“人们将带着可食用的食物而来”的想法不应存在。如果有人说,可食用的食物不应被享用。人们按照自己的本性询问“寺院中有花吗？”并说“在某日我们将去寺院,请不要让沙门们摘取花”。比丘们因沙门们而被提及。沙门们摘取的花被放置。人们接近比丘说：“尊者,我们在某日曾告知你们——‘请不要让沙门们摘取花’。为何不阻止呢？”“我确实被提及,只是摘取了花而已,因此并未进行礼敬。”应当说“请接受并进行礼敬”，若有人说,物品不应被享用。
另一个比丘告知沙门们“某村的居民请不要摘取花”，人们也带着食物施予后说：“我们的居民不多,请命令沙门们与我们一起摘取花。” “沙门们通过乞食获得；那些不出门乞食的人,他们自然会知道,这是信士所说。”在这样情况下,让沙门们的孩子或兄弟去摘花是没有过失的；施予花是不适合的。
在施予果实的情况下,果实与花一样,是重罪的。在寺院中,许多果实和花果的存在,有些不幸的人们前来请求。比丘们不愿意给予“僧团的”施予。人们因失望而辱骂和责备。那时该如何处理呢？应当通过果实或树木进行分配——“在这些树上应当获得这样的果实,在这些树上应当获得这样的果实,不应被阻止”。盗贼们则是以权力或武力进行夺取,不应被阻止；若愤怒,他们甚至会毁坏整个寺院。因此应当提及其危险。
在施予香粉的情况下,被打击的香粉不是重罪。未被打击的树木则是重罪。香粉则适合病人的使用。病人所需的任何香粉都是合适的。泥土也应当在这里提到。泥土在稀有的地方,则是重罪。它的标准是从最低的地方起三十个小团的重量,而在此以下则不是重罪。


Dantakaṭṭhadāne dantakaṭṭhaṃ acchinnakameva garubhaṇḍaṃ. Yesaṃ sāmaṇerānaṃ saṅghato dantakaṭṭhavāro pāpuṇāti, te attano ācariyupajjhāyānaṃ pāṭiyekkaṃ dātuṃ na labhanti. Yehi pana ‘ettakāni dantakaṭṭhāni āharitabbānī’ti paricchinditvā vāraṃ gahitāni, te atirekāni ācariyupajjhāyānaṃ dātuṃ labhanti. Ekena bhikkhunā dantakaṭṭhamāḷakato bahūni dantakaṭṭhāni na gahetabbāni, devasikaṃ ekekameva gahetabbaṃ. Pāṭiyekkaṃ vasantenāpi bhikkhusaṅghaṃ gaṇayitvā yattakāni attano pāpuṇanti tattakāneva gahetvā gantabbaṃ; antarā āgantukesu vā āgatesu disaṃ vā pakkamantena āharitvā gahitaṭṭhāneyeva ṭhapetabbāni.

Cāṭukamyatāyātiādīsu cāṭukamyatā vuccati attānaṃ dāsaṃ viya nīcaṭṭhāne ṭhapetvā parassa khalitavacanampi saṇṭhapetvā piyakāmatāya paggayhavacanaṃ. Muggasūpyatāyāti muggasūpasamānāya saccālikena jīvitakappanatāyetaṃ adhivacanaṃ. Yathā hi muggasūpe paccante bahū muggā pākaṃ gacchanti, thokā na gacchanti; evameva saccālikena jīvitakappake puggale bahu alikaṃ hoti, appakaṃ saccaṃ. Yathā vā muggasūpassa appavisanaṭṭhānaṃ nāma natthi, evameva saccālikavuttino puggalassa appaviṭṭhavācā nāma natthi; siṅghāṭakaṃ viya icchiticchitadhārāya patiṭṭhāti. Tenassa sā musāvāditā muggasūpyatāti vuttā. Pāribhaṭayatāti paribhaṭakammabhāvo. Paribhaṭassa hi kammaṃ pāribhaṭayaṃ, tassa bhāvo pāribhaṭayatā; alaṅkārakaraṇādīhi dārakakīḷāpanassetaṃ adhivacanaṃ.

Jaṅghapesanikanti gāmantaradesantarādīsu tesaṃ tesaṃ gihīnaṃ sāsanapaṭisāsanaharaṇaṃ. Idañhi jaṅghapesanikaṃ nāma attano mātāpitūnaṃ, ye cassa mātāpitaro upaṭṭhahanti, tesaṃ sāsanaṃ gahetvā katthaci gamanavasena vaṭṭati. Cetiyassa vā saṅghassa vā attano vā kammaṃ karontānaṃ vaḍḍhakīnampi sāsanaṃ harituṃ vaṭṭati. Manussā ‘‘dānaṃ dassāma, pūjaṃ karissāma, bhikkhusaṅghassa ācikkhathā’’ti vadanti; ‘‘asukattherassa nāma dethā’’ti piṇḍapātaṃ vā bhesajjaṃ vā cīvaraṃ vā denti; ‘‘vihāre pūjaṃ karothā’’ti mālāgandhavilepanādīni vā dhajapatākādīni vā nīyyādenti, sabbaṃ harituṃ vaṭṭati; jaṅghapesanikaṃ nāma na hoti. Sesānaṃ sāsanaṃ gahetvā gacchantassa padavāre padavāre doso.

Aññataraññatarenāti etesaṃ vā veḷudānādīnaṃ aññataraññatarena vejjakammabhaṇḍāgārikakammaṃ piṇḍapaṭipiṇḍakammaṃ saṅghuppādacetiyuppādaupaṭṭhāpanakammanti evarūpānaṃ vā micchājīvena jīvitakappanakakammānaṃ yena kenaci. Buddhapaṭikuṭṭhenāti buddhehi garahitena paṭisiddhena. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ sabbopi anācāro nāma kathīyati. Ācāraniddeso vuttapaṭipakkhanayeneva veditabbo.



在施予牙木时,牙木是不被砍断的重罪。那些沙门的僧团获得牙木的轮次,他们不能单独给予自己的老师和导师。那些被规定为“应当取走这样的牙木”的人,可以给予超过数量的老师和导师。一个比丘从牙木花环中,许多牙木是不应被拿取的,天神的牙木应当单独拿取。即使在单独的情况下,也应当在计算僧团的数量后,只拿取自己所获得的数量；在途中应当将带来的物品放置在所抓取的地方。
“为了获得美味”是指将自己放在低贱的地方,如同奴隶一样,并依附于他人的恶言,而因亲爱的愿望而说出甜美的话。“为了获得食物”是指以食物为基础的生活方式。正如在食物中,许多食物会被带走,而少量的则不会；同样,以真实为基础的生存者,往往有许多虚假,而真实的则很少。正如食物的少量入口,并没有名为真实的少量话语；如同狮子般的自我满足。对于这种人,被称为说谎者的食物。
“为了保护”是指保护的行为。因为保护的行为是保护的状态；通过装饰等来进行儿童的游戏。
“为了膝盖的接触”是指在村庄的边缘等地方,对于这些家庭的教导和指导。这里的“为了膝盖的接触”是指对自己父母的教导,那些照顾自己父母的人,在某些地方因出行而受到教导。对于圣地或僧团的工作,也应当遵循教导。人们说“我们将施予,我们将进行礼敬,请告诉比丘们”；也可以说“请给予某位尊者”，然后给予乞食、药物或衣物；“请在寺院中进行礼敬”，并提供花环、香粉等物品,一切都应当被带走；而“为了膝盖的接触”则不适合。对于其他人的教导,在出行时每一步都有过失。
“在其他的情况下”是指在这些施予花等的情况下,如同施予者的行为、乞食的行为、僧团的建立、圣地的建立等,与任何人有关的错误生活方式。被佛陀所禁止的行为,被称为被佛陀所谴责的。这被称为所有的不善行为。行为的说明应当根据所说的相反方式来理解。

514. Gocaraniddesepi paṭhamaṃ agocarassa vacane kāraṇaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ. Tattha ca gocaroti piṇḍapātādīnaṃ atthāya upasaṅkamituṃ yuttaṭṭhānaṃ gocaro, ayuttaṭṭhānaṃ agocaro. Vesiyā gocaro assāti vesiyagocaro; mittasanthavavasena upasaṅkamitaṭṭhānanti attho. Tattha vesiyā nāma rūpūpajīviniyo yena kenacideva sulabhajjhācāratāmittasatthavasinehavasena upasaṅkamanto vesiyāgocaro nāma hoti. Tasmā evaṃ upasaṅkamituṃ na vaṭṭati. Kiṃ kāraṇā? Ārakkhavipattito. Evaṃ upasaṅkamantassa hi ciraṃ rakkhitagopitopi samaṇadhammo katipāheneva nassati; sacepi na nassati garahaṃ labhati. Dakkhiṇāvasena pana upasaṅkamantena satiṃ upaṭṭhāpetvā upasaṅkamitabbaṃ. Vidhavā vuccanti matapatikā vā pavutthapatikā vā. Thullakumāriyoti mahallikā aniviṭṭhakumāriyo. Paṇḍakāti lokāmisanissitakathābahulā ussannakilesā avūpasantapariḷāhā napuṃsakā. Tesaṃ sabbesampi upasaṅkamane ādīnavo vuttanayeneva veditabbo. Bhikkhunīsupi eseva nayo. Apica bhikkhū nāma ussannabrahmacariyā honti, tathā bhikkhuniyo. Te aññamaññaṃ santhavavasena katipāheneva rakkhitagopitasamaṇadhammaṃ nāsenti. Gilānapucchakena pana gantuṃ vaṭṭati. Bhikkhunā pupphāni labhitvā pūjanatthāyapi ovādadānatthāyapi gantuṃ vaṭṭatiyeva.

Pānāgāranti surāpānagharaṃ. Taṃ brahmacariyantarāyakarehi surāsoṇḍehi avivittaṃ hoti. Tattha tehi saddhiṃ saha soṇḍavasena upasaṅkamituṃ na vaṭṭati; brahmacariyantarāyo hoti. Saṃsaṭṭho viharati rājūhītiādīsu rājānoti abhisittā vā hontu anabhisittā vā ye rajjaṃ anusāsanti. Rājamahāmattāti rājūnaṃ issariyasadisāya mahatiyā issariyamattāya samannāgatā. Titthiyāti viparītadassanā bāhiraparibbājakā. Titthiyasāvakāti bhattivasena tesaṃ paccayadāyakā. Etehi saddhiṃ saṃsaggajāto hotīti attho.

Ananulomikena saṃsaggenāti ananulomikasaṃsaggo nāma tissannaṃ sikkhānaṃ ananulomo paccanīkasaṃsaggo, yena brahmacariyantarāyaṃ paññattivītikkamaṃ sallekhaparihāniñca pāpuṇāti, seyyathidaṃ – rājarājamahāmattehi saddhiṃ sahasokitā, sahananditā, samasukhadukkhatā, uppannesu kiccakaraṇīyesu attanāva yogaṃ āpajjanatā, titthiyatitthiyasāvakehi saddhiṃ ekacchandarucisamācāratā ekacchandarucisamācārabhāvāvaho vā sinehabahumānasanthavo. Tattha rājarājamahāmattehi saddhiṃ saṃsaggo brahmacariyantarāyaṃ karoti. Itarehi titthiyasāvakehi tesaṃ laddhigahaṇaṃ. Tesaṃ pana vādaṃ bhinditvā attano laddhiṃ gaṇhāpetuṃ samatthena upasaṅkamituṃ vaṭṭati.


514。在行为范围的解释中,首先应当按照前面所说的方式理解非行为范围的说明原因。在这里,行为范围是指为了乞食等目的而适合前往的地方,非行为范围是指不适合前往的地方。以妓女为行为范围的是妓女行为范围;意思是因友谊而前往的地方。在这里,妓女是指以色身为生的人,因任何容易的行为、友谊、爱情而前往的人被称为妓女行为范围。因此,不应当这样前往。为什么?因为防护的失败。对于这样前往的人,即使长期保护和守护的沙门法,也会在几天内消失;即使不消失,也会受到谴责。但是,以布施的方式前往时,应当保持正念而前往。寡妇是指丈夫已死或丈夫远行的女人。大姑娘是指年长的未婚女子。阉人是指沉溺于世俗欲望、烦恼炽盛、热恼未息的中性人。对于所有这些人的接近,其过患应当按照前面所说的方式理解。对于比丘尼也是同样的道理。而且,比丘是梵行增盛的人,比丘尼也是如此。他们因相互亲密而在几天内就会毁坏所保护和守护的沙门法。但是,为了探望病人则可以前往。比丘获得花后,为了供养或为了给予教诫而前往也是适合的。
酒馆是指饮酒的地方。那里充满了妨碍梵行的酒徒。不应当与他们一起以酒徒的方式前往那里;会妨碍梵行。与国王等人亲近地生活中,国王是指无论是否受灌顶,都统治国家的人。大臣是指具有与国王相似的大权力的人。外道是指持有错误见解的外道游方者。外道弟子是指因信仰而供养他们资具的人。意思是与这些人有亲密的关系。
以不适合的亲密关系是指不适合三学的相反的亲密关系,由此会导致梵行的障碍、违犯戒律和减损精进,例如:与国王和大臣一起欢笑、一起欢喜、一起苦乐、在有事务时自己参与其中,与外道和外道弟子有相同的愿望、爱好和行为,或导致相同愿望、爱好和行为的亲密关系。在这里,与国王和大臣的亲密关系会造成梵行的障碍。与其他外道弟子则会接受他们的见解。但是,能够破除他们的论点并使他们接受自己见解的人,则可以前往。


Idāni aparenapi pariyāyena agocaraṃ dassetuṃ yāni vā pana tāni kulānītiādi āraddhaṃ. Tattha assaddhānīti buddhādīsu saddhāvirahitāni; buddho sabbaññū, dhammo niyyāniko, saṅgho suppaṭipannoti na saddahanti. Appasannānīti cittaṃ pasannaṃ anāvilaṃ kātuṃ na sakkonti. Akkosakaparibhāsakānīti akkosakāni ceva paribhāsakāni ca; ‘corosi, bālosi, mūḷhosi, oṭṭhosi, goṇosi, gadrabhosi, āpāyikosi, nerayikosi, tiracchānagatosi, natthi tuyhaṃ sugati, duggatiyeva pāṭikaṅkhā’ti evaṃ dasahi akkosavatthūhi akkosanti; ‘hotu, idāni taṃ paharissāma, bandhissāma , vadhissāmā’ti evaṃ bhayadassanena paribhāsanti cāti attho. Anatthakāmānīti atthaṃ na icchanti, anatthameva icchanti. Ahitakāmānīti ahitameva icchanti, hitaṃ na icchanti. Aphāsukakāmānīti phāsukaṃ na icchanti, aphāsukameva icchanti. Ayogakkhemakāmānīti catūhi yogehi khemaṃ nibbhayaṃ na icchanti, sabhayameva icchanti. Bhikkhūnanti ettha sāmaṇerāpi saṅgahaṃ gacchanti. Bhikkhunīnanti ettha sikkhamānasāmaṇeriyopi. Sabbesampi hi bhagavantaṃ uddissa pabbajitānañceva saraṇagatānañca catunnampi parisānaṃ tāni anatthakāmāniyeva. Tathārūpāni kulānīti evarūpāni khattiyakulādīni kulāni. Sevatīti nissāya jīvati. Bhajatīti upasaṅkamati. Payirupāsatīti punappunaṃ upasaṅkamati. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ vesiyādigocarassa vesiyādiko, rājādisaṃsaṭṭhassa rājādiko, assaddhakulādisevakassa assaddhakulādiko cāti tippakāropi ayuttagocaro agocaroti veditabbo.

Tassa iminā pariyāyena agocaratā veditabbā. Vesiyādiko tāva pañcakāmaguṇanissayato agocaroti veditabbo, yathāha – ‘‘ko ca, bhikkhave, bhikkhuno agocaro paravisayo? Yadidaṃ pañca kāmaguṇā’’ti (saṃ. ni. 5.372) rājādiko jhānānuyogassa anupanissayato lābhasakkārāsanicakkanipphādanato diṭṭhivipattihetuto ca, assaddhakulādiko saddhāhānicittasantāsāvahanato agocaroti.

Gocaraniddese na vesiyagocarotiādīni vuttapaṭipakkhavasena veditabbāni. Opānabhūtānītiādīsu pana opānabhūtānīti udapānabhūtāni; bhikkhusaṅghassa, cātumahāpathe khatapokkharaṇī viya, yathāsukhaṃ ogāhanakkhamāni cittamahāmattassa gehasadisāni. Tassa kira gehe kālatthambho yuttoyeva . Gharadvāraṃ sampattānaṃ bhikkhūnaṃ paccayavekallaṃ nāma natthi. Ekadivasaṃ bhesajjavattameva saṭṭhi kahāpaṇāni nikkhamanti. Kāsāvapajjotānīti bhikkhubhikkhunīhi nivatthapārutānaṃ kāsāvānaṃyeva pabhāya ekobhāsāni bhūtapālaseṭṭhikulasadisāni. Isivātapaṭivātānīti gehaṃ pavisantānaṃ nikkhamantānañca bhikkhubhikkhunīsaṅkhātānaṃ isīnaṃ cīvaravātena ceva samiñjanapasāraṇādijanitasarīravātena ca paṭivātāni pavāyitāni viniddhutakibbisāni vā.



现在为了进一步说明非行为范围，开始说明那些家庭等。这里的“无信者”是指对佛等没有信仰的人；佛是全知的，法是引导的，僧是良好的修行者，他们不相信。对于“信心薄弱者”，是指无法使心安定、清净的人。对于“辱骂者和诽谤者”，是指辱骂和诽谤的人；例如“你是盗贼，你是愚蠢的，你是傻瓜，你是畜生，你是驴子，你是堕落者，你是地狱的居民，你没有善道，只有恶道可盼”等等，以这样的十种辱骂方式进行辱骂；他们还可能说“好吧，现在我要打你，绑住你，杀了你”，以这样的恐吓方式进行诽谤。对于“无利益者”，是指不希望得到利益，而是希望得到无利益的状态。对于“无害者”，是指只希望得到无害的事物，而不希望得到有益的事物。对于“无乐者”，是指只希望得到不愉快的事物，而不希望得到愉快的事物。对于“无安宁者”，是指不希望得到四种安宁，而只希望得到恐惧。这里的“比丘”也包括沙门。这里的“比丘尼”也包括正在学习的沙门。所有这些人都是为了佛而出家，归依佛教的四类人，他们都是无利益者。类似的家庭是指这样的王族等家庭。依赖于他人而生存。归属于他人。多次前往也归属于他人。这里所说的，是指与妓女等相关的行为，与国王等相关的行为，与无信的家庭相关的行为，这些都应被视为非行为范围。
因此，按照这样的方式应当理解非行为范围。妓女的行为是由于五种欲望的依赖而被视为非行为范围，如所说：“比丘们，什么是比丘的非行为范围？那就是五种欲望。”国王的行为是由于不依赖于禅定而被视为非行为范围，因而导致了名声的损失和对教法的误解，而无信的家庭则是由于缺乏信仰而被视为非行为范围。
在行为范围的定义中，妓女的行为等应当按照所说的相反方式理解。“如地下水”是指地下水；如比丘僧团，像四大国的水流一样，能够随意地流动，像心灵的伟大状态一样，像家的状态一样。确实在他们的家中，时间是固定的。对于到达家门的比丘们，没有任何供养的机会。在某一天，药物的供养中，六十卡帕纳的供养是可以出去的。这里的“袈裟的光辉”是指比丘和比丘尼穿着袈裟的光辉，像保护者的家族一样。这里的“圣者的风”是指进入家中和离开家中的比丘和比丘尼，由于圣者的袈裟的风和身体的温暖而形成的风，像被清洗过的污垢一样被驱散。

515.Aṇumattesu vajjesu bhayadassāvitāniddese aṇumattānīti aṇuppamāṇā. Vajjāti dosā. Yāni tāni vajjānīti yāni tāni garahitabbaṭṭhena vajjāni. Appamattakānīti parittamattakāni khuddakappamāṇāni. Oramattakānīti parittatopi orimappamāṇattā oramattakāni. Lahusānīti lahukāni. Lahusammatānīti lahūti sammatāni. Saṃyamakaraṇīyānīti saṃyamena kattabbapaṭikammāni. Saṃvarakaraṇīyānīti saṃvarena kātabbāni saṃvarena kattabbapaṭikammāni. Cittuppādakaraṇīyānīti cittuppādamattena kattabbapaṭikammāni. Manasikārapaṭibaddhānīti manasā āvajjitamatteneva kattabbapaṭikammāni. Kāni pana tānīti? Divāvihāravāsī sumatthero tāva āha – ‘‘anāpattigamanīyāni cittuppādamattakāni yāni ‘na puna evarūpaṃ karissāmī’ti manasā āvajjitamatteneva sujjhanti. Adhiṭṭhānāvikammaṃ nāmetaṃ kathita’’nti. Antevāsiko panassa tipiṭakacūḷanāgatthero panāha – ‘‘idaṃ pātimokkhasaṃvarasīlasseva bhājanīyaṃ. Tasmā sabbalahukaṃ dukkaṭadubbhāsitaṃ idha vajjanti veditabbaṃ. Vuṭṭhānāvikammaṃ nāmetaṃ kathita’’nti. Itiimesūti evaṃpakāresu imesu. Vajjadassāvīti vajjato dosato dassanasīlo. Bhayadassāvīti catubbidhassa bhayassa kāraṇattā bhayato dassanasīlo. Ādīnavadassāvīti idha nindāvahanato, āyatiṃ dukkhavipākato, upariguṇānaṃ antarāyakaraṇato, vippaṭisārajananato ca etena nānappakārena ādīnavato dassanasīlo.

Nissaraṇadassāvīti yaṃ tattha nissaraṇaṃ tassa dassanasīlo. Kiṃ panettha nissaraṇanti? Ācariyattheravāde tāva ‘‘anāpattigamanīyatāya sati adhiṭṭhānāvikammaṃ nissaraṇa’’nti kathitaṃ. Antevāsikattheravāde tāva ‘‘āpattigamanīyatāya sati vuṭṭhānāvikammaṃ nissaraṇa’’nti kathitaṃ.


515。在微小的过失中，恐惧的显现是指微小的事物，即微不足道的事物。过失是指缺点。那些被称为过失的事物是指那些应被指责的事物。微小的事物是指极小的、微不足道的事物。向下的事物是指即使微小也因其下沉的特性而被视为向下的事物。轻微的事物是指轻巧的事物。轻微的事物是指被认为是轻巧的事物。应当谨慎的事物是指应当以谨慎的方式进行的行为。应当防护的事物是指应当以防护来进行的行为。以心念产生的事物是指仅因心念而应当进行的行为。以心念专注的事物是指仅因心念的关注而应当进行的行为。那么，哪些是这些呢？白天居住的善长者说：“不违反的可行的，仅因‘我不再这样做’的心念而消失的事物。”这是指意志的行为，不是指此类行为。住持的比丘则说：“这是属于戒律的保守。因此，所有轻微的、恶劣的、可耻的事物在这里应被视为过失。”这是指意志的行为，不是指此类行为。
因此，在这些方面应当如此理解。过失的显现是指因过失而显现的缺点。恐惧的显现是指因四种恐惧的原因而显现的缺点。痛苦的显现是指因在此处被指责、因未来的痛苦果报、因上面的过失而造成的障碍、因痛苦的显现而显现的缺点。
解脱的显现是指在此处显现的解脱。那么，这里的解脱是什么呢？在老师的教导中，所说的“因不违反而可行的行为是解脱”。在住持的教导中，所说的“因违反而可行的行为是解脱”。


Tattha tathārūpo bhikkhu aṇumattāni vajjāni vajjato bhayato passati nāma. Taṃ dassetuṃ ayaṃ nayo kathito – paramāṇu nāma, aṇu nāma, tajjārī nāma, rathareṇu nāma, likkhā nāma, ūkā nāma, dhaññamāso nāma, aṅgulaṃ nāma, vidatthi nāma, ratanaṃ nāma, yaṭṭhi nāma, usabhaṃ nāma, gāvutaṃ nāma, yojanaṃ nāma. Tattha ‘paramāṇu’ nāma ākāsakoṭṭhāsiko maṃsacakkhussa āpāthaṃ nāgacchati, dibbacakkhusseva āgacchati. ‘Aṇu’ nāma bhitticchiddatālacchiddehi paviṭṭhasūriyarasmīsu vaṭṭi vaṭṭi hutvā paribbhamanto paññāyati. ‘Tajjārī’ nāma gopathamanussapathacakkapathesu chijjitvā ubhosu passesu uggantvā tiṭṭhati. ‘Rathareṇu’ nāma tattha tattheva allīyati. Likkhādayo pākaṭā eva. Etesu pana chattiṃsa paramāṇavo ekassa aṇuno pamāṇaṃ. Chattiṃsa aṇū ekāya tajjāriyā pamāṇaṃ. Chattiṃsa tajjāriyo eko rathareṇu. Chattiṃsa rathareṇū ekā likkhā. Satta likkhā ekā ūkā. Satta ūkā eko dhaññamāso. Sattadhaññamāsappamāṇaṃ ekaṃ aṅgulaṃ. Tenaṅgulena dvādasaṅgulāni vidatthi. Dve vidatthiyo ratanaṃ. Satta ratanāni yaṭṭhi. Tāya yaṭṭhiyā vīsati yaṭṭhiyo usabhaṃ. Asīti usabhāni gāvutaṃ. Cattāri gāvutāni yojanaṃ. Tena yojanena aṭṭhasaṭṭhiyojanasatasahassubbedho sinerupabbatarājā. Yo bhikkhu aṇumattaṃ vajjaṃ aṭṭhasaṭṭhiyojanasatasahassubbedhasinerupabbatasadisaṃ katvā daṭṭhuṃ sakkoti – ayaṃ bhikkhu aṇumattāni vajjāni bhayato passati nāma. Yopi bhikkhu sabbalahukaṃ dukkaṭadubbhāsitamattaṃ paṭhamapārājikasadisaṃ katvā daṭṭhuṃ sakkoti – ayaṃ aṇumattāni vajjāni vajjato bhayato passati nāmāti veditabbo.

516.Samādāya sikkhati sikkhāpadesūtipadaniddese bhikkhusikkhāti bhikkhūhi sikkhitabbasikkhā. Sā bhikkhunīhi sādhāraṇāpi asādhāraṇāpi bhikkhusikkhā eva nāma. Bhikkhunīsikkhāti bhikkhunīhi sikkhitabbasikkhā. Sāpi bhikkhūhi sādhāraṇāpi asādhāraṇāpi bhikkhunīsikkhā eva nāma. Sāmaṇerasikkhamānasāmaṇerīnaṃ sikkhāpi ettheva paviṭṭhā. Upāsakasikkhāti upāsakehi sikkhitabbasikkhā. Sā pañcasīladasasīlavasena vaṭṭati. Upāsikāsikkhāti upāsikāhi sikkhitabbasikkhā. Sāpi pañcasīladasasīlavasena vaṭṭati. Tattha bhikkhubhikkhunīnaṃ sikkhā yāva arahattamaggā vaṭṭati. Upāsakaupāsikānaṃ sikkhā yāva anāgāmimaggā. Tatrāyaṃ bhikkhu attanā sikkhitabbasikkhāpadesu eva sikkhati. Sesasikkhā pana atthuddhāravasena sikkhāpadassa atthadassa dassanatthaṃ vuttā. Iti imāsu sikkhāsūti evaṃpakārāsu etāsu sikkhāsu. Sabbena sabbanti sabbena sikkhāsamādānena sabbaṃ sikkhaṃ. Sabbathā sabbanti sabbena sikkhitabbākārena sabbaṃ sikkhaṃ. Asesaṃ nissesanti sesābhāvato asesaṃ; satisammosena bhinnassāpi sikkhāpadassa puna pākatikakaraṇato nissesaṃ. Samādāya vattatīti samādiyitvā gahetvā vattati. Tena vuccatīti yena kāraṇena etaṃ sabbaṃ sikkhāpadaṃ sabbena sikkhitabbākārena samādiyitvā sikkhati pūreti, tena vuccati ‘‘samādāya sikkhati sikkhāpadesū’’ti.

517-8.Indriyesu guttadvāro bhojane mattaññūtipadadvayassa niddese kaṇhapakkhassa paṭhamavacane payojanaṃ ācāraniddese vuttanayeneva veditabbaṃ. Tattha katamā indriyesu aguttadvāratātiādīsu pana yaṃ vattabbaṃ, taṃ sabbaṃ nikkhepakaṇḍavaṇṇanāyaṃ vuttameva.



在这里,这样的比丘被称为看到微小的过失如同过失和恐惧。为了说明这一点,提出了以下的方法:极微尘、微尘、浮尘、车轮尘、虱卵、虱子、稻谷、指、张手、肘、杖、牛行、驿站、由旬。其中,"极微尘"是指空间的最小部分,肉眼无法看到,只有天眼才能看到。"微尘"是指通过墙壁或树叶的缝隙进入的阳光中可以看到的旋转的尘埃。"浮尘"是指在牛路、人路、车路上被切断并在两侧升起的尘埃。"车轮尘"是指附着在各处的尘埃。从虱卵开始是众所周知的。在这些中,三十六个极微尘等于一个微尘。三十六个微尘等于一个浮尘。三十六个浮尘等于一个车轮尘。三十六个车轮尘等于一个虱卵。七个虱卵等于一个虱子。七个虱子等于一粒稻谷。七粒稻谷的大小等于一指。以这个指为单位,十二指等于一张手。两张手等于一肘。七肘等于一杖。以这个杖为单位,二十杖等于一牛行。八十牛行等于一驿站。四驿站等于一由旬。以这个由旬为单位,须弥山王高六十八万由旬。如果一个比丘能够将微小的过失看作如同六十八万由旬高的须弥山一样 - 这个比丘被称为看到微小的过失如同恐惧。如果一个比丘能够将最轻微的恶作和恶语看作如同第一波罗夷一样 - 这个比丘应被理解为看到微小的过失如同过失和恐惧。
516。在"受持学习学处"这个词的解释中,"比丘学"是指比丘应当学习的学处。无论是与比丘尼共同的还是不共同的,都被称为比丘学。"比丘尼学"是指比丘尼应当学习的学处。无论是与比丘共同的还是不共同的,都被称为比丘尼学。沙弥、式叉摩那、沙弥尼的学处也包括在这里。"优婆塞学"是指优婆塞应当学习的学处。它是以五戒和十戒为基础的。"优婆夷学"是指优婆夷应当学习的学处。它也是以五戒和十戒为基础的。在这里,比丘和比丘尼的学处一直到阿罗汉道都是有效的。优婆塞和优婆夷的学处一直到不还道都是有效的。在这里,这个比丘只在自己应当学习的学处中学习。其他的学处是为了说明学处的意义而提出的。因此,在这些学处中,完全地、全面地、无遗漏地、无余地受持而行。因此被称为"受持学习学处"。
517-8。在"守护根门,饮食知量"这两个词的解释中,黑分的第一句话的目的应当按照行为的解释来理解。在"什么是不守护根门"等中,所有应当说的内容都已经在分类的解释中说过了。

519.Jāgariyānuyoganiddese pubbarattāpararattanti ettha aḍḍharattasaṅkhātāya rattiyā pubbe pubbarattaṃ; iminā paṭhamayāmañceva pacchābhattañca gaṇhāti . Rattiyā pacchā apararattaṃ; iminā pacchimayāmañceva purebhattañca gaṇhāti. Majjhimayāmo panassa bhikkhuno niddākilamathavinodanokāsoti na gahito. Jāgariyānuyoganti jāgariyassa asupanabhāvassa anuyogaṃ. Anuyutto hotīti taṃ anuyogasaṅkhātaṃ āsevanaṃ bhāvanaṃ anuyutto hoti sampayutto. Niddese panassa idha bhikkhu divasanti pubbaṇho, majjhanho, sāyanhoti tayopi divasakoṭṭhāsā gahitā. Caṅkamena nisajjāyāti sakalampi divasaṃ iminā iriyāpathadvayeneva viharanto. Cittassa āvaraṇato āvaraṇīyehi dhammehi pañcahipi nīvaraṇehi sabbākusaladhammehi vā cittaṃ parisodheti. Tehi dhammehi visodheti parimoceti. Ṭhānaṃ panettha kiñcāpi na gahitaṃ, caṅkamanisajjāsannissitaṃ pana katvā gahetabbameva. Paṭhamayāmanti sakalasmimpi paṭhamayāme. Majjhimayāmanti rattindivassa chaṭṭhakoṭṭhāsasaṅkhāte majjhimayāme.

Sīhaseyyanti ettha kāmabhogīseyyā, petaseyyā, sīhaseyyā, tathāgataseyyāti catasso seyyā. Tattha ‘‘yebhuyyena, bhikkhave, kāmabhogī vāmena passena sentī’’ti ayaṃ kāmabhogīseyyā. Tesu hi yebhuyyena dakkhiṇapassena sayāno nāma natthi. ‘‘Yebhuyyena, bhikkhave , petā uttānā sentī’’ti ayaṃ petaseyyā; appamaṃsalohitattā hi aṭṭhisaṅghāṭajaṭitā ekena passena sayituṃ na sakkonti, uttānāva senti. Sīho, bhikkhave, migarājā dakkhiṇena passena seyyaṃ kappeti…pe… attamano hotī’’ti (a. ni. 4.246) ayaṃ sīhaseyyā; tejussadattā hi sīho migarājā dve purimapāde ekasmiṃ ṭhāne dve pacchimapāde ekasmiṃ ṭhāne ṭhapetvā naṅguṭṭhaṃ antarasatthimhi pakkhipitvā purimapādapacchimapādanaṅguṭṭhānaṃ ṭhitokāsaṃ sallakkhetvā dvinnaṃ purimapādānaṃ matthake sīsaṃ ṭhapetvā sayati; divasampi sayitvā pabujjhamāno na uttasanto pabujjhati, sīsaṃ pana ukkhipitvā purimapādādīnaṃ ṭhitokāsaṃ sallakkheti; sace kiñci ṭhānaṃ vijahitvā ṭhitaṃ hoti ‘nayidaṃ tuyhaṃ jātiyā na sūrabhāvassa anurūpa’nti anattamano hutvā tattheva sayati, na gocarāya pakkamati; avijahitvā ṭhite pana ‘tuyhaṃ jātiyā ca sūrabhāvassa ca anurūpamida’nti haṭṭhatuṭṭho uṭṭhāya sīhavijambhitaṃ vijambhitvā kesarabhāraṃ vidhunitvā tikkhattuṃ sīhanādaṃ naditvā gocarāya pakkamati. Catutthajjhānaseyyā pana tathāgataseyyāti vuccati. Tāsu idha sīhaseyyā āgatā. Ayañhi tejussadairiyāpathattā uttamaseyyā nāma.

Pāde pādanti dakkhiṇapāde vāmapādaṃ. Accādhāyāti atiādhāya īsakaṃ atikkamma ṭhapetvā gopphakena hi gopphake jāṇunā vā jāṇumhi saṅghaṭṭiyamāne abhiṇhaṃ vedanā uppajjati, cittaṃ ekaggaṃ na hoti, seyyā aphāsukā hoti; yathā pana na saṅghaṭṭeti, evaṃ atikkamma ṭhapite vedanā nuppajjati, cittaṃ ekaggaṃ hoti, seyyā phāsukā hoti. Tena vuttaṃ ‘‘pāde pādaṃ accādhāyā’’ti. Sato sampajānoti satiyā ceva sampajānapaññāya ca samannāgato hutvā. Iminā supariggāhakaṃ satisampajaññaṃ kathitaṃ. Uṭṭhānasaññaṃ manasikaritvāti asukavelāya nāma uṭṭhahissāmī’ti evaṃ uṭṭhānavelāparicchedakaṃ uṭṭhānasaññaṃ citte upetvā. Evaṃ katvā nipanno hi yathāparicchinnakāleyeva uṭṭhātuṃ yutto.

520-

519。在“警觉的修行”一节中，提到“早晚”的意思是指半夜的夜晚，早晨和晚上的时间；通过这个，提到第一段和最后一段的时间。晚上的最后一段是指晚上的最后部分；通过这个，提到最后的早晨和之前的早晨。中间的时间则是指比丘在睡眠和懈怠的放松时期是没有被提及的。警觉的修行是指警觉的状态，保持警觉的修行。被称为“随顺”的是指这种随顺的修行、修习的状态。关于这里的比丘，白天分为早晨、中午和傍晚，这三段时间都被视为白天的部分。通过行走和坐着的方式，整天都在这种两种行为中生活。由于心的遮蔽，因而通过五种障碍、所有不善法来清净心。通过这些法来净化和解脱心。在这里，虽然没有明确的地点，但应当将行走和坐着结合起来。第一段是指整天的第一段。中间的时间是指夜晚和白天的第六段。
狮子卧是指欲乐卧、鬼神卧、狮子卧、如来卧这四种卧姿。这里的“通常，比丘，欲乐者通常是侧卧的”是指欲乐卧。因为在这些情况下，通常没有人是面朝右侧卧的。“通常，比丘，鬼神是直卧的”是指鬼神卧；因为他们的身体不太红，无法靠着一侧卧，通常是直卧的。狮子，比丘，动物之王，通常是面朝右侧的卧姿……（省略）这是狮子卧；因为狮子之王的特性，前脚和后脚分别在一个地方，后脚和前脚分别在一个地方，爪子收回到身体内部，头部放在前脚和后脚之间的地方，白天也在睡觉，醒来时不抬起头，抬起头时观察前脚和后脚之间的空间；如果有任何地方被忽视而站着，就会感到“这与你的种族和特性不相符”，于是就会在那里继续睡觉，不离开活动范围；如果在未离开的情况下，感到“这与你的种族和特性相符”，就会突然起身，摇动狮子的身躯，摇动鬃毛，发出三声狮吼，离开活动范围。第四禅的卧姿被称为如来卧。在这些中，狮子卧被提及。因为这是一种极其优雅的卧姿。
脚与脚是指右脚与左脚。压住是指压住并超过一个地方，放置在脚后跟上，因而在脚踝上或脚踝和脚之间摩擦时，常常会产生痛苦，心不会集中，卧姿会很不舒服；如果不摩擦，超过的地方不会产生痛苦，心会集中，卧姿则会很舒服。因此说“脚与脚压住”。注意清醒是指以觉知和智慧相结合。通过这个，提到了清醒的智慧。对于“起身的念头”，意味着在某个时刻我将起身，这样的起身念头在心中出现。如此一来，便能够在适当的时间起身。
520-

521.Sātaccaṃ nepakkanti satataṃ pavattayitabbato sātaccasaṅkhātaṃ vīriyañceva paripākagatattā nepakkasaṅkhātaṃ paññañca yutto anuyutto pavattayamānoyeva jāgariyānuyogaṃ anuyutto viharatīti attho. Ettha ca vīriyaṃ lokiyalokuttaramissakaṃ kathitaṃ, paññāpi vīriyagatikā eva; vīriye lokiyamhi lokiyā, lokuttare lokuttarāti attho.

522.Bodhipakkhiyānaṃdhammānanti catusaccabodhisaṅkhātassa maggañāṇassa pakkhe bhavānaṃ dhammānaṃ. Ettāvatā sabbepi sattatiṃsa bodhipakkhiyadhamme samūhato gahetvā lokiyāyapi bhāvanāya ekārammaṇe ekato pavattanasamatthe bojjhaṅgeyeva dassento satta bojjhaṅgātiādimāha. Te lokiyalokuttaramissakāva kathitāti veditabbā. Sesamettha heṭṭhā vuttanayattā uttānatthameva.



521。正念不偏离，因其持续的作用而称为正念。因其成熟而称为精进，因其不偏离而称为智慧，结合在一起的正念是警觉的修行，持续地生活于此的意思。在这里，精进被描述为世俗与出世间的结合，智慧也是精进的推动；在世俗中精进是世俗的，在出世间中精进是出世间的。
522。所说的“觉醒的伴随法”是指四圣谛的觉醒之道的智慧。至此，所有三十七种觉醒的伴随法被归纳在一起，旨在通过世俗的修习，将它们与一个对象结合在一起，体现出觉醒的支柱，因此提到七种觉醒的支柱等。它们被理解为世俗与出世间的结合。其余的内容由于在下面已有所述，故不再赘述。


523. Abhikkantetiādiniddese abhikkante paṭikkanteti ettha tāva abhikkantaṃ vuccati purato gamanaṃ. Paṭikkantanti nivattanaṃ. Tadubhayampi catūsu iriyāpathesu labbhati. Gamane tāva purato kāyaṃ abhiharanto abhikkamati nāma, paṭinivattanto paṭikkamati nāma. Ṭhānepi ṭhitakova kāyaṃ purato onāmento abhikkamati nāma, pacchato apanāmento paṭikkamati nāma. Nisajjāyapi nisinnakova āsannassa purimaaṅgābhimukho saṃsaranto abhikkamati nāma, pacchimaaṅgappadesaṃ paccāsaṃsaranto paṭikkamati nāma. Nipajjāyapi eseva nayo.

Sampajānakārī hotīti sampajaññena sabbakiccakārī, sampajaññasseva vā kārī. So hi abhikkantādīsu sampajaññaṃ karoteva, na katthaci sampajaññavirahito hoti. Taṃ pana sampajaññaṃ yasmā satisampayuttameva hoti, tenassa niddese ‘‘sato sampajāno abhikkamati, sato sampajāno paṭikkamatī’’ti vuttaṃ.

Ayañhi abhikkamanto vā paṭikkamanto vā na muṭṭhassatī asampajāno hoti; satiyā pana samannāgato paññāya ca sampajānoyeva abhikkamati ceva paṭikkamati ca; sabbesu abhikkamādīsu catubbidhaṃ sampajaññaṃ otāreti. Catubbidhañhi sampajaññaṃ – sātthakasampajaññaṃ, sappāyasampajaññaṃ, gocarasampajaññaṃ, asammohasampajaññanti. Tattha abhikkamanacitte uppanne cittavaseneva agantvā ‘kinnu me ettha gatena attho atthi, natthī’ti atthānatthaṃ pariggahetvā atthapariggaṇhanaṃ ‘sātthakasampajaññaṃ’. Tattha ca ‘attho’ti cetiyadassanabodhidassanasaṅghadassanatheradassanaasubhadassanādivasena dhammato vaḍḍhi. Cetiyaṃ vā bodhiṃ vā disvāpi hi buddhārammaṇaṃ pītiṃ, saṅghadassanena saṅghārammaṇaṃ pītiṃ uppādetvā tadeva khayavayato sammasanto arahattaṃ pāpuṇāti. There disvā tesaṃ ovāde patiṭṭhāya, asubhaṃ disvā tattha paṭhamajjhānaṃ uppādetvā tadeva khayavayato sammasanto arahattaṃ pāpuṇāti. Tasmā etesaṃ dassanaṃ sātthaṃ. Keci pana ‘‘āmisatopi vaḍḍhi atthoyeva; taṃ nissāya brahmacariyānuggahāya paṭipannattā’’ti vadanti.

Tasmiṃ pana gamane sappāyāsappāyaṃ pariggahetvā sappāyapariggaṇhanaṃ ‘sappāyasampajaññaṃ’, seyyathidaṃ – cetiyadassanaṃ tāva sātthaṃ. Sace pana cetiyassa mahatiyā pūjāya dasadvādasayojanantare parisā sannipatanti , attano vibhavānurūpaṃ itthiyopi purisāpi alaṅkatapaṭiyattā cittakammarūpakāni viya sañcaranti, tatra cassa iṭṭhe ārammaṇe lobho, aniṭṭhe paṭigho, asamapekkhane moho uppajjati, kāyasaṃsaggāpattiṃ vā āpajjati, jīvitabrahmacariyānaṃ vā antarāyo hoti. Evaṃ taṃ ṭhānaṃ asappāyaṃ hoti. Vuttappakāraantarāyābhāve sappāyaṃ. Bodhidassanepi eseva nayo. Saṅghadassanampi sātthaṃ. Sace pana antogāme mahāmaṇḍapaṃ kāretvā sabbarattiṃ dhammassavanaṃ karontesu manussesu vuttappakāreneva janasannipāto ceva antarāyo ca hoti. Evaṃ taṃ ṭhānaṃ asappāyaṃ hoti; antarāyābhāve sappāyaṃ hoti. Mahāparisaparivārānaṃ therānaṃ dassanepi eseva nayo.


523。在"前进"等词的解释中,"前进后退"这里首先说明,"前进"是指向前走,"后退"是指返回。这两者都适用于四种姿势。首先在行走时,向前移动身体称为前进,返回称为后退。在站立时,站着向前倾身称为前进,向后倾身称为后退。在坐着时,坐着向前倾身称为前进,向后倾身称为后退。在躺卧时也是同样的道理。
"正知而行"是指以正知做一切事,或只做正知的事。因为他在前进等动作中都保持正知,没有任何时候失去正知。由于这种正知总是与念相应,所以在其解释中说"念住正知而前进,念住正知而后退"。
这里无论是前进还是后退,都不是失念和无知的;而是具有正念和正知地前进和后退;在所有前进等动作中都运用四种正知。四种正知是:有益正知、适宜正知、行处正知、不痴正知。其中,当生起前进的心时,不仅仅是随心而行,而是思考"我去那里是否有益,是否无益",这种考虑利益的正知叫做"有益正知"。这里的"利益"是指从法的角度增长,如见塔、见菩提树、见僧团、见长老、见不净等。因为即使见到塔或菩提树,也能生起以佛为所缘的喜悦;见到僧团,能生起以僧为所缘的喜悦,观察其生灭而证得阿罗汉果。见到长老后,依其教诫而建立;见到不净相后,生起初禅,观察其生灭而证得阿罗汉果。因此,见到这些是有益的。有些人说:"物质上的增长也是利益;因为依此而支持梵行。"
在那行进中,考虑适宜与不适宜,选择适宜的,这叫做"适宜正知"。例如,见塔虽然是有益的,但如果在塔的大型供养中,十二由旬内的人群聚集,男女都盛装打扮如画中人物一般行走,在那里对可意所缘生起贪欲,对不可意所缘生起嗔恨,对中性所缘生起愚痴,或者犯了身体接触的罪,或者对生命和梵行造成危险。这样那个地方就是不适宜的。如果没有上述的危险,就是适宜的。对于见菩提树也是同样的道理。见僧团也是有益的。但如果在村中搭建大帐篷,整夜听法,人群如前所述聚集,造成危险,这样那个地方就是不适宜的;如果没有危险,就是适宜的。对于见有大众围绕的长老也是同样的道理。


Asubhadassanampi sātthaṃ. Tadatthadīpanatthañca idaṃ vatthu – eko kira daharabhikkhu sāmaṇeraṃ gahetvā dantakaṭṭhatthāya gato. Sāmaṇero maggā okkamitvā purato gacchanto asubhaṃ disvā paṭhamajjhānaṃ nibbattetvā tadeva pādakaṃ katvā saṅkhāre sammasanto tīṇi phalāni sacchikatvā uparimaggatthāya kammaṭṭhānaṃ pariggahetvā aṭṭhāsi. Daharo taṃ apassanto ‘‘sāmaṇerā’’ti pakkosi. So ‘mayā pabbajitadivasato paṭṭhāya bhikkhunā saddhiṃ dve kathā nāma na kathitapubbā, aññasmiṃ divase uparivisesaṃ nibbattessāmī’ti cintetvā ‘‘kiṃ, bhante’’ti paṭivacanaṃ adāsi. ‘‘Ehī’’ti ca vutto ekavacaneneva āgantvā ‘‘bhante, iminā tāva maggena gantvā mayā ṭhitokāse muhuttaṃ puratthābhimukho ṭhatvā olokethā’’ti āha. So tathā katvā tena pattavisesameva pāpuṇi. Evaṃ ekaṃ asubhaṃ dvinnaṃ janānaṃ atthāya jātaṃ. Evaṃ sātthampi panetaṃ purisassa mātugāmāsubhaṃ asappāyaṃ, mātugāmassa ca purisāsubhaṃ, sabhāgameva sappāyanti. Evaṃ sappāyapariggaṇhanaṃ sappāyasampajaññaṃ nāma.

Evaṃ pariggahitasātthasappāyassa pana aṭṭhatiṃsāya kammaṭṭhānesu attano cittaruciyaṃ kammaṭṭhānasaṅkhātaṃ gocaraṃ uggahetvā bhikkhācāragocare taṃ gahetvāva gamanaṃ ‘gocarasampajaññaṃ’ nāma. Tassāvibhāvanatthaṃ idaṃ catukkaṃ veditabbaṃ –

Idhekacco bhikkhu harati na paccāharati, ekacco na harati paccāharati, ekacco pana neva harati na paccāharati, ekacco harati ca paccāharati ca. Tattha yo bhikkhu divasaṃ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṃ parisodhetvā, tathā rattiyā paṭhamayāme majjhimayāme seyyaṃ kappetvā pacchimayāmepi nisajjācaṅkamehi vītināmetvā pageva cetiyaṅgaṇabodhiyaṅgaṇavattaṃ katvā bodhirukkhe udakaṃ āsiñcitvā pānīyaṃ paribhojanīyaṃ paccupaṭṭhāpetvā ācariyupajjhāyavattādīni sabbāni khandhakavattāni samādāya vattati, so sarīraparikammaṃ katvā senāsanaṃ pavisitvā dve tayo pallaṅke usumaṃ gāhāpento kammaṭṭhānaṃ anuyuñjitvā, bhikkhācāravelāya uṭṭhahitvā kammaṭṭhānasīseneva pattacīvaramādāya senāsanato nikkhamitvā kammaṭṭhānaṃ manasikarontova cetiyaṅgaṇaṃ gantvā, sace buddhānussatikammaṭṭhānaṃ hoti taṃ avissajjetvāva cetiyaṅgaṇaṃ pavisati, aññaṃ ce kammaṭṭhānaṃ hoti sopānamūle ṭhatvā hatthena gahitabhaṇḍaṃ viya taṃ ṭhapetvā buddhārammaṇaṃ pītiṃ gahetvā cetiyaṅgaṇaṃ āruyha mahantaṃ cetiyaṃ ce, tikkhattuṃ padakkhiṇaṃ katvā catūsu ṭhānesu vanditabbaṃ, khuddakaṃ ce, tatheva padakkhiṇaṃ katvā aṭṭhasu ṭhānesu vanditabbaṃ. Cetiyaṃ vanditvā bodhiyaṅgaṇaṃ pattenāpi buddhassa bhagavato sammukhā viya nipaccākāraṃ dassetvā bodhi vanditabbā.


524。见到不净也是有益的。为此，说明这个内容——有一个年轻比丘带着小沙弥去取牙木。小沙弥在路上走着，看到不净的东西，生起初禅，便以此为基础，观察诸法，证得三果，并且为了上升的道而修习，站在那里。年轻比丘看不到他，便叫道：“小沙弥。”他想：“自从我出家以来，与比丘之间没有交谈过，若在其他日子里，我会说出更深的道理。”于是他思考：“什么，尊者？”被问到“来吧”时，单独前来，便说：“尊者，我在这里站着，稍微向前看一下。”他照做后，便达到了那个特殊的结果。这样，一个不净的缘故，成为了两个人的利益。这样，这对人来说，男子对女子的不净是不可取的，女子对男子的不净也是不可取的，整体上都是不可取的。因此，这种对可取与不可取的判断叫做“适宜正知”。
这样，关于已被归纳的有益的内容，在三十七种修习法中，依照个人的心情选择适合自己的修习法，抓住乞食的修习法，称为“行处正知”。为此，说明这个四项内容——
在这里，有的比丘是抓着而不放的，有的比丘是不抓着而放的，有的比丘是既不抓着也不放的，还有的比丘是抓着并放下的。在这里，若比丘白天以行走和坐着的方式，清净心中的遮蔽法，晚上在初夜和中夜中安置卧具，在最后的夜晚也以坐着和行走的方式度过，便在菩提树和水边洒水，准备饮水和食物，依照老师和导师的要求，按照所有的戒律来行持，那么他便完成了身体的准备，进入卧处，抓着热水，修习所选的修习法，到了乞食的时间，起身时，带着修习法的头巾，走出卧处，专注于菩提树的地方，如果是佛的念修习法，就不放开，进入菩提树的地方；如果是其他的修习法，便在台阶下站着，像手中抓着物品一样，抓住佛的所缘，生起喜悦，爬上菩提树，若是大的菩提树，三次转身在四处敬礼，若是小的菩提树，同样转身敬礼八处。敬礼菩提树后，也应当以菩提树的样子向佛陀显现，显示出如同佛陀面前的形象，敬礼于菩提树。


So evaṃ cetiyañca bodhiñca vanditvā paṭisāmitaṭṭhānaṃ gantvā, paṭisāmitaṃ bhaṇḍakaṃ hatthena gaṇhanto viya, nikkhittakammaṭṭhānaṃ gahetvā gāmasamīpe kammaṭṭhānasīseneva cīvaraṃ pārupitvā gāmaṃ piṇḍāya pavisati. Atha naṃ manussā disvā ‘ayyo no āgato’ti paccuggantvā pattaṃ gahetvā āsanasālāya vā gehe vā nisīdāpetvā yāguṃ datvā yāva bhattaṃ na niṭṭhāti tāva pāde dhovitvā telena makkhetvā purato nisīditvā pañhaṃ vā pucchanti dhammaṃ vā sotukāmā honti. Sacepi na kathāpenti ‘‘janasaṅgahatthaṃ dhammakathā nāma kātabbāyevā’’ti aṭṭhakathācariyā vadanti. Dhammakathā hi kammaṭṭhānavinimuttā nāma natthi. Tasmā kammaṭṭhānasīseneva āhāraṃ paribhuñjitvā anumodanaṃ vatvā nivattiyamānehipi manussehi anugatova gāmato nikkhamitvā tattha te nivattetvā maggaṃ paṭipajjati.

Atha naṃ puretaraṃ nikkhamitvā bahigāme katabhattakiccā sāmaṇeradaharabhikkhū disvā paccuggantvā pattacīvaramassa gaṇhanti. Porāṇakabhikkhū kira ‘amhākaṃ upajjhāyo, amhākaṃ ācariyo’ti na mukhaṃ oloketvā vattaṃ karonti, sampattaparicchedeneva karonti. Te taṃ pucchanti ‘‘bhante, ete manussā tumhākaṃ kiṃ honti? Mātipakkhato sambandhā pitipakkhato’’ti? ‘‘Kiṃ disvā pucchathā’’ti? ‘‘Tumhesu etesaṃ pemaṃ bahumāna’’nti. ‘‘Āvuso, yaṃ mātāpitūhipi dukkaraṃ taṃ ete manussā amhākaṃ karonti. Pattacīvarampi no etesaṃ santakameva, etesaṃ ānubhāvena neva bhaye bhayaṃ, na chātake chātakaṃ jānāma. Edisā nāma amhākaṃ upakārino natthī’’ti tesaṃ guṇe kathento gacchati. Ayaṃ vuccati ‘harati na paccāharatī’ti.

Yassa pana pageva vuttappakāraṃ vattapaṭipattiṃ karontassa kammajatejo pajjalati, anupādinnakaṃ muñcitvā upādinnakaṃ gaṇhāti, sarīrato sedā muccanti, kammaṭṭhānaṃ vīthiṃ nārohati, so pageva pattacīvaramādāya vegasāva cetiyaṃ vanditvā gorūpānaṃ nikkhamanavelāyameva gāmaṃ yāgubhikkhāya pavisitvā yāguṃ labhitvā āsanasālaṃ gantvā pivati. Athassa dvattikkhattuṃ ajjhoharaṇamatteneva kammajatejodhātu upādinnakaṃ muñcitvā anupādinnakaṃ gaṇhāti, ghaṭasatena nhāto viya tejodhātupariḷāhanibbānaṃ patvā kammaṭṭhānasīsena yāguṃ paribhuñjitvā pattañca mukhañca dhovitvā antarābhatte kammaṭṭhānaṃ manasikatvā avasesaṭṭhāne piṇḍāya caritvā kammaṭṭhānasīsena āhāraṃ paribhuñjitvā tato paṭṭhāya poṅkhānupoṅkhaṃ upaṭṭhahamānaṃ kammaṭṭhānaṃ gahetvāva āgacchati. Ayaṃ vuccati ‘na harati paccāharatī’ti. Edisā ca bhikkhū yāguṃ pivitvā vipassanaṃ ārabhitvā buddhasāsane arahattaṃ pattā nāma gaṇanapathaṃ vītivattā. Sīhaḷadīpeyeva tesu tesu gāmesu āsanasālāya na taṃ āsanaṃ atthi, yattha yāguṃ pivitvā arahattaṃ pattā bhikkhū natthīti.

Yo pamādavihārī hoti nikkhittadhuro sabbavattāni bhinditvā pañcavidhacetokhīlavinibandhabaddhacitto viharanto ‘kammaṭṭhānaṃ nāma atthī’tipi saññaṃ akatvā gāmaṃ piṇḍāya pavisitvā ananulomikena gihīsaṃsaggena saṃsaṭṭho caritvā ca bhuñjitvā ca tuccho nikkhamati – ayaṃ vuccati ‘neva harati na paccāharatī’ti.


525。于是，敬礼于菩提树和佛塔后，前往专注的地方，像抓着装具一样抓住专注的修习法，带着已放下的修习法，穿上袈裟，走入村庄乞食。然后，村民们看到他，便说：“尊者来了。”迎接他，拿着碗，邀请他在座位厅或家中坐下，给他粥，直到饭未结束之前，洗脚涂油，坐在前面，问他问题，或想听法。如果他们不说话，阿毗达摩的老师们说：“为了聚众，应该讲法。”因为法是从修习法中解脱的。因此，便在专注的修习法中享用食物，赞叹之后，便在众人中离开，走出村庄。
然后，他在出发之前，看到已经吃过饭的小沙弥和年轻比丘，迎接他们，拿着碗和袈裟。古老的比丘们确实不看着他们的面孔，而是只做事，按照适当的方式行事。他们问他：“尊者，这些人对你们来说是什么？是母方的亲属，还是父方的亲属？”“你们看到什么问？”“你们对他们的爱和尊重。”他回答：“朋友，母亲和父亲所做的艰难之事，这些人都为我们做。连碗和袈裟也不是这些人的所有，因这些人的力量，没有恐惧，没有对小鸟的恐惧。这样的帮助在我们这里是没有的。”他一边谈论这些人的优点，一边走去。这被称为“抓着而不放”。
然而，对于那些确实按照所说的方式行事的人，修行的火焰便燃烧，放下所执著的，抓住所依赖的，身体的汗水流出，修习法的路径不再上升，他便在拿着碗和袈裟的情况下，迅速地去敬礼于菩提树，进入村庄乞食，得到了粥，走向座位厅，饮水。然后，他只需两次饮用，便放下了修习法的火焰，抓住所依赖的，像被一百个水器洗过一样，获得了修习法的享用，洗净碗和脸，在饭后专注于修习法，继续在剩余的地方乞食，依然以修习法的方式享用食物，从那时起，像水流一样慢慢回到家中。这被称为“既不抓着也不放”。
这样的比丘，饮粥后开始修习观察，获得了佛法的阿罗汉果，走上了数不清的道路。在锡兰岛的各个村庄中，没有座位厅，喝粥后获得阿罗汉果的比丘是不存在的。
若是一个懈怠的人，放下责任，打破所有的行为，五种心境的束缚缠绕着他，心中无所作为，进入村庄乞食，像是与家人不相称的接触，饮食后便无所事事地离开——这被称为“既不抓着也不放”。


Yo panāyaṃ ‘‘harati ca paccāharati cā’’ti vutto, so gatapaccāgatikavattavasena veditabbo – atthakāmā hi kulaputtā sāsane pabbajitvā dasampi vīsampi tiṃsampi cattārīsampi paññāsampi satampi ekato vasantā katikavattaṃ katvā viharanti – ‘‘āvuso, tumhe na iṇaṭṭā, na bhayaṭṭā, na ājīvikāpakatā pabbajitā; dukkhā muñcitukāmā panettha pabbajitā. Tasmā gamane uppannakilesaṃ gamaneyeva niggaṇhatha. Ṭhāne, nisajjāya, sayane uppannakilesaṃ sayaneyeva niggaṇhathā’’ti.

Te evaṃ katikavattaṃ katvā bhikkhācāraṃ gacchantā, aḍḍhausabhausabhaaḍḍhagāvutagāvutantaresu pāsāṇā honti, tāya saññāya kammaṭṭhānaṃ manasikarontāva gacchanti. Sace kassaci gamane kileso uppajjati, tattheva naṃ niggaṇhāti. Tathā asakkonto tiṭṭhati. Athassa pacchato āgacchantopi tiṭṭhati. So ‘ayaṃ bhikkhu tuyhaṃ uppannaṃ vitakkaṃ jānāti, ananucchavikaṃ te eta’nti attānaṃ paṭicodetvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā ariyabhūmiṃ okkamati. Tathā asakkonto nisīdati. Athassa pacchato āgacchantopi nisīdatīti so eva nayo. Ariyabhūmiṃ okkamituṃ asakkontopi taṃ kilesaṃ vikkhambhetvā kammaṭṭhānaṃ manasikarontova gacchati, na kammaṭṭhānavippayuttena cittena pādaṃ uddharati, uddharati ce paṭinivattitvā purimapadesaññeva eti, ālindakavāsī mahāphussadevatthero viya. So kira ekūnavīsati vassāni gatapaccāgatavattaṃ pūrento eva vihāsi. Manussāpi antarāmagge kasantā ca vapantā ca maddantā ca kammāni ca karontā theraṃ tathāgacchantaṃ disvā ‘‘ayaṃ thero punappunaṃ nivattitvā gacchati, kiṃ nu kho maggamūḷho udāhu kiñci pamuṭṭho’’ti samullapanti. So taṃ anādiyitvā kammaṭṭhānayuttacitteneva samaṇadhammaṃ karonto vīsativassabbhantare arahattaṃ pāpuṇi. Arahattapattadivase cassa caṅkamanakoṭiyaṃ adhivatthā devatā aṅgulīhi dīpaṃ ujjāletvā aṭṭhāsi. Cattāropi mahārājāno sakko ca devānamindo brahmā ca sahampati upaṭṭhānaṃ āgamiṃsu. Tañca obhāsaṃ disvā vanavāsī mahātissatthero taṃ dutiyadivase pucchi – ‘‘rattibhāge āyasmato santike obhāso ahosi. Kiṃ so obhāso’’ti? Thero vikkhepaṃ karonto ‘‘obhāso nāma dīpobhāsopi hoti, maṇiobhāsopī’’ti evamādimāha. Tato ‘‘paṭicchādetha tumhe’’ti nibaddho ‘‘āmā’’ti paṭijānitvā ārocesi.

Kāḷavallimaṇḍapavāsī mahānāgatthero viya ca. Sopi kira gatapaccāgatavattaṃ pūrento ‘paṭhamaṃ tāva bhagavato mahāpadhānaṃ pūjessāmī’ti satta vassāni ṭhānacaṅkamameva adhiṭṭhāsi; puna soḷasa vassāni gatapaccāgatavattaṃ pūretvā arahattaṃ pāpuṇi. So kammaṭṭhānayutteneva cittena pādaṃ uddharanto vippayuttena cittena uddhate pāde paṭinivattento gāmasīmaṃ gantvā ‘gāvī nu kho, pabbajito nu kho’ti āsaṅkanīyappadese ṭhatvā cīvaraṃ pārupitvā kacchakantarato udakena pattaṃ dhovitvā udakagaṇḍūsaṃ karoti. Kiṃ kāraṇā? ‘Mā me bhikkhaṃ dātuṃ vā vandituṃ vā āgate manusse ‘dīghāyukā hothā’ti vacanamattenāpi kammaṭṭhānavikkhepo ahosī’ti. ‘Ajja, bhante, katimī’ti divasaṃ vā bhikkhugaṇanaṃ vā pañhaṃ vā pucchito pana udakaṃ gilitvā āroceti; sace divasādipucchakā na honti, nikkhamanavelāyaṃ gāmadvāre niṭṭhubhitvāva yāti.


526。那个被称为"既抓着又放下"的人,应该从往返的行为中理解 - 那些想要利益的善男子,出家进入教法后,十人、二十人、三十人、四十人、五十人、一百人住在一起,制定规则而生活:"朋友们,你们不是因为债务、恐惧或生计而出家的;而是为了解脱痛苦而出家的。因此,在行走时生起的烦恼,就在行走中压制;在站立、坐着、躺卧时生起的烦恼,就在躺卧中压制。"
他们这样制定规则后,去乞食时,在半牛行、一牛行、半驿站、一驿站的距离上有石头,以此为记号,专注于修习法而行走。如果有人在行走时生起烦恼,就在那里压制。如果做不到,就站住。那么后面来的人也站住。他想:"这位比丘知道你生起的妄想,这对你来说是不适当的",于是责备自己,增长观察,进入圣地。如果做不到,就坐下。那么后面来的人也坐下,方法相同。如果不能进入圣地,也要压制那个烦恼,专注于修习法而行走,不带着离开修习法的心抬脚,如果抬脚了就返回原来的地方,就像住在阿林达卡的大富沙长老一样。据说他在十九年中一直履行往返的行为。人们在路上耕种、播种、收割、做工作时,看到长老这样来回走,就议论说:"这位长老一再返回,是不是迷路了,还是忘记了什么?"他不理会这些,只是带着专注于修习法的心做沙门的工作,在二十年内证得阿罗汉果。在证得阿罗汉果的那天,住在经行道尽头的神明用手指点燃灯火而站立。四大天王、帝释天王和娑婆世界主梵天都来侍奉。看到那光明,住在森林的大帝须长老第二天问他:"夜里尊者这里有光明。那是什么光明?"长老避开说:"所谓光明,可能是灯光,也可能是宝石的光"等等。然后被追问"你们隐藏了",他承认说"是的",并告诉了实情。
就像住在卡拉瓦利曼达帕的大龙长老一样。据说他也履行往返的行为,首先想:"我要供养世尊的大精进",于是七年只站立和经行;然后十六年履行往返的行为,证得阿罗汉果。他带着专注于修习法的心抬脚,如果心离开了就返回,到了村庄边界,在可能被误认为是"牛还是出家人"的地方站住,穿好袈裟,用水洗净钵,含一口水。为什么?因为"不要让来布施或礼拜的人们说'愿你长寿'这样的话而打断修习法"。如果被问"尊者,今天是几号?"或者比丘的数量或其他问题,他就吞下水回答;如果没有人问日期等,就在离开时在村门口吐掉水就走。


Kalambatitthavihāre vassūpagatā paññāsa bhikkhū viya ca. Te kira āsāḷhipuṇṇimāyaṃ katikavattaṃ akaṃsu – ‘‘arahattaṃ appatvā aññamaññaṃ nālapissāmā’’ti. Gāmañca piṇḍāya pavisantā udakagaṇḍūsaṃ katvā pavisiṃsu, divasādīsu pucchitesu vuttanayena paṭipajjiṃsu. Tattha manussā niṭṭhubhanaṭṭhānaṃ disvā jāniṃsu – ‘ajja eko āgato, ajja dve’ti; evañca cintesuṃ – ‘kinnu kho ete amheheva saddhiṃ na sallapanti udāhu aññamaññampi? Yadi aññamaññampi na sallapanti, addhā vivādajātā bhavissanti; etha ne aññamaññaṃ khamāpessāmā’ti sabbe vihāraṃ gantvā paññāsāya bhikkhūsu dvepi bhikkhū ekokāse nāddasaṃsu. Tato yo tesu cakkhumā puriso so āha – ‘‘na, bho, kalahakārakānaṃ vasanokāso īdiso hoti. Susammaṭṭhaṃ cetiyaṅgaṇabodhiyaṅgaṇaṃ, sunikkhittā sammajjaniyo, sūpaṭṭhitaṃ pānīyaparibhojanīya’’nti. Te tatova nivattā. Tepi bhikkhū antotemāseyeva arahattaṃ patvā mahāpavāraṇāya visuddhipavāraṇaṃ pavāresuṃ.

Evaṃ kāḷavallimaṇḍapavāsī mahānāgatthero viya, kalambutitthavihāre vassūpagatabhikkhū viya ca kammaṭṭhānayutteneva cittena pādaṃ uddharanto gāmasamīpaṃ gantvā udakagaṇḍūsaṃ katvā vīthiyo sallakkhetvā yattha surāsoṇḍadhuttādayo kalahakārakā caṇḍahatthiassādayo vā natthi, taṃ vīthiṃ paṭipajjati. Tattha piṇḍāya caramāno na turitaturito viya javena gacchati, na hi javanapiṇḍapātikadhutaṅgaṃ nāma kiñci atthi, visamabhūmibhāgappattaṃ pana udakasakaṭaṃ viya niccalo hutvā gacchati, anugharaṃ paviṭṭho ca dātukāmaṃ vā adātukāmaṃ vā sallakkhetuṃ tadanurūpaṃ kālaṃ āgamento bhikkhaṃ gahetvā antogāme vā bahigāme vā vihārameva vā āgantvā , yathāphāsuke patirūpe okāse nisīditvā, kammaṭṭhānaṃ manasikaronto āhāre paṭikūlasaññaṃ upaṭṭhapetvā, akkhabbhañjanavaṇālepanaputtamaṃsūpamavasena paccavekkhanto aṭṭhaṅgasamannāgataṃ āhāraṃ āhāreti neva davāya, na madāya, na maṇḍanāya, na vibhūsanāya…pe… phāsuvihāro cāti. Bhuttāvī ca udakakiccaṃ katvā muhuttaṃ bhattakilamathaṃ paṭippassambhetvā yathā purebhattaṃ, evaṃ pacchābhattaṃ purimayāmaṃ pacchimayāmañca kammaṭṭhānameva manasikaroti. Ayaṃ vuccati ‘harati ca paccāharati cā’ti.


527。在卡兰巴蒂寺中，五十位比丘如同降雨般聚集。他们在阿萨利普尼玛时制定了规则——“若未得阿罗汉果，彼此不应交谈”。进入村庄乞食时，他们洗净钵，按照白天的询问如法行事。在那里，村民们看到有一个人来到，今天来了两个，他们思考：“这些人为什么不和我们交谈，还是彼此之间不交谈？如果彼此之间不交谈，必定会产生争执；那么我们就互相宽恕吧。”于是他们都前往寺庙，五十位比丘中有两位在独处时未被发现。然后，在他们之中，聪明的人说：“不，朋友，争执者的居住地往往是这样的。应当保持清洁的菩提树和佛塔，妥善地安排好饮水和食物。”他们因此而返回。
这些比丘在这一月内证得了阿罗汉果，准备进行大供养的清净供养。
就像住在卡拉瓦利曼达帕的大龙长老一样，像卡兰巴蒂寺中的降雨比丘一样，带着专注于修习法的心，走向村庄，洗净钵，观察道路，确保没有酒徒、争吵者、凶猛的象马等存在，就走上那条道路。在那里，乞食时并不急促地走，不会像急匆匆的乞食者那样，实际上没有什么急匆匆的乞食行为，而是像水车一样稳稳地前行，进入了村庄，准备接受施舍，无论是想施舍还是不想施舍，都会根据适当的时间来接受食物，进入内村或外村，或寺庙，坐在舒适的地方，专注于修习法，保持对食物的厌恶感，反观自己，像涂抹眼药膏、涂抹彩色的油漆、像优质的肉一样反思，接受八分齐全的食物，不是为了贪欲、不是为了醉酒、不是为了装饰、不是为了美丽……等等……舒适的生活。吃完后，完成洗水的工作，稍微安抚饭后的烦恼，像之前的饭一样，随后饭后，继续专注于修习法。这被称为“既抓着又放下”。


Imaṃ pana haraṇapaccāharaṇasaṅkhātaṃ gatapaccāgatavattaṃ pūrento, yadi upanissayasampanno hoti, paṭhamavaye eva arahattaṃ pāpuṇāti, no ce paṭhamavaye pāpuṇāti atha majjhimavaye, no ce majjhimavaye pāpuṇāti atha pacchimavaye, no ce pacchimavaye pāpuṇāti atha maraṇasamaye, no ce maraṇasamaye pāpuṇāti atha devaputto hutvā, no ce devaputto hutvā pāpuṇāti anuppanne buddhe nibbatto paccekabodhiṃ sacchikaroti, no ce paccekabodhiṃ sacchikaroti atha buddhānaṃ sammukhībhāve khippābhiñño vā hoti – seyyathāpi thero bāhiyo dārucīriyo, mahāpañño vā – seyyathāpi thero sāriputto, mahiddhiko vā – seyyathāpi thero mahāmoggallāno, dhutaṅgadharo vā – seyyathāpi thero mahākassapo, dibbacakkhuko vā – seyyathāpi thero anuruddho, vinayadharo vā – seyyathāpi thero upāli, dhammakathiko vā – seyyathāpi thero puṇṇo mantāṇiputto, āraññiko vā – seyyathāpi thero revato, bahussuto vā – seyyathāpi thero ānando, sikkhākāmo vā – seyyathāpi thero rāhulo buddhaputtoti. Iti imasmiṃ catukke yvāyaṃ harati ca paccāharati ca, tassa gocarasampajaññaṃ sikhāppattaṃ hoti.

Abhikkamādīsu pana asammuyhanaṃ asammohasampajaññaṃ. Taṃ evaṃ veditabbaṃ – idha bhikkhu abhikkamanto vā paṭikkamanto vā yathā andhabālaputhujjanā abhikkamādīsu ‘attā abhikkamati, attanā abhikkamo nibbattito’ti vā ‘ahaṃ abhikkamāmi, mayā abhikkamo nibbattito’ti vā sammuyhanti, tathā asammuyhanto ‘abhikkamāmī’ti citte uppajjamāne teneva cittena saddhiṃ cittasamuṭṭhānavāyodhātu viññattiṃ janayamānā uppajjati. Iti cittakiriyāvāyodhātuvipphāravasena ayaṃ kāyasammato aṭṭhisaṅghāto abhikkamati. Tassevaṃ abhikkamato ekekapāduddharaṇe pathavīdhātu āpodhātūti dve dhātuyo omattā honti mandā, itarā dve adhimattā honti balavatiyo; tathā atiharaṇavītiharaṇesu. Vossajjane tejodhātu vāyodhātūti dve dhātuyo omattā honti mandā, itarā dve adhimattā honti balavatiyo; tathā sannikkhepanasannirujjhanesu tattha uddharaṇe pavattā rūpārūpadhammā atiharaṇaṃ na pāpuṇanti; tathā atiharaṇe pavattā vītiharaṇaṃ, vītiharaṇe pavattā vossajjanaṃ, vossajjane pavattā sannikkhepanaṃ, sannikkhepane pavattā sannirujjhanaṃ na pāpuṇanti; tattha tattheva pabbaṃ pabbaṃ sandhi sandhi odhi odhi hutvā tattakapāle pakkhittatilaṃ viya paṭapaṭāyantā bhijjanti. Tattha ko eko abhikkamati? Kassa vā ekassa abhikkamanaṃ? Paramatthato hi dhātūnaṃyeva gamanaṃ, dhātūnaṃ ṭhānaṃ, dhātūnaṃ nisajjā, dhātūnaṃ sayanaṃ, tasmiṃ tasmiñhi koṭṭhāse saddhiṃ rūpehi –

Aññaṃ uppajjate cittaṃ, aññaṃ cittaṃ nirujjhati;

Avīcimanusambandho, nadīsotova vattatīti.

Evaṃ abhikkamādīsu asammuyhanaṃ asammohasampajaññaṃ nāmāti.

Niṭṭhito abhikkante paṭikkante sampajānakārī hotītipadassa attho.

Ālokite vilokiteti ettha pana ālokitaṃ nāma purato pekkhanaṃ, vilokitaṃ nāma anudisāpekkhanaṃ. Aññānipi heṭṭhā upari pacchato pekkhanavasena olokitaullokitāpalokitāni nāma honti. Tāni idha na gahitāni. Sāruppavasena pana imāneva dve gahitāni. Iminā vā mukhena sabbānipi tāni gahitānevāti.


528。此时，若是具备条件的，便可在初期阶段证得阿罗汉果；若在初期未得，则在中期得；若在中期未得，则在后期得；若在后期未得，则在死亡时得；若在死亡时未得，则转生为天人；若转生为天人未得，则在未出现的佛陀面前，证得独觉菩提；若未证得独觉菩提，则在诸佛面前很快会有所领悟——比如说，长老巴希尤、智者萨利普、力量强大的大目犍连、持戒的摩诃迦叶、具天眼的阿奴鲁多、持戒的乌帕利、讲法的普纳、住在森林的雷瓦多、博学的阿难、渴望学习的拉胡拉佛子等。这样，在这四个方面，既抓着又放下，将会获得正确的觉知。
在行走等行为中，若不迷失，便会具备清晰的觉知。应当这样理解——在这里，比丘在行走或退后时，像盲人和无知的世俗人一样，认为“我在行走，是我自己在行走”，或“我在行走，是由我所引发的”，便会迷失自我；同样，不迷失的人在心中生起“我正在行走”的念头时，心中便会因那个念头而产生心的活动。这样，按照心的活动，身体的行为便会向前推进。因而，这样的行走中，单独抬脚时，地水两种元素便会适度而轻微，另外两种元素则会适度而强大；同样，在提起和放下时，放下的火元素和风元素便会适度而轻微，另外两种元素则会适度而强大；因此，在提起时，发生的物质现象不会达到放下的程度；同样，在提起时发生的放下，放下时发生的聚集，聚集时发生的消失，消失时发生的结合，都会在这里分开，分开后像是被压碎的米粒一样。那时，谁在行走？谁在行走的呢？从究竟的角度来看，只有元素在移动，元素的所在，元素的站立，元素的躺卧，在这个位置上，形状与形状相结合——
心中生起一种念头，另一种念头消失；
如同无间地狱的关系，像河流的流动一样。
因此，在行走等行为中，不迷失的清晰觉知便被称为。
完成行走或退后，便会成为具备觉知的行动者。
在观察和注视中，这里所说的观察是指向前看，注视是指向周围看。其他的也可以根据上下、前后看而被称为观察、注视。这里的观察并未被捕捉。而是以相似的方式，只有这两者被捕捉。通过这种方式，所有的都被捕捉。


Tattha ‘ālokessāmī’ti citte uppanne cittavaseneva anoloketvā atthapariggaṇhanaṃ ‘sātthakasampajaññaṃ’. Taṃ āyasmantaṃ nandaṃ kāyasakkhiṃ katvā veditabbaṃ. Vuttañhetaṃ bhagavatā –

‘‘Sace, bhikkhave, nandassa puratthimā disā āloketabbā hoti, sabbaṃ cetasā samannāharitvā nando puratthimaṃ disaṃ āloketi – ‘evaṃ me puratthimaṃ disaṃ ālokayato na abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssavissantī’ti. Itiha sātthakasampajāno hoti. ‘‘Sace, bhikkhave, nandassa pacchimā disā, uttarā disā, dakkhiṇā disā, uddhaṃ, adho, anudisā anuviloketabbā hoti, sabbaṃ cetasā samannāharitvā nando anudisaṃ anuviloketi – evaṃ me anudisaṃ anuvilokayato…pe… sampajāno hotī’’ti (a. ni. 

529。在这里，当心中生起"我要观察"的念头时，不仅仅是随心而观察，而是考虑其利益，这就是"有益正知"。这应该以尊者难陀为例来理解。正如世尊所说：
"比丘们，如果难陀要观察东方，他会全心专注地观察东方——'我这样观察东方时，不会有贪欲、忧恼等不善法侵入我的心'。这就是他的有益正知。比丘们，如果难陀要观察西方、北方、南方、上方、下方或四维，他会全心专注地观察那个方向——'我这样观察那个方向时......会有正知'。"


8.9).

Apica idhāpi pubbe vuttacetiyadassanādivaseneva sātthakatā ca sappāyatā ca veditabbā.

Kammaṭṭhānassa pana avijahanameva ‘gocarasampajaññaṃ’. Tasmā khandhadhātuāyatanakammaṭṭhānikehi attano kammaṭṭhānavaseneva, kasiṇādikammaṭṭhānikehi vā pana kammaṭṭhānasīseneva ālokanavilokanaṃ kātabbaṃ.

Abbhantare attā nāma āloketā vā viloketā vā natthi. ‘Ālokessāmī’ti pana citte uppajjamāne teneva cittena saddhiṃ cittasamuṭṭhānā vāyodhātu viññattiṃ janayamānā uppajjati. Iti cittakiriyāvāyodhātuvipphāravasena heṭṭhimaṃ akkhidalaṃ adho sīdati, uparimaṃ uddhaṃ laṅgheti. Koci yantakena vivaranto nāma natthi. Tato cakkhuviññāṇaṃ dassanakiccaṃ sādhentaṃ uppajjatī’ti evaṃ pajānanaṃ panettha ‘asammohasampajaññaṃ’ nāma.

Apica mūlapariññāāgantukatāvakālikabhāvavasena panettha asammohasampajaññaṃ veditabbaṃ. Mūlapariññāvasena tāva –

Bhavaṅgāvajjanañceva, dassanaṃ sampaṭicchanaṃ;

Santīraṇaṃ voṭṭhabbanaṃ, javanaṃ bhavati sattamaṃ.

Tattha bhavaṅgaṃ upapattibhavassa aṅgakiccaṃ sādhayamānaṃ pavattati; taṃ āvattetvā kiriyamanodhātu āvajjanakiccaṃ sādhayamānā; tannirodhā cakkhuviññāṇaṃ dassanakiccaṃ sādhayamānaṃ; tannirodhā vipākamanodhātu sampaṭicchanakiccaṃ sādhayamānā; tannirodhā vipākamanoviññāṇadhātu santīraṇakiccaṃ sādhayamānā; tannirodhā kiriyamanoviññāṇadhātu voṭṭhabbanakiccaṃ sādhayamānā; tannirodhā sattakkhattuṃ javanaṃ javati. Tattha paṭhamajavanepi ‘ayaṃ itthī, ayaṃ puriso’ti rajjanadussanamuyhanavasena ālokitavilokitaṃ na hoti; dutiyajavanepi…pe… sattamajavanepi. Etesu pana, yuddhamaṇḍale yodhesu viya, heṭṭhupariyavasena bhijjitvā patitesu ‘ayaṃ itthī, ayaṃ puriso’ti rajjanādivasena ālokitavilokitaṃ hoti. Evaṃ tāvettha ‘mūlapariññāvasena’ asammohasampajaññaṃ veditabbaṃ.

Cakkhudvāre pana rūpe āpāthagate bhavaṅgacalanato uddhaṃ sakasakakiccanipphādanavasena āvajjanādīsu uppajjitvā niruddhesu avasāne javanaṃ uppajjati. Taṃ pubbe uppannānaṃ āvajjanādīnaṃ gehabhūte cakkhudvāre āgantukapuriso viya hoti. Tassa yathā paragehe kiñci yācituṃ paviṭṭhassa āgantukapurisassa gehasāmikesupi tuṇhīmāsinesu āṇākaraṇaṃ na yuttaṃ, evaṃ āvajjanādīnaṃ gehabhūte cakkhudvāre āvajjanādīsupi arajjantesu adussantesu amuyhantesu ca rajjanadussanamuyhanaṃ ayuttanti. Evaṃ ‘āgantukabhāvavasena’ asammohasampajaññaṃ veditabbaṃ.

Yāni panetāni cakkhudvāre voṭṭhabbanapariyosānāni cittāni uppajjanti, tāni saddhiṃ sampayuttadhammehi tattha tattheva bhijjanti, aññamaññaṃ na passantīti ittarāni tāvakālikāni honti. Tattha yathā ekasmiṃ ghare sabbesu mānusakesu matesu avasesassa ekakassa taṅkhaṇaṃyeva maraṇadhammassa na yuttā naccagītādīsu abhirati nāma, evameva ekadvāre sasampayuttesu āvajjanādīsu tattha tattheva matesu avasesassa taṅkhaṇaṃññeva maraṇadhammassa javanassāpi rajjanadussanamuyhanavasena abhirati nāma na yuttāti. Evaṃ ‘tāvakālikabhāvavasena’ asammohasampajaññaṃ veditabbaṃ.


530。此外，在这里还应根据之前所述的圣地、圣像等，理解其有益性和适宜性。
至于修行法的专注，仅仅是“有益正知”。因此，依照五蕴、元素、感官等修行法，应该根据自己的修行法，或根据如火、土等修行法进行观察。
在内心中，没有自我观察或注视的存在。当心中生起“我要观察”的念头时，便会因那个念头而产生心的活动。因此，依照心的活动，身体的行为便会向前推进。因而，在这种情况下，心的活动会向下沉降，向上升起。没有任何人可以通过某种方式来揭示这一点。因此，眼识在观察的过程中会升起。
此外，依据根本的明了和临时的状态，也应理解这一点的清晰正知。根据根本的明了来说——
“生命流转的活动，观察的接受；
意识的聚集，心的活动为第七。”
在这里，生命流转的活动是指在生起时的生命状态；在此基础上，心的活动也随之生起；因其消失，眼识的观察便得以实现；因其消失，受的意识的接受便得以实现；因其消失，受的意识的聚集便得以实现；因其消失，心的活动的聚集便得以实现；因其消失，七次的心活动便会生起。在这里，初次的心活动并不会因为“这是女人，这是男人”的贪欲和迷失而生起；第二次的心活动……等等……第七次的心活动也是如此。在这些情况下，就像在战场上战士们一样，因其下沉而破裂，生起“这是女人，这是男人”的贪欲等迷失。这样，根本的明了的有益正知便应被理解。
在眼门中，形象显现时，因生命流转的运动而向上生起，因各自的任务而生起的观察等，生起后在终止时，心的活动便会生起。它就像一个已进入他人家中乞求的客人。在他人家中乞求时，若进入他人家中而不发言，则不合适；同样，在观察等中，若不发言，则是错误的。因此，依据“外来状态”的清晰正知应被理解。
在眼门中，心的活动的结果生起的心，便会因相应的法而在这里破裂，彼此之间不会相互观察，因而是短暂的。在这里，就像在一个家中，所有的人都在死亡时，若剩下一个人，便不适合在舞蹈、歌唱等中欢喜；同样，在一个门口，若有多个相应的观察等，彼此之间在死亡时的心活动也因贪欲而不适合。因此，依据“短暂状态”的清晰正知应被理解。


Apica khandhāyatanadhātupaccayapaccavekkhaṇavasenapetaṃ veditabbaṃ. Ettha hi cakkhu ceva rūpāni ca rūpakkhandho, dassanaṃ viññāṇakkhandho, taṃsampayuttā vedanā vedanākkhandho, saññā saññākkhandho, phassādikā saṅkhārakkhandho. Evametesaṃ pañcannaṃ khandhānaṃ samavāye ālokanavilokanaṃ paññāyati. Tattha ko eko āloketi? Ko viloketi?

Tathā cakkhu cakkhāyatanaṃ, rūpaṃ rūpāyatanaṃ, dassanaṃ manāyatanaṃ, vedanādayo taṃsampayuttā dhammā dhammāyatanaṃ. Evametesaṃ catunnaṃ āyatanānaṃ samavāye ālokanavilokanaṃ paññāyati. Tattha ko eko āloketi? Ko viloketi?

Tathā cakkhu cakkhudhātu, rūpaṃ rūpadhātu, dassanaṃ cakkhuviññāṇadhātu, taṃsampayuttā vedanādayo dhammā dhammadhātu. Evametāsaṃ catunnaṃ dhātūnaṃ samavāye ālokanavilokanaṃ paññāyati. Tattha ko eko āloketi? Ko viloketi?

Tathā cakkhu nissayapaccayo, rūpaṃ ārammaṇapaccayo, āvajjanaṃ anantarasamanantaraanantarūpanissayanatthivigatapaccayo, āloko upanissayapaccayo, vedanādayo sahajātādipaccayā. Evametesaṃ paccayānaṃ samavāye ālokanavilokanaṃ paññāyati. Tattha ko eko āloketi? Ko viloketīti? Evamettha khandhāyatanadhātupaccayapaccavekkhaṇavasenāpi asammohasampajaññaṃ veditabbaṃ.

Samiñjite pasāriteti pabbānaṃ samiñjanapasāraṇe. Tattha cittavaseneva samiñjanapasāraṇaṃ akatvā hatthapādānaṃ samiñjanapasāraṇapaccayā atthānatthaṃ pariggahetvā tattha atthapariggaṇhanaṃ ‘sātthakasampajaññaṃ’. Tattha hatthapāde aticiraṃ samiñjitvā vā pasāretvā eva vā ṭhitassa khaṇe khaṇe vedanā uppajjanti, cittaṃ ekaggataṃ na labhati, kammaṭṭhānaṃ paripatati, visesaṃ nādhigacchati; kāle samiñjantassa kāle pasārentassa pana tā vedanā nuppajjanti, cittaṃ ekaggaṃ hoti, kammaṭṭhānaṃ phātiṃ gacchati, visesamadhigacchatīti. Evaṃ ‘atthānatthapariggaṇhanaṃ’ veditabbaṃ.

Atthe pana satipi sappāyāsappāyaṃ pariggahetvā sappāyapariggaṇhanaṃ ‘sappāyasampajaññaṃ’.

Tatrāyaṃ nayo – mahācetiyaṅgaṇe kira daharabhikkhū sajjhāyaṃ gaṇhanti. Tesaṃ piṭṭhipasse daharabhikkhuniyo dhammaṃ suṇanti. Tatreko daharo hatthaṃ pasārento kāyasaṃsaggaṃ patvā teneva kāraṇena gihī jāto. Aparo bhikkhu pādaṃ pasārento aggimhi pasāresi. Aṭṭhiṃ āhacca pādo jhāyi. Aparo bhikkhu vammike pasāresi. So āsīvisena daṭṭho. Aparo bhikkhu cīvarakuṭidaṇḍake pasāresi. Taṃ maṇisappo ḍaṃsi. Tasmā evarūpe asappāye apasāretvā sappāye pasāretabbaṃ. Idamettha sappāyasampajaññaṃ.

‘Gocarasampajaññaṃ’ pana mahātheravatthunā dīpetabbaṃ – mahāthero kira divāṭṭhāne nisinno antevāsikehi saddhiṃ kathayamāno sahasā hatthaṃ samiñjitvā puna yathāṭhāne ṭhapetvā saṇikaṃ samiñjesi. Taṃ antevāsikā pucchiṃsu – ‘‘kasmā, bhante, sahasā hatthaṃ samiñjitvā puna yathāṭhāne ṭhapetvā saṇikaṃ samiñjitthā’’ti? ‘‘Yato paṭṭhāya mayā, āvuso, kammaṭṭhānaṃ manasikātuṃ āraddho, na me kammaṭṭhānaṃ muñcitvā hattho samiñjitapubbo. Idāni pana me tumhehi saddhiṃ kathayamānena kammaṭṭhānaṃ muñcitvā samiñjito. Tasmā puna yathāṭhāne ṭhapetvā samiñjesi’’nti. ‘‘Sādhu, bhante, bhikkhunā nāma evarūpena bhavitabba’’nti. Evametthāpi kammaṭṭhānāvijahanameva ‘gocarasampajañña’nti veditabbaṃ.


531。此外，依照五蕴、感官、元素的因缘观察，也应理解这一点。在这里，眼睛和形象是形象五蕴，观察是知觉五蕴，与之相关的感受是感受五蕴，意识是意识五蕴，触及等是行蕴。这样，五蕴的结合中，观察和注视便显现出来。在这里，谁在观察？谁在注视？
同样，眼睛是眼门，形象是形象门，观察是心门，感受等与之相关的法是法门。这样，四个门的结合中，观察和注视便显现出来。在这里，谁在观察？谁在注视？
同样，眼睛是眼元素，形象是形象元素，观察是眼识元素，与之相关的感受是法元素。这样，四个元素的结合中，观察和注视便显现出来。在这里，谁在观察？谁在注视？
同样，眼睛是因缘，形象是对象，观察是随后的观察，光明是因缘，感受等是自生等的因缘。这样，因缘的结合中，观察和注视便显现出来。在这里，谁在观察？谁在注视？因此，依照五蕴、感官、元素、因缘的观察，也应理解这一点的清晰正知。
收缩与扩展是指身体的收缩与扩展。在这里，因心的原因而收缩与扩展，若不收缩与扩展手脚，则应考虑其意义，并进行意义的把握，这就是“有益正知”。在这里，手脚在短时间内收缩或扩展时，便会生起感受，心无法集中，修行法无法稳定，无法获得特殊的成就；而在收缩与扩展的时刻，感受不会生起，心会集中，修行法会顺利，能够获得特殊的成就。因此，这应被理解为“意义的把握”。
在意义上，真实的有益与不有益应被理解为有益的把握。
在这里，有这样的情况——在大圣地的地方，年轻的比丘们会进行修行。其中，年轻的比丘们会在背后听到法音。此时，有一个年轻的比丘伸出手，因而与他人接触，因此成为了家庭中的人。另一个比丘伸出脚，触碰到火焰。另一个比丘靠近墙壁。于是被蛇咬了。还有一个比丘靠近袈裟的木棍，因此被宝石刺伤。因此，在这种情况下，应避免不有益的行为，而应进行有益的行为。这就是这里的有益正知。
“有益正知”应以大长老的例子为说明——大长老在白天坐着，与弟子们谈话时，突然收缩手，然后再放回原位，稍微收缩。弟子们问：“尊者，为什么突然收缩手，然后再放回原位，稍微收缩？”“因为自从我开始专注于修行法以来，我的手在未放下之前就已经收缩。现在我与你们谈话时，放下了修行法，因此收缩了。”弟子们说：“好啊，尊者，僧人应当如此。”因此，在这里，修行法的专注应被理解为“有益正知”。


‘Abbhantare attā nāma koci samiñjento vā pasārento vā natthi. Vuttappakāracittakiriyāvāyodhātuvipphārena pana, suttākaḍḍhanavasena dāruyantassa hatthapādacalanaṃ viya, samiñjanapasāraṇaṃ hotī’ti parijānanaṃ panettha ‘asammohasampajañña’nti veditabbaṃ.

Saṅghāṭipattacīvaradhāraṇeti ettha saṅghāṭicīvarānaṃ nivāsanapārupanavasena pattassa bhikkhāpaṭiggahaṇādivasena paribhogo ‘dhāraṇaṃ’ nāma. Tattha saṅghāṭicīvaradhāraṇe tāva nivāsetvā pārupitvā ca piṇḍāya carato ‘‘āmisalābho sītassa paṭighātāyā’’tiādinā nayena bhagavatā vuttappakāroyeva ca attho ‘attho’ nāma. Tassa vasena ‘sātthakasampajaññaṃ’ veditabbaṃ.

Uṇhapakatikassa pana dubbalassa ca cīvaraṃ sukhumaṃ sappāyaṃ, sītālukassa ghanaṃ dupaṭṭaṃ; viparītaṃ asappāyaṃ. Yassa kassaci jiṇṇaṃ asappāyameva. Aggaḷādidānena hissa taṃ palibodhakaraṃ hoti. Tathā paṭṭuṇṇadukūlādibhedaṃ corānaṃ lobhanīyacīvaraṃ. Tādisañhi araññe ekakassa nivāsantarāyakaraṃ jīvitantarāyakarañcāpi hoti. Nippariyāyena pana yaṃ nimittakammādimicchājīvavasena uppannaṃ, yañcassa sevamānassa akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, taṃ asappāyaṃ ; viparītaṃ sappāyaṃ. Tassa vasenettha ‘sappāyasampajaññaṃ’ kammaṭṭhānāvijahanavaseneva ca ‘gocarasampajaññaṃ’ veditabbaṃ.

Abbhantare attā nāma koci cīvaraṃ pārupanto natthi. Vuttappakāracittakiriyāvāyodhātuvipphāreneva pana cīvarapārupanaṃ hoti. Tattha cīvarampi acetanaṃ, kāyopi acetano. Cīvaraṃ na jānāti – ‘mayā kāyo pārupito’ti, kāyopi na jānāti – ‘ahaṃ cīvarena pārupito’ti. Dhātuyova dhātusamūhaṃ paṭicchādenti, paṭapilotikāya potthakarūpapaṭicchādane viya. Tasmā neva sundaraṃ cīvaraṃ labhitvā somanassaṃ kātabbaṃ , na asundaraṃ labhitvā domanassaṃ. Nāgavammikacetiyarukkhādīsu hi keci mālāgandhadhūpavatthādīhi sakkāraṃ karonti, keci gūthamuttakaddamadaṇḍasatthappahārādīhi asakkāraṃ. Na tehi nāgavammikarukkhādayo somanassaṃ vā domanassaṃ vā karonti. Evameva neva sundaraṃ cīvaraṃ labhitvā somanassaṃ kātabbaṃ, na asundaraṃ labhitvā domanassanti. Evaṃ pavattapaṭisaṅkhānavasenettha ‘asammohasampajaññaṃ’ veditabbaṃ.

Pattadhāraṇepi pattaṃ sahasāva aggahetvā ‘imaṃ gahetvā piṇḍāya caramāno bhikkhaṃ labhissāmī’ti evaṃ pattaggahaṇapaccayā paṭilabhitabbaatthavasena ‘sātthakasampajaññaṃ’ veditabbaṃ. Kisadubbalasarīrassa pana garupatto asappāyo; yassa kassaci catupañcagaṇṭhikāhato dubbisodhanīyo asappāyova. Duddhotapatto hi na vaṭṭati; taṃ dhovantasseva cassa palibodho hoti. Maṇivaṇṇapatto pana lobhanīyova cīvare vuttanayeneva asappāyo. Nimittakammādivasena pana laddho, yañcassa sevamānassa akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, ayaṃ ekantāsappāyova viparīto sappāyo. Tassa vasenettha ‘sappāyasampajaññaṃ’ kammaṭṭhānāvijahanavaseneva ‘gocarasampajaññaṃ’ veditabbaṃ.


532。在内心中，没有自我收缩或扩展的存在。根据所述的心的活动，因心的活动而产生的收缩与扩展，像是树木的手脚在移动一样，收缩与扩展便显现出来，因此应理解这一点为“无迷的正知”。
持有袈裟和钵意味着，依照袈裟的穿戴和钵的接受等的使用，称之为“持有”。在这里，持有袈裟时，穿戴好后在乞食时，世尊所说的“食物的获得是为了抵御寒冷”等等的意义，正是此处所说的“意义的把握”。
对于温暖的、柔软的袈裟是适宜的，寒冷的、厚重的袈裟是不适宜的；相反则是不适宜的。对于任何人来说，衰老的袈裟都是不适宜的。通过如带子等的方式来覆盖它是有障碍的。同样，穿着破旧袈裟的盗贼所穿的袈裟是诱惑的。这样的袈裟在森林中对单独的人来说，会成为生命的障碍和生存的障碍。因此，若是因缘而生起的，因其相关的恶法会增加，善法会减少，这就是不适宜的；相反则是适宜的。因此，应理解为“有益的正知”，也应理解为“修行法的专注”。
在内心中，没有自我穿戴袈裟的存在。根据所述的心的活动，穿戴袈裟便显现出来。在这里，袈裟是无意识的，身体也是无意识的。袈裟并不知道——“我被身体穿戴着”，身体也不知道——“我被袈裟穿戴着”。元素就像元素的集合一样覆盖着，就像用布覆盖着书本一样。因此，获得美丽的袈裟时不应感到快乐，获得丑陋的袈裟时也不应感到痛苦。在蛇皮树、圣树等地方，有些人能够进行供养，有些人则无法进行供养。它们不会因而感到快乐或痛苦。因此，获得美丽的袈裟时不应感到快乐，获得丑陋的袈裟时也不应感到痛苦。因此，依据这种情况，应理解为“无迷的正知”。
在持钵时，若突然不拿着钵，便想着“拿着这个去乞食会得到食物”，因此应理解为“有益的正知”。对于身体虚弱的人来说，持钵是不适宜的；对于被四至五个绳子绑住的人来说，清洗是困难的。脏钵是无法使用的；因此，清洗时会有障碍。而美丽的钵则是诱惑的，正如所说的那样是不适宜的。通过因缘而获得的，若是相关的恶法增加，善法减少，这就是完全不适宜的，反而是适宜的。因此，应理解为“有益的正知”，也应理解为“修行法的专注”。


Abbhantare attā nāma koci pattaṃ gaṇhanto natthi. Vuttappakāracittakiriyāvāyodhātuvipphāravaseneva pana pattaggahaṇaṃ nāma hoti. Tattha pattopi acetano, hatthāpi acetanā. Patto na jānāti – ‘ahaṃ hatthehi gahito’ti. Hatthāpi na jānanti – ‘patto amhehi gahito’ti. Dhātuyova dhātusamūhaṃ gaṇhanti, saṇḍāsena aggivaṇṇapattagahaṇe viyāti. Evaṃ pavattapaṭisaṅkhānavasenettha ‘asammohasampajaññaṃ’ veditabbaṃ.

Apica yathā chinnahatthapāde vaṇamukhehi paggharitapubbalohitakimikule nīlamakkhikasamparikiṇṇe anāthasālāyaṃ anāthamanusse disvā dayālukā purisā tesaṃ vaṇabandhapaṭṭacoḷakāni ceva kapālādīhi ca bhesajjāni upanāmenti. Tattha coḷakānipi kesañci saṇhāni kesañci thūlāni pāpuṇanti. Bhesajjakapālakānipi kesañci susaṇṭhānāni kesañci dussaṇṭhānāni pāpuṇanti. Na te tattha sumanā vā honti dummanā vā. Vaṇapaṭicchādanamatteneva hi coḷakena, bhesajjapariggahaṇamatteneva ca kapālakena tesaṃ attho. Evameva yo bhikkhu vaṇacoḷakaṃ viya cīvaraṃ, bhesajjakapālakaṃ viya ca pattaṃ, kapāle bhesajjamiva ca patte laddhabhikkhaṃ sallakkheti – ayaṃ saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe asammohasampajaññena uttamasampajānakārīti veditabbo.

Asitādīsu asiteti piṇḍapātādibhojane. Pīteti yāguādipāne. Khāyiteti piṭṭhakhajjakādikhādane. Sāyiteti madhuphāṇitādisāyane. Tattha ‘‘neva davāyā’’tiādinā nayena vutto aṭṭhavidhopi attho ‘attho’ nāma. Tassa vasena ‘sātthakasampajaññaṃ’ veditabbaṃ.

Lūkhapaṇītatittamadhurādīsu pana yena bhojanena yassa aphāsu hoti, taṃ tassa asappāyaṃ. Yaṃ pana nimittakammādivasena paṭiladdhaṃ, yañcassa bhuñjato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, taṃ ekantaṃ asappāyameva; viparītaṃ sappāyaṃ. Tassa vasenettha ‘sappāyasampajaññaṃ’ kammaṭṭhānāvijahanavaseneva ca ‘gocarasampajaññaṃ’ veditabbaṃ.


533。在内心中，没有自我拿着钵的存在。根据所述的心的活动，拿钵的行为便显现出来。在这里，钵是无意识的，手也是无意识的。钵并不知道——"我被手拿着"，手也不知道——"我们拿着钵"。元素就像元素的集合一样拿着，就像用钳子拿着火红的钵一样。因此，依据这种情况，应理解为"无迷的正知"。
此外，就像看到在无助者之家中，断手断脚、伤口流脓血、被蓝色苍蝇包围的无助之人，慈悲的人会为他们提供绷带和药物。其中，有些人得到柔软的绷带，有些人得到粗糙的绷带。有些人得到形状良好的药碗，有些人得到形状不好的药碗。他们不会因此而感到快乐或痛苦。因为绷带只是用来包扎伤口，药碗只是用来盛放药物。同样，比丘将袈裟视为包扎伤口的绷带，将钵视为盛放药物的碗，将钵中得到的食物视为药物——这样的人应被理解为在持有袈裟和钵时具有最高的无迷正知。
在吃喝等行为中，"吃"是指食用食物等；"喝"是指饮用粥等；"咀嚼"是指咀嚼糕点等；"品尝"是指品尝蜂蜜糖浆等。在这里，如所说的"不是为了玩乐"等八种目的就是所谓的"目的"。依据这个，应理解为"有益的正知"。
在粗糙、精致、饱满、甜美等食物中，若某种食物对某人不适合，那对他来说就是不适宜的。若是通过因缘而获得的，或是食用后会增加不善法、减少善法的，那就是完全不适宜的；相反则是适宜的。因此，应理解为"有益的正知"，也应理解为"修行法的专注"。


Abbhantare attā nāma koci bhuñjako natthi. Vuttappakāracittakiriyāvāyodhātuvipphāreneva pana pattapaṭiggahaṇaṃ nāma hoti. Cittakiriyāvāyodhātuvipphāreneva hatthassa patte otāraṇaṃ nāma hoti. Cittakiriyāvāyodhātuvipphāreneva ālopakaraṇaṃ, ālopauddharaṇaṃ, mukhavivaraṇañca hoti. Na koci kuñcikāya, na yantakena hanukaṭṭhiṃ vivarati. Cittakiriyāvāyodhātuvipphāreneva ālopassa mukhe ṭhapanaṃ, uparidantānaṃ musalakiccasādhanaṃ, heṭṭhādantānaṃ udukkhalakiccasādhanaṃ, jivhāya hatthakiccasādhanañca hoti. Iti naṃ tattha aggajivhāya tanukakheḷo mūlajivhāya bahalakheḷo makkheti. Taṃ heṭṭhādantaudukkhale jivhāhatthaparivattitaṃ kheḷaudakatemitaṃ uparidantamusalasañcuṇṇitaṃ koci kaṭacchunā vā dabbiyā vā anto pavesento nāma natthi; vāyodhātuyāva pavisati. Paviṭṭhaṃ paviṭṭhaṃ koci palālasanthāraṃ katvā dhārento nāma natthi; vāyodhātuvaseneva tiṭṭhati. Ṭhitaṃ ṭhitaṃ koci uddhanaṃ katvā aggiṃ jāletvā pacanto nāma natthi; tejodhātuyāva paccati. Pakkaṃ pakkaṃ koci daṇḍakena vā yaṭṭhiyā vā bahi nīhārako nāma natthi; vāyodhātuyeva nīharati. Iti vāyodhātu atiharati ca vītiharati ca dhāreti ca parivatteti ca sañcuṇṇeti ca visoseti ca nīharati ca. Pathavīdhātu dhāreti ca parivatteti ca sañcuṇṇeti ca visoseti ca nīharati ca. Āpodhātu sineheti ca allattañca anupāleti. Tejodhātu antopaviṭṭhaṃ paripāceti. Ākāsadhātu añjaso hoti. Viññāṇadhātu tattha tattha sammāpayogamanvāya ābhujatīti. Evaṃ pavattapaṭisaṅkhānavasenettha ‘asammohasampajaññaṃ’ veditabbaṃ.

Apica gamanato, pariyesanato, paribhogato, āsayato, nidhānato, aparipakkato, paripakkato, phalato, nissandanato, sammakkhanatoti evaṃ dasavidhapaṭikūlabhāvapaccavekkhaṇatopettha ‘asammohasampajaññaṃ’ veditabbaṃ. Vitthārakathā panettha visuddhimagge āhārapaṭikūlasaññāniddesato gahetabbā.

Uccārapassāvakammeti uccārassa ca passāvassa ca karaṇe. Tattha pakkakāle uccārapassāvaṃ akarontassa sakalasarīrato sedā muccanti, akkhīni bhamanti, cittaṃ na ekaggaṃ hoti, aññe ca rogā uppajjanti; karontassa pana sabbaṃ taṃ na hotīti ayamettha attho. Tassa vasena ‘sātthakasampajaññaṃ’ veditabbaṃ.

Aṭṭhāne uccārapassāvaṃ karontassa pana āpatti hoti, ayaso vaḍḍhati, jīvitantarāyo hoti; patirūpe ṭhāne karontassa sabbaṃ taṃ na hotīti idamettha sappāyaṃ. Tassa vasena ‘sappāyasampajaññaṃ’ kammaṭṭhānāvijahanavaseneva ca ‘gocarasampajaññaṃ’ veditabbaṃ.

Abbhantare attā nāma koci uccārapassāvakammaṃ karonto natthi. Cittakiriyāvāyodhātuvipphāreneva pana uccārapassāvakammaṃ hoti. Yathā pana pakke gaṇḍe gaṇḍabhedena pubbalohitaṃ akāmatāya nikkhamati, yathā ca atibharitā udakabhājanā udakaṃ akāmatāya nikkhamati, evaṃ pakkāsayamuttavatthīsu sannicitā uccārapassāvā vāyuvegasamuppīḷitā akāmatāyapi nikkhamanti. So panāyaṃ evaṃ nikkhamanto uccārapassāvo neva tassa bhikkhuno attano hoti na parassa; kevalaṃ pana sarīranissandova hoti. Yathā kiṃ? Yathā udakatumbhato purāṇaudakaṃ chaḍḍentassa neva taṃ attano hoti na paresaṃ, kevalaṃ paṭijagganamattameva hoti, evanti. Evaṃ pavattapaṭisaṅkhānavasenettha ‘asammohasampajaññaṃ’ veditabbaṃ.


534。在内心中，没有自我享用的存在。根据所述的心的活动，拿钵的行为便显现出来。根据心的活动，手向钵的放置便显现出来。根据心的活动，放置、举起、张口等行为便显现出来。没有人用手指或其他工具打开嘴巴。根据心的活动，放置口中的食物、上面牙齿的食物、下面牙齿的食物、舌头的食物等行为便显现出来。因此，舌头的微小动作会影响到根本舌头的较大动作。在下面牙齿的食物中，舌头与手的转动是相互的，舌头的水分与上面牙齿的食物是相互的，没有人通过嘴巴进入；而是通过空气元素进入。进入时，没有人会持有灰尘；而是依赖于空气元素而存在。存在时，没有人会将其抛弃而放火；而是依赖于火元素而燃烧。成熟时，没有人会用棍子或其他工具将其抛弃；而是依赖于空气元素而被抛弃。因此，空气元素会推动、引导、携带、转动、压缩、排空和抛弃。土地元素会携带、转动、压缩、排空和抛弃。水元素会保持和滋养。火元素会在内部成熟。空间元素则是直接的。意识元素在此处此处依照正当的结合而生起。因此，依据这种情况，应理解为“无迷的正知”。
此外，行走、寻找、享用、安置、储藏、未成熟、成熟、结果、无因、正确的行为等十种状态的观察也应理解为“无迷的正知”。详细的讨论应根据《清净道论》中关于食物的十种状态的描述进行理解。
发声和打嗝是指发声和打嗝的行为。在这里，若在适当的时候不发声或打嗝，整个身体会出汗，眼睛会流动，心无法集中，其他疾病会出现；而若发声时，所有这些情况便不会发生。因此，应理解为“有益的正知”。
在适当的地方发声或打嗝则会有过失，身体会受到伤害，生命会有危险；而在适当的地方发声或打嗝则不会有这些情况，因此这就是适宜的。因此，应理解为“有益的正知”，也应理解为“修行法的专注”。
在内心中，没有自我发声或打嗝的存在。根据所述的心的活动，发声或打嗝的行为便显现出来。就像成熟的耳朵因耳朵的不同而自然流出红色的液体，就像沉重的水器因水的不同而自然流出水一样，成熟的、适合的衣物在适当的情况下也会自然流出。此时，发声或打嗝并不是比丘的自我，而是身体的自然反应。就像从水器中倒掉旧水一样，发声或打嗝并不是自我或他人的，而只是简单的身体反应。因此，依据这种情况，应理解为“无迷的正知”。


Gatādīsu gateti gamane. Ṭhiteti ṭhāne. Nisinneti nisajjāya. Sutteti sayane. Tattha abhikkantādīsu vuttanayeneva sampajānakāritā veditabbā.

Ayaṃ panettha aparopi nayo – eko hi bhikkhu gacchanto aññaṃ cintento aññaṃ vitakkento gacchati. Eko kammaṭṭhānaṃ avissajjetvāva gacchati. Tathā eko bhikkhu tiṭṭhanto, nisīdanto, sayanto aññaṃ cintento aññaṃ vitakkento sayati. Eko kammaṭṭhānaṃ avissajjetvāva sayati.

Ettakena pana na pākaṭaṃ hotīti caṅkamena dīpayiṃsu. Yo hi bhikkhu caṅkamanaṃ otaritvā caṅkamanakoṭiyaṃ ṭhito pariggaṇhāti; ‘pācīnacaṅkamanakoṭiyaṃ pavattā rūpārūpadhammā pacchimacaṅkamanakoṭiṃ appatvā ettheva niruddhā, pacchimacaṅkamanakoṭiyaṃ pavattāpi pācīnacaṅkamanakoṭiṃ appatvā ettheva niruddhā, caṅkamanavemajjhe pavattā ubho koṭiyo appatvā ettheva niruddhā, caṅkamane pavattā rūpārūpadhammā ṭhānaṃ appatvā ettheva niruddhā, ṭhāne pavattā nisajjaṃ, nisajjāya pavattā sayanaṃ appatvā ettheva niruddhā’ti evaṃ pariggaṇhanto pariggaṇhantoyeva bhavaṅgaṃ otāreti; uṭṭhahanto kammaṭṭhānaṃ gahetvāva uṭṭhāti – ayaṃ bhikkhu gatādīsu sampajānakārī nāma hotīti.

Evaṃ pana sutte kammaṭṭhānaṃ avibhūtaṃ hoti. Kammaṭṭhānaṃ avibhūtaṃ na kātabbaṃ. Tasmā yo bhikkhu yāva sakkoti tāva caṅkamitvā ṭhatvā nisīditvā sayamāno evaṃ pariggahetvā sayati – ‘kāyo acetano, mañco acetano. Kāyo na jānāti – ahaṃ mañce sayitoti. Mañcopi na jānāti – mayi kāyo sayitoti. Acetano kāyo acetane mañce sayito’ti. Evaṃ pariggaṇhanto pariggaṇhantoyeva cittaṃ bhavaṅgaṃ otāreti, pabujjhamāno kammaṭṭhānaṃ gahetvāva pabujjhati. Ayaṃ sutte sampajānakārī nāma hotīti.

Jāgariteti jāgaraṇe. Tattha ‘kiriyāmayapavattassa appavattiyā sati jāgaritaṃ nāma na hoti; kiriyāmayapavattavaḷañje pavattante jāgaritaṃ nāma hotī’ti pariggaṇhanto bhikkhu jāgarite sampajānakārī nāma hoti. Apica rattindivaṃ cha koṭṭhāse katvā pañca koṭṭhāse jaggantopi jāgarite sampajānakārī nāma hoti.

Bhāsiteti kathane. Tattha ‘upādārūpassa saddāyatanassa appavatte sati bhāsitaṃ nāma na hoti; tasmiṃ pavattante hotī’ti pariggāhako bhikkhu bhāsite sampajānakārī nāma hoti. Vimuttāyatanasīsena dhammaṃ desentopi bāttiṃsa tiracchānakathā pahāya dasakathāvatthunissitaṃ kathaṃ kathentopi bhāsite sampajānakārī nāma hoti.

Tuṇhībhāveti akathane. Tattha ‘upādārūpassa saddāyatanassa pavattiyaṃ sati tuṇhībhāvo nāma natthi; appavattiyaṃ hotī’ti pariggāhako bhikkhu tuṇhībhāve sampajānakārī nāma hoti. Aṭṭhatiṃsāya ārammaṇesu cittaruciyaṃ kammaṭṭhānaṃ gahetvā nisinnopi dutiyajjhānaṃ samāpannopi tuṇhībhāve sampajānakārīyeva nāma hoti.

Ettha ca eko iriyāpatho dvīsu ṭhānesu āgato. So heṭṭhā abhikkante paṭikkanteti ettha bhikkhācāragāmaṃ gacchato ca āgacchato ca addhānagamanavasena kathito. Gate ṭhite nisinneti ettha vihāre cuṇṇikapāduddhārairiyāpathavasena kathitoti veditabbo.

524.Tattha katamā satītiādi sabbaṃ uttānatthameva.



535。在行走中，意指移动。在停留中，意指停留。在坐下时，意指坐下。在睡觉时，意指睡觉。在这里，应理解为根据所述的出色等的意义而具备的正知。
然而，这里还有另一种方式——一个比丘在行走时，心中思考其他事情，心中推测其他事情而行走。一个比丘在不放弃修行法的情况下行走。类似地，一个比丘在停留、坐下、睡觉时，心中思考其他事情，心中推测其他事情而睡觉。一个比丘在不放弃修行法的情况下睡觉。
因此，这样的情况并不明显。若比丘在行走后停在行走的地方，观察到‘东方的行走方向上发生的色法和无色法不再继续存在，西方的行走方向上发生的色法和无色法不再继续存在，行走的中间发生的两者都不再继续存在，行走中发生的色法和无色法在此处不再继续存在，停留时发生的坐下，坐下时发生的睡觉也不再继续存在’时，观察到这些，便会将心的流动引导到流动的状态；而起身时，抓住修行法而起身——这样的比丘在行走中具备正知。
因此，在这些情况下，修行法是没有被分散的。修行法不应被分散。因此，任何比丘在能够行走、站立、坐下、睡觉的情况下，观察到‘身体是无意识的，床也是无意识的。身体不知道——“我在床上睡觉”。床也不知道——“我的身体在睡觉”。无意识的身体在无意识的床上睡觉’时，观察到这些，便会将心的流动引导到流动的状态，醒来时抓住修行法而醒来。这样的比丘在睡眠中具备正知。
在觉醒中，意指保持清醒。在这里，“若行为的发生很少，则不算清醒；若行为的发生很多，则算作清醒。”因此，观察到这一点的比丘在觉醒中具备正知。此外，在夜间分为六个阶段，分为五个阶段而清醒的比丘也具备正知。
在说话时，意指谈论。在这里，“若依附于色法的声音感官发生很少，则不算说话；若发生很多，则算作说话。”因此，观察到这一点的比丘在说话时具备正知。以解脱的感官为首，讲授法时，抛弃三十种低劣的谈话，讲述十种与法相关的谈话时，也具备正知。
在沉默中，意指不说。在这里，“若依附于色法的声音感官发生时，则没有沉默；若发生很少，则算作沉默。”因此，观察到这一点的比丘在沉默中具备正知。在三十种对象中，抓住色法而坐下的比丘，即使进入第二禅定，也仍然具备沉默的正知。
在这里，有一个行为方式到达两个地方。它在下面向前行进，指的是比丘在乞食村中行走和到达的过程。在行走、停留、坐下时，这里应被理解为在寺院中以清洁的脚步行走。
在这里，关于“什么是存在”等所有内容都仅仅是为了阐明目的。

526.Sovivittanti iminā kiṃ dasseti? Etassa bhikkhuno upāsanaṭṭhānaṃ yogapathaṃ sappāyasenāsanaṃ dasseti. Yassa hi abbhantare ettakā guṇā atthi, tassa anucchaviko araññavāso. Yassa panete natthi, tassa ananucchaviko. Evarūpassa hi araññavāso kāḷamakkaṭaacchataracchadīpimigādīnaṃ aṭavīvāsasadiso hoti. Kasmā? Icchāya ṭhatvā paviṭṭhattā. Tassa hi araññavāsamūlako koci attho natthi; araññavāsañceva āraññake ca dūseti; sāsane appasādaṃ uppādeti. Yassa pana abbhantare ettakā guṇā atthi, tasseva so anucchaviko. So hi araññavāsaṃ nissāya vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ gaṇhitvā parinibbāti, sakalaaraññavāsaṃ upasobheti, āraññikānaṃ sīsaṃ dhovati, sakalasāsanaṃ pasāreti. Tasmā satthā evarūpassa bhikkhuno upāsanaṭṭhānaṃ yogapathaṃ sappāyasenāsanaṃ dassento so vivittaṃ senāsanaṃ bhajatītiādimāha. Tattha vivittanti suññaṃ appasaddaṃ appanigghosaṃ. Etameva hi atthaṃ dassetuṃ tañca anākiṇṇantiādi vuttaṃ. Tattha anākiṇṇanti asaṅkiṇṇaṃ asambādhaṃ. Tattha yassa senāsanassa sāmantā gāvutampi aḍḍhayojanampi pabbatagahanaṃ vanagahanaṃ nadīgahanaṃ hoti, na koci avelāya upasaṅkamituṃ sakkoti – idaṃ santikepi anākiṇṇaṃ nāma. Yaṃ pana aḍḍhayojanikaṃ vā yojanikaṃ vā hoti – idaṃ dūratāya eva anākiṇṇaṃ nāma hoti.

527. Seti ceva āsati ca etthāti senāsanaṃ. Tassa pabhedaṃ dassetuṃ mañco pīṭhantiādi vuttaṃ. Tattha mañcoti cattāro mañcā – masārako, bundikābaddho, kuḷīrapādako, āhaccapādakoti. Tathā pīṭhaṃ. Bhisīti pañca bhisiyo – uṇṇābhisi, coḷabhisi, vākabhisi, tiṇabhisi, paṇṇabhisīti. Bimbohananti sīsupadhānaṃ vuttaṃ. Taṃ vitthārato vidatthicaturaṅgulaṃ vaṭṭati, dīghato mañcavitthārappamāṇaṃ. Vihāroti samantā parihārapathaṃ antoyeva rattiṭṭhānadivāṭṭhānāni dassetvā katasenāsanaṃ. Aḍḍhayogoti supaṇṇavaṅkagehaṃ. Pāsādoti dve kaṇṇikāni gahetvā kato dīghapāsādo. Aṭṭoti paṭirājādipaṭibāhanatthaṃ iṭṭhakāhi kato bahalabhittiko catupañcabhūmiko patissayaviseso. Māḷoti bhojanasālasadiso maṇḍalamāḷo; vinayaṭṭhakathāyaṃ pana ekakūṭasaṅgahito caturassapāsādoti vuttaṃ. Leṇanti pabbataṃ khaṇitvā vā pabbhārassa appahonakaṭṭhāne kuṭṭaṃ uṭṭhāpetvā vā katasenāsanaṃ. Guhāti bhūmidari vā yattha rattindivaṃ dīpaṃ laddhuṃ vaṭṭati, pabbataguhā vā bhūmiguhā vā. Rukkhamūlanti rukkhassa heṭṭhā parikkhittaṃ vā aparikkhittaṃ vā. Veḷugumboti veḷugaccho. Yattha vā pana bhikkhū paṭikkamantīti ṭhapetvā vā etāni mañcādīni yattha bhikkhū sannipatanti, yaṃ tesaṃ sannipātārahaṭṭhānaṃ, sabbametaṃ senāsanaṃ.

528.Bhajatīti upeti. Sambhajatīti tattha abhirativasena anukkaṇṭhito suṭṭhu upeti. Sevatīti nivāsanavasena sevati nisevatīti anukkaṇṭhamāno sannisito hutvā sevati. Saṃsevatīti senāsanavattaṃ sampādento sammā sevati.



526。此处所说的“寂静”意指什么？它向这位比丘展示了修行的场所、正当的宿处。因为在内心中有如此多的优点，故而他是适合的隐居者。而若没有这些优点，则他是不适合的。这样的隐居者就像黑色的猴子、狡猾的野猪、被捕的野兽等在森林中栖息的样子。为什么呢？因为他是根据愿望而停留的。因为他没有根基于隐居生活的意义；隐居生活也会使他变得堕落；在教法中引起不信。因此，若在内心中有如此多的优点，他便是适合的。因为他依靠隐居生活建立了正见，获得了阿罗汉果，最终得以涅槃，照亮了整个森林，洗净了隐居者的头，提升了整个教法。因此，导师在向这样的比丘展示修行的场所和正当的宿处时，便提到“他居住在寂静的宿处”。在这里，“寂静”意指空旷、少声、少扰。正是为了阐明这个意义，才提到“无扰”等等。在这里，“无扰”意指没有纷乱、没有障碍。在那里，若宿处的周围有村庄、半个游程、山的栖息地、林中的栖息地、河流的栖息地，没有人能在此时靠近——这便是“在此处也是无扰”。而若是半个游程或一游程的距离——这便是远离而无扰。
527。这里的“宿处”意指坐卧和休息。为了展示其细分，提到“床、座椅”等等。在这里，“床”指的是四种床——草床、绳床、木床、坐垫床。类似地，“座椅”指的是五种座椅——毛毯座椅、布座椅、草座椅、草席座椅、树叶座椅。这里提到的“饮食”指的是食物的准备。它的详细尺寸与四个手指的宽度相当，长度为床的长度。这里“寺院”指的是四周的安置，展示了夜间和白天的各种居住地。半个游程指的是像金翅鸟的家。宫殿指的是带有两个窗户的

529. Idāni yaṃ taṃ vivittanti vuttaṃ, tassa pabhedaṃ dassetuṃ araññaṃ rukkhamūlantiādi āraddhaṃ. Tattha araññanti vinayapariyāyena tāva ‘‘ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañca avasesaṃ arañña’’nti (pārā. 12) āgataṃ. Suttantapariyāyena āraññikaṃ bhikkhuṃ sandhāya ‘‘āraññakaṃ nāma senāsanaṃ pañcadhanusatikapacchima’’nti (pāci. 573) āgataṃ. Vinayasuttantā pana ubhopi pariyāyadesanā nāma. Abhidhammo nippariyāyadesanāti abhidhammapariyāyena araññaṃ dassetuṃ nikkhamitvā bahi indakhīlāti vuttaṃ; indakhīlato bahi nikkhamitvāti attho.

530. Rukkhamūlādīnaṃ pakatiyā ca suviññeyyabhāvato rukkhamūlaṃyeva rukkhamūlantiādi vuttaṃ. Apicettha rukkhamūlanti yaṃkiñci sītacchāyaṃ vivittaṃ rukkhamūlaṃ. Pabbatanti selaṃ. Tattha hi udakasoṇḍīsu udakakiccaṃ katvā sītāya rukkhacchāyāya nisinnassa nānādisāsu khāyamānāsu sītena vātena bījiyamānassa cittaṃ ekaggaṃ hoti. Kandaranti kaṃ vuccati udakaṃ, tena daritaṃ udakena bhinnaṃ pabbatappadesaṃ; yaṃ nitumbantipi nadīkuñjantipi vadanti. Tattha hi rajatapaṭṭasadisā vālikā honti, matthake maṇivitānaṃ viya vanagahanaṃ, maṇikkhandhasadisaṃ udakaṃ sandati. Evarūpaṃ kandaraṃ oruyha pānīyaṃ pivitvā gattāni sītaṃ katvā vālikaṃ ussāpetvā paṃsukūlacīvaraṃ paññapetvā nisinnassa samaṇadhammaṃ karoto cittaṃ ekaggaṃ hoti. Giriguhanti dvinnaṃ pabbatānaṃ antaraṃ, ekasmiṃyeva vā umaṅgasadisaṃ mahāvivaraṃ. Susānalakkhaṇaṃ visuddhimagge (visuddhi. 1.34) vuttaṃ.

531.Vanapatthanti gāmantaṃ atikkamitvā manussānaṃ anupacāraṭṭhānaṃ, yattha na kasanti na vapanti. Tenevassa niddese ‘‘vanapatthanti dūrānametaṃ senāsanānaṃ adhivacana’’ntiādi vuttaṃ. Yasmā vā rukkhamūlādīsu idamevekaṃ bhājetvā dassitaṃ, tasmāssa nikkhepapaṭipāṭiyā niddesaṃ akatvā sabbapariyante niddeso katoti veditabbo. Abbhokāsanti acchannaṃ. Ākaṅkhamāno panettha cīvarakuṭiṃ katvā vasati. Palālapuñjanti palālarāsi. Mahāpalālapuñjato hi palālaṃ nikkaḍḍhitvā pabbhāraleṇasadise ālaye karonti, gacchagumbādīnampi upari palālaṃ pakkhipitvā heṭṭhā nisinnā samaṇadhammaṃ karonti; taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Vanapatthaniddese salomahaṃsānanti yattha paviṭṭhassa lomahaṃso uppajjati; evarūpānaṃ bhīsanakasenāsanānaṃ. Pariyantānanti dūrabhāvena pariyante ṭhitānaṃ. Na manussūpacārānanti kasanavapanavasena manussehi upacaritabbaṃ vanantaṃ atikkamitvā ṭhitānaṃ. Durabhisambhavānanti aladdhavivekassādehi abhibhuyya vasituṃ nasakkuṇeyyānaṃ.

532. Appasaddādiniddese appasaddanti vacanasaddena appasaddaṃ.



529。现在，为了展示之前所说的"寂静"的细分，开始讲述"森林、树下"等。在这里，"森林"根据戒律的解释，除了村庄和村庄附近的区域外，其余的都是森林。根据经典的解释，关于森林中的比丘，"森林住处是指距离村庄至少五百弓箭射程"。但是戒律和经典都是比喻性的教导。阿毗达摩是非比喻性的教导，因此根据阿毗达摩的解释，森林被描述为"走出门槛之外"；意思是走出门槛之外。
530。由于树根等的本质容易理解，所以直接说"树根就是树根"等。此外，在这里，"树根"指的是任何凉爽阴凉的隐蔽树根。"山"指的是岩石。在那里，在水池中完成洗涤后，坐在凉爽的树荫下，面向各个方向，被凉风吹拂，心便能专注。"山谷"指的是被水冲刷的山区；也称为山坡或河谷。那里有如银板般的沙地，上面有如宝石般的树林，流淌着如宝石般的水。进入这样的山谷，喝水后使身体凉爽，铺上沙地，展开粗布袈裟坐下修行，心便能专注。"山洞"指的是两座山之间，或者一座山中如隧道般的大洞穴。"墓地"的特征在《清净道论》中已经描述过。
531。"森林"指的是超越村庄边界，人们不耕种不播种的地方。因此在其解释中说："森林是指远离住处的代名词"等。或者因为在树根等中只有这一项被单独解释，所以应该理解为它的解释不是按照排列顺序进行的，而是在最后进行的。"露天"指的是无遮蔽处。若有需要，可以在那里搭建简易的布帐居住。"稻草堆"指的是稻草堆。从大稻草堆中拉出稻草，做成如山洞般的住处，或者在灌木丛上铺上稻草，在下面坐着修行；这里指的就是这种情况。在森林的解释中，"令人毛骨悚然的"指的是进入后会感到恐惧的地方；这样的可怕住处。"边远的"指的是因远离而处于边缘的地方。"非人迹罕至"指的是超越了人们耕种播种的森林边缘的地方。"难以接近"指的是那些未获得独处之乐的人难以征服并居住的地方。
532。在"寂静"等的解释中，"寂静"指的是言语声音的寂静。

533.Appanigghosanti nagaranigghosasaddena appanigghosaṃ. Yasmā pana ubhayampetaṃ saddaṭṭhena ekaṃ, tasmāssa niddese ‘‘yadeva taṃ appasaddaṃ tadeva taṃ appanigghosa’’nti vuttaṃ. Vijanavātanti anusañcaraṇajanassa sarīravātena virahitaṃ. Vijanavādantipi pāṭho; antojanavādena virahitanti attho. Yasmā pana yaṃ appanigghosaṃ, tadeva janasañcaraṇena ca janavādena ca virahitaṃ hoti, tasmāssa niddese ‘‘yadeva taṃ appanigghosaṃ tadeva taṃ vijanavāta’’nti vuttaṃ. Manussarāhaseyyakanti manussānaṃ rahassakiriyaṭṭhāniyaṃ. Yasmā pana taṃ janasañcaraṇarahitaṃ hoti, tenassa niddese ‘‘yadeva taṃ vijanavātaṃ tadeva taṃ manussarāhaseyyaka’’nti vuttaṃ. Paṭisallānasāruppanti vivekānurūpaṃ. Yasmā pana taṃ niyameneva manussarāhaseyyakaṃ hoti, tasmāssa niddese ‘‘yadeva taṃ manussarāhaseyyakaṃ tadeva taṃ paṭisallānasāruppa’’nti vuttaṃ.

534. Araññagatādiniddese araññaṃ vuttameva. Tathā rukkhamūlaṃ. Avasesaṃ pana sabbampi senāsanaṃ suññāgārena saṅgahitaṃ.

535.Pallaṅkaṃ ābhujitvāti samantato ūrubaddhāsanaṃ bandhitvā. Ujuṃ kāyaṃ paṇidhāyāti uparimaṃ sarīraṃ ujuṃ ṭhapetvā aṭṭhārasa piṭṭhikaṇṭake koṭiyā koṭiṃ paṭipādetvā. Evañhi nisinnassa cammamaṃsanhārūni na paṇamanti. Athassa yā tesaṃ paṇamanapaccayā khaṇe khaṇe vedanā uppajjeyyuṃ, tā nuppajjanti. Tāsu na uppajjamānāsu cittaṃ ekaggaṃ hoti, kammaṭṭhānaṃ na paripatati, vuḍḍhiṃ phātiṃ upagacchati.

536.Ujuko hoti kāyo ṭhito paṇihitoti idampi hi imamevatthaṃ sandhāya vuttaṃ.

537.Parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvāti kammaṭṭhānābhimukhaṃ satiṃ ṭhapayitvā, mukhasamīpe vā katvāti attho. Teneva vuttaṃ ‘‘ayaṃ sati upaṭṭhitā hoti sūpaṭṭhitā nāsikagge vā mukhanimitte vā’’ti. Mukhanimittanti cettha uttaroṭṭhassa vemajjhappadeso daṭṭhabbo, yattha nāsikavāto paṭihaññati; atha vā parīti pariggahaṭṭho, mukhanti niyyānaṭṭho, satīti upaṭṭhānaṭṭho; tena vuccati ‘‘parimukhaṃ sati’’nti evaṃ paṭisambhidāyaṃ (paṭi. ma. 1.164) vuttanayenapettha attho daṭṭhabbo. Tatrāyaṃ saṅkhepo ‘‘pariggahitaniyyānaṃ satiṃ katvā’’ti.

538. Abhijjhāniddeso uttānatthoyeva. Ayaṃ panettha saṅkhepavaṇṇanā – abhijjhaṃ loke pahāyāti lujjanapalujjanaṭṭhena pañcupādānakkhandhā loko. Tasmā pañcasu upādānakkhandhesu rāgaṃ pahāya kāmacchandaṃ vikkhambhetvāti ayamettha attho.

539.Vigatābhijjhenāti vikkhambhanavasena pahīnattā vigatābhijjhena, na cakkhuviññāṇasadisenāti attho.

541.Abhijjhāyacittaṃ parisodhetīti abhijjhāto cittaṃ parisodheti; yathā naṃ sā muñcati ceva, muñcitvā ca na puna gaṇhāti, evaṃ karotīti attho. Niddesapadesu panassa āsevanto sodheti, bhāvento visodheti, bahulīkaronto parisodhetīti evamattho veditabbo. Mocetītiādīsupi eseva nayo.

542-543.Byāpādadosaṃ pahāyātiādīnampi imināva nayena attho veditabbo. Byāpajjati iminā cittaṃ pūtikummāsādayo viya pakatiṃ jahatīti byāpādo. Vikārappattiyā padussati, paraṃ vā padūseti vināsetīti padoso. Ubhayametaṃ kodhassevādhivacanaṃ. Teneva vuttaṃ ‘‘yo byāpādo so padoso; yo padoso so byāpādo’’ti. Yasmā cesa sabbasaṅgāhikavasena niddiṭṭho, tasmā ‘‘sabbapāṇabhūtahitānukampī’’ti avatvā ‘‘abyāpannacitto’’ti ettakameva vuttaṃ.



533。"寂静"指的是没有城市喧嚣声的寂静。因为这两者在声音的意义上是相同的,所以在其解释中说:"那寂静就是那寂静"。"无人烟"指的是没有来往人群的身体气息。也有"无人说话"的读法,意思是没有内部人群的谈话。因为那寂静的地方,也就是没有人群来往和谈话的地方,所以在其解释中说:"那寂静就是那无人烟"。"人迹罕至"指的是人们隐秘行为的场所。因为那里没有人群来往,所以在其解释中说:"那无人烟就是那人迹罕至"。"适合独处"指的是适合独居的。因为那必定是人迹罕至的地方,所以在其解释中说:"那人迹罕至就是那适合独处"。
534。在"到森林"等的解释中,森林已经解释过了。树根也是如此。其余的所有住处都包含在"空屋"中。
535。"结跏趺坐"意味着全身盘腿而坐。"端正身体"意味着使上半身保持正直,使十八个脊椎骨首尾相连。这样坐着时,皮肉筋骨就不会弯曲。因此,那些由于弯曲而每时每刻产生的感受就不会生起。当这些感受不生起时,心就能专注,修行法就不会退失,而会增长繁盛。
536。"身体正直端坐"这句话也是指这个意思。
537。"正念现前"意味着将念头安置在修行法前,或者安置在面部附近。因此说:"这个念头现前,很好地安置在鼻尖或嘴唇上"。这里的"嘴唇"应该理解为上唇的中间部分,就是鼻息碰触的地方。或者,"周围"意味着包围,"口"意味着出口,"念"意味着现前;因此称为"周口念"。这里的意思也应该按照《无碍解道》中所说的方法来理解。这里的简要解释是:"使念头成为包围出口"。
538。对贪欲的解释很明显。这里的简要解释是:"在世间舍弃贪欲"中的"世间"指的是五取蕴,因为它们具有破坏和被破坏的特性。因此,这里的意思是在五取蕴中舍弃贪欲,压制欲望。
539。"离贪"意味着因为通过压制而舍弃,所以是离贪的,不像眼识那样。
541。"净化心使之离贪"意味着使心从贪欲中净化;使它不仅摆脱贪欲,而且摆脱后不再抓取,这就是其意义。在解释词中,应该理解为:修习是净化,培养是彻底净化,多作是完全净化。对于"解脱"等词也是同样的方法。
542-543。对于"舍弃嗔恨"等词,也应该用同样的方法来理解其意义。"嗔恨"是指心被它损害,像腐烂的酸奶等一样失去本性。"恼怒"是指达到变态的程度,或者伤害他人、毁灭他人。这两个词都是愤怒的同义词。因此说:"那嗔恨就是恼怒;那恼怒就是嗔恨"。因为这是从总括的角度来说的,所以没有说"对一切众生有慈悲心",而只是说"无嗔恨心"。

546. Thinaṃ cittagelaññaṃ, middhaṃ cetasikagelaññaṃ; thinañca middhañca thinamiddhaṃ. Santā hontīti ime dvepi dhammā nirodhasantatāya santā hontīti. Idaṃ sandhāyettha vacanabhedo kato.

549.Ālokasaññīti rattimpi divāpi diṭṭhālokasañjānanasamatthāya vigatanīvaraṇāya parisuddhāya saññāya samannāgato.

550.Sato sampajānoti satiyā ca ñāṇena ca samannāgato. Idaṃ ubhayaṃ ālokasaññāya upakārakattā vuttaṃ.

553. Vigatathinamiddhatāya pana ālokasaññāya niddesapadesu cattattātiādīni aññamaññavevacanāneva . Tattha cattattāti cattakāraṇā. Sesapadesupi eseva nayo. Cattattāti idaṃ panettha sakabhāvapariccajanavasena vuttaṃ. Vantattāti idaṃ puna anādiyanabhāvadassanavasena. Muttattāti idaṃ santatito vinimocanavasena. Pahīnattāti idaṃ muttassāpi katthaci ṭhānābhāvavasena. Paṭinissaṭṭhattāti idaṃ pubbe ādinnapubbassa nissaggadassanavasena. Paṭimuñcato vā nissaṭṭhattā bhāvanābalena abhibhuyya nissaṭṭhattāti attho. Pahīnapaṭinissaṭṭhattāti yathāvikkhambhanavaseneva pahānaṃ hoti, punappunaṃ santatiṃ na ajjhāruhati, tathā paṭinissaṭṭhattāti. Ālokā hotīti sappabhā hoti. Nirāvaraṇaṭṭhena vivaṭā. Nirupakkilesaṭṭhena parisuddhā. Pabhassaraṭṭhena pariyodātā.

556.Uddhaccakukkuccanti ettha uddhatākāro uddhaccaṃ, ārammaṇe anicchayatāya vatthujjhācāro kukkuccaṃ. Idhāpi ‘‘santā hontī’’ti purimanayeneva vacanabhedo veditabbo.

558.Tiṇṇavicikicchoti vicikicchaṃ taritvā atikkamitvā ṭhito. Niddesepissa tiṇṇoti idaṃ vicikicchāya animuggabhāvadassanavasena vuttaṃ. Uttiṇṇoti idaṃ tassā atikkamadassanavasena. Nittiṇṇoti idaṃ bhāvanābalena abhibhuyya upaddave tiṇṇabhāvadassanavasena. Pāraṅgatoti nibbicikicchābhāvasaṅkhātaṃ vicikicchāpāraṃ gato. Pāramanuppattoti tadeva pāraṃ bhāvanānuyogena pattoti. Evamassa paṭipattiyā saphalataṃ dasseti.

559.Akathaṃkathīti ‘kathamidaṃ kathamida’nti evaṃ pavattāya kathaṃkathāya virahito. Kusalesu dhammesūti anavajjadhammesu. Na kaṅkhatīti ‘ime nu kho kusalā’ti kaṅkhaṃ na uppādeti. Na vicikicchatīti te dhamme sabhāvato vinicchetuṃ na kicchati, na kilamati. Akathaṃkathī hotīti ‘kathaṃ nu kho ime kusalā’ti kathaṃkathāya rahito hoti. Nikkathaṃkathī vigatakathaṃkathoti tasseva vevacanaṃ. Vacanattho panettha kathaṃkathāto nikkhantoti nikkathaṃkatho. Vigatā kathaṃkathā assāti vigatakathaṃkatho.

562.Upakkileseti upakkilesabhūte. Te hi cittaṃ upagantvā kilissanti. Tasmā upakkilesāti vuccanti.

563.Paññāyadubbalīkaraṇeti yasmā ime nīvaraṇā uppajjamānā anuppannāya lokiyalokuttarāya paññāya uppajjituṃ na denti, uppannā api aṭṭha samāpattiyo pañca vā abhiññāyo upacchinditvā pātenti, tasmā ‘paññāya dubbalīkaraṇā’ti vuccanti. ‘Anuppannā ceva paññā na uppajjati, uppannā ca paññā nirujjhatī’ti idampi hi imamevatthaṃ sandhāya vuttaṃ. Sesamettha sabbaṃ heṭṭhā tattha tattha pakāsitattā uttānatthameva.



546。懈怠是心的懈怠，沉睡是意识的沉睡；懈怠和沉睡是懈怠沉睡。因其二法皆因灭尽而安宁，所以说它们是安宁的。这里的解释是通过言辞的不同而表达的。
549。光明的念头指的是白天和夜晚都能看见的光明，具备消除障碍、纯净的念头。
550。正念和正知意味着具备正念和智慧。这是因为这两者对光明的念头有帮助而被提到。
553。关于消除懈怠和沉睡的念头的解释中，"四"等是彼此不同的称谓。在这里，"四"指的是四种原因。其余的解释也是同样的道理。"四"在这里是指舍弃自我本性的意义。消除是指从无始以来的状态的观察。解脱是指在任何地方都没有存在的状态。被放弃的状态是指先前所获得的状态的放弃。被解脱的状态是指通过修行的力量超越了被放弃的状态。被放弃的状态是指依据阻碍的性质而被放弃，反复的状态不再生起，因此被称为被放弃的状态。光明是指具备良好的光辉。无障碍的状态是指显现出来的。无污染的状态是指纯净的。光明的状态是指明亮的。
556。这里的"烦恼和疑虑"指的是因烦恼而生的烦恼，因对事物的不贪恋而生的疑虑。在这里也应当理解为"安宁"的意思。
558。"渡过疑虑"指的是超越疑虑而站立。在对其的解释中，"渡"是指通过对疑虑的无所畏惧而生起的状态。"超越"是指对其的超越。"渡过"指的是通过修行的力量超越了障碍的状态。超越疑虑是指超越了被称为疑虑的状态。通过这样的修行，它的成功得以显现。
559。"无疑虑"是指没有"这是什么"或"那是什么"的疑虑。善法是指没有过失的法。没有怀疑是指对这些法没有疑虑。没有疑虑是指对这些法本性上没有怀疑，不会感到疲惫。无疑虑是指对"这些法是什么"没有疑虑。无疑虑的状态是指没有疑虑的状态。其言辞的意思是指无疑虑的状态是超越了疑虑的状态。无疑虑的状态是指没有疑虑的状态。
562。污染是指污染的性质。它们确实会侵袭心灵并使之污浊。因此被称为污染。
563。智慧的削弱是指因为这些障碍的出现而使得世间和出世间的智慧无法生起，甚至是已生起的八种禅定或五种神通被阻碍而降落，因此说是"智慧的削弱"。未生起的智慧不会生起，已生起的智慧会消失，这也是为此而说的。其余的内容在下面各处已被揭示，因此是明确的解释。

564.Vivicceva kāmehītiādīsupi niddesesu yaṃ vattabbaṃ siyā, taṃ heṭṭhā cittuppādakaṇḍe (dha. sa. aṭṭha. 160) rūpāvacaraniddese idheva ca tattha tattha vuttameva. Kevalañhi dutiyatatiyacatutthajjhānaniddesesupi yathā tāni jhānāni heṭṭhā ‘tivaṅgikaṃ jhānaṃ hoti, duvaṅgikaṃ jhānaṃ hotī’ti vuttāni, evaṃ avatvā ‘‘ajjhattaṃ sampasādana’’ntiādivacanato pariyāyena sampasādādīhi saddhiṃ tāni aṅgāni gahetvā ‘‘jhānanti sampasādo pītisukhaṃ cittassekaggatā’’tiādinā nayena taṃ taṃ jhānaṃ niddiṭṭhanti ayamettha viseso.

588.Yaṃ taṃ ariyā ācikkhantītipadaniddese pana kiñcāpi ‘ācikkhanti desentī’tiādīni sabbāneva aññamaññavevacanāni, evaṃ santepi ‘upekkhako satimā sukhavihārī’tiādiuddesavasena ācikkhanti, niddesavasena desenti, paṭiniddesavasena paññāpenti, tena tena pakārena atthaṃ ṭhapetvā paṭṭhapenti, tassa tassatthassa kāraṇaṃ dassentā vivaranti, byañjanavibhāgaṃ dassentā vibhajanti, nikkujjitabhāvaṃ gambhīrabhāvañca nīharitvā vā sotūnaṃ ñāṇassa patiṭṭhaṃ janayantā uttāniṃ karonti, sabbehipi imehi ākārehi sotūnaṃ aññāṇandhakāraṃ vidhamentā pakāsentīti evamattho daṭṭhabbo.

Samatikkamaniddesepi tattha tattha tehi tehi dhammehi vuṭṭhitattā atikkamanto, uparibhūmippattiyā vītikkanto, tato aparihānibhāvena samatikkantoti evamattho daṭṭhabbo.

Suttantabhājanīyavaṇṇanā.

2. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā

623. Abhidhammabhājanīye heṭṭhā cittuppādakaṇḍe āgatanayeneva tanti ṭhapitā. Tasmā tattha sabbesampi kusalavipākakiriyavasena niddiṭṭhānaṃ jhānānaṃ tattha vuttanayeneva attho veditabbo. Suddhikanavakādibhedopi sabbo tattha vuttasadisoyevāti.

Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā.

3. Pañhāpucchakavaṇṇanā



564。关于"远离欲望"等的解释中,应该说的内容在前面的心生起章节的色界解释中,以及这里的各处都已经说过了。只是在第二、第三、第四禅的解释中,虽然前面说过"三支禅、二支禅",但这里没有这样说,而是从"内心平静"等词开始,以另一种方式将平静等与那些支分一起理解,用"禅那是指平静、喜、乐、心一境性"等方式来解释各种禅那,这是这里的特点。
588。在"圣者们所说"的词语解释中,虽然"说、教导"等都是同义词,但即使如此,也应该这样理解其意义:以"舍、念、乐住"等概括的方式来说明,以详细解释的方式来教导,以再次解释的方式来宣说,以各种方式来确立其意义,通过显示各种意义的原因来揭示,通过显示词语的区别来分析,通过消除隐蔽性和深奥性或为听众的智慧建立基础来使之明了,通过所有这些方式来驱散听众的无知黑暗而阐明。
在超越的解释中也应该这样理解其意义:因为从那里那里的各种法中出离而超越,因为达到更高的境界而超越,因为从那里不再退失而完全超越。
经分别解释完毕。
阿毗达摩分别解释
623。在阿毗达摩分别中,按照前面心生起章节中所说的方式来安排。因此,那里所有善、异熟、唯作方面所说的禅那,都应该按照那里所说的方式来理解其意义。纯九法等的区分也都与那里所说的相同。
阿毗达摩分别解释完毕。
问答解释

638. Pañhāpucchake pāḷianusāreneva jhānānaṃ kusalādibhāvo veditabbo. Ārammaṇattikesu pana tiṇṇaṃ jhānānaṃ nimittārammaṇattā parittārammaṇādibhāvena navattabbatā veditabbā. Lokuttarā panettha maggakāle phalakāle vā siyā appamāṇārammaṇā. Catutthaṃ jhānaṃ siyā parittārammaṇanti ettha kusalato terasa catutthajjhānāni sabbatthapādakacatutthaṃ, iddhividhacatutthaṃ, dibbasotañāṇacatutthaṃ, cetopariyañāṇacatutthaṃ, pubbenivāsañāṇacatutthaṃ, dibbacakkhuñāṇacatutthaṃ, yathākammūpagañāṇacatutthaṃ, anāgataṃsañāṇacatutthaṃ, ākāsānañcāyatanādicatutthaṃ, lokuttaracatutthanti.

Tattha sabbatthapādakacatutthaṃ navattabbārammaṇameva hoti.

Iddhividhacatutthaṃ cittavasena kāyaṃ pariṇāmentassa adissamānena kāyena pāṭihāriyakaraṇe kāyārammaṇattā parittārammaṇaṃ, kāyavasena cittaṃ pariṇāmentassa dissamānena kāyena pāṭihāriyaṃ katvā brahmalokaṃ gacchantassa samāpatticittārammaṇattā mahaggatārammaṇaṃ.

Dibbasotañāṇacatutthaṃ saddārammaṇattā parittārammaṇaṃ.

Cetopariyañāṇacatutthaṃ kāmāvacaracittajānanakāle parittārammaṇaṃ, rūpāvacarārūpāvacaracittajānanakāle mahaggatārammaṇaṃ, lokuttaracittajānanakāle appamāṇārammaṇaṃ. Cetopariyañāṇalābhī pana puthujjano puthujjanānaṃyeva cittaṃ jānāti, na ariyānaṃ. Sotāpanno sotāpannassa ceva puthujjanassa ca; sakadāgāmī sakadāgāmino ceva heṭṭhimānañca dvinnaṃ; anāgāmī anāgāmino ceva heṭṭhimānañca tiṇṇaṃ; khīṇāsavo sabbesampi jānāti.

Pubbenivāsañāṇacatutthaṃ kāmāvacarakkhandhānussaraṇakāle parittārammaṇaṃ, rūpāvacarārūpāvacarakkhandhānussaraṇakāle mahaggatārammaṇaṃ, ‘‘atīte buddhapaccekabuddhakhīṇāsavā maggaṃ bhāvayiṃsu, phalaṃ sacchikariṃsū’’ti anussaraṇakāle appamāṇārammaṇaṃ, nāmagottānussaraṇakāle navattabbārammaṇaṃ.

Dibbacakkhuñāṇacatutthaṃ vaṇṇārammaṇattā parittārammaṇaṃ.

Yathākammūpagañāṇacatutthaṃ kāmāvacarakammānussaraṇakāle parittārammaṇaṃ, rūpāvacarārūpāvacarakammānussaraṇakāle mahaggatārammaṇaṃ.

Anāgataṃsañāṇacatutthaṃ anāgate kāmadhātuyā nibbattijānanakāle parittārammaṇaṃ, rūpārūpabhavesu nibbattijānanakāle mahaggatārammaṇaṃ, ‘‘anāgate buddhapaccekabuddhakhīṇāsavā maggaṃ bhāvessanti, phalaṃ sacchikarissantī’’ti jānanakāle appamāṇārammaṇaṃ, ‘‘anāgate saṅkho nāma rājā bhavissatī’’tiādinā (dī. ni. 

638。在问答中，按照巴利文的传统，应该理解禅那的善等性质。在对象方面，三种禅那的对象因其特征而被理解为微小对象。超越世俗的对象在此可以是无量的对象。在第四禅中，可以是微小的对象；这里的善是指从善中产生的十四种第四禅，包括神通的第四禅、天耳通的第四禅、心的遍知的第四禅、前生的知识的第四禅、天眼通的第四禅、因缘法的第四禅、未来的知识的第四禅、空无边处的第四禅，以及超越世俗的第四禅。
在此，所有的超越世俗的第四禅是微小的对象。
神通的第四禅是指在心的作用下，身体变化而不显现的身体对象，是微小的对象；在身体的作用下，心变化而显现的身体对象是大对象，指的是在天界中进入的禅那的心对象，是巨大的对象。
天耳通的第四禅是指声音的对象，是微小的对象。
心的遍知的第四禅在欲界的心知时是微小的对象，在色界的色界心知时是巨大的对象，在超越世俗的心知时是无量的对象。心的遍知者只能知道普通人心的知，而无法知觉圣者的心。初果者知道初果者与普通人；二果者知道二果者与下位者；三果者知道三果者与下位者；灭尽者则知道所有的。
前生的知识的第四禅在欲界的五蕴识别时是微小的对象，在色界的色界五蕴识别时是巨大的对象；在"过去的佛、独觉佛、灭尽者们修行了道路，获得了果位"的识别时是无量的对象；在名与姓的识别时是微小的对象。
天眼通的第四禅是指色彩的对象，是微小的对象。
因缘法的第四禅在欲界的因缘法识别时是微小的对象，在色界的色界因缘法识别时是巨大的对象。
未来的知识的第四禅在未来的欲界产生时是微小的对象，在色和无色的存在产生时是巨大的对象；在"未来的佛、独觉佛、灭尽者们将修行道路，获得果位"的识别时是无量的对象；在"未来的国王名为‘姓’"等处。

3.108) nayena nāmagottānussaraṇakāle navattabbārammaṇaṃ.

Ākāsānañcāyatanaākiñcaññāyatanacatutthaṃ navattabbārammaṇaṃ. Viññāṇañcāyatananevasaññānāsaññāyatanacatutthaṃ mahaggatārammaṇaṃ.

Lokuttaracatutthaṃ appamāṇārammaṇaṃ.

Kiriyatopi tesaṃ dvādasannaṃ jhānānaṃ idameva ārammaṇavidhānaṃ. Tīṇi jhānāni namaggārammaṇāti paccavekkhaṇañāṇaṃ vā cetopariyādiñāṇaṃ vā maggaṃ ārammaṇaṃ kareyya, tīṇi jhānāni tathā appavattito namaggārammaṇā, sahajātahetuvasena pana siyā maggahetukā; vīriyajeṭṭhikāya vā vīmaṃsājeṭṭhikāya vā maggabhāvanāya maggādhipatino; chandacittajeṭṭhakakāle phalakāle ca navattabbā.

Catutthaṃ jhānanti idhāpi kusalato terasasu catutthajjhānesu sabbatthapādakaiddhividhadibbasotadibbacakkhuyathākammūpagañāṇacatutthañceva catubbidhañca āruppacatutthaṃ maggārammaṇādibhāvena na vattabbaṃ. Cetopariyapubbenivāsaanāgataṃsañāṇacatutthaṃ pana maggārammaṇaṃ hoti. Na vattabbaṃ maggahetukaṃ maggādhipatīti vā; lokuttaracatutthaṃ maggārammaṇaṃ na hoti; maggakāle pana sahajātahetuvasena maggahetukaṃ; vīriyavīmaṃsājeṭṭhikāya maggabhāvanāya maggādhipati; chandacittajeṭṭhikāya ceva maggabhāvanāya phalakāle ca na vattabbaṃ. Kiriyatopi dvādasasu jhānesu ayameva nayo.

Tīṇi jhānāni na vattabbāti atītādīsu ekadhammampi ārabbha appavattito navattabbāti veditabbā.

Catutthaṃ jhānanti kusalato terasasu catutthajjhānesu sabbatthapādakacatutthaṃ navattabbārammaṇameva. Iddhividhacatutthaṃ kāyavasena cittapariṇāmane samāpatticittārammaṇattā atītārammaṇaṃ; ‘‘anāgate imāni pupphāni mā milāyiṃsu, dīpā mā nibbāyiṃsu, eko aggikkhandho samuṭṭhātu, pabbato samuṭṭhātū’’ti adhiṭṭhānakāle anāgatārammaṇaṃ; cittavasena kāyapariṇāmanakāle kāyārammaṇattā paccuppannārammaṇaṃ. Dibbasotañāṇacatutthaṃ saddārammaṇattā paccuppanārammaṇaṃ. Cetopariyañāṇacatutthaṃ atīte sattadivasabbhantare uppajjitvā niruddhacittajānanakāle atītārammaṇaṃ; anāgate sattadivasabbhantare uppajjanakacittajānanakāle anāgatārammaṇaṃ. ‘‘Yathā imassa bhoto manosaṅkhārā paṇihitā imassa cittassa anantarā amuṃ nāma vitakkaṃ vitakkessatīti. So bahuñcepi ādisati, tatheva taṃ hoti no aññathā’’ti iminā hi suttena (a. ni. 

3.108）在名与姓的识别时应理解为微小的对象。
在空无边处和无所有处的第四禅应理解为微小的对象。意识的无所有处的第四禅应理解为巨大的对象。
超越世俗的第四禅应理解为无量的对象。
即使是这十二种禅那的作用，也是其对象的定义。三种禅那的对象是微小的对象，若是通过反省的智慧或心的遍知来作为对象，三种禅那就成为微小的对象；而因缘法的对象则可能是因缘法的根本；在勇气和思维的引导下，修行的对象会成为对象的主导；在欲望心的引导下，果位的时间也是微小的对象。
第四禅在此也指善的十四种第四禅中的所有超越世俗的神通、天耳通、天眼通、因缘法的第四禅等，都不应被视为对象。心的遍知、前生的知识和未来的知识的第四禅则是作为对象的。不可视为因缘法的对象或超越世俗的对象；在修行时，因缘法的对象是因缘法的根本；在勇气和思维的引导下，修行的对象是对象的主导；在欲望心的引导下，修行的对象在果位的时间也不应被视为对象。即使在这十二种禅那中，也应如此理解。
三种禅那不应被视为对象；在过去等方面，任何单一法也应理解为微小的对象。
第四禅是指善的十四种第四禅中的所有超越世俗的对象。神通的第四禅是指身体的变化而产生的心的对象；“愿这些花不凋谢，灯光不熄灭，愿一团火焰升起，山也升起”的愿望在未来的对象；在身体变化的过程中，身体的对象是当下的对象。天耳通的第四禅是指声音的对象，是当下的对象。心的遍知的第四禅是在过去七天之间生起的，因而是过去的对象；在未来七天之间生起的，因而是未来的对象。“如同这位尊者的心所造作的心念将会在此心中生起。”他虽然多次反复，但总是如此，没有其他。

3.61) cetopariyañāṇasseva pavatti pakāsitā. Addhānapaccuppannasantatipaccuppannavaseneva paccuppannaṃ ārabbha pavattikāle paccuppannārammaṇaṃ. Vitthārakathā panettha heṭṭhāaṭṭhakathākaṇḍavaṇṇanāyaṃ vuttanayeneva veditabbā.

Pubbenivāsañāṇacatutthaṃ atītakkhandhānussaraṇakāle atītārammaṇaṃ, nāmagottānussaraṇakāle navattabbārammaṇaṃ. Dibbacakkhuñāṇacatutthaṃ vaṇṇārammaṇattā paccuppannārammaṇaṃ. Yathākammūpagañāṇacatutthaṃ atītakammameva ārammaṇaṃ karotīti atītārammaṇaṃ. Anāgataṃsañāṇacatutthaṃ anāgatakkhandhānussaraṇakāle anāgatārammaṇaṃ, nāmagottānussaraṇakāle navattabbārammaṇaṃ. Ākāsānañcāyatanaākiñcaññāyatanacatutthaṃ navattabbārammaṇameva. Viññāṇañcāyatananevasaññānāsaññāyatanacatutthaṃ atītārammaṇameva. Lokuttaracatutthaṃ navattabbārammaṇameva. Kiriyatopi dvādasasu catutthajjhānesu eseva nayo.

Tīṇijhānāni bahiddhārammaṇāti ajjhattato bahiddhābhūtaṃ nimittaṃ ārabbha pavattito bahiddhārammaṇā.

Catutthaṃ jhānanti idhāpi kusalato terasasu catutthajjhānesu sabbatthapādakacatutthaṃ bahiddhārammaṇameva.

Iddhividhacatutthaṃ kāyavasena cittapariṇāmanepi cittavasena kāyapariṇāmanepi attanova kāyacittārammaṇattā ajjhattārammaṇaṃ; ‘‘bahiddhā hatthimpi dassetī’’tiādinā nayena pavattakāle bahiddhārammaṇaṃ.

Dibbasotañāṇacatutthaṃ attano kucchigatasaddārammaṇakāle ajjhattārammaṇaṃ, parassa saddārammaṇakāle bahiddhārammaṇaṃ, ubhayavasenāpi ajjhattabahiddhārammaṇaṃ.

Cetopariyañāṇacatutthaṃ bahiddhārammaṇameva.

Pubbenivāsañāṇacatutthaṃ attano khandhānussaraṇakāle ajjhattārammaṇaṃ, parassa khandhānañceva nāmagottassa ca anussaraṇakāle bahiddhārammaṇaṃ.

Dibbacakkhuñāṇacatutthaṃ attano rūpārammaṇakāle ajjhattārammaṇaṃ, parassa rūpārammaṇakāle bahiddhārammaṇaṃ, ubhayavasenāpi ajjhattabahiddhārammaṇaṃ.

Yathākammūpagañāṇacatutthaṃ attano kammajānanakāle ajjhattārammaṇaṃ, parassa kammajānanakāle bahiddhārammaṇaṃ, ubhayavasenāpi ajjhattabahiddhārammaṇaṃ.

Anāgataṃsañāṇacatutthaṃ attano anāgate nibbattijānanakāle ajjhattārammaṇaṃ, parassa khandhānussaraṇakāle ceva nāmagottānussaraṇakāle ca bahiddhārammaṇaṃ, ubhayavasenāpi ajjhattabahiddhārammaṇaṃ.

Ākāsānañcāyatanacatutthaṃ bahiddhārammaṇaṃ. Ākiñcaññāyatanacatutthaṃ navattabbārammaṇaṃ. Viññāṇañcāyatananevasaññānāsaññāyatanacatutthaṃ ajjhattārammaṇaṃ.

Lokuttaracatutthaṃ bahiddhārammaṇameva. Kiriyatopi dvādasasu jhānesu ayameva nayoti.

Imasmiṃ pana jhānavibhaṅge sammāsambuddhena suttantabhājanīyepi lokiyalokuttaramissakāneva jhānāni kathitāni; abhidhammabhājanīyepi pañhāpucchakepi. Tayopi hi ete nayā tebhūmakadhammamissakattā ekaparicchedā eva. Evamayaṃ jhānavibhaṅgopi teparivaṭṭaṃ nīharitvāva bhājetvā dassitoti.

Sammohavinodaniyā vibhaṅgaṭṭhakathāya

Jhānavibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.

13. Appamaññāvibhaṅgo

1. Suttantabhājanīyavaṇṇanā



3.61）心的遍知的显现已被阐明。关于当下的对象，因其存在的连续性而成为当下的对象。详细的讨论在前面的经文解释中已经说明。
前生的知识的第四禅在回忆过去的五蕴时是过去的对象，在名与姓的回忆时应理解为微小的对象。天眼通的第四禅因其色彩的对象而成为当下的对象。因缘法的第四禅在回忆过去的业时是过去的对象。
未来的知识的第四禅在回忆未来的五蕴时是未来的对象，在名与姓的回忆时应理解为微小的对象。空无边处和无所有处的第四禅应理解为微小的对象。意识的无所有处的第四禅是过去的对象。超越世俗的第四禅应理解为微小的对象。在这十二种禅那中，皆应如此理解。
三种禅那的对象是外在的对象，因内在的特征而产生的外在对象。
第四禅在此也指善的十四种第四禅中的所有外在对象。
神通的第四禅在身体的变化中，心的变化中，身体与心的对象皆为内在的对象；“外在的手也能显现”等等的方式在此时是外在的对象。
天耳通的第四禅在自身的声音对象时为内在的对象，在他人的声音对象时为外在的对象，亦可理解为内外结合的对象。
心的遍知的第四禅为外在的对象。
前生的知识的第四禅在自身的五蕴回忆时为内在的对象，在他人的五蕴和名与姓的回忆时为外在的对象。
天眼通的第四禅在自身的色彩对象时为内在的对象，在他人的色彩对象时为外在的对象，亦可理解为内外结合的对象。
因缘法的第四禅在自身的业识时为内在的对象，在他人的业识时为外在的对象，亦可理解为内外结合的对象。
未来的知识的第四禅在自身未来的产生时为内在的对象，在他人的五蕴回忆和名与姓的回忆时为外在的对象，亦可理解为内外结合的对象。
空无边处的第四禅为外在的对象。无所有处的第四禅应理解为微小的对象。意识的无所有处的第四禅为内在的对象。
超越世俗的第四禅为外在的对象。在这十二种禅那中，皆应如此理解。
在此禅那分析中，释迦牟尼佛在经典中阐述了世俗与超越世俗混合的禅那；在阿毗达摩中以及问答中亦然。确实，这些方式因其三种特性而成为一个整体。因此，这一禅那分析也应当被理解为经过筛选而展示的。
《消除迷惑的分析》中的
禅那分析的阐释已完成。
微小的分析
经文分析

642. Idāni tadanantare appamaññāvibhaṅge catassoti gaṇanaparicchedo. Appamaññāyoti pharaṇaappamāṇavasena appamaññāyo. Etā hi ārammaṇavasena appamāṇe vā satte pharanti, ekasattampi vā anavasesapharaṇavasena pharantīti pharaṇaappamāṇavasena appamaññāyoti vuccanti. Idha bhikkhūti imasmiṃ sāsane bhikkhu. Mettāsahagatenāti mettāya samannāgatena. Cetasāti cittena. Ekaṃ disanti ekissā disāya. Paṭhamapariggahitaṃ sattaṃ upādāya ekadisāpariyāpannasattapharaṇavasena vuttaṃ. Pharitvāti phusitvā ārammaṇaṃ katvā. Viharatīti brahmavihārādhiṭṭhitaṃ iriyāpathavihāraṃ pavatteti. Tathā dutiyanti yathā puratthimādīsu disāsu yaṃ kiñci ekaṃ disaṃ pharitvā viharati, tatheva tadanantaraṃ dutiyaṃ tatiyaṃ catutthañcāti attho.

Iti uddhanti teneva ca nayena uparimaṃ disanti vuttaṃ hoti. Adho tiriyanti adhodisampi tiriyaṃdisampi evameva. Ettha ca adhoti heṭṭhā, tiriyanti anudisā. Evaṃ sabbadisāsu assamaṇḍale assamiva mettāsahagataṃ cittaṃ sāretipi paccāsāretipīti ettāvatā ekamekaṃ disaṃ pariggahetvā odhiso mettāpharaṇaṃ dassitaṃ. Sabbadhītiādi pana anodhiso dassanatthaṃ vuttaṃ. Tattha sabbadhīti sabbattha. Sabbattatāyāti sabbesu hīnamajjhimukkaṭṭhamittasapattamajjhattādippabhedesu attatāya ‘ayaṃ parasatto’ti vibhāgaṃ akatvā attasamatāyāti vuttaṃ hoti; atha vā sabbattatāyāti sabbena cittabhāvena īsakampi bahi avikkhipamānoti vuttaṃ hoti. Sabbāvantanti sabbasattavantaṃ, sabbasattayuttanti attho. Lokanti sattalokaṃ.

Vipulenātievamādipariyāyadassanato panettha puna ‘‘mettāsahagatenā’’ti vuttaṃ. Yasmā vā ettha odhiso pharaṇe viya puna ‘tathā’saddo ‘iti’saddo vā na vutto, tasmā puna ‘‘mettāsahagatena cetasā’’ti vuttaṃ; nigamanavasena vā etaṃ vuttaṃ. Vipulenāti ettha ca pharaṇavasena vipulatā daṭṭhabbā. Bhūmivasena pana taṃ mahaggataṃ, paguṇavasena appamāṇaṃ, sattārammaṇavasena ca appamāṇaṃ, byāpādapaccatthikappahānena averaṃ, domanassappahānato abyāpajjhaṃ, niddukkhanti vuttaṃ hoti. Ayaṃ tāva ‘‘mettāsahagatena cetasā’’tiādinā nayena ṭhapitāya mātikāya attho.



642）现在是关于微小的分析的四种计数的部分。微小的意思是以“可分离的微小”为标准。因为这些对象是以对象的方式对微小的众生进行分散，甚至是对单一众生也以不遗余力的方式进行分散，因此称为“可分离的微小”。在此，僧侣是指在这个教法中的僧侣。与慈悲相伴是指充满慈悲。心是指心。一个方向是指一个方向。第一种所把握的众生是以一个方向为范围的众生的分散。分散是指触及对象后进行的。居住是指以天人的住处为基础的行为。第二种是指在东等方向上，什么都可以在一个方向上进行分散，接着是第二、第三、第四等。
因此，向上升起的意思是指向上方向的描述。向下和横向也是如此。这里的下是指下方，横向是指横向的。这样，在所有方向上，带有慈悲的心就像在无边界的地方一样，能够推动或反向推动，这样就可以在一个方向上把慈悲的分散展现出来。至于“所有”的描述则是为了不局限于此而表述的。这里的“所有”是指在所有地方。所有的特性是指在所有的低、中、高、朋友、敌人等不同层次中，不分彼此地被视为“这是他人”的分类，而是以自我相等的方式被表述；或者说，所有的特性是指在所有心的状态下，即使是微小的外部不被分散的状态。所有的众生是指所有有情众生。
由于广泛的描述，这里再次提到“与慈悲相伴”。因为在这里没有如“如此”或“这样”的词语，因此再次提到“与慈悲相伴的心”；这也是以总结的方式表述的。在这里，广泛的意思是指以分散的方式来理解。以土地的方式则是指广大的，按数量的方式是指微小的，众生的对象是指微小的，因摆脱敌意而无怨恨，因摆脱烦恼而无忧苦，这样的描述是恰当的。这个“与慈悲相伴的心”的主题是以这样的方式建立的。

643. Idāni yadetaṃ ‘‘kathañca, bhikkhave, mettāsahagatena cetasā’’tiādinā nayena vuttaṃ padabhājanīyaṃ, tattha yasmā idaṃ kammaṭṭhānaṃ dosacaritassa sappāyaṃ, tasmā yathārūpe puggale ayaṃ mettā appanaṃ pāpuṇāti, taṃ mettāya vatthubhūtaṃ puggalaṃ tāva dassetuṃ seyyathāpi nāma ekaṃ puggalantiādi vuttaṃ. Tattha seyyathāpi nāmāti opammatthe nipāto, yathā ekaṃ puggalanti attho. Piyanti pemanīyaṃ. Manāpanti hadayavuḍḍhikaraṃ. Tattha pubbeva sannivāsena paccuppannahitena vā piyo nāma hoti, sīlādiguṇasamāyogena manāpo nāma; dānasamānattatāhi vā piyatā, piyavacanaatthacariyatāhi manāpatā veditabbā. Yasmā cettha piyatāya imassa byāpādassa pahānaṃ hoti, tato mettā sukhaṃ pharati, manāpatāya udāsīnatā na saṇṭhāti, hirottappañca paccupaṭṭhāti, tato hirottappānupālitā mettā na parihāyati, tasmā taṃ upamaṃ katvā idaṃ vuttaṃ – piyaṃ manāpanti. Mettāyeyyāti mettāya phareyya; tasmiṃ puggale mettaṃ kareyya pavatteyyāti attho. Evamevasabbe satteti yathā piyaṃ puggalaṃ mettāyeyya, evaṃ tasmiṃ puggale appanāppattāya vasībhāvaṃ upagatāya mettāya majjhattaverisaṅkhātepi sabbe satte anukkamena pharatīti attho. Metti mettāyanātiādīni vuttatthāneva.

644.Vidisaṃ vāti padaṃ tiriyaṃ vāti etassa atthavibhāvanatthaṃ vuttaṃ.

645.Pharitvāti ārammaṇakaraṇavasena phusitvā. Adhimuñcitvāti adhikabhāvena muñcitvā, yathā muttaṃ sumuttaṃ hoti suppasāritaṃ suvitthataṃ tathā muñcitvāti attho.

648.Sabbadhiādiniddese yasmā tīṇipi etāni padāni sabbasaṅgāhikāni, tasmā nesaṃ ekatova atthaṃ dassetuṃ sabbena sabbantiādi vuttaṃ. Tassattho heṭṭhā vuttoyeva.

650.Vipulādiniddese yasmā yaṃ appanāppattaṃ hutvā anantasattapharaṇavasena vipulaṃ, taṃ niyamato bhūmivasena mahaggataṃ hoti. Yañca mahaggataṃ taṃ appamāṇagocaravasena appamāṇaṃ. Yaṃ appamāṇaṃ taṃ paccatthikavighātavasena averaṃ. Yañca averaṃ taṃ vihatabyāpajjatāya abyāpajjaṃ. Tasmā ‘‘yaṃ vipulaṃ taṃ mahaggata’’ntiādi vuttaṃ. Avero abyāpajjoti cettha liṅgavipariyāyena vuttaṃ. Manena vā saddhiṃ yojanā kātabbā – yaṃ appamāṇaṃ cittaṃ, so avero mano; yo avero so abyāpajjoti. Apicettha heṭṭhimaṃ heṭṭhimaṃ padaṃ uparimassa uparimassa, uparimaṃ vā uparimaṃ heṭṭhimassa heṭṭhimassa atthotipi veditabbo.

653.Seyyathāpi nāma ekaṃ puggalaṃ duggataṃ durupetanti idampi karuṇāya vatthubhūtaṃ puggalaṃ dassetuṃ vuttaṃ. Evarūpasmiñhi puggale balavakāruññaṃ uppajjati. Tattha duggatanti dukkhena samaṅgībhāvaṃ gataṃ. Durupetanti kāyaduccaritādīhi upetaṃ. Gatikulabhogādivasena vā tamabhāve ṭhito puggalo duggato, kāyaduccaritādīhi upetattā tamaparāyaṇabhāve ṭhito durupetoti evamettha attho veditabbo.

663.Ekaṃ puggalaṃ piyaṃ manāpanti idampi muditāya vatthubhūtaṃ puggalaṃ dassetuṃ vuttaṃ. Tattha gatikulabhogādivasena jotibhāve ṭhito piyo, kāyasucaritādīhi upetattā jotiparāyaṇabhāve ṭhito manāpoti veditabbo.



643）现在关于“如何，僧侣们，以慈悲相伴的心”所述的词句，因其是适合于有敌意的行为的修行，因此在适当的人身上，慈悲能够达到其目的。为了展示这种慈悲的对象，譬如说一个人等的描述。这里的“譬如说”是指比喻的用法，意思是如同一个人。亲爱是指可爱的。可爱是指使心快乐的。在这里，因先前的聚集或当下的利益而亲爱，因持有德行等的结合而可爱；因施舍的相似性而可爱，因可爱的言辞和行为而可爱应当被理解。由于在这里亲爱能够使此种敌意得以消除，因此慈悲能够快乐地分散，因可爱而不受冷漠的影响，羞愧感也因此存在，因此由此可见，具羞愧感的慈悲不会消失，因此以此比喻而说“亲爱可爱”。慈悲的意思是指慈悲的分散；在此人身上施行慈悲，能够持续不断。如此，所有众生皆如同亲爱的人一样，施行慈悲，因此在此人身上因未达到目的而归于平等的状态，慈悲也随之逐渐分散。
644）“向某个方向”是指横向的意思，为了阐明其意义而提到。
645）分散是指通过对象的接触而产生的。解脱是指以更高的状态解脱，如同解脱后是良好的、清晰的、充分展开的状态。
648）在“所有”等的描述中，由于这三个词都是普遍性的，因此为了展示它们的一体性而提到“所有的所有”等。其意义在前面已被说明。
650）在广泛的描述中，由于在未达到目的的状态下，因而以无尽的众生分散为广泛，因此在原则上以土地的方式为广大的；而广大的则因其范围的微小而微小。微小的则因其对立的障碍而无敌意。无敌意的则因其被消除的烦恼而无烦恼。因此“广大的即是伟大的”等等的说法。无敌和无烦恼在这里是以性别的变化来表述的。也可以通过心的结合来理解——微小的心是无敌的；无敌的则是无烦恼的。此外，这里提到的下、下、上、上，以及上、上、下、下的意义也应被理解。
653）如同一个人是可爱和令人愉悦的，这也是为了展示慈悲的对象。这样的众生中产生强烈的慈悲。在这里，受苦是指处于痛苦的状态。难以接近是指因身体的不善行为等而接近。因生于贫穷的家庭等而处于困境的众生，因身体的不善行为而处于恶劣的状态，应如此理解其意义。
663）一个人是可爱和令人愉悦的，这也是为了展示快乐的对象。在这里，因生于贫穷的家庭等而处于光明的状态，因身体的善行而处于光明的状态，应如此理解其意义。

673.Neva manāpaṃ na amanāpanti idampi upekkhāya vatthubhūtaṃ puggalaṃ dassetuṃ vuttaṃ. Tattha mittabhāvaṃ asampattatāya neva manāpo, amittabhāvaṃ asampattatāya na amanāpoti veditabbo. Sesamettha yaṃ vattabbaṃ siyā, taṃ sabbaṃ heṭṭhā cittuppādakaṇḍe vuttameva. Bhāvanāvidhānampi etesaṃ kammaṭṭhānānaṃ visuddhimagge vitthārato kathitamevāti.

Suttantabhājanīyavaṇṇanā.

2. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā

Abhidhammabhājanīyaṃ kusalatopi vipākatopi kiriyatopi heṭṭhā cittuppādakaṇḍe bhājitanayeneva bhājitaṃ. Atthopissa tattha vuttanayeneva veditabbo.

3. Pañhāpucchakavaṇṇanā

Pañhāpucchake pāḷianusāreneva mettādīnaṃ kusalādibhāvo veditabbo. Ārammaṇattikesu pana sabbāpi tīsu tikesu navatabbārammaṇā eva. Ajjhattārammaṇattike bahiddhārammaṇāti. Imasmiṃ pana appamaññāvibhaṅge sammāsambuddhena suttantabhājanīyepi lokiyā eva appamaññāyo kathitā, abhidhammabhājanīyepi pañhāpucchakepi. Tayopi hi ete nayā lokiyattā ekaparicchedā eva. Evamayaṃ appamaññāvibhaṅgopi teparivaṭṭaṃ nīharitvāva bhājetvā dassitoti.

Sammohavinodaniyā vibhaṅgaṭṭhakathāya

Appamaññāvibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.

14. Sikkhāpadavibhaṅgo

1. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā

703. Idāni tadanantare sikkhāpadavibhaṅge pañcāti gaṇanaparicchedo. Sikkhāpadānīti sikkhitabbapadāni; sikkhākoṭṭhāsāti attho. Apica upari āgatā sabbepi kusalā dhammā sikkhitabbato sikkhā. Pañcasu pana sīlaṅgesu yaṃkiñci aṅgaṃ tāsaṃ sikkhānaṃ patiṭṭhānaṭṭhena padanti sikkhānaṃ padattā sikkhāpadāni. Pāṇātipātāti pāṇassa atipātā ghātanā māraṇāti attho. Veramaṇīti virati. Adinnādānāti adinnassa ādānā; parapariggahitassa haraṇāti attho. Kāmesūti vatthukāmesu. Micchācārāti kilesakāmavasena lāmakācārā. Musāvādāti abhūtavādato. Surāmerayamajjapamādaṭṭhānāti ettha surāti piṭṭhasurā, pūvasurā, odanasurā, kiṇṇapakkhittā, sambhārasaṃyuttāti pañca surā. Merayanti pupphāsavo, phalāsavo, guḷāsavo, madhvāsavo, sambhārasaṃyuttoti pañca āsavā. Tadubhayampi madanīyaṭṭhena majjaṃ. Yāya cetanāya taṃ pivanti, sā pamādakāraṇattā pamādaṭṭhānaṃ; tasmā surāmerayamajjapamādaṭṭhānā. Ayaṃ tāvettha mātikānikkhepassa attho.



673）"既不愉悦也不不愉悦"这句话是为了展示舍心的对象而说的。在这里,应理解为因未达到友好状态而不愉悦,因未达到敌对状态而不不愉悦。其余在这里应该说的内容,都已在前面的心生起章节中说过了。这些业处的修习方法在《清净道论》中也已详细阐述过了。
经分别解释完毕。
阿毗达摩分别解释
阿毗达摩分别从善、异熟、唯作的角度,都是按照前面心生起章节中分别的方式来分别的。其意义也应按照那里所说的方式来理解。
问答解释
在问答中,慈等的善等性质应按照经文的传统来理解。在对象三法中,所有三法都应理解为不可说的对象。在内外对象三法中是外对象。在这个无量分别中,正等觉者在经分别中只说了世间的无量,在阿毗达摩分别和问答中也是如此。这三种方式因其世间性而成为一个整体。因此,这个无量分别也是经过筛选而展示的。
《消除迷惑的分别论注》中的
无量分别解释完毕。
学处分别
阿毗达摩分别解释
703）现在是关于学处分别的五种计数的部分。学处是指应当学习的部分,意思是学习的部分。此外,上面提到的所有善法因应当学习而成为学习。在五种戒行中,任何一种因其是学习的基础而成为学习的基础,因此称为学处。杀生是指杀害、伤害生命的意思。远离是指戒除。不与取是指拿取未给予的,意思是偷取他人的财物。欲是指物质欲望。邪行是指因欲望而产生的低劣行为。妄语是指不真实的言语。饮酒放逸处是指:酒有五种,即谷物酒、糕点酒、米酒、发酵酒、混合酒。醉品有五种,即花醉品、果醉品、糖醉品、蜜醉品、混合醉品。这两种因其令人陶醉而称为醉品。饮用它们的意图因导致放逸而成为放逸处;因此称为饮酒放逸处。这就是这里所列举的主题的意义。

704. Padabhājanīye pana yasmiṃ samaye kāmāvacarantiādi sabbaṃ heṭṭhā vuttanayattā uttānatthameva. Yasmā pana na kevalaṃ viratiyeva sikkhāpadaṃ, cetanāpi sikkhāpadameva, tasmā taṃ dassetuṃ dutiyanayo dassito. Yasmā ca na kevalaṃ eteyeva dve dhammā sikkhāpadaṃ, cetanāsampayuttā pana paropaṇṇāsadhammāpi sikkhitabbakoṭṭhāsato sikkhāpadameva, tasmā tatiyanayopi dassito.

Tattha duvidhaṃ sikkhāpadaṃ pariyāyasikkhāpadaṃ nippariyāyasikkhāpadañca. Tattha virati nippariyāyasikkhāpadaṃ. Sā hi ‘‘pāṇātipātā veramaṇī’’ti pāḷiyaṃ āgatā, no cetanā. Viramanto ca tāya eva tato tato viramati, na cetanāya. Cetanaṃ pana āharitvā dassesi. Tathā sesacetanāsampayuttadhamme. Vītikkamakāle hi veracetanā dussīlyaṃ nāma. Tasmā sā viratikālepi susīlyavasena vuttā. Phassādayo taṃsampayuttattā gahitāti.

Idāni etesu sikkhāpadesu ñāṇasamuttejanatthaṃ imesaṃ pāṇātipātādīnaṃ dhammato, koṭṭhāsato, ārammaṇato, vedanāto, mūlato, kammato, sāvajjato, payogato ca vinicchayo veditabbo.

Tattha ‘dhammato’ti pañcapete pāṇātipātādayo cetanādhammāva honti. ‘Koṭṭhāsato’ pañcapi kammapathā eva.

‘Ārammaṇato’ pāṇātipāto jīvitindriyārammaṇo. Adinnādānaṃ sattārammaṇaṃ vā saṅkhārārammaṇaṃ vā. Micchācāro itthipurisārammaṇo. Musāvādo sattārammaṇo vā saṅkhārārammaṇo vā. Surāpānaṃ saṅkhārārammaṇaṃ.

‘Vedanāto’ pāṇātipāto dukkhavedano. Adinnādānaṃ tivedanaṃ. Tañhi haṭṭhatuṭṭhassa adinnaṃ ādiyato sukhavedanaṃ hoti, bhītakāle dukkhavedanaṃ, majjhattassa hutvā gaṇhato adukkhamasukhavedanaṃ. Micchācāro sukhavedano vā adukkhamasukhavedano vā. Musāvādo adinnādānaṃ viya tivedano. Surāpānaṃ sukhamajjhattavedanaṃ.

‘Mūlato’ pāṇātipāto dosamohamūlo. Adinnādānaṃ kiñcikāle lobhamohamūlaṃ, kiñcikāle dosamohamūlaṃ. Micchācāro lobhamohamūlo. Musāvādo kiñcikāle lobhamohamūlo, kiñcikāle dosamohamūlo. Surāpānaṃ lobhamohamūlaṃ.

‘Kammato’ musāvādo cettha vacīkammaṃ. Sesā kāyakammameva.

‘Sāvajjato’ pāṇātipāto atthi appasāvajjo, atthi mahāsāvajjo. Tathā adinnādānādīni. Tesaṃ nānākaraṇaṃ heṭṭhā dassitameva.

Ayaṃ pana aparo nayo – kunthakipillikassa hi vadho appasāvajjo, tato mahantatarassa mahāsāvajjo; sopi appasāvajjo, tato mahantatarāya sakuṇikāya mahāsāvajjo; tato godhāya, tato sasakassa, tato migassa, tato gavayassa, tato assassa, tato hatthissa vadho mahāsāvajjo, tatopi dussīlamanussassa , tato gorūpasīlakamanussassa, tato saraṇagatassa, tato pañcasikkhāpadikassa, tato sāmaṇerassa, tato puthujjanabhikkhuno , tato sotāpannassa, tato sakadāgāmissa, tato anāgāmissa, tato khīṇāsavassa vadho atimahāsāvajjoyeva.

Adinnādānaṃ dussīlassa santake appasāvajjaṃ, tato gorūpasīlakassa santake mahāsāvajjaṃ; tato saraṇagatassa, tato pañcasikkhāpadikassa, tato sāmaṇerassa, tato puthujjanabhikkhuno, tato sotāpannassa, tato sakadāgāmissa, tato anāgāmissa santake mahāsāvajjaṃ, tato khīṇāsavassa santake atimahāsāvajjaṃyeva.


704）在词句的解释中，关于“欲界等”的所有内容，因在前面已述及，因此仅作简要说明。由于不仅仅是戒除的学习法，意图也属于学习法，因此为了展示这一点，第二种方式被提及。同时，由于不仅仅是这两种法是学习法，意图所结合的其他法也应作为学习的内容，因此第三种方式也被提及。
在这里，学习法分为两种：广义学习法和狭义学习法。其中，戒除是狭义学习法。因为它在经文中说“远离杀生”，而非意图。戒除者因其而从此处到彼处戒除，而非因意图。意图则被提取出来进行说明。同样，其他与意图相结合的法也是如此。在犯戒的时刻，远离的意图即为不善。因此，它在戒除的时刻也被称为善良。因接触等而被捕捉。
现在在这些学习法中，为了激发智慧，关于这些杀生等法的本质、内容、对象、感觉、根源、业和过失等方面的分析应被理解。
在这里，“本质”是指五种法，杀生等是意图法。“内容”是指五种业道。
“对象”是指杀生的生命感官对象。偷盗是指众生对象或造作对象。邪行是指女性和男性的对象。妄语是指众生对象或造作对象。饮酒是指造作对象。
“感觉”是指杀生的痛苦感觉。偷盗是指痛苦的感觉。因为当人受到惊吓时，偷盗会带来快乐的感觉，而在恐惧时则会带来痛苦的感觉，在中间状态则会带来无痛无乐的感觉。邪行则是快乐的感觉或无痛无乐的感觉。妄语则像偷盗一样是痛苦的感觉。饮酒则是快乐的中间感觉。
“根源”是指杀生的愚痴与憎恨根源。偷盗则在某些情况下是贪欲与愚痴根源，在某些情况下是憎恨与愚痴根源。邪行是贪欲与愚痴的根源。妄语则在某些情况下是贪欲与愚痴的根源，在某些情况下是憎恨与愚痴的根源。饮酒则是贪欲与愚痴的根源。
“业”在这里是指妄语。其余则是身体的业。
“过失”是指杀生有轻微过失，也有重大过失。同样，偷盗等法也是如此。它们的不同之处在于前面已被说明。
另外一种方式是——小虫的杀害是轻微过失，因此更大的动物的杀害是重大过失；而小虫也是轻微过失，因此更大的鸟类的杀害是重大过失；接着是牛、兔、鹿、牛、马、大象的杀害是重大过失，而这些都是不善的人，因此更大的、像牛一样的人的杀害，以及依靠庇护的、五戒的修行者、沙弥、普通的比丘、初果、二果、三果、四果的修行者的杀害都是极重的过失。偷盗在不善者的情况下是轻微过失，而在像牛一样的人面前则是重大过失；接着是庇护者、五戒的修行者、沙弥、普通的比丘、初果、二果、三果、四果的修行者的情况下，重大过失则是极重的过失。


Micchācāro dussīlāya itthiyā vītikkame appasāvajjo, tato gorūpasīlakāya mahāsāvajjo; tato saraṇagatāya, pañcasikkhāpadikāya, sāmaṇeriyā, puthujjanabhikkhuniyā, sotāpannāya, sakadāgāminiyā, tato anāgāminiyā vītikkame mahāsāvajjo, khīṇāsavāya pana bhikkhuniyā ekantamahāsāvajjova.

Musāvādo kākaṇikamattassa atthāya musākathane appasāvajjo, tato aḍḍhamāsakassa, māsakassa, pañcamāsakassa, aḍḍhakahāpaṇassa, kahāpaṇassa, tato anagghaniyabhaṇḍassa atthāya musākathane mahāsāvajjo, musā kathetvā pana saṅghaṃ bhindantassa ekantamahāsāvajjova.

Surāpānaṃ pasatamattassa pāne appasāvajjaṃ, añjalimattassa pāne mahāsāvajjaṃ; kāyacālanasamatthaṃ pana bahuṃ pivitvā gāmaghātanigamaghātakammaṃ karontassa ekantamahāsāvajjameva.

Pāṇātipātañhi patvā khīṇāsavassa vadho mahāsāvajjo; adinnādānaṃ patvā khīṇāsavasantakassa haraṇaṃ, micchācāraṃ patvā khīṇāsavāya bhikkhuniyā vītikkamanaṃ, musāvādaṃ patvā musāvādena saṅghabhedo, surāpānaṃ patvā kāyacālanasamatthaṃ bahuṃ pivitvā gāmanigamaghātanaṃ mahāsāvajjaṃ. Sabbehipi panetehi musāvādena saṅghabhedanameva mahāsāvajjaṃ. Tañhi kappaṃ niraye pācanasamatthaṃ mahākibbisaṃ.

‘Payogato’ti pāṇātipāto sāhatthikopi hoti āṇattikopi. Tathā adinnādānaṃ. Micchācāramusāvādasurāpānāni sāhatthikānevāti.

Evamettha pāṇātipātādīnaṃ dhammādivasena vinicchayaṃ ñatvā pāṇātipātā veramaṇītiādīnampi dhammato, koṭṭhāsato, ārammaṇato, vedanāto, mūlato, kammato, khaṇḍato, samādānato, payogato ca vinicchayo veditabbo.

Tattha ‘dhammato’ti pariyāyasīlavasena paṭipāṭiyā pañca cetanādhammāva. ‘Koṭṭhāsato’ti pañcapi kammapathā eva. ‘Ārammaṇato’ti pāṇātipātā veramaṇī parassa jīvitindriyaṃ ārammaṇaṃ katvā attano veracetanāya viramati. Itarāsupi eseva nayo. Sabbāpi hi etā vītikkamitabbavatthuṃ ārammaṇaṃ katvā veracetanāhiyeva viramanti. ‘Vedanāto’ti sabbāpi sukhavedanā vā honti majjhattavedanā vā. ‘Mūlato’ti ñāṇasampayuttacittena viramantassa alobhaadosaamohamūlā honti, ñāṇavippayuttacittena viramantassa alobhaadosamūlā honti. ‘Kammato’ti musāvādā veramaṇīyevettha vacīkammaṃ; sesā kāyakammaṃ. ‘Khaṇḍato’ti gahaṭṭhā yaṃ yaṃ vītikkamanti, taṃ tadeva khaṇḍaṃ hoti bhijjati, avasesaṃ na bhijjati. Kasmā? Gahaṭṭhā hi anibaddhasīlā honti, yaṃ yaṃ sakkonti taṃ tadeva gopenti. Sāmaṇerānaṃ pana ekasmiṃ vītikkamante sabbāni bhijjanti. Na kevalañca etāni, sesasīlānipi bhijjantiyeva. Tesaṃ pana vītikkamo daṇḍakammavatthuko. ‘Puna evarūpaṃ na karissāmī’ti daṇḍakamme kate sīlaṃ paripuṇṇaṃ hoti. ‘Samādānato’ti sayameva ‘pañca sīlāni adhiṭṭhahāmī’ti adhiṭṭhahantenapi, pāṭiyekkaṃ pāṭiyekkaṃ samādiyantenapi samādiṇṇāni honti. Aññassa santike nisīditvā ‘pañca sīlāni samādiyāmī’ti samādiyantenapi, pāṭiyekkaṃ pāṭiyekkaṃ samādiyantenapi samādinnāneva honti. ‘Payogato’ sabbānipi sāhatthikapayogānevāti veditabbāni.



邪行对不善的女子来说是轻微过失,对像牛一样的女子来说是重大过失;对于皈依者、五戒修行者、沙弥尼、普通比丘尼、初果、二果、三果的女子来说是重大过失,对阿罗汉比丘尼来说则是绝对的重大过失。
妄语为了一文钱而说谎是轻微过失,为了半分钱、一分钱、五分钱、半卡哈帕纳、一卡哈帕纳而说谎则是重大过失,为了无价之宝而说谎是重大过失,说谎破坏僧团则是绝对的重大过失。
饮酒饮用少量是轻微过失,饮用一掬是重大过失;饮用大量以致身体摇晃,并做出杀害村庄城镇的行为则是绝对的重大过失。
关于杀生,杀害阿罗汉是重大过失;关于偷盗,偷取阿罗汉的物品;关于邪行,与阿罗汉比丘尼发生关系;关于妄语,用妄语破坏僧团;关于饮酒,饮用大量以致身体摇晃并杀害村庄城镇,这些都是重大过失。但其中以妄语破坏僧团最为重大,因为这能导致一劫地狱之苦,是极大的恶业。
"行为"方面,杀生可以是亲自行为也可以是指使他人行为。偷盗也是如此。邪行、妄语、饮酒只能是亲自行为。
如此了解杀生等从本质等方面的分析后,对于远离杀生等也应从本质、内容、对象、感受、根源、业、缺失、受持、行为等方面进行分析。
其中"本质"是指按照戒律的次第,是五种意图法。"内容"是指五种业道。"对象"是指远离杀生是以他人的生命为对象而以自己的远离意图来远离。其他也是如此。所有这些都是以应该远离的事物为对象,以远离的意图来远离。"感受"是指所有都是乐受或舍受。"根源"是指以有智慧的心远离时,是无贪、无嗔、无痴的根源;以无智慧的心远离时,是无贪、无嗔的根源。"业"是指远离妄语是语业,其他是身业。"缺失"是指在家人违犯哪一条,哪一条就被破坏,其他不被破坏。为什么?因为在家人的戒律不是固定的,他们只能守护力所能及的。但对沙弥来说,一条被违犯,所有都被破坏。不仅是这些,其他戒律也都被破坏。但他们的违犯是需要惩罚的。受到惩罚并发誓"不再做这样的事"后,戒律就恢复完整。"受持"是指自己决意"我受持五戒",或者一条一条地受持,都算是受持。在他人面前坐下说"我受持五戒",或者一条一条地受持,也都算是受持。"行为"是指所有都应理解为亲自行为

712. Idāni yāsaṃ sikkhānaṃ koṭṭhāsabhāvena imāni pañca sikkhāpadāni vuttāni, tāni dassetuṃ katame dhammā sikkhāti ayaṃ sikkhāvāro āraddho. Tattha yasmā sabbepi catubhūmakakusalā dhammā sikkhitabbabhāvato sikkhā, tasmā te dassetuṃ yasmiṃ samaye kāmāvacarantiādi vuttaṃ. Tattha heṭṭhā cittuppādakaṇḍe (dha. sa. 1) vuttanayeneva pāḷiṃ vitthāretvā attho veditabbo. Idha pana mukhamattameva dassitanti.

Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā.

3. Pañhāpucchakavaṇṇanā

714. Pañhāpucchake pāḷianusāreneva sikkhāpadānaṃ kusalādibhāvo veditabbo. Ārammaṇattikesu pana yāni sikkhāpadāni ettha sattārammaṇānīti vuttāni, tāni yasmā sattoti saṅkhaṃ gate saṅkhāreyeva ārammaṇaṃ karonti, yasmā ca sabbānipi etāni sampattavirativaseneva niddiṭṭhāni, tasmā ‘‘parittārammaṇā’’ti ca ‘‘paccuppannārammaṇā’’ti ca vuttaṃ. Yato pana viramati tassa vatthuno accantabahiddhattā sabbesampi bahiddhārammaṇatā veditabbāti.

Imasmiṃ pana sikkhāpadavibhaṅge sammāsambuddhena abhidhammabhājanīyepi pañhāpucchakepi lokiyāneva sikkhāpadāni kathitāni. Ubhopi hi ete nayā lokiyattā ekaparicchedā eva. Evamayaṃ sikkhāpadavibhaṅgo dveparivaṭṭaṃ nīharitvāva bhājetvā dassitoti.

Sammohavinodaniyā vibhaṅgaṭṭhakathāya

Sikkhāpadavibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.

15. Paṭisambhidāvibhaṅgo

1. Suttantabhājanīyaṃ

1. Saṅgahavāravaṇṇanā



712）现在为了展示这五种学处作为学习的部分而被提及,开始了"什么法是学习"这一学习章节。在这里,由于所有四地的善法都因应当学习而成为学习,因此为了展示它们而说"在何时欲界"等。在这里应按照前面心生起章节中所说的方式来详细解释经文并理解其意义。这里只是展示了大概。
阿毗达摩分别解释完毕。
问答解释
714）在问答中,应按照经文的传统来理解学处的善等性质。在所缘三法中,那些被称为有情所缘的学处,由于它们以被称为"有情"的诸行为所缘,又由于所有这些都是以已得远离的方式来说明的,因此说"有小所缘"和"有现在所缘"。由于所远离的事物完全在外部,因此应理解所有都是外部所缘。
在这个学处分别中,正等觉者在阿毗达摩分别和问答中只说了世间的学处。这两种方式因其世间性而成为一个整体。因此,这个学处分别也是经过两轮筛选而展示的。
《消除迷惑的分别论注》中的
学处分别解释完毕。
无碍解分别
经分别
摄颂章解释

718. Idāni tadanantare paṭisambhidāvibhaṅge catassoti gaṇanaparicchedo. Paṭisambhidāti pabhedā. Yasmā pana parato atthe ñāṇaṃ atthapaṭisambhidātiādimāha, tasmā na aññassa kassaci pabhedā, ñāṇasseva pabhedāti veditabbā. Iti ‘‘catasso paṭisambhidā’’ti padena cattāro ñāṇappabhedāti ayamattho saṅgahito. Atthapaṭisambhidāti atthe paṭisambhidā; atthappabhedassa sallakkhaṇavibhāvanāvavatthānakaraṇasamatthaṃ atthe pabhedagataṃ ñāṇanti attho. Sesapadesupi eseva nayo. Dhammappabhedassa hi sallakkhaṇavibhāvanāvavatthānakaraṇasamatthaṃ dhamme pabhedagataṃ ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā nāma. Niruttippabhedassa sallakkhaṇavibhāvanāvavatthānakaraṇasamatthaṃ niruttābhilāpe pabhedagataṃ ñāṇaṃ niruttipaṭisambhidā nāma. Paṭibhānappabhedassa sallakkhaṇavibhāvanāvavatthānakaraṇasamatthaṃ paṭibhāne pabhedagataṃ ñāṇaṃ paṭibhānapaṭisambhidā nāma.

Idāni yathānikkhittā paṭisambhidā bhājetvā dassento atthe ñāṇaṃ atthapaṭisambhidātiādimāha. Tattha atthoti saṅkhepato hetuphalaṃ. Tañhi hetuvasena araṇīyaṃ gantabbaṃ pattabbaṃ, tasmā atthoti vuccati. Pabhedato pana yaṃkiñci paccayasamuppannaṃ, nibbānaṃ, bhāsitattho, vipāko, kiriyāti ime pañca dhammā atthoti veditabbā. Taṃ atthaṃ paccavekkhantassa tasmiṃ atthe pabhedagataṃ ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā.

Dhammoti saṅkhepato paccayo. So hi yasmā taṃ taṃ vidahati pavatteti ceva pāpeti ca, tasmā dhammoti vuccati. Pabhedato pana yo koci phalanibbattako hetu, ariyamaggo, bhāsitaṃ , kusalaṃ, akusalanti ime pañca dhammā dhammoti veditabbā. Taṃ dhammaṃ paccavekkhantassa tasmiṃ dhamme pabhedagataṃ ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā.

Tatra dhammaniruttābhilāpe ñāṇanti tasmiṃ atthe ca dhamme ca yā sabhāvanirutti, tassā abhilāpe taṃ sabhāvaniruttiṃ saddaṃ ārammaṇaṃ katvā paccavekkhantassa tasmiṃ sabhāvaniruttābhilāpe pabhedagataṃ ñāṇaṃ niruttipaṭisambhidā. Evamayaṃ niruttipaṭisambhidā saddārammaṇā nāma jātā, na paññattiārammaṇā. Kasmā? Yasmā saddaṃ sutvā ‘‘ayaṃ sabhāvanirutti, ayaṃ na sabhāvaniruttī’’ti jānanti. Paṭisambhidāppatto hi ‘‘phasso’’ti vutte ‘‘ayaṃ sabhāvaniruttī’’ti jānāti, ‘‘phassā’’ti vā ‘‘phassa’’nti vā vutte pana ‘‘ayaṃ na sabhāvaniruttī’’ti jānāti. Vedanādīsupi eseva nayo. Aññaṃ panesa nāmaākhyātaupasaggabyañjanasaddaṃ jānāti na jānātīti? Yadaggena saddaṃ sutvā ‘‘ayaṃ sabhāvanirutti, ayaṃ na sabhāvaniruttī’’ti jānāti, tadaggena tampi jānissatīti. Taṃ pana nayidaṃ paṭisambhidākiccanti paṭikkhipitvā idaṃ vatthu kathitaṃ –

Tissadattatthero kira bodhimaṇḍe suvaṇṇasalākaṃ gahetvā aṭṭhārasasu bhāsāsu ‘katarabhāsāya kathemī’ti pavāresi. Taṃ pana tena attano uggahe ṭhatvā pavāritaṃ, na paṭisambhidāya ṭhitena. So hi mahāpaññatāya taṃ taṃ bhāsaṃ kathāpetvā kathāpetvā uggaṇhi; tato uggahe ṭhatvā evaṃ pavāresi.


718）现在是关于无碍解分别的四种计数的部分。无碍解是指分析。由于后面说"对义的智慧是义无碍解"等,因此应理解这不是其他任何事物的分析,而只是智慧的分析。因此,"四无碍解"这个词包含了四种智慧分析的意思。义无碍解是指对义的分析;意思是能够观察、阐明、确定义的分析的智慧。其他词也是同样的道理。对法的分析、观察、阐明、确定的智慧叫做法无碍解。对词的分析、观察、阐明、确定的智慧叫做词无碍解。对辩才的分析、观察、阐明、确定的智慧叫做辩无碍解。
现在为了展示所列举的无碍解,说"对义的智慧是义无碍解"等。其中,"义"简而言之是因果。因为它是通过因而应该被达到、获得的,所以叫做义。详细来说,任何由缘而生的、涅槃、所说的意义、果报、唯作,这五法应理解为义。对这个义进行观察时,对这个义的分析智慧就是义无碍解。
"法"简而言之是缘。因为它使那个那个存在、运作和达到,所以叫做法。详细来说,任何能产生果的因、圣道、所说、善、不善,这五法应理解为法。对这个法进行观察时,对这个法的分析智慧就是法无碍解。
"对那里法的词的表达的智慧"是指对那个义和法的自性词,对其表达,以那个自性词的声音为对象进行观察时,对那个自性词表达的分析智慧就是词无碍解。这样,这个词无碍解就成为以声音为对象,而不是以概念为对象。为什么?因为听到声音后能知道"这是自性词,这不是自性词"。获得无碍解的人听到"触"时知道"这是自性词",听到"诸触"或"触们"时知道"这不是自性词"。对受等也是同样的道理。但是他知道还是不知道其他名词、动词、前缀、辅音的声音呢?既然他能听到声音后知道"这是自性词,这不是自性词",那么他也应该知道那个。但这不是无碍解的作用,因此被否定,而讲述了这个故事:
据说帝须达多长老在菩提树下拿着金针,宣称能用十八种语言说法。但这是他基于自己的学习而宣称的,不是基于无碍解。他因为有大智慧,所以通过反复练习学会了这些语言;然后基于学习而如此宣称。


Bhāsaṃ nāma sattā uggaṇhantīti vatvā ca panettha idaṃ kathitaṃ. Mātāpitaro hi daharakāle kumārake mañce vā pīṭhe vā nipajjāpetvā taṃ taṃ kathayamānā tāni tāni kiccāni karonti. Dārakā tesaṃ taṃ taṃ bhāsaṃ vavatthāpenti – iminā idaṃ vuttaṃ, iminā idaṃ vuttanti. Gacchante gacchante kāle sabbampi bhāsaṃ jānanti. Mātā damiḷī, pitā andhako. Tesaṃ jāto dārako sace mātukathaṃ paṭhamaṃ suṇāti, damiḷabhāsaṃ bhāsissati; sace pitukathaṃ paṭhamaṃ suṇāti, andhakabhāsaṃ bhāsissati. Ubhinnampi pana kathaṃ assuṇanto māgadhabhāsaṃ bhāsissati.

Yopi agāmake mahāraññe nibbatto, tattha añño kathento nāma natthi, sopi attano dhammatāya vacanaṃ samuṭṭhāpento māgadhabhāsameva bhāsissati. Niraye, tiracchānayoniyaṃ, pettivisaye, manussaloke, devaloketi sabbattha māgadhabhāsāva ussannā. Tattha sesā oṭṭakirātaandhakayonakadamiḷabhāsādikā aṭṭhārasa bhāsā parivattanti . Ayamevekā yathābhuccabrahmavohāraariyavohārasaṅkhātā māgadhabhāsā na parivattati. Sammāsabuddhopi tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ tantiṃ āropento māgadhabhāsāya eva āropesi. Kasmā? Evañhi atthaṃ āharituṃ sukhaṃ hoti. Māgadhabhāsāya hi tantiṃ āruḷhassa buddhavacanassa paṭisambhidāppattānaṃ sotapathāgamanameva papañco; sote pana saṅghaṭṭitamatteyeva nayasatena nayasahassena attho upaṭṭhāti. Aññāya pana bhāsāya tantiṃ āruḷhaṃ pothetvā pothetvā uggahetabbaṃ hoti. Bahumpi uggahetvā pana puthujjanassa paṭisambhidāppatti nāma natthi. Ariyasāvako no paṭisambhidāppato nāma natthi.

Ñāṇesu ñāṇanti sabbatthakañāṇaṃ ārammaṇaṃ katvā ñāṇaṃ paccavekkhantassa pabhedagataṃ ñāṇaṃ paṭibhānapaṭisambhidāti. Imā pana catassopi paṭisambhidā dvīsu ṭhānesu pabhedaṃ gacchanti, pañcahi kāraṇehi visadā hontīti veditabbā. Katamesu dvīsu? Sekkhabhūmiyañca asekkhabhūmiyañca. Tattha sāriputtattherassa mahāmoggallānattherassa mahākassapattherassa mahākaccāyanattherassa mahākoṭṭhitattherassāti asītiyāpi mahātherānaṃ paṭisambhidā asekkhabhūmiyaṃ pabhedaṃ gatā. Ānandattherassa cittassa gahapatino dhammikassa upāsakassa upālissa gahapatino khujjuttarāya upāsikāyāti evamādīnaṃ paṭisambhidā sekkhabhūmiyaṃ pabhedaṃ gatāti imāsu dvīsu bhūmīsu pabhedaṃ gacchanti.


语言是众生所学习的，因此这里讲述了这个内容。父母在孩子幼年时，让他们坐在椅子或凳子上，讲述这些事情。孩子们通过这些语言进行辨认——用这个说了什么，用那个说了什么。在成长的过程中，他们最终会了解所有的语言。如果母亲先讲达米利语，孩子就会说达米利语；如果父亲先讲盲人语，孩子就会说盲人语。但如果两者都不听，孩子就会说摩伽陀语。
即使在远离家乡的伟大国度，也没有其他语言可讲，他也会根据自己的本性说出摩伽陀语。在地狱、畜生道、餓鬼道、人间、天界等所有地方，摩伽陀语都是盛行的。在那里，其他语言如达米利语、盲人语等十八种语言在流转。只有摩伽陀语被称为如实的、梵语、圣语等，并没有流转。为什么？因为用摩伽陀语讲述佛语是容易的。用摩伽陀语讲述佛语的无碍解是容易的；而用其他语言讲述佛语则需要反复推敲。对于普通人来说，无法获得无碍解。对于阿罗汉来说，也没有无碍解的获得。
在智慧中，智慧是指将所有智慧的对象作为所缘进行观察的智慧，称为辩才无碍解。这四种无碍解分别在两个地方有分类，因五种原因而显而易见。哪两个地方？是修行者的境界和未修行者的境界。在那里，萨里普塔长老、摩诃摩嘎拉长老、摩诃卡萨帕长老、摩诃卡丘扬长老、摩诃科提塔长老等八十位大长老的无碍解进入了未修行者的境界。阿难长老、吉他家主、正信的居士、乌帕利家主、古吉特拉的居士等的无碍解进入了修行者的境界。因此，这两种境界都有分类。


Katamehi pañcahi kāraṇehi paṭisambhidā visadā hontīti? Adhigamena, pariyattiyā, savanena, paripucchāya, pubbayogenāti. Tattha ‘adhigamo’ nāma arahattaṃ. Tañhi pattassa paṭisambhidā visadā honti. ‘Pariyatti’ nāma buddhavacanaṃ. Tañhi uggaṇhantassa paṭisambhidā visadā honti. ‘Savanaṃ’ nāma dhammassavanaṃ. Sakkaccañhi dhammaṃ suṇantassa paṭisambhidā visadā honti. ‘Paripucchā’ nāma aṭṭhakathā. Uggahitapāḷiyā atthaṃ kathentassa hi paṭisambhidā visadā honti. ‘Pubbayogo’ nāma pubbayogāvacaratā, atītabhave haraṇapaccāharaṇanayena pariggahitakammaṭṭhānatā; pubbayogāvacarassa hi paṭisambhidā visadā honti . Tattha arahattappattiyā punabbasukuṭumbikaputtassa tissattherassa paṭisambhidā visadā ahesuṃ. So kira tambapaṇṇidīpe buddhavacanaṃ uggaṇhitvā paratīraṃ gantvā yonakadhammarakkhitattherassa santike buddhavacanaṃ uggaṇhitvā āgacchanto nāvaṃ abhiruhanatitthe ekasmiṃ pade uppannakaṅkho yojanasatamaggaṃ nivattitvā ācariyassa santikaṃ gacchanto antarāmagge ekassa kuṭumbikassa pañhaṃ kathesi. So pasīditvā satasahassagghanikaṃ kambalaṃ adāsi. Sopi taṃ āharitvā ācariyassa adāsi. Thero vāsiyā koṭṭetvā nisīdanaṭṭhāne paribhaṇḍaṃ kāresi. Kimatthāyāti? Pacchimāya janatāya anuggahatthāyāti. Evaṃ kirassa ahosi – ‘‘amhākaṃ gatamaggaṃ āvajjetvā anāgate sabrahmacārino paṭipattiṃ pūretabbaṃ maññissantī’’ti. Tissattheropi ācariyassa santike kaṅkhaṃ chinditvā jambukolapaṭṭane oruyha cetiyaṅgaṇaṃ sammajjanavelāya vālikavihāraṃ patvā sammajji. Tassa sammajjitaṭṭhānaṃ disvā ‘idaṃ vītarāgassa bhikkhuno sammaṭṭhaṭṭhāna’nti therassa vīmaṃsanatthāya pañhaṃ pucchiṃsu. Thero paṭisambhidāppattatāya pucchitapucchite pañhe kathesīti.

Pariyattiyā pana tissadattattherassa ceva nāgasenattherassa ca paṭisambhidā visadā ahesuṃ. Sakkaccadhammasavanena sudhammasāmaṇerassa paṭisambhidā visadā ahesuṃ. So kira talaṅgaravāsī dhammadinnattherassa bhāgineyyo khuraggeyeva arahattaṃ patto mātulattherassa dhammavinicchayaṭṭhāne nisīditvā suṇantoyeva tīṇi piṭakāni paguṇāni akāsi. Uggahitapāḷiyā atthaṃ kathentassa pana tissadattattherassa eva paṭisambhidā visadā ahesuṃ. Gatapaccāgatavattaṃ pana pūretvā yāva anulomaṃ kammaṭṭhānaṃ ussukkāpetvā āgatānaṃ visadabhāvappattapaṭisambhidānaṃ pubbayogāvacarānaṃ anto natthi.

Etesu pana kāraṇesu pariyatti, savanaṃ, paripucchāti imāni tīṇi pabhedasseva balavakāraṇāni. Pubbayogo adhigamassa balavapaccayo, pabhedassa hoti na hotīti? Hoti, na pana tathā. Pariyattisavanaparipucchā hi pubbe hontu vā mā vā, pubbayogena pubbe ceva etarahi ca saṅkhārasammasanaṃ vinā paṭisambhidā nāma natthi. Ime pana dvepi ekato hutvā paṭisambhidā upatthambhetvā visadā karontīti.

Saṅgahavāravaṇṇanā.

2. Saccavārādivaṇṇanā



通过哪五种原因无碍解变得清晰呢?通过证悟、学习、听闻、询问和前世修行。其中,"证悟"是指阿罗汉果。获得阿罗汉果的人,无碍解变得清晰。"学习"是指佛语。学习佛语的人,无碍解变得清晰。"听闻"是指听法。认真听法的人,无碍解变得清晰。"询问"是指注释。解释所学经文意思的人,无碍解变得清晰。"前世修行"是指前世修行的状态,即前世以观察和反观的方式修习业处;前世修行者的无碍解变得清晰。其中,通过获得阿罗汉果,普那瓦苏家主之子帝须长老的无碍解变得清晰。据说他在铜鍱岛(斯里兰卡)学习佛语后,去了对岸跟优那迦达摩勒奇塔长老学习佛语,回来时在登船处对一个词产生疑问,便返回一百由旬去见老师,途中为一个家主解答问题。那人欢喜,送他价值十万的毛毯。他把毛毯带回给老师。长老用刀切开,做成坐垫的边缘。为什么?为了利益后代。据说他这样想:"后代的同修看到我们走过的路,会认为应该完成修行。"帝须长老在老师那里解决了疑问,在占布科拉港口下船,到达瓦利迦寺院时正好是打扫塔院的时间,便打扫。看到他打扫的地方,人们说"这是离欲比丘打扫的地方",为了考验长老而问问题。长老因获得无碍解而回答了所问的问题。
通过学习,帝须达多长老和那伽西那长老的无碍解变得清晰。通过认真听法,苏达摩沙弥的无碍解变得清晰。据说他是塔兰加罗瓦西达摩丁那长老的外甥,在剃度时就证得阿罗汉果,坐在舅舅长老的法庭上听法,就背熟了三藏。通过解释所学经文的意思,帝须达多长老的无碍解变得清晰。完成往返修行,直到提升顺观业处而来的前世修行者的无碍解变得清晰,其数量无法计算。
在这些原因中,学习、听闻、询问这三种是分析的有力原因。前世修行是证悟的有力条件,对分析有影响也可能没有影响。有影响,但不像那样。因为无论前世是否有学习、听闻、询问,如果没有前世和现在的行蕴观察,就没有所谓的无碍解。这两种结合在一起,支持并使无碍解变得清晰。
摄颂章解释完毕。
谛章等解释

719. Idāni ye saṅgahavāre pañca atthā ca dhammā ca saṅgahitā, tesaṃ pabhedadassananayena paṭisambhidā vibhajituṃ puna catassotiādinā nayena pabhedavāro āraddho. So saccavārahetuvāradhammavārapaccayākāravārapariyattivāravasena pañcavidho. Tattha paccayasamuppannassa dukkhasaccassa paccayena pattabbassa nibbānassa ca atthabhāvaṃ, phalanibbattakassa samudayassa nibbānasampāpakassa ariyamaggassa ca dhammabhāvañca dassetuṃ ‘saccavāro’ vutto. Yassa kassaci pana hetuphalanibbattakassa hetuno dhammabhāvaṃ, hetuphalassa ca atthabhāvaṃ dassetuṃ ‘hetuvāro’ vutto. Tattha ca hetuphalakkamavasena uppaṭipāṭiyā paṭhamaṃ dhammapaṭisambhidā niddiṭṭhā. Ye pana dhammā tamhā tamhā rūpārūpappabhedā hetuto jātā, tesaṃ atthabhāvaṃ, tassa tassa ca rūpārūpadhammappabhedassa hetuno dhammabhāvaṃ dassetuṃ ‘dhammavāro’ vutto. Jarāmaraṇādīnaṃ pana atthabhāvaṃ, jarāmaraṇādisamudayasaṅkhātānaṃ jātiādīnañca dhammabhāvaṃ dassetuṃ ‘paccayākāravāro’ vutto. Tato pariyattisaṅkhātassa tassa tassa bhāsitassa dhammabhāvaṃ, bhāsitasaṅkhātena paccayena pattabbassa bhāsitatthassa ca atthabhāvaṃ dassetuṃ ‘pariyattivāro’ vutto.

Tattha ca yasmā bhāsitaṃ ñatvā tassattho ñāyati, tasmā bhāsitabhāsitatthakkamena uppaṭipāṭiyā paṭhamaṃ dhammapaṭisambhidā niddiṭṭhā. Pariyattidhammassa ca pabhedadassanatthaṃ ‘‘tattha katamā dhammapaṭisambhidā’’ti pucchāpubbaṅgamo paṭiniddesavāro vutto. Tattha suttantiādīhi navahi aṅgehi nippadesato tanti gahitā. Ayaṃ imassa bhāsitassa attho, ayaṃ imassa bhāsitassa atthoti imasmimpi ṭhāne bhāsitavasena nippadesato tanti eva gahitāti.

Suttantabhājanīyavaṇṇanā.

2. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā



719）现在所述的五种意义和法则被汇集在摄颂的部分中，依据其分类的方式，重新划分无碍解的类别。此处有真理、因缘、法则、因果、学习五种分类。这里提到的“真理”是指苦的真理。通过因缘而获得的涅槃的意义，以及因果法则的意义，都是为了展示“真理”的本质。对于任何因果法则的因，展示其法则的意义，以及因果的意义，称为“因缘”。在这里，因果法则的分类依据是最初的法无碍解。对于那些因缘而生的法，展示其意义，以及各自的因缘法则的意义，称为“法则”。关于衰老和死亡等的意义，以及衰老、死亡等所生的因，展示其法则的意义，称为“因果法则”。接下来，关于学习的意义，以及通过学习所获得的法的意义，称为“学习法则”。
在这里，由于了解了所说的内容，因此通过所说的内容的意义而产生的法无碍解被首次提及。关于学习法则的分类方式，问道“那里有哪些法无碍解”，这是对释义的再说明。在这里，所说和所说的意义是通过九种要素而获得的。这是这个所说的意义，这是那个所说的意义，因此在这个地方通过所说的方式而获得的。
经典的解释部分。
阿毗达摩的解释部分。

725. Tattha tisso paṭisambhidā lokiyā. Atthapaṭisambhidā lokiyalokuttaramissakā . Sā hi nibbānārammaṇānaṃ maggaphalañāṇānaṃ vasena lokuttarāpi hoti. Abhidhammabhājanīye kusalākusalavipākakiriyānaṃ vasena catūhi vārehi vibhattaṃ. Tattha yattakāni heṭṭhā cittuppādakaṇḍe (dha. sa. 1 ādayo) kusalacittāni vibhattāni, tesaṃ sabbesampi vasena ekekasmiṃ cittaniddese catasso catasso paṭisambhidā vibhattāti veditabbā. Akusalacittesupi eseva nayo. Vipākakiriyavāresu vipākakiriyānaṃ atthena saṅgahitattā, dhammapaṭisambhidaṃ chaḍḍetvā, ekekasmiṃ vipākacitte ca kiriyacitte ca tisso tissova paṭisambhidā vibhattā. Pāḷi pana mukhamattameva dassetvā saṃkhittā. Sā heṭṭhā āgatavitthāravaseneva veditabbā.

Kasmā pana yathā kusalākusalavāresu ‘‘tesaṃ vipāke ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā’’ti vuttaṃ, evamidha ‘‘yesaṃ dhammānaṃ ime vipākā, tesu ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā’’ti evaṃ na vuttanti? Heṭṭhā vuttattā. Yadi evaṃ, ‘‘tesaṃ vipāke ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā’’ti heṭṭhā vuttattā ayaṃ atthapaṭisambhidāpi idha na vattabbā siyāti? No na vattabbā. Kasmā? Heṭṭhā vipākakiriyacittuppādavasena avuttattā. Kiriyavāre ca ‘‘yesaṃ dhammānaṃ ime kiriyā’’ti vacanameva na yujjatīti dvīsupi imesu vāresu tisso tissova paṭisambhidā vibhattā.

Tattha yāya niruttiyā tesaṃ dhammānaṃ paññatti hotīti yāya niruttiyā tesaṃ phasso hotītiādinā nayena vuttānaṃ dhammānaṃ ‘‘ayaṃ phasso, ayaṃ vedanā’’ti evaṃ paññatti hoti. Tattha dhammaniruttābhilāpe ñāṇanti tasmiṃ atthe dhamme ca pavattamānāya tassā dhammaniruttiyā sabhāvapaññattiyā abhilāpe ñāṇaṃ. Abhilāpasaddaṃ ārammaṇaṃ katvā uppannañāṇameva idhāpi kathitaṃ. Yena ñāṇenāti yena paṭibhānapaṭisambhidāñāṇena. Tāniñāṇāni jānātīti itarāni tīṇi paṭisambhidāñāṇāni jānāti.

Idāni yathā yaṃ ñāṇaṃ tāni ñāṇāni jānāti, tathā tassa tesu pavattiṃ dassetuṃ imāni ñāṇāni idamatthajotakānīti vuttaṃ. Tattha idamatthajotakānīti imassa atthassa jotakāni pakāsakāni; imaṃ nāma atthaṃ jotenti pakāsenti paricchindantīti attho. Iti ñāṇesu ñāṇanti iminā ākārena pavattaṃ tīsu ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhānapaṭisambhidā nāma.

Tattha kiñcāpi ayaṃ paṭibhānapaṭisambhidā ‘imissā idaṃ kiccaṃ, imissā idaṃ kicca’nti itarāsaṃ paṭisambhidānaṃ kiccaṃ jānāti, sayaṃ pana tāsaṃ kiccaṃ kātuṃ na sakkoti, bahussutadhammakathiko viya appassutadhammakathikassa. Dve kira bhikkhū. Eko bahussuto, eko appassuto. Te ekatova ekaṃ dhammakathāmaggaṃ uggaṇhiṃsu. Tattha appassuto sarasampanno ahosi, itaro mandassaro. Tesu appassuto gatagataṭṭhāne attano sarasampattiyā sakalaparisaṃ khobhetvā dhammaṃ kathesi. Dhammaṃ suṇamānā haṭṭhatuṭṭhamānasā hutvā – ‘yathā esa dhammaṃ kathesi, eko tipiṭakadharo maññe bhavissatī’ti vadanti. Bahussutabhikkhu pana – ‘dhammasavane jānissatha ayaṃ tipiṭakadharo vā no vā’ti āha. So kiñcāpi evamāha, yathā pana sakalaparisaṃ khobhetvā dhammaṃ kathetuṃ sakkoti, evamassa kathanasamatthatā natthi. Tattha kiñcāpi paṭibhānapaṭisambhidā, bahussuto viya appassutassa, itarāsaṃ kiccaṃ jānāti, sayaṃ pana taṃ kiccaṃ kātuṃ na sakkotīti veditabbaṃ. Sesaṃ uttānatthameva.



725）在这里，有三种无碍解是世俗的。意义无碍解是世俗与出世间的混合。它确实因涅槃的对象、道果的知识而成为出世间的。阿毗达摩的解释部分依据善、不善、果报、无为的四个类别进行划分。在这里，下面所述的心的产生部分（如《大智度论》第一卷等）中，善心被划分，依据它们的所有特征，在每一种心的描述中都有四种无碍解可供理解。对于不善心也是如此。在果报和无为的部分，因果法则的意义被汇集，因此，除了法无碍解外，在每种果报心和无为心中都有三种无碍解。巴利文则仅简要呈现。它应当以下面所述的详细方式理解。
为什么在善与不善的部分中提到“它们的果报的知识是意义无碍解”，而在此处却没有提到“这些法的果报是它们的知识是法无碍解”？因为在下面已经提到过。如果是这样的话，是否意味着“它们的果报的知识是意义无碍解”在下面提到过，而意义无碍解在这里就不应存在呢？不，这并不成立。为什么？因为在下面未提及果报与无为心的产生。因此，在无为的部分中，“这些法的这些无为”这一说法并不适用，因此在这两种类别中都有三种无碍解。
在这里，通过什么名词来描述这些法的定义呢？通过“这是接触，这是感觉”等等名词来描述这些法的“这是接触，这是感觉”的定义。在这里，关于法的定义，知识是指在这个意义上，法的运作所产生的知识。关于法的描述作为对象而产生的知识在这里也被提到。通过什么知识呢？通过辩才无碍解的知识。那些知识是指其他三种无碍解的知识。
现在，正如那些知识知道那些知识一样，为了展示其在这些法中的运作，这些知识被称为“此意义的照明者”。在这里，“此意义的照明者”是指对这个意义的照明和显现；它们确实照亮这个意义并使其显现。因此，通过知识的知识是指在这三种知识中，知识是指辩才无碍解。
在这里，尽管这个辩才无碍解知道“这是这个工作，这是那个工作”，但它自己却无法去做那些工作，就像博学的法师与少学的法师之间的差别。有两个比丘。一个博学，另一个少学。两人一起学习同一部法。少学者在所学的地方因其博学而使整个大众为之震动，开始讲法。当大众听法时，心中突然欢喜，便说：“如同这个法师讲法，我认为他将成为一位三藏的持有者。”而博学的比丘则说：“在听法时，你们要知道他是否是三藏的持有者。”他虽然如此说，但他确实能够使整个大众为之震动并讲法。尽管辩才无碍解如同博学者，但它知道其他人的工作，但自己却无法去做这个工作，这是应当理解的。其余的内容则是引述的要点。

746. Evaṃ kusalacittuppādādivasena paṭisambhidā vibhajitvā idāni tāsaṃ uppattiṭṭhānabhūtaṃ khettaṃ dassetuṃ puna catasso paṭisambhidātiādimāha. Tattha tisso paṭisambhidā kāmāvacarakusalato catūsu ñāṇasampayuttesu cittuppādesūti idaṃ sekkhānaṃ vasena vuttaṃ. Tesañhipi dhammapaccavekkhaṇakāle heṭṭhā vuttaṃ pañcappakāraṃ dhammaṃ ārammaṇaṃ katvā catūsu ñāṇasampayuttakusalacittesu dhammapaṭisambhidā uppajjati. Tathā niruttipaccavekkhaṇakāle saddaṃ ārammaṇaṃ katvā niruttipaṭisambhidā; ñāṇaṃ paccavekkhaṇakāle sabbatthakañāṇaṃ ārammaṇaṃ katvā paṭibhānapaṭisambhidāti.

Kiriyato catūsūti idaṃ pana asekkhānaṃ vasena vuttaṃ. Tesañhi dhammaṃ paccavekkhaṇakāle heṭṭhā vuttaṃ pañcappakāraṃ dhammaṃ ārammaṇaṃ katvā catūsu ñāṇasampayuttakiriyacittesu dhammapaṭisambhidā uppajjati. Tathā niruttipaccavekkhaṇakāle saddaṃ ārammaṇaṃ katvā niruttipaṭisambhidā; ñāṇaṃ paccavekkhaṇakāle sabbatthakañāṇaṃ ārammaṇaṃ katvā paṭibhānapaṭisambhidāti.

Atthapaṭisambhidā etesu ceva uppajjatīti idaṃ pana sekkhāsekkhānaṃ vasena vuttaṃ. Tathā hi sekkhānaṃ atthapaccavekkhaṇakāle heṭṭhā vuttappabhedaṃ atthaṃ ārammaṇaṃ katvā catūsu ñāṇasampayuttakusalacittesu ayaṃ uppajjati, maggaphalakāle ca maggaphalesu. Asekkhassa pana atthaṃ paccavekkhaṇakāle heṭṭhā vuttappabhedameva atthaṃ ārammaṇaṃ katvā catūsu ñāṇasampayuttakiriyacittesu uppajjati, phalakāle ca uparime sāmaññaphaleti. Evametā sekkhāsekkhānaṃ uppajjamānā imāsu bhūmīsu uppajjantīti bhūmidassanatthaṃ ayaṃ nayo dassitoti.

Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā.

3. Pañhāpucchakavaṇṇanā



746）这样通过善心生起等方式分析了无碍解之后,现在为了展示它们生起的场所,又说"四种无碍解"等。其中,"三种无碍解从欲界善的四种智相应心生起"这是就有学而言的。因为他们在观察法的时候,以前面所说的五种法为所缘,在四种智相应善心中生起法无碍解。同样,在观察词的时候,以声音为所缘生起词无碍解;在观察智慧的时候,以一切处智为所缘生起辩无碍解。
"从唯作的四种"这是就无学而言的。因为他们在观察法的时候,以前面所说的五种法为所缘,在四种智相应唯作心中生起法无碍解。同样,在观察词的时候,以声音为所缘生起词无碍解;在观察智慧的时候,以一切处智为所缘生起辩无碍解。
"义无碍解在这些中生起"这是就有学和无学而言的。因为有学在观察义的时候,以前面所说的各种义为所缘,在四种智相应善心中生起这个,在道果时也在道果中生起。而无学在观察义的时候,以前面所说的各种义为所缘,在四种智相应唯作心中生起,在果时也在上面的沙门果中生起。这样,这些无碍解在有学和无学生起时,在这些地中生起,为了展示地而说明了这个方法。
阿毗达摩分别解释完毕。
问答解释

747. Pañhāpucchake pāḷianusāreneva catunnaṃ paṭisambhidānaṃ kusalādibhāvo veditabbo. Ārammaṇattikesu pana niruttipaṭisambhidā saddameva ārammaṇaṃ karotīti parittārammaṇā. Atthapaṭisambhidā kāmāvacaravipākakiriyasaṅkhātañceva paccayasamuppannañca atthaṃ paccavekkhantassa parittārammaṇā; vuttappabhedameva rūpāvacarārūpāvacaraṃ atthaṃ paccavekkhantassa mahaggatārammaṇā; lokuttaravipākatthañceva paramatthañca nibbānaṃ paccavekkhantassa appamāṇārammaṇā. Dhammapaṭisambhidā kāmāvacaraṃ kusaladhammaṃ akusaladhammaṃ paccayadhammañca paccavekkhantassa parittārammaṇā; rūpāvacarārūpāvacaraṃ kusalaṃ dhammaṃ paccayadhammañca paccavekkhantassa mahaggatārammaṇā ; lokuttaraṃ kusalaṃ dhammaṃ paccayadhammañca paccavekkhantassa appamāṇārammaṇā. Paṭibhānapaṭisambhidā kāmāvacarakusalavipākakiriyañāṇāni paccavekkhantassa parittārammaṇā; rūpāvacarārūpāvacarāni kusalavipākakiriyañāṇāni paccavekkhantassa tesaṃ ārammaṇāni vijānantassa mahaggatārammaṇā; lokuttarāni kusalavipākañāṇāni paccavekkhantassa appamāṇārammaṇā.

Atthapaṭisambhidā sahajātahetuvasena siyā maggahetukā, vīriyajeṭṭhikāya maggabhāvanāya siyā maggādhipati, chandacittajeṭṭhikāya navattabbā, phalakālepi navattabbā eva. Dhammapaṭisambhidā maggaṃ paccavekkhaṇakāle maggārammaṇā, maggaṃ garuṃ katvā paccavekkhantassa ārammaṇādhipativasena maggādhipati. Paṭibhānapaṭisambhidā maggañāṇaṃ paccavekkhaṇakāle maggārammaṇā, maggaṃ garuṃ katvā paccavekkhantassa maggādhipati, sesañāṇaṃ pañcavekkhaṇakāle navattabbārammaṇā . Niruttipaṭisambhidā paccuppannameva saddaṃ ārammaṇaṃ karotīti paccuppannārammaṇā.

Atthapaṭisambhidā atītaṃ vipākatthaṃ kiriyatthaṃ paccayasamuppannañca paccavekkhantassa atītārammaṇā, anāgataṃ paccavekkhantassa anāgatārammaṇā, paccuppannaṃ paccavekkhantassa paccuppannārammaṇā, lokuttaraṃ paramatthaṃ paccavekkhantassa navattabbārammaṇā. Dhammapaṭisambhidā atītaṃ kusalaṃ akusalaṃ paccayadhammañca paccavekkhantassa atītārammaṇā, anāgataṃ paccavekkhantassa anāgatārammaṇā, paccuppannaṃ paccavekkhantassa paccuppannārammaṇā. Paṭibhānapaṭisambhidā atītaṃ kusalañāṇaṃ vipākañāṇaṃ kiriyañāṇañca paccavekkhantassa atītārammaṇā, anāgataṃ paccavekkhantassa anāgatārammaṇā, paccuppannaṃ paccavekkhantassa paccuppannārammaṇā.

Niruttipaṭisambhidā saddārammaṇattā bahiddhārammaṇā. Itarāsu tīsu atthapaṭisambhidā ajjhattaṃ vipākatthaṃ kiriyatthaṃ paccayasamuppannañca paccavekkhantassa ajjhattārammaṇā, bahiddhā paccavekkhantassa bahiddhārammaṇā, ajjhattabahiddhā paccavekkhantassa ajjhattabahiddhārammaṇā , paramatthaṃ paccavekkhantassa bahiddhārammaṇā eva. Dhammapaṭisambhidā ajjhattaṃ kusalākusalaṃ paccayadhammaṃ paccavekkhaṇakāle ajjhattārammaṇā, bahiddhā kusalākusalaṃ paccayadhammaṃ paccavekkhaṇakāle bahiddhārammaṇā, ajjhattabahiddhā kusalākusalaṃ paccayadhammaṃ paccavekkhaṇakāle ajjhattabahiddhārammaṇā. Paṭibhānapaṭisambhidā ajjhattaṃ kusalavipākakiriyañāṇaṃ paccavekkhaṇakāle ajjhattārammaṇā, bahiddhā…pe… ajjhattabahiddhā kusalavipākakiriyañāṇaṃ paccavekkhaṇakāle ajjhattabahiddhārammaṇāti.


747）在问答部分，根据巴利文的顺序，可以理解四种无碍解的善等。关于所缘的部分，词无碍解仅以声音为所缘，因此是小所缘。意义无碍解对于欲界的果报、无为的因缘所生的意义，在观察时是小所缘；而对于所述的各种色界和无色界的意义，在观察时是大所缘；对于出世间的果报意义以及究竟的涅槃，在观察时是无量所缘。法无碍解对于欲界的善法、不善法和因缘法，在观察时是小所缘；而对于色界和无色界的善法和因缘法，在观察时是大所缘；对于出世间的善法和因缘法，在观察时是无量所缘。辩才无碍解对于欲界的善果、无为的果报和无为的知识，在观察时是小所缘；而对于色界和无色界的善果和无为的知识，在观察时是大所缘；对于出世间的善果，在观察时是无量所缘。
意义无碍解可以是因缘所生的，也可以是道因所生的；对于勇气所生的道修行来说，可以是道的主导，欲望心所生的则不应再提及，即使在果报时也不应再提及。法无碍解在观察道的时候是道所缘，在观察道时则是以道为重的所缘。辩才无碍解在观察道的知识时是道所缘，在观察道时是以道为重的所缘，其余的知识在五种观察时则不应再提及。词无碍解仅以当下的声音为所缘，因此是当下所缘。
意义无碍解在观察过去的果报、因缘所生的意义时是过去所缘，在观察未来时是未来所缘，在观察当下时是当下所缘；对于出世间的究竟，在观察时不应再提及。法无碍解在观察过去的善、不善和因缘法时是过去所缘，在观察未来时是未来所缘，在观察当下时是当下所缘。辩才无碍解在观察过去的善知识、果报知识和无为知识时是过去所缘，在观察未来时是未来所缘，在观察当下时是当下所缘。
词无碍解由于以声音为所缘，因此是外在所缘。在其他三种中，意义无碍解在观察内部的果报、因缘所生的意义时是内部所缘，对于外在的观察则是外在所缘，内部外在的观察则是内部外在所缘，对于究竟的观察则是外在所缘。法无碍解在观察内部的善、不善和因缘法时是内部所缘，在观察外在的善、不善和因缘法时是外在所缘，内部外在的观察则是内部外在所缘。辩才无碍解在观察内部的善果、果报知识、无为知识时是内部所缘，外在的……等……内部外在的善果、果报知识、无为知识在观察时则是内部外在所缘。


Idhāpi tisso paṭisambhidā lokiyā; atthapaṭisambhidā lokiyalokuttarā. Imasmiñhi paṭisambhidāvibhaṅge sammāsambuddhena tayopi nayā lokiyalokuttaramissakattā ekaparicchedāva kathitā. Tīsupi hi etāsu tisso paṭisambhidā lokiyā, atthapaṭisambhidā lokiyalokuttarāti. Evamayaṃ paṭisambhidāvibhaṅgopi teparivaṭṭaṃ nīharitvāva bhājetvā dassitoti.

Sammohavinodaniyā vibhaṅgaṭṭhakathāya

Paṭisambhidāvibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.

16. Ñāṇavibhaṅgo

1. Ekakamātikādivaṇṇanā

751. Idāni tadanantare ñāṇavibhaṅge ekavidhena ñāṇavatthūtiādinā nayena paṭhamaṃ ekavidhādīhi dasavidhapariyosānehi dasahi paricchedehi mātikaṃ ṭhapetvā nikkhittapadānukkamena niddeso kato.

Tattha ekavidhenāti ekappakārena, ekakoṭṭhāsena vā. Ñāṇavatthūti ettha pana ñāṇañca taṃ vatthu ca nānappakārānaṃ sampattīnanti ñāṇavatthu; okāsaṭṭhena ñāṇassa vatthūtipi ñāṇavatthu. Idha pana purimenevatthena ñāṇavatthu veditabbaṃ. Teneva ekavidhaparicchedāvasāne ‘‘yāthāvakavatthuvibhāvanā paññā – evaṃ ekavidhena ñāṇavatthū’’ti vuttaṃ. Pañca viññāṇāti cakkhuviññāṇādīni pañca. Na hetūtiādīni heṭṭhā dhammasaṅgahaṭṭhakathāyaṃ (dha. sa. aṭṭha. 1.6) vuttanayeneva veditabbāni. Saṅkhepato panettha yaṃ vattabbaṃ taṃ niddesavāre āvi bhavissati. Yathā cettha, evaṃ dukamātikādipadesupi yaṃ vattabbaṃ taṃ tattheva āvi bhavissati. Nikkhepaparicchedamattaṃ panettha evaṃ veditabbaṃ. Ettha hi ‘‘na hetu ahetukā’’tiādīhi tāva dhammasaṅgahamātikāvasena, ‘‘aniccā jarābhibhūtā’’tiādīhi amātikāvasenāti saṅkhepato duvidhehi pabhedato aṭṭhasattatiyā padehi ekakamātikā nikkhittā.

Dukānurūpehi pana pañcatiṃsāya dukehi dukamātikā nikkhittā.

Tikānurūpehi ‘‘cintāmayā paññā’’tiādīhi catūhi bāhirattikehi, ‘‘vipākā paññā’’tiādīhi aniyamitapaññāvasena vuttehi cuddasahi mātikātikehi, vitakkattike paṭhamapadena niyamitapaññāvasena vuttehi terasahi, dutiyapadena niyamitapaññāvasena vuttehi sattahi, tatiyapadena niyamitapaññāvasena vuttehi dvādasahi, pītittike ca paṭhamapadena niyamitapaññāvasena vuttehi terasahi, tathā dutiyapadena, tatiyapadena niyamitapaññāvasena vuttehi dvādasahīti aṭṭhāsītiyā tikehi tikamātikā nikkhittā.

Catukkamātikā pana ‘kammassakatañāṇa’ntiādīhi ekavīsatiyā catukkehi, pañcakamātikā dvīhi pañcakehi, chakkamātikā ekena chakkena, sattakamātikā ‘‘sattasattati ñāṇavatthūnī’’ti evaṃ saṅkhepato vuttehi ekādasahi sattakehi, aṭṭhakamātikā ekena aṭṭhakena, navakamātikā ekena navakena.

10. Dasakamātikāvaṇṇanā



Idhāpi tisso paṭisambhidā lokiyā; atthapaṭisambhidā lokiyalokuttarā. Imasmiñhi paṭisambhidāvibhaṅge sammāsambuddhena tayopi nayā lokiyalokuttaramissakattā ekaparicchedāva kathitā. Tīsupi hi etāsu tisso paṭisambhidā lokiyā, atthapaṭisambhidā lokiyalokuttarāti. Evamayaṃ paṭisambhidāvibhaṅgopi teparivaṭṭaṃ nīharitvāva bhājetvā dassitoti.
Sammohavinodaniyā vibhaṅgaṭṭhakathāya
paṭisambhidāvibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā。
Ñāṇavibhaṅgo
Ekakamātikādivaṇṇanā
751）现在在知识的分析中，以单一的方式描述知识的对象等，首先以单一的方式、单一的部分为基础，设立一个包含十种分类的框架，通过十个部分的描述逐步展开。
其中，单一的方式是指单一的特征，单一的部分。知识的对象是指知识以及它的对象，具有各种不同的成就；就空间而言，知识的对象也是知识的对象。在这里，知识的对象应当依据前面的内容理解。因此，在单一的分类结束时，“如同由对象的划分而生的智慧——这样以单一的方式的知识对象”被提到。五种意识是指眼识等五种意识。没有因等的内容应当依据下面的法的总集部分（如《大智度论》第八卷第一章）所述的内容理解。总的来说，这里所要说的内容将在描述部分中逐步展开。正如在这里所说的那样，在双重的部分也应当如此地逐步展开。关于分类的部分，应当如此理解。在这里，“没有因而是无因”等等是从法的总集部分的角度来看，而“无常被老所支配”是从非总集的角度来看，因此从总体上来说，单一的分类以八十七个词汇的部分被设立。
根据二种的特征，设立了二十五个词汇的分类。
根据三种的特征，“思惟的智慧”等等，设立了四种外在的分类；“果报的智慧”等等，根据不定的智慧设立了十三个分类；根据思惟的第一部分设立的智慧为限制的设立了十个分类；根据第二部分设立的智慧为限制的设立了七个分类；根据第三部分设立的智慧为限制的设立了十二个分类；根据第一部分设立的智慧为限制的设立了十三个分类；同样，第二部分、第三部分设立的智慧为限制的设立为十二个分类，因此设立了八十个词汇的分类。
而四种分类则以“因果的知识”等等设立了二十一个分类，五种分类则以二个五个设立，六种分类则以一个六个设立，七种分类则以“七十七个知识对象”为基础，简而言之设立了十一种七个的分类，八种分类则以一个八个设立，九种分类则以一个九个设立。
10）十种分类的解释。

760.Dasakamātikā ‘‘dasa tathāgatassa tathāgatabalānī’’tiādinā ekeneva dasakena nikkhittā. Tattha dasāti gaṇanaparicchedo. Tathāgatassāti yathā vipassīādayo pubbakā isayo āgatā tathā āgatassa; yathā ca te gatā tathā gatassa. Tathāgatabalānīti aññehi asādhāraṇāni tathāgatasseva balāni; yathā vā pubbabuddhānaṃ balāni puññussayasampattiyā āgatāni tathā āgatabalānītipi attho. Tattha duvidhaṃ tathāgatassa balaṃ – kāyabalañca ñāṇabalañca. Tesu kāyabalaṃ hatthikulānusāreneva veditabbaṃ. Vuttañhetaṃ porāṇehi –

Kāḷāvakañca gaṅgeyyaṃ, paṇḍaraṃ tambapiṅgalaṃ;

Gandhamaṅgalahemañca, uposathachaddantime dasāti. –

Imāni hi dasa hatthikulāni.

Tattha ‘kāḷāvaka’nti pakatihatthikulaṃ daṭṭhabbaṃ. Yaṃ dasannaṃ purisānaṃ kāyabalaṃ taṃ ekassa kāḷāvakahatthino. Yaṃ dasannaṃ kāḷāvakānaṃ balaṃ taṃ ekassa gaṅgeyassa. Yaṃ dasannaṃ gaṅgeyyānaṃ taṃ ekassa paṇḍarassa. Yaṃ dasannaṃ paṇḍarānaṃ taṃ ekassa tambassa. Yaṃ dasannaṃ tambānaṃ taṃ ekassa piṅgalassa. Yaṃ dasannaṃ piṅgalānaṃ taṃ ekassa gandhahatthino. Yaṃ dasannaṃ gandhahatthīnaṃ taṃ ekassa maṅgalassa. Yaṃ dasannaṃ maṅgalānaṃ taṃ ekassa hemavatassa. Yaṃ dasannaṃ hemavatānaṃ taṃ ekassa uposathassa. Yaṃ dasannaṃ uposathānaṃ taṃ ekassa chaddantassa. Yaṃ dasannaṃ chaddantānaṃ taṃ ekassa tathāgatassa. Nārāyanasaṅkhātabalantipi idameva vuccati. Tadetaṃ pakatihatthīnaṃ gaṇanāya hatthikoṭisahassānaṃ, purisagaṇanāya dasannaṃ purisakoṭisahassānaṃ balaṃ hoti. Idaṃ tāva tathāgatassa kāyabalaṃ.

Ñāṇabalaṃ pana idha tāva pāḷiyaṃ āgatameva dasabalañāṇaṃ. Mahāsīhanāde (ma. ni. 1.146 ādayo) dasabalañāṇaṃ, catuvesārajjañāṇaṃ, aṭṭhasu parisāsu akampanañāṇaṃ, catuyoniparicchedakañāṇaṃ, pañcagatiparicchedakañāṇaṃ, saṃyuttake (saṃ. ni. 

760）十种分类“十种如来之力”等等以一个十种的方式设立。在这里，十是指数量的分类。如来是指如vipassī等早期的圣者所到达的，如他们所到达的那样。如来的力量是指其他非一般的如来的力量；就如早期的觉悟者的力量因善根而到达，也可理解为如来的力量。在这里，如来的力量有二种——身体的力量和智慧的力量。在这两者中，身体的力量应当通过手的种类来理解。古代经典中有这样的说法——
“黑手和江手，白手、红手、黄手；
香手、金手、安住手、遮盖手，这十种。”—
这些确实是十种手的种类。
在这里，“黑手”应当理解为普通的手种。十人中的身体力量是指一个黑手的力量。十人中的黑手的力量是指一个江手的力量。十人中的江手的力量是指一个白手的力量。十人中的白手的力量是指一个红手的力量。十人中的红手的力量是指一个黄手的力量。十人中的黄手的力量是指一个香手的力量。十人中的香手的力量是指一个金手的力量。十人中的金手的力量是指一个安住手的力量。十人中的安住手的力量是指一个遮盖手的力量。十人中的遮盖手的力量是指一个如来的力量。被称为“Nārāyana”的力量也是如此。这是对于普通手的数量的计算，按照人来计算是十人的力量，因此如来的身体力量是这样的。
而智慧的力量在这里是指已经在巴利文中提到的十种智慧的力量。在《大狮子吼经》中提到的十种智慧、四种王位智慧、八种无动智慧、四种生缘智慧、五种生缘智慧，这些都在此处被提到。

2.33-34) āgatāni tesattati ñāṇāni, sattasattati ñāṇānīti evaṃ aññānipi anekāni ñāṇasahassāni – etaṃ ñāṇabalaṃ nāma. Idhāpi ñāṇabalameva adhippetaṃ ñāṇañhi akampiyaṭṭhena upatthambhakaṭṭhena ca balanti vuttaṃ.

Yehi balehi samannāgatoti yehi dasahi ñāṇabalehi upeto samupeto. Āsabhaṃ ṭhānanti seṭṭhaṭṭhānaṃ uttamaṭṭhānaṃ; āsabhā vā pubbabuddhā, tesaṃ ṭhānanti attho. Api ca gavasatajeṭṭhako usabho, gavasahassajeṭṭhako vasabho; vajasatajeṭṭhako vā usabho, vajasahassajeṭṭhako vasabho; sabbagavaseṭṭho sabbaparissayasaho seto pāsādiko mahābhāravaho asanisatasaddehipi akampanīyo nisabho. So idha usabhoti adhippeto. Idampi hi tassa pariyāyavacanaṃ. Usabhassa idanti āsabhaṃ. Ṭhānanti catūhi pādehi pathaviṃ uppīḷetvā acalaṭṭhānaṃ. Idaṃ pana āsabhaṃ viyāti āsabhaṃ. Yatheva hi nisabhasaṅkhāto usabho usabhabalena samannāgato catūhi pādehi pathaviṃ uppīḷetvā acalaṭṭhānena tiṭṭhati, evaṃ tathāgatopi dasahi tathāgatabalehi samannāgato catūhi vesārajjapādehi aṭṭhaparisapathaviṃ uppīḷetvā sadevake loke kenaci paccatthikena paccāmittena akampiyo acalaṭṭhānena tiṭṭhati. Evaṃ tiṭṭhamāno ca taṃ āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, upagacchati, na paccakkhāti, attani āropeti. Tena vuttaṃ ‘‘āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānātī’’ti.

Parisāsūti aṭṭhasu parisāsu. Sīhanādaṃ nadatīti seṭṭhanādaṃ abhītanādaṃ nadati, sīhanādasadisaṃ vā nādaṃ nadati. Ayamattho sīhanādasuttena dīpetabbo. Yathā vā sīho sahanato ca hananato ca sīhoti vuccati, evaṃ tathāgato lokadhammānaṃ sahanato parappavādānañca hananato sīhoti vuccati. Evaṃ vuttassa sīhassa nādaṃ sīhanādaṃ. Tattha yathā sīho sīhabalena samannāgato sabbattha visārado vigatalomahaṃso sīhanādaṃ nadati, evaṃ tathāgatasīhopi tathāgatabalehi samannāgato aṭṭhasu parisāsu visārado vigatalomahaṃso ‘‘iti rūpa’’ntiādinā nayena nānāvidhadesanāvilāsasampannaṃ sīhanādaṃ nadati. Tena vuttaṃ ‘‘parisāsu sīhanādaṃ nadatī’’ti.

Brahmacakkaṃ pavattetīti ettha brahmanti seṭṭhaṃ uttamaṃ visuddhaṃ. Cakkasaddo ca panāyaṃ –

Sampattiyaṃ lakkhaṇe ca, rathaṅge iriyāpathe;

Dāne ratanadhammūra, cakkādīsu ca dissati;

Dhammacakke idha mato, tañca dvedhā vibhāvaye.

‘‘Cattārimāni, bhikkhave, cakkāni yehi samannāgatānaṃ devamanussāna’’ntiādīsu (a. ni. 4.31) hi ayaṃ sampattiyaṃ dissati. ‘‘Heṭṭhā pādatalesu cakkāni jātānī’’ti (dī. ni. 2.35) ettha lakkhaṇe. ‘‘Cakkaṃva vahato pada’’nti (dha. pa. 1) ettha rathaṅge. ‘‘Catucakkaṃ navadvāra’’nti (saṃ. ni. 1.29) ettha iriyāpathe. ‘‘Dadaṃ bhuñja mā ca pamādo, cakkaṃ pavattaya sabbapāṇina’’nti (jā. 1.7.149) ettha dāne. ‘‘Dibbaṃ cakkaratanaṃ pāturahosī’’ti ettha ratanacakke. ‘‘Mayā pavattitaṃ cakka’’nti (su. ni. 562) ettha dhammacakke. ‘‘Icchāhatassa posassa cakkaṃ bhamati matthake’’ti (jā. 1.1.104; 1.5.103) ettha uracakke. ‘‘Khurapariyantena cepi cakkenā’’ti (dī. ni. 1.166) ettha paharaṇacakke. ‘‘Asanivicakka’’nti (dī. ni. 3.61; saṃ. ni. 

2.33-34）这些是三十种智慧，七十种智慧，等等，其他还有许多成千上万的智慧——这就是智慧的力量。在这里，智慧的力量是指智慧的力量，因为它被称为不动和支撑的力量。
“以力量相应”是指以十种智慧的力量相应。最高的地方是最优越的地方；或是早期的觉悟者，意指他们的地方。并且，牛中的首牛是优越的，千牛中的首牛是优越的；车中的首牛是优越的，千车中的首牛是优越的；所有牛中的首牛，所有财富的承载者，白色的、令人愉悦的、伟大的、强壮的，能承载千种声音而不动摇的，都是优越的。因此，这里所指的是优越的牛。这里确实是对它的描述。牛的意思是指这种牛。地方是指以四只脚压住大地而稳固的地方。这里的牛是指这种牛。就像被称为优越的牛以优越的力量压住大地而稳固地站立一样，如来也以十种如来的力量压住八种聚集的大地，在有神的世界中，面对任何对立者、对抗者而不动摇，稳固地站立。因此，站立时也承认那个优越的地方，走向它，不否认，放在自己身上。因此说“承认优越的地方”。
“在聚集中”是指八种聚集。狮吼的声音是最优越的、最强大的声音，发出类似狮吼的声音。这一意义应当通过狮吼的经文来说明。就像狮子以其力量而闻名一样，如来也因其承受世间法和摧毁他人言论而被称为狮子。因此，所说的狮子的声音便是狮吼。在这里，就像狮子以狮子的力量而在各处显现，毫无畏惧，毫无杂乱的狮吼声一样，如来也以如来的力量在八种聚集中显现，毫无畏惧，毫无杂乱的“如此形象”等等的方式发出各种教导的狮吼声。因此说“在聚集中发出狮吼声”。
“转动法轮”是指最上等、最优越、最清净的。这里的“轮”是指——
“在财富和特征中，车轮和行走的道路；
施舍中珍贵的法轮，轮等在此显现；
法轮在这里被理解，且分为两种。”
“有四种，僧侣们，轮子是指那些有德行的人”中的内容（《阿含经》第四卷31）确实在财富中显现。“在脚下的轮子是出生的”中的内容（《长阿含经》第2卷35）确实在特征中。“轮子如同承载着步伐”中的内容（《法句经》第1卷）确实在车轮中。“四轮九门”中的内容（《相应部》第1卷29）确实在行走的道路中。“施舍时，不要放纵，转动轮子，所有众生”中的内容（《故事集》第1卷7.149）确实在施舍中。“天界的轮宝显现”中的内容确实在珍贵的轮子中。“我所转动的轮子”中的内容（《增支部》第562）确实在法轮中。“欲望的牛在头顶转动轮子”中的内容（《故事集》第1卷1.104；1.5.103）确实在身体的轮子中。“即使在刀边上也要用轮子”中的内容（《长阿含经》第1卷166）确实在攻击的轮子中。“无坐的轮子”中的内容（《长阿含经》第3卷61；《相应部》）。

2.162) ettha asanimaṇḍale. Idha panāyaṃ dhammacakke mato.

Taṃ pana dhammacakkaṃ duvidhaṃ hoti – paṭivedhañāṇañca desanāñāṇañca. Tattha paññāpabhāvitaṃ attano ariyaphalāvahaṃ paṭivedhañāṇaṃ; karuṇāpabhāvitaṃ sāvakānaṃ ariyaphalāvahaṃ desanāñāṇaṃ. Tattha paṭivedhañāṇaṃ uppajjamānaṃ uppannanti duvidhaṃ. Tañhi abhinikkhamanato yāva arahattamaggā uppajjamānaṃ , phalakkhaṇe uppannaṃ nāma; tusitabhavanato vā yāva mahābodhipallaṅke arahattamaggā uppajjamānaṃ, phalakkhaṇe uppannaṃ nāma; dīpaṅkarabyākaraṇato paṭṭhāya vā yāva arahattamaggā uppajjamānaṃ , phalakkhaṇe uppannaṃ nāma. Desanāñāṇampi pavattamānaṃ pavattanti duvidhaṃ. Tañhi yāva aññākoṇḍaññassa sotāpattimaggā pavattamānaṃ, phalakkhaṇe pavattaṃ nāma. Tesu paṭivedhañāṇaṃ lokuttaraṃ, desanāñāṇaṃ lokiyaṃ. Ubhayampi panetaṃ aññehi asādhāraṇaṃ buddhānaṃyeva orasañāṇaṃ.

Idāni yehi dasahi balehi samannāgato tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, yāni āditova ‘‘dasa tathāgatassa tathāgatabalānī’’ti nikkhittāni, tāni vitthārato dassetuṃ katamāni dasa? Idha tathāgato ṭhānañca ṭhānatotiādimāha. Tattha ṭhānañca ṭhānatoti kāraṇañca kāraṇato. Kāraṇañhi yasmā tattha phalaṃ tiṭṭhati tadāyattavuttitāya uppajjati ceva pavattati ca, tasmā ṭhānanti vuccati. Taṃ bhagavā ‘‘ye ye dhammā yesaṃ yesaṃ dhammānaṃ hetū paccayā uppādāya taṃ taṃ ṭhāna’’nti ca ‘ye ye dhammā yesaṃ yesaṃ dhammānaṃ na hetū na paccayā uppādāya taṃ taṃ aṭṭhāna’nti ca pajānanto ṭhānañca ṭhānato aṭṭhānañca aṭṭhānato yathābhūtaṃ pajānāti. Yampīti yena ñāṇena. Idampi tathāgatassāti idampi ṭhānāṭṭhānañāṇaṃ tathāgatassa tathāgatabalaṃ nāma hotīti attho. Evaṃ sabbapadesu yojanā veditabbā.

Kammasamādānānanti samādiyitvā katānaṃ kusalākusalakammānaṃ; kammameva vā kammasamādānaṃ. Ṭhānaso hetusoti paccayato ceva hetuto ca. Tattha gatiupadhikālapayogā vipākassa ṭhānaṃ, kammaṃ hetu.

Sabbattha gāmininti sabbagatigāminiñca agatigāminiñca. Paṭipadanti maggaṃ. Yathābhūtaṃ pajānātīti bahūsupi manussesu ekameva pāṇaṃ ghātentesu ‘imassa cetanā nirayagāminī bhavissati, imassa tiracchānayonigāminī’ti iminā nayena ekavatthusmimpi kusalākusalacetanāsaṅkhātānaṃ paṭipattīnaṃ aviparītato sabhāvaṃ pajānāti.

Anekadhātunti cakkhudhātuādīhi kāmadhātuādīhi vā dhātūhi bahudhātuṃ. Nānādhātunti tāsaṃyeva dhātūnaṃ vilakkhaṇatāya nānappakāradhātuṃ. Lokanti khandhāyatanadhātulokaṃ. Yathābhūtaṃ pajānātīti tāsaṃ tāsaṃ dhātūnaṃ aviparītato sabhāvaṃ paṭivijjhati.

Nānādhimuttikatanti hīnādīhi adhimuttīhi nānādhimuttikabhāvaṃ.

Parasattānanti padhānasattānaṃ. Parapuggalānanti tato paresaṃ hīnasattānaṃ; ekatthameva vā etaṃ padadvayaṃ veneyyavasena pana dvedhā vuttaṃ. Indriyaparopariyattanti saddhādīnaṃ indriyānaṃ parabhāvañca aparabhāvañca vuḍḍhiñca hāniñcāti attho.


2.162）这里是无坐的轮。在这里，这个法轮被理解为。
这个法轮有二种——直接的智慧和讲法的智慧。在这里，智慧的显现是指自身的圣果的直接智慧；慈悲的显现是指弟子的圣果的讲法智慧。在这里，直接的智慧是指正在出现的智慧和已经出现的智慧，有二种。因为从出离到达阿罗汉道的智慧是正在出现的，称为果的特征；从天界或到达大菩提树的阿罗汉道的智慧是正在出现的，称为果的特征；从灯明的预言开始到达阿罗汉道的智慧是正在出现的，称为果的特征。讲法的智慧也是有正在发生的，有二种。因为在其他的角落，阿难的入流道是正在发生的，称为果的特征。在这些中，直接的智慧是超世的，讲法的智慧是世俗的。这两者都是其他非一般的佛陀的直观智慧。
现在，以十种力量相应的如来承认优越的地方，哪些是最初所说的“十种如来的力量”，这些将详细说明哪十种？在这里，如来所说的地方和地方的意义。这里的地方和地方的意义是因和因的缘故。因是指在这里果存在时，由于相关的性质而产生和运作，因此称为地方。佛陀说：“那些法的根本因缘而产生的地方”，以及“那些法不是因缘而产生的地方”，理解地方和地方的意义，确实如实理解。所指的智慧是指通过那种智慧。这里所说的如来是指这种地方和地方的智慧，这就是如来的力量。因此，在所有方面的联系应当如此理解。
“因果的聚集”是指通过因缘而产生的善恶业；仅指因果的聚集。地方是因和因的缘故。在这里，因果的聚集是果的地方，因是因果的缘故。
“所有的都在行进”是指所有的行进者和不行进者。道路是指路径。确实如实理解是指在许多人中，只有一个生命被杀时，“这个意志将会往地狱去，这个意志将会往畜生道去”，以此方式确实如实理解善恶意志的路径不偏离本质。
“多种元素”是指眼根等欲界的元素或多种元素。不同的元素是指那些元素的不同特征。世界是指五蕴、处所和元素的世界。确实如实理解是指对这些元素的本质进行无偏的洞察。
“不同的意向”是指低等的意向等的不同意向。
“他人的生命”是指努力的生命。“他人”的生命是指其他的低等生命；这两个词在这里是以单一的方式表达，但在引导的意义上是双重的。“感官的彼此依存”是指信心等感官的衰落和增长。


Jhānavimokkhasamādhisamāpattīnanti paṭhamādīnaṃ catunnaṃ jhānānaṃ, ‘‘rūpī rūpāni passatī’’tiādīnaṃ aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ, savitakkasavicārādīnaṃ tiṇṇaṃ samādhīnaṃ, paṭhamajjhānasamāpattiādīnañca navannaṃ anupubbasamāpattīnaṃ. Saṃkilesanti hānabhāgiyadhammaṃ. Vodānanti visesabhāgiyadhammaṃ. Vuṭṭhānanti yena kāraṇena jhānādīhi vuṭṭhahanti, taṃ kāraṇaṃ.

Pubbenivāsānussatinti pubbe nivutthakkhandhānussaraṇaṃ.

Cutūpapātanti cutiñca upapātañca.

Āsavānaṃ khayanti kāmāsavādīnaṃ khayasaṅkhātaṃ āsavanirodhaṃ nibbānaṃ.

Imānīti yāni heṭṭhā ‘‘dasa tathāgatassa tathāgatabalānī’’ti avoca, imāni tānīti appanaṃ karotīti. Evamettha anupubbapadavaṇṇanaṃ ñatvā idāni yasmā tathāgato paṭhamaṃyeva ṭhānāṭṭhānañāṇena veneyyasattānaṃ āsavakkhayādhigamassa ceva anadhigamassa ca ṭhānāṭṭhānabhūtaṃ kilesāvaraṇābhāvaṃ passati, lokiyasammādiṭṭhiṭhānadassanato niyatamicchādiṭṭhiṭhānābhāvadassanato ca. Atha nesaṃ kammavipākañāṇena vipākāvaraṇābhāvaṃ passati , tihetukapaṭisandhidassanato. Sabbatthagāminīpaṭipadāñāṇena kammāvaraṇābhāvaṃ passati, ānantariyakammābhāvadassanato. Evaṃ anāvaraṇānaṃ anekadhātunānādhātuñāṇena anukūladhammadesanatthaṃ cariyāvisesaṃ passati, dhātuvemattadassanato. Atha nesaṃ nānādhimuttikatāñāṇena adhimuttiṃ passati, payogaṃ anādiyitvāpi adhimuttivasena dhammadesanatthaṃ. Athevaṃ diṭṭhādhimuttīnaṃ yathāsatti yathābalaṃ dhammaṃ desetuṃ indriyaparopariyattañāṇena indriyaparopariyattaṃ passati, saddhādīnaṃ tikkhamudubhāvadassanato. Evaṃ pariññātindriyaparopariyattāpi panete sace dūre honti, atha jhānādipariññāṇena jhānādīsu vasībhūtattā iddhivisesena khippaṃ upagacchati. Upagantvā ca nesaṃ pubbenivāsānussatiñāṇena pubbajātibhāvanaṃ, dibbacakkhānubhāvato pattabbena cetopariyañāṇena sampatticittavisesaṃ passanto āsavakkhayañāṇānubhāvena āsavakkhayagāminiyā paṭipadāya vigatasammohattā āsavakkhayāya dhammaṃ deseti. Tasmā iminā anukkamena imāni dasabalāni vuttānīti veditabbāni. Ayaṃ tāva mātikāya atthavaṇṇanā.

(1.) Ekakaniddesavaṇṇanā



Jhānavimokkhasamādhisamāpattīnanti指第一等四种禅那、"有色见色"等八种解脱、有寻有伺等三种定、初禅等九种次第定。Saṃkilesanti指退失的法。Vodānanti指殊胜的法。Vuṭṭhānanti指从禅那等出定的原因。
Pubbenivāsānussatinti指忆念前世所住的蕴。
Cutūpapātanti指死亡和再生。
Āsavānaṃ khayanti指欲漏等漏的灭尽,即涅槃。
Imānīti指前面所说的"十种如来的力量",这些就是那些,作出确定。这样,在这里了解了逐词解释之后,现在由于如来首先以处非处智见到可教化众生的漏尽证得和未证得的处非处,即烦恼障的有无,因为见到世间正见的处和决定邪见的非处。然后以业报智见到他们的报障的有无,因为见到三因结生。以一切处行道智见到业障的有无,因为见到无间业的有无。这样对无障碍者,以种种界智见到适合说法的行为差别,因为见到界的差别。然后以种种胜解智见到他们的胜解,为了根据胜解说法而不考虑努力。然后对这样见到胜解的人,为了随其能力说法,以根上下智见到根的上下,因为见到信等的利钝。这样了知根的上下后,如果他们在远处,则以禅那等的了知,由于在禅那等自在,以神通迅速接近。接近后,以宿住随念智见到他们前世的修习,以天眼所得的他心智见到现在心的殊胜,以漏尽智的威力,由于在导向漏尽的行道上无迷惑,为漏尽而说法。因此应当了知,这十种力是以这种次第说的。这是纲要的义释。
(1.)一法的解释

761. Idāni yathānikkhittāya mātikāya ‘‘pañcaviññāṇā na hetumevā’’tiādinā nayena āraddhe niddesavāre na hetumevāti sādhāraṇahetupaṭikkhepaniddeso. Tattha ‘‘hetuhetu, paccayahetu, uttamahetu, sādhāraṇahetūti catubbidho hetū’’tiādinā nayena yaṃ vattabbaṃ siyā, taṃ sabbaṃ rūpakaṇḍe ‘‘sabbaṃ rūpaṃ na hetumevā’’tiādīnaṃ atthavaṇṇanāyaṃ (dha. sa. aṭṭha. 594) vuttameva. Ahetukamevātiādīsu byañjanasandhivasena makāro veditabbo; ahetukā evāti attho. Sesapadesupi eseva nayo. Apica ‘‘hetū dhammā nahetū dhammā’’tiādīsu (dha. sa. dukamātikā 1) dhammakoṭṭhāsesu pañcaviññāṇāni hetū dhammāti vā sahetukā dhammāti vā na honti. Ekantena pana na hetūyeva, ahetukā yevāti imānipi nayenettha sabbapadesu attho veditabbo. Abyākatamevāti padaṃ vipākābyākatavasena vuttaṃ. Sārammaṇamevāti olubbhārammaṇavasena. Paccayārammaṇaṃ olubbhārammaṇanti hi duvidhaṃ ārammaṇaṃ. Imasmiṃ pana ṭhāne olubbhārammaṇameva dhuraṃ, paccayārammaṇampi labbhatiyeva. Acetasikamevāti padaṃ cittaṃ, rūpaṃ, nibbānanti tīsu acetasikesu cittameva sandhāya vuttaṃ. No apariyāpannamevāti gatipariyāpannacutipariyāpannasaṃsāravaṭṭabhavapariyāpannabhāvato pariyāpannā eva, no apariyāpannā. Lokato vaṭṭato na niyyantīti aniyyānikā. Uppannaṃ manoviññāṇaviññeyyamevāti rūpakaṇḍe cakkhuviññāṇādīnaṃ paccuppannāneva rūpādīni ārabbha pavattito atītādivisayaṃ manoviññāṇampi pañcaviññāṇasotapatitameva katvā ‘‘upapannaṃ chahi viññāṇehi viññeyya’’nti (dha. sa. 584) vuttaṃ. Pañcaviññāṇā pana yasmā paccuppannāpi cakkhuviññāṇādīnaṃ ārammaṇā na honti, manoviññāṇasseva honti, tasmā ‘‘manoviññāṇaviññeyyamevā’’ti vuttaṃ. Aniccamevāti hutvā abhāvaṭṭhena aniccāyeva. Jarābhibhūtamevāti jarāya abhibhūtattā jarābhibhūtā eva.



761）现在,按照所设立的纲要,"五识非因"等方式开始的解释部分中,"非因"是否定共同因的解释。在这里,关于"因因、缘因、最胜因、共同因,这四种因"等方式所应该说的,都已在色蕴部分"一切色非因"等的义释中说过。在"无因"等中,应当理解是由于字音连接而有ma音;意思是"确实无因"。其他词也是这种方式。此外,在"因法、非因法"等法的分类中,五识既不是因法,也不是有因法。但它们确实是非因,确实是无因,这样也应当理解这里所有词的意义。"无记"一词是指果报无记而说的。"有所缘"是指依止所缘的意思。因为所缘有两种:缘所缘和依止所缘。在这个地方,主要是指依止所缘,但也包括缘所缘。"非心所"一词是指在心、色、涅槃三种非心所中,专指心而说的。"非不摄"是指由于摄属于趣、摄属于死、摄属于轮回、摄属于有,所以确实是摄,不是不摄。不能出离世间、轮回,所以是不出离。"已生是意识所识知"是指在色蕴部分,由于眼识等只缘现在的色等而生起,所以即使缘过去等的意识也被归入五识的范畴,因此说"已生是六识所识知"。但是五识,因为即使是现在的也不是眼识等的所缘,只是意识的所缘,所以说"只是意识所识知"。"无常"是指由于有而后无的意义,确实是无常。"被老所征服"是指由于被老所征服,确实是被老

762.Uppannavatthukā uppannārammaṇāti anāgatapaṭikkhepo. Na hi te anāgatesu vatthārammaṇesu uppajjanti.

Purejātavatthukā purejātārammaṇāti sahuppattipaṭikkhepo. Na hi te sahuppannaṃ vatthuṃ vā ārammaṇaṃ vā paṭicca uppajjanti, sayaṃ pana pacchājātā hutvā purejātesu vatthārammaṇesu uppajjanti.

Ajjhattikavatthukāti ajjhattajjhattavasena vuttaṃ. Tāni hi ajjhattike pañca pasāde vatthuṃ katvā uppajjanti. Bāhirārammaṇāti bāhirarūpādiārammaṇā. Tattha catukkaṃ veditabbaṃ – pañcaviññāṇā hi pasādavatthukattā ajjhattikā ajjhattikavatthukā, manoviññāṇaṃ hadayarūpaṃ vatthuṃ katvā uppajjanakāle ajjhattikaṃ bāhiravatthukaṃ, pañcaviññāṇasampayuttā tayo khandhā bāhirā ajjhattikavatthukā , manoviññāṇasampayuttā tayo khandhā hadayarūpaṃ vatthuṃ katvā uppajjanakāle bāhirā bāhiravatthukā.

Asambhinnavatthukāti aniruddhavatthukā. Na hi te niruddhaṃ atītaṃ vatthuṃ paṭicca uppajjanti. Asambhinnārammaṇatāyapi eseva nayo.

Aññaṃ cakkhuviññāṇassa vatthu ca ārammaṇañcātiādīsu cakkhuviññāṇassa hi aññaṃ vatthu, aññaṃ ārammaṇaṃ. Aññaṃ sotaviññāṇādīnaṃ. Cakkhuviññāṇaṃ sotapasādādīsu aññataraṃ vatthuṃ, saddādīsu vā aññataraṃ ārammaṇaṃ katvā kappato kappaṃ gantvāpi na uppajjati; cakkhupasādameva pana vatthuṃ katvā rūpañca ārammaṇaṃ katvā uppajjati. Evamassa vatthupi dvārampi ārammaṇampi nibaddhaṃ, aññaṃ vatthuṃ vā dvāraṃ vā ārammaṇaṃ vā na saṅkamati, nibaddhavatthu nibaddhadvāraṃ nibaddhārammaṇameva hutvā uppajjati. Sotaviññāṇādīsupi eseva nayo.

763.Naaññamaññassa gocaravisayaṃ paccanubhontīti ettha aññamaññassa cakkhu sotassa, sotaṃ vā cakkhussāti evaṃ ekaṃ ekassa gocaravisayaṃ na paccanubhotīti attho. Sace hi nīlādibhedaṃ rūpārammaṇaṃ samodhānetvā sotindriyassa upaneyya ‘iṅgha tāva naṃ vavatthāpehi vibhāvehi – kiṃ nāmetaṃ ārammaṇa’nti, cakkhuviññāṇaṃ vināpi mukhena attano dhammatāya evaṃ vadeyya – ‘are andhabāla, vassasatampi vassasahassampi paridhāvamāno aññatra mayā kuhiṃ etassa jānanakaṃ labhissasi; āhara naṃ cakkhupasāde upanehi; ahametaṃ ārammaṇaṃ jānissāmi – yadi vā nīlaṃ yadi vā pītakaṃ. Na hi eso aññassa visayo; mayhameveso visayo’ti. Sesaviññāṇesupi eseva nayo. Evamete aññamaññassa gocaravisayaṃ na paccanubhonti nāma.

764.Samannāharantassāti āvajjaneneva samannāharantassa.

Manasikarontassāti āvajjaneneva manasikarontassa. Etāni hi cittāni āvajjanena samannāhaṭakāle manasikatakāleyeva ca uppajjanti.

Na abbokiṇṇāti aññena viññāṇena abbokiṇṇā nirantarāva nuppajjanti. Etena tesaṃ anantaratā paṭikkhittā.

765.Na apubbaṃ acarimanti etena sabbesampi sahuppatti paṭikkhittā. Naaññamaññassa samanantarāti etena samanantaratā paṭikkhittā.



762）已生起的所依和所缘是指否定未来。因为它们不会在未来的所依和所缘中生起。
前生的所依和所缘是指否定同时生起。因为它们不会依靠同时生起的所依或所缘而生起,而是自己后生,在前生的所依和所缘中生起。
内所依是指内在的意思。因为它们以内在的五净色为所依而生起。外所缘是指外在的色等所缘。在这里应当了解四种情况:五识因为以净色为所依,所以是内在的内所依;意识以心所依色为所依而生起时,是内在的外所依;与五识相应的三蕴是外在的内所依;与意识相应的三蕴以心所依色为所依而生起时,是外在的外所依。
未灭的所依是指未灭的所依。因为它们不会依靠已灭的过去所依而生起。未灭的所缘也是这个道理。
眼识的所依和所缘是不同的等:眼识的所依是一个,所缘是另一个。耳识等也是如此。眼识不会以耳净色等为所依,或以声等为所缘而生起,即使经过无数劫也不会;只会以眼净色为所依,以色为所缘而生起。这样它的所依、门和所缘都是固定的,不会转移到其他所依、门或所缘,只会以固定的所依、固定的门、固定的所缘而生起。耳识等也是这个道理。
763）不互相经验对方的境界:这里的意思是,眼不会经验耳的,耳不会经验眼的,这样一个不会经验另一个的境界。如果把蓝等各种色所缘集中起来放到耳根前,说"来吧,你来确定辨别一下,这是什么所缘",眼识即使不用嘴,也会依其本性这样说:"喂,你这个瞎子傻瓜,即使你跑上一百年一千年,除了我之外,你在哪里能找到能知道这个的?把它拿来放到眼净色前;我会知道这个所缘——是蓝的还是黄的。这不是其他的境界;这只是我的境界。"其他识也是这个道理。这样,它们就不互相经验对方的境界。
764）作意者:只是通过转向而作意的。
作意者:只是通过转向而作意的。因为这些心只在被转向作意时才生起。
不间杂:不会被其他识间杂而连续不断地生起。这否定了它们的相续性。
765）不前不后:这否定了所有的同时生起。不互相为等无间:这否定了等无间性。

766.Āvaṭṭanā vātiādīni cattāripi āvajjanasseva nāmāni. Tañhi bhavaṅgassa āvaṭṭanato āvaṭṭanā, tasseva ābhujanato ābhogo, rūpādīnaṃ samannāharaṇato samannāhāro, tesaṃyeva manasikaraṇato manasikāroti vuccati. Evamettha saṅkhepato pañcannaṃ viññāṇānaṃ āvajjanaṭṭhāne ṭhatvā āvajjanādikiccaṃ kātuṃ samatthabhāvo paṭikkhitto.

Na kañci dhammaṃ paṭivijānātīti ‘‘manopubbaṅgamā dhammā’’ti (dha. pa. 1-2) evaṃ vuttaṃ ekampi kusalaṃ vā akusalaṃ vā na paṭivijānāti.

Aññatraabhinipātamattāti ṭhapetvā rūpādīnaṃ abhinipātamattaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – supaṇḍitopi puriso, ṭhapetvā āpāthagatāni rūpādīni, aññaṃ kusalākusalesu ekadhammampi pañcahi viññāṇehi na paṭivijānāti. Cakkhuviññāṇaṃ panettha dassanamattameva hoti. Sotaviññāṇādīni savanaghāyanasāyanaphusanamattāneva. Dassanādimattato pana muttā aññā etesaṃ kusalādipaṭiviññatti nāma natthi.

Manodhātuyāpīti sampaṭicchanamanodhātuyāpi. Sampiṇḍanattho cettha pikāro. Tasmā manodhātuyāpi tato parāhi manoviññāṇadhātūhipīti sabbehipi pañcadvārikaviññāṇehi na kañci kusalākusalaṃ dhammaṃ paṭivijānātīti evamettha attho daṭṭhabbo.

Na kañci iriyāpathaṃ kappetītiādīsupi eseva nayo. Na hi pañcadvārikaviññāṇehi gamanādīsu kañci iriyāpathaṃ kappeti, na kāyakammaṃ na vacīkammaṃ paṭṭhapeti, na kusalākusalaṃ dhammaṃ samādiyati, na samādhiṃ samāpajjati lokiyaṃ vā lokuttaraṃ vā, na samādhito vuṭṭhāti lokiyā vā lokuttarā vā, na bhavato cavati, na bhavantare upapajjati. Sabbampi hetaṃ kusalākusaladhammapaṭivijānanādivacanapariyosānaṃ kiccaṃ manodvārikacitteneva hoti, na pañcadvārikenāti sabbassāpetassa kiccassa karaṇe sahajavanakāni vīthicittāni paṭikkhittāni. Yathā cetesaṃ etāni kiccāni natthi, evaṃ niyāmokkamanādīnipi. Na hi pañcadvārikajavanena micchattaniyāmaṃ okkamati, na sammattaniyāmaṃ; na cetaṃ javanaṃ nāmagottamārabbha javati, na kasiṇādipaṇṇattiṃ; na lakkhaṇārammaṇikavipassanāvasena pavattati, na vuṭṭhānagāminībalavavipassanāvasena; na rūpārūpadhamme ārabbha javati, na nibbānaṃ; na cetena saddhiṃ paṭisambhidāñāṇaṃ uppajjati, na abhiññāñāṇaṃ, na sāvakapāramīñāṇaṃ, na paccekabodhiñāṇaṃ, na sabbaññutañāṇaṃ. Sabbopi panesa pabhedo manodvārikajavaneyeva labbhati.

Na supati na paṭibujjhati na supinaṃ passatīti sabbenāpi ca pañcadvārikacittena neva niddaṃ okkamati, na niddāyati, na paṭibujjhati, na kiñca supinaṃ passatīti imesu tīsu ṭhānesu saha javanena vīthicittaṃ paṭikkhittaṃ.

Niddāyantassa hi mahāvaṭṭiṃ jāletvā dīpe cakkhusamīpe upanīte paṭhamaṃ cakkhudvārikaṃ āvajjanaṃ bhavaṅgaṃ na āvaṭṭeti, manodvārikameva āvaṭṭeti. Atha javanaṃ javitvā bhavaṅgaṃ otarati. Dutiyavāre cakkhudvārikaṃ āvajjanaṃ bhavaṅgaṃ āvaṭṭeti. Tato cakkhuviññāṇādīni javanapariyosānāni pavattanti. Tadanantaraṃ bhavaṅgaṃ pavattati. Tatiyavāre manodvārikaāvajjanena bhavaṅge āvaṭṭite manodvārikajavanaṃ javati. Tena cittena ñatvā ‘kiṃ ayaṃ imasmiṃ ṭhāne āloko’ti jānāti.


766）转向等四个词都是转向的名称。因为它转向有分,所以叫转向;因为它弯向那个,所以叫注意;因为它作意色等,所以叫作意;因为它作意那些,所以叫作意。这里简要地否定了五识处于转向位置而能够执行转向等作用的能力。
不能识别任何法:不能识别"诸法意先导"中所说的任何一个善法或不善法。
除了单纯撞击:除了色等的单纯撞击。这里的意思是:即使是非常聪明的人,除了现前的色等,也不能用五识识别善不善法中的任何一法。这里的眼识只是单纯的看见。耳识等只是单纯的听、嗅、尝、触。除了单纯的看等之外,它们没有其他识别善等的能力。
意界也:也指领受意界。这里的"也"字表示总括。因此,应当理解这里的意思是:意界和其后的意识界,所有五门识都不能识别任何善不善法。
不能安排任何威仪等也是这个道理。因为五门识不能在行走等中安排任何威仪,不能建立身业或语业,不能受持善不善法,不能入世间或出世间定,不能从世间或出世间定出定,不能从有死亡,不能在有之间投生。所有这些从识别善不善法到最后的作用都只能由意门心完成,不能由五门心完成,因此否定了所有这些作用中与速行俱生的路心。就像它们没有这些作用一样,也没有进入决定等作用。因为五门速行不能进入邪性决定,不能进入正性决定;这个速行不能缘名姓而生起,不能缘遍等概念;不能以观照相为所缘而生起,不能以强有力的出起观而生起;不能缘色无色法而生起,不能缘涅槃;与它一起不能生起无碍解智,不能生起神通智,不能生起声闻波罗蜜智,不能生起辟支佛智,不能生起一切智智。但所有这些差别都可以在意门速行中获得。
不睡眠、不醒来、不做梦:所有五门心都不能入睡,不能睡眠,不能醒来,不能看见任何梦。在这三个地方否定了与速行俱生的路心。
对于睡眠者,即使点燃大灯芯,把灯放在眼睛附近,最初眼门转向不能转向有分,只有意门转向能转向。然后速行生起后沉入有分。第二次眼门转向能转向有分。然后眼识等直到速行结束都生起。之后有分生起。第三次意门转向转向有分后,意门速行生起。通过那个心了知后,知道"这个地方为什么有光"。


Tathā niddāyantassa kaṇṇasamīpe tūriyesu paggahitesu, ghānasamīpe sugandhesu vā duggandhesu vā pupphesu upanītesu, mukhe sappimhi vā phāṇite vā pakkhitte, piṭṭhiyaṃ pāṇinā pahāre dinne paṭhamaṃ sotadvārikādīni āvajjanāni bhavaṅgaṃ na āvaṭṭenti, manodvārikameva āvaṭṭeti. Atha javanaṃ javitvā bhavaṅgaṃ otarati. Dutiyavāre sotadvārikādīni āvajjanāni bhavaṅgaṃ āvaṭṭenti. Tato sotaghānajivhākāyaviññāṇādīni javanapariyosānāni pavattanti. Tadanantaraṃ bhavaṅgaṃ pavattati. Tatiyavāre manodvārikaāvajjanena bhavaṅge āvaṭṭite manodvārikajavanaṃ javati. Tena cittena ñatvā ‘kiṃ ayaṃ imasmiṃ ṭhāne saddo – saṅkhasaddo, bherisaddo’ti vā ‘kiṃ ayaṃ imasmiṃ ṭhāne gandho – mūlagandho, sāragandho’ti vā ‘kiṃ idaṃ mayhaṃ mukhe pakkhittarasaṃ – sappīti vā phāṇita’nti vā ‘kenamhi piṭṭhiyaṃ pahato, atithaddho me pahāro’ti vā vattāro honti. Evaṃ manodvārikajavaneneva paṭibujjhati, na pañcadvārikena. Supinampi teneva passati, na pañcadvārikena.

Tañca panetaṃ supinaṃ passanto catūhi kāraṇehi passati – dhātukkhobhato vā anubhūtapubbato vā devatopasaṃhārato vā pubbanimittato vāti. Tattha pittādīnaṃ khobhakaraṇapaccayayogena khubhitadhātuko ‘dhātukkhobhato’ supinaṃ passati. Passanto ca nānāvidhaṃ supinaṃ passati – pabbatā patanto viya, ākāsena gacchanto viya, vāḷamigahatthicorādīhi anubaddho viya ca hoti. ‘Anubhūtapubbato’ passanto pubbe anubhūtapubbaṃ ārammaṇaṃ passati. ‘Devatopasaṃhārato’ passantassa devatā atthakāmatāya vā anatthakāmatāya vā atthāya vā anatthāya vā nānāvidhāni ārammaṇāni upasaṃharanti. So tāsaṃ devatānaṃ ānubhāvena tāni ārammaṇāni passati. Pubbanimittato passanto puññāpuññavasena uppajjitukāmassa atthassa vā anatthassa vā pubbanimittabhūtaṃ supinaṃ passati bodhisattamātā viya puttapaṭilābhanimittaṃ, bodhisatto viya pañca mahāsupine (a. ni. 5.196), kosalarājā viya ca soḷasa supineti (jā. 1.

如此,在睡眠者耳边的鼓声中,在鼻边的芳香或恶臭的花朵中,在嘴边的蜜糖或美味的食物中,在背后被手击打时,最初的耳门等的转向不会转向有分,只有意门转向能转向。然后速行生起后沉入有分。第二次耳门等的转向能转向有分。然后耳、鼻、舌、身的识别等速行的结果生起。之后有分生起。第三次意门转向转向有分后,意门速行生起。通过那个心了知"这个地方的声音是什么——是鼓声、是战鼓声"或"这个地方的气味是什么——是根的气味、是果的气味"或"我嘴里放的是什么味道——是蜜糖还是美味"或"是谁在背后打我,我被打了"等说法会出现。这样,只有意门的速行能觉醒,而五门的速行不能觉醒。
在梦中也只能通过意门看到,而不能通过五门看到。
而且在梦中看到的有四种原因——因元素的震动、因之前的体验、因神明的聚集、因前因的现象。这里,因胆汁等的震动而引起的震动元素的缘故,梦中看到。看到的梦是多种多样的——像是从山上掉下来,像是飞向天空,像是被野兽或盗贼等追赶而被困住。因之前的体验而看到的,是之前所经历的对象。因神明的聚集而看到的,神明为了满足或不满足某种目的而聚集各种对象。他就通过那些神明的加持看到那些对象。因前因的现象而看到的,是想要获得善或恶的目的而生起的对象,比如菩萨母亲的儿子出生的征兆,菩萨的五大梦（《阿毗达摩尼科舍》5.196），或像是科萨拉王的十六个梦等。

1.41).

Tattha yaṃ dhātukkhobhato anubhūtapubbato ca supinaṃ passati, na taṃ saccaṃ hoti. Yaṃ devatopasaṃhārato passati, taṃ saccaṃ vā hoti alikaṃ vā. Kuddhā hi devatā upāyena vināsetukāmā viparītampi katvā dassenti. Tatridaṃ vatthu – rohaṇe kira nāgamahāvihāre mahāthero bhikkhusaṅghaṃ anapaloketvāva ekaṃ nāgarukkhaṃ chindāpesi. Rukkhe adhivatthā devatā therassa kuddhā paṭhamameva naṃ palobhetvā pacchā ‘ito te sattadivasamatthake upaṭṭhāko rājā marissatī’ti supine ārocesi. Thero naṃ kathaṃ āharitvā rājorodhānaṃ ācikkhi. Tā ekappahāreneva mahāviravaṃ viraviṃsu. Rājā ‘kiṃ eta’nti pucchi. Tā ‘evaṃ therena vutta’nti ārocayiṃsu. Rājā divase gaṇāpetvā sattāhe vītivatte kujjhitvā therassa hatthapāde chindāpesi.

Yaṃ pana pubbanimittato passati taṃ ekantasaccameva hoti. Etesañca catunnaṃ mūlakāraṇānaṃ saṃsaggabhedatopi supinabhedo hotiyeva. Tañca panetaṃ catubbidhaṃ supinaṃ sekkhaputhujjanāva passanti appahīnavipallāsattā; asekkhā na passanti pahīnavipallāsattā.

Kiṃ pana taṃ passanto sutto passati, paṭibuddho? Udāhu neva sutto passati na paṭibuddhoti? Kiñcettha yadi tāva sutto passati, abhidhammavirodho āpajjati. Bhavaṅgacittena hi supati. Tañca rūpanimittādiārammaṇaṃ rāgādisampayuttaṃ vā na hoti. Supinaṃ passantassa ca īdisāni cittāni uppajjanti. Atha paṭibuddho passati, vinayavirodho āpajjati. Yañhi paṭibuddho passati, taṃ sabbohārikacittena passati. Sabbohārikacittena ca kate vītikkame anāpatti nāma natthi. Supinaṃ passantena pana kate vītikkame ekantaṃ anāpatti eva. Atha neva sutto na paṭibuddho passati, na supinaṃ nāma passati. Evañhi sati supinassa abhāvova āpajjati? Na abhāvo . Kasmā? Yasmā kapimiddhapareto passati. Vuttaṃ hetaṃ – ‘‘kapimiddhapareto kho, mahārāja, supinaṃ passatī’’ti (mi. pa. 5.3.5). ‘Kapimiddhapareto’ti makkaṭaniddāya yutto. Yathā hi makkaṭassa niddā lahuparivattā hoti, evaṃ yā niddā punappunaṃ kusalādicittavokiṇṇattā lahuparivattā; yassā pavattiyaṃ punappunaṃ bhavaṅgato uttaraṇaṃ hoti, tāya yutto supinaṃ passati. Tenāyaṃ supino kusalopi hoti akusalopi abyākatopi 

在这里,因元素震动和之前体验而看到的梦不是真实的。因神明聚集而看到的梦可能是真实的,也可能是虚假的。因为愤怒的神明想要通过某种方法毁灭,会显示相反的景象。这里有一个故事:据说在罗汉那伽大寺(位于现在的斯里兰卡)的一位大长老未经僧团同意就砍伐了一棵龙树。住在树上的神明对长老生气,先是诱惑他,后来在梦中告诉他"从今天起第七天,你的护持者国王将会死去"。长老把这件事告诉了王宫的女眷。她们一起大声哭泣。国王问"这是怎么回事",她们告诉国王长老所说的话。国王数着日子,七天过去后生气地砍断了长老的手脚。
但是因前因的现象而看到的梦一定是真实的。这四种根本原因的组合也会产生不同的梦。这四种梦只有有学和凡夫才能看到,因为他们还没有断除颠倒;无学圣者不会看到,因为他们已经断除了颠倒。
那么,是在睡眠中看到梦,还是在醒来时看到?或者既不是在睡眠中也不是在醒来时看到?如果是在睡眠中看到,就会与阿毗达摩相矛盾。因为睡眠是有分心,它不会缘取色相等所缘,也不会与贪等相应。但看梦者会生起这样的心。如果是在醒来时看到,就会与律藏相矛盾。因为醒来时看到的是以平常心看到的。以平常心所造的违犯不可能不犯戒。但在梦中所造的违犯一定不犯戒。如果既不是在睡眠中也不是在醒来时看到,那就根本不是看梦。这样的话,就会导致梦不存在?不是不存在。为什么?因为处于猴子睡眠状态时看到。因为有这样的说法:"大王啊,处于猴子睡眠状态时看到梦。"(《弥兰陀王问经》5.3.5)"处于猴子睡眠状态"是指处于像猴子的睡眠状态。就像猴子的睡眠很容易转变一样,这种睡眠因为反复被善等心打断而容易转变;在这种状态下反复从有分心中出来,处于这种状态时看到梦。因此这种梦可能是善的,也可能是不善的,也可能是无记的。

386. Tattha supinante cetiyavandanadhammassavanadhammadesanādīni karontassa kusalo, pāṇātipātādīni karontassa akusalo, dvīhi antehi mutto āvajjanatadārammaṇakkhaṇe abyākatoti veditabbo. Supineneva ‘diṭṭhaṃ viya me, sutaṃ viya me’ti kathanakālepi abyākatoyeva.

Kiṃ pana supine kataṃ kusalākusalaṃ kammaṃ savipākaṃ avipākanti? Savipākaṃ; dubbalattā pana paṭisandhiṃ ākaḍḍhituṃ na sakkoti, dinnāya aññakammena paṭisandhiyā pavatte vedanīyaṃ hoti.

Evaṃ yāthāvakavatthuvibhāvanā paññāti pañcannaṃ viññāṇānaṃ na hetvaṭṭho yāthāvaṭṭho. Taṃ yāthāvaṭṭhaṃ vatthuṃ vibhāvetīti yāthāvakavatthuvibhāvanā. Tathā pañcannaṃ viññāṇānaṃ ahetukaṭṭho, jarābhibhūtaṭṭho, na supinaṃ passanaṭṭho, yāthāvaṭṭho. Taṃ yāthāvaṭṭhaṃ vatthuṃ vibhāvetīti yāthāvakavatthuvibhāvanā. Iti yā heṭṭhā ‘‘yāthāvakavatthuvibhāvanā paññā’’ti mātikāya nikkhittā, sā evaṃ yāthāvakavatthuvibhāvanā paññāti veditabbā. Tassā eva ca vasena evaṃ ekavidhena ñāṇavatthūti evaṃ ekekakoṭṭhāsena ñāṇagaṇanā ekena vā ākārena ñāṇaparicchedo hoti.

Ekakaniddesavaṇṇanā.

(2.) Dukaniddesavaṇṇanā

767. Duvidhena ñāṇavatthuniddese catūsu bhūmīsu kusaleti sekkhaputhujjanānaṃ catubhūmakakusalapaññā. Paṭisambhidāvibhaṅge vuttesu pañcasu atthesu attano attano bhūmipariyāpannaṃ vipākasaṅkhātaṃ atthaṃ jāpeti janeti pavattetīti atthajāpikā. Arahato abhiññaṃ uppādentassa samāpattiṃ uppādentassa kiriyābyākateti abhiññāya ceva samāpattiyā ca parikammasamaye kāmāvacarakiriyapaññā. Sā hi abhiññāsamāpattipabhedaṃ kiriyasaṅkhātaṃ atthaṃ jāpeti janeti pavattetīti atthajāpikā paññāti vuttā. Ayaṃ pana aparopi pāḷimuttako aṭṭhakathānayo – yāpi hi purimā kāmāvacarakiriyā pacchimāya kāmāvacarakiriyāya anantarādivasena paccayo hoti, sāpi taṃ kiriyatthaṃ jāpetīti atthajāpikā paññā nāma. Rūpāvacarārūpāvacaresupi eseva nayo.

Dutiyapadaniddese catūsu bhūmīsu vipāketi kāmāvacaravipāke paññā sahajātādipaccayavasena kāmāvacaravipākatthaṃ jāpetvā ṭhitāti jāpitatthā. Rūpāvacarādivipākapaññāsupi eseva nayo. Sabbāpi vā esā attano attano kāraṇehi jāpitā janitā pavattitā sayampi atthabhūtātipi jāpitatthā. Arahato uppannāya abhiññāya uppannāya samāpattiyāti vuttakiriyapaññāyapi eseva nayo. Ayaṃ pana aparopi pāḷimuttako aṭṭhakathānayo – kāmāvacarakiriyapaññāpi hi sahajātādivasena kāmāvacarakiriyasaṅkhātaṃ atthaṃ jāpetvā ṭhitāti jāpitatthā. Rūpāvacarārūpāvacarakiriyapaññāsupi eseva nayo. Sabbāpi vā esā attano attano kāraṇehi jāpitā janitā pavattitā sayañca atthabhūtātipi jāpitatthā. Sesamettha sabbaṃ dhammasaṅgahaṭṭhakathāyaṃ vuttanayattā pākaṭamevāti.

Dukaniddesavaṇṇanā.

(3.) Tikaniddesavaṇṇanā



在这里,在梦中做礼拜佛塔、听法、说法等是善的,做杀生等是不善的,除这两种之外,在转向和彼所缘的刹那是无记的,应当知道。即使在醒来后说"我好像看到了,我好像听到了"时也是无记的。
那么在梦中所做的善不善业是有果报的还是无果报的?是有果报的;但是由于微弱,不能引生结生,在其他业已引生结生后,在生有中感受果报。
这样,如实了知事物的智慧:五识的非因义是如实义。它能了知那个如实义的事物,所以叫做如实了知事物。同样,五识的无因义、被老征服义、不见梦义是如实义。它能了知那个如实义的事物,所以叫做如实了知事物。这样,前面在纲要中所说的"如实了知事物的智慧",应当知道就是这样如实了知事物的智慧。正是依靠它,这样以一种方式计算智的事物,或者以一种形式限定智。
一法解释完毕。
(2.)二法解释
在二种智的事物的解释中,"四地中的善"指有学和凡夫的四地善慧。在《无碍解分别》中所说的五种义中,能使自己所属地的果报义生起、产生、转起,所以叫做生义。阿罗汉生起神通、生起定时的唯作无记,指在神通和定的准备阶段的欲界唯作慧。因为它能使神通和定的唯作义生起、产生、转起,所以叫做生义慧。这里还有一种不在经文中的注释方法:前面的欲界唯作作为后面的欲界唯作的无间缘等,它也能使那个唯作义生起,所以叫做生义慧。色界无色界也是这个道理。
第二句的解释中,"四地中的果报"指欲界果报慧通过俱生缘等使欲界果报义生起而住立,所以叫做已生义。色界等果报慧也是这个道理。或者所有这些都是被自己的因使之生起、产生、转起,自己也成为义,所以叫做已生义。阿罗汉已生起的神通、已生起的定中所说的唯作慧也是这个道理。这里还有一种不在经文中的注释方法:欲界唯作慧也通过俱生缘等使欲界唯作义生起而住立,所以叫做已生义。色界无色界唯作慧也是这个道理。或者所有这些都是被自己的因使之生起、产生、转起,自己也成为义,所以叫做已生义。这里其余的一切,因为在《法聚论注》中已经说过,所以很明显。
二法解释完毕。
(3.)三法解释

768. Tividhena ñāṇavatthuniddese yogavihitesūti yogo vuccati paññā; paññāvihitesu paññāpariṇāmitesūti attho. Kammāyatanesūti ettha kammameva kammāyatanaṃ; atha vā kammañca taṃ āyatanañca ājīvādīnantipi kammāyatanaṃ. Sippāyatanesupi eseva nayo. Tattha duvidhaṃ kammaṃ – hīnañca ukkaṭṭhañca. Tattha hīnaṃ nāma vaḍḍhakīkammaṃ, pupphachaḍḍakakammanti evamādi. Ukkaṭṭhaṃ nāma kasi, vaṇijjā, gorakkhanti evamādi. Sippampi duvidhaṃ hīnañca ukkaṭṭhañca. Tattha hīnaṃ sippaṃ nāma naḷakārasippaṃ, pesakārasippaṃ, kumbhakārasippaṃ, cammakārasippaṃ, nhāpitasippanti evamādi. Ukkaṭṭhaṃ nāma sippaṃ muddā, gaṇanā, lekhañcāti evamādi vijjāva vijjāṭṭhānaṃ. Taṃ dhammikameva gahitaṃ. Nāgamaṇḍalaparittasadisaṃ, phudhamanakamantasadisaṃ, sālākiyaṃ , sallakattiyantiādīni pana vejjasatthāni ‘‘icchāmahaṃ, ācariya, sippaṃ sikkhitu’’nti (mahāva. 329) sippāyatane paviṭṭhattā na gahitāni.

Tattha eko paṇḍito manussānaṃ phāsuvihāratthāya attano ca dhammatāya gehapāsādayānanāvādīni uppādeti. So hi ‘ime manussā vasanaṭṭhānena vinā dukkhitā’ti hitakiriyāya ṭhatvā dīghacaturassādibhedaṃ gehaṃ uppādeti, sītuṇhapaṭighātatthāya ekabhūmikadvibhūmikādibhede pāsāde karoti, ‘yāne asati anusañcaraṇaṃ nāma dukkha’nti jaṅghākilamathapaṭivinodanatthāya vayhasakaṭasandamānikādīni uppādeti, ‘nāvāya asati samuddādīsu sañcāro nāma natthī’ti nānappakāraṃ nāvaṃ uppādeti. So sabbampetaṃ neva aññehi kayiramānaṃ passati, na kataṃ uggaṇhāti, na kathentānaṃ suṇāti, attano pana dhammatāya cintāya karoti. Paññavatā hi attano dhammatāya katampi aññehi uggaṇhitvā karontehi katasadisameva hoti. Ayaṃ tāva hīnakamme nayo.

Ukkaṭṭhakammepi ‘kasikamme asati manussānaṃ jīvitaṃ na pavattatī’ti eko paṇḍito manussānaṃ phāsuvihāratthāya yuganaṅgalādīni kasibhaṇḍāni uppādeti; tathā nānappakāraṃ vāṇijakammaṃ gorakkhañca uppādeti. So sabbampetaṃ neva aññehi kariyamānaṃ passati…pe… katasadisameva hoti. Ayaṃ ukkaṭṭhakamme nayo.

Duvidhepi pana sippāyatane eko paṇḍito manussānaṃ phāsuvihāratthāya naḷakārasippādīni hīnasippāni, hatthamuddāya gaṇanasaṅkhātaṃ muddaṃ, acchinnakasaṅkhātaṃ gaṇanaṃ, mātikāppabhedakādibhedañca lekhaṃ uppādeti. So sabbampetaṃ neva aññehi kariyamānaṃ passati…pe… katasadisameva hoti. Ayaṃ sippāyatane nayo.

Ekacco pana paṇḍito amanussasarīsapādīhi upaddutānaṃ manussānaṃ tikicchanatthāya dhammikāni nāgamaṇḍalamantādīni vijjāṭṭhānāni uppādeti, tāni neva aññehi kariyamānāni passati, na katāni uggaṇhāti, na kathentānaṃ suṇāti, attano pana dhammatāya cintāya karoti. Paññavatā hi attano dhammatāya katampi aññehi uggaṇhitvā karontehi katasadisameva hoti.

Kammassakataṃvāti ‘‘idaṃ kammaṃ sattānaṃ sakaṃ, idaṃ no saka’’nti evaṃ jānanañāṇaṃ. Saccānulomikaṃ vāti vipassanāñāṇaṃ. Tañhi catunnaṃ saccānaṃ anulomanato saccānulomikanti vuccati. Idānissa pavattanākāraṃ dassetuṃ rūpaṃ aniccanti vātiādi vuttaṃ. Ettha ca aniccalakkhaṇameva āgataṃ, na dukkhalakkhaṇaanattalakkhaṇāni, atthavasena pana āgatānevāti daṭṭhabbāni – yañhi aniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattāti.


在三种智的事物的解释中,"在瑜伽所制定的"中,瑜伽指智慧;意思是在智慧所制定的、智慧所转变的。"在业处"中,业就是业处;或者业和它是生计等的处所,所以叫做业处。在工巧处也是这个道理。其中业有两种:低劣的和高尚的。其中低劣的是指木工、花匠等工作。高尚的是指农业、商业、牧牛等工作。工巧也有两种:低劣的和高尚的。其中低劣的工巧是指编篮子、织布、制陶、制皮、理发等工作。高尚的工巧是指印章、计算、书写等学问。这里只取合法的。像龙环咒、吹气咒、眼科、外科等医术,因为在"老师,我想学习工巧"(《大品》329)中被归入工巧处,所以没有取。
其中,一个智者为了人们的安乐生活,以及出于自己的本性,创造房屋、宫殿、车辆、船只等。他站在利益行为的立场上,想"这些人没有住处会很痛苦",所以创造长方形等各种形状的房屋,为了防御冷热而建造一层楼、两层楼等各种宫殿,想"没有车辆就无法四处走动,这是痛苦的",为了消除腿部疲劳而创造轿子、车子、马车等,想"没有船就无法在海洋等处航行",所以创造各种船只。他所有这些既不是看到别人在做而做的,也不是学习别人做好的而做的,也不是听别人说而做的,而是出于自己的本性思考而做的。因为即使是有智慧的人出于自己的本性所做的,也和别人学习后所做的一样。这是关于低劣业的方法。
在高尚业中,一个智者想"如果没有农业,人们的生活就无法继续",为了人们的安乐生活而创造轭、犁等农具;同样地创造各种商业和牧牛业。他所有这些既不是看到别人在做而做的...和别人学习后所做的一样。这是关于高尚业的方法。
在两种工巧处中,一个智者为了人们的安乐生活而创造编篮子等低劣工巧,用手势表示的印章,称为计算的计数,称为不间断的计算,以及分析文字等各种书写。他所有这些既不是看到别人在做而做的...和别人学习后所做的一样。这是关于工巧处的方法。
有些智者为了治疗被非人、爬行动物等伤害的人而创造合法的龙环咒等学问,这些既不是看到别人在做而做的,也不是学习别人做好的而做的,也不是听别人说而做的,而是出于自己的本性思考而做的。因为即使是有智慧的人出于自己的本性所做的,也和别人学习后所做的一样。
"或者业的自性"是指"这个业是众生的自己的,这个不是自己的"这样的了知智。"或者随顺谛"是指观智。因为它随顺四圣谛,所以叫做随顺谛。为了显示它现在的运作方式,所以说"色是无常"等。这里只提到无常相,没有提到苦相和无我相,但应当知道从意义上来说也包括了——因为凡是无常的就是苦的,凡是苦的就是无我的。


Yaṃ evarūpinti yaṃ evaṃ heṭṭhā niddiṭṭhasabhāvaṃ anulomikaṃ. Khantintiādīni sabbāni paññāvevacanāneva. Sā hi heṭṭhā vuttānaṃ kammāyatanādīnaṃ pañcannaṃ kāraṇānaṃ apaccanīkadassanena anulometīti anulomikā. Tathā sattānaṃ hitacariyāya anulometi, maggasaccassa anulometi, paramatthasaccassa nibbānassa anulomanato anulometītipi anulomikā. Sabbānipi etāni kāraṇāni khamati sahati daṭṭhuṃ sakkotīti khanti, passatīti diṭṭhi, rocetīti ruci, mudatīti mudi, pekkhatīti pekkhā. Sabbepissā te kammāyatanādayo dhammā nijjhānaṃ khamanti, visesato ca pañcakkhandhasaṅkhātā dhammā punappunaṃ aniccadukkhānattavasena nijjhāyamānā taṃ nijjhānaṃ khamantīti dhammanijjhānakhantī.

Parato assutvā paṭilabhatīti aññassa upadesavacanaṃ assutvā sayameva cintento paṭilabhati. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ cintāmayā paññā nāma vuccati. Sā panesā na yesaṃ kesañci uppajjati, abhiññātānaṃ pana mahāsattānameva uppajjati. Tatthāpi saccānulomikañāṇaṃ dvinnaṃyeva bodhisattānaṃ uppajjati. Sesapaññā sabbesampi pūritapāramīnaṃ mahāpaññānaṃ uppajjatīti veditabbā.

Paratosutvā paṭilabhatīti ettha kammāyatanādīni parena kariyamānāni vā katāni vā disvāpi yassa kassaci kathayamānassa vacanaṃ sutvāpi ācariyassa santike uggahetvāpi paṭiladdhā sabbā parato sutvāyeva paṭiladdhā nāmāti veditabbā.

Samāpannassāti samāpattisamaṅgissa; antosamāpattiyaṃ pavattā paññā bhāvanāmayā nāmāti attho.

769.Dānaṃārabbhāti dānaṃ paṭicca; dānacetanāpaccayāti attho. Dānādhigacchāti dānaṃ adhigacchantassa; pāpuṇantassāti attho. Yā uppajjatīti yā evaṃ dānacetanāsampayuttā paññā uppajjati, ayaṃ dānamayā paññā nāma. Sā panesā ‘dānaṃ dassāmī’ti cintentassa, dānaṃ dentassa, dānaṃ datvā taṃ paccavekkhantassa pubbacetanā, muñcacetanā, aparacetanāti tividhena uppajjati.

Sīlaṃ ārabbha sīlādhigacchāti idhāpi sīlacetanāsampayuttāva sīlamayā paññāti adhippetā. Ayampi ‘sīlaṃ pūressāmī’ti cintentassa, sīlaṃ pūrentassa, sīlaṃ pūretvā taṃ paccavekkhantassa pubbacetanā, muñcacetanā, aparacetanāti tividheneva uppajjati. Bhāvanāmayā heṭṭhā vuttāyeva.

770. Adhisīlapaññādīsu sīlādīni duvidhena veditabbāni – sīlaṃ, adhisīlaṃ; cittaṃ, adhicittaṃ; paññā, adhipaññāti. Tattha ‘‘uppādā vā tathāgatānaṃ anuppādā vā tathāgatānaṃ ṭhitāva sā dhātu dhammaṭṭhitatā dhammaniyāmatā’’ti (saṃ. ni. 2.20; a. ni. 

这就是那样的意思，即如上所述的性质是随顺的。忍耐等所有这些都是智慧的描述。因为它是对下面所说的业处等五种原因的无违之见的随顺，因此叫做随顺。如此也随顺众生的利益行为，随顺道的真实，随顺究竟真实的涅槃，因此也叫做随顺。所有这些原因都能忍受、承受、被看见，因此叫做忍耐，能见到的叫做见，能取悦的叫做乐，能使人欢喜的叫做喜，能观察的叫做观。所有这些业处等法都能忍耐内省，特别是五蕴所指的法因无常、苦、无我而不断内省，因此叫做法内省忍。
在外面听到教诲而得到的，指的是在他人所说的教诲中，自己思考而得到的。这叫做思维所生的智慧。它并不生起于任何人，而是只在已觉悟的大菩萨中生起。在那里，只有两种觉悟之智慧在菩萨中生起。其余的智慧都应当知道在圆满的波罗蜜中生起的伟大智慧。
外听到而得到的，指的是在业处等被他人所做的或已做的情况下，听到他人所说的教诲而获得的，甚至在老师的面前学习而获得的，所有这些都应当知道是外听到而获得的。
“已入定者”是指与定相应的智慧;在内定中生起的智慧叫做修习智慧。
“因施而起”是指依赖施而生起;意思是依赖施的意图而生起。获得施者是指获得施的;意思是指能够得到的。那种生起的智慧，即与施的意图相应的智慧生起，这叫做施的智慧。它是出于“我将施舍”的思维、施舍、施舍后反思的先前意图、解脱的意图、后续意图等三种方式而生起。
“因戒而起”是指依赖戒而生起;在这里也是依赖戒的意图而生起的智慧。它也是出于“我将圆满戒”的思维、圆满戒、圆满戒后反思的先前意图、解脱的意图、后续意图等三种方式而生起。是修习智慧如上所述。
在对戒等的智慧中，应当分为两种——戒、超戒;心、超心;智慧、超智慧。在那里“有生起或无生起的如来，确立的法、法的规范” (《增支部·尼篇》2.20;《阿含经》)

3.137) imāya tantiyā saṅgahitavasena pañcapi sīlāni dasapi sīlāni sīlaṃ nāma. Tañhi tathāgate uppannepi anuppannepi hoti. Anuppanne ke paññāpentīti? Tāpasaparibbājakā, sabbaññubodhisattā, cakkavattirājāno ca paññāpenti. Uppanne sammāsambuddhe bhikkhusaṅgho, bhikkhunīsaṅgho, upāsakā, upāsikāyo ca paññāpenti. Pātimokkhasaṃvarasīlaṃ pana sabbasīlehi adhikaṃ uppanneyeva tathāgate uppajjati, no anuppanne. Sabbaññubuddhāyeva ca naṃ paññāpenti. ‘‘Imasmiṃ vatthusmiṃ vītikkame idaṃ nāma hotī’’ti paññāpanañhi aññesaṃ avisayo, buddhānaṃyeva esa visayo, buddhānaṃ balaṃ. Iti yasmā pātimokkhasaṃvaro adhisīlaṃ, tasmā taṃ adhisīlapaññaṃ dassetuṃ pātimokkhasaṃvaraṃ saṃvarantassātiādi vuttaṃ.

Heṭṭhā vuttāya eva pana tantiyā saṅgahitavasena vaṭṭapādikā aṭṭha samāpattiyo cittaṃ nāma. Tañhi tathāgate uppannepi hoti anuppannepi. Anuppanne ke nibbattentīti? Tāpasaparibbājakā ceva sabbaññubodhisattā ca cakkavattirājāno ca. Uppanne bhagavati visesatthikā bhikkhuādayopi nibbattentiyeva. Vipassanāpādikā pana aṭṭha samāpattiyo sabbacittehi adhikā, uppanneyeva tathāgate uppajjanti, no anuppanne. Sabbaññubuddhā eva ca etā paññāpenti . Iti yasmā aṭṭha samāpattiyo adhicittaṃ, tasmā adhicittapaññaṃ dassetuṃ rūpāvacarārūpāvacarasamāpattiṃ samāpajjantassātiādi vuttaṃ.

Heṭṭhā vuttāya eva pana tantiyā saṅgahitavasena kammassakatañāṇaṃ paññā nāma. Tañhi tathāgate uppannepi hoti anuppannepi. Anuppanne velāmadānavessantaradānādivasena uppajjati; uppanne tena ñāṇena mahādānaṃ pavattentānaṃ pamāṇaṃ natthi. Maggaphalapaññā pana sabbapaññāhi adhikā, uppanneyeva tathāgate vitthārikā hutvā pavattati, no anuppanne. Iti yasmā maggaphalapaññā adhipaññā, tasmā atirekapaññāya paññaṃ dassetuṃ catūsu maggesūtiādi vuttaṃ.

Tattha siyā – sīlaṃ, adhisīlaṃ; cittaṃ, adhicittaṃ; paññā, adhipaññāti imesu chasu koṭṭhāsesu vipassanā paññā katarasannissitāti? Adhipaññāsannissitā. Tasmā yathā omakatarappamāṇaṃ chattaṃ vā dhajaṃ vā upādāya atirekappamāṇaṃ atichattaṃ atidhajoti vuccati, evamidampi pañcasīlaṃ dasasīlaṃ upādāya pātimokkhasaṃvarasīlaṃ ‘adhisīlaṃ’ nāma; vaṭṭapādikā aṭṭha samāpattiyo upādāya vipassanāpādikā aṭṭha samāpattiyo ‘adhicittaṃ’ nāma, kammassakatapaññaṃ upādāya vipassanāpaññā ca maggapaññā ca phalapaññā ca ‘adhipaññā’ nāmāti veditabbā.



根据这个传统的理解,五戒和十戒都叫做戒。无论如来出世与否,这些戒都存在。如果如来没有出世,谁来制定呢?苦行者、遍行者、一切智菩萨和转轮王来制定。如来出世后,比丘僧团、比丘尼僧团、优婆塞和优婆夷来制定。但是别解脱律仪戒比所有戒都殊胜,只有在如来出世时才出现,如来未出世时不出现。只有一切智佛才能制定它。因为"在这种情况下违犯会有这样的结果"这样的制定不是其他人的境界,只是佛陀的境界,是佛陀的力量。因此,由于别解脱律仪是增上戒,所以为了显示增上戒慧而说"守护别解脱律仪者"等。
根据前面所说的传统理解,以轮回为基础的八种定叫做心。无论如来出世与否,这些定都存在。如果如来没有出世,谁来修习呢?苦行者、遍行者、一切智菩萨和转轮王来修习。如来出世后,追求殊胜的比丘等人也修习。但是以观为基础的八种定比所有心都殊胜,只有在如来出世时才出现,如来未出世时不出现。只有一切智佛才能制定它们。因此,由于八种定是增上心,所以为了显示增上心慧而说"入色界无色界定者"等。
根据前面所说的传统理解,业自性智叫做慧。无论如来出世与否,这种智慧都存在。如果如来没有出世,它通过毗罗摩布施、毗输安多罗布施等方式出现;如来出世后,通过这种智慧而行大布施的人没有限量。但是道果慧比所有慧都殊胜,只有在如来出世时才广泛流传,如来未出世时不流传。因此,由于道果慧是增上慧,所以为了显示殊胜慧而说"在四道中"等。
在这里可能会问:戒、增上戒;心、增上心;慧、增上慧,在这六种分类中,观慧依靠哪一种?依靠增上慧。因此,就像相对于较小尺寸的伞或旗帜,较大尺寸的叫做"超伞"或"超旗"一样,这里也是相对于五戒十戒,别解脱律仪戒叫做"增上戒";相对于以轮回为基础的八种定,以观为基础的八种定叫做"增上心";相对于业自性慧,观慧、道慧和果慧叫做"增上慧",应当这样理解。

771. Āyakosallādiniddese yasmā āyoti vuḍḍhi, sā anatthahānito atthuppattito ca duvidhā; apāyoti avuḍḍhi, sāpi atthahānito anatthuppattito ca duvidhā; tasmā taṃ dassetuṃ ime dhamme manasikarototiādi vuttaṃ. Idaṃ vuccatīti yā imesaṃ akusaladhammānaṃ anuppattippahānesu kusaladhammānañca uppattiṭṭhitīsu paññā – idaṃ āyakosallaṃ nāma vuccati. Yā panesā kusaladhammānaṃ anuppajjananirujjhanesu akusaladhammānañca uppattiṭṭhitīsu paññā – idaṃ apāyakosallaṃ nāmāti attho. Āyakosallaṃ tāva paññā hotu; apāyakosallaṃ kathaṃ paññā nāma jātāti? Paññavāyeva hi ‘mayhaṃ evaṃ manasikaroto anuppannā kusalā dhammā nuppajjanti uppannā ca nirujjhanti; anuppannā akusalā dhammā uppajjanti, uppannā pavaḍḍhantī’ti pajānāti. So evaṃ ñatvā anuppannānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ uppajjituṃ na deti, uppanne pajahati; anuppanne kusale uppādeti, uppanne bhāvanāpāripūriṃ pāpeti. Evaṃ apāyakosallampi paññā evāti veditabbaṃ. Sabbāpi tatrūpāyā paññā upāyakosallanti idaṃ pana accāyikakicce vā bhaye vā uppanne tassa tikicchanatthaṃ ṭhānuppattiyakāraṇajānanavaseneva veditabbaṃ. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Tikaniddesavaṇṇanā.

(4.) Catukkaniddesavaṇṇanā

793. Catubbidhena ñāṇavatthuniddese atthi dinnantiādīsu dinnapaccayā phalaṃ atthīti iminā upāyena attho veditabbo. Idaṃ vuccatīti yaṃ ñāṇaṃ ‘idaṃ kammaṃ sakaṃ, idaṃ no saka’nti jānāti – idaṃ kammassakatañāṇaṃ nāma vuccatīti attho. Tattha tividhaṃ kāyaduccaritaṃ, catubbidhaṃ vacīduccaritaṃ, tividhaṃ manoduccaritanti idaṃ na sakakammaṃ nāma. Tīsu dvāresu dasavidhampi sucaritaṃ sakakammaṃ nāma. Attano vāpi hotu parassa vā sabbampi akusalaṃ na sakakammaṃ nāma. Kasmā? Atthabhañjanato anatthajananato ca. Attano vā hotu parassa vā sabbampi kusalaṃ sakakammaṃ nāma. Kasmā? Anatthabhañjanato atthajananato ca. Evaṃ jānanasamatthe imasmiṃ kammassakatañāṇe ṭhatvā bahuṃ dānaṃ datvā sīlaṃ pūretvā uposathaṃ samādiyitvā sukhena sukhaṃ sampattiyā sampattiṃ anubhavitvā nibbānaṃ pattānaṃ gaṇanaparicchedo natthi. Yathā hi sadhano puriso pañcasu sakaṭasatesu sappimadhuphāṇitādīni ceva loṇatilataṇḍulādīni ca āropetvā kantāramaggaṃ paṭipanno kenacideva karaṇīyena atthe uppanne sabbesaṃ upakaraṇānaṃ gahitattā na cinteti, na paritassati, sukheneva khemantaṃ pāpuṇāti; evameva imasmimpi kammassakatañāṇe ṭhatvā bahuṃ dānaṃ datvā…pe… nibbānaṃ pattānaṃ gaṇanapatho natthi. Ṭhapetvā saccānulomikaṃ ñāṇanti maggasaccassa paramatthasaccassa ca anulomanato saccānulomikanti laddhanāmaṃ vipassanāñāṇaṃ ṭhapetvā avasesā sabbāpi sāsavā kusalā paññā kammassakatañāṇamevāti attho.

794.Maggasamaṅgissañāṇaṃ dukkhepetaṃ ñāṇanti ettha ekameva maggañāṇaṃ catūsu saccesu ekapaṭivedhavasena catūsu ṭhānesu saṅgahitaṃ.



在利益巧智等的解释中,由于利益是增长,它分为两种:损害无益和生起有益;损失是衰退,它也分为两种:损害有益和生起无益;因此为了显示这一点而说"作意这些法"等。这叫做,对于这些不善法的不生起和断除,以及善法的生起和安住的智慧,叫做利益巧智。而对于善法的不生起和灭尽,以及不善法的生起和安住的智慧,叫做损失巧智。利益巧智是智慧,那么损失巧智怎么会成为智慧呢?只有有智慧的人才能了知"我这样作意时,未生起的善法不生起,已生起的灭尽;未生起的不善法生起,已生起的增长"。他这样了知后,不让未生起的不善法生起,断除已生起的;使未生起的善法生起,使已生起的圆满修习。这样,损失巧智也应当知道就是智慧。所有在那里的方便智慧叫做方便巧智,这应当从在紧急事务或危险生起时,为了治疗它而了知生起的原因的角度来理解。其余的在所有地方都是浅显的意思。
三法解释完毕。
(4.)四法解释
在四种智的事物的解释中,关于"有布施"等,应当从"因布施而有果报"这个方法来理解意思。这叫做,知道"这个业是自己的,这个不是自己的"的智慧,叫做业自性智。其中三种身恶行、四种语恶行、三种意恶行,这些叫做不是自己的业。在三门中的十种善行叫做自己的业。无论是自己的还是他人的,所有的不善都叫做不是自己的业。为什么?因为它破坏利益,产生无益。无论是自己的还是他人的,所有的善都叫做自己的业。为什么?因为它破坏无益,产生利益。站在这种能够如此了知的业自性智上,布施很多、圆满戒行、受持布萨、以乐享受快乐、以成就享受成就,最后达到涅槃的人,数量是无法计算的。就像一个有钱的人在五百辆车上装满了酥油、蜂蜜、糖浆等以及盐、芝麻、米等,踏上荒野之路,当某些事情发生时,因为带了所有必需品而不担心、不焦虑,轻松地到达安全之地;同样地,站在这种业自性智上,布施很多...达到涅槃的人,数量是无法计算的。除了随顺谛智,意思是除了因为随顺道谛和胜义谛而得名为随顺谛的观智,其余所有有漏善慧都只是业自性智。
在"具足道者的智是对苦的智"中,同一个道智在四谛中以一次领悟的方式被归类为四个地方。

796.Dhamme ñāṇanti ettha maggapaññā tāva catunnaṃ saccānaṃ ekapaṭivedhavasena dhamme ñāṇaṃ nāma hotu; phalapaññā kathaṃ dhamme ñāṇaṃ nāmāti? Nirodhasaccavasena. Duvidhāpi hesā paññā aparappaccaye atthapaccakkhe ariyasaccadhamme kiccato ca ārammaṇato ca pavattattā dhamme ñāṇanti veditabbā. So iminā dhammenāti ettha maggañāṇaṃ dhammagocarattā gocaravohārena dhammoti vuttaṃ, upayogatthe vā karaṇavacanaṃ; imaṃ dhammaṃ ñātenāti attho; catusaccadhammaṃ jānitvā ṭhitena maggañāṇenāti vuttaṃ hoti. Diṭṭhenāti dassanena; dhammaṃ passitvā ṭhitenāti attho. Pattenāti cattāri ariyasaccāni patvā ṭhitattā dhammaṃ pattena. Viditenāti maggañāṇena cattāri ariyasaccāni viditāni pākaṭāni katāni. Tasmā taṃ dhammaṃ viditaṃ nāma hoti. Tena viditadhammena. Pariyogāḷhenāti catusaccadhammaṃ pariyogāhetvā ṭhitena. Nayaṃ netīti atīte ca anāgate ca nayaṃ neti harati peseti. Idaṃ pana na maggañāṇassa kiccaṃ, paccavekkhaṇañāṇassa kiccaṃ. Satthārā pana maggañāṇaṃ atītānāgate nayaṃ nayanasadisaṃ kataṃ. Kasmā? Maggamūlakattā. Bhāvitamaggassa hi paccavekkhaṇā nāma hoti. Tasmā satthā maggañāṇameva nayaṃ nayanasadisaṃ akāsi. Apica evamettha attho daṭṭhabbo – yadetaṃ iminā catusaccagocaraṃ maggañāṇaṃ adhigataṃ, tena ñāṇena kāraṇabhūtena atītānāgate paccavekkhaṇañāṇasaṅkhātaṃ nayaṃ neti.

Idāni yathā tena nayaṃ neti, taṃ ākāraṃ dassetuṃ ye hi keci atītamaddhānantiādimāha. Tattha abbhaññaṃsūti jāniṃsu paṭivijjhiṃsu. Imaññevāti yaṃ dukkhaṃ atīte abbhaññaṃsu, yañca anāgate abhijānissanti, na taññeva imaṃ; sarikkhaṭṭhena pana evaṃ vuttaṃ. Atītepi hi ṭhapetvā taṇhaṃ tebhūmakakkhandheyeva dukkhasaccanti paṭivijjhiṃsu, taṇhaṃyeva samudayasaccanti nibbānameva nirodhasaccanti ariyamaggameva maggasaccanti paṭivijjhiṃsu, anāgatepi evameva paṭivijjhissanti, etarahipi evameva paṭivijjhantīti sarikkhaṭṭhena ‘‘imaññevā’’ti vuttaṃ. Idaṃ vuccati anvaye ñāṇanti idaṃ anugamanañāṇaṃ nayanañāṇaṃ kāraṇañāṇanti vuccati.

Pariyeñāṇanti cittaparicchedañāṇaṃ. Parasattānanti ṭhapetvā attānaṃ sesasattānaṃ. Itaraṃ tasseva vevacanaṃ. Cetasā ceto paricca pajānātīti attano cittena tesaṃ cittaṃ sarāgādivasena paricchinditvā nānappakārato jānāti. Sarāgaṃ vātiādīsu yaṃ vattabbaṃ, taṃ heṭṭhā satipaṭṭhānavibhaṅge vuttameva. Ayaṃ pana viseso – idha anuttaraṃ vā cittaṃ vimuttaṃ vā cittanti ettha lokuttarampi labbhati. Avipassanūpagampi hi paracittañāṇassa visayo hotiyeva.

Avasesā paññāti dhamme ñāṇādikā tisso paññā ṭhapetvā sesā sabbāpi paññā ñāṇanti sammatattā sammutiñāṇaṃ nāma hoti. Vacanattho panettha sammutimhi ñāṇanti sammutiñāṇaṃ.

797.Kāmāvacarakusale paññāti ayañhi ekantena vaṭṭasmiṃ cutipaṭisandhiṃ ācinateva, tasmā ‘‘ācayāya no apacayāyā’’ti vuttā. Lokuttaramaggapaññā pana yasmā cutipaṭisandhiṃ apacinateva, tasmā ‘‘apacayāya no ācayāyā’’ti vuttā. Rūpāvacarārūpāvacarapaññā cutipaṭisandhimpi ācinati, vikkhambhanavasena kilese ceva kilesamūlake ca dhamme apacinati, tasmā ‘‘ācayāya ceva apacayāya cā’’ti vuttā. Sesā neva cutipaṭisandhiṃ ācinati na apacinati, tasmā ‘‘neva ācayāya no apacayāyā’’ti vuttā.



在法的智慧中,道的智慧应当是四个真理中一次领悟的法的智慧;果的智慧又如何称为法的智慧呢?是以灭尽真理为依据。这里的智慧分为两种:在他因上对法的现前和对高贵真理的功能及其对象的作用而生起的智慧，称为法的智慧。因此，在这里的“法”指的是道的智慧，因为它是法的对象，或者是为了实用而用作行为的词；"知此法"的意思是指通过道的智慧了解四个高贵真理而安住。通过见来理解;是指通过看法而安住。通过获得四个高贵真理而安住，称为法的获得。通过智来理解;是指通过道的智慧了解并显现四个高贵真理。因此，这叫做已知的法。通过已知的法。通过完全了解四个高贵真理而安住。此法引导过去和未来。这里并不是道的智慧的功能，而是反省智慧的功能。老师所说的道的智慧是引导过去与未来的，为什么?因为它是道的根本。因为修习的道的反省智慧是存在的。因此，老师所做的只是道的智慧引导过去与未来。此外，在这里的意思也应当被理解——通过这个四个真理的范围所获得的道的智慧，借此智慧作为因而引导过去与未来的反省智慧。
现在，为了显示如何引导过去与未来，所说的“谁在过去的中间”之类的。那里，"已知"的意思是指知晓、理解的意思。所说的"此法"是指过去的苦，已知的苦，未来将知晓的苦，并不是仅此而已；而是从真实的角度来理解。在过去也好，除了欲望之外，他们都知晓了三种苦的真理，欲望是产生的真理，涅槃是真灭的真理，高贵的道路是真道的真理，在未来也将如是理解，甚至在此也将如是理解，因此从真实的角度来看，称为"此法"。这称为因果智慧、引导智慧和因缘智慧。
"反省智慧"是指心的分割智慧。除了自己，指的是他者的心。其他的则是它的解释。通过心的分割，明白自己心的不同状态。关于有情的心等的内容，已在前面的正念分析中说明。这里的特别之处在于——在此处获得的无上心或解脱心中，甚至也能获得世间的心。因为无漏的智慧也确实是他心的对象。
其余的智慧是指法的智慧等，除了三种智慧外，所有的智慧都称为智慧，因为它们的同意性。这里的用词是指在同意中获得的智慧。
关于欲界的善法智慧，这里是单独在轮回中引导再生，因此说“是积累而非消减”。而对于出世间的道的智慧，因为它引导再生，因此说“是消减而非积累”。色界的善法智慧也引导再生，通过压制的方式消减烦恼及烦恼的根本法，因此说“既积累又消减”。其余的既不引导再生也不消减，因此说“既不积累也不消减”。

798.Na ca abhiññāyo paṭivijjhatīti idaṃ paṭhamajjhānapaññaṃ sandhāya vuttaṃ. Sā hissa kāmavivekena pattabbattā kilesanibbidāya saṃvattati. Tāya cesa kāmesu vītarāgo hoti, abhiññāpādakabhāvaṃ pana appattatāya neva pañca abhiññāyo paṭivijjhati, nimittārammaṇattā na saccāni paṭivijjhati. Evamayaṃ paññā nibbidāya hoti no paṭivedhāya. Svevāti paṭhamajjhānaṃ patvā ṭhito. Kāmesu vītarāgo samānoti tathā vikkhambhitānaṃyeva kāmānaṃ vasena vītarāgo. Abhiññāyo paṭivijjhatīti pañca abhiññāyo paṭivijjhati. Idaṃ catutthajjhānapaññaṃ sandhāya vuttaṃ. Catutthajjhānapaññā hi abhiññāpādakabhāvenāpi pañca abhiññāyo paṭivijjhati, abhiññābhāvappattiyāpi paṭivijjhati eva. Tasmā sā paṭivedhāya hoti. Paṭhamajjhānapaññāya eva pana kilesesupi nibbindattā no nibbidāya. Yā panāyaṃ dutiyatatiyajjhānapaññā, sā katarakoṭṭhāsaṃ bhajatīti? Somanassavasena paṭhamajjhānampi bhajati, avitakkavasena catutthajjhānampi. Evamesā paṭhamajjhānasannissitā vā catutthajjhānasannissitā vā kātabbā. Nibbidāyaceva paṭivedhāya cāti maggapaññā sabbasmimpi vaṭṭe nibbindanato nibbidāya, chaṭṭhaṃ abhiññaṃ paṭivijjhanato paṭivedhāya ca hoti.

799.Paṭhamassa jhānassa lābhītiādīsu yvāyaṃ appaguṇassa paṭhamajjhānassa lābhī. Taṃ tato vuṭṭhitaṃ ārammaṇavasena kāmasahagatā hutvā saññāmanasikārā samudācaranti tudanti codenti. Tassa kāmānupakkhandānaṃ saññāmanasikārānaṃ vasena sā paṭhamajjhānapaññā hāyati parihāyati; tasmā hānabhāginīti vuttā. Tadanudhammatāti tadanurūpasabhāvā. Sati santiṭṭhatīti idaṃ micchāsatiṃ sandhāya vuttaṃ, na sammāsatiṃ. Yassa hi paṭhamajjhānānurūpasabhāvā paṭhamajjhānaṃ santato paṇītato disvā assādayamānā abhinandamānā nikanti uppajjati, tassa nikantivasena sā paṭhamajjhānapaññā neva hāyati, na vaḍḍhati, ṭhitikoṭṭhāsikā hoti. Tena vuttaṃ ṭhitibhāginī paññāti. Avitakkasahagatāti avitakkaṃ dutiyajjhānaṃ santato paṇītato manasikaroto ārammaṇavasena avitakkasahagatā. Samudācarantīti paguṇato paṭhamajjhānato vuṭṭhitaṃ dutiyajjhānādhigamatthāya tudanti codenti. Tassa upari dutiyajjhānānupakkhandānaṃ saññāmanasikārānaṃ vasena sā paṭhamajjhānapaññā visesabhūtassa dutiyajjhānassa uppattiṭṭhānatāya visesabhāginīti vuttā. Nibbidāsahagatāti tameva paṭhamajjhānato vuṭṭhitaṃ nibbidāsaṅkhātena vipassanāñāṇena sahagatā. Vipassanāñāṇañhi jhānaṅgabhede vattante nibbindati ukkaṇṭhati, tasmā nibbidāti vuccati. Samudācarantīti nibbānasacchikiriyatthāya tudanti codenti. Virāgūpasañhitāti virāgasaṅkhātena nibbānena upasaṃhitā. Vipassanāñāṇamhi sakkā iminā maggena virāgaṃ nibbānaṃ sacchikātunti pavattito ‘‘virāgūpasañhita’’nti vuccati. Taṃsampayuttā saññāmanasikārāpi virāgūpasañhitā eva nāma. Tassa tesaṃ saññāmanasikārānaṃ vasena sā paṭhamajjhānapaññā ariyamaggapaṭivedhassa padaṭṭhānatāya nibbedhabhāginīti vuttā. Evaṃ catūsu ṭhānesu paṭhamajjhānapaññāva kathitā. Dutiyajjhānapaññādīsupi imināva nayena attho veditabbo.



“没有智慧的了解”是指第一禅的智慧。它因离欲而获得，导致对烦恼的厌离。通过它，面对欲望时，生起了无欲，但由于未能获得五种神通，因此无法理解。由于是以象为对象，无法理解真实。因此，这种智慧是厌离的，而不是见到的。此时，指的是在获得第一禅后安住。面对欲望时，生起了无欲，因而是被压制的欲望。关于“没有智慧的了解”，这是指五种神通的理解。这里是指第四禅的智慧。第四禅的智慧因为具有神通的特性，也能理解五种神通，而因未能获得神通而理解。因此，它是见到的。第一禅的智慧因对烦恼的厌离而不再厌离。至于这第二、第三禅的智慧，属于哪个类别呢?因愉悦而属于第一禅，因无思而属于第四禅。因此，这些智慧无论是依赖第一禅还是第四禅都应当被修习。因厌离和见到而生起的道的智慧，在所有方面都因厌离而存在，因第六种神通的理解而生起。
在第一禅的获得等的解释中，所指的是微薄的第一禅的获得。它从那里起，因对象的关系而与欲望相伴，生起了念和作意。因欲望的追逐，念和作意的关系下，这第一禅的智慧减退、消失；因此称为“减退”。“因其相应”是指与它相应的特性。关于“安住”的意思，是指错误的安住，而非正当的安住。因为第一禅的相应特性，看到第一禅的安住，因而生起了欢喜的感受，因而因欢喜而安住，这第一禅的智慧就不会减退，也不会增长，处于安住的状态。因此称为“安住的智慧”。“无思的伴随”是指无思的第二禅，因其安住的特性而与对象相伴。生起是指因具足的第一禅而获得第二禅的智慧。因其上，第二禅的追逐，念和作意的关系下，这第一禅的智慧因第二禅的产生而具足特殊的特性。因厌离的伴随，是指从第一禅中获得的厌离的智慧。因为在禅的分裂中，厌离而生起，因此称为“厌离”。生起是指为了证得涅槃而生起的追逐。因离欲而安住，因离欲而生起的涅槃，因而称为“离欲的安住”。与此相关的念和作意也称为“离欲的安住”。因其念和作意的关系，这第一禅的智慧因高贵道的见而成就，因此称为“厌离的智慧”。这样，关于这四个方面的第一禅的智慧已被解释。第二禅的智慧等也应当用同样的方式理解。

801.Kicchena kasirena samādhiṃ uppādentassāti lokuttarasamādhiṃ uppādentassa pubbabhāge āgamanakāle kicchena kasirena dukkhena sasaṅkhārena sappayogena kilamantassa kilese vikkhambhetvā āgatassa. Dandhaṃ taṇṭhānaṃ abhijānantassāti vikkhambhitesu kilesesu vipassanāparivāse ciraṃ vasitvā taṃ lokuttarasamādhisaṅkhātaṃ ṭhānaṃ dandhaṃ saṇikaṃ abhijānantassa paṭivijjhantassa , pāpuṇantassāti attho. Ayaṃ vuccatīti yā esā evaṃ uppajjati, ayaṃ kilesavikkhambhanapaṭipadāya dukkhattā, vipassanāparivāsapaññāya ca dandhattā maggakāle ekacittakkhaṇe uppannāpi paññā āgamanavasena dukkhapaṭipadā dandhābhiññā nāmāti vuccati. Upari tīsu padesupi imināva nayena attho veditabbo.

802.Samādhissa na nikāmalābhissāti yo samādhissa na nikāmalābhī hoti, so tassa na nikāmalābhī nāma. Yassa samādhi uparūpari samāpajjanatthāya ussakkituṃ paccayo na hoti, tassa appaguṇajjhānalābhissāti attho. Ārammaṇaṃ thokaṃ pharantassāti paritte suppamatte vā sarāvamatte vā ārammaṇe parikammaṃ katvā tattheva appanaṃ patvā taṃ avaḍḍhitaṃ thokameva ārammaṇaṃ pharantassāti attho. Sesapadesupi eseva nayo. Nanikāmalābhīpaṭipakkhato hi paguṇajjhānalābhī ettha nikāmalābhīti vutto. Avaḍḍhitārammaṇapaṭipakkhato ca vaḍḍhitārammaṇaṃ vipulanti vuttaṃ. Sesaṃ tādisameva.

Jarāmaraṇepetaṃñāṇanti nibbānameva ārammaṇaṃ katvā catunnaṃ saccānaṃ ekapaṭivedhavasena etaṃ vuttaṃ.

Jarāmaraṇaṃ ārabbhātiādīni pana ekekaṃ vatthuṃ ārabbha pavattikāle pubbabhāge saccavavatthāpanavasena vuttāni. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Catukkaniddesavaṇṇanā.

(5.) Pañcakaniddesavaṇṇanā



"以艰难痛苦生起定"是指生起出世间定时,在前行阶段,以艰难痛苦、有为有作、疲劳地压制烦恼而来。"缓慢了知那个境界"是指在压制烦恼后,长时间住于观察,缓慢地了知、通达、获得那个被称为出世间定的境界。"这被称为"是指这样生起的智慧,因为压制烦恼的修行是痛苦的,观察的智慧是缓慢的,所以即使在道的刹那间生起的智慧,从修行的角度来说也被称为"苦行迟钝通"。上面三种情况也应以同样方式理解。
"不容易获得定"是指不容易获得定的人。对于定不能作为更上一层禅那的基础的人,即获得微弱禅那的人。"少量遍满所缘"是指在小范围如盘子或碗那样大小的所缘上做准备工作,就在那里达到安止,只遍满那个未扩大的小范围所缘。其他情况也是同样的道理。与不容易获得相对,这里说的"容易获得"是指熟练禅那的获得者。与未扩大所缘相对,说"广大"是指扩大的所缘。其余的是相同的。
"对老死的智"是指以涅槃为所缘,通过一次领悟四谛而说的。
"缘于老死"等是指对每一个事物,在生起的前行阶段,通过确立谛而说的。其余的在所有地方都是浅显的意思。
四法解释完毕。
(5.)五法解释

804. Pañcavidhena ñāṇavatthuniddese pītipharaṇatādīsu pītiṃ pharamānā uppajjatīti dvīsu jhānesu paññā pītipharaṇatā nāma. Sukhaṃ pharamānā uppajjatīti tīsu jhānesu paññā sukhapharaṇatā nāma. Paresaṃ cetopharamānā uppajjatīti cetopariyapaññā cetopharaṇatā nāma. Ālokaṃ pharamānā uppajjatīti dibbacakkhupaññā ālokapharaṇatā nāma. Paccavekkhaṇañāṇaṃ paccavekkhaṇānimittaṃ nāma. Teneva vuttaṃ ‘‘dvīsu jhānesu paññā pītipharaṇatā’’tiādi. Tattha ca pītipharaṇatā sukhapharaṇatā dve pādā viya, cetopharaṇatā ālokapharaṇatā dve hatthā viya, abhiññāpādakajjhānaṃ majjhimakāyo viya, paccavekkhaṇānimittaṃ sīsaṃ viya. Iti bhagavā pañcaṅgikaṃ sammāsamādhiṃ aṅgapaccaṅgasampannaṃ purisaṃ viya katvā dassesi. Ayaṃ pañcaṅgiko sammāsamādhīti ayaṃ hatthapādasīsasadisehi pañcahi aṅgehi yutto sammāsamādhīti pādakajjhānasamādhiṃ kathesi.

Ayaṃ samādhi paccuppannasukho cevātiādīsu arahattaphalasamādhi adhippeto. So hi appitappitakkhaṇe sukhattā paccuppannasukho. Purimo purimo pacchimassa pacchimassa samādhisukhassa paccayattā āyatiṃ sukhavipāko. Santaṃ sukhumaṃ phalacittaṃ paṇītaṃ madhurarūpaṃ samuṭṭhāpeti. Phalasamāpattiyā vuṭṭhitassa hi sabbakāyānugataṃ sukhasamphassaṃ phoṭṭhabbaṃ paṭicca sukhasahagataṃ kāyaviññāṇaṃ uppajjati. Imināpi pariyāyena āyatiṃ sukhavipāko. Kilesehi ārakattā ariyo. Kāmāmisavaṭṭāmisalokāmisānaṃ abhāvā nirāmiso. Buddhādīhi mahāpurisehi sevitattā akāpurisasevito. Aṅgasantatāya ārammaṇasantatāya sabbakilesadarathasantatāya ca santo. Atappanīyaṭṭhena paṇīto. Kilesapaṭippassaddhiyā laddhattā kilesapaṭippassaddhibhāvassa vā laddhattā paṭippassaddhiladdho. Paṭippassaddhaṃ paṭippassaddhīti hi idaṃ atthato ekaṃ. Paṭippassaddhakilesena vā arahatā laddhattāpi paṭippassaddhiladdho. Ekodibhāvena adhigatattā ekodibhāvameva vā adhigatattā ekodibhāvādhigato. Appaguṇasāsavasamādhi viya sasaṅkhārena sappayogena cittena paccanīkadhamme niggayha kilese vāretvā anadhigatattā na sasaṅkhāraniggayhavāritagato. Tañca samādhiṃ samāpajjanto tato vā vuṭṭhahanto sativepullappattattā satova samāpajjati satova vuṭṭhahati. Yathāparicchinnakālavasena vā sato samāpajjati sato vuṭṭhahati. Tasmā yadettha ‘‘ayaṃ samādhi paccuppannasukho ceva āyatiñca sukhavipāko’’ti evaṃ paccavekkhamānassa paccattaṃyeva aparappaccayaṃ ñāṇaṃ uppajjati – taṃ ekamaṅgaṃ. Esa nayo sesesupi. Evamimehi pañcahi paccavekkhaṇañāṇehi ayaṃ samādhi pañcañāṇiko sammāsamādhi nāma vuttoti.

Pañcakaniddesavaṇṇanā.

(6.) Chakkaniddesavaṇṇanā

805. Chabbidhena ñāṇavatthuniddese iddhividhe ñāṇanti ‘‘ekopi hutvā bahudhā hotī’’tiādinayappavatte (dī. ni. 1.484; paṭi. ma. 

在五种智慧的对象解释中，因快乐而生起的快乐称为“快乐的生起”，在两种禅中，智慧称为快乐的生起。因幸福而生起的幸福称为“幸福的生起”，在三种禅中，智慧称为幸福的生起。因他人的心而生起的心称为“心的生起”，这是指心的观察智慧。因光明而生起的光称为“光的生起”，这是指天眼的智慧。反省智慧称为“反省的象”。因此说“在两种禅中，智慧是快乐的生起”以及其他的。这里，快乐的生起与幸福的生起如同两条腿，心的生起与光的生起如同两只手，拥有神通的禅如同中间的身体，反省的象如同头。因此，佛陀以五根具足的正定来比喻一个人。这个正定是五个部分如同手脚头部相连的正定。
这个定是指“现前的快乐”等等，是指阿罗汉果的定。因为在当下的快乐中，现前的快乐存在。每一个后来的后来的定的快乐因缘而生起，产生永恒的快乐。安静、细腻的果心生起美好的形态。因果的安止而出定时，因而生起与身体相伴的快乐的触觉。以此方式，永恒的快乐因缘也存在。因对烦恼的远离而成为高贵。因欲望、嗔恨的轮回及世间的无所依赖而成为无欲。因佛等伟大之人的服务而未被伟人服务。因身心及对象的存在而安静。因强烈的存在而显得珍贵。因对烦恼的安宁而获得的安宁，或因获得的安宁而获得的安宁，因而称为安宁。安宁与安宁是同一的意思。因对烦恼的安宁而获得的阿罗汉也是获得的安宁。因独一的状态而获得的独一的状态。微薄的带着欲望的定，如同与有为有作的心相伴，因而压制烦恼而未获得。因此，在获得定时，因保持正念而安住，保持正念而出定。因如同限制时间而安住，因而安住。因此，在这里说“这个定是现前的快乐且是永恒的快乐的因缘”，就会在反省时自然生起智慧，这是单一的部分。这种方式也适用于其他部分。因此，通过这五种反省智慧，这个定被称为五种智慧的正定。
五法解释完毕。
(6.) 六法解释

1.102) iddhividhe ñāṇaṃ. Iminā avitakkāvicārā upekkhāsahagatā rūpāvacarā bahudhābhāvādisādhikā ekacittakkhaṇikā appanāpaññāva kathitā. Sotadhātuvisuddhiyā ñāṇanti dūrasantikādibhedasaddārammaṇāya dibbasotadhātuyā ñāṇaṃ. Imināpi avitakkāvicārā upekkhāsahagatā rūpāvacarā pakatisotavisayātītasaddārammaṇā ekacittakkhaṇikā appanāpaññāva kathitā. Paracitteñāṇanti parasattānaṃ cittaparicchede ñāṇaṃ. Imināpi yathāvuttappakārā paresaṃ sarāgādicittārammaṇā ekacittakkhaṇikā appanāpaññāva kathitā. Pubbenivāsānussatiyā ñāṇanti pubbenivāsānussatisampayuttaṃ ñāṇaṃ. Imināpi yathāvuttappakārā pubbe nivutthakkhandhānussaraṇasatisampayuttā ekacittakkhaṇikā appanāpaññāva kathitā. Sattānaṃ cutūpapāte ñāṇanti sattānaṃ cutiyañca upapāte ca ñāṇaṃ. Imināpi yathāvuttappakārā cavanakaupapajjanakānaṃ sattānaṃ vaṇṇadhātuārammaṇā ekacittakkhaṇikā appanāpaññāva kathitā. Āsavānaṃ khaye ñāṇanti saccaparicchedajānanañāṇaṃ. Idaṃ lokuttarameva. Sesāni lokiyānīti.

Chakkaniddesavaṇṇanā.

(7.) Sattakaniddesādivaṇṇanā

806. Sattavidhena ñāṇavatthuniddese jātipaccayā jarāmaraṇantiādinā nayena pavattinivattivasena ekādasasu paṭiccasamuppādaṅgesu ekekasmiṃ kālattayabhedato paccavekkhaṇañāṇaṃ vatvā puna ‘‘yampissa taṃ dhammaṭṭhitiñāṇa’’nti evaṃ tadeva ñāṇaṃ saṅkhepato khayadhammatādīhi pakārehi vuttaṃ. Tattha jātipaccayā jarāmaraṇaṃ, asati jātiyā natthi jarāmaraṇanti ñāṇadvayaṃ paccuppannaddhānavasena vuttaṃ. Atītampi addhānaṃ, anāgatampi addhānanti evaṃ atīte ñāṇadvayaṃ, anāgate ñāṇadvayanti cha. Tāni dhammaṭṭhitiñāṇena saddhiṃ satta. Tattha dhammaṭṭhitiñāṇanti paccayākārañāṇaṃ. Paccayākāro hi dhammānaṃ pavattiṭṭhitikāraṇattā dhammaṭṭhitīti vuccati; tattha ñāṇaṃ dhammaṭṭhitiñāṇaṃ. Etasseva chabbidhassa ñāṇassetaṃ adhivacanaṃ. Evaṃ ekekasmiṃ aṅge imāni satta satta katvā ekādasasu aṅgesu sattasattati honti. Tattha khayadhammanti khayagamanasabhāvaṃ. Vayadhammanti vayagamanasabhāvaṃ. Virāgadhammanti virajjanasabhāvaṃ. Nirodhadhammanti nirujjhanasabhāvaṃ. Iminā kiṃ kathitaṃ? Aparavipassanāya purimavipassanāsammasanaṃ kathitaṃ. Tena kiṃ kathitaṃ hoti? Sattakkhattuṃ vipassanāpaṭivipassanā kathitā. Paṭhamañāṇena hi sabbasaṅkhāre aniccā dukkhā anattāti disvā taṃ ñāṇaṃ dutiyena daṭṭhuṃ vaṭṭati, dutiyaṃ tatiyena, tatiyaṃ catutthena, catutthaṃ pañcamena, pañcamaṃ chaṭṭhena, chaṭṭhaṃ sattamena. Evaṃ satta vipassanāpaṭivipassanā kathitā hontīti.

Sattakaniddesavaṇṇanā.

807. Aṭṭhavidhena ñāṇavatthuniddese sotāpattimagge paññāti sotāpattimaggamhi paññā. Iminā sampayuttapaññāva kathitā. Sesapadesupi eseva nayoti.

Aṭṭhakaniddesavaṇṇanā.



1.102) 神通的智慧。通过这种方式，未思虑、无作、平等心伴随的色界，许多存在的单瞬间的安止智慧被称为。因耳根的净化而生起的智慧是指通过远离等的不同对象而生起的天耳智慧。通过这种方式，未思虑、无作、平等心伴随的色界，超越自然耳的对象的单瞬间的安止智慧被称为。关于他心的智慧是指对他人心的分辨智慧。通过这种方式，正如前述的那样，其他人的有爱等心的对象的单瞬间的安止智慧被称为。关于前生的忆念的智慧是指与前生忆念相应的智慧。通过这种方式，正如前述的那样，关于已生的五蕴的忆念的单瞬间的安止智慧被称为。众生的生死的智慧是指关于众生的死亡和再生的智慧。通过这种方式，正如前述的那样，关于众生的死亡和再生的色相对象的单瞬间的安止智慧被称为。关于烦恼的灭尽的智慧是指对真理的分辨智慧。这是出世间的。其他的则是世间的。
六法解释完毕。
(7.) 七法解释
在七种智慧的对象解释中，因生而生老死等，通过因缘的生起和止息的方式，在十一种因缘法中，分别在每一个时间段内反省的智慧被称为，然后“对此的法的安住的智慧”如此这般的智慧简要地通过灭尽等的方式被说明。在这里，因生而生老死，若无生则无老死，因而有两种智慧是通过现前的法而生起的。关于过去的和未来的法，过去的智慧和未来的智慧如此，这样有六种智慧。它们与法的安住的智慧相互关联。在这里，法的安住的智慧是指因缘的性质的智慧。因缘的性质因法的存在而被称为法的安住；在这里，智慧是法的安住的智慧。这是六种智慧的定义。这样，在每一个法中，这七种法加在一起，在十一种法中，七七共计。这里的灭尽法是指灭尽的性质。衰败法是指衰败的性质。离欲法是指离欲的性质。灭息法是指灭息的性质。通过这种方式说明了什么？是为了后面的观察而对前面的观察进行说明。因此，什么被说明呢？七次观察与反观察被说明。通过第一次的智慧，见到一切有为法是无常、痛苦、无我，因此该智慧应通过第二次观察来理解，第二次应通过第三次，第三次应通过第四次，第四次应通过第五次，第五次应通过第六次，第六次应通过第七次。这样七次观察与反观察被说明。
七法解释完毕。
在八种智慧的对象解释中，入流道的智慧是指在入流道中所生起的智慧。通过这种方式，结合的智慧被说明。其他部分也是同样的道理。
八法解释完毕。

808. Navavidhena ñāṇavatthuniddese anupubbavihārasamāpattīsūti anupubbavihārasaṅkhātāsu samāpattīsu. Tāsaṃ anupubbena anupaṭipāṭiyā vihāritabbaṭṭhena anupubbavihāratā, samāpajjitabbaṭṭhena samāpattitā daṭṭhabbā. Tattha paṭhamajjhānasamāpattiyā paññātiādayo aṭṭha sampayuttapaññā veditabbā . Navamā paccavekkhaṇapaññā. Sā hi nirodhasamāpattiṃ santato paṇītato paccavekkhamānassa pavattati. Tena vuttaṃ – ‘‘saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhitassa paccavekkhaṇañāṇa’’nti.

Navakaniddesavaṇṇanā.

(10.) Dasakaniddesavaṇṇanā

Paṭhamabalaniddeso

809. Dasavidhena ñāṇavatthuniddese aṭṭhānanti hetupaṭikkhepo. Anavakāsoti paccayapaṭikkhepo. Ubhayenāpi kāraṇameva paṭikkhipati. Kāraṇañhi tadāyattavuttitāya attano phalassa ṭhānanti ca avakāsoti ca vuccati. Yanti yena kāraṇena. Diṭṭhisampannoti maggadiṭṭhiyā sampanno sotāpanno ariyasāvako. Kañcisaṅkhāranti catubhūmakesu saṅkhatasaṅkhāresu kañci ekaṃ saṅkhārampi. Niccato upagaccheyyāti niccoti gaṇheyya. Netaṃ ṭhānaṃ vijjatīti etaṃ kāraṇaṃ natthi, na upalabbhati. Yaṃ puthujjanoti yena kāraṇena puthujjano. Ṭhānametaṃ vijjatīti etaṃ kāraṇaṃ atthi; sassatadiṭṭhiyā hi so tebhūmakesu saṅkhāresu kañci saṅkhāraṃ niccato gaṇheyyāti attho. Catutthabhūmakasaṅkhāro pana tejussadattā divasaṃ santatto ayoguḷo viya makkhikānaṃ diṭṭhiyā vā aññesaṃ vā akusalānaṃ ārammaṇaṃ na hoti. Iminā nayena kañci saṅkhāraṃ sukhatotiādīsupi attho veditabbo. Sukhato upagaccheyyāti ‘‘ekantasukhī attā hoti arogo parammaraṇā’’ti (ma. ni. 

在九种智慧的对象解释中,"在次第住的等至中"是指在被称为次第住的等至中。它们应当被理解为因次第而住的意思是次第住,因应当被进入的意思是等至。其中,第一禅等至的智慧等八种应当被理解为相应的智慧。第九种是反省的智慧。它在从灭尽定出定后,反省其寂静殊胜而生起。因此说:"从想受灭尽定出定后的反省智"。
九法解释完毕。
(10.) 十法解释
第一力的解释
在十种智慧的对象解释中,"非处"是否定原因。"无机会"是否定条件。两者都是否定原因。因为原因被称为"处"和"机会",因为它使自己的果依赖于它而存在。"以此"是指以此原因。"具足见"是指具足道见的入流圣弟子。"任何行"是指在四界中任何一个有为的行。"认为是常"是指执取为常。"这是不可能的"是指这个原因不存在,不可得。"凡夫"是指以此原因凡夫。"这是可能的"是指这个原因存在;因为他以常见在三界的诸行中执取某个行为常的意思。但是第四界的行,因为热量充足,如同整天被加热的铁球,不会成为见或其他不善法的所缘。以此方式,对于"认为是乐"等也应当理解其意思。"认为是乐"是指"我死后将成为完全快乐、无病的

3.21) evaṃ attadiṭṭhivasena sukhato gāhaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Diṭṭhivippayuttacittena pana ariyasāvako pariḷāhābhibhūto pariḷāhavūpasamatthaṃ, mattahatthīparitāsito viya, sucikāmo pokkhabrāhmaṇo gūthaṃ kañci saṅkhāraṃ sukhato upagacchati. Attavāde kasiṇādipaṇṇattisaṅgahatthaṃ saṅkhāranti avatvā kañci dhammanti vuttaṃ. Idhāpi ariyasāvakassa catubhūmakavasena paricchedo veditabbo, puthujjanassa tebhūmakavasena; sabbavāresu vā ariyasāvakassāpi tebhūmakavaseneva paricchedo vaṭṭati. Yaṃ yañhi puthujjano gaṇhāti, tato tato ariyasāvako gāhaṃ viniveṭheti. Puthujjano hi yaṃ yaṃ niccaṃ sukhaṃ attāti gaṇhāti, taṃ taṃ ariyasāvako aniccaṃ dukkhaṃ anattāti gaṇhanto gāhaṃ viniveṭheti.

Mātarantiādīsu janikāva mātā. Manussabhūtova khīṇāsavo arahāti adhippeto. Kiṃ pana ariyasāvako aññaṃ jīvitā voropeyyāti? Etampi aṭṭhānaṃ. Sacepi bhavantaragataṃ ariyasāvakaṃ attano ariyasāvakabhāvaṃ ajānantampi koci evaṃ vadeyya – ‘imaṃ kunthakipillikaṃ jīvitā voropetvā sakalacakkavāḷagabbhe cakkavattirajjaṃ paṭipajjāhī’ti, neva so taṃ jīvitā voropeyya. Atha vāpi naṃ evaṃ vadeyyuṃ – ‘sace imaṃ na ghātessasi, sīsaṃ te chindissāmā’ti, sīsamevassa chindeyyuṃ, neva so taṃ ghāteyya. Puthujjanabhāvassa pana mahāsāvajjabhāvadassanatthaṃ ariyasāvakassa ca baladīpanatthametaṃ vuttaṃ. Ayañhettha adhippāyo – sāvajjo puthujjanabhāvo, yatra hi nāma puthujjano mātughātādīnipi ānantariyāni karissati. Mahābalo ariyasāvako; so etāni kammāni na karotīti.

Paduṭṭhena cittenāti dosasampayuttena vadhakacittena. Lohitaṃ uppādeyyāti jīvamānakasarīre khuddakamakkhikāya pivanamattampi lohitaṃ uppādeyya. Saṅghaṃ bhindeyyāti samānasaṃvāsakaṃ samānasīmāyaṃ ṭhitaṃ pañcahi kāraṇehi saṅghaṃ bhindeyya, vuttañhetaṃ – ‘‘pañcahupāli, ākārehi saṅgho bhijjati – kammena, uddesena, voharanto, anussāvanena, salākaggāhenā’’ti (pari. 458).

Tattha ‘kammenā’ti apalokanādīsu catūsu kammesu aññatarena kammena. ‘Uddesenā’ti pañcasu pātimokkhuddesesu aññatarena uddesena. ‘Voharanto’ti kathayanto, tāhi tāhi uppattīhi ‘adhammaṃ dhammo’tiādīni aṭṭhārasa bhedakaravatthūni dīpento. ‘Anussāvanenā’ti ‘nanu tumhe jānātha mayhaṃ uccākulā pabbajitabhāvaṃ bahussutabhāvañca! Mādiso nāma uddhammaṃ ubbinayaṃ satthusāsanaṃ gāheyyāti cittampi uppādetuṃ tumhākaṃ na yuttaṃ. Kiṃ mayhaṃ avīci nīluppalavanaṃ viya sītalo? Kimahaṃ apāyato na bhāyāmī’tiādinā nayena kaṇṇamūle vacībhedaṃ katvā anussāvanena . ‘Salākaggāhenā’ti evaṃ anussāvetvā tesaṃ cittaṃ upatthambhetvā anivattanadhamme katvā ‘‘gaṇhatha imaṃ salāka’’nti salākaggāhena. Ettha ca kammameva uddeso vā pamāṇaṃ vohārānussāvanasalākaggāhā pana pubbabhāgā. Aṭṭhārasavatthudīpanavasena hi voharantena tattha rucijananatthaṃ anussāvetvā salākāya gāhitāyapi abhinnova hoti saṅgho. Yadā pana evaṃ cattāro vā atirekā vā salākaṃ gāhetvā āveṇikaṃ kammaṃ vā uddesaṃ vā karonti, tadā saṅgho bhinno nāma hoti.


3.21) 如此，基于自我见解的快乐被称为。具足见的圣者被烦恼所压迫，如同被马的驹子所逼迫的清净的婆罗门，寻求某些因缘而快乐地接受任何一种行。这里提到的，圣者的界限应当被理解为四界的界限，凡夫则是三界的界限；在所有的界限中，圣者的界限也同样适用。凡夫所执取的，圣者则会加以放弃。凡夫所认为的任何常乐自我，圣者则会理解为无常、痛苦、无我而放弃。
“母亲”等等是指母亲。意指人类的具足灭尽的阿罗汉。那么，圣者是否会剥夺他人的生命呢？这也是一个问题。如果有任何人即使不知道自己的圣者身份而这样说：“把这个小虫子杀掉，去做统治整个轮回的轮王”，他也不会剥夺这个生命。或者，他们可能会这样说：“如果你不杀它，我就要割掉你的头”，他们就会割掉他的头，他也不会杀掉它。关于凡夫的状态和圣者的力量，这里提到的意思是，凡夫是有过失的，因为凡夫在母亲等方面也会做出不当行为。这里的意思是，凡夫在某种情况下会做出如杀母等不善的行为。伟大的圣者则不会这样做。
“由恶心所生”是指由愤恨所生的杀心。活着的身体中，即使是微小的虫子也会流出血来。“他会分裂僧团”是指在相同的共同生活中，以五种原因分裂僧团，这里说过：“五种原因中，僧团会被分裂——因业、因教、因言、因记忆、因持戒” （《大品经》458）。
在这里，“因业”是指在四种业中以其中一种业。“因教”是指在五种戒律中以其中一种教。“因言”是指通过言语，阐明诸多不善与善的区别。“因记忆”是指：“你们知道我已经从高贵的家族出家，且是博学的！你们不应让这样的教义被抛弃。”以这样的方式，通过耳根的语言分裂。“因持戒”是指在提醒他们的同时，保持他们的心不被动摇，持戒的同时说：“抓住这个戒条”。在这里，只有业或教是界限，而在言语、记忆和持戒中则是以前的部分。根据十八种法的阐述，言语的传达也会使僧团的存在成为显著的。当他们抓住四种或更多的戒条，进行不当的行为或教导时，僧团就会被称为分裂。


Evaṃ diṭṭhisampanno puggalo saṅghaṃ bhindeyyāti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ettāvatā mātughātādīni pañca ānantariyakammāni dassitāni honti, yāni puthujjano karoti, na ariyasāvako. Tesaṃ āvibhāvatthaṃ –

Kammato dvārato ceva, kappaṭṭhitiyato tathā;

Pākasādhāraṇādīhi, viññātabbo vinicchayo.

Tattha ‘kammato’ tāva – ettha hi manussabhūtasseva manussabhūtaṃ mātaraṃ vā pitaraṃ vā api parivattaliṅgaṃ jīvitā voropentassa kammaṃ ānantariyaṃ hoti. Tassa vipākaṃ paṭibāhissāmī’ti sakalacakkavāḷaṃ mahācetiyappamāṇehi kañcanathūpehi pūretvāpi, sakalacakkavāḷaṃ pūretvā nisinnabhikkhusaṅghassa mahādānaṃ datvāpi, buddhassa bhagavato saṅghāṭikaṇṇaṃ amuñcitvāva vicaritvāpi, kāyassa bhedā nirayameva upapajjati. Yo pana sayaṃ manussabhūto tiracchānabhūtaṃ mātaraṃ vā pitaraṃ vā, sayaṃ vā tiracchānabhūto manussabhūtaṃ, tiracchānabhūtoyeva vā tiracchānabhūtaṃ jīvitā voropeti, tassa kammaṃ ānantariyaṃ na hoti, kammaṃ pana bhāriyaṃ hoti, ānantariyaṃ āhacceva tiṭṭhati. Manussajātikānaṃ pana vasena ayaṃ pañho kathito.

Ettha eḷakacatukkaṃ, saṅgāmacatukkaṃ, coracatukkañca kathetabbaṃ. ‘Eḷakaṃ māremī’ti abhisandhināpi hi eḷakaṭṭhāne ṭhitaṃ manusso manussabhūtaṃ mātaraṃ vā pitaraṃ vā mārento ānantariyaṃ phusati. Eḷakābhisandhinā pana mātāpitiabhisandhinā vā eḷakaṃ mārento ānantariyaṃ na phusati. Mātāpitiabhisandhinā mātāpitaro mārento phusateva. Esa nayo itarasmimpi catukkadvaye. Yathā ca mātāpitūsu, evaṃ arahantepi etāni catukkāni veditabbāni. Manussaarahantameva ca māretvā ānantariyaṃ phusati, na yakkhabhūtaṃ; kammaṃ pana bhāriyaṃ ānantariyasadisameva. Manussaarahantassa ca puthujjanakāleyeva satthappahāre vā vise vā dinnepi yadi so arahattaṃ patvā teneva marati, arahantaghāto hotiyeva. Yaṃ pana puthujjanakāle dinnaṃ dānaṃ arahattaṃ patvā paribhuñjati, puthujjanasseva taṃ dinnaṃ hoti. Sesaariyapuggale mārentassa ānantariyaṃ natthi, kammaṃ pana bhāriyaṃ ānantariyasadisameva.

Lohituppāde tathāgatassa abhejjakāyatāya parūpakkamena cammacchedaṃ katvā lohitapaggharaṇaṃ nāma natthi. Sarīrassa pana antoyeva ekasmiṃ ṭhāne lohitaṃ samosarati. Devadattena paṭividdhasilāto bhijjitvā gatā sakalikāpi tathāgatassa pādantaṃ pahari. Pharasunā pahaṭo viya pādo antolohitoyeva ahosi. Tathā karontassa ānantariyaṃ hoti. Jīvako pana tathāgatassa ruciyā satthakena cammaṃ chinditvā tamhā ṭhānā duṭṭhalohitaṃ nīharitvā phāsukamakāsi. Tathā karontassa puññakammameva hoti.


这样,具足见的人不可能分裂僧团。到此为止,已经说明了杀母等五种无间业,这些是凡夫会做但圣者不会做的。为了更清楚地说明这些:
从业、从门、从持续时间、
从果报、从共同等方面,
应当了解判断。
其中,首先从"业"的角度来说 - 在这里,只有人类杀害人类的母亲或父亲,即使改变了性别,才构成无间业。即使为了阻止这种业的果报而用黄金塔填满整个世界,或者布施给坐满整个世界的比丘僧团,或者不脱下佛陀的袈裟而四处游行,身坏命终之后也必定会堕入地狱。但是如果人类杀害动物形态的父母,或者动物杀害人类形态的父母,或者动物杀害动物形态的父母,这不构成无间业,但是业很重,几乎接近无间业。这个问题是针对人类而言的。
这里应当讲述四种山羊的情况、四种战争的情况和四种盗贼的情况。即使是想要杀山羊,但杀害了站在山羊位置的人类母亲或父亲,也会触犯无间业。但是想杀山羊而杀了山羊,或者想杀父母而杀了山羊,则不会触犯无间业。想杀父母而杀了父母,则会触犯无间业。其他两种四种情况也是如此。就像对待父母一样,对待阿罗汉也应当理解这四种情况。只有杀害人类阿罗汉才会触犯无间业,杀害夜叉形态的阿罗汉不会,但是业很重,几乎等同于无间业。即使在凡夫时期用刀伤害或下毒,如果他证得阿罗汉果后因此而死,也构成杀害阿罗汉。但是在凡夫时期布施,证得阿罗汉果后享用,这仍然是布施给凡夫。杀害其他圣者不构成无间业,但是业很重,几乎等同于无间业。
关于出佛身血,因为如来的身体不可破坏,用外力割破皮肤使血流出是不可能的。但是在身体内部的某个地方,血液会聚集。德瓦达特投掷的石头碎片击中了如来的脚。脚就像被斧头砍伤一样,内部出血。这样做会构成无间业。但是耆婆根据如来的意愿,用刀割开皮肤,从那个地方取出坏血,使之康复。这样做是功


Atha ye ca parinibbute tathāgate cetiyaṃ bhindanti, bodhiṃ chindanti, dhātumhi upakkamanti, tesaṃ kiṃ hotīti? Bhāriyaṃ kammaṃ hoti ānantariyasadisaṃ. Sadhātukaṃ pana thūpaṃ vā paṭimaṃ vā bādhayamānaṃ bodhisākhañca chindituṃ vaṭṭati. Sacepi tattha nilīnā sakuṇā cetiye vaccaṃ pātenti, chindituṃ vaṭṭatiyeva. Paribhogacetiyato hi sarīracetiyaṃ mahantataraṃ. Cetiyavatthuṃ bhinditvā gacchantaṃ bodhimūlampi chinditvā harituṃ vaṭṭati. Yā pana bodhisākhā bodhigharaṃ bādhati, taṃ geharakkhaṇatthaṃ chindituṃ na labbhati. Bodhiatthañhi gehaṃ, na gehatthāya bodhi. Āsanagharepi eseva nayo. Yasmiṃ pana āsanaghare dhātu nihitā hoti, tassa rakkhaṇatthāya bodhisākhaṃ chindituṃ vaṭṭati. Bodhijagganatthaṃ ojoharaṇasākhaṃ vā pūtiṭṭhānaṃ vā chindituṃ vaṭṭatiyeva; sarīrapaṭijaggane viya puññampi hoti.

Saṅghabhede sīmaṭṭhakasaṅghe asannipatite visuṃ parisaṃ gahetvā katavohārānussāvanasalākaggāhassa kammaṃ vā karontassa uddesaṃ vā uddisantassa bhedo ca hoti ānantariyakammañca. Samaggasaññāya pana vaṭṭati. Samaggasaññāya hi karontassa neva bhedo hoti na ānantariyakammaṃ. Tathā navato ūnaparisāyaṃ. Sabbantimena pana paricchedena navannaṃ janānaṃ yo saṅghaṃ bhindati, tassa ānantariyakammaṃ hoti. Anuvattakānaṃ adhammavādīnaṃ mahāsāvajjaṃ kammaṃ; dhammavādino anavajjā. Tattha navannameva saṅghabhede idaṃ suttaṃ – ‘‘ekato, upāli, cattāro honti, ekato cattāro, navamo anussāveti salākaṃ gāheti – ‘ayaṃ dhammo, ayaṃ vinayo, idaṃ satthusāsanaṃ, idaṃ gaṇhatha, idaṃ rocethā’ti. Evaṃ kho, upāli, saṅgharāji ceva hoti saṅghabhedo ca. Navannaṃ vā, upāli, atirekanavannaṃ vā saṅgharāji ceva hoti saṅghabhedo cā’’ti (cūḷava. 351).

Etesu ca pana pañcasu saṅghabhedo vacīkammaṃ, sesāni kāyakammānīti. Evaṃ kammatopi viññātabbo vinicchayo.

‘Dvārato’ti sabbāneva cetāni kāyadvāratopi vacīdvāratopi samuṭṭhahanti. Purimāni panettha cattāri āṇattikavijjāmayapayogavasena vacīdvārato samuṭṭhahitvāpi kāyadvārameva pūrenti. Saṅghabhedo hatthamuddāya bhedaṃ karontassa kāyadvārato samuṭṭhahitvāpi vacīdvārameva pūretīti. Evamettha dvāratopi viññātabbo vinicchayo.

‘Kappaṭṭhitiyato’ti saṅghabhedoyeva cettha kappaṭṭhitiyo. Saṇṭhahante hi kappe kappavemajjhe vā saṅghabhedaṃ katvā kappavināseyeva muccati. Sacepi hi ‘sve kappo vinassissatī’ti ajja saṅghabhedaṃ karoti, sveyeva muccati, ekadivasameva niraye paccati. Evaṃ karaṇaṃ pana natthi. Sesāni cattāri kammāni ānantariyāneva honti, na kappaṭṭhitiyānīti. Evamettha kappaṭṭhitiyatopi viññātabbo vinicchayo.

‘Pākato’ti yena ca pañcapetāni kammāni katāni honti, tassa saṅghabhedoyeva paṭisandhivasena vipaccati. Sesāni ‘‘ahosi kammaṃ nāhosi kammavipāko’’ti evamādīsu saṅkhaṃ gacchanti. Saṅghabhedābhāve lohituppādo, tadabhāve arahantaghāto, tadabhāve sace pitā sīlavā hoti, mātā dussīlā no vā tathā sīlavatī, pitughāto paṭisandhivasena vipaccati. Sace mātā mātughāto. Dvīsupi sīlena vā dussīlena vā samānesu mātughātova paṭisandhivasena vipaccati; mātā hi dukkarakāriṇī bahūpakārā ca puttānanti. Evamettha pākatopi viññātabbo vinicchayo.


那么,如果有人在如来般涅槃后破坏塔庙、砍伐菩提树、损害舍利,会有什么结果呢?这是很重的业,几乎等同于无间业。但是,为了移动含有舍利的塔或佛像,砍断妨碍的菩提树枝是允许的。即使有鸟在上面筑巢并在塔上排泄,也可以砍断。因为供养塔比身体塔更重要。为了通路可以破坏塔基并砍断菩提树根。但是,如果菩提树枝妨碍了菩提树屋,为了保护房子而砍断是不允许的。因为房子是为了菩提树,而不是菩提树为了房子。对于座位房也是同样的道理。但是,如果座位房中安置了舍利,为了保护它可以砍断菩提树枝。为了照料菩提树,砍断吸收养分的枝条或腐烂部分是允许的;就像照料身体一样,这也是功德。
在分裂僧团时,如果界内的僧团未集合,而单独召集一部分人进行表决、宣告、投票,或者进行羯磨或诵戒,这就构成分裂和无间业。但是如果认为僧团是和合的则可以。因为如果认为是和合的而这样做,既不构成分裂也不构成无间业。同样,如果人数不足九人也是如此。但是最少需要九个人,谁分裂九人的僧团,谁就构成无间业。追随非法说者的人犯重罪;法说者则无罪。关于九人分裂僧团,有这样的经文:"优波离,一边四人,另一边四人,第九人宣告并投票:'这是法,这是律,这是师教,你们接受这个,你们喜欢这个。'优波离,这样就构成僧团的裂痕和分裂。优波离,九人或超过九人就构成僧团的裂痕和分裂。"
在这五种无间业中,分裂僧团是语业,其他是身业。这就是从业的角度来理解判断。
从"门"的角度来说,所有这些都可以从身门和语门生起。但是前四种即使从语门生起,也通过命令、咒语等方式最终完成身业。分裂僧团即使用手势从身门生起,最终也完成语业。这就是从门的角度来理解判断。
从"持续时间"的角度来说,只有分裂僧团是持续一劫的。如果在劫初或劫中分裂僧团,要到劫末才能解脱。即使今天分裂僧团,明天劫就要毁灭,也要到明天才能解脱,只在地狱受一天苦。但实际上不会发生这种情况。其他四种业只是无间业,不会持续一劫。这就是从持续时间的角度来理解判断。
从"果报"的角度来说,对于造作这五种业的人来说,只有分裂僧团会以结生的方式成熟。其他的则归类为"业已造作,业果未成熟"等情况。如果没有分裂僧团,则出佛身血成熟;如果没有出佛身血,则杀阿罗汉成熟;如果没有杀阿罗汉,如果父亲持戒而母亲不持戒或同样持戒,则杀父以结生的方式成熟。如果母亲持戒则杀母成熟。如果父母都持戒或都不持戒,杀母以结生的方式成熟;因为母亲对子女来说是难得的恩人。这就是从果报的角度来理解判断。


‘Sādhāraṇādīhī’ti purimāni cattāri sabbesampi gahaṭṭhapabbajitānaṃ sādhāraṇāni. Saṅghabhedo pana ‘‘na kho, upāli, bhikkhunī saṅghaṃ bhindati, na sikkhamānā, na sāmaṇero, na sāmaṇerī, na upāsako, na upāsikā saṅghaṃ bhindati. Bhikkhu kho, upāli, pakatatto samānasaṃvāsako samānasīmāyaṃ ṭhito saṅghaṃ bhindatī’’ti (cūḷava. 351) vacanato vuttappakārassa bhikkhunova hoti, na aññassa; tasmā asādhāraṇo. Ādisaddena sabbepete dukkhavedanāsahagatā dosamohasampayuttā cāti evamettha sādhāraṇādīhipi viññātabbo vinicchayo.

Aññaṃ satthāranti ‘ayaṃ me satthā satthukiccaṃ kātuṃ samattho’ti bhavantarepi aññaṃ titthakaraṃ ‘ayaṃ me satthā’ti evaṃ gaṇheyya – netaṃ ṭhānaṃ vijjatīti attho. Aṭṭhamaṃ bhavaṃ nibbatteyyāti sabbamandapaññopi sattamaṃ bhavaṃ atikkamitvā aṭṭhamaṃ nibbatteyya – netaṃ ṭhānaṃ vijjati . Uttamakoṭiyā hi sattamaṃ bhavaṃ sandhāyevesa ‘‘niyato sambodhiparāyaṇo’’ti vutto. Kiṃ pana taṃ niyāmeti? Kiṃ pubbahetu niyāmeti udāhu paṭiladdhamaggo udāhu upari tayo maggāti? Sammāsambuddhena gahitaṃ nāmamattametaṃ. Puggalo pana niyato nāma natthi. ‘‘Pubbahetu niyāmetī’’ti vutte hi upari tiṇṇaṃ maggānaṃ upanissayo vutto hoti, paṭhamamaggassa upanissayābhāvo āpajjati. Iccassa ahetu appaccayā nibbattiṃ pāpuṇāti. ‘‘Paṭiladdhamaggo niyāmetī’’ti vutte upari tayo maggā akiccakā honti, paṭhamamaggova sakiccako, paṭhamamaggeneva kilese khepetvā parinibbāyitabbaṃ hoti. ‘‘Upari tayo maggā niyāmentī’’ti vutte paṭhamamaggo akiccako hoti, upari tayo maggāva sakiccakā, paṭhamamaggaṃ anibbattetvā upari tayo maggā nibbattetabbā honti, paṭhamamaggena ca anuppajjitvāva kilesā khepetabbā honti. Tasmā na añño koci niyāmeti, upari tiṇṇaṃ maggānaṃ vipassanāva niyāmeti. Sace hi tesaṃ vipassanā tikkhā sūrā hutvā vahati, ekaṃyeva bhavaṃ nibbattetvā arahattaṃ patvā parinibbāti. Tato mandatarapañño dutiye vā tatiye vā catutthe vā pañcame vā chaṭṭhe vā bhave arahattaṃ patvā parinibbāti. Sabbamandapañño sattamaṃ bhavaṃ nibbattetvā arahattaṃ pāpuṇāti, aṭṭhame bhave paṭisandhi na hoti. Iti sammāsambuddhena gahitaṃ nāmamattametaṃ. Satthā hi buddhatulāya tuletvā sabbaññutañāṇena paricchinditvā ‘ayaṃ puggalo sabbamahāpañño tikkhavipassako ekameva bhavaṃ nibbattetvā arahattaṃ gaṇhissatī’ti ‘ekabījī’ti nāmaṃ akāsi; ‘ayaṃ puggalo dutiyaṃ, tatiyaṃ, catutthaṃ, pañcamaṃ, chaṭṭhaṃ bhavaṃ nibbattetvā arahattaṃ gaṇhissatī’ti ‘kolaṃkolo’ti nāmaṃ akāsi; ‘ayaṃ puggalo sattamaṃ bhavaṃ nibbattetvā arahattaṃ gaṇhissatī’ti ‘sattakkhattuparamo’ti nāmaṃ akāsi.


"从共同等方面"来说,前四种业是所有在家人和出家人共同的。但是关于分裂僧团,"优波离,比丘尼不能分裂僧团,式叉摩那不能,沙弥不能,沙弥尼不能,优婆塞不能,优婆夷不能分裂僧团。优波离,只有正常的比丘,与僧团共住,处于同一界内,才能分裂僧团。"因此,只有上述那样的比丘才能分裂僧团,其他人不能;所以这是不共同的。等等的意思是,所有这些都伴随着苦受,与贪嗔痴相应。这就是从共同等方面来理解判断的。
"另一位导师"是指,认为"这是我的导师,能够完成导师的职责",即使在其他生中也不会认为其他外道创始人是"我的导师" - 这是不可能的。"投生第八有"是指,即使是最愚钝的人也不会超过第七有而投生第八有 - 这是不可能的。因为最多只能到第七有,所以说他"必定趋向正觉"。是什么使他必定呢?是前世的因使他必定,还是已获得的道使他必定,还是上面三道使他必定?这只是正等正觉者给出的一个名称而已。实际上并没有所谓必定的人。如果说"前世的因使他必定",那么上面三道的近因就被说明了,但第一道的近因就不存在了。这样他就会无因无缘而生起。如果说"已获得的道使他必定",那么上面三道就没有作用了,只有第一道有作用,应该只用第一道就灭尽烦恼而般涅槃。如果说"上面三道使他必定",那么第一道就没有作用了,只有上面三道有作用,应该不生起第一道而生起上面三道,不通过第一道就应该灭尽烦恼。因此,没有其他什么使他必定,只有对上面三道的观使他必定。如果他们的观锐利有力,只投生一有就证得阿罗汉而般涅槃。稍微愚钝的则在第二、第三、第四、第五或第六有证得阿罗汉而般涅槃。最愚钝的投生第七有证得阿罗汉,第八有就不会结生。这只是正等正觉者给出的一个名称而已。因为导师用佛陀的衡量标准衡量,用一切智智确定,'这个人最有智慧,观锐利,只投生一有就会证得阿罗汉',就给他取名'一种子者';'这个人投生第二、第三、第四、第五、第六有就会证得阿罗汉',就给他取名'家家者';'这个人投生第七有就会证得阿罗汉',就给他取名'极七返有者'。


Koci pana puggalo sattannaṃ bhavānaṃ niyato nāma natthi. Ariyasāvako pana yena kenacipi ākārena mandapañño samāno aṭṭhamaṃ bhavaṃ appatvā antarāva parinibbāti. Sakkasadisopi vaṭṭābhirato sattamaṃyeva bhavaṃ gacchati. Sattame bhave sabbakārena pamādavihārinopi vipassanāñāṇaṃ paripākaṃ gacchati. Appamattakepi ārammaṇe nibbinditvā nibbutiṃ pāpuṇāti. Sacepi hissa sattame bhave niddaṃ vā okkamantassa, parammukhaṃ vā gacchantassa, pacchato ṭhatvā tikhiṇena asinā kocideva sīsaṃ pāteyya, udake vā osādetvā māreyya, asani vā panassa sīse pateyya, evarūpepi kāle sappaṭisandhikā kālaṃkiriyā nāma na hoti, arahattaṃ patvāva parinibbāti. Tena vuttaṃ – ‘‘aṭṭhamaṃ bhavaṃ nibbatteyya – netaṃ ṭhānaṃ vijjatī’’ti.

Ekissā lokadhātuyāti dasasahassilokadhātuyā. Tīṇi hi khettāni – jātikhettaṃ, āṇākhettaṃ, visayakkhettanti. Tattha ‘jātikkhettaṃ’ nāma dasasahassilokadhātu. Sā hi tathāgatassa mātukucchiokkamanakāle, nikkhamanakāle, sambodhikāle, dhammacakkapavattane, āyusaṅkhāravossajjane, parinibbāne ca kampati. Koṭisatasahassacakkavāḷaṃ pana ‘āṇākhettaṃ’ nāma. Āṭānāṭiyamoraparittadhajaggaparittaratanaparittādīnañhi ettha āṇā vattati. ‘Visayakhettassa’ pana parimāṇaṃ natthi. Buddhānañhi ‘‘yāvatakaṃ ñāṇaṃ tāvatakaṃ ñeyyaṃ, yāvatakaṃ ñeyyaṃ tāvatakaṃ ñāṇaṃ , ñāṇapariyantikaṃ ñeyyaṃ, ñeyyapariyantikaṃ ñāṇa’’nti (paṭi. ma. 

任何一个人都没有固定在七种生中。圣者却能以任何方式,即使是智慧迟钝,在未达到第八生之前便中途般涅槃。即使是像天人一样乐于轮回的,也只会进入第七生。在第七生中,即使是所有的懈怠者,也会获得观察智的果。即使在微小的境界中,也能因厌离而获得涅槃。即使在第七生中,若是入睡、走向前方、站在后方,用锐利的刀割下某人的头,或将其沉入水中而杀死,即使在这种情况下,也不会成为有因的死亡,而是获得阿罗汉果而般涅槃。因此说：“第八生是不可能的。”
“这一世界的领域”是指十千个世界领域。因为有三个田地——种姓田、命令田、领域田。在这里，“种姓田”是指十千个世界领域。因为在如来的母胎中、出生时、成道时、转法轮时、生命结束时、入涅槃时都会震动。百千个世界是“命令田”。在这里,有如阿ṭānāṭiya咒、摩罗咒、护法咒等命令的存在。而“领域田”则没有量度。佛陀所说：“知识有多少,就应知多少;应知多少,知识就有多少,知识的范围应知,应知的范围有知识。”

3.5) vacanato avisayo nāma natthi.

Imesu pana tīsu khettesu, ṭhapetvā imaṃ cakkavāḷaṃ, aññasmiṃ cakkavāḷe buddhā uppajjantīti suttaṃ natthi, na uppajjantīti pana atthi. Tīṇi piṭakāni – vinayapiṭakaṃ, suttantapiṭakaṃ, abhidhammapiṭakanti. Tisso saṅgītiyo – mahākassapattherassa saṅgīti, yasattherassa saṅgīti, moggaliputtatissattherassa saṅgītīti. Imā tisso saṅgītiyo āruḷhe tepiṭake buddhavacane imaṃ cakkavāḷaṃ muñcitvā aññattha buddhā uppajjantīti suttaṃ natthi, nuppajjantīti pana atthi.

Apubbaṃ acarimanti apure apacchā; ekato nuppajjanti, pure vā pacchā vā uppajjantīti vuttaṃ hoti. Tattha bodhipallaṅke ‘‘bodhiṃ appatvā na uṭṭhahissāmī’’ti nisinnakālato paṭṭhāya yāva mātukucchismiṃ paṭisandhiggahaṇaṃ tāva pubbenti na veditabbaṃ. Bodhisattassa hi paṭisandhiggahaṇe dasasahassacakkavāḷakampaneneva jātikkhettapariggaho kato, aññassa buddhassa uppatti nivāritā hoti. Parinibbānato paṭṭhāya ca yāva sāsapamattāpi dhātuyo tiṭṭhanti tāva pacchāti na veditabbaṃ. Dhātūsu hi ṭhitāsu buddhā ṭhitāva honti. Tasmā etthantare aññassa buddhassa uppatti nivāritāva hoti, dhātuparinibbāne pana jāte aññassa buddhassa uppatti na nivāritā.

Tīṇihi antaradhānāni nāma – pariyattiantaradhānaṃ, paṭivedhaantaradhānaṃ, paṭipattiantaradhānanti. Tattha ‘pariyattī’ti tīṇi piṭakāni; ‘paṭivedho’ti saccapaṭivedho; ‘paṭipattī’ti paṭipadā. Tattha paṭivedho ca paṭipatti ca hotipi na hotipi. Ekasmiñhi kāle paṭivedhakarā bhikkhū bahū honti; ‘esa bhikkhu puthujjano’ti aṅguliṃ pasāretvā dassetabbo hoti. Imasmiṃyeva dīpe ekavāraṃ kira puthujjanabhikkhu nāma nāhosi. Paṭipattipūrakāpi kadāci bahū honti, kadāci appā. Iti paṭivedho ca paṭipatti ca hotipi na hotipi.

Sāsanaṭṭhitiyā pana pariyattiyeva pamāṇaṃ. Paṇḍito hi tepiṭakaṃ sutvā dvepi pūreti. Yathā amhākaṃ bodhisatto āḷārassa santike pañcābhiññā satta ca samāpattiyo nibbattetvā nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā parikammaṃ pucchi, so ‘na jānāmī’ti āha; tato udakassa santikaṃ gantvā adhigatavisesaṃ saṃsandetvā nevasaññānāsaññāyatanassa parikammaṃ pucchi; so ācikkhi; tassa vacanasamanantarameva mahāsatto taṃ sampādesi; evameva paññavā bhikkhu pariyattiṃ sutvā dvepi pūreti. Tasmā pariyattiyā ṭhitāya sāsanaṃ ṭhitaṃ hoti. Yadā pana sā antaradhāyati tadā paṭhamaṃ abhidhammapiṭakaṃ nassati. Tattha paṭṭhānaṃ sabbapaṭhamaṃ antaradhāyati. Anukkamena pacchā dhammasaṅgaho. Tasmiṃ antarahite itaresu dvīsu piṭakesu ṭhitesu sāsanaṃ ṭhitameva hoti.

Tattha suttantapiṭake antaradhāyamāne paṭhamaṃ aṅguttaranikāyo ekādasakato paṭṭhāya yāva ekakā antaradhāyati. Tadanantaraṃ saṃyuttanikāyo cakkapeyyālato paṭṭhāya yāva oghataraṇā antaradhāyati. Tadanantaraṃ majjhimanikāyo indriyabhāvanato paṭṭhāya yāva mūlapariyāyā antaradhāyati. Tadanantaraṃ dīghanikāyo dasuttarato paṭṭhāya yāva brahmajālā antaradhāyati. Ekissāpi dvinnampi gāthānaṃ pucchā addhānaṃ gacchati; sāsanaṃ dhāretuṃ na sakkoti sabhiyapucchā (su. ni. 515 ādayo) viya āḷavakapucchā (su. ni. 183 ādayo; saṃ. ni. 

在这些田地中,除了这个世界外,没有其他的世界中有佛陀出生的经文,也没有佛陀出生的经文。三部经典——律藏、经藏、阿毗达摩藏。三次集会——大迦叶尊者的集会、耶舍尊者的集会、莫迦利菩萨的集会。这三次集会在这三部经典中,佛陀的教法中没有说到这个世界之外有其他佛陀出生的经文,但有说到没有其他佛陀出生的经文。
“不可思议的后期”是指不再出生或后期的意思; 说的是不再出生,无论是前世或后世。在这里,如果菩提树下说“未获得菩提不会站起来”,从坐下的时间开始,直到母胎中获得再生,都不应被认为是前世。因为菩萨在获得再生时,十千个世界的震动便已经完成,其他佛陀的出生被阻止。从涅槃开始,直到连一根草的微小元素都存在时,都不应被认为是后世。因为在这些元素中,佛陀是存在的。因此,在这里,其他佛陀的出生被阻止,但在元素涅槃后,其他佛陀的出生并不被阻止。
有三种消失——教义的消失、证悟的消失、修行的消失。在这里，“教义”是指三部经典; “证悟”是指对真理的证悟; “修行”是指修行的道路。在这里,证悟和修行可以存在也可以不存在。在同一时间,证悟的比丘通常是很多的;“这个比丘是普通人”是可以用手指指示的。在这个岛上,一次也没有普通人比丘的存在。修行的圆满者有时很多,有时很少。因此,证悟和修行可以存在也可以不存在。
关于教法的存在,只有教义是标准。智者听到这三部经典,会同时圆满。就像我们的菩萨在阿难的指导下,获得五种神通和七种定,在无想定中进行询问时,他说：“我不知道。”然后去水边,获得特殊的体验,在无想定中进行询问时,他描述了;在他的话语之后,大菩萨就完成了它;同样,有智慧的比丘听到教义后也会同时圆满。因此,教义的存在使教法得以存在。当它消失时,第一部阿毗达摩藏就会消失。在那里,所有的基础首先消失。接着是后来的法的集合。在这个消失的状态下,其余的两部经典仍然存在,教法依然存在。
在此,当经藏消失时,第一部增支部从一百一十开始,直到一人消失。之后,相应的相应部从轮回的开始,直到渡过大河而消失。之后,中部从根本的修行开始,直到布拉马网而消失。即使在这里的两句诗的询问中,也会有所变化;教法无法维持,就像在阿拉瓦卡的询问中一样。

1.246) viya ca. Etā kira kassapabuddhakālikā antarā sāsanaṃ dhāretuṃ nāsakkhiṃsu.

Dvīsu pana piṭakesu antarahitesupi vinayapiṭake ṭhite sāsanaṃ tiṭṭhati. Parivārakhandhakesu antarahitesu ubhatovibhaṅge ṭhite ṭhitameva hoti. Ubhatovibhaṅge antarahite mātikāya ṭhitāyapi ṭhitameva hoti. Mātikāya antarahitāya pātimokkhapabbajjāupasampadāsu ṭhitāsu sāsanaṃ tiṭṭhati. Liṅgaṃ addhānaṃ gacchati. Setavatthasamaṇavaṃso pana kassapabuddhakālato paṭṭhāya sāsanaṃ dhāretuṃ nāsakkhi. Pacchimakassa pana saccapaṭivedhato pacchimakassa sīlabhedato ca paṭṭhāya sāsanaṃ osakkitaṃ nāma hoti. Tato paṭṭhāya aññassa buddhassa uppatti na vāritā.

Tīṇiparinibbānāni nāma – kilesaparinibbānaṃ, khandhaparinibbānaṃ, dhātuparinibbānanti. Tattha ‘kilesaparinibbānaṃ’ bodhipallaṅke ahosi, ‘khandhaparinibbānaṃ’ kusinārāyaṃ, ‘dhātuparinibbānaṃ’ anāgate bhavissati. Sāsanassa kira osakkanakāle imasmiṃ tambapaṇṇidīpe dhātuyo sannipatitvā mahācetiyaṃ gamissanti, mahācetiyato nāgadīpe rājāyatanacetiyaṃ, tato mahābodhipallaṅkaṃ gamissanti. Nāgabhavanatopi devalokatopi brahmalokatopi dhātuyo mahābodhipallaṅkameva gamissanti. Sāsapamattāpi dhātu na antarā nassissati. Sabbā dhātuyo mahābodhipallaṅke rāsibhūtā suvaṇṇakkhandho viya ekaghanā hutvā chabbaṇṇaraṃsiyo vissajjessanti. Tā dasasahassilokadhātuṃ pharissanti. Tato dasasahassacakkavāḷadevatā sannipatitvā ‘‘ajja satthā parinibbāti, ajja sāsanaṃ osakkati, pacchimadassanaṃ dāni idaṃ amhāka’’nti dasabalassa parinibbutadivasato mahantataraṃ kāruññaṃ karissanti. Ṭhapetvā anāgāmikhīṇāsave avasesā sakabhāvena sandhāretuṃ na sakkhissanti. Dhātūsu tejodhātu uṭṭhahitvā yāva brahmalokā uggacchissati. Sāsapamattāyapi dhātuyā sati ekajālāva bhavissati; dhātūsu pariyādānaṃ gatāsu pacchijjissati. Evaṃ mahantaṃ ānubhāvaṃ dassetvā dhātūsu antarahitāsu sāsanaṃ antarahitaṃ nāma hoti. Yāva evaṃ na antaradhāyati tāva acarimaṃ nāma hoti. Evaṃ apubbaṃ acarimaṃ uppajjeyyuṃ – netaṃ ṭhānaṃ vijjati.

Kasmā pana apubbaṃ acarimaṃ na uppajjantīti? Anacchariyattā. Buddhā hi acchariyamanussā, yathāha – ‘‘ekapuggalo, bhikkhave, loke upajjamāno uppajjati acchariyamanusso. Katamo ekapuggalo? Tathāgato, bhikkhave, arahaṃ sammāsambuddho’’ti (a. ni. 1.172). Yadi ca dve vā cattāro vā aṭṭha vā soḷasa vā ekato uppajjeyyuṃ, na acchariyā bhaveyyuṃ. Ekasmiñhi vihāre dvinnaṃ cetiyānampi lābhasakkāro uḷāro na hoti, bhikkhūpi bahutāya na acchariyā jātā, evaṃ buddhāpi bhaveyyuṃ; tasmā nuppajjanti. Desanāya ca visesābhāvato. Yañhi satipaṭṭhānādibhedaṃ dhammaṃ eko deseti, aññena uppajjitvāpi sova desetabbo siyā. Tato anacchariyo siyā. Ekasmiṃ pana dhammaṃ desente desanāpi acchariyā hoti. Vivādabhāvato ca. Bahūsu ca buddhesu uppannesu bahūnaṃ ācariyānaṃ antevāsikā viya ‘amhākaṃ buddho pāsādiko, amhākaṃ buddho madhurassaro lābhī puññavā’ti vivadeyyuṃ; tasmāpi evaṃ nuppajjanti.

Apicetaṃ kāraṇaṃ milindaraññā puṭṭhena nāgasenattherena vitthāritameva. Vuttañhi tattha (mi. pa. 5.

1.246) 这些据说是迦叶佛时代的,在中间无法维持教法。
即使在两部经典消失后,如果律藏仍存在,教法就仍然存在。在附随和章节消失后,如果两部分别仍存在,教法就仍然存在。在两部分别消失后,如果纲要仍存在,教法也仍然存在。在纲要消失后,如果波罗提木叉、出家和受具足戒仍存在,教法就仍然存在。标志会持续很长时间。但是白衣沙门的传统从迦叶佛时代开始就无法维持教法。从最后一个证悟真理者和最后一个破戒者开始,教法就被认为衰退了。从那时起,其他佛陀的出现就不再被禁止。
有三种涅槃——烦恼的涅槃、蕴的涅槃和元素的涅槃。其中,"烦恼的涅槃"发生在菩提树下,"蕴的涅槃"发生在拘尸那罗,"元素的涅槃"将在未来发生。据说,在教法衰退的时候,在这个铜色岛上,舍利将聚集并前往大塔,从大塔到龙岛的王园塔,然后到大菩提座。从龙界、天界和梵界,舍利也将前往大菩提座。即使是芥子大小的舍利也不会中途消失。所有的舍利在大菩提座上堆积如金山,成为一体,放射出六色光芒。这些光芒将遍及一万个世界。然后一万个世界的天神聚集说:"今天导师入涅槃,今天教法衰退,这是我们最后一次见到了。"他们将比十力者入涅槃那天表现出更大的悲伤。除了不还者和漏尽者,其他人将无法以自己的状态维持。在舍利中,火元素将升起,直达梵界。只要还有芥子大小的舍利存在,就会有一团火焰;当舍利耗尽时,火焰就会熄灭。这样展现出巨大的威力后,当舍利消失时,教法就被认为消失了。只要没有这样消失,就被称为"非后期"。因此,不可能有"非前期非后期"的出现。
为什么不会同时出现多个佛陀呢?因为这样就不稀有了。佛陀是稀有的人,如所说:"比丘们,一个人出现在世间时,就是稀有的人出现。哪一个人?如来、阿罗汉、正等正觉者。"如果同时出现两个、四个、八个或十六个,就不稀有了。就像在一个寺院里,两个塔的供养和尊敬也不会很多,比丘们因为人多也不稀有,佛陀也会是这样;所以不会同时出现。而且教导也不会有区别。一个人教导的念处等法,另一个出现后也只能教导同样的内容。这样就不稀有了。但是当一个人教导时,教导也是稀有的。而且会有争论。如果出现多个佛陀,就像多个老师的弟子一样,会争论说"我们的佛陀更庄严,我们的佛陀声音更悦耳,更有福德";所以不会这样出现。
这个理由已经被弥兰陀王问过,并由那伽斯那长老详细解释过。在那里说:

1.1) –

‘‘Bhante nāgasena, bhāsitampetaṃ bhagavatā – ‘‘aṭṭhānametaṃ, bhikkhave, anavakāso yaṃ ekissā lokadhātuyā dve arahanto sammāsambuddhā apubbaṃ acarimaṃ uppajjeyyuṃ – netaṃ ṭhānaṃ vijjatī’’ti (a. ni. 1.277; ma. ni. 

1.1) –
“尊者那迦森, 这是佛陀所说的——‘比丘们, 这是一个地方, 在这个世界中, 两位阿罗汉、正等正觉者不可能同时出现——这个地方是不存在的。’”


3.129). Desentā ca, bhante nāgasena, sabbepi tathāgatā sattatiṃsa bodhipakkhiyadhamme desenti, kathayamānā ca cattāri ariyasaccāni kathenti, sikkhāpentā ca tīsu sikkhāsu sikkhāpenti, anusāsamānā ca appamādapaṭipattiyaṃ anusāsanti. Yadi, bhante nāgasena, sabbesampi tathāgatānaṃ ekā desanā ekā kathā ekā sikkhā ekānusiṭṭhi, kena kāraṇena dve tathāgatā ekakkhaṇe nuppajjanti? Ekenapi tāva buddhuppādena ayaṃ loko obhāsajāto. Yadi dutiyo buddho bhaveyya, dvinnaṃ pabhāya ayaṃ loko bhiyyoso mattāya obhāsajāto bhaveyya. Ovadantā ca dve tathāgatā sukhaṃ ovadeyyuṃ, anusāsamānā ca sukhaṃ anusāseyyuṃ. Tattha me kāraṇaṃ dassehi yathāhaṃ nissaṃsayo bhaveyya’’nti.

‘‘Ayaṃ, mahārāja, dasasahassī lokadhātu ekabuddhadhāraṇī, ekasseva tathāgatassa guṇaṃ dhāreti. Yadi dutiyo buddho uppajjeyya, nāyaṃ dasasahassī lokadhātu dhāreyya, caleyya kampeyya nameyya onameyya vinameyya vikireyya vidhameyya viddhaṃseyya, na ṭhānamupagaccheyya.

‘‘Yathā, mahārāja, nāvā ekapurisasandhāraṇī bhaveyya, ekasmiṃ purise abhirūḷhe sā nāvā samupādikā bhaveyya. Atha dutiyo puriso āgaccheyya tādiso āyunā vaṇṇena vayena pamāṇena kisathūlena sabbaṅgapaccaṅgena. So taṃ nāvaṃ abhirūheyya. Apinu sā, mahārāja, nāvā dvinnampi dhāreyyā’’ti? ‘‘Na hi, bhante, caleyya kampeyya nameyya onameyya vinameyya vikireyya vidhameyya viddhaṃseyya, na ṭhānamupagaccheyya, osīdeyya udake’’ti . ‘‘Evameva kho, mahārāja, ayaṃ dasasahassī lokadhātu ekabuddhadhāraṇī ekasseva tathāgatassa guṇaṃ dhāreti. Yadi dutiyo buddho uppajjeyya, nāyaṃ dasasahassī lokadhātu dhāreyya, caleyya…pe… na ṭhānamupagaccheyya.

‘‘Yathā vā pana, mahārāja, puriso yāvadatthaṃ bhojanaṃ bhuñjeyya chādentaṃ yāvakaṇṭhamabhipūrayitvā. So tato pīṇito paripuṇṇo nirantaro tandīgato anonamitadaṇḍajāto punadeva tattakaṃ bhojanaṃ bhuñjeyya. Apinu kho so, mahārāja, puriso sukhito bhaveyyā’’ti? ‘‘Na hi, bhante, sakiṃ bhuttova mareyyā’’ti. Evameva kho, mahārāja, ayaṃ dasasahassī lokadhātu ekabuddhadhāraṇī…pe… na ṭhānamupagaccheyyā’’ti.

‘‘Kiṃ nu kho, bhante nāgasena, atidhammabhārena pathavī calatī’’ti? ‘‘Idha, mahārāja, dve sakaṭā ratanaparipūritā bhaveyyuṃ yāvasmā mukhasamā. Eka sakaṭato ratanaṃ gahetvā ekamhi sakaṭe ākireyyuṃ. Apinu taṃ, mahārāja, sakaṭaṃ dvinnampi sakaṭānaṃ ratanaṃ dhāreyyā’’ti? ‘‘Na hi, bhante, nābhipi tassa caleyya, arāpi tassa bhijjeyyuṃ, nemipi tassa opateyya, akkhopi tassa bhijjeyyā’’ti. ‘‘Kinnu kho, mahārāja, atiratanabhārena sakaṭaṃ bhijjatī’’ti? ‘‘Āma, bhante’’ti. ‘‘Evameva kho, mahārāja, atidhammabhārena pathavī calatīti.


尊者那迦森,所有如来在教导时都教导三十七道品,在讲说时都讲说四圣谛,在训练时都训练三学,在教诫时都教诫不放逸的修行。尊者那迦森,如果所有如来的教导、讲说、训练和教诫都是一样的,为什么两位如来不会同时出现呢?即使只有一位佛陀出现,这个世界就已经被照亮了。如果有第二位佛陀出现,这个世界会因为两种光明而更加明亮。两位如来在教导时会更容易教导,在教诫时会更容易教诫。请向我解释原因,让我不再有疑惑。"
"大王,这个一万个世界只能容纳一位佛陀,只能承载一位如来的功德。如果第二位佛陀出现,这个一万个世界就无法承受,会震动、摇晃、倾斜、下沉、翻转、散开、破碎、毁坏,无法保持稳定。
大王,就像一艘只能承载一个人的船,当一个人登上去时,船就会平稳。如果另一个在年龄、容貌、身材、体型、四肢五官各方面都相同的人也登上去,大王,这艘船能承载两个人吗?" "不能,尊者,它会震动、摇晃、倾斜、下沉、翻转、散开、破碎、毁坏,无法保持稳定,会沉入水中。" "同样地,大王,这个一万个世界只能容纳一位佛陀,只能承载一位如来的功德。如果第二位佛陀出现,这个一万个世界就无法承受,会震动...无法保持稳定。
或者,大王,就像一个人吃饱了食物,填满了胃,饱胀、充实、不能再吃,像拿着棍子一样僵硬,如果再吃同样多的食物,大王,这个人会舒服吗?" "不会,尊者,他吃一次就会死。" "同样地,大王,这个一万个世界只能容纳一位佛陀...无法保持稳定。"
"尊者那迦森,是因为法的重量过大而使地球震动吗?" "大王,假设有两辆装满宝物直到边缘的车。如果从一辆车上取出宝物放到另一辆车上,大王,那辆车能承载两辆车的宝物吗?" "不能,尊者,它的轮毂会震动,辐条会断裂,轮圈会掉落,车轴会断裂。" "大王,是因为宝物的重量过大而使车子损坏吗?" "是的,尊者。" "同样地,大王,是因为法的重量过大而使地球震动。"


‘‘Apica, mahārāja, imaṃ kāraṇaṃ buddhabalaparidīpanāya osāritaṃ. Aññampi tattha patirūpaṃ kāraṇaṃ suṇohi yena kāraṇena dve sammāsambuddhā ekakkhaṇe nuppajjanti. Yadi, mahārāja, dve sammāsambuddhā ekakkhaṇe uppajjeyyuṃ, parisāya vivādo uppajjeyya – ‘tumhākaṃ buddho, amhākaṃ buddho’ti ubhatopakkhajātā bhaveyyuṃ. Yathā, mahārāja, dvinnaṃ balavāmaccānaṃ parisāya vivādo uppajjeyya – ‘tumhākaṃ amacco, amhākaṃ amacco’ti ubhatopakkhajātā honti; evameva kho, mahārāja, yadi dve sammāsambuddhā ekakkhaṇe uppajjeyyuṃ, tesaṃ parisāya vivādo uppajjeyya – ‘tumhākaṃ buddho, amhākaṃ buddho’ti ubhatopakkhajātā bhaveyyuṃ. Idaṃ tāva mahārāja ekaṃ kāraṇaṃ yena kāraṇena dve sammāsambuddhā ekakkhaṇe nuppajjanti.

‘‘Aparampi uttariṃ kāraṇaṃ suṇohi yena kāraṇena dve sammāsambuddhā ekakkhaṇe nuppajjanti. Yadi, mahārāja, dve sammāsambuddhā ekakkhaṇe uppajjeyyuṃ ‘aggo buddho’ti yaṃ vacanaṃ taṃ micchā bhaveyya, ‘jeṭṭho buddho’ti ‘seṭṭho buddho’ti ‘visiṭṭho buddho’ti ‘uttamo buddho’ti ‘pavaro buddho’ti ‘asamo buddho’ti ‘asamasamo buddho’ti ‘appaṭisamo buddho’ti ‘appaṭibhāgī buddho’ti ‘appaṭipuggalo buddho’ti yaṃ vacanaṃ taṃ micchā bhaveyya. Idampi kho tvaṃ, mahārāja, kāraṇaṃ tathato sampaṭiccha yena kāraṇena dve sammāsambuddhā ekakkhaṇe nuppajjanti.

‘‘Apica, mahārāja, buddhānaṃ bhagavantānaṃ sabhāvapakati esā yaṃ ekoyeva buddho loke uppajjati. Kasmā kāraṇā? Mahantattā sabbaññubuddhaguṇānaṃ. Aññampi, mahārāja, yaṃ loke mahantaṃ taṃ ekaṃyeva hoti. Pathavī, mahārāja, mahantā, sā ekāyeva; sāgaro mahanto, so ekoyeva; sineru girirājā mahanto, so ekoyeva; ākāso mahanto, so ekoyeva; sakko mahanto, so ekoyeva; mahābrahmā mahanto, so ekoyeva; tathāgato arahaṃ sammāsambuddho mahanto, so ekoyeva lokasmiṃ. Yattha te uppajjanti tattha aññesaṃ okāso na hoti. Tasmā, mahārāja, tathāgato arahaṃ sammāsambuddho ekoyeva loke uppajjatī’’ti.

‘‘Sukathito, bhante nāgasena, pañho opammehi kāraṇehī’’ti (mi. pa. 5.

"而且,大王,这个理由是为了显示佛陀的力量而提出的。请再听另一个合适的理由,为什么两位正等正觉者不会同时出现。大王,如果两位正等正觉者同时出现,他们的追随者之间会产生争论,说'这是你们的佛陀,这是我们的佛陀',他们会分成两派。就像,大王,两位有力大臣的追随者之间会产生争论,说'这是你们的大臣,这是我们的大臣',他们会分成两派;同样地,大王,如果两位正等正觉者同时出现,他们的追随者之间会产生争论,说'这是你们的佛陀,这是我们的佛陀',他们会分成两派。大王,这是第一个理由,为什么两位正等正觉者不会同时出现。
再听另一个更深入的理由,为什么两位正等正觉者不会同时出现。大王,如果两位正等正觉者同时出现,'佛陀是最高的'这句话就会变成错误,'佛陀是最长老的''佛陀是最优秀的''佛陀是最杰出的''佛陀是最上的''佛陀是最殊胜的''佛陀是无与伦比的''佛陀是无可比拟的''佛陀是无可匹敌的''佛陀是无可比较的''佛陀是无可相提并论的'这些话都会变成错误。大王,你应该如实接受这个理由,为什么两位正等正觉者不会同时出现。
而且,大王,这是诸佛世尊的本性,即世间只出现一位佛陀。为什么呢?因为正等正觉者的功德是如此伟大。大王,世间其他伟大的事物也只有一个。大王,大地是伟大的,它只有一个;海洋是伟大的,它只有一个;须弥山王是伟大的,它只有一个;虚空是伟大的,它只有一个;帝释天是伟大的,他只有一个;大梵天是伟大的,他只有一个;如来、阿罗汉、正等正觉者是伟大的,他在世间只有一个。当他们出现时,其他人就没有机会了。因此,大王,如来、阿罗汉、正等正觉者在世间只出现一个。"
"尊者那迦森,这个问题通过比喻和理由解释得很好。"

1.1).

Ekissālokadhātuyāti ekasmiṃ cakkavāḷe. Heṭṭhā imināva padena dasa cakkavāḷasahassāni gahitāni. Tānipi ekacakkavāḷeneva paricchindituṃ vaṭṭanti. Buddhā hi uppajjamānā imasmiṃyeva cakkavāḷe uppajjanti; uppajjanaṭṭhāne pana vārite ito aññesu cakkavāḷesu na uppajjantīti vāritameva hoti. Apubbaṃ acarimanti ettha cakkaratanapātubhāvato pubbe pubbaṃ, tasseva antaradhānato pacchā carimaṃ. Tattha dvidhā cakkaratanassa antaradhānaṃ hoti – cakkavattino kālakiriyāya vā pabbajjāya vā. Antaradhāyamānañca pana taṃ kālakiriyato vā pabbajjato vā sattame divase antaradhāyati. Tato paraṃ cakkavattino pātubhāvo avārito. Kasmā pana ekacakkavāḷe dve cakkavattino nuppajjantīti? Vivādupacchedato anacchariyabhāvato cakkaratanassa mahānubhāvato ca. Dvīsu hi uppajjantesu ‘amhākaṃ rājā mahanto, amhākaṃ rājā mahanto’ti vivādo uppajjeyya. ‘Ekasmiṃ dīpe cakkavattī, ekasmiṃ dīpe cakkavattī’ti ca anacchariyo bhaveyya. Yo cāyaṃ cakkaratanassa dvisahassadīpaparivāresu catūsu mahādīpesu issariyānuppadānasamattho mahānubhāvo, so parihāyeyya. Iti vivādupacchedato anacchariyabhāvato cakkaratanassa mahānubhāvato ca na ekacakkavāḷe dve uppajjanti.

Yaṃ ittho arahaṃ assa sammāsambuddhoti ettha tiṭṭhatu tāva sabbaññuguṇe nibbattetvā lokattāraṇasamattho buddhabhāvo, paṇidhānamattampi itthiyā na sampajjati.

‘‘Manussattaṃ liṅgasampatti, hetu satthāradassanaṃ;

Pabbajjā guṇasampatti, adhikāro ca chandatā;

Aṭṭhadhammasamodhānā, abhinīhāro samijjhatī’’ti. (bu. vaṃ. 

1.1)
“这个世界的范围指的是一个轮回。在这里,用这个词所指的十个轮回被包含在内。它们也只能被一个轮回所限制。佛陀们在这个轮回中出现;而在出现的地方,不允许在其他轮回中出现,因此被限制。‘不曾有过的最后’在这里指的是轮回的宝物的出现之前的过去,以及它的消失之后的最后。轮回的消失分为两种——通过国王的死亡或出家。正在消失的轮回,在死亡或出家后的第七天会消失。此后,国王的出现被阻止。那么,为什么在同一个轮回中不会有两个国王出现呢?因为争论的阻断、不可思议的性质和轮回的伟大。因为如果有两个国王出现,就会产生争论,说‘我们的国王是伟大的,我们的国王是伟大的’。如果在一个岛上有一个国王,在另一个岛上有一个国王,这也会变得不可思议。这个轮回的轮回宝物,在两千个岛屿的四个大岛中,如果有能力不产生争论的伟大特质,那么它就会消失。因此,由于争论的阻断、不可思议的性质和轮回的伟大,在同一个轮回中不会出现两个国王。
在这里,‘如来是正等正觉者’的意义在于具备所有的智慧,能救度众生,而仅仅是意图也不够。
‘人类的身份和性别的具备,是成为导师的原因;
出家的品质和能力,以及对教法的渴望;
八法的结合,是成就的根本。’”

2.59);

Imāni hi paṇidhānasampattikāraṇāni. Iti paṇidhānampi sampādetuṃ asamatthāya itthiyā kuto buddhabhāvoti ‘‘aṭṭhānametaṃ, anavakāso yaṃ itthī arahaṃ assa sammāsambuddho’’ti vuttaṃ. Sabbākāraparipūro vā puññussayo sabbākāraparipūrameva attabhāvaṃ nibbattetīti purisova arahaṃ hoti sammāsambuddho.

Yaṃitthī rājā assa cakkavattītiādīsupi yasmā itthiyā kosohitavatthaguyhādīnaṃ abhāvena lakkhaṇāni na paripūrenti, itthiratanabhāvena sattaratanasamaṅgitā na sampajjati, sabbamanussehi ca adhiko attabhāvo na hoti, tasmā ‘‘aṭṭhānametaṃ anavakāso yaṃ itthī rājā assa cakkavattī’’ti vuttaṃ. Yasmā ca sakkattādīnipi tīṇi ṭhānāni uttamāni, itthiliṅgañca hīnaṃ , tasmā tassā sakkattādīnipi paṭisiddhāni. Nanu ca yathā itthiliṅgaṃ evaṃ purisaliṅgampi brahmaloke natthi, tasmā ‘‘yaṃ puriso brahmattaṃ kāreyya – ṭhānametaṃ vijjatī’’tipi na vattabbaṃ siyāti? No na vattabbaṃ. Kasmā? Idha purisassa tattha nibbattanato. Brahmattanti hi mahābrahmattaṃ adhippetaṃ. Itthī ca idha jhānaṃ bhāvetvā kālaṃ katvā brahmapārisajjānaṃ sahabyataṃ upapajjati, na mahābrahmānaṃ. Puriso pana tattha na uppajjatīti na vattabbo. Samānepi cettha ubhayaliṅgābhāve purisasaṇṭhānāva brahmāno, na itthisaṇṭhānā. Tasmā suvuttamevetaṃ.

Kāyaduccaritassātiādīsu yathā nimbabījakosātakībījādīni madhuraṃ phalaṃ na nibbattenti, asātaṃ amadhurameva nibbattenti, evaṃ kāyaduccaritādīni madhuraṃ vipākaṃ na nibbattenti, amadhurameva nibbattenti. Yathā ca ucchubījasālibījādīni madhuraṃ sādhurasameva phalaṃ nibbattenti, na asātaṃ kaṭukaṃ, evaṃ kāyasucaritādīni madhurameva vipākaṃ nibbattenti, na amadhuraṃ. Vuttampi cetaṃ –

‘‘Yādisaṃ vapate bījaṃ, tādisaṃ harate phalaṃ;

Kalyāṇakārī kalyāṇaṃ, pāpakārī ca pāpakanti. (saṃ. ni. 

2.59);
这些是发愿成就的原因。因此,对于无法完成发愿的女性来说,怎么可能成佛呢?所以说"这是不可能的,女性不可能成为阿罗汉、正等正觉者"。或者说,完全圆满的福德资粮会产生完全圆满的生命,所以只有男性才能成为阿罗汉、正等正觉者。
关于"女性不可能成为转轮圣王"等说法,因为女性缺乏隐藏的男性器官等特征,所以不能具备圆满的相好;因为不能成为七宝中的女宝,所以不能具备七宝;因为身体不能超越所有人类,所以说"这是不可能的,女性不可能成为转轮圣王"。而且,因为帝释天等三个地位是最高的,而女性的性别是低劣的,所以她也被禁止成为帝释天等。但是,就像女性的性别一样,男性的性别在梵天界也是不存在的,那么是不是也不应该说"男性可以成为梵天,这是可能的"呢?不是的,应该这么说。为什么?因为男性可以在那里出生。这里的"梵天"指的是大梵天。女性在这里修习禅定后死去,会投生到梵众天,而不是大梵天。但不能说男性不能在那里出生。即使在那里两种性别都不存在,梵天们也是以男性的形态存在,而不是女性的形态。因此,这个说法是正确的。
关于"身恶行"等,就像苦楝种子、野瓜种子等不会结出甜美的果实,只会结出不甜美的果实一样,身恶行等也不会产生甜美的果报,只会产生不甜美的果报。就像甘蔗种子、稻米种子等会结出甜美可口的果实,而不会结出不甜美或苦涩的果实一样,身善行等也只会产生甜美的果报,而不会产生不甜美的果报。这也被说过:
"种什么样的种子,就会结什么样的果实;
行善者得善果,作恶者得恶果。"

1.256);

Tasmā ‘‘aṭṭhānametaṃ anavakāso, yaṃ kāyaduccaritassā’’tiādi vuttaṃ.

Kāyaduccaritasamaṅgītiādīsu samaṅgīti pañcavidhā samaṅgitā – āyūhanasamaṅgitā, cetanāsamaṅgitā, kammasamaṅgitā, vipākasamaṅgitā, upaṭṭhānasamaṅgitāti. Tattha kusalākusalakammāyūhanakkhaṇe ‘āyūhanasamaṅgitā’ vuccati. Tathā ‘cetanāsamaṅgitā’. Yāva pana arahattaṃ na pāpuṇanti tāva sabbepi sattā pubbe upacitaṃ vipākārahaṃ kammaṃ sandhāya kammasamaṅginoti vuccanti – esā ‘kammasamaṅgitā’. ‘Vipākasamaṅgitā’ pana vipākakkhaṇeyeva veditabbā. Yāva pana sattā arahattaṃ na pāpuṇanti tāva tesaṃ tato tato cavitvā niraye tāva uppajjamānānaṃ aggijālalohakumbhīādīhi upaṭṭhānākārehi nirayo, gabbhaseyyakattaṃ āpajjamānānaṃ mātukucchi, devesu uppajjamānānaṃ kapparukkhavimānādīhi upaṭṭhānākārehi devalokoti evaṃ upapattinimittaṃ upaṭṭhāti. Iti nesaṃ iminā uppattinimittūpaṭṭhānena aparimuttattā ‘upaṭṭhānasamaṅgitā’ nāma. Sāva calati, sesā niccalā. Niraye hi upaṭṭhitepi devaloko upaṭṭhāti; devaloke upaṭṭhitepi nirayo upaṭṭhāti; manussaloke upaṭṭhitepi tiracchānayoni upaṭṭhāti; tiracchānayoniyā ca upaṭṭhitāyapi manussaloko upaṭṭhātiyeva.

Tatridaṃ vatthu – soṇagiripāde kira acelavihāre soṇatthero nāma eko dhammakathiko. Tassa pitā sunakhavājiko nāma luddako ahosi. Thero taṃ paṭibāhantopi saṃvare ṭhapetuṃ asakkonto ‘mā nassi varāko’ti mahallakakāle akāmakaṃ pabbājesi. Tassa gilānaseyyāya nipannassa nirayo upaṭṭhāsi. Soṇagiripādato mahantā mahantā sunakhā āgantvā khāditukāmā viya samparivāresuṃ. So mahābhayabhīto ‘‘vārehi, tāta soṇa! Vārehi, tāta soṇā’’ti āha. ‘‘Kiṃ mahātherā’’ti? ‘‘Na passasi, tātā’’ti taṃ pavattiṃ ācikkhi. Soṇatthero ‘kathañhi nāma mādisassa pitā niraye nibbattissati, patiṭṭhāhamassa bhavissāmī’ti sāmaṇerehi nānāpupphāni āharāpetvā cetiyaṅgaṇabodhiyaṅgaṇesu mālāsanthārapūjañca āsanapūjañca kāretvā pitaraṃ mañcena cetiyaṅgaṇaṃ haritvā mañce nipajjāpetvā ‘‘ayaṃ me, mahāthera, pūjā tumhākaṃ atthāya katā; ‘ayaṃ me, bhagavā, duggatapaṇṇākāro’ti vatvā bhagavantaṃ vanditvā cittaṃ pasādehī’’ti āha. So mahāthero pūjaṃ disvā tathākaronto cittaṃ pasādesi. Tāvadevassa devaloko upaṭṭhāsi, nandavanacittalatāvanamissakavanaphārusakavanavimānāni ceva devanāṭakāni ca parivāretvā ṭhitāni viya ahesuṃ. So ‘‘apetha, soṇa! Apetha, soṇā’’ti āha. ‘‘Kimidaṃ, mahātherā’’ti? ‘‘Etā te, tāta, mātaro āgacchantī’’ti. ‘Thero saggo upaṭṭhito mahātherassā’ti cintesi . Evaṃ upaṭṭhānasamaṅgitā calatīti veditabbā. Etāsu samaṅgitāsu idha āyūhanacetanākammasamaṅgitāvasena ‘‘kāyaduccaritasamaṅgī’’tiādi vuttaṃ. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Paṭhamabalaniddesavaṇṇanā.

Dutiyabalaniddeso



1.256);
因此说“这是不可能的,因为‘这是身恶行的’”。
身恶行的相应有五种相应——生存相应、意图相应、业相应、果报相应、存在相应。在这里,善恶业的生存时被称为“生存相应”。同样,也称为“意图相应”。在阿罗汉果未到达之前,所有众生都被称为“业相应”,指的是以前所积累的可得果报的业——这就是“业相应”。而“果报相应”则仅在果报时被理解。在众生未达到阿罗汉果之前,他们会因从此而去而生于地狱,在地狱中以火、水、金属罐等存在的方式存在;而在母腹中生的则是因母亲的怀孕而存在;在天界生的则是因天宫的存在而存在。因此,因这些因缘的存在而称为“存在相应”。它是变化的,而其余的则是不变的。在地狱中存在时,天界也存在;在天界存在时,地狱也存在;在人间存在时,畜生道也存在;而在畜生道存在时,人间也存在。
这里的故事是——在索那山脚下,有一位名叫索那的长老,他是一位讲法者。他的父亲名叫善犬,是一位赌徒。尽管长老试图阻止他,但无法使他保持戒律,于是他在老年时毫无欲望地出家。他因病倒而生于地狱。许多善犬前来,似乎想要吃掉他。于是他非常害怕地说：“不要来,索那! 不要来,索那!” “怎么了,大长老?” “你看不见吗,孩子?” 于是他讲述了事情的经过。索那长老想：“这样的父亲怎么能在地狱中存在呢? 我将为他准备供养。”于是他让小沙弥们采集各种花朵,在佛塔和菩提树下进行花环供养、座位供养等,并把父亲的灵魂带到佛塔的座位上,让他坐下,说：“这供养是为了你,大长老;‘这是我,世尊,为贫苦者准备的’”并向佛陀顶礼,希望他的心能得到安慰。大长老看到供养,心中感到安慰。于是立即为他出现了天界,如同在南达瓦那的花园、树木、果实、天宫和天乐中环绕着他。于是他说：“走开,索那! 走开,索那!” “这是什么,大长老?” “这些是你的,孩子,母亲们正在来。” “长老的天界正在出现。”就这样,存在相应是变化的。这里的相应是根据生存、意图、业相应的角度称为“身恶行

810. Dutiyabalaniddese gatisampattipaṭibāḷhānīti gatisampattiyā paṭibāhitāni nivāritāni paṭisedhitāni. Sesapadesupi eseva nayo. Ettha ca gatisampattīti sampannā gati devaloko ca manussaloko ca. Gativipattīti vipannā gati cattāro apāyā. Upadhisampattīti attabhāvasamiddhi. Upadhivipattīti hīnaattabhāvatā. Kālasampattīti surājasumanussakālasaṅkhāto sampannakālo. Kālavipattīti durājadumanussakālasaṅkhāto vipannakālo. Payogasampattīti sammāpayogo. Payogavipattīti micchāpayogo.

Tattha ekaccassa bahūni pāpakammāni honti. Tāni gativipattiyaṃ ṭhitassa vipacceyyuṃ. So pana ekena kalyāṇakammena gatisampattiyaṃ devesu vā manussesu vā nibbatto. Tādise ca ṭhāne akusalassa vāro natthi, ekantaṃ kusalasseva vāroti. Evamassa tāni kammāni gatisampattipaṭibāḷhāni na vipaccantīti pajānāti.

Aparassāpi bahūni pāpakammāni honti. Tāni upadhivipattiyaṃ ṭhitassa vipacceyyuṃ. So pana ekena kalyāṇakammena upadhisampattiyaṃ ṭhito susaṇṭhitaṅgapaccaṅgo abhirūpo dassanīyo brahmavacchasadiso. Sacepi dāsiyā kucchismiṃ dāsajāto hoti ‘evarūpo attabhāvo kiliṭṭhakammassa nānucchaviko’ti hatthimeṇḍaassabandhakagopālakakammādīni taṃ na kārenti; sukhumavatthāni nivāsāpetvā bhaṇḍāgārikaṭṭhānādīsu ṭhapenti. Sace itthī hoti, hatthibhattapacanādīni na kārenti; vatthālaṅkāraṃ datvā sayanapālikaṃ vā naṃ karonti, somadevi viya vallabhaṭṭhāne vā ṭhapenti. Bhātikarājakāle kira gomaṃsakhādake bahujane gahetvā rañño dassesuṃ. Te ‘daṇḍaṃ dātuṃ sakkothā’ti puṭṭhā ‘na sakkomā’ti vadiṃsu. Atha ne rājaṅgaṇe sodhake akaṃsu. Tesaṃ ekā dhītā abhirūpā dassanīyā pāsādikā. Taṃ disvā rājā antepuraṃ abhinetvā vallabhaṭṭhāne ṭhapesi. Sesañātakāpi tassā ānubhāvena sukhaṃ jīviṃsu. Tādisasmiñhi attabhāve pāpakammānipi vipākaṃ dātuṃ na sakkonti. Evaṃ upadhisampattipaṭibāḷhāni na vipaccantīti pajānāti.

Ekassa bahūni pāpakammāni honti. Tāni kālavipattiyaṃ ṭhitassa vipacceyyuṃ. So pana ekena kalyāṇakammena paṭhamakappikānaṃ vā cakkavattirañño vā buddhānaṃ vā uppattisamaye surājasumanussakāle nibbatto. Tādise ca kāle nibbattassa akusalassa vipākaṃ dātuṃ okāso natthi, ekantaṃ kusalasseva okāsoti. Evaṃ kālasampattipaṭibāḷhāni na vipaccantīti pajānāti.

Aparassāpi bahūni pāpakammāni honti. Tāni payogavipattiyaṃ ṭhitassa vipacceyyuṃ. So pana ekena kalyāṇakammena payogasampattiyaṃ ṭhito pāṇātipātādīhi virato kāyavacīmanosucaritāni pūreti. Tādise ṭhāne akusalassa vipaccanokāso natthi, ekantaṃ kusalasseva okāsoti. Evaṃ payogasampattipaṭibāḷhāni na vipaccantīti pajānāti.

Aparassāpi bahūni pāpakammāni honti. Tāni gatisampattiyaṃ ṭhitassa na vipacceyyuṃ. So panekena pāpakammena gativipattiyaṃyeva nibbatto. Tatthassa tāni kammāni upagantvā vārena vārena vipākaṃ denti – kālena niraye nibbattāpenti, kālena tiracchānayoniyaṃ, kālena pettivisaye, kālena asurakāye, dīghenāpi addhunā apāyato sīsaṃ ukkhipituṃ na denti. Evaṃ gatisampattipaṭibāhitattā vipākaṃ dātuṃ asakkontāni gativipattiṃ āgamma vipaccantīti pajānāti.


在第二力的解释中,"被善趣阻碍"意味着被善趣所阻碍、阻止、禁止。其他词也是同样的道理。这里,"善趣"指繁荣的去处,即天界和人间。"恶趣"指堕落的去处,即四恶道。"善身"指身体的繁荣。"恶身"指低劣的身体状态。"善时"指好国王好人的时代。"恶时"指坏国王坏人的时代。"善行"指正确的行为。"恶行"指错误的行为。
在这里,有些人有许多恶业。这些恶业本应在恶趣中成熟。但是他因为一个善业而生在天界或人间的善趣中。在这样的地方,没有恶业成熟的机会,只有善业成熟的机会。这样,他知道那些恶业因善趣而被阻碍,不会成熟。
另一个人也有许多恶业。这些恶业本应在恶身中成熟。但是他因为一个善业而处于善身,四肢健全,相貌端正,如同梵天。即使他生为女奴的儿子,人们也会说"这样的身体不适合做污秽的工作",不会让他做照顾大象、羊、马、牛等工作;而是给他穿上精细的衣服,让他做管理仓库等工作。如果是女性,就不会让她做喂象等工作;而是给她衣服和装饰品,让她做照看卧室的工作,或者像索玛王后一样受到宠爱。据说在巴蒂卡王时期,有很多吃牛肉的人被抓到国王面前。他们被问到"能够支付罚金吗?",回答说"不能"。于是国王让他们在王宫院子里做清洁工作。他们中有一个女儿非常美丽动人。国王看到她后把她带进宫中,给予宠爱。其他亲属也因她而过上了幸福的生活。在这样的身体中,即使是恶业也无法结果。这样,他知道那些恶业因善身而被阻碍,不会成熟。
有一个人有许多恶业。这些恶业本应在恶时中成熟。但是他因为一个善业而生在最初的劫期,或转轮圣王时期,或佛陀出现的时期,即好国王好人的时代。在这样的时代出生的人,没有恶业成熟的机会,只有善业成熟的机会。这样,他知道那些恶业因善时而被阻碍,不会成熟。
另一个人也有许多恶业。这些恶业本应在恶行中成熟。但是他因为一个善业而处于善行,远离杀生等,完成身语意的善行。在这样的情况下,没有恶业成熟的机会,只有善业成熟的机会。这样,他知道那些恶业因善行而被阻碍,不会成熟。
另一个人也有许多恶业。这些恶业在善趣中不会成熟。但是他因为一个恶业而生在恶趣中。在那里,那些恶业轮流给予果报——有时让他生在地狱,有时让他生在畜生道,有时让他生在饿鬼道,有时让他生在阿修罗道,长时间不让他从恶道中抬起头来。这样,他知道那些恶业因被善趣阻碍而无法给予果报,但在恶趣中成熟。


Aparassāpi bahūni pāpakammāni honti. Tāni upadhisampattiyaṃ ṭhitassa na vipacceyyuṃ . So pana ekena pāpakammena upadhivipattiyaṃyeva patiṭṭhito dubbaṇṇo durūpo dussaṇṭhito bībhaccho pisācasadiso. So sace dāsiyā kucchiyaṃ dāsajāto ‘imāni etassa anucchavikānī’ti sabbāni naṃ kiliṭṭhakammāni kārenti antamaso pupphachaḍḍakakammaṃ upādāya. Sace itthī hoti ‘imāni etissā anucchavikānī’ti sabbāni naṃ hatthibhattapacanādīni kiliṭṭhakammāni kārenti. Kulagehe jātampi baliṃ sādhayamānā rājapurisā ‘gehadāsī’ti saññaṃ katvā bandhitvā gacchanti, kotalavāpīgāme mahākuṭumbikassa gharaṇī viya. Evaṃ upadhisampattipaṭibāhitattā vipākaṃ dātuṃ asakkontāni upadhivipattiṃ āgamma vipaccantīti pajānāti.

Aparassāpi bahūni pāpakammāni honti. Tāni kālasampattiyaṃ nibbātassa na vipacceyyuṃ. So pana ekena pāpakammena kālavipattiyaṃ durājadumanussakāle kasaṭe niroje dasavassāyukakāle nibbatto, yadā pañca gorasā pacchijjanti, kudrūsakaṃ aggabhojanaṃ hoti. Kiñcāpi manussaloke nibbatto, migapasusarikkhajīviko pana hoti. Evarūpe kāle kusalassa vipaccanokāso natthi, ekantaṃ akusalasseva hoti. Evaṃ kālasampattipaṭibāhitattā vipākaṃ dātuṃ asakkontāni kālavipattiṃ āgamma vipaccantīti pajānāti.

Aparassāpi bahūni pāpakammāni honti. Tāni payogasampattiyaṃ ṭhitassa na vipacceyyuṃ. So pana payogavipattiyaṃ ṭhito pāṇātipātādīni dasa akusalakammāni karoti. Tamenaṃ sahoḍḍhaṃ gahetvā rañño dassenti. Rājā bahūkammakāraṇāni kāretvā ghātāpeti. Evaṃ payogasampattipaṭibāhitattā vipākaṃ dātuṃ asakkontāni payogavipattiṃ āgamma vipaccantīti pajānāti. Evaṃ catūhi sampattīhi paṭibāhitaṃ pāpakammaṃ vipākaṃ adatvā catasso vipattiyo āgamma deti.

Yathā hi kocideva puriso kenacideva kammena rājānaṃ ārādheyya. Athassa rājā ṭhānantaraṃ datvā janapadaṃ dadeyya. So taṃ sammā paribhuñjituṃ asakkonto makkaṭena gahitabhattapuṭaṃ viya bhindeyya; yassa yaṃ yānaṃ vā vāhanaṃ vā dāsaṃ vā dāsiṃ vā ārāmaṃ vā vatthuṃ vā sampannarūpaṃ passati, sabbaṃ balakkārena gaṇheyya. Manussā ‘rājavallabho’ti kiñci vattuṃ na sakkuṇeyyuṃ. So aññassa vallabhatarassa rājamahāmattassa virujjheyya. So taṃ gahetvā supothitaṃ pothāpetvā bhūmiṃ piṭṭhiyā ghaṃsāpento nikkaḍḍhāpetvā rājānaṃ upasaṅkamitvā ‘asuko nāma te , deva, janapadaṃ bhindatī’ti gaṇhāpeyya. Rājā bandhanāgāre bandhāpetvā ‘asukena nāma kassa kiṃ avahaṭa’nti nagare bheriṃ carāpeyya. Manussā āgantvā ‘mayhaṃ idaṃ gahitaṃ, mayhaṃ idaṃ gahita’nti viravasahassaṃ uṭṭhāpeyyuṃ. Rājā bhiyyoso mattāya kuddho nānappakārena taṃ bandhanāgāre kilametvā ghātāpetvā ‘gacchatha naṃ susāne chaḍḍetvā saṅkhalikā āharathā’ti vadeyya. Evaṃsampadamidaṃ daṭṭhabbaṃ.


另一个人也有许多恶业。这些恶业在善身中不会成熟。但是他因为一个恶业而处于恶身,丑陋、难看、畸形、可怕,如同鬼怪。如果他生为女奴的儿子,人们会说"这些工作适合他",让他做所有污秽的工作,甚至包括清理花朵的工作。如果是女性,人们会说"这些工作适合她",让她做所有污秽的工作,如喂象等。即使生在良家,收税的官员也会把她当作家奴,绑起来带走,就像科塔拉瓦皮村大富翁的妻子一样。这样,他知道那些恶业因被善身阻碍而无法给予果报,但在恶身中成熟。
另一个人也有许多恶业。这些恶业在善时中不会成熟。但是他因为一个恶业而生在恶时,即坏国王坏人的时代,人寿只有十岁,五种乳制品都断绝,最好的食物是粗糙的谷物。虽然生在人间,但生活如同野兽。在这样的时代,没有善业成熟的机会,只有恶业成熟的机会。这样,他知道那些恶业因被善时阻碍而无法给予果报,但在恶时中成熟。
另一个人也有许多恶业。这些恶业在善行中不会成熟。但是他处于恶行中,做杀生等十种不善业。他被抓到国王面前。国王让他受许多刑罚后处死他。这样,他知道那些恶业因被善行阻碍而无法给予果报,但在恶行中成熟。这样,被四种善状况阻碍的恶业不给予果报,而是在四种恶状况中给予果报。
就像有一个人因某种行为而取悦了国王。国王给了他一个职位,并给了他一个地区。但他不能好好管理,就像猴子抓住食物包一样把它弄坏;他看到谁有好的车辆、奴仆、花园或财产,就用武力夺取。人们因为他是国王的宠臣而不敢说什么。他得罪了一个更受宠的大臣。那个大臣抓住他,狠狠地打他,让他背朝下在地上摩擦,把他赶出去,然后去见国王说:"陛下,某某人正在破坏你的地区。"国王把他关进监狱,并让人在城里敲锣宣布:"某某人从谁那里拿走了什么?"人们来说:"他拿走了我的这个,他拿走了我的那个",发出千种哀号。国王更加愤怒,用各种方式折磨他,然后杀死他,说:"把他扔到墓地去,把锁链带回来。"应当这样理解这个比喻。


Tassa hi purisassa hi kenacideva kammena rājānaṃ ārādhetvā ṭhānantaraṃ laddhakālo viya puthujjanassāpi kenacideva puññakammena sagge nibbattakālo. Tasmiṃ janapadaṃ bhinditvā manussānaṃ santakaṃ gaṇhante kassaci kiñci vattuṃ avisahanakālo viya imasmimpi sagge nibbatte akusalassa vipaccanokāsaṃ alabhanakālo. Tassa ekadivasaṃ ekasmiṃ rājavallabhatare virajjhitvā tena kuddhena naṃ pothāpetvā rañño ārocetvā bandhanāgāre bandhāpitakālo viya imassa saggato cavitvā niraye nibbattakālo. Manussānaṃ ‘mayhaṃ idaṃ gahitaṃ, mayhaṃ idaṃ gahita’nti viravakālo viya tasmiṃ niraye nibbatte sabbākusalakammānaṃ sannipatitvā gahaṇakālo. Susāne chaḍḍetvā saṅkhalikānaṃ āharaṇakālo viya ekekasmiṃ kamme khīṇe itarassa itarassa vipākena nirayato sīsaṃ anukkhipitvā sakalakappaṃ nirayamhi paccanakālo. Kappaṭṭhitikakammañhi katvā ekakappaṃ nirayamhi paccanakasattā neva eko, na dve, na sataṃ, na sahassaṃ. Evaṃ paccanakasattā kira gaṇanapathaṃ vītivattā.

Atthekaccāni kalyāṇāni kammasamādānāni gativipattipaṭibāḷhāni na vipaccantītiādīsupi evaṃ yojanā veditabbā. Idhekaccassa bahūni kalyāṇakammāni honti. Tāni gatisampattiyaṃ ṭhitassa vipacceyuṃ. So pana ekena pāpakammena gativipattiyaṃ niraye vā asurakāye vā nibbatto. Tādise ca ṭhāne kusalaṃ vipākaṃ dātuṃ na sakkoti, ekantaṃ akusalameva sakkotīti. Evamassa tāni kammāni gativipattipaṭibāḷhāni na vipaccantīti pajānāti.

Aparassāpi bahūni kalyāṇakammāni honti. Tāni upadhisampattiyaṃ ṭhitassa vipacceyyuṃ. So pana ekena pāpakammena upadhivipattiyaṃ patiṭṭhito dubbaṇṇo hoti pisācasadiso. So sacepi rājakule nibbatto pituaccayena ‘kiṃ imassa nissirīkassa rajjenā’ti rajjaṃ na labhati. Senāpatigehādīsu nibbattopi senāpatiṭṭhānādīni na labhati.

Imassa panatthassāvibhāvatthaṃ dīparājavatthu kathetabbaṃ – rājā kira putte jāte deviyā pasīditvā varaṃ adāsi. Sā varaṃ gahetvā ṭhapesi. Kumāro sattaṭṭhavassakāleva rājaṅgaṇe kukkuṭe yujjhāpesi. Eko kukkuṭo uppatitvā kumārassa akkhīni bhindi. Kumāramātā devī puttassa pannarasasoḷasavassakāle ‘rajjaṃ vāressāmī’ti rājānaṃ upasaṅkamitvā āha – ‘‘deva, tumhehi kumārassa jātakāle varo dinno. Mayā so gahetvā ṭhapito; idāni naṃ gaṇhāmī’’ti. ‘‘Sādhu, devi, gaṇhāhī’’ti. ‘‘Mayā, deva, tumhākaṃ santikā kiñci aladdhaṃ nāma natthi . Idāni pana mama puttassa rajjaṃ vāremī’’ti. ‘‘Devi, tava putto aṅgavikalo. Na sakkā tassa rajjaṃ dātu’’nti . ‘‘Tumhe mayhaṃ ruccanakavaraṃ adātuṃ asakkontā kasmā varaṃ adatthā’’ti? Rājā ativiya nippīḷiyamāno ‘‘na sakkā tuyhaṃ puttassa sakalalaṅkādīpe rajjaṃ dātuṃ; nāgadīpe pana chattaṃ assāpetvā vasatū’’ti nāgadīpaṃ pesesi. So dīparājā nāma ahosi. Sace cakkhuvikalo nābhavissā tiyojanasatike sakalatambapaṇṇidīpe sabbasampattiparivāraṃ rajjaṃ alabhissā. Evaṃ upadhivipattipaṭibāḷhāni na vipaccantīti pajānāti.


因为这个人通过某种行为来取悦国王,之后获得了一个职位,就像普通人通过某种善业而在天界出生。在这个地方,当人们收集财物时,没有人敢说什么,就像在天界出生的人不能获得恶业的果报一样。某一天,他在一个更受宠的国王面前感到愤怒,被他压制后告知国王,被关进监狱,就像从天界堕落到地狱一样。人们在说“这是我得到的,这是我得到的”时,就像在地狱中出生一样,所有的善业聚集在一起,就像在墓地里被扔掉时,每个业因消失时,其他的业因也会从地狱中抬起头来。就这样,在一个劫中,没有一个、两个、百个、千个生灵能够从地狱中抬起头来。这样,在地狱中出生的生灵无法计算。
因此,在某些情况下,善业的积累不会受到阻碍等情况也应如此理解。在这里,有些人有许多善业。这些善业在善趣中会成熟。但是他因为一个恶业而生在恶趣中,在地狱或阿修罗道中出生。在这样的地方,善业无法给予果报,只有恶业才能给予果报。这样,他知道那些善业因被恶趣阻碍而无法成熟。
另一个人也有许多善业。这些善业在善身中会成熟。但是他因为一个恶业而处于恶身,丑陋得像鬼怪。如果他生在王族,因为父亲的原因而无法获得王位。他即使生在将军的家中,也无法获得将军的职位。
在这个例子中,应提到灯王的故事——国王在妻子生下儿子时很高兴,给了她一个愿望。她拿到愿望后就把儿子放在王位上。王子在七十岁时就让公鸡打斗。一个公鸡飞起,伤了王子的眼睛。王子的母亲在儿子十五岁时对国王说：“陛下,您在王子出生时给予的愿望,我已实现;现在我不再需要他了。”国王说：“很好,女王,您可以拿走他。”她回答说：“陛下,在您面前我没有得到什么。”国王说：“但是我的儿子身体残缺,无法给他王位。”她说：“如果您不能给我喜欢的愿望,为什么不给我一个愿望？”国王非常痛苦地说：“我不能把王位给您儿子,但是可以让他住在纳伽岛上。”于是他派他去纳伽岛。这个国王名叫灯王。如果他失去眼睛,在三十个城镇的所有财富中都无法获得王位。这样,他知道那些善业因被恶身阻碍而无法给予果报。


Aparassāpi bahūni kalyāṇakammāni honti. Tāni kālasampattiyaṃ ṭhitassa vipacceyyuṃ. So pana ekena pāpakammena kālavipattiyaṃ durājadumanussakāle kasaṭe niroje appāyuke gatikoṭike nibbatto. Tādise ca kāle kalyāṇakammaṃ vipākaṃ dātuṃ na sakkotīti. Evaṃ kālavipattipaṭibāḷhāni na vipaccantīti pajānāti.

Aparassāpi bahūni kalyāṇakammāni honti. Tāni payogasampattiyaṃ ṭhitassa vipacceyyuṃ. Ayaṃ pana payogavipattiyaṃ ṭhito pāṇaṃ hanti…pe… sabbaṃ dussīlyaṃ pūreti. Tathā tena saddhiṃ samajātikānipi kulāni āvāhavivāhaṃ na karonti; ‘itthidhutto surādhutto akkhadhutto ayaṃ pāpapuriso’ti ārakā parivajjenti. Kalyāṇakammāni vipaccituṃ na sakkonti. Evaṃ payogavipattipaṭibāḷhāni na vipaccantīti pajānāti. Evaṃ catasso sampattiyo āgamma vipākadāyakaṃ kalyāṇakammaṃ catūhi vipattīhi paṭibāhitattā na vipaccati.

Aparassāpi bahūni kalyāṇakammāni honti. Tāni gativipattiyaṃ ṭhitassa na vipacceyyuṃ. So pana ekena kalyāṇakammena gatisampattiyaṃyeva nibbatto. Tatthassa tāni kammāni upagantvā vārena vārena vipākaṃ denti – kālena manussaloke nibbattāpenti, kālena devaloke. Evaṃ gativipattipaṭibāhitattā vipākaṃ dātuṃ asakkontāni gatimampattiṃ āgamma vipaccantīti pajānāti.

Aparassāpi bahūni kalyāṇakammāni honti. Tāni upadhivipattiyaṃ ṭhitassa na vipacceyyuṃ. So pana ekena kalyāṇakammena upadhisampattiyaṃyeva patiṭṭhito abhirūpo dassanīyo pāsādiko brahmavacchasadiso. Tassa upadhisampattiyaṃ ṭhitattā kalyāṇakammāni vipākaṃ denti. Sace rājakule nibbattati aññesu jeṭṭhakabhātikesu santesupi ‘etassa attabhāvo samiddho, etassa chatte ussāpite lokassa phāsu bhavissatī’ti tameva rajje abhisiñcanti. Uparājagehādīsu nibbatto pituaccayena oparajjaṃ, senāpatiṭṭhānaṃ, bhaṇḍāgārikaṭṭhānaṃ, seṭṭhiṭṭhānaṃ labhati. Evaṃ upadhivipattipaṭibāhitattā vipākaṃ dātuṃ asakkontāni upadhisampattiṃ āgamma vipaccantīti pajānāti.

Aparassāpi bahūni kalyāṇakammāni honti. Tāni kālavipattiyaṃ ṭhitassa na vipacceyyuṃ. So pana ekena kalyāṇakammena kālasampattiyaṃ nibbatto surājasumanussakāle. Tādisāya kālasamiddhiyā nibbattassa kalyāṇakammaṃ vipākaṃ deti.

Tatridaṃ mahāsoṇattherassa vatthu kathetabbaṃ – brāhmaṇatissabhaye kira cittalapabbate dvādasa bhikkhusahassāniṃ paṭivasanti. Tathā tissamahāvihāre. Dvīsupi mahāvihāresu tiṇṇaṃ vassānaṃ vaṭṭaṃ ekarattameva mahāmūsikāyo khāditvā thusamattameva ṭhapesuṃ. Cittalapabbate bhikkhusaṅgho ‘tissamahāvihāre vaṭṭaṃ vattissati, tattha gantvā vasissāmā’ti vihārato nikkhami. Tissamahāvihārepi bhikkhusaṅgho ‘cittalapabbate vaṭṭaṃ vattissati, tattha gantvā vasissāmā’ti vihārato nikkhami. Ubhatopi ekissā gambhīrakandarāya tīre samāgatā pucchitvā vaṭṭassa khīṇabhāvaṃ ñatvā ‘tattha gantvā kiṃ karissāmā’ti catuvīsati bhikkhusahassāni gambhīrakandaravanaṃ pavisitvā nisīditvā nisinnanīhāreneva anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyiṃsu. Pacchā bhaye vūpasante bhikkhusaṅgho sakkaṃ devarājānaṃ gahetvā dhātuyo saṃharitvā cetiyaṃ akāsi.


另一个人也有许多善业。这些善业在好的时机中会成熟。但是他因为一个恶业而生在恶时,即坏国王坏人的时代,在短命的贫困中出生。在这样的时代,善业无法给予果报。这样,他知道那些善业因被恶时阻碍而无法成熟。
另一个人也有许多善业。这些善业在正确的行为中会成熟。但是他处于错误的行为中,杀生等十种邪行。他因此而积累了所有的不善业。因此,与他相同种族的人也不愿意与他结婚;人们会说“这个恶人好色、好酒、好斗”。善业无法给予果报。这样,他知道那些善业因被错误的行为阻碍而无法成熟。这样,通过四种善状况的阻碍,善业无法给予果报。
另一个人也有许多善业。这些善业在善趣中不会成熟。但是他因为一个善业而生在善趣中。在那里,那些善业轮流给予果报——有时让他在世间出生,有时让他在天界出生。这样,他知道那些善业因被善趣阻碍而无法给予果报。
另一个人也有许多善业。这些善业在善身中不会成熟。但是他因为一个善业而处于善身,相貌端正、引人注目、如同梵天。他因善身而得到善业的果报。如果他生在王族,即使在其他长兄的家庭中,也会被称赞“这个人的身体是完美的,他将会在这个王国中受欢迎”。在副王的家中,因父亲的缘故而获得副王的地位、将军的地位、仓库主管的地位、商人的地位。这样,他知道那些善业因被善身阻碍而无法给予果报。
另一个人也有许多善业。这些善业在好时中不会成熟。但是他因为一个善业而生在好的时机,即好国王好人的时代。在这样的时代出生的人,善业会给予果报。
在这里,应提到大长老摩诃索那的故事——在婆罗门提萨的恐惧下,在奇特的山上住着一千二百名比丘。同样,在提萨大寺中也有比丘。两个大寺中的比丘在三年的轮回中,仅在一个晚上就吃掉了大老鼠,并且只留下了少量的食物。在奇特的山上,比丘们说“在提萨大寺中轮回会继续,我们将去那里居住”。在提萨大寺中,比丘们也说“在奇特的山上轮回会继续,我们将去那里居住”。两个比丘都聚集在一个深邃的山谷的岸边,询问轮回的结束,得知轮回已结束后,他们说“我们去那里做什么呢”，二十四名比丘进入深邃的山谷,坐下后,以无执著的心入灭尽的涅槃。后来,在恐惧消散后,比丘们能够把神明的身躯收集起来,并建立了佛塔。


Brāhmaṇatissacoropi janapadaṃ viddhaṃsesi. Saṅgho sannipatitvā mantetvā ‘‘coraṃ paṭibāhatū’’ti sakkasantikaṃ aṭṭha there pesesi. Sakko devarājā ‘‘mayā, bhante, uppanno coro na sakkā paṭibāhituṃ. Saṅgho parasamuddaṃ gacchatu. Ahaṃ samuddārakkhaṃ karissāmī’’ti. Saṅgho sabbadisāhi nāgadīpaṃ gantvā jambukolapaṭṭane tibhūmikaṃ mahāuḷumpaṃ bandhāpesi. Ekā bhūmikā udake osīdi. Ekissā bhikkhusaṅgho nisinno. Ekissā pattacīvarāni ṭhapayiṃsu. Saṃyuttabhāṇakacūḷasīvatthero, isidattatthero, mahāsoṇattheroti tayo therā tāsaṃ parisānaṃ pāmokkhā. Tesu dve therā mahāsoṇattheraṃ āhaṃsu – ‘‘āvuso mahāsoṇa, abhiruha mahāuḷumpa’’nti. ‘‘Tumhe pana, bhante’’ti? ‘‘Āvuso, udake maraṇampi thale maraṇampi ekameva . Na mayaṃ gamissāma. Taṃ nissāya pana anāgate sāsanassa paveṇī ṭhassati. Gaccha tvaṃ, āvuso’’ti. ‘‘Nāhaṃ, bhante, tumhesu agacchantesu gamissāmī’’ti yāvatatiyaṃ kathetvāpi theraṃ āropetuṃ asakkontā nivattiṃsu.

Atha cūḷasīvatthero isidattattheraṃ āha – ‘‘āvuso isidatta, anāgate mahāsoṇattheraṃ nissāya sāsanapaveṇī ṭhassati; mā kho taṃ hatthato vissajjehī’’ti. ‘‘Tumhe pana, bhante’’ti? ‘‘Ahaṃ mahācetiyaṃ vandissāmī’’ti dve there anusāsitvā anupubbena cārikaṃ caranto mahāvihāraṃ sampāpuṇi. Tasmiṃ samaye mahāvihāro suñño. Cetiyaṅgaṇe eraṇḍā jātā. Cetiyaṃ gacchehi parivāritaṃ, sevālena pariyonaddhaṃ. Thero dharamānakabuddhassa nipaccākāraṃ dassento viya mahācetiyaṃ vanditvā pacchimadisāya sālaṃ pavisitvā olokento ‘evarūpassa nāma lābhaggayasaggappattassa sarīradhātucetiyaṭṭhānaṃ anāthaṃ jāta’nti cintayamāno nisīdi.

Atha avidūre rukkhe adhivatthā devatā addhikamanussarūpena taṇḍulanāḷiñca guḷapiṇḍañca ādāya therassa santikaṃ gantvā ‘‘kattha gacchatha, bhante’’ti? ‘‘Ahaṃ dakkhiṇadisaṃ, upāsakā’’ti. ‘‘Ahampi tattheva gantukāmo, saha gacchāma, bhante’’ti. ‘‘Ahaṃ dubbalo; tava gatiyā gantuṃ na sakkhissāmi; tvaṃ purato gaccha, upāsakā’’ti. ‘‘Ahampi tumhākaṃ gatiyā gamissāmī’’ti therassa pattacīvaraṃ aggahesi. Tissavāpipāḷiṃ āruḷhakāle ca pattaṃ āharāpetvā pānakaṃ katvā adāsi. Therassa pītamatteyeva balamattā saṇṭhāti. Devatā pathaviṃ saṅkhipitvā veṇunadīsantike ekaṃ chaḍḍitavihāraṃ patvā therassa vasanaṭṭhānaṃ paṭijaggitvā adāsi.

Punadivase therena mukhe dhovitamatte yāguṃ pacitvā adāsi; yāguṃ pītassa bhattaṃ pacitvā upanāmesi. Thero ‘‘tuyhaṃ ṭhapehi, upāsakā’’ti pattaṃ hatthena pidahi. ‘‘Ahaṃ na dūraṃ gamissāmī’’ti devatā therasseva patte bhattaṃ pakkhipitvā katabhattakiccassa therassa pattacīvaramādāya maggaṃ paṭipannā pathaviṃ saṅkhipitvā jajjaranadīsantikaṃ netvā ‘‘bhante, etaṃ paṇṇakhādakamanussānaṃ vasanaṭṭhānaṃ, dhūmo paññāyati. Ahaṃ purato gamissāmī’’ti theraṃ vanditvā attano bhavanaṃ agamāsi. Thero sabbampi bhayakālaṃ paṇṇakhādakamanusse nissāya vasi.


婆罗门提萨强盗破坏了国家。僧团聚集商议后,派遣八位长老去见帝释天,说"请驱逐强盗"。帝释天王说:"尊者们,我无法驱逐已经出现的强盗。僧团应该去海外。我会保护海洋。"僧团从各个方向去了纳伽岛(Nāgadīpa),在阎浮果拉港(Jambukolapaṭṭana)建造了一艘三层的大船。一层沉入水中。一层僧团坐在上面。一层放置钵和袈裟。相应部诵者小西瓦长老、伊西达塔长老和大索那长老是这些团体的领袖。其中两位长老对大索那长老说:"朋友大索那,请登上大船。""那你们呢,尊者们?""朋友,死在水里还是死在陆地上都是一样的。我们不会去。但是依靠你,未来佛法的传承将会继续。你去吧,朋友。""尊者们,如果你们不去,我也不会去。"他们说了三次,但无法让长老登船,于是返回。
然后小西瓦长老对伊西达塔长老说:"朋友伊西达塔,未来依靠大索那长老,佛法的传承将会继续;不要放开他。""那你呢,尊者?""我要去礼拜大塔。"他指导两位长老后,渐渐地游历到达了大寺。那时大寺是空的。佛塔院里长满了蓖麻。佛塔被灌木丛包围,被水藻覆盖。长老就像向活佛致敬一样礼拜了大塔,然后进入西边的大厅,环顾四周,想着"如此获得利养和名声的舍利塔竟然变得如此荒凉",然后坐下。
这时,住在不远处树上的神以旅人的形象,拿着一那利(nāḷi)的米和一块糖,来到长老面前说:"尊者,您要去哪里?""我要去南方,优婆塞。""我也想去那里,让我们一起去吧,尊者。""我很虚弱,无法跟上你的速度;你先走吧,优婆塞。""我会跟随您的步伐前进。"他拿起长老的钵和袈裟。当他们到达提萨水库(Tissavāpi)的堤坝时,他拿过钵,准备了饮料给长老。长老一喝完就恢复了力气。神缩短了大地,来到毗努河(Veṇunadī)附近一座废弃的寺院,为长老准备了住处。
第二天,长老刚洗完脸,神就煮好粥给他;长老喝完粥后,又准备了饭菜。长老说"给你自己留些吧,优婆塞",用手盖住钵。"我不会走远",神把饭菜放入长老的钵中,长老用完餐后,神拿起长老的钵和袈裟上路,缩短了大地,带他到贾贾拉河(Jajjaranadī)附近,说:"尊者,这是吃树叶的人居住的地方,可以看到烟。我要先走了。"向长老礼拜后回到自己的住处。长老在整个危险时期都依靠吃树叶的人生活。


Isidattattheropi anupubbena cārikaṃ caranto aḷajanapadaṃ sampāpuṇi. Tattha manussā nātipakkāni madhukaphalāni bhinditvā aṭṭhiṃ ādāya tacaṃ chaḍḍetvā agamaṃsu. Thero ‘‘āvuso mahāsoṇa, bhikkhāhāro paññāyatī’’ti vatvā pattacīvaraṃ āharāpetvā cīvaraṃ pārupitvā pattaṃ nīharitvā aṭṭhāsi. Taruṇadārakā theraṃ ṭhitaṃ disvā ‘iminā koci attho bhavissatī’ti vālukaṃ puñchitvā madhukaphalattacaṃ patte pakkhipitvā adaṃsu; therā paribhuñjiṃsu. Sattāhamattaṃ soyeva āhāro ahosi.

Anupubbena coriyassaraṃ sampāpuṇiṃsu. Manussā kumudāni gahetvā kumudanāle chaḍḍetvā agamaṃsu. Thero ‘‘āvuso mahāsoṇa, bhikkhāhāro paññāyatī’’ti vatvā pattacīvaraṃ āharāpetvā cīvaraṃ pārupitvā pattaṃ nīharitvā aṭṭhāsi. Gāmadārakā kumudanāle sodhetvā patte pakkhipitvā adaṃsu; therā paribhuñjiṃsu. Sattāhamattaṃ sova āhāro ahosi.

Anupubbena carantā paṇṇakhādakamanussānaṃ vasanaṭṭhāne ekaṃ gāmadvāraṃ sampāpuṇiṃsu. Tattha ekissā dārikāya mātāpitaro araññaṃ gacchantā ‘‘sace koci ayyo āgacchati, katthaci gantuṃ mā adāsi; ayyassa vasanaṭṭhānaṃ ācikkheyyāsi, ammā’’ti āhaṃsu. Sā there disvā pattaṃ gahetvā nisīdāpesi. Gehe dhaññajāti nāma natthi. Vāsiṃ pana gahetvā guñjacocarukkhattacaṃ guñjalatāpattehi saddhiṃ ekato koṭṭetvā tayo piṇḍe katvā ekaṃ isidattattherassa ekaṃ mahāsoṇattherassa patte ṭhapetvā ‘atirekapiṇḍaṃ isidattattherassa patte ṭhapessāmī’ti hatthaṃ pasāresi. Hattho parivattitvā mahāsoṇattherassa patte patiṭṭhāpesi. Isidattatthero ‘brāhmaṇatissabhaye guñjacocapiṇḍe vipākadāyakakammaṃ desakālasampadāya kīvapamāṇaṃ vipākaṃ dassatī’ti āha. Te taṃ paribhuñjitvā vasanaṭṭhānaṃ agamaṃsu. Sāpi araññato āgatānaṃ mātāpitūnaṃ ācikkhi ‘‘dve therā āgatā. Tesaṃ me vasanaṭṭhānaṃ ācikkhita’’nti. Te ubhopi therānaṃ santikaṃ gantvā vanditvā ‘‘bhante, yaṃ mayaṃ labhāma, tena tumhe paṭijaggissāma; idheva vasathā’’ti paṭiññaṃ gaṇhiṃsu. Therāpi sabbabhayakālaṃ te upanissāya vasiṃsu.


伊西达塔长老在渐渐游历中到达了阿拉贾国(Alajanapada)。在那里，人们不太注意到蜜果，砍下树木后带走了骨头，扔掉了树皮。长老说：“朋友大索那，食物似乎不够。”于是他拿起钵和袈裟，穿好衣服，拿起钵站立。年轻的孩子们看到长老站着，想“这里可能会有一些好处”，于是捡起沙子，把蜜果和树皮放入钵中，给了长老；长老们分享了这些食物。这样，七天的食物就这样得到了。
渐渐地，他们又到达了强盗的地方。人们摘取了莲花，把莲花扔掉了。长老说：“朋友大索那，食物似乎不够。”于是他拿起钵和袈裟，穿好衣服，拿起钵站立。村里的孩子们把莲花摘掉后放入钵中，给了长老；长老们分享了这些食物。这样，七天的食物也得到了。
渐渐地，他们到达了吃树叶的人居住的地方，来到一个村庄。那里有一个小女孩的父母正往森林里去，他们对小女孩说：“如果有长老来，你要告诉他，不要让他去任何地方；你应该告诉他长老的住处。”小女孩看到长老后，拿起钵让他坐下。在家里没有粮食的种类。但她拿着树叶，把树叶与树皮一起捣碎，做成三份，分别放在伊西达塔长老的钵里和大索那长老的钵里，想要把多余的食物放在伊西达塔长老的钵里。于是她的手转动，把手放在大索那长老的钵里。伊西达塔长老说：“在婆罗门提萨的恐惧中，树叶的食物将会给予果报。”他们分享了这些食物后，回到了他们的住处。小女孩也告诉了她的父母：“有两个长老来了。我告诉他们我的住处。”他们两个也都前往长老的身边，礼拜后说：“尊者，我们会珍惜我们所得到的；我们将住在这里。”长老们也在整个危险时期依靠他们生活。


Brāhmaṇatissacore mate pitumahārājā chattaṃ ussāpesi. ‘Bhayaṃ vūpasantaṃ, janapado sampuṇṇo’ti sutvā parasamuddato bhikkhusaṅgho nāvāya mahātitthapaṭṭane oruyha ‘mahāsoṇatthero kahaṃ vasatī’ti pucchitvā therassa santikaṃ agamāsi. Thero pañcasatabhikkhuparivāro kālakagāme maṇḍalārāmavihāraṃ sampāpuṇi. Tasmiṃ samaye kālakagāme sattamattāni kulasatāni paṭivasanti. Rattibhāge devatā āhiṇḍitvā ‘‘mahāsoṇatthero pañcabhikkhusataparivāro maṇḍalārāmavihāraṃ patto. Ekeko navahatthasāṭakena saddhiṃ ekekakahāpaṇagghanakaṃ piṇḍapātaṃ detū’’ti manusse avocuṃ. Punadivase ca therā kālakagāmaṃ piṇḍāya pavisiṃsu. Manussā nisīdāpetvā yāguṃ adaṃsu. Maṇḍalārāmavāsī tissabhūtitthero saṅghatthero hutvā nisīdi. Eko mahāupāsako taṃ vanditvā ‘‘bhante, mahāsoṇatthero nāma kataro’’ti pucchi. Tena samayena thero navako hoti pariyante nisinno. Thero hatthaṃ pasāretvā ‘‘mahāsoṇo nāma esa, upāsakā’’ti āha. Upāsako taṃ vanditvā pattaṃ gaṇhāti. Thero na deti. Tissabhūtitthero ‘‘āvuso soṇa, yathā tvaṃ na jānāsi, mayampi evameva na jānāma; puññavantānaṃ devatā paripācenti; pattaṃ dehi, sabrahmacārīnaṃ saṅgahaṃ karohī’’ti āha. Thero pattaṃ adāsi. Mahāupāsako pattaṃ ādāya gantvā kahāpaṇagghanakassa piṇḍapātassa pūretvā navahatthasāṭakaṃ ādhārakaṃ katvā āharitvā therassa hatthe ṭhapesi; aparopi upāsako therassāti satta sāṭakasatāni satta ca piṇḍapātasatāni therasseva adaṃsu.

Thero bhikkhusaṅghassa saṃvibhāgaṃ katvā anupubbena mahāvihāraṃ pāpuṇitvā mukhaṃ dhovitvā mahābodhiṃ vanditvā mahācetiyaṃ vanditvā thūpārāme ṭhito cīvaraṃ pārupitvā bhikkhusaṅghaparivāro dakkhiṇadvārena nagaraṃ pavisitvā dvārato yāva vaḷañjanakasālā etasmiṃ antare saṭṭhikahāpaṇagghanakaṃ piṇḍapātaṃ labhi. Tato paṭṭhāya pana sakkārassa pamāṇaṃ natthi. Evaṃ kālavipattiyaṃ madhukaphalattacopi kumudanāḷipi dullabhā jātā. Kālasampattiyaṃ evarūpo mahālābho udapādi.

Vattabbakanigrodhattherassāpi sāmaṇerakāle brāhmaṇatissabhayaṃ udapādi. Sāmaṇero ca upajjhāyo cassa parasamuddaṃ nāgamiṃsu; ‘paṇṇakhādakamanusse upanissāya vasissāmā’ti paccantābhimukhā ahesuṃ. Sāmaṇero sattāhamattaṃ anāhāro hutvā ekasmiṃ gāmaṭṭhāne tālarukkhe tālapakkaṃ disvā upajjhāyaṃ āha – ‘‘bhante, thokaṃ āgametha; tālapakkaṃ pātessāmī’’ti. ‘‘Dubbalosi tvaṃ, sāmaṇera, mā abhiruhī’’ti. ‘‘Abhiruhissāmi, bhante’’ti khuddakavāsiṃ gahetvā tālaṃ āruyha tālapiṇḍaṃ chindituṃ ārabhi. Vāsiphalaṃ nikkhamitvā bhūmiyaṃ pati.


婆罗门提萨强盗被杀后，国王升起伞盖。听说“危险已消除，国家繁荣”，僧团从海外乘船抵达大海岸，询问“伟大的索那长老住在哪里？”于是，长老们来到长老的身边。长老带着五百比丘来到卡拉卡村(Kalakagāma)的曼陀罗寺。那时，卡拉卡村有七百个家庭居住。夜晚，神灵巡视，告诉人们：“伟大的索那长老带着五百比丘已经到达曼陀罗寺。请每人给他们一份九个铜钱的施舍。”第二天，长老们进入卡拉卡村乞食。人们让他们坐下，给他们粥。曼陀罗寺的长老提萨布提长老作为僧团的长老坐下。一个大优婆塞向他致敬，问：“尊者，伟大的索那长老是哪位？”此时，长老正坐在边缘。长老伸手说：“这位就是伟大的索那，优婆塞。”优婆塞向他致敬，拿起钵。长老不愿意给他。提萨布提长老说：“朋友索那，正如你不知道，我们也不知道；善人们的神灵会保佑他们；请把钵给我，给同伴们带来利益。”于是长老给了他钵。大优婆塞拿着钵去装满铜钱的施舍，装好九个铜钱的施舍后，放在长老的手中；还有其他优婆塞也拿着长老的施舍，给了七个钵和七个施舍。
长老把施舍分配完毕，渐渐地到达了大寺，洗脸后，礼拜大菩提树，礼拜大塔，站在佛塔院中，穿好袈裟，跟随僧团从南门进入城市，在门口到达了巴兰贾纳克萨拉(Balañjanakasālā)的途中，得到了六十个铜钱的施舍。从那时开始，供养的数量没有限制。这样，在恶劣的时机中，蜜果和莲花也变得稀少。在好的时机中，这样的丰盈突然出现。
在伐木者的长老那里，僧人的时候也发生了婆罗门提萨的恐惧。僧人和老师一起前往海外；他们想“依靠吃树叶的人生活”，于是朝着边缘的方向前进。僧人在七天内没有吃东西，在一个村子的地方看到一棵棕榈树，向老师说：“尊者，请稍微过来；我想要一些棕榈果。”老师说：“你很虚弱，僧人，不要攀爬。”他说：“我会攀爬的，尊者。”于是他抓住小的棕榈树，开始攀爬去切割棕榈果。棕榈果掉落在地上。


Thero cintesi ‘‘ayaṃ kilantova rukkhaṃ āruḷho; kiṃ nu kho idāni karissatī’’ti sāmaṇero tālapaṇṇaṃ phāletvā phāletvā vāsidaṇḍake bandhitvā ghaṭṭento ghaṭṭento bhūmiyaṃ pātetvā ‘‘bhante, sādhu vatassa sace vāsiphalaṃ ettha paveseyyāthā’’ti āha. Thero ‘upāyasampanno sāmaṇero’ti vāsiphalaṃ pavesetvā adāsi. So vāsiṃ ukkhipitvā tālaphalāni pātesi. Thero vāsiṃ pātāpetvā pavaṭṭitvā gataṃ tālaphalaṃ bhinditvā sāmaṇeraṃ otiṇṇakāle āha ‘‘sāmaṇera, tvaṃ dubbalo, idaṃ tāva khādāhī’’ti. ‘‘Nāhaṃ, bhante, tumhehi akhādite khādissāmī’’ti vāsiṃ gahetvā tālaphalāni bhinditvā pattaṃ nīharitvā tālamiñjaṃ pakkhipitvā therassa datvā sayaṃ khādi. Yāva tālaphalāni ahesuṃ, tāva tattheva vasitvā phalesu khīṇesu anupubbena paṇṇakhādakamanussānaṃ vasanaṭṭhāne ekaṃ chaḍḍitavihāraṃ pavisiṃsu. Sāmaṇero therassa vasanaṭṭhānaṃ paṭijaggi. Thero sāmaṇerassa ovādaṃ datvā vihāraṃ pāvisi. Sāmaṇero ‘anāyatane naṭṭhānaṃ attabhāvānaṃ pamāṇaṃ natthi, buddhānaṃ upaṭṭhānaṃ karissāmī’ti cetiyaṅgaṇaṃ gantvā appaharitaṃ karoti; sattāhamattaṃ nirāhāratāya pavedhamāno patitvā nipannakova tiṇāni uddharati. Ekacce ca manussā araññe carantā madhuṃ labhitvā dārūni ceva sākapaṇṇañca gahetvā tiṇacalanasaññāya ‘migo nu kho eso’ti sāmaṇerassa santikaṃ gantvā ‘‘kiṃ karosi, sāmaṇerā’’ti āhaṃsu. ‘‘Tiṇagaṇṭhiṃ gaṇhāmi, upāsakā’’ti. ‘‘Aññopi koci atthi, bhante’’ti? ‘‘Āma, upāsakā, upajjhāyo me antogabbhe’’ti. ‘‘Mahātherassa datvā khādeyyāsi, bhante’’ti sāmaṇerassa madhuṃ datvā attano vasanaṭṭhānaṃ ācikkhitvā ‘‘mayaṃ sākhābhaṅgaṃ karontā gamissāma. Etāya saññāya theraṃ gahetvā āgaccheyyāsi, ayyā’’ti vatvā agamaṃsu.

Sāmaṇero madhuṃ gahetvā therassa santikaṃ gantvā bahi ṭhatvā ‘‘vandāmi, bhante’’ti āha. Thero ‘sāmaṇero jighacchāya anuḍayhamāno āgato bhavissatī’ti tuṇhī ahosi. So punapi ‘‘vandāmi, bhante’’ti āha. ‘‘Kasmā, sāmaṇera, dubbalabhikkhūnaṃ sukhena nipajjituṃ na desī’’ti? ‘‘Dvāraṃ vivarituṃ sāruppaṃ, bhante’’ti? Thero uṭṭhahitvā dvāraṃ vivaritvā ‘‘kiṃ te, sāmaṇera, laddhaṃ’’ti āha. Manussehi madhu dinnaṃ, khādituṃ sāruppaṃ, bhante’’ti? ‘‘Sāmaṇera, evameva khādituṃ kilamissāma, pānakaṃ katvā pivissāmā’’ti. Sāmaṇero pānakaṃ katvā adāsi. Atha naṃ thero ‘‘manussānaṃ vasanaṭṭhānaṃ pucchasi, sāmaṇerā’’ti āha. Sayameva ācikkhiṃsu, bhante’’ti. ‘‘Sāmaṇera, pātova gacchantā kilamissāma; ajjeva gamissāmā’’ti pattacīvaraṃ gaṇhāpetvā nikkhami. Te gantvā manussānaṃ vasanaṭṭhānassa avidūre nipajjiṃsu.


长老想："他已经很累了还爬上了树；现在他会做什么呢？"僧人把棕榈叶撕开，绑在小刀的柄上，一点一点地放下来，说："尊者，如果您能把刀刃插进去就太好了。"长老想"这个僧人很有办法"，于是把刀刃插进去给他。他举起刀，砍下棕榈果。长老让刀掉下来，滚动着的棕榈果被打碎了。当僧人下来时，长老说："僧人，你很虚弱，先吃这个吧。"他说："尊者，如果您不吃，我就不吃。"于是他拿起刀，砍开棕榈果，拿出钵，把棕榈果的果肉放进去，给了长老，自己也吃了。只要有棕榈果，他们就住在那里，当果子用完后，他们逐渐来到了吃树叶的人居住的地方，进入了一座废弃的寺院。僧人为长老准备了住处。长老给僧人指导后进入了寺院。僧人想："在这个不适当的地方，失去的生命无法计数，我要去侍奉佛陀。"于是他去了佛塔院，开始清理杂草；七天内因为没有食物而颤抖，倒下后躺着拔草。一些在森林里游荡的人找到了蜂蜜，拿着木头和蔬菜叶子，看到草在动，以为是鹿，就走近僧人说："你在做什么，僧人？""我在拔草，优婆塞。""还有其他人吗，尊者？""是的，优婆塞，我的老师在里面。""给大长老吃吧，尊者。"他们给了僧人蜂蜜，告诉他们自己的住处，说："我们会折断树枝作为记号。你带着长老来找我们，尊者。"然后他们就离开了。
僧人拿着蜂蜜去找长老，站在外面说："我向您致敬，尊者。"长老想"僧人一定是饿得不行了才来的"，所以保持沉默。他又说："我向您致敬，尊者。""为什么不让虚弱的比丘舒服地躺着呢，僧人？""打开门是否合适，尊者？"长老起身打开门说："你得到了什么，僧人？""人们给了蜂蜜，可以吃，尊者。""僧人，这样吃会很累，我们做成饮料喝吧。"僧人做了饮料给他。然后长老说："你问了人们的住处吗，僧人？""他们自己告诉我的，尊者。""僧人，明天早上出发会很累；我们今天就去吧。"他拿起钵和袈裟就出发了。他们走到离人们住处不远的地方躺下了。


Sāmaṇero rattibhāge cintesi – ‘mayā pabbajitakālato paṭṭhāya gāmante aruṇaṃ nāma na uṭṭhāpitapubba’nti. So pattaṃ gahetvā aruṇaṃ uṭṭhāpetuṃ araññaṃ agamāsi. Mahāthero sāmaṇeraṃ nipannaṭṭhāne apassanto ‘manussakhādakehi gahito bhavissatī’ti cintesi. Sāmaṇero araññe aruṇaṃ uṭṭhāpetvā pattena udakañca dantakaṭṭhañca gahetvā āgami. ‘‘Sāmaṇera, kuhiṃ gatosi? Mahallakabhikkhūnaṃ te vitakko uppādito; daṇḍakammaṃ āharā’’ti. ‘‘Āharissāmi, bhante’’ti. Thero mukhaṃ dhovitvā cīvaraṃ pārupi. Ubhopi manussānaṃ vasanaṭṭhānaṃ agamaṃsu. Manussāpi attano paribhogaṃ kandamūlaphalapaṇṇaṃ adaṃsu. Theropi paribhuñjitvā vihāraṃ agamāsi. Sāmaṇero udakaṃ āharitvā ‘‘pāde dhovāmi, bhante’’ti āha. ‘‘Sāmaṇera, tvaṃ rattiṃ kuhiṃ gato? Amhākaṃ vitakkaṃ uppādesī’’ti. ‘‘Bhante, gāmante me aruṇaṃ na uṭṭhāpitapubbaṃ; aruṇuṭṭhāpanatthāya araññaṃ agamāsi’’nti. ‘‘Sāmaṇera, na tuyhaṃ daṇḍakammaṃ anucchavikaṃ amhākameva anucchavika’’nti vatvā thero tasmiṃyeva ṭhāne vasi; sāmaṇerassa ca saññaṃ adāsi ‘‘mayaṃ tāva mahallakā; ‘idaṃ nāma bhavissatī’ti na sakkā jānituṃ. Tuvaṃ attānaṃ rakkheyyāsī’’ti. Thero kira anāgāmī. Taṃ aparabhāge manussakhādakā khādiṃsu. Sāmaṇero attānaṃ rakkhitvā bhaye vūpasante tathārūpe ṭhāne upajjhaṃ gāhāpetvā upasampanno buddhavacanaṃ uggahetvā tipiṭakadharo hutvā vattabbakanigrodhatthero nāma jāto.

Pitumahārājā rajjaṃ paṭipajji. Parasamuddā āgatāgatā bhikkhū ‘‘kahaṃ vattabbakanigrodhatthero, kahaṃ vattabbakanigrodhatthero’’ti pucchitvā tassa santikaṃ agamaṃsu. Mahābhikkhusaṅgho theraṃ parivāresi. So mahābhikkhusaṅghaparivuto anupubbena mahāvihāraṃ patvā mahābodhiṃ mahācetiyaṃ thūpārāmañca vanditvā nagaraṃ pāyāsi. Yāva dakkhiṇadvārā gacchantasseva navasu ṭhānesu ticīvaraṃ upapajji; antonagaraṃ paviṭṭhakālato paṭṭhāya mahāsakkāro uppajji. Iti kālavipattiyaṃ tālaphalakandamūlapaṇṇampi dullabhaṃ jātaṃ. Kālasampattiyaṃ evarūpo mahālābho uppannoti. Evaṃ kālavipattipaṭibāhitattā vipākaṃ dātuṃ asakkontāni kālasampattiṃ āgamma vipaccantīti pajānāti.

Aparassāpi bahūni kalyāṇakammāni honti. Tāni payogavipattiyaṃ ṭhitassa na vipacceyyuṃ. So pana ekena kalyāṇakammena sammāpayoge patiṭṭhito tīṇi sucaritāni pūreti, pañcasīlaṃ dasasīlaṃ rakkhati. Kālasampattiyaṃ nibbattassa rājāno sabbālaṅkārapatimaṇḍitā rājakaññāyo ‘etassa anucchavikā’ti pesenti, yānavāhanamaṇisuvaṇṇarajatādibhedaṃ taṃ taṃ paṇṇākāraṃ ‘etassa anucchavika’nti pesenti .


僧人在夜里想:"自从我出家以来,从未在村边看到过黎明。"他拿起钵,去森林里等待黎明。大长老看不到僧人躺着的地方,想:"他可能被食人者抓走了。"僧人在森林里等到黎明,拿着装水和牙刷的钵回来了。"僧人,你去哪里了?你让老比丘们担心了;你应该受惩罚。""我会接受惩罚的,尊者。"长老洗脸后穿好衣服。两人一起去了人们居住的地方。人们给了他们自己食用的根茎、水果和叶子。长老吃完后回到寺院。僧人拿来水说:"我要洗您的脚,尊者。""僧人,你晚上去哪里了?你让我们担心了。""尊者,我从未在村边看到黎明;我去森林是为了等待黎明。""僧人,惩罚不适合你,只适合我们。"长老说完就住在那里;他告诉僧人:"我们已经老了;无法知道'会发生什么'。你要保护好自己。"据说长老是阿那含。后来,食人者吃掉了他。僧人保护好自己,当危险平息后,在那样的地方接受了戒师,成为比丘,学习了佛陀的教导,精通三藏,成为著名的尼拘律陀长老。
国王的父亲继承了王位。从海外回来的比丘们问:"伐木者的尼拘律陀长老在哪里,伐木者的尼拘律陀长老在哪里?"然后去见他。大比丘僧团围绕着长老。他被大比丘僧团围绕,渐渐地到达了大寺,礼拜了大菩提树、大塔和佛塔院,然后前往城市。在到达南门的路上,他在九个地方得到了三件袈裟;从进入城内开始,他得到了很大的供养。这样,在恶劣的时期,棕榈果、根茎和叶子都变得稀少。在好的时期,这样的大供养出现了。这样,他知道那些善业因被恶劣的时期阻碍而无法给予果报,在好的时期才能成熟。
另一个人也有许多善业。这些善业在错误的行为中不会成熟。但是他因为一个善业而处于正确的行为中,完成了三种善行,遵守五戒、十戒。在好的时期出生的人,国王会派遣装饰华丽的公主,说"这适合他";他们会送来各种礼物,如车辆、宝石、金银等,说"这适合他"。


Pabbajjūpagatopi mahāyaso hoti mahānubhāvo. Tatridaṃ vatthu – kūṭakaṇṇarājā kira girigāmakaṇṇavāsikaṃ cūḷasudhammattheraṃ mamāyati. So uppalavāpiyaṃ vasamāno theraṃ pakkosāpesi. Thero āgantvā mālārāmavihāre vasati. Rājā therassa mātaraṃ pucchi – ‘‘kiṃ thero piyāyatī’’ti? ‘‘Kandaṃ mahārājā’’ti. Rājā kandaṃ gāhāpetvā vihāraṃ gantvā therassa dadamāno mukhaṃ ulloketuṃ nāsakkhi. So nikkhamitvā ca bahipariveṇe deviṃ pucchi – ‘‘kīdiso thero’’ti? ‘‘Tvaṃ puriso hutvā ulloketuṃ na sakkosi; ahaṃ kathaṃ sakkhissāmi? Nāhaṃ jānāmi kīdiso’’ti. Rājā ‘mama raṭṭhe balikāragahapatiputtaṃ ulloketuṃ na visahāmi. Mahantaṃ vata bho buddhasāsanaṃ nāmā’ti apphoṭesi. Tipiṭakacūḷanāgattherampi mamāyati. Tassa aṅguliyaṃ ekā piḷakā uṭṭhahi. Rājā ‘theraṃ passissāmī’ti vihāraṃ gantvā balavapemena aṅguliṃ mukhena gaṇhi. Antomukheyeva piḷakā bhinnā, pubbalohitaṃ anuṭṭhubhitvā there sinehena amataṃ viya ajjhohari. Soyeva thero aparabhāge maraṇamañce nipajji. Rājā gantvā asucikapallakaṃ sīse ṭhapetvā ‘dhammasakaṭassa akkho bhijjati akkho bhijjatī’ti paridevamāno vicari. Pathavissarassa asucikapallakaṃ sīsena ukkhipitvā vicaraṇaṃ nāma kassa gatamaggo? Sammāpayogassa gatamaggoti. Evaṃ payogavipattipaṭibāhitattā vipākaṃ dātuṃ asakkontāni payogasampattiṃ āgamma vipaccantīti pajānāti. Evaṃ catūhi vipattīhi paṭibāhitaṃ kalyāṇakammaṃ vipākaṃ adatvā catasso sampattiyo āgamma deti.

Tatridaṃ bhūtamatthaṃ katvā opammaṃ – eko kira mahārājā ekassa amaccassa appamattena kujjhitvā taṃ bandhanāgāre bandhāpesi. Tassa ñātakā rañño kuddhabhāvaṃ ñatvā kiñci avatvā caṇḍakope vigate rājānaṃ tassa niraparādhabhāvaṃ jānāpesuṃ. Rājā muñcitvā tassa ṭhānantaraṃ paṭipākatikaṃ akāsi. Athassa tato tato āgacchantānaṃ paṇṇākārānaṃ pamāṇaṃ nāhosi. Manussā sampaṭicchituṃ nāsakkhiṃsu. Tattha rañño appamattakena kujjhitvā tassa bandhanāgāre bandhāpitakālo viya puthujjanassa niraye nibbattakālo. Athassa ñātakehi rājānaṃ saññāpetvā ṭhānantarassa paṭipākatikakaraṇakālo viya tassa sagge nibbattakālo. Paṇṇākāraṃ sampaṭicchituṃ asamatthakālo viya catasso sampattiyo āgamma kalyāṇakammānaṃ devalokato manussalokaṃ, manussalokato devalokanti evaṃ sukhaṭṭhānato sukhaṭṭhānameva netvā kappasatasahassampi sukhavipākaṃ datvā nibbānasampāpanaṃ veditabbaṃ.

Evaṃ tāva pāḷivaseneva dutiyaṃ balaṃ dīpetvā puna ‘‘ahosi kammaṃ ahosi kammavipāko’’ti (paṭi. ma. 

出家后也会有大名声和大威力。这里有一个故事 - 据说库塔康纳王(Kūṭakaṇṇarājā)喜爱住在吉利加马康纳(Girigāmakaṇṇa)的小善法长老(Cūḷasudhammatthera)。他住在乌帕拉瓦皮(Uppalavāpi)时召唤长老。长老来到后住在花园寺院。国王问长老的母亲:"长老喜欢什么?"她说:"喜欢薯类,大王。"国王拿着薯类去寺院给长老,但无法抬头看他的脸。他出来后在外院问王后:"长老是什么样子的?""你是男人都不敢看,我怎么能看?我不知道他是什么样子。"国王说:"在我的国家里,我竟然不敢看一个纳税人的儿子。佛教真是伟大啊!"他拍手赞叹。他也喜爱三藏小龙长老(Tipiṭakacūḷanāgatthera)。长老的手指上长了一个脓包。国王去寺院看望长老,因为强烈的爱意用嘴含住他的手指。脓包在嘴里破裂,他吐出脓血,但因为对长老的爱,就像喝甘露一样吞下去了。同一位长老后来躺在临终的床上。国王去看望,把不洁的痰盂顶在头上,哭泣着说:"法车的轴要断了,轴要断了。"大地之主把不洁的痰盂顶在头上走动,这是谁的道路?这是正确行为的道路。这样,他知道那些善业因被错误的行为阻碍而无法给予果报,在正确的行为中才能成熟。这样,被四种恶劣状况阻碍的善业无法给予果报,通过四种善状况才能给予。
这里有一个真实的比喻 - 据说有一个大国王因为一点小事生某位大臣的气,把他关进监狱。他的亲戚知道国王生气了,什么也没说,等国王的暴怒平息后,让国王知道他是无辜的。国王释放了他,恢复了他原来的职位。然后从各处送来的礼物多得无法计数。人们无法接受。在这里,国王因为小事生气把他关进监狱的时期就像凡夫投生地狱的时期。然后他的亲戚让国王明白并恢复他职位的时期就像他投生天界的时期。无法接受礼物的时期就像通过四种善状况,善业从天界带到人间,从人间带到天界,这样从一个快乐的地方带到另一个快乐的地方,给予十万劫的快乐果报,最后达到涅槃。
这样,首先通过经文解释了第二种力量,然后又说"有业,有业的果报"。

1.234) iminā paṭisambhidānayenāpi dīpetabbaṃ. Tattha ‘ahosi kamma’nti atīte āyūhitaṃ kammaṃ atīteyeva ahosi. Yena pana atīte vipāko dinno, taṃ sandhāya ‘ahosi kammavipāko’ti vuttaṃ. Diṭṭhadhammavedanīyādīsu pana bahūsupi āyūhitesu ekaṃ diṭṭhadhammavedanīyaṃ vipākaṃ deti, sesāni avipākāni. Ekaṃ upapajjavedanīyaṃ paṭisandhiṃ ākaḍḍhati, sesāni avipākāni. Ekenānantariyena niraye upapajjati, sesāni avipākāni. Aṭṭhasu samāpattīsu ekāya brahmaloke nibbattati, sesā avipākā. Idaṃ sandhāya ‘nāhosi kammavipāko’ti vuttaṃ. Yo pana bahumpi kusalākusalaṃ kammaṃ katvā kalyāṇamittaṃ nissāya arahattaṃ pāpuṇāti, etassa kammavipāko ‘nāhosi’ nāma. Yaṃ atīte āyūhitaṃ etarahi vipākaṃ deti taṃ ‘ahosi kammaṃ atthi kammavipāko’ nāma. Yaṃ purimanayeneva avipākataṃ āpajjati taṃ ‘ahosi kammaṃ natthi kammavipāko’ nāma. Yaṃ atīte āyūhitaṃ anāgate vipākaṃ dassati taṃ ‘ahosi kammaṃ bhavissati kammavipāko’ nāma. Yaṃ purimanayena avipākataṃ āpajjissati taṃ ‘ahosi kammaṃ na bhavissati kammavipāko’ nāma.

Yaṃ etarahi āyūhitaṃ etarahiyeva vipākaṃ deti taṃ ‘atthi kammaṃ atthi kammavipāko’ nāma. Yaṃ purimanayeneva avipākataṃ āpajjati taṃ ‘atthi kammaṃ natthi kammavipāko’ nāma. Yaṃ etarahi āyūhitaṃ anāgate vipākaṃ dassati taṃ ‘atthi kammaṃ bhavissati kammavipāko’ nāma. Yaṃ purimanayeneva avipākataṃ āpajjissati taṃ ‘atthi kammaṃ na bhavissati kammavipāko’ nāma.

Yaṃ sayampi anāgataṃ, vipākopissa anāgato taṃ ‘bhavissati kammaṃ bhavissati kammavipāko’ nāma. Yaṃ sayaṃ bhavissati, purimanayeneva avipākataṃ āpajjissati taṃ ‘bhavissati kammaṃ na bhavissati kammavipāko’ nāma.

Idaṃ tathāgatassāti idaṃ sabbehipi etehi ākārehi tathāgatassa kammantaravipākantarajānanañāṇaṃ akampiyaṭṭhena dutiyabalaṃ veditabbanti.

Dutiyabalaniddesavaṇṇanā.

Tatiyabalaniddeso



这样,还应该通过《无碍解道》的方法来解释。其中,"有业"指过去造作的业在过去就存在。"有业的果报"是指由于过去的业而在过去给予的果报。但是在现法受、次生受等多种业中,一个现法受业给予果报,其余的不结果。一个次生受业牵引再生,其余的不结果。一个无间业导致投生地狱,其余的不结果。在八种定中,一个导致投生梵天界,其余的不结果。这就是所说的"没有业的果报"。但是,如果有人造作了许多善恶业,依靠善知识而证得阿罗汉果,这种人的业果报就称为"没有"。过去造作的业在现在给予果报,这称为"有业,有业的果报"。按照前面的方法不结果的,称为"有业,没有业的果报"。过去造作的业将在未来给予果报的,称为"有业,将有业的果报"。按照前面的方法将不结果的,称为"有业,将不会有业的果报"。
现在造作的业在现在就给予果报的,称为"有业,有业的果报"。按照前面的方法不结果的,称为"有业,没有业的果报"。现在造作的业将在未来给予果报的,称为"有业,将有业的果报"。按照前面的方法将不结果的,称为"有业,将不会有业的果报"。
业本身是未来的,它的果报也是未来的,这称为"将有业,将有业的果报"。业本身将存在,但按照前面的方法将不结果的,这称为"将有业,将不会有业的果报"。
这是如来的[智慧],这是以所有这些方式如来知道业与业果报之间[关系]的智慧,因为不动摇所以应该理解为第二种力量。
第二种力量的解释完毕。
第三种力量的解释

811. Tatiyabalaniddese maggoti vā paṭipadāti vā kammassevetaṃ nāmaṃ. Nirayagāminītiādīsu nirassādaṭṭhena niratiatthena ca nirayo. Uddhaṃ anugantvā tiriyaṃ añcitāti tiracchānā; tiracchānāyeva tiracchānayoni. Petatāya petti; ito pecca gatabhāvenāti attho. Pettiyeva pettivisayo. Manassa ussannatāya manussā; manussāva manussaloko. Dibbanti pañcahi kāmaguṇehi adhimattāya vā ṭhānasampattiyāti devā; devāva devaloko. Vānaṃ vuccati taṇhā; taṃ tattha natthīti nibbānaṃ. Nirayaṃ gacchatīti nirayagāmī. Idaṃ maggaṃ sandhāya vuttaṃ. Paṭipadā pana nirayagāminī nāma hoti. Sesapadesupi eseva nayo. Idaṃ sabbampi paṭipadaṃ tathāgato pajānāti.

Kathaṃ ? Sakalagāmavāsikesupi hi ekato ekaṃ sūkaraṃ vā migaṃ vā jīvitā voropentesu sabbesampi cetanā parassa jīvitindriyārammaṇāva hoti. Taṃ pana kammaṃ tesaṃ āyūhanakkhaṇeyeva nānā hoti. Tesu hi eko ādarena chandajāto karoti. Eko ‘ehi tvampi karohī’ti parehi nippīḷitattā karoti. Eko samānacchando viya hutvā appaṭibāhiyamāno vicarati. Tesu eko teneva kammena niraye nibbattati, eko tiracchānayoniyaṃ, eko pettivisaye. Taṃ tathāgato āyūhanakkhaṇeyeva ‘iminā nīhārena āyūhitattā esa niraye nibbattissati , esa tiracchānayoniyaṃ, esa pettivisaye’ti pajānāti . Niraye nibbattamānampi ‘esa aṭṭhasu mahānirayesu nibbattissati, esa soḷasasu ussadanirayesu nibbattissatī’ti pajānāti. Tiracchānayoniyaṃ nibbattamānampi ‘esa apādako bhavissati, esa dvipādako, esa catuppādako, esa bahuppādako’ti pajānāti. Pettivisaye nibbattamānampi ‘esa nijjhāmataṇhiko bhavissati, esa khuppipāsiko, esa paradattūpajīvī’ti pajānāti. Tesu ca kammesu ‘idaṃ kammaṃ paṭisandhiṃ ākaḍḍhituṃ na sakkhissati, dubbalaṃ dinnāya paṭisandhiyā upadhivepakkaṃ bhavissatīti pajānāti.

Tathā sakalagāmavāsikesu ekato piṇḍapātaṃ dadamānesu sabbesampi cetanā piṇḍapātārammaṇāva hoti. Taṃ pana kammaṃ tesaṃ āyūhanakkhaṇeyeva purimanayena nānā hoti. Tesu keci devaloke nibbattissanti, keci manussaloke. Taṃ tathāgato āyūhanakkhaṇeyeva ‘iminā nīhārena āyūhitattā esa manussaloke nibbattissati, esa devaloke’ti pajānāti. Devaloke nibbattamānānampi ‘esa paranimmitavasavattīsu nibbattissati, esa nimmānaratīsu, esa tusitesu, esa yāmesu, esa tāvatiṃsesu, esa cātumahārājikesu, esa bhummadevesu; esa pana jeṭṭhakadevarājā hutvā nibbattissati, esa etassa dutiyaṃ vā tatiyaṃ vā ṭhānantaraṃ karonto paricārako hutvā nibbattissatī’ti pajānāti. Manussesu nibbattamānānampi ‘esa khattiyakule nibbattissati, esa brāhmaṇakule, esa vessakule, esa suddakule; esa pana manussesu rājā hutvā nibbattissati, esa etassa dutiyaṃ vā tatiyaṃ vā ṭhānantaraṃ karonto paricārako hutvā nibbattissatī’ti pajānāti . Tesu ca kammesu ‘idaṃ kammaṃ paṭisandhiṃ ākaḍḍhituṃ na sakkhissati, dubbalaṃ dinnāya paṭisandhiyā upadhivepakkaṃ bhavissatī’ti pajānāti.


第三种力量的解释中，"道路"或"修行"指的是业的名称。因往生地狱而称为"地狱行者"，因无欲而称为"无欲"，所以地狱。向上引导而横向引导的称为"畜生"，畜生即是畜生的投生。因投生而称为"鬼"，从这里去世的意思。鬼即是鬼的范围。因心的兴奋而称为"人"，人即是人间的世界。因五种欲望的极大丰盛而称为"天"，天即是天界。渴望被称为"欲望"，在那里面没有的称为"涅槃"。去往地狱的称为"地狱行者"。这是指这条道路。修行则称为"地狱行者"。其余的地方也是这个道理。这一切的修行，正如如来所知。
如何呢？即使在所有村庄的居民中,当他们一起捕捉一只野猪或一只鹿时,所有人的意念都成为他人生命的对象。然而,那时的业在他们的造作时是不同的。在他们中，有一个因尊重而生起欲望而造作的；有一个因"你也来做"而被他人压迫而造作的；有一个像是同样的欲望而没有被压迫而行走的。在他们中，有一个因那样的业而投生地狱，有一个投生畜生道，有一个投生鬼道。对此，如来知道在造作的时刻，"因这一因缘而投生地狱，因这一因缘而投生畜生道，因这一因缘而投生鬼道"。即使投生地狱的"他将在八种大地狱中投生，他将在十六种苦地狱中投生"。投生畜生道的"他将成为四足的，他将成为两足的，他将成为多足的"。投生鬼道的"他将成为贪婪的，他将成为饥渴的，他将成为依赖他人而生存的"。在这些业中，"这个业无法牵引再生，因其弱小而将成为再生的障碍"。
同样，在所有村庄的居民中，当他们一起施舍乞食时，所有人的意念都成为乞食的对象。然而，那时的业在他们的造作时是不同的。在他们中，有的将在天界投生，有的将在人间投生。对此，如来知道在造作的时刻，"因这一因缘而投生人间，因这一因缘而投生天界"。投生天界的"他将在他化自在天中投生，他将在化乐天中投生，他将在天悦天中投生，他将在夜天中投生，他将在四大天王的天中投生，他将在地上的神中投生；他将成为大天王而投生，他将在这之后成为第二或第三个侍者而投生"。投生人间的"他将在王族中投生，他将在婆罗门家中投生，他将在商人家中投生，他将在贱民家中投生；他将成为人间的国王，而在这之后成为第二或第三个侍者而投生"。在这些业中，"这个业无法牵引再生，因其弱小而将成为再生的障碍"。


Tathā vipassanaṃ paṭṭhapentesuyeva yena nīhārena vipassanā āraddhā, ‘esa arahattaṃ pāpuṇissati, esa arahattaṃ pattuṃ na sakkhissati, esa anāgāmīyeva bhavissati, esa sakadāgāmīyeva, esa sotāpannoyeva; esa pana maggaṃ vā phalaṃ vā sacchikātuṃ na sakkhissati, lakkhaṇārammaṇāya vipassanāyameva ṭhassati; esa paccayapariggaheyeva, esa nāmarūpapariggaheyeva, esa arūpapariggaheyeva, esa rūpapariggaheyeva ṭhassati, esa mahābhūtamattameva vavatthāpessati, esa kiñci sallakkhetuṃ na sakkhissatī’ti pajānāti.

Kasiṇaparikammaṃ karontesupi ‘etassa parikammamattameva bhavissati, nimittaṃ uppādetuṃ na sakkhissati; esa pana nimittaṃ uppādetuṃ sakkhissati, appanaṃ pāpetuṃ na sakkhissati; esa appanaṃ pāpetvā jhānaṃ pādakaṃ katvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ gaṇhissatī’ti pajānātīti.

Tatiyabalaniddesavaṇṇanā.

Catutthabalaniddeso

812. Catutthabalaniddese khandhanānattanti ‘ayaṃ rūpakkhandho nāma…pe… ayaṃ viññāṇakkhandho nāmā’ti evaṃ pañcannaṃ khandhānaṃ nānākaraṇaṃ pajānāti. Tesupi ‘ekavidhena rūpakkhandho…pe… ekādasavidhena rūpakkhandho. Ekavidhena vedanākkhandho…pe… bahuvidhena vedanākkhandho…pe… ekavidhena saññākkhandho…pe… ekavidhena saṅkhārakkhandho…pe… ekavidhena viññāṇakkhandho…pe… bahuvidhena viññāṇakkhandho’ti evaṃ ekekassa khandhassa nānattaṃ pajānāti. Āyatananānattanti ‘idaṃ cakkhāyatanaṃ nāma…pe… idaṃ dhammāyatanaṃ nāma. Tattha dasāyatanā kāmāvacarā, dve catubhūmakā’ti evaṃ āyatananānattaṃ pajānāti. Dhātunānattanti ‘ayaṃ cakkhudhātu nāma…pe… ayaṃ manoviññāṇadhātu nāma. Tattha soḷasa dhātuyo kāmāvacarā, dve catubhūmakā’ti evaṃ dhātunānattaṃ pajānāti.

Puna anekadhātunānādhātulokanānattanti idaṃ na kevalaṃ upādinnakasaṅkhāralokasseva nānattaṃ tathāgato pajānāti, anupādinnakasaṅkhāralokassāpi nānattaṃ tathāgato pajānātiyevāti dassetuṃ gahitaṃ. Paccekabuddhā hi dve ca aggasāvakā upādinnakasaṅkhāralokassāpi nānattaṃ ekadesatova jānanti no nippadesato, anupādinnakalokassa pana nānattaṃ na jānanti. Sabbaññubuddho pana ‘imāya nāma dhātuyā ussannāya imassa nāma rukkhassa khandho seto hoti, imassa kāḷako, imassa maṭṭo; imassa bahalattaco, imassa tanuttaco; imāya nāma dhātuyā ussannāya imassa rukkhassa pattaṃ vaṇṇasaṇṭhānādivasena evarūpaṃ nāma hoti; imāya pana dhātuyā ussannāya imassa rukkhassa pupphaṃ nīlakaṃ hoti, pītakaṃ, lohitakaṃ, odātaṃ, sugandhaṃ , duggandhaṃ hoti; imāya nāma dhātuyā ussannāya phalaṃ khuddakaṃ hoti, mahantaṃ, dīghaṃ, rassaṃ, vaṭṭaṃ, susaṇṭhānaṃ, dussaṇṭhānaṃ, maṭṭhaṃ, pharusaṃ, sugandhaṃ, duggandhaṃ, madhuraṃ, tittakaṃ, ambilaṃ, kaṭukaṃ, kasāvaṃ hoti; imāya nāma dhātuyā ussannāya imassa rukkhassa kaṇṭako tikhiṇo hoti, atikhiṇo, ujuko, kuṭilo, tambo, kāḷako, nīlo, odāto hotī’ti evaṃ anupādinnakasaṅkhāralokassa nānattaṃ pajānāti. Sabbaññubuddhānaṃyeva hi etaṃ balaṃ, na aññesanti.

Catutthabalaniddesavaṇṇanā.

Pañcamabalaniddeso



同样,当开始观察时,如来知道以何种方式开始观察,"这个人将证得阿罗汉果,这个人无法证得阿罗汉果,这个人将只成为不还果,这个人将只成为一来果,这个人将只成为入流果;这个人将无法证得道或果,只能停留在以相为所缘的观察中;这个人将只停留在把握缘起,这个人将只停留在把握名色,这个人将只停留在把握无色,这个人将只停留在把握色法,这个人将只确定四大要素,这个人将无法观察任何东西。"
对于那些修习遍处的人,如来知道"这个人将只停留在准备阶段,无法产生相;这个人将能产生相,但无法达到安止;这个人将达到安止,以禅那为基础开始观察并证得阿罗汉果。"
第三种力量的解释完毕。
第四种力量的解释
在第四种力量的解释中,"蕴的多样性"指如来了知"这是色蕴...这是识蕴",这样五蕴的差异。在这些中,"色蕴有一种...色蕴有十一种。受蕴有一种...受蕴有多种...想蕴有一种...行蕴有一种...识蕴有一种...识蕴有多种",这样了知每一蕴的多样性。"处的多样性"指"这是眼处...这是法处。其中十处属于欲界,两处属于四界",这样了知处的多样性。"界的多样性"指"这是眼界...这是意识界。其中十六界属于欲界,两界属于四界",这样了知界的多样性。
再者,"多界、异界、世界的多样性"这不仅指如来了知有执取的行世间的多样性,也指如来了知无执取的行世间的多样性。辟支佛和两大弟子只能部分地了知有执取的行世间的多样性,而不能完全了知,对于无执取的世间的多样性则完全不了解。但是,正等觉者了知"因为这种元素增多,这种树的树干是白色的,那种是黑色的,这种是光滑的;这种树皮厚,那种树皮薄;因为这种元素增多,这种树的叶子在颜色、形状等方面是这样的;因为这种元素增多,这种树的花是蓝色的、黄色的、红色的、白色的、香的、臭的;因为这种元素增多,果实是小的、大的、长的、短的、圆的、形状好的、形状不好的、光滑的、粗糙的、香的、臭的、甜的、苦的、酸的、辣的、涩的;因为这种元素增多,这种树的刺是锋利的、非常锋利的、直的、弯曲的、铜色的、黑色的、蓝色的、白色的",这样了知无执取的行世间的多样性。这种力量只属于正等觉者,不属于其他人。
第四种力量的解释完毕。
第五种力量的解释

813. Pañcamabalaniddese hīnādhimuttikāti hīnajjhāsayā. Paṇītādhimuttikāti kalyāṇajjhāsayā. Sevantīti nissayanti allīyanti. Bhajantīti upasaṅkamanti. Payirupāsantīti punappunaṃ upasaṅkamanti. Sace hi ācariyupajjhāyā na sīlavanto honti, saddhivihārikā sīlavanto honti, te attano ācariyupajjhāyepi na upasaṅkamanti, attanā sadise sāruppabhikkhūyeva upasaṅkamanti. Sace ācariyupajjhāyā sāruppabhikkhū, itare asāruppā, tepi na ācariyupajjhāye upasaṅkamanti, attanā sadise hīnādhimuttike eva upasaṅkamanti.

Evaṃ upasaṅkamanaṃ pana na kevalaṃ etaraheva, atītānāgatepīti dassetuṃ atītampi addhānantiādimāha. Taṃ uttānatthameva. Idaṃ pana dussīlānaṃ dussīlasevanameva, sīlavantānaṃ sīlavantasevanameva, duppaññānaṃ duppaññasevanameva, paññavantānaṃ paññavantasevanameva ko niyāmetīti? Ajjhāsayadhātu niyāmeti. Sambahulā kira bhikkhū ekaṃ gāmaṃ gaṇabhikkhācāraṃ caranti. Manussā bahubhattaṃ āharitvā pattāni pūretvā ‘‘tumhākaṃ yathāsabhāgena paribhuññathā’’ti datvā uyyojesuṃ. Bhikkhūpi āhaṃsu ‘‘āvuso, manussā dhātusaṃyuttakamme payojentī’’ti. Tipiṭakacūḷābhayattheropi nāgadīpe cetiyaṃ vandanāya pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ gacchanto ekasmiṃ gāme manussehi nimantito. Therena ca saddhiṃ eko asāruppabhikkhu atthi. Dhuravihārepi eko asāruppabhikkhu atthi. Dvīsu bhikkhusaṅghesu gāmaṃ osarantesu te ubhopi janā, kiñcāpi āgantukena nevāsiko nevāsikena vā āgantuko na diṭṭhapubbo, evaṃ santepi, ekato hutvā hasitvā hasitvā kathayamānā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Thero disvā ‘‘sammāsambuddhena jānitvā dhātusaṃyuttaṃ kathita’’nti āha.

Evaṃ ‘ajjhāsayadhātu niyāmetī’ti vatvā dhātusaṃyuttena ayamevattho dīpetabbo. Gijjhakūṭapabbatasmiñhi gilānaseyyāya nipanno bhagavā ārakkhaṇatthāya parivāretvā vasantesu sāriputtamoggallānādīsu ekamekaṃ attano attano parisāya saddhiṃ caṅkamantaṃ oloketvā bhikkhū āmantesi ‘‘passatha no tumhe, bhikkhave, sāriputtaṃ sambahulehi bhikkhūhi saddhiṃ caṅkamanta’’nti? ‘‘Evaṃ, bhante’’ti. ‘‘Sabbe kho ete, bhikkhave, bhikkhū mahāpaññā’’ti (saṃ. ni. 2.99) sabbaṃ vitthāretabbanti.

Pañcamabalaniddesavaṇṇanā.

Chaṭṭhabalaniddeso

814. Chaṭṭhabalaniddese āsayanti yattha sattā āsayanti nivasanti, taṃ tesaṃ nivāsaṭṭhānaṃ diṭṭhigataṃ vā yathābhūtaṃ ñāṇaṃ vā. Anusayanti appahīnānusayitaṃ kilesaṃ. Caritanti kāyādīhi abhisaṅkhataṃ kusalākusalaṃ. Adhimuttanti ajjhāsayaṃ. Apparajakkhetiādīsu paññāmaye akkhimhi appaṃ parittaṃ rāgadosamoharajaṃ etesanti apparajakkhā. Tasseva mahantatāya mahārajakkhā. Ubhayenāpi mandakilese mahākilese ca satte dasseti. Yesaṃ saddhādīni indriyāni tikkhāni, te tikkhindriyā. Yesaṃ tāni mudūni, te mudindriyā. Yesaṃ āsayādayo koṭṭhāsā sundarā, te svākārā. Viparītā dvākārā. Ye kathitakāraṇaṃ sallakkhenti, sukhena sakkā honti viññāpetuṃ, te suviññāpayā. Viparītā duviññāpayā. Ye ariyamaggapaṭivedhassa anucchavikā upanissayasampannā, te bhabbā. Viparītā abhabbā.



第五种力量的解释中,"倾向低劣的"指低劣的意向。"倾向高尚的"指善良的意向。"亲近"指依靠、接近。"结交"指接近。"侍奉"指反复接近。如果老师和戒师不持戒,而同住的弟子持戒,他们就不会接近自己的老师和戒师,而是接近与自己相似的适当的比丘。如果老师和戒师是适当的比丘,而其他人不适当,他们也不会接近老师和戒师,而是接近与自己相似的倾向低劣的人。
这种接近不仅仅是现在,过去和未来也是如此,为了说明这一点,他说"过去的时间"等。这是明显的意思。但是,是什么决定了不持戒者亲近不持戒者,持戒者亲近持戒者,愚钝者亲近愚钝者,有智慧者亲近有智慧者呢?是倾向和本性决定的。据说,许多比丘一起去一个村庄化缘。人们带来许多食物,装满钵,说"你们按照自己的性格享用"然后离开。比丘们说:"朋友们,人们使用了与本性相应的业。"三藏小阿巴亚长老也和五百比丘一起去那伽岛(Nāgadīpa)礼拜佛塔,在一个村庄被人们邀请。和长老在一起的有一个不适当的比丘。在住处也有一个不适当的比丘。当两群比丘进入村庄时,这两个人,虽然来访者以前从未见过常住者,常住者也从未见过来访者,但他们还是在一起笑着交谈,站在一边。长老看到后说:"正等觉者知道后说了与本性相应的话。"
这样说"倾向和本性决定"后,应该用与本性相应的经来说明这个意思。在鹫峰山上,世尊卧病在床,为了保护而围绕他住的舍利弗、目犍连等,每个人都和自己的随从一起经行。世尊看到后对比丘们说:"比丘们,你们看到舍利弗和许多比丘一起经行吗?""是的,世尊。""比丘们,这些比丘都是大智慧者。"应该详细解释全部。
第五种力量的解释完毕。
第六种力量的解释
在第六种力量的解释中,"倾向"指众生所倾向、所居住的,那是他们的住处,或邪见,或如实智。"潜在倾向"指未断的潜在烦恼。"习性"指由身等造作的善恶。"志向"指意向。在"少尘垢"等中,在智慧眼中有少量的贪嗔痴之尘的是少尘垢者。因为那个的巨大而成为多尘垢者。这两个都表示轻微烦恼和重大烦恼的众生。那些信等根锐利的是利根者。那些根钝的是钝根者。那些倾向等部分美好的是善相者。相反的是恶相者。那些能理解所说原因,容易被教导的是易受教者。相反的是难受教者。那些适合证悟圣道、具足因缘的是有能力者。相反的是无能力者。

815. Evaṃ chaṭṭhabalassa mātikaṃ ṭhapetvā idāni yathāpaṭipāṭiyā bhājento katamo ca sattānaṃ āsayotiādimāha. Tattha sassato lokotiādīnaṃ attho heṭṭhā nikkhepakaṇḍavaṇṇanāyaṃ (dha. sa. aṭṭha. 1105) vuttoyeva. Iti bhavadiṭṭhisannissitā vāti evaṃ sassatadiṭṭhiṃ vā sannissitā. Sassatadiṭṭhi hi ettha bhavadiṭṭhīti vuttā; ucchedadiṭṭhi ca vibhavadiṭṭhīti. Sabbadiṭṭhīnañhi sassatucchedadiṭṭhī hi saṅgahitattā sabbepi diṭṭhigatikā sattā imāva dve diṭṭhiyo sannissitā honti. Vuttampi cetaṃ – ‘‘dvayasannissito kho panāyaṃ, kaccāna, loko yebhuyyena – atthitañceva natthitañcā’’ti (saṃ. ni. 2.15). Ettha hi atthitāti sassataṃ, natthitāti ucchedo. Ayaṃ tāva vaṭṭasannissitānaṃ puthujjanasattānaṃ āsayo.

Idāni vivaṭṭasannissitānaṃ suddhasattānaṃ āsayaṃ dassetuṃ ete vā pana ubho ante anupagammātiādi vuttaṃ. Tattha ete vā panāti eteyeva. Ubho anteti sassatucchedasaṅkhāte dve ante. Anupagammāti anallīyitvā. Idappaccayatā paṭiccasamuppannesu dhammesūti idappaccayatāya ceva paṭiccasamuppannadhammesu ca. Anulomikā khantīti vipassanāñāṇaṃ. Yathābhūtaṃ vā ñāṇanti maggañāṇaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – yā paṭiccasamuppāde ceva paṭiccasamuppannadhammesu ca ete ubho sassatucchedaante anupagantvā vipassanā paṭiladdhā, yañca tato uttarimaggañāṇaṃ – ayaṃ sattānaṃ āsayo, ayaṃ vaṭṭasannissitānañca vivaṭṭasannissitānañca sabbesampi sattānaṃ āsayo, idaṃ vasanaṭṭhānanti. Ayaṃ ācariyānaṃ samānatthakathā.

Vitaṇḍavādī panāha – ‘maggo nāma vāsaṃ viddhaṃsento gacchati, nanu tvaṃ maggo vāsoti vadesī’ti? So vattabbo ‘tvaṃ ariyavāsabhāṇako hosi na hosī’ti? Sace pana ‘na homī’ti vadati, ‘abhāṇakatāya na jānāsī’ti vattabbo. Sace ‘bhāṇakosmī’ti vadati, ‘suttaṃ āharā’ti vattabbo. Sace āharati, iccetaṃ kusalaṃ; no ce āharati sayaṃ āharitabbaṃ – ‘‘dasayime, bhikkhave, ariyavāsā, ye ariyā āvasiṃsu vā āvasanti vā āvasissanti vā’’ti (a. ni. 10.19). Etañhi suttaṃ maggassa vāsabhāvaṃ dīpeti. Tasmā sukathitamevetanti. Idaṃ pana bhagavā sattānaṃ āsayaṃ jānanto imesañca diṭṭhigatānaṃ vipassanāñāṇamaggañāṇānaṃ appavattikkhaṇepi jānāti eva. Vuttampi cetaṃ –

‘‘Kāmaṃ sevantaññeva jānāti ‘ayaṃ puggalo kāmagaruko kāmāsayo kāmādhimutto’ti. Nekkhammaṃ sevantaññeva jānāti ‘ayaṃ puggalo nekkhammagaruko nekkhammāsayo nekkhammādhimutto’ti. Byāpādaṃ…pe… abyāpādaṃ… thinamiddhaṃ…pe… ālokasaññaṃ nekkhammaṃ sevantaññeva jānāti sevantaññeva jānāti ‘ayaṃ puggalo ālokasaññāgaruko ālokasaññāsayo ālokasaññādhimutto’’ti (paṭi. ma. 1.113).



这样设立了第六种力量的纲要后,现在按顺序解释"什么是众生的倾向"等。其中,"世界是常"等的意思在前面的蕴品注释中已经说过了。"这样依靠有见"等指这样依靠常见。这里常见被称为有见;断见被称为无有见。因为所有见都包含在常见和断见中,所以所有持见的众生都依靠这两种见。这也被说过:"迦旃延,这个世界大多依靠二法 - 有和无。"这里,"有"指常,"无"指断。这是轮回中的凡夫众生的倾向。
现在为了显示解脱中的纯净众生的倾向,说"不接受这两个极端"等。其中,"这"指这些。"两个极端"指常和断这两个极端。"不接受"指不执着。"此缘性和缘起法"指此缘性和缘起法。"随顺忍"指观智。"如实智"指道智。这是说 - 对缘起和缘起法不接受常断两个极端而获得的观智,以及更高的道智 - 这是众生的倾向,这是轮回中和解脱中所有众生的倾向,这是住处。这是诸阿阇黎的共同注释。
但是诡辩者说:"所谓的道是破坏住处而去的,你怎么说道是住处呢?"应该对他说:"你是圣住的诵者吗?"如果他说"不是",应该说"因为不是诵者所以你不知道。"如果他说"我是诵者",应该说"请引用经文。"如果他引用,那很好;如果不引用,应该自己引用:"比丘们,这十种是圣住,圣者已住、正住或将住。"这部经显示道是住处。所以这是说得很好的。世尊知道众生的倾向,即使在这些邪见、观智、道智不生起的时候也知道。这也被说过:
"他知道正在享受欲乐的人'这个人重视欲乐,倾向欲乐,志向欲乐'。他知道正在行出离的人'这个人重视出离,倾向出离,志向出离'。...嗔恨...无嗔...昏沉睡眠...光明想...他知道正在行出离的人'这个人重视光明想,倾向光明想,志向光明想'。"

816. Anusayaniddese kāmarāgo ca so appahīnaṭṭhena anusayo cāti kāmarāgānusayo. Sesapadesupi eseva nayo. Yaṃ loke piyarūpanti yaṃ imasmiṃ loke piyajātikaṃ. Sātarūpanti sātajātikaṃ assādapadaṭṭhānaṃ iṭṭhārammaṇaṃ. Ettha sattānaṃ rāgānusayo anusetīti etasmiṃ iṭṭhārammaṇe sattānaṃ appahīnaṭṭhena rāgānusayo anuseti. Yathā nāma udake nimuggassa heṭṭhā ca upari ca samantabhāge ca udakameva hoti, evameva iṭṭhārammaṇe rāguppatti nāma sattānaṃ āciṇṇasamāciṇṇā. Tathā aniṭṭhārammaṇe paṭighuppatti. Iti imesu dvīsu dhammesūti evaṃ imesu dvīsu kāmarāgapaṭighavantesu iṭṭhāniṭṭhārammaṇadhammesu. Avijjānupatitāti kāmarāgapaṭighasampayuttā hutvā ārammaṇakaraṇavasena avijjā anupatitā. Tadekaṭṭhoti tāya avijjāya sampayuttekaṭṭhavasena ekaṭṭho. Māno ca diṭṭhi ca vicikicchā cāti navavidho māno, dvāsaṭṭhividhā diṭṭhi, aṭṭhavatthukā ca vicikicchā. Bhavarāgānusayo panettha kāmarāgānusayeneva saṅgahitoti veditabbo.

817. Caritaniddese terasa cetanā puññābhisaṅkhāro, dvādasa apuññābhisaṅkhāro, catasso āneñjābhisaṅkhāro. Tattha kāmāvacaro parittabhūmako, itaro mahābhūmako. Tīsupi vā etesu yo koci appavipāko parittabhūmako, bahuvipāko mahābhūmakoti veditabbo.

818. Adhimuttiniddeso heṭṭhā pakāsitova. Kasmā panāyaṃ adhimutti heṭṭhā vuttāpi puna gahitāti? Ayañhi heṭṭhā pāṭiyekkaṃ baladassanavasena gahitā, idha sattānaṃ tikkhindriyamudindriyabhāvadassanatthaṃ.

819. Mahārajakkhaniddese ussadagatānīti vepullagatāni. Pahānakkamavasena cesa uppaṭipāṭiyā niddeso kato.

820.Anussadagatānīti avepullagatāniṃ. Tikkhindriyamudindriyaniddese upanissayaindriyāni nāma kathitāni. Uppaṭipāṭiyā niddese panettha payojanaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ.

823. Tathā dvākāraniddesādīsu pāpāsayāti akusalāsayā. Pāpacaritāti apuññābhisaṅkhāraparipūrakā. Pāpādhimuttikāti sakkāyābhiratā vaṭṭajjhāsayā.

824. Svākāraniddese yasmā kalyāṇako nāma anusayo natthi, tasmā kalyāṇānusayāti na vuttaṃ. Sesaṃ vuttavipariyāyena veditabbaṃ.

826. Bhabbābhabbaniddese kammāvaraṇenāti pañcavidhena ānantariyakammena. Kilesāvaraṇenāti niyatamicchādiṭṭhiyā. Vipākāvaraṇenāti ahetukapaṭisandhiyā. Yasmā pana duhetukānampi ariyamaggapaṭivedho natthi, tasmā duhetukapaṭisandhipi vipākāvaraṇamevāti veditabbā. Assaddhāti buddhādīsu saddhārahitā. Acchandikāti kattukamyatākusalacchandarahitā. Uttarakurukā manussā acchandikaṭṭhānaṃ paviṭṭhā. Duppaññāti bhavaṅgapaññāya parihīnā. Bhavaṅgapaññāya pana paripuṇṇāyapi yassa bhavaṅgaṃ lokuttarassa pādakaṃ na hoti, so duppaññoyeva nāma. Abhabbā niyāmaṃ okkamituṃ kusalesu dhammesu sammattanti kusalesu dhammesu sammattaniyāmasaṅkhātaṃ maggaṃ okkamituṃ abhabbā.

827.Na kammāvaraṇenātiādīni vuttavipariyāyena veditabbāni. Idaṃ dvinnaṃ ñāṇānaṃ bhājanīyaṃ – indriyaparopariyattiñāṇassa ca āsayānusayañāṇassa ca. Ettha hi āsayānusayañāṇena indriyaparopariyattiñāṇampi bhājitaṃ. Iti imāni dve ñāṇāni ekato hutvā ekaṃ balañāṇaṃ nāma jātanti.

Chaṭṭhabalaniddesavaṇṇanā.

Sattamabalaniddeso



第六种力量的解释中，欲贪是未断的倾向，因此称为欲贪倾向。其余部分也是如此。世间所爱的是在此世间所爱之人。所爱的根本是所爱之处的乐趣和所欲之物。在这里，众生的贪欲倾向是未断的，因此在此所欲之处众生的贪欲倾向存在。就像在水中沉没的东西，无论在下面、上面或四周，水都是存在的，欲所欲之处的贪欲的出现也是众生所积累所成的。同样在不所欲之处的反感出现。因此，在这两种法中，即在这两种有欲和反感的法中，都是所欲和不所欲的法。由于无明的缘故，欲贪和反感相应而存在，因而无明是未断的。这里的"单一"是指与那无明相应的单一性。傲慢、见解和疑惑等是九种傲慢，二十六种见解，八种疑惑。轮回的贪欲倾向应当被理解为与欲贪倾向相应。
第七种力量的解释中，行为的定义是十三种意念的善行，十二种恶行，四种无为的善行。在这里，欲界的善行是微小的，其他的则是大的。这三者中，任何微小的果报都应理解为微小的，任何大的果报都应理解为大的。
第八种力量的解释在前面已经说明了。为什么这里的意志在前面已经说过，但又被提到呢？因为这里是从单独的力量的角度来说明的，这里是为了让众生看到锐利的根和钝根的存在。
第九种力量的解释中，"已达到"是指达到的状态。作为放弃行为的缘故，这里是通过开始的定义来说明的。
第十种力量的解释中，"已达到"是指达到的状态。锐利根和钝根的倾向在这里已经被说明。通过开始的定义，这里的目的应当如前所述理解。
在第十三种力量的解释中，恶的倾向是指不善的倾向。恶的行为是指充满非善的意念。恶的意志是指对自我存在的执着和对轮回的倾向。
在第十四种力量的解释中，由于没有善的倾向，所以没有善的倾向的说法。因此，善的倾向不被提到。其余的应按前面所说的相反理解。
第十六种力量的解释中，"可行和不可行"是指通过五种直接的因缘。由于烦恼的障碍是指因果的错误见解。由于果报的障碍是指无因缘的再生。由于没有二因缘的圣道的体验，因此二因缘的再生也应理解为果报的障碍。无信者是指对佛等没有信仰的人。无渴望者是指缺乏善行的渴望。北俱卢洲（Uttarakuru）的人们是指进入无渴望的境地。无智者是指生死智的缺失。即使生死智充足，但若生死智不成为超越的基础，则他仍然是无智者。不可行者是指无法进入善法的道路。
在第十七种力量的解释中，"无障碍"等应按前面所说的相反理解。这是两个智慧的归属 - 指根本的依赖智慧和倾向智慧。在这里，倾向智慧也被称为根本的依赖智慧。因此，这两种智慧合而为一，成为一种力量的智慧。
第六种力量的解释完毕。
第七种力量的解释。

828. Sattamabalaniddese jhāyatīti jhāyī. Cattāro jhāyīti jhāyino cattāro janā vuccanti. Tattha paṭhamacatukke tāva paṭhamo samāpattilābhī samānoyeva ‘na lābhīmhī’ti, kammaṭṭhānaṃ samānaṃyeva ‘na kammaṭṭhāna’nti saññī hoti. Ayaṃ appaguṇajjhānalābhīti veditabbo. Dutiyo samāpattiyā alābhīyeva ‘lābhīmhī’ti, akammaṭṭhānaṃ samānaṃyeva ‘kammaṭṭhāna’nti saññī hoti. Ayaṃ niddājhāyī nāma. Niddāyitvā paṭibuddho evaṃ maññati. Tatiyo samāpattilābhī samāno ‘samāpattilābhīmhī’ti, kammaṭṭhānameva samānaṃ ‘kammaṭṭhāna’nti saññī hoti. Ayaṃ paguṇajjhānalābhīti veditabbo. Catuttho alābhīyeva ‘alābhīmhī’ti, akammaṭṭhānaṃyeva ‘akammaṭṭhāna’nti saññī hoti. Evamettha dve janā ajjhāyinova jhāyīnaṃ anto paviṭṭhattā jhāyīti vuttā.

Dutiyacatukke sasaṅkhārena sappayogena samādhipāribandhikadhamme vikkhambhento dandhaṃ samāpajjati nāma. Ekaṃ dve cittavāre ṭhatvā sahasā vuṭṭhahantā khippaṃ vuṭṭhahati nāma. Sukheneva pana samādhipāribandhikadhamme sodhento khippaṃ samāpajjati nāma. Yathāparicchedena avuṭṭhahitvā kālaṃ atināmetvā vuṭṭhahanto dandhaṃ vuṭṭhāti nāma. Itare dvepi imināva nayena veditabbā. Ime cattāropi janā samāpattilābhinova.

Tatiyacatukke ‘idaṃ jhānaṃ pañcaṅgikaṃ, idaṃ caturaṅgika’nti evaṃ aṅgavavatthānaparicchede cheko samādhismiṃ samādhikusalo nāma. Nīvaraṇāni pana vikkhambhetvā cittamañjūsāya cittaṃ ṭhapetuṃ acheko no samādhismiṃ samāpattikusalo nāma. Itarepi tayo imināva nayena veditabbā. Imepi cattāro samāpattilābhinoyeva.

Idāni yāni jhānāni nissāya ime puggalā ‘jhāyī’ nāma jātā, tāni dassetuṃ cattāri jhānānītiādimāha. Tattha cattāri jhānāni tayo ca vimokkhā atthato heṭṭhā dhammasaṅgahaṭṭhakathāyameva (dha. sa. aṭṭha. 160, 248) pakāsitā. Sesānampi vimokkhaṭṭho tattha vuttanayeneva veditabbo. Apicettha paṭipāṭiyā satta appitappitakkhaṇe paccanīkadhammehi vimuccanato ca ārammaṇe ca adhimuccanato vimokkho nāma. Aṭṭhamo pana sabbaso saññāvedayitehi vimuttattā apagatavimokkho nāma. Samādhīsu catukkanayapañcakanayesu paṭhamajjhānasamādhi savitakkasavicāro nāma. Pañcakanaye dutiyajjhānasamādhi avitakkavicāramattasamādhi nāma. Catukkanayepi pañcakanayepi upari tīsu jhānesu samādhi avitakka avicārasamādhi nāma. Samāpattīsu hi paṭipāṭiyā aṭṭhannaṃ samāpattīnaṃ ‘samādhī’tipi nāmaṃ ‘samāpattī’tipi. Kasmā? Cittekaggatāsabbhāvato. Nirodhasamāpattiyā tadabhāvato na samādhīti nāmaṃ.

Hānabhāgiyo dhammoti appaguṇehi paṭhamajjhānādīhi vuṭṭhitassa saññāmanasikārānaṃ kāmādianupakkhandanaṃ. Visesabhāgiyo dhammoti paguṇehi paṭhamajjhānādīhi vuṭṭhitassa saññāmanasikārānaṃ dutiyajjhānādianupakkhandanaṃ. Vodānampi vuṭṭhānanti iminā paguṇavodānaṃ vuṭṭhānaṃ nāma kathitaṃ. Heṭṭhimaṃ heṭṭhimañhi paguṇajjhānaṃ uparimassa uparimassa padaṭṭhānaṃ hoti. Tasmā vodānampi vuṭṭhānanti vuttaṃ. Tamhā tamhā samādhimhā vuṭṭhānampi vuṭṭhānanti iminā bhavaṅgavuṭṭhānaṃ nāma kathitaṃ. Bhavaṅgena hi sabbajjhānehi vuṭṭhānaṃ hoti. Nirodhato pana phalasamāpattiyāva vuṭṭhahanti. Idaṃ pāḷimuttakavuṭṭhānaṃ nāmāti.

Sattamabalaniddesavaṇṇanā.

Aṭṭhamabalādiniddeso



第七种力量的解释中，"禅定者"是指在禅定中修行的人。四种禅定者是指四类修行者。在第一次四禅中，第一位是获得了同样的静止，他认为"我没有获得"，同样的修行也是如此。"这是少量的定力获得"，应当如此理解。第二位在定中没有获得，他认为"我获得了"，同样的修行也是如此。"这位是沉睡的禅定者"。他在沉睡中觉醒，便这样认为。第三位是获得了同样的静止，他认为"我获得了"，同样的修行也是如此。"这是大量的定力获得"，应当如此理解。第四位没有获得，他认为"我没有获得"，同样的修行也是如此。由此可以看出，这两位是修行者，因此被称为禅定者。
在第二次四禅中，借助于思维的安稳，依靠适当的禅定法，沉着地获得了安静。站着一两次，突然觉醒，迅速觉醒。然则，轻松地依靠禅定法，迅速获得安静。就像在适当的时间内，超越了时间而觉醒，沉着地觉醒。其他两位也应以此类推理解。这四位都是获得了同样的静止。
在第三次四禅中，"这是五支的禅定，这是四支的禅定"等，依照支的定义，分开在禅定中，称为禅定精通者。而若能排除障碍，依靠心的宝库来安住，则不被称为禅定精通者。其他三位也应以此类推理解。这四位也是获得了同样的静止。
现在，依靠这些禅定而称为"禅定者"的人，接下来说明四种禅定。这里的四种禅定是三种解脱，实际上在前面的法藏注释中已经说明过。其余的解脱也应按前面所说的理解。此外，在修行中，七种微小的瞬间因缘而解脱，依靠的对象也是解脱。第八种是完全解脱，因为完全解脱是指完全的感知和感受。第一种禅定是思维和反思的禅定。第二种禅定是没有思维和反思的安静禅定。第三种和第四种禅定也是如此。在禅定中，依照修行的过程，八种禅定被称为"禅定"或"安静"。为什么呢？因为心的专注是其本质。由于涅槃的禅定，因此不被称为禅定。
"少量的法"是指通过少量的善行获得的第一禅等。 "大量的法"是指通过大量的善行获得的第二禅等。通过这样的方式，"依靠"的状态被称为"觉醒"。因此，"觉醒"被称为"觉醒"。由于此缘，"从那里觉醒"被称为"生起的觉醒"。因缘中，所有的觉醒都是依靠生起的觉醒而存在。
第七种力量的解释完毕。
第八种力量的解释。

829. Aṭṭhamabalaniddese anekavihitaṃ pubbenivāsantiādi sabbampi visuddhimagge vitthāritameva. Navamabalaniddesepi dibbena cakkhunātiādi sabbaṃ tattheva vitthāritaṃ.

Navamabalaniddesavaṇṇanā.

Dasamabalaniddeso

831. Dasamabalaniddese cetovimuttinti phalasamādhiṃ. Paññāvimuttinti phalañāṇaṃ. Sesaṃ sabbattha uttānatthameva. Ayaṃ tāvettha ācariyānaṃ samānatthakathā. Paravādī panāha – ‘‘dasabalañāṇaṃ nāma pāṭiyekkaṃ natthi, sabbaññutañāṇassevāyaṃ pabhedo’’ti. Taṃ na tathā daṭṭhabbaṃ. Aññameva hi dasabalañāṇaṃ, aññaṃ sabbaññutañāṇaṃ. Dasabalañāṇañhi sakasakakiccameva jānāti. Sabbaññutañāṇaṃ pana tampi tato avasesampi jānāti. Dasabalañāṇesupi hi paṭhamaṃ kāraṇākāraṇameva jānāti, dutiyaṃ kammantaravipākantarameva, tatiyaṃ kammaparicchedameva, catutthaṃ dhātunānattakaraṇameva, pañcamaṃ sattānaṃ ajjhāsayādhimuttimeva, chaṭṭhaṃ indriyānaṃ tikkhamudubhāvameva, sattamaṃ jhānādīhi saddhiṃ tesaṃ saṃkilesādimeva, aṭṭhamaṃ pubbenivutthakhandhasantatimeva, navamaṃ sattānaṃ cutipaṭisandhimeva, dasamaṃ saccaparicchedameva. Sabbaññutañāṇaṃ pana etehi jānitabbañca tato uttaritarañca pajānāti. Etesaṃ pana kiccaṃ na sabbaṃ karoti. Tañhi jhānaṃ hutvā appetuṃ na sakkoti, iddhi hutvā vikubbituṃ na sakkoti, maggo hutvā kilese khepetuṃ na sakkoti.

Apica paravādī evaṃ pucchitabbo – ‘‘dasabalañāṇaṃ nāma etaṃ savitakkasavicāraṃ, avitakkavicāramattaṃ, avitakkāvicāraṃ, kāmāvacaraṃ, rūpāvacaraṃ, arūpāvacaraṃ, lokiyaṃ, lokuttara’’nti? Jānanto ‘‘paṭipāṭiyā satta ñāṇāni savitakkasavicārānī’’ti vakkhati; tato ‘‘parāni dve ñāṇāni avitakkāvicārānī’’ti vakkhati; ‘‘āsavakkhayañāṇaṃ siyā savitakkasavicāraṃ, siyā avitakkavicāramattaṃ, siyā avitakkavicāra’’nti vakkhati. Tathā ‘‘paṭipāṭiyā satta kāmāvacarāni, tato dve rūpāvacarāni, avasāne ekaṃ lokuttara’’nti vakkhati; ‘‘sabbaññutañāṇaṃ pana savitakkasavicārameva, kāmāvacarameva, lokiyamevā’’ti vakkhati. Iti aññadeva dasabalañāṇaṃ, aññaṃ sabbaññutañāṇanti.

Sammohavinodaniyā vibhaṅgaṭṭhakathāya

Ñāṇavibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.

17. Khuddakavatthuvibhaṅgo

1. Ekakamātikādivaṇṇanā

832. Idāni tadanantare khuddakavatthuvibhaṅgepi paṭhamaṃ mātikaṃ ṭhapetvā nikkhittapadānukkamena niddeso kato. Tatrāyaṃ nikkhepaparicchedo. Ādito tāva jātimadotiādayo tesattati ekakā nikkhittā, tato kodho ca upanāho cātiādayo aṭṭhārasa dukā, akusalamūlādayo pañcatiṃsa tikā, āsavacatukkādayo cuddasa catukkā, orambhāgiyasaṃyojanādayo pannarasa pañcakā, vivādamūlādayo cuddasa chakkā, anusayādayo satta sattakā, kilesavatthuādayo aṭṭha aṭṭhakā, āghātavatthuādayo nava navakā, kilesavatthuādayo satta dasakā, ajjhattikassa upādāya aṭṭhārasa taṇhāvicaritānītiādayo cha aṭṭhārasakāti sabbānipi etāni aṭṭha kilesasatāni nikkhittānīti veditabbāni. Ayaṃ tāva nikkhepaparicchedo.

(1.) Ekakaniddesavaṇṇanā

843-

第八种力量的解释中，"多种不同的前世"等所有内容在清净道中已经详细说明。在第九种力量的解释中，"天眼"等所有内容也在其中详细说明。
第九种力量的解释完毕。
第十种力量的解释。
在第十种力量的解释中，"心的解脱"是指果位的禅定。"智慧的解脱"是指果位的智慧。其余的部分在所有地方都只是简要提及。这是对这些阿阇黎的共同解释。外道则说："十种力量的智慧是单独的，没有，这都是全知智慧的分支。"对此不应如此看待。因为十种力量的智慧是不同的，全知智慧是另一种。十种力量的智慧仅仅知道各自的事情。而全知智慧则知道所有的事情。十种力量的智慧中，第一是因果的知晓，第二是因果结果的知晓，第三是因果的界限，第四是元素的多样性，第五是众生的意向和执着，第六是感官的敏锐与迟钝，第七是与禅定等的杂染，第八是前世的聚合，第九是众生的再生，第十是真理的界限。而全知智慧则应当通过这些来知晓，并且更为超越。对于这些智慧的作用并非全部都能做到。因为以禅定的状态来获得的力量，无法去做，作为神通也无法去操作，作为道路也无法去排除烦恼。
此外，外道应当被问道："十种力量的智慧是指有思维与反思的，只有反思的，没有思维与反思的，欲界的，色界的，无色界的，世俗的，出世的"等？他会回答说："在修行中有七种智慧是有思维与反思的"，然后会说："另外两种智慧是没有思维与反思的"；"破除流转的智慧可能是有思维与反思的，可能是只有反思的，可能是没有思维与反思的"。同样地，他会说："在修行中有七种欲界的，接着有两种色界的，最后有一种出世的"；"全知智慧则是只有有思维与反思的，是欲界的，是世俗的"。由此可见，十种力量的智慧是不同的，而全知智慧则是另一种。
关于《消除迷惑的论》的分解注释
《智慧的分解》已完结。
第十七章 小品的分解
第一节 单一纲要的解释
现在在小品的分解中，首先设立纲要，按照逐步的顺序进行解释。在此，设立的纲要是：从开始的"生"等三十七个单独的项目开始，然后是"愤怒"和"嫉妒"等十八种恶行，接着是"不善根"等三十五种小品，"流"等十四种四项，"下行的束缚"等十五种五项，"是非根源"等十三种六项，"依赖"等七种七项，"烦恼的对象"等八种八项，"打击的对象"等九种九项，"烦恼的对象"等七种十项，"内心的执着"等十八种贪欲的变化等，共计三十六种项目。所有这些八种烦恼的根源应当被理解为单独的项目。这个是纲要的分解。
（1）单一的解释。

844. Idāni yathānikkhittāya mātikāya tattha katamo jātimadotiādinā nayena āraddhe niddesavāre jātiṃ paṭiccāti jātiṃ nissāya. Ettha ca atthipaṭiccaṃ nāma kathitaṃ, tasmā jātiyā satīti ayamettha attho. Gottaṃ paṭiccātiādīsupi eseva nayo. Madanavasena mado. Majjanākāro majjanā. Majjitabhāvo majjitattaṃ. Māno maññanātiādīni heṭṭhā dhammasaṅgahaṭṭhakathāyaṃ (dha. sa. aṭṭha. 1121) vuttatthāneva. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evaṃ jātiyā sati taṃ jātiṃ nissāya uppanno majjanākārappavatto māno jātimadoti vuccati. Svāyaṃ khattiyādīnaṃ catunnampi vaṇṇānaṃ uppajjati. Jātisampanno hi khattiyo ‘mādiso añño natthi. Avasesā antarā uṭṭhāya khattiyā jātā. Ahaṃ pana vaṃsāgatakhattiyo’ti mānaṃ karoti. Brāhmaṇādīsupi eseva nayo. Gottamadaniddesādīsupi imināvupāyena attho veditabbo. Khattiyopi hi ‘ahaṃ koṇḍaññagotto, ahaṃ ādiccagotto’ti mānaṃ karoti. Brāhmaṇopi ‘ahaṃ kassapagotto , ahaṃ bhāradvājagotto’ti mānaṃ karoti. Vessopi suddopi attano attano kulagottaṃ nissāya mānaṃ karoti. Aṭṭhārasāpi seṇiyo ‘ekissā seṇiyā jātamhā’ti mānaṃ karontiyeva.

Ārogyamadādīsu ‘ahaṃ arogo, avasesā rogabahulā, gadduhanamattampi mayhaṃ byādhi nāma natthī’ti majjanavasena uppanno māno ārogyamado nāma.

‘Ahaṃ taruṇo, avasesasattānaṃ attabhāvo papāte ṭhitarukkhasadiso, ahaṃ pana paṭhamavaye ṭhito’ti majjanavasena uppanno māno yobbanamado nāma.

‘Ahaṃ ciraṃ jīviṃ, ciraṃ jīvāmi, ciraṃ jīvissāmi; sukhaṃ jīviṃ, sukhaṃ jīvāmi, sukhaṃ jīvissāmī’ti majjanavasena uppanno māno jīvitamado nāma.

‘Ahaṃ lābhī, avasesā sattā appalābhā, mayhaṃ pana lābhassa pamāṇaṃ nāma natthī’ti majjanavasena uppanno māno lābhamado nāma.

‘Avasesā sattā yaṃ vā taṃ vā labhanti, ahaṃ pana sukataṃ paṇītaṃ cīvarādipaccayaṃ labhāmī’ti majjanavasena uppanno māno sakkāramado nāma.

‘Avasesabhikkhūnaṃ pādapiṭṭhiyaṃ akkamitvā gacchantā manussā ayaṃ samaṇotipi na vandanti, maṃ pana disvāva vandanti, pāsāṇacchattaṃ viya garuṃ katvā aggikkhandhaṃ viya ca durāsadaṃ katvā maññantī’ti majjanavasena uppanno māno garukāramado nāma.

‘Uppanno pañho mayhameva mukhena chijjati, bhikkhācāraṃ gacchantāpi mameva purato katvā parivāretvā gacchantī’ti majjanavasena uppanno māno purekkhāramado nāma.

Agārikassa tāva mahāparivārassa ‘purisasatampi purisasahassampi maṃ parivāreti,’ anagāriyassa pana ‘samaṇasatampi samaṇasahassampi maṃ parivāreti, sesā appaparivārā, ahaṃ mahāparivāro ceva suciparivāro cā’ti majjanavasena uppanno māno parivāramado nāma.

Bhogo pana kiñcāpi lābhaggahaṇeneva gahito hoti, imasmiṃ pana ṭhāne nikkheparāsi nāma gahito; tasmā ‘avasesā sattā attano paribhogamattampi na labhanti, mayhaṃ pana nidhānagatasseva dhanassa pamāṇaṃ natthī’ti majjanavasena uppanno māno bhogamado nāma.

Vaṇṇaṃpaṭiccāti sarīravaṇṇampi guṇavaṇṇampi paṭicca. ‘Avasesā sattā dubbaṇṇā durūpā, ahaṃ pana abhirūpo pāsādiko; avasesā sattā nigguṇā patthaṭaakittino, mayhaṃ pana kittisaddo devamanussesu pākaṭo – itipi thero bahussuto, itipi sīlavā, itipi dhutaguṇayutto’ti majjanavasena uppanno māno vaṇṇamado nāma.


第八章：第十种力量的解释
现在，依照所设立的纲要，按照"生"等的方式开始解释。在这里，"生"是指出生的状态。这里所提及的内容是指与出生相关的，因此"生"是指存在的状态。对于"家族"等的解释也是如此。因而，"骄傲"是指骄傲的状态。 "沉醉"是指沉醉的状态。 "被沉醉的状态"则是指沉醉的状态。 "傲慢"和"认为"等的解释在前面的法藏注释中已说明（见《法藏》卷八，第1121页）。这被称为"这样"的状态，因而在这样的存在中，因而出生的状态被称为"骄傲"。对于四种种姓中的任何一种，骄傲便会产生。因为出生的贵族会认为"没有其他人像我这样的"。其余的则会认为"我生于贵族之家"。而我则认为"我是出身于高贵家族的贵族"。
对于婆罗门等的解释也是如此。对于家族的骄傲等的解释也应以此方式理解。因为贵族会认为"我是孔达家族的，我是日家族的"。而婆罗门则会认为"我是迦叶家族的，我是婆罗门家族的"。商人也会认为"我是高贵的，我的家族出身是高贵的"。十八种贵族也会认为"我是从某个贵族出生的"。
在健康等的方面，"我健康，其他人都多病，连一点点病痛我都没有"的状态被称为健康的骄傲。
"我年轻，其他众生的身体像倒下的树一样，而我则在初期的年岁中"的状态被称为青春的骄傲。
"我长寿，我活得久，我将长久地活着；我快乐，我快乐地活着，我将快乐地活着"的状态被称为生命的骄傲。
"我获得了，其他众生获得得少，而我则没有获得的标准"的状态被称为获得的骄傲。
"其他众生获得这个或那个，而我则获得了美好的、珍贵的衣物等"的状态被称为尊重的骄傲。
"其他乞丐的脚被踩着而走，而人们看到我却敬重我，像石头般重视我，像火焰般难以接近"的状态被称为重视的骄傲。
"我提出的问题只用我自己的嘴来解答，乞讨时也将我放在前面环绕着我"的状态被称为优先的骄傲。
对于家中有众多随从的人，"即使有百人、千人来围绕我"，而无家可归的人则会说"有千个修行者围绕我"，其余的则围绕得少，而我则认为"我有众多的随从，且干净的随从"的状态被称为随从的骄傲。
而享受的状态虽然是通过获得而被获取的，但在此处是通过所设立的状态而被获取的；因此"其他众生连一点享受都无法获得，而我则没有财富的标准"的状态被称为享受的骄傲。
对于身体的颜色等，"其他众生的容貌丑陋，我则容貌俊美；其他众生没有优点，而我则在天人和人类中被称赞"的状态被称为容貌的骄傲。


‘Avasesā sattā appassutā, ahaṃ pana bahussuto’ti majjanavasena uppanno māno sutamado nāma.

‘Avasesā sattā appaṭibhānā, mayhaṃ pana paṭibhānassa pamāṇaṃ natthī’ti majjanavasena uppanno māno paṭibhānamado nāma.

‘Ahaṃ rattaññū asukaṃ buddhavaṃsaṃ, rājavaṃsaṃ, janapadavaṃsaṃ, gāmavaṃsaṃ, rattindivaparicchedaṃ, nakkhattamuhuttayogaṃ jānāmī’ti majjanavasena uppanno māno rattaññumado nāma.

‘Avasesā bhikkhū antarā piṇḍapātikā jātā, ahaṃ pana jātipiṇḍapātiko’ti majjanavasena uppanno māno piṇḍapātikamado nāma.

‘Avasesā sattā uññātā avaññātā, ahaṃ pana anuññāto anavaññāto’ti majjanavasena uppanno māno anavaññātamado nāma.

‘Avasesānaṃ iriyāpatho apāsādiko, mayhaṃ pana pāsādiko’ti majjanavasena uppanno māno iriyāpathamado nāma.

‘Avasesā sattā chinnapakkhakākasadisā, ahaṃ pana mahiddhiko mahānubhāvo’ti vā ‘ahaṃ yaṃ yaṃ kammaṃ karomi, taṃ taṃ ijjhatī’ti vā majjanavasena uppanno māno iddhimado nāma.

Heṭṭhā parivāraggahaṇena yaso gahitova hoti. Imasmiṃ pana ṭhāne upaṭṭhākamado nāma gahito. So agārikenapi anagārikenapi dīpetabbo. Agāriko hi ekacco aṭṭhārasasu seṇīsu ekissā jeṭṭhako hoti, tassa ‘avasese purise ahaṃ paṭṭhapemi, ahaṃ vicāremī’ti ; anagārikopi ekacco katthaci jeṭṭhako hoti, tassa ‘avasesā bhikkhū mayhaṃ ovāde vattanti, ahaṃ jeṭṭhako’ti majjanavasena uppanno māno yasamado nāma.

‘Avasesā sattā dussīlā, ahaṃ pana sīlavā’ti majjanavasena uppanno māno sīlamado nāma. ‘Avasesasattānaṃ kukkuṭassa udakapānamattepi kāle cittekaggatā natthi, ahaṃ pana upacārappanānaṃ lābhī’ti majjanavasena uppanno māno jhānamado nāma.

‘Avasesā sattā nissippā, ahaṃ pana sippavā’ti majjanavasena uppanno māno sippamado nāma. ‘Avasesā sattā rassā, ahaṃ pana dīgho’ti majjanavasena uppanno māno ārohamado nāma. ‘Avasesā sattā rassā vā honti dīghā vā, ahaṃ nigrodhaparimaṇḍalo’ti majjanavasena uppanno māno pariṇāhamado nāma. ‘Avasesasattānaṃ sarīrasaṇṭhānaṃ virūpaṃ bībhacchaṃ, mayhaṃ pana manāpaṃ pāsādika’nti majjanavasena uppanno māno saṇṭhānamado nāma. ‘Avasesānaṃ sattānaṃ sarīre bahū dosā, mayhaṃ pana sarīre kesaggamattampi vajjaṃ natthī’ti majjanavasena uppanno māno pāripūrimado nāma.

845. Iminā ettakena ṭhānena savatthukaṃ mānaṃ kathetvā idāni avatthukaṃ nibbattitamānameva dassento tattha katamo madotiādimāha. Taṃ uttānatthameva.



“其他众生知识匮乏，而我却博学”是指由此产生的骄傲，称为知识的骄傲。
“其他众生的理解能力低下，而我却没有理解能力的标准”是指由此产生的骄傲，称为理解能力的骄傲。
“我了解某个佛的传承、王族的传承、城邦的传承、村庄的传承、昼夜的划分、星宿的交会”是指由此产生的骄傲，称为知识的骄傲。
“其他僧侣是乞食者，而我却是出生于乞食者的”是指由此产生的骄傲，称为乞食者的骄傲。
“其他众生是被轻视的，而我却是被认可的”是指由此产生的骄傲，称为被认可的骄傲。
“其他众生的行走方式是低贱的，而我却是高贵的”是指由此产生的骄傲，称为行走方式的骄傲。
“其他众生像被割断的草一样，而我却是强大的、有伟大力量的”或者“我所做的每一件事都能成功”是指由此产生的骄傲，称为神通的骄傲。
在下面的部分，通过对随从的获取，名声便被获得。在此处被称为名声的骄傲。这个在有家者和无家者的情况下都应被说明。有家者在十八个随从中，有一个是最尊贵的，他会说：“在其他人之中，我是最显赫的，我是最有权威的”；无家者也会在任何地方是最尊贵的，他会说：“其他僧侣都在我指导下行事，而我是最尊贵的”是指由此产生的骄傲，称为名声的骄傲。
“其他众生的品德低下，而我却是有品德的”是指由此产生的骄傲，称为品德的骄傲。
“其他众生在喝水时连鸡也不如，而我却是获得了高深的禅定”是指由此产生的骄傲，称为禅定的骄傲。
“其他众生没有技艺，而我却是技艺高超的”是指由此产生的骄傲，称为技艺的骄傲。
“其他众生身材矮小，而我却是高大的”是指由此产生的骄傲，称为身高的骄傲。
“其他众生身材矮小或高大，而我却是像菩提树一样的”是指由此产生的骄傲，称为身形的骄傲。
“其他众生的身体形态丑陋、可怕，而我却是可爱的、令人愉快的”是指由此产生的骄傲，称为形态的骄傲。
“其他众生的身体有许多缺陷，而我却是毫无缺陷的”是指由此产生的骄傲，称为完美的骄傲。
通过这些内容，现在讲述了无条件的骄傲，接下来将说明条件的骄傲。此处所提到的内容是指无条件的骄傲。

846. Pamādaniddese cittassa vossaggoti imesu ettakesu ṭhānesu satiyā aniggaṇhitvā cittassa vossajjanaṃ; sativirahoti attho. Vossaggānuppadānanti vossaggassa anuppadānaṃ; punappunaṃ vissajjananti attho. Asakkaccakiriyatāti etesaṃ dānādīnaṃ kusaladhammānaṃ bhāvanāya puggalassa vā deyyadhammassa vā asakkaccakaraṇavasena asakkaccakiriyā. Satatabhāvo sātaccaṃ. Na satatabhāvo asātaccaṃ. Na sātaccakiriyatā asātaccakiriyatā. Anaṭṭhitakaraṇaṃ anaṭṭhitakiriyatā. Yathā nāma kakaṇṭako thokaṃ gantvā thokaṃ tiṭṭhati, na nirantaraṃ gacchati, evameva yo puggalo ekadivasaṃ dānaṃ vā datvā pūjaṃ vā katvā dhammaṃ vā sutvā samaṇadhammaṃ vā katvā puna cirassaṃ karoti, na nirantaraṃ pavatteti, tassa sā kiriyā anaṭṭhitakiriyatāti vuccati. Olīnavuttitāti nirantarakaraṇasaṅkhātassa vipphārasseva abhāvena līnavuttitā. Nikkhittachandatāti kusalakiriyāya vīriyachandassa nikkhittabhāvo. Nikkhittadhuratāti vīriyadhurassa oropanaṃ, osakkitamānasatāti attho. Anadhiṭṭhānanti kusalakaraṇe patiṭṭhābhāvo. Ananuyogoti ananuyuñjanaṃ. Pamādoti pamajjanaṃ. Yo evarūpo pamādoti idaṃ atthapariyāyassa byañjanapariyāyassa ca pariyantābhāvato ākāradassanaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – yvāyaṃ ādito paṭṭhāya dassito pamādo, yo aññopi evamākāro evaṃjātiko pamādo pamajjanākāravasena pamajjanā, pamajjitabhāvavasena pamajjitattanti saṅkhaṃ gato – ayaṃ vuccati pamādoti. Lakkhaṇato panesa pañcasu kāmaguṇesu sativossaggalakkhaṇo, tattheva satiyā vissaṭṭhākāro veditabbo.

847. Thambhaniddese thaddhaṭṭhena thambho; khaliyā thaddhasāṭakassa viya cittassa thaddhatā ettha kathitā. Thambhanākāro thambhanā. Thambhitassa bhāvo thambhitattaṃ. Kakkhaḷassa puggalassa bhāvo kakkhaḷiyaṃ. Pharusassa puggalassa bhāvo phārusiyaṃ. Abhivādanādisāmīcirahānaṃ tassā sāmīciyā akaraṇavasena ujumeva ṭhapitacittabhāvo ujucittatā. Thaddhassa amuduno bhāvo amudutā. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ thambho nāma vuccati, yena samannāgato puggalo gilitanaṅgalasīso viya ajagaro, vātabharitā viya bhastā cetiyaṃ vā vuḍḍhatare vā disvā onamituṃ na sakkoti, pariyanteneva carati. Svāyaṃ cittassa uddhumātabhāvalakkhaṇoti veditabbo.

848. Sārambhaniddese sārambhanavasena sārambho. Paṭippharitvā sārambho paṭisārambho. Sārambhanākāro sārambhanā. Paṭippharitvā sārambhanā paṭisārambhanā. Paṭisārambhitassa bhāvo paṭisārambhitattaṃ. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ sārambho nāma vuccati. Svāyaṃ lakkhaṇato karaṇuttariyalakkhaṇo nāma vuccati, yena samannāgato puggalo taddiguṇaṃ taddiguṇaṃ karoti. Agāriko samāno ekenekasmiṃ gharavatthusmiṃ sajjite aparo dve vatthūni sajjeti, aparo cattāri, aparo aṭṭha, aparo soḷasa. Anagāriko samāno ekenekasmiṃ nikāye gahite, ‘nāhaṃ etassa heṭṭhā bhavissāmī’ti aparo dve gaṇhāti, aparo tayo, aparo cattāro, aparo pañca. Sārambhavasena hi gaṇhituṃ na vaṭṭati. Akusalapakkho esa nirayagāmimaggo. Kusalapakkhavasena pana ekasmiṃ ekaṃ salākabhattaṃ dente dve dātuṃ, dve dente cattāri dātuṃ vaṭṭati. Bhikkhunāpi parena ekasmiṃ nikāye gahite, ‘dve nikāye gahetvā sajjhāyantassa me phāsu hotī’ti vivaṭṭapakkhe ṭhatvā taduttari gaṇhituṃ vaṭṭati.



第846章：懈怠的解释
在这些地方，"心的放弃"是指在心中放弃的状态，意思是没有专注。 "放弃的非追求"是指不去追求放弃，意味着反复的放弃。 "无法做到的行为"是指由于个人或施舍等善法的修行，无法做到的行为。 "持续的状态"是指稳定的状态，不是持续的状态则是不稳定的状态。 "持续的行为"是指不稳定的行为。 "不固定的行为"是指不固定的状态。就像小鸟飞行，时而飞行，时而停留，并非持续飞行；同样地，若某人某一天施舍或供养或听闻法义，或做某种善行，之后很久才继续进行，便称为不固定的行为。 "放弃的状态"是指没有持续进行的状态。 "放弃的状态"是指没有持续进行的行为。 "未能建立的状态"是指善行的未建立状态。 "不追随"是指不追随的状态。 "懈怠"是指懈怠的状态。 "如是懈怠"是指此种状态的表现，意指懈怠的特征。此处所述的懈怠，从开始到现在的表现，若是其他同类的懈怠，便称为懈怠。此懈怠的特征在五种欲望中与心的放弃特征相连，故应理解为存在于此的特征。
第847章：坚固的解释
在坚固的解释中，"坚固"是指坚固的状态；如同坚固的石头，心的坚固性在此被提及。 "坚固的表现"是指坚固的状态。 "坚固的状态"是指坚固的状态。 "粗暴的人的状态"是指粗暴的状态。 "粗暴的人的状态"是指粗暴的状态。 "礼敬等的行为"是指因不做礼敬等而保持的心的状态。 "坚固的状态"是指某种特定的状态。此称为坚固，因其所具备的特性，如同被石头吞噬的蛇，或是因风而重压的寺庙，见到这些而无法屈服，始终保持坚固。自身的心应被理解为一种升华的特征。
第848章：努力的解释
在努力的解释中，"努力"是指努力的状态。 "经过努力的状态"是指经过努力的表现。 "努力的表现"是指努力的状态。 "经过努力的状态"是指经过努力的表现。 "经过努力的状态"是指经过努力的状态。此称为努力。自身的特征是指超越行为的特征，因其所具备的特性，能使人具备某种特质。若有家者在某个家庭中，便会以此为基础，另有两个物品，另有四个，另有八个，另有十六个；若无家者在某个聚落中，则会说：“我不会在此处低于他”，然后再取两个，取三个，取四个，取五个。因而，努力的状态并不适合在此处进行。若是恶行则是通往地狱的道路；而若是善行，则在某个地方给予一份食物，便可给予两份，给予两份便可给予四份。即使是僧侣在某个聚落中，也会说：“若我能在两个聚落中获得安乐，则我便能在此处继续施舍。”

849. Atricchatāniddese yathā ariyavaṃsasutte (a. ni. 4.28) ‘lāmakalāmakaṭṭho itarītaraṭṭho’ evaṃ aggahetvā cīvarādīsu yaṃ yaṃ laddhaṃ hoti, tena tena asantuṭṭhassa; gihino vā pana rūpasaddagandharasaphoṭṭhabbesu yaṃ yaṃ laddhaṃ hoti, tena tena asantuṭṭhassa. Bhiyyokamyatāti visesakāmatā. Icchanakavasena icchā. Icchāva icchāgatā, icchanākāro vā. Attano lābhaṃ aticca icchanabhāvo aticchatā. Rāgotiādīni heṭṭhā vuttatthāneva. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ aticchatā nāma vuccati. Atricchatātipi etissā eva nāmaṃ. Lakkhaṇato pana sakalābhe asantuṭṭhi paralābhe ca patthanā – etaṃ atricchatālakkhaṇaṃ. Atricchapuggalassa hi attanā laddhaṃ paṇītampi lāmakaṃ viya khāyati, parena laddhaṃ lāmakampi paṇītaṃ viya khāyati; ekabhājane pakkayāgu vā bhattaṃ vā pūvo vā attano patte pakkhitto lāmako viya, parassa patte paṇīto viya khāyati. Ayaṃ pana atricchatā pabbajitānampi hoti gihīnampi tiracchānagatānampi.

Tatrimāni vatthūni – eko kira kuṭumbiko tiṃsa bhikkhuniyo nimantetvā sapūvaṃ bhattaṃ adāsi . Saṅghattherī sabbabhikkhūnīnaṃ patte pūvaṃ parivattāpetvā pacchā attanā laddhameva khādi. Bārāṇasirājāpi ‘aṅgārapakkamaṃsaṃ khādissāmī’ti deviṃ ādāya araññaṃ paviṭṭho ekaṃ kinnariṃ disvā, deviṃ pahāya, tassānupadaṃ gato. Devī nivattitvā assamapadaṃ gantvā kasiṇaparikammaṃ katvā aṭṭha samāpattiyo pañca ca abhiññāyo patvā nisinnā rājānaṃ āgacchantaṃ disvā ākāse uppatitvā agamāsi. Rukkhe adhivatthā devatā imaṃ gāthamāha –

Atricchaṃ atilobhena, atilobhamadena ca;

Evaṃ hāyati atthamhā, ahaṃva asitābhuyāti. (jā. 1.

第849章：贪婪的解释
如在《圣族经》中所说（《阿含经》4.28）“贪婪的贪婪者，其他的贪婪者”，在此处不应执着于衣物等所获得的任何东西，对此不满足；或者对于家居者来说，对于色声香味触等所获得的任何东西，对此不满足。 "更进一步的渴求"是指特定的渴望。 "渴望"是指渴望的状态。 "渴望的渴望"或是渴望的表现。 "超越自身的利益"是指对自身利益的渴望。 "贪欲"等在前面已解释的内容。称之为“贪婪的渴求”。贪婪的渴求也可以称为此名称。从特征上看，贪婪的渴求包括对所有利益的不满足，以及对他人利益的向往——这就是贪婪的特征。贪婪的人对自己所获得的，即使是珍贵的东西，也会像劣质物品一样看待；而对他人所获得的，即使是劣质的东西，也会像珍贵的东西一样看待；如同在一个容器中放入米饭或食物，自己碗中的食物就像劣质的，别人碗中的食物则像珍贵的。贪婪的状态同样适用于出家人、在家人和畜生。
在这里有这样的事例——有一个家庭主妇邀请了三十位僧侣，提供了米饭和菜肴。僧众的长老让所有僧侣的碗中的米饭旋转，最后自己只吃自己所获得的。巴拉那西的国王也说：“我将吃肉”，于是带着女神进入森林，见到一只仙女，便抛下女神，跟随仙女而去。女神转身来到僧院，进行了禅定，获得了八种定和五种神通，坐着时见到国王走来，便在空中飞升而去。树上住着的神明唱出了这首歌——
“因贪婪而贪欲，因贪欲而贪婪；因此从此失落，我就像黑暗中的人。”

2.168);

Yathā candakinnariṃ patthayanto asitābhuyā rājadhītāya hīno parihīno, evaṃ atricchaṃ atilobhena atthamha hāyati jīyatīti devatā raññā saddhiṃ keḷimakāsi.

Kassapabuddhakālepi mittavindako nāma seṭṭhiputto assaddho appasanno mātarā ‘tāta, ajja uposathiko hutvā vihāre sabbarattiṃ dhammasavanaṃ suṇa, sahassaṃ te dassāmī’ti vutte dhanalobhena uposathaṅgāni samādāya vihāraṃ gantvā ‘idaṃ ṭhānaṃ akutobhaya’nti sallakkhetvā dhammāsanassa heṭṭhā nipanno sabbarattiṃ niddāyitvā gharaṃ agamāsi. Mātā pātova yāguṃ pacitvā upanāmesi. So sahassaṃ gahetvāva yāguṃ pivi. Athassa etadahosi – ‘dhanaṃ saṃharissāmī’ti. So nāvāya samuddaṃ pakkhanditukāmo ahosi. Atha naṃ mātā ‘‘tāta, imasmiṃ kule cattālīsakoṭidhanaṃ atthi; alaṃ gamanenā’’ti vāresi. So tassā vacanaṃ anādiyitvā gacchati eva. Sā purato aṭṭhāsi. Atha naṃ kujjhitvā ‘ayaṃ mayhaṃ purato tiṭṭhatī’ti pādena paharitvā patitaṃ mātaraṃ antaraṃ katvā agamāsi. Mātā uṭṭhahitvā ‘‘mādisāya mātari evarūpaṃ kammaṃ katvā gatassa me gataṭṭhāne sukhaṃ bhavissatī’’ti evaṃsaññī nāma tvaṃ puttāti āha. Tassa nāvaṃ āruyha gacchato sattame divase nāvā aṭṭhāsi. Atha te manussā ‘‘addhā ettha pāpapuriso atthi; salākaṃ dethā’’ti salākā dīyamānā tasseva tikkhattuṃ pāpuṇi. Te tassa uḷumpaṃ datvā taṃ samudde pakkhipiṃsu. So ekaṃ dīpaṃ gantvā vimānapetīhi saddhiṃ sampattiṃ anubhavanto tāhi ‘‘purato mā agamāsī’’ti vuccamānopi taddiguṇaṃ sampattiṃ passanto anupubbena khuracakkadharaṃ ekaṃ purisaṃ addasa. Tassa taṃ cakkaṃ padumapupphaṃ viya upaṭṭhāti. So taṃ āha – ‘‘ambho, idaṃ tayā piḷandhapadumaṃ mayhaṃ dehī’’ti. ‘‘Nayidaṃ, sāmi , padumaṃ; khuracakkaṃ eta’’nti. So ‘‘vañcesi maṃ tvaṃ. Kiṃ me padumaṃ na diṭṭhapubba’’nti vatvā ‘‘tvañhi lohitacandanaṃ limpetvā piḷandhanaṃ padumapupphaṃ mayhaṃ na dātukāmosī’’ti āha. So cintesi – ‘ayampi mayā katasadisaṃ kammaṃ katvā tassa phalaṃ anubhavitukāmo’ti. Atha naṃ ‘‘handa re’’ti vatvā tassa matthake cakkaṃ pakkhipitvā palāyi. Etamatthaṃ viditvā satthā imaṃ gāthamāha –

‘‘Catubbhi aṭṭhajjhagamā, aṭṭhahi pica soḷasa;

Soḷasāhi ca bāttiṃsa, atricchaṃ cakkamāsado;

Icchāhatassa posassa, cakkaṃ bhamati matthake’’ti. (jā. 1.1.104);

Aññataropi atriccho amacco sakavisayaṃ atikkamitvā paravisayaṃ pāvisi. Tattha pothito palāyitvā ekassa tāpasassa vasanaṭṭhānaṃ pavisitvā uposathaṅgāni adhiṭṭhāya nipajji. So tāpasena ‘kiṃ te kata’nti pucchito imā gāthāyo abhāsi –

‘‘Sakaṃ niketaṃ atihīḷayāno,

Atricchatā mallagāmaṃ agacchiṃ;

Tato janā nikkhamitvāna gāmā,

Kodaṇḍakena paripothayiṃsu maṃ.

‘‘So bhinnasīso ruhiramakkhitaṅgo,

Paccāgamāsiṃ sakaṃ niketaṃ;

Tasmā ahaṃ posathaṃ pālayāmi,

Atricchatā mā punarāgamāsī’’ti. (jā. 1.14.138-139);



第2.168章：
如同渴望月亮的仙女，因贪婪而失落，生命因此而消逝，女神与国王一起进行了游戏。
在迦叶佛的时代，有一个名叫密特温达的富家子弟，不信任、不相信母亲说：“儿子，今天是斋戒日，整晚在寺院里听法，我会给你一千。”于是他因贪婪而带着斋戒的物品前往寺院，心中想着“这是一个没有恐惧的地方”，便在法座下坐下，整晚沉沉入睡，回到家中。母亲早上煮好粥，送给他。他只是拿着一千，喝了粥。然后他想：“我会收集财富。”他想要乘船出海。于是母亲说：“儿子，这个家中有四十亿的财富；没必要去冒险。”他却不听她的话，继续前行。她站在前面。然后他生气地说：“她站在我面前。”于是用脚踢了她，母亲跌倒在地，便离开了。他的母亲站起来说：“像你这样做了这样的事，去的地方会幸福吗？”这样认为的你，儿子。“他乘船出发，到了第七天，船停了。于是人们说：“这里一定有个恶人；给他一个木棍。”于是给了他木棍，三次打了他。他被打后被扔进了海里。他向一个岛走去，享受着与天神同在的财富，听到他们说：“不要走向前。”虽然被告诫，但他看到那种财富，逐渐看到了一个拿着轮盘的人。轮盘像莲花一样围绕着他。他说：“朋友，把那莲花给我。”他们说：“这不是莲花，先生，这是轮盘。”他便说：“你欺骗了我。难道我以前没有见过莲花吗？”于是他想：“他也做了与我相似的事情，想要享受那果实。”于是他便说：“好吧。”于是把轮盘放在他的头上，逃走了。了解这一点后，佛陀说出了这首歌——
“在四处流浪，流浪于八处；在八处又有十六处；十六处又有三十处，贪婪的轮盘在头上旋转。”
另有一个贪婪的官员，越过自己的领域，进入他人的领域。在那里，他被打击后逃走，进入一位修行者的住所，决定过斋戒。他问修行者：“你做了什么？”于是说出了这几句诗——
“我越过自己的住所，贪婪地去了马拉村；于是人们离开村子，用棍棒攻击了我。”
“他头破血流，满身伤痕，回到了自己的住所；所以我守护斋戒，贪婪再也不回来。”

850. Mahicchatāniddese mahantāni vatthūni icchati, mahatī vāssa icchāti mahiccho, tassa bhāvo mahicchatā. Lakkhaṇato pana asantaguṇasambhāvanatā paṭiggahaṇe ca paribhoge ca amattaññutā – etaṃ mahicchatālakkhaṇaṃ. Mahiccho hi puggalo yathā nāma kacchapuṭavāṇijo piḷandhanabhaṇḍakaṃ hatthena gahetvā ucchaṅgepi pakkhipitabbayuttakaṃ pakkhipitvā mahājanassa passantasseva ‘‘ammā, asukaṃ gaṇhatha, asukaṃ gaṇhathā’’ti mukhena saṃvidahati. Evameva so appamattakampi attano sīlaṃ vā ganthaṃ vā dhutaguṇaṃ vā antamaso araññavāsamattakampi mahājanassa jānantasseva sambhāvetukāmo hoti, sambhāvetvā ca pana sakaṭehipi upanīte paccaye ‘ala’nti avatvā gaṇhāti. Tayo hi pūretuṃ na sakkā – aggi upādānena, samuddo udakena, mahiccho paccayehīti.

Aggikkhandho samuddo ca, mahiccho cāpi puggalo;

Bahuke paccaye dente, tayo pete na pūraye.

Mahicchapuggalo hi vijātamātuyāpi manaṃ gaṇhituṃ na sakkoti, pageva upaṭṭhākānaṃ.

Tatrimāni vatthūni – eko kira daharabhikkhu piṭṭhapūve piyāyati. Athassa mātā paṭipattiṃ vīmaṃsamānā ‘sace me putto paṭiggahaṇe mattaṃ jānāti, sakalampi naṃ temāsaṃ pūveheva upaṭṭhahissāmī’ti vassūpanāyikadivase parivīmaṃsamānā paṭhamaṃ ekaṃ pūvaṃ adāsi, tasmiṃ niṭṭhite dutiyaṃ, tasmimpi niṭṭhite tatiyaṃ. Daharo ‘ala’nti avatvā khādiyeva. Mātā tassa amattaññubhāvaṃ ñatvā ‘ajjeva me puttena sakalatemāsassa pūvā khāditā’ti dutiyadivasato paṭṭhāya ekapūvampi na adāsi.

Tissamahārājāpi devasikaṃ cetiyapabbate bhikkhusaṅghassa dānaṃ dadamāno ‘mahārāja, kiṃ ekameva ṭhānaṃ bhajasi? Kiṃ aññattha dātuṃ na vaṭṭatī’ti jānapadehi vutto dutiyadivase anurādhapure mahādānaṃ dāpesi. Ekabhikkhupi paṭiggahaṇe mattaṃ na aññāsi. Ekamekena paṭiggahitaṃ khādanīyabhojanīyaṃ dve tayo janā ukkhipiṃsu. Rājā dutiyadivase cetiyapabbate bhikkhusaṅghaṃ nimantāpetvā rājantepuraṃ āgatakāle ‘‘pattaṃ dethā’’ti āha. ‘‘Alaṃ, mahārāja, attano pamāṇena bhikkhaṃ gaṇhissatī’’ti ekabhikkhupi pattaṃ na adāsi. Sabbe pamāṇayuttakameva paṭiggahesuṃ. Atha rājā āha – ‘‘passatha tumhākaṃ bhikkhūsu ekopi mattaṃ na jānāti. Hiyyo kiñci avasesaṃ nāhosi. Ajja gahitaṃ mandaṃ, avasesameva bahū’’ti tesaṃ mattaññutāya attamano itaresañca amattaññutāya anattamano ahosi.



第850章：大欲的解释
大欲是指渴望巨大的事物,或者说他有巨大的欲望,这就是大欲的状态。从特征上看,大欲的特征是夸大不存在的品质,以及在接受和享用时不知节制。大欲的人就像一个卖首饰的商人,手里拿着首饰,把应该放在腰间的东西也放进去,在大众面前说"妈妈,拿这个,拿那个"。同样地,他即使只有一点点戒律或经典或苦行的功德,甚至只是住在森林里,也想在大众面前炫耀,并且在接受供养时即使用车子运来也不会说"够了",而是照单全收。有三种东西是无法填满的 - 火无法用燃料填满,海洋无法用水填满,大欲的人无法用供养填满。
火堆、海洋和大欲的人,
即使给予大量的供养,
这三者都无法填满。
大欲的人即使对刚生产的母亲也无法满足,更不用说对侍奉他的人了。
这里有一些例子 - 有一个年轻比丘喜欢吃面饼。他的母亲想测试他的修行,心想"如果我儿子在接受供养时知道节制,我就整整三个月都用面饼供养他"。于是在雨安居的第一天,她先给了他一个面饼,吃完后又给第二个,吃完后又给第三个。这个年轻比丘没有说"够了",一直在吃。母亲知道他不知节制,便想"今天我儿子已经吃了整整三个月的面饼了",从第二天开始就一个面饼也不给他了。
提沙大王每天在支提山给僧团布施。人们问他:"大王,你为什么只布施一个地方?在其他地方布施不行吗?"于是第二天他在阿努拉德普拉城举行了大布施。没有一个比丘在接受供养时知道节制。每个人接受的食物都需要两三个人来搬运。第二天,国王邀请支提山的僧团到王宫来。当他们到达时,国王说"请把钵拿出来"。但没有一个比丘拿出钵来,他们说"够了,大王,我们会根据自己的量来接受布施"。他们都只接受了适量的供养。于是国王说:"看,你们的比丘中没有一个知道节制。昨天什么都没剩下。今天接受的很少,剩下的很多。"他对他们的节制感到高兴,对其他人的不节制感到不高兴。

851. Pāpicchatāniddese assaddho samāno saddhoti maṃ jano jānātūtiādīsu evaṃ icchanto kiṃ karoti? Assaddho saddhākāraṃ dasseti; dussīlādayo sīlavantādīnaṃ ākāraṃ dassenti. Kathaṃ? Assaddho tāva mahāmahadivase manussānaṃ vihāraṃ āgamanavelāya sammajjaniṃ ādāya vihāraṃ sammajjati, kacavaraṃ chaḍḍeti, manussehi diṭṭhabhāvaṃ ñatvā cetiyaṅgaṇaṃ gacchati, tatthāpi sammajjitvā kacavaraṃ chaḍḍeti, vālikaṃ samaṃ karoti, āsanāni dhovati, bodhimhi udakaṃ siñcati. Manussā disvā ‘natthi maññe añño bhikkhu vihārajagganako, ayameva imaṃ vihāraṃ paṭijaggati, saddho thero’ti gamanakāle nimantetvā gacchanti. Dussīlopi upaṭṭhākānaṃ sammukhe vinayadharaṃ upasaṅkamitvā pucchati ‘‘bhante, mayi gacchante goṇo ubbiggo. Tena dhāvatā tiṇāni chinnāni. Sammajjantassa me tiṇāni chijjanti. Caṅkamantassa me pāṇakā mīyanti. Kheḷaṃ pātentassa asatiyā tiṇamatthake patati; tattha tattha kiṃ hotī’’ti? ‘‘Anāpatti, āvuso, asañcicca asatiyā ajānantassā’’ti ca vutte ‘‘bhante, mayhaṃ garukaṃ viya upaṭṭhāti; suṭṭhu vīmaṃsathā’’ti bhaṇati. Taṃ sutvā manussā ‘amhākaṃ ayyo ettakepi kukkuccāyati! Aññasmiṃ oḷārike kiṃ nāma karissati; natthi iminā sadiso sīlavāti pasannā sakkāraṃ karonti. Appassutopi upaṭṭhākamajjhe nisinno ‘‘asuko tipiṭakadharo, asuko catunikāyiko mayhaṃ antevāsiko, mama santike tehi dhammo uggahito’’ti vadati. Manussā ‘amhākaṃ ayyena sadiso bahussuto natthi, etassa kira santike asukena ca asukena ca dhammo uggahito’ti pasannā sakkāraṃ karonti.

Saṅgaṇikārāmopi mahāmahadivase dīghapīṭhañca apassayañca gāhāpetvā vihārapaccante rukkhamūle divāvihāraṃ nisīdati. Manussā āgantvā ‘‘thero kuhi’’nti pucchanti. ‘‘Gaṇṭhikaputtā nāma gaṇṭhikā eva honti. Tena thero evarūpe kāle idha na nisīdati, vihārapaccante divāṭṭhāne dīghacaṅkame viharatī’’ti vadanti. Sopi divasabhāgaṃ vītināmetvā nalāṭe makkaṭasuttaṃ alliyāpetvā pīṭhaṃ gāhāpetvā āgamma pariveṇadvāre nisīdati. Manussā ‘‘kahaṃ, bhante, gatattha? Āgantvā na addasamhā’’ti vadanti. ‘‘Upāsakā, antovihāro ākiṇṇo; daharasāmaṇerānaṃ vicaraṇaṭṭhānametaṃ saṭṭhihatthacaṅkame divāṭṭhāne nisīdimhā’’ti attano pavivittabhāvaṃ jānāpeti.

Kusītopi upaṭṭhākamajjhe nisinno ‘‘upāsakā, tumhehi ukkāpāto diṭṭho’’ti vadati. ‘‘Na passāma, bhante; kāya velāya ahosī’’ti ca puṭṭho ‘‘amhākaṃ caṅkamanavelāyā’’ti vatvā ‘‘bhūmicālasaddaṃ assutthā’’ti pucchati. ‘‘Na suṇāma, bhante; kāya velāyā’’ti puṭṭho ‘‘majjhimayāme amhākaṃ ālambanaphalakaṃ apassāya ṭhitakāle’’ti vatvā ‘‘mahāobhāso ahosi; so vo diṭṭho’’ti pucchati. ‘‘Kāya velāya, bhante’’ti ca vutte ‘‘mayhaṃ caṅkamamhā otaraṇakāle’’ti vadati. Manussā ‘amhākaṃ thero tīsupi yāmesu caṅkameyeva hoti; natthi ayyena sadiso āraddhavīriyo’ti pasannā sakkāraṃ karonti.

Muṭṭhassatīpi upaṭṭhākamajjhe nisinno ‘‘mayā asukakāle nāma dīghanikāyo uggahito, asukakāle majjhimo, saṃyuttako, aṅguttariko; antarā olokanaṃ nāma natthi, icchiticchataṭṭhāne mukhāruḷhova tanti āgacchati; ime panaññe bhikkhū eḷakā viya mukhaṃ phandāpentā viharantī’’ti vadati. Manussā ‘natthi ayyena sadiso upaṭṭhitasatī’ti pasannā sakkāraṃ karonti.


第851章：恶欲的解释
在恶欲的解释中，不信任的状态被称为信任；在这种状态下，恶行等表现出对有戒者的态度。那他到底做了什么呢？不信任者在大日子里，带着清洁的工具到人们的住处，清理住处，丢掉垃圾，知道人们在场后，走向圣地，那里也清理垃圾，整理草地，清洗座位，给菩提树浇水。人们看到他，心想“我认为没有其他比丘在照顾这个住处，唯有这位长老在看护这个住处，真是有信心的长老”，于是便在出行时邀请他。
即使是恶行者，也会在侍者面前走到持戒者那里，问道：“尊者，当我走的时候，有牛在奔跑。那些草被踩坏了。清理时我的草被割断。走动时我的生灵死去。放下时，草在那儿被打碎；那里发生了什么？”“没有过失，朋友，因不小心而不知道事物的状态。”听到这话，他又说：“尊者，我的心如同重负；请仔细考虑。”听到这些，人们说：“我们的长老竟然会因如此小的事而感到不安！在其他地方又能做什么呢？没有人能与他相比，真是有戒的人。”即使是少见的侍者坐在众人中间，便会说：“某某比丘持有经典，某某四部教义的弟子，在我面前的教法是被他传授的。”人们说：“没有一个如我们的长老般博学，听说他在某某和某某的教法中都有传授。”
在大日子里，整理房间的长老坐在树下，白天在寺院后面坐着。人们来到问道：“长老在哪里？”“只有系绳子的孩子们是系绳子的。因此，长老在这样的时刻不会坐在这里，而是在寺院后面长时间游荡。”他在白天度过后，抖动头发，坐下，抓住座位，回来后坐在僧团的门口。人们说：“尊者，您去哪里了？我们来时没有看到您。”他回答：“信士们，里面的房间很拥挤；这是年轻的沙弥们的活动场所，我们在这里坐着。”
即使懒惰的侍者坐在众人中间，也会说：“信士们，你们看到了上升的情况吗？”“没有看到，尊者；这是身体的声音。”当被问到“我们在走动时呢？”时，他回答：“地面震动的声音不被听见。”被问到“没有听见，尊者；这是身体的声音。”他又说：“在我们中间的支撑物没有被看到。”人们说：“我们的长老在三次时都在走动；没有人能与他相比，真是勤奋的人。”
即使是无知的侍者坐在众人中间，也会说：“在某个时候，我听说有长时间的经典被传授，在某个时候有中等的、相应的、增上的；在中间没有观察；在想要的地方，嘴巴出现了；而这些比丘则像小虫子般在嘴边游荡。”人们说：“没有一个能与我们的长老相似，真是无知的人。”


Asamāhitopi upaṭṭhākānaṃ sammukhe aṭṭhakathācariye pañhaṃ pucchati – ‘kasiṇaṃ nāma kathaṃ bhāveti? Kittakena nimittaṃ uppannaṃ nāma hoti? Kittakena upacāro? Kittakena appanā? Paṭhamassa jhānassa kati aṅgāni? Dutiyassa tatiyassa catutthassa jhānassa kati aṅgāni’’ti pucchati. Tehi attano uggahitānurūpena kathitakāle sitaṃ katvā ‘kiṃ, āvuso, evaṃ na hosī’ti vutte ‘vaṭṭati, bhante’ti attano samāpattilābhitaṃ sūceti. Manussā ‘samāpattilābhī ayyo’ti pasannā sakkāraṃ karonti.

Duppaññopi upaṭṭhākānaṃ majjhe nisinno ‘majjhimanikāye me pañcattayaṃ olokentassa sahiddhiyāva maggo āgato. Pariyatti nāma amhākaṃ na dukkarā. Pariyattivāvaṭo pana dukkhato na muccatīti pariyattiṃ vissajjayimhā’tiādīni vadanto attano mahāpaññataṃ dīpeti. Evaṃ vadanto panassa sāsane pahāraṃ deti. Iminā sadiso mahācoro nāma natthi. Na hi pariyattidharo dukkhato na muccatīti. Akhīṇāsavopi gāmadārake disvā ‘tumhākaṃ mātāpitaro amhe kiṃ vadantī’’ti? ‘‘Arahāti vadanti, bhante’’ti. ‘Yāva chekā gahapatikā, na sakkā vañcetu’nti attano khīṇāsavabhāvaṃ dīpeti.

Aññepi cettha cāṭiarahantapārohaarahantādayo veditabbā – eko kira kuhako antogabbhe cāṭiṃ nikhaṇitvā manussānaṃ āgamanakāle pavisati. Manussā ‘kahaṃ thero’ti pucchanti. ‘Antogabbhe’ti ca vutte pavisitvā vicinantāpi adisvā nikkhamitvā ‘natthi thero’ti vadanti. ‘Antogabbheyeva thero’ti ca vutte puna pavisanti. Thero cāṭito nikkhamitvā pīṭhe nisinno hoti. Tato tehi ‘mayaṃ, bhante, pubbe adisvā nikkhantā, kahaṃ tumhe gatatthā’’ti vutte ‘samaṇā nāma attano icchiticchitaṭṭhānaṃ gacchantī’ti vacanena attano khīṇāsavabhāvaṃ dīpeti.

Aparopi kuhako ekasmiṃ pabbate paṇṇasālāyaṃ vasati. Paṇṇasālāya ca pacchato papātaṭṭhāne eko kacchakarukkho atthi. Tassa pāroho gantvā parabhāge bhūmiyaṃ patiṭṭhito. Manussā maggenāgantvā nimantenti. So pattacīvaramādāya pārohena otaritvā gāmadvāre attānaṃ dasseti. Tato manussehi pacchā āgantvā ‘katarena maggena āgatattha, bhante’ti puṭṭho ‘samaṇānaṃ āgatamaggo nāma pucchituṃ na vaṭṭati, attano icchiticchitaṭṭhāneneva āgacchantī’ti vacanena khīṇāsavabhāvaṃ dīpeti. Taṃ pana kuhakaṃ eko viddhakaṇṇo ñatvā ‘pariggahessāmi na’nti ekadivasaṃ pārohena otarantaṃ disvā pacchato chinditvā appamattakena ṭhapesi. So ‘pārohato otarissāmī’ti ‘ṭha’nti patito, mattikā patto bhijji. So ‘ñātomhī’ti nikkhamitvā palāyi. Pāpicchassa bhāvo pāpicchatā. Lakkhaṇato pana asantaguṇasambhāvanatā, paṭiggahaṇe ca amattaññutā; etaṃ pāpicchatālakkhaṇanti veditabbaṃ.

852. Siṅganiddese vijjhanaṭṭhena siṅgaṃ; nāgarikabhāvasaṅkhātassa kilesasiṅgassetaṃ nāmaṃ. Siṅgārabhāvo siṅgāratā, siṅgārakaraṇākāro vā. Caturabhāvo caturatā. Tathā cāturiyaṃ. Parikkhatabhāvo parikkhatatā; parikhaṇitvā ṭhapitasseva daḷhasiṅgārabhāvassetaṃ nāmaṃ . Itaraṃ tasseva vevacanaṃ. Evaṃ sabbehipi padehi kilesasiṅgāratāva kathitā.



即使是心不专注的人,也会在侍者面前向注释师提问:"如何修习遍处?多少时间才能生起相?多少时间才能达到近行定?多少时间才能达到安止定?初禅有几个支分?二禅、三禅、四禅各有几个支分?"当他们根据自己所学回答时,他会微笑着说:"朋友,不是这样的吗?"当他们说"是的,尊者"时,他暗示自己已经证得禅那。人们便相信"这位尊者已经证得禅那",对他恭敬供养。
即使是愚钝的人,坐在侍者中间也会说:"当我观察《中部》的《五三经》时,道果自然而来。对我们来说,经典并不困难。但是专注于经典的人无法从苦中解脱,所以我们放弃了经典。"等等,以此显示自己的大智慧。但这样说的人实际上是在伤害佛法。没有比这样的人更大的小偷了。因为精通经典的人并非不能从苦中解脱。
即使是未断尽烦恼的人,看到村里的孩子也会问:"你们的父母怎么称呼我们?"孩子们回答:"他们称您为阿罗汉,尊者。"他便说:"这些居士真聪明,无法欺骗他们",以此暗示自己是阿罗汉。
这里还应该了解其他一些伪装成阿罗汉的人,比如藏在罐子里的阿罗汉、藤蔓阿罗汉等。据说有一个骗子在内室里埋了一个罐子,当人们来时就躲进去。人们问:"长老在哪里?"有人说:"在内室。"他们进去找,找不到就出来说:"长老不在。"有人说:"长老就在内室。"他们再次进去。这时长老从罐子里出来坐在座位上。人们问:"尊者,我们刚才没看到您就出去了,您去哪里了?"他说:"修行人可以去任何想去的地方",以此暗示自己是阿罗汉。
另一个骗子住在山上的叶屋里。叶屋后面悬崖边有一棵树,树枝延伸到另一边的地面。人们沿路来邀请他。他拿着钵和衣服,沿着树枝下去,在村口现身。人们后来问他:"尊者,您是从哪条路来的?"他说:"不应该问修行人来的路,他们可以从任何想来的地方来",以此暗示自己是阿罗汉。有一个耳朵被刺穿的人知道了这个骗子,想要揭穿他。有一天他看到骗子正沿树枝下来,就在后面把树枝砍断,只留下一点点。骗子想要沿树枝下来时,树枝断了,他掉了下来,钵也摔碎了。他知道自己被揭穿了,就逃走了。
恶欲是指恶欲的状态。从特征上看,恶欲的特征是夸大不存在的品质,以及在接受时不知节制。应该这样理解。
第852章:装饰的解释
装饰是指刺穿的意思,这是烦恼装饰的名称。装饰的状态是装饰性,或者说是装饰的行为。精巧的状态是精巧性。同样,精巧也是如此。装饰的状态是装饰性,这是指坚固装饰的状态,就像挖掘后放置的东西一样。其他的是它的同义词。这样,所有这些词都是在讲述烦恼的装饰性。

853. Tintiṇaniddese tintiṇanti khīyanaṃ. Tintiṇāyanākāro tintiṇāyanā. Tintiṇena ayitassa tintiṇasamaṅgino bhāvo tintiṇāyitattaṃ. Lolupabhāvo loluppaṃ. Itare dve ākārabhāvaniddesā. Pucchañjikatāti lābhalabhanakaṭṭhāne vedhanākampanā nīcavuttitā. Sādhukamyatāti paṇītapaṇītānaṃ patthanā. Evaṃ sabbehipi padehi suvānadoṇiyaṃ kañjiyaṃ pivanakasunakhassa aññaṃ sunakhaṃ disvā bhubhukkaraṇaṃ viya ‘tava santakaṃ, mama santaka’nti kilesavasena khīyanākāro kathito.

854. Cāpalyaniddese ākoṭitapaccākoṭitabhāvādīhi cīvarassa maṇḍanā cīvaramaṇḍanā. Maṇivaṇṇacchavikaraṇādīhi pattassa maṇḍanā pattamaṇḍanā. Cittakammādīhi puggalikasenāsanassa maṇḍanā senāsanamaṇḍanā. Imassa vā pūtikāyassāti imassa manussasarīrassa. Yathā hi tadahujātopi siṅgālo jarasiṅgālotveva ūruppamāṇāpi ca gaḷocilatā pūtilatātveva saṅkhaṃ gacchati, evaṃ suvaṇṇavaṇṇopi manussakāyo pūtikāyotveva vuccati. Tassa antarantarā rattavaṇṇapaṇḍuvaṇṇādīhi nivāsanapārupanādīhi sajjanā maṇḍanā nāma. Bāhirānaṃ vā parikkhārānanti ṭhapetvā pattacīvaraṃ sesaparikkhārānaṃ; athavā yā esā cīvaramaṇḍanā pattamaṇḍanāti vuttā, sā tehi vā parikkhārehi kāyassa maṇḍanā tesaṃ vā bāhiraparikkhārānaṃ maṇḍetvā ṭhapanavasena maṇḍanāti evamettha attho veditabbo. Maṇḍanā vibhūsanāti ettha ūnaṭṭhānassa pūraṇavasena maṇḍanā, chavirāgādivasena vibhūsanāti veditabbā. Keḷanāti kīḷanā. Parikeḷanāti parikīḷanā. Giddhikatāti gedhayuttatā. Giddhikattanti tasseva vevacanaṃ. Capalabhāvo capalatā. Tathā cāpalyaṃ. Idaṃ vuccatīti idaṃ cāpalyaṃ nāma vuccati, yena samannāgato puggalo vassasatikopi samāno tadahujātadārako viya hoti.

855. Asabhāgavuttiniddese vippaṭikūlaggāhitāti ananulomaggāhitā. Vipaccanīkasātatāti vipaccanīkena paṭiviruddhakaraṇena sukhāyanā. Anādarabhāvo anādariyaṃ. Tathā anādariyatā. Agāravassa bhāvo agāravatā. Jeṭṭhakabhāvassa akaraṇaṃ appatissavatā. Ayaṃvuccatīti ayaṃ asabhāgavutti nāma vuccati; visabhāgajīvikatāti attho; yāya samannāgato puggalo mātaraṃ pitaraṃ vā gilānaṃ paṭivattitvāpi na oloketi; pitusantakassa kāraṇā mātarā saddhiṃ, mātusantakassa kāraṇā pitarā saddhiṃ kalahaṃ karoti; visabhāgajīvitaṃ jīvati, mātāpitūnaṃ santakassa kāraṇā jeṭṭhena vā kaniṭṭhena vā bhātarā saddhiṃ kalahaṃ karoti, nillajjavacanaṃ vadati, ācariyassa vā upajjhāyassa vā vattapaṭivattaṃ na karoti, gilānaṃ na upaṭṭhāti, buddhassa bhagavato cetiyadassanaṭṭhāne uccāraṃ vā passāvaṃ vā karoti, kheḷampi siṅghāṇikampi chaḍḍeti, chattaṃ dhāreti, upāhanā āruyha gacchati, buddhasāvakesu na lajjati, saṅghe cittīkāraṃ na karoti, mātimattapitimattādīsu garuṭṭhānīyesu hirottappaṃ na paccupaṭṭhāpeti. Tassevaṃ pavattamānassa sabbā pesā kiriyā mātarītiādīsupi vatthūsu asabhāgavuttitā nāma hoti.

856. Aratiniddese pantesūti dūresu vivittesu vā. Adhikusalesūti samathavipassanādhammesu. Aratīti ratipaṭikkhepo. Aratitāti aramaṇākāro. Anabhiratīti anabhiratabhāvo. Anabhiramaṇāti anabhiramaṇākāro. Ukkaṇṭhitāti ukkaṇṭhanākāro. Paritassitāti ukkaṇṭhanavaseneva paritassanā.



第853章：涂抹的解释
涂抹是指涂抹的状态。涂抹的方式是涂抹的方式。涂抹的状态是指涂抹的具备。贪欲的状态是贪欲。其他两个是形态的具备。问的状态是指在获得和获得的场所的感受震动，低劣的行为。善巧的状态是指高贵的高贵的愿望。这样，所有的词都在讲述像饥饿的狗一样看到其他狗时，因烦恼而感到的涂抹的状态。
第854章：迅速的解释
迅速是指因击打和反击而形成的衣服的装饰。宝石的颜色和光泽等形成的托盘的装饰。图案的制作等形成的个人座位的装饰。这个人的身体是指这个人的身体。就像当时的野兔也因老而称为“老兔”，即使是膝盖大小也被称为“腐臭”，同样，黄金色的人类身体也被称为“腐臭”。因此，内外的装饰是指因颜色和光泽等而形成的装饰。除了外部的装饰，衣服和托盘是其他装饰。或者说，衣服的装饰是指通过这些外部装饰而形成的装饰，应该这样理解。装饰是指装饰品的意思，这里是指通过填补不足的状态而形成的装饰，或是通过颜色和光泽等的方式而形成的装饰。玩耍是指玩耍。玩耍是指玩耍。贪婪是指贪婪的状态。贪婪的状态是指贪婪的状态。这样，称之为贪婪的状态，当一个人具备这种状态时，即使是百岁的人也如同小孩子一样。
第855章：不正当行为的解释
不正当行为是指不顺从的行为。反对的状态是指通过反对的方式而形成的快乐的状态。不重视的状态是不重视的。这样，不重视的状态是指不重视的状态。无家可归的状态是指无家可归的状态。长子的状态是指不做的状态。这个称之为不正当行为的状态；是指不正当的生活；一个人即使在照顾母亲和父亲时，也不去看他们；因父亲的缘故与母亲争吵；因母亲的缘故与父亲争吵，过着不正当的生活；因父母的缘故与兄弟姐妹争吵，言语不知羞耻；不遵循老师或导师的教导，不照顾生病的人；在佛陀的圣地也不发声或观看，甚至抛弃玩耍和狮子；提着伞，骑上马，不在佛的弟子面前感到羞耻；在僧团中不做心的行为；在父母和亲戚等重视的地方不感到羞耻。这样的行为被称为不正当行为。
第856章：无欲的解释
无欲是指在远处或偏僻的地方。超越的状态是指在安住和观察的法中。无欲是指对欲望的拒绝。无欲的状态是指无欲的状态。无乐的状态是指无乐的状态。厌烦的状态是指厌烦的状态。烦恼的状态是指因厌烦而产生的烦恼。

857. Tandīniddese tandīti jātiālasiyaṃ. Tandiyanāti tandiyanākāro. Tandimanakatāti tandiyā abhibhūtacittatā. Alasassa bhāvo ālasyaṃ. Ālasyāyanākāro ālasyāyanā. Alasyāyitassa bhāvo ālasyāyitattaṃ. Iti sabbehipi imehi padehi kilesavasena kāyālasiyaṃ kathitaṃ.

858. Vijambhitāniddese jambhanāti phandanā. Punappunaṃ jambhanā vijambhanā. Ānamanāti purato namanā. Vinamanāti pacchato namanā. Sannamanāti samantato namanā. Paṇamanāti yathā hi tantato uṭṭhitapesakāro kismiñcideva gahetvā ujukaṃ kāyaṃ ussāpeti, evaṃ kāyassa uddhaṃ ṭhapanā. Byādhiyakanti uppannabyādhitā. Iti sabbehipi imehi padehi kilesavasena kāyaphandanameva kathitaṃ.

859. Bhattasammadaniddese bhuttāvissāti bhuttavato. Bhattamucchāti bhattagelaññaṃ; balavabhattena hi mucchāpatto viya hoti. Bhattakilamathoti bhattena kilantabhāvo. Bhattapariḷāhoti bhattadaratho. Tasmiñhi samaye pariḷāhuppattiyā upahatindriyo hoti, kāyo jīrati. Kāyaduṭṭhullanti bhattaṃ nissāya kāyassa akammaññatā.

860. Cetaso līnattaniddeso heṭṭhā dhammasaṅgahaṭṭhakathāyaṃ vuttatthoyeva. Imehi pana sabbehipi padehi kilesavasena cittassa gilānākāro kathitoti veditabbo.



第857章：懒惰的解释
懒惰是指懒惰的状态。懒惰的方式是懒惰的方式。懒惰的心态是被懒惰所征服的状态。懒惰的状态是懒惰。懒惰的状态是指懒惰的状态。懒惰的状态是懒惰的状态。由此，通过这些词语，烦恼的身体懒惰状态被描述。
第858章：摇晃的解释
摇晃是指震动。反复的摇晃是摇晃的状态。前面的摇晃是指向前的摇晃。后面的摇晃是指向后的摇晃。周围的摇晃是指四周的摇晃。拉动是指将身体向上抬起，就像在某个地方抓住某物，使身体直立一样，这就是身体的抬升。疾病是指生病的状态。由此，通过这些词语，烦恼的身体震动状态被描述。
第859章：饮食的解释
饮食的状态是指已经吃过的状态。饮食的迷惑是指饮食的混乱；因强烈的饮食而感到迷惑。饮食的疲惫是指因饮食而感到疲惫。饮食的困扰是指饮食的痛苦。在那个时候，由于痛苦的到来，感觉受到影响，身体衰退。身体的污秽是指依赖饮食而导致的身体的不洁。
第860章：心神沉迷的解释
心神沉迷的解释在下文的法集注释中已说明。通过这些词语，烦恼的心灵病态被描述。

861. Kuhanāniddese lābhasakkārasilokasannissitassāti lābhañca sakkārañca kittisaddañca nissitassa, patthayantassāti attho. Pāpicchassāti asantaguṇadīpanakāmassa. Icchāpakatassāti icchāya apakatassa, upaddutassāti attho.

Ito paraṃ yasmā paccayapaṭisevana sāmantajappanairiyāpathasannissitavasena mahāniddese tividhaṃ kuhanavatthu āgataṃ, tasmā tividhampi taṃ dassetuṃ paccayapaṭisevanasaṅkhātena vāti evamādi āraddhaṃ. Tattha cīvarādīhi nimantitassa tadatthikasseva sato pāpicchataṃ nissāya paṭikkhipanena, te ca gahapatike attani suppatiṭṭhitasaddhe ñatvā puna tesaṃ ‘aho ayyo appiccho, na kiñci paṭiggaṇhituṃ icchati, suladdhaṃ vata no assa sace appamattakaṃ kiñci paṭiggaṇheyyā’ti nānāvidhehi upāyehi paṇītāni cīvarādīni upanentānaṃ tadanuggahakāmataṃyeva āvikatvā paṭiggahaṇena ca tato pabhuti asītisakaṭabhārehi upanāmanahetubhūtaṃ vimhāpanaṃ paccayapaṭisevanasaṅkhātaṃ kuhanavatthūti veditabbaṃ. Vuttampi cetaṃ mahāniddese (mahāni. 87) –

‘‘Katamaṃ paccayapaṭisevanasaṅkhātaṃ kuhanavatthu? Idha gahapatikā bhikkhuṃ nimantenti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārehi. So pāpiccho icchāpakato atthiko cīvara …pe… parikkhārānaṃ bhiyyokamyataṃ upādāya cīvaraṃ paccakkhāti, piṇḍapātaṃ paccakkhāti, senāsanaṃ paccakkhāti, gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ paccakkhāti. So evamāha – ‘‘kiṃ samaṇassa mahagghena cīvarena? Etaṃ sāruppaṃ yaṃ samaṇo susānā vā saṅkārakūṭā vā pāpaṇikā vā nantakāni uccinitvā saṅghāṭiṃ katvā dhāreyya. Kiṃ samaṇassa mahagghena piṇḍapātena? Etaṃ sāruppaṃ yaṃ samaṇo uñchācariyāya piṇḍiyālopena jīvikaṃ kappeyya. Kiṃ samaṇassa mahagghena senāsanena? Etaṃ sāruppaṃ yaṃ samaṇo rukkhamūliko vā assa sosāniko vā abbhokāsiko vā. Kiṃ samaṇassa mahagghena gilānapaccayabhesajjaparikkhārena? Etaṃ sāruppaṃ yaṃ samaṇo pūtimuttena vā harītakīkhaṇḍena vā osadhaṃ kareyyāti. Tadupādāya lūkhaṃ cīvaraṃ dhāreti, lūkhaṃ piṇḍapātaṃ paribhuñjati, lūkhaṃ senāsanaṃ paṭisevati, lūkhaṃ gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ paṭisevati. Tamenaṃ gahapatikā evaṃ jānanti – ‘ayaṃ samaṇo appiccho santuṭṭho pavivitto asaṃsaṭṭho āraddhavīriyo dhutavādo’ti bhiyyo bhiyyo nimantenti cīvara…pe… parikkhārehi. So evamāha – ‘tiṇṇaṃ sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṃ puññaṃ pasavati – saddhāya sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṃ puññaṃ pasavati, deyyadhammassa…pe… dakkhiṇeyyānaṃ sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṃ puññaṃ pasavati. Tumhākañcevāyaṃ saddhā atthi, deyyadhammo ca saṃvijjati, ahañca paṭiggāhako. Sacāhaṃ na paṭiggahessāmi, evaṃ tumhe puññena paribāhirā bhavissatha; na mayhaṃ iminā attho, apica tumhākaṃ eva anukampāya paṭiggaṇhāmī’ti. Tadupādāya bahumpi cīvaraṃ paṭiggaṇhāti, bahumpi piṇḍapātaṃ…pe… bhesajjaparikkhāraṃ paṭiggaṇhāti. Yā evarūpā bhākuṭikā bhākuṭiyaṃ kuhanā kuhāyanā kuhitattaṃ – idaṃ vuccati paccayapaṭisevanasaṅkhātaṃ kuhanavatthū’’ti.


第861章：欺骗的解释
欺骗是指依赖于获得、供养和赞美的状态，渴望获得的含义。恶欲是指希望拥有不具备的品质。渴望的状态是指因渴望而失去的状态，受困扰的含义。
因此，由于依赖因缘的行为、周围的言语和行动所形成的主要欺骗内容，接下来将呈现三种欺骗的情况。这里提到的衣物等被邀请的人，若他在场，因恶欲而拒绝这些邀请，且知道这些居士有良好的品德，便会再次对他们说：“哎呀，这位尊者真是少欲，不想接受任何东西，若是稍微接受一点，也许会觉得很容易。”以各种方式呈现出对高贵衣物等的渴望，因而从此开始接受八十种重物的赠予，这被称为依赖因缘的欺骗内容。正如在《大论》中所述：
“什么是依赖因缘的欺骗内容？在这里，居士邀请比丘，提供衣物、食物、床铺、疾病的药品和其他供养。他因恶欲而渴望得到这些衣物……等……因渴望而想要更多的供养，便接受衣物、食物、床铺、疾病的药品等。他这样说：“对于修行人来说，这样昂贵的衣物有什么用？这是合适的，因为修行人可以用它来遮蔽身体，或是用来做其他事情。”对于修行人来说，这样昂贵的食物有什么用？这是合适的，因为修行人可以用它来维持生命。对于修行人来说，这样昂贵的床铺有什么用？这是合适的，因为修行人可以在树下、树根旁、露天等地方安置。对于修行人来说，这样昂贵的疾病药品有什么用？这是合适的，因为修行人可以用腐烂的粪便或绿草根来制作药物。”因此，他便携带轻薄的衣物，享用轻薄的食物，安置轻薄的床铺，使用轻薄的疾病药品。居士们如此了解他：“这位修行人少欲满足，独处不与人接触，努力精进，遵循戒律。”因此，他们更加频繁地邀请他提供衣物……等……供养。他这样说：“三者面前，信士子能够积累许多功德——因信而积累功德，因信而积累功德，因信而积累功德，因信而积累功德。你们也有这样的信心，供养的法也存在，我也是接受者。如果我不接受，你们将会因功德而外在存在；这对我没有意义，然而，我会因你们的怜悯而接受。”因此，他便接受许多衣物，许多食物……等……药品。那些如上所述的诡计、诡计的本质、欺骗的性质——这被称为依赖因缘的欺骗内容。


Pāpicchasseva pana sato uttarimanussadhammādhigamaparidīpanavācāya tathā tathā vimhāpanaṃ sāmantajappanasaṅkhātaṃ kuhanavatthūti veditabbaṃ. Yathāha – ‘‘katamaṃ sāmantajappanasaṅkhātaṃ kuhanavatthu ? Idhekacco pāpiccho icchāpakato sambhāvanādhippāyo ‘evaṃ maṃ jano sambhāvessatī’ti ariyadhammasannissitaṃ vācaṃ bhāsati – ‘yo evarūpaṃ cīvaraṃ dhāreti, so samaṇo mahesakkho’ti bhaṇati; ‘yo evarūpaṃ pattaṃ, lohathālakaṃ, dhamakaraṇaṃ, parisāvanaṃ, kuñcikaṃ, upāhanaṃ, kāyabandhanaṃ, āyogaṃ dhāreti, so samaṇo mahesakkho’ti bhaṇati; ‘yassa evarūpo upajjhāyo, ācariyo, samānupajjhāyo, samānācariyako, mitto sandiṭṭho, sambhatto, sahāyo; yo evarūpe vihāre vasati – aḍḍhayoge, pāsāde, hammiye, guhāyaṃ, leṇe, kuṭiyā, kūṭāgāre, aṭṭe, māḷe, udosite, uddaṇḍe, upaṭṭhānasālāyaṃ, maṇḍape, rukkhamūle vasati, so samaṇo mahesakkho’ti bhaṇati.

‘‘Atha vā korajikakorajiko bhākuṭikabhākuṭiko kuhakakuhako lapakalapako mukhasambhāvito ‘ayaṃ samaṇo imāsaṃ evarūpānaṃ santānaṃ vihārasamāpattīnaṃ lābhī’ti tādisaṃ gambhīraṃ gūḷhaṃ nipuṇaṃ paṭicchannaṃ lokuttaraṃ suññatāpaṭisaṃyuttaṃ kathaṃ katheti. Yā evarūpā bhākuṭikā bhākuṭiyaṃ kuhanā kuhāyanā kuhitattaṃ – idaṃ vuccati sāmantajappanasaṅkhātaṃ kuhanavatthū’’ti.

Pāpicchasseva pana sato sambhāvanādhippāyakatena iriyāpathena vimhāpanaṃ iriyāpathasannissitaṃ kuhanavatthūti veditabbaṃ. Yathāha – ‘‘katamaṃ iriyāpathasaṅkhātaṃ kuhanavatthu? Idhekacco pāpiccho icchāpakato sambhāvanādhippāyo ‘evaṃ maṃ jano sambhāvessatī’ti gamanaṃ saṇṭhapeti, sayanaṃ saṇṭhapeti, paṇidhāya gacchati, paṇidhāya tiṭṭhati, paṇidhāya nisīdati, paṇidhāya seyyaṃ kappeti, samāhito viya gacchati, samāhito viya tiṭṭhati, nisīdati, seyyaṃ kappeti, āpāthakajjhāyīva hoti. Yā evarūpā iriyāpathassa āṭhapanā ṭhapanā saṇṭhapanā bhākuṭikā bhākuṭiyaṃ kuhanā kuhāyanā kuhitattaṃ – idaṃ vuccati iriyāpathasaṅkhātaṃ kuhanavatthū’’ti.

Tattha paccayapaṭisevanasaṅkhātenāti paccayapaṭisevananti evaṃ saṅkhātena paccayapaṭisevanena. Sāmantajappitenāti samīpe bhaṇitena. Iriyāpathassāti catuiriyāpathassa. Āṭhapanāti ādiṭhapanā, ādarena vā ṭhapanā. Ṭhapanāti ṭhapanākāro. Saṇṭhapanāti abhisaṅkharaṇā, pāsādikabhāvakaraṇanti vuttaṃ hoti. Bhākuṭikāti padhānapurimaṭṭhitabhāvadassanena bhākuṭikaraṇaṃ, mukhasaṅkocoti vuttaṃ hoti. Bhākuṭikaraṇaṃ sīlamassāti bhākuṭiko; bhākuṭikassa bhāvo bhākuṭiyaṃ. Kuhanāti vimhāpanaṃ, kuhassa āyanā kuhāyanā. Kuhitassa bhāvo kuhitattanti.



恶欲的人通过暗示自己已证得超人法的言语来使人惊叹,这被称为周边言语的欺骗内容。如所说:"什么是周边言语的欺骗内容?这里,有些恶欲的人,因渴望而想要获得尊敬,心想'人们会这样尊敬我',便说一些与圣法有关的话:'穿这样衣服的沙门很有威望'他说;'使用这样的钵、铜盘、水瓶、滤水器、钥匙、鞋子、腰带、背带的沙门很有威望'他说;'有这样的戒师、老师、同戒师、同老师、朋友、熟人、亲密朋友、同伴的沙门;住在这样的住处 - 半圆顶房、宫殿、楼房、洞穴、石窟、小屋、尖顶房、阁楼、凉亭、仓库、集会堂、帐篷、树下的沙门很有威望'他说。
或者,他装出严肃、皱眉、欺骗、喋喋不休的样子,口头上受人尊敬,'这位沙门获得了这样的寂静禅定'他说这样深奥、隐秘、微妙、隐蔽、出世间、与空性相应的话。这种装作严肃、皱眉、欺骗、欺骗的行为、欺骗的状态,被称为周边言语的欺骗内容。"
恶欲的人通过为获得尊敬而做作的威仪来使人惊叹,这被称为依赖威仪的欺骗内容。如所说:"什么是依赖威仪的欺骗内容?这里,有些恶欲的人,因渴望而想要获得尊敬,心想'人们会这样尊敬我',便装作走路的样子,装作坐卧的样子,有意识地走路,有意识地站立,有意识地坐下,有意识地躺下,装作入定的样子走路,装作入定的样子站立、坐下、躺下,装作在公开场合禅修的样子。这种威仪的装作、摆设、安排、严肃、皱眉、欺骗、欺骗的行为、欺骗的状态,被称为依赖威仪的欺骗内容。"
其中,"依赖资具"是指依赖资具而被称为依赖资具。"周边言语"是指在附近说的话。"威仪"是指四种威仪。"装作"是指最初的摆设,或是认真地摆设。"摆设"是指摆设的方式。"安排"是指精心准备,意思是使之美观。"严肃"是指通过显示自己是首要人物而做出严肃的样子,意思是皱眉。习惯做出严肃样子的人叫做"严肃者";严肃者的状态叫做"严肃"。"欺骗"是指使人惊叹,欺骗的行为叫做"欺骗行为"。欺骗的状态叫做"欺骗状态"。

862. Lapanāniddese ālapanāti vihāraṃ āgatamanusse disvā kimatthāya bhonto āgatā? Kiṃ bhikkhū nimantetuṃ? Yadi evaṃ gacchatha; ahaṃ pacchato bhikkhū gahetvā āgacchāmī’ti evaṃ āditova lapanā. Atha vā attānaṃ upanetvā ‘ahaṃ tisso, mayi rājā pasanno, mayi asuko ca asuko ca rājamahāmatto pasanno’ti evaṃ attupanāyikā lapanā ālapanā. Lapanāti puṭṭhassa sato vuttappakārameva lapanaṃ. Sallapanāti gahapatikānaṃ ukkaṇṭhane bhītassa okāsaṃ datvā suṭṭhu lapanā. Ullapanāti ‘mahākuṭumbiko, mahānāviko, mahādānapatī’ti evaṃ uddhaṃ katvā lapanā. Samullapanāti sabbatobhāgena uddhaṃ katvā lapanā. Unnahanāti ‘upāsakā, pubbe īdise kāle dānaṃ detha; idāni kiṃ na dethā’ti evaṃ yāva ‘dassāma, bhante, okāsaṃ na labhāmā’tiādīni vadanti tāva uddhaṃ nahanā, veṭhanāti vuttaṃ hoti. Atha vā ucchuhatthaṃ disvā ‘kuto āgatā, upāsakā’ti pucchati. ‘Ucchukhettato, bhante’ti. ‘Kiṃ tattha ucchu madhura’nti? ‘Khāditvā, bhante, jānitabba’nti. ‘Na, upāsakā, bhikkhussa ‘ucchuṃ dethā’ti vattuṃ vaṭṭatī’ti yā evarūpā nibbeṭhentassāpi veṭhanakakathā, sā unnahanā . Sabbatobhāgena punappunaṃ unnahanā samunnahanā. Ukkācanāti ‘etaṃ kulaṃ maṃyeva jānāti, sace ettha deyyadhammo uppajjati, mayhameva detī’ti evaṃ ukkhipitvā kācanā ukkācanā; uddīpanāti vuttaṃ hoti.

Telakandarikavatthu cettha vattabbaṃ. Dve kira bhikkhū ekaṃ gāmaṃ pavisitvā āsanasālāya nisīditvā ekaṃ kumārikaṃ disvā pakkosiṃsu. Tāya āgatāya tatreko ekaṃ pucchi – ‘ayaṃ, bhante, kassa kumārikā’ti? ‘Amhākaṃ upaṭṭhāyikāya telakandarikāya dhītā, āvuso. Imissā mātā mayi gehaṃ gate sappiṃ dadamānā ghaṭeneva deti, ayampi mātā viya ghaṭeneva detī’ti ukkāceti.

Sabbatobhāgena punappunaṃ ukkācanā samukkācanā. Anuppiyabhāṇitāti saccānurūpaṃ vā dhammānurūpaṃ vā anapaloketvā punappunaṃ piyabhaṇanameva. Cāṭukamyatāti nīcavuttitā; attānaṃ heṭṭhato ṭhapetvā vattanaṃ. Muggasūpyatāti muggasūpasadisatā. Yathā muggesu paccamānesu kocideva na paccati, avasesā paccanti; evaṃ yassa puggalassa vacane kiñcideva saccaṃ hoti, sesaṃ alikaṃ – ayaṃ puggalo muggasūpyoti vuccati. Tassa bhāvo muggasūpyatā. Pāribhaṭayatāti pāribhaṭayabhāvo. Yo hi kuladārake dhātī viya aṅkena vā khandhena vā paribhaṭati, dhāretīti attho; tassa paribhaṭassa kammaṃ pāribhaṭayaṃ; pāribhaṭayassa bhāvo pāribhaṭayatāti.



第862章：谄媚的解释
谄媚是指看到来到寺院的人后说:"诸位为何而来?是来邀请比丘吗?如果是这样,请先走;我稍后带着比丘们来。"这样从一开始就谄媚。或者,把自己推荐给别人说:"我是提沙,国王对我很满意,某某大臣对我很满意。"这样把自己推荐给别人的谄媚叫做谄媚。谄媚是指被问到时以上述方式谄媚。交谈是指当居士们感到厌烦时,给他们机会好好地谄媚。赞美是指说"大富翁、大航海家、大施主"这样抬高别人的谄媚。全面赞美是指从各方面抬高别人的谄媚。抬高是指说"优婆塞,以前在这种时候你们布施;现在为什么不布施?"直到他们说"我们会布施的,尊者,只是没有机会"等等,这样不断抬高,称为缠绕。或者,看到有人拿着甘蔗就问:"优婆塞,你们从哪里来?""从甘蔗田来,尊者。""那里的甘蔗甜吗?""尊者,要尝了才知道。""优婆塞,比丘不应该说'给我甘蔗'。"这种即使对方想要解释也继续缠绕的话叫做抬高。从各方面反复抬高叫做全面抬高。吹捧是指说"这个家族只认识我,如果他们有什么可以布施的东西,就只会给我。"这样抬高别人叫做吹捧,也就是称赞的意思。
这里应该讲一下卖油女的故事。据说有两个比丘进入一个村庄,坐在集会堂里,看到一个少女就叫她过来。她来了之后,其中一个比丘问:"尊者,这是谁家的女儿?""朋友,这是我们的施主卖油女的女儿。她母亲给我酥油时都是用罐子给的,这个女儿也像她母亲一样用罐子给。"这样吹捧。
从各方面反复吹捧叫做全面吹捧。说讨人喜欢的话是指不考虑是否符合事实或法理,只是反复说讨人喜欢的话。讨好是指低姿态;把自己放在低处行事。像绿豆汤一样是指像绿豆汤一样。就像煮绿豆时,有些煮熟了,有些没煮熟;同样,这个人说的话有一些是真的,其余的是假的 - 这种人被称为像绿豆汤一样。这种状态叫做像绿豆汤一样。抚养是指抚养的状态。就像保姆用手臂或肩膀抱着家里的孩子一样抚养,意思是保护;这种抚养的行为叫做抚养;抚养的状态叫做抚养性。

863. Nemittikatāniddese nimittanti yaṃkiñci paresaṃ paccayadānasaṃyojanakaṃ kāyavacīkammaṃ. Nimittakammanti nimittassa karaṇakosallaṃ.

Tatridaṃ vatthu – eko kira piṇḍapātiko upaṭṭhākakammārassa gehadvāraṃ gantvā ‘kiṃ bhante’ti pucchito cīvarantarena hatthaṃ nīharitvā vāsipaharaṇākāraṃ akāsi. Kammāro ‘sallakkhitaṃ me, bhante’ti vāsiṃ katvā adāsi. Obhāsoti paccayapaṭisaṃyuttakathā. Obhāsakammanti vacchakapālake disvā ‘kiṃ ime vacchā khīragovacchā, takkagovacchā’ti pucchitvā ‘khīragovacchā, bhante’ti vutte ‘na khīragovacchā, yadi khīragovacchā siyuṃ bhikkhūpi khīraṃ labheyyu’nti evamādinā nayena tesaṃ dārakānaṃ mātāpitūnaṃ nivedetvā khīradāpanādikaṃ obhāsakaraṇaṃ. Sāmantajappāti samīpaṃ katvā jappanaṃ.

Jātakabhāṇakavatthu cettha kathetabbaṃ. Eko kira jātakabhāṇakatthero bhuñjitukāmo upaṭṭhāyikāya gehaṃ pavisitvā nisīdi. Sā adātukāmā ‘taṇḍulā natthī’ti bhaṇantī taṇḍule āharitukāmā viya paṭivissakagharaṃ gatā. Bhikkhu antogabbhaṃ pavisitvā olokento kavāṭakoṇe ucchuṃ, bhājane guḷaṃ, piṭake loṇamacchaphālaṃ, kumbhiyaṃ taṇḍule, ghaṭe ghataṃ disvā nikkhamitvā nisīdi. Gharaṇī ‘taṇḍulaṃ nālattha’nti āgatā. Thero ‘upāsike, ajja bhikkhā na sampajjissatī’ti paṭikacceva nimittaṃ addasa’nti āha. ‘Kiṃ, bhante’ti? ‘Kavāṭakoṇe nikkhittaṃ ucchuṃ viya sappaṃ addasaṃ; ‘taṃ paharissāmī’ti olokento bhājane ṭhapitaṃ guḷapiṇḍaṃ viya pāsāṇaṃ leḍḍukena; pahaṭena sappena kataṃ, piṭake nikkhittaloṇamacchaphālasadisaṃ, phaṇaṃ; tassa taṃ leḍḍuṃ ḍaṃsitukāmassa, kumbhiyā taṇḍulasadise dante; athassa kupitassa, ghaṭe pakkhittaghatasadisaṃ, mukhato nikkhamantaṃ visamissakaṃ kheḷa’nti. Sā ‘na sakkā muṇḍakaṃ vañcetu’nti ucchuṃ datvā odanaṃ pacitvā ghataguḷamacchehi saddhiṃ adāsīti. Evaṃ samīpaṃ katvā jappanaṃ sāmantajappāti veditabbaṃ. Parikathāti yathā taṃ labhati tathā parivattetvā parivattetvā kathanaṃ.



第863章：暗示的解释
暗示是指任何能引导他人布施资具的身体或语言行为。暗示行为是指巧妙地制造暗示。
这里有一个故事 - 据说有一个托钵的比丘来到一个支持他的铁匠家门口,被问"什么事,尊者?"时,他从衣服里伸出手,做出挥斧的动作。铁匠说"我明白了,尊者",就做了一把斧头给他。
明示是指与资具有关的谈话。明示行为是指看到牧牛人后问"这些牛犊是产奶的还是产酪的?",当他们回答"是产奶的,尊者"时,就说"不是产奶的,如果是产奶的,比丘们也能得到牛奶"。用这样的方式告诉那些孩子的父母,使他们给予牛奶等。
旁敲侧击是指靠近后说话。
这里应该讲一下本生经诵者的故事。据说有一位本生经诵者长老想吃东西,就进入一个女施主的家里坐下。她不想给,就说"没有米"然后假装要去邻居家取米。比丘进入内室查看,看到门角有甘蔗,碗里有糖块,篮子里有咸鱼片,罐子里有米,瓶子里有酥油,就出来坐下。女主人回来说"没找到米"。长老说"优婆夷,今天我预先看到了不会得到食物的征兆。""什么征兆,尊者?""我看到门角放着的甘蔗像蛇;我看着想打它时,碗里放的糖块像石头;被打的蛇做出的样子,像篮子里放的咸鱼片;它想咬那块石头时,牙齿像罐子里的米粒;它生气时,从嘴里流出的毒液混合物,像瓶子里倒入的酥油。"她想"不能欺骗这个秃头"就给了他甘蔗,煮了饭,和酥油、糖、鱼一起给了他。这样靠近后说话应该理解为旁敲侧击。
暗示是指以能得到的方式反复说话。

864. Nippesikatāniddese akkosanāti dasahi akkosavatthūhi akkosanā. Vambhanāti paribhavitvā kathanaṃ. Garahanāti ‘assaddho appasanno’tiādinā nayena dosāropanā. Ukkhepanāti ‘mā etaṃ ettha kathethā’ti vācāya ukkhipanaṃ. Sabbatobhāgena savatthukaṃ sahetukaṃ katvā ukkhepanā samukkhepanā. Athavā adentaṃ ‘aho dānapatī’ti evaṃ ukkhipanaṃ ukkhepanā. ‘Mahādānapatī’ti evaṃ suṭṭhu ukkhepanā samukkhepanā. Khipanāti ‘kiṃ imassa jīvitaṃ bījabhojino’ti evaṃ uppaṇḍanā. Saṅkhipanāti ‘kiṃ imaṃ adāyakoti bhaṇatha yo niccakālaṃ sabbesampi natthīti vacanaṃ detī’ti evaṃ suṭṭhutaraṃ uppaṇḍanā. Pāpanāti adāyakattassa avaṇṇassa vā pāpanaṃ. Sabbatobhāgena pāpanā sampāpanā. Avaṇṇahārikāti ‘evaṃ me avaṇṇabhayāpi dassatī’ti gehato gehaṃ, gāmato gāmaṃ, janapadato janapadaṃ avaṇṇaharaṇaṃ. Parapiṭṭhimaṃsikatāti purato madhuraṃ bhaṇitvā parammukhe avaṇṇabhāsitā. Esā hi abhimukhaṃ oloketuṃ asakkontassa parammukhānaṃ piṭṭhimaṃsakhādanaṃ viya hoti. Tasmā parapiṭṭhimaṃsikatāti vuttā. Ayaṃ vuccati nippesikatāti ayaṃ yasmā veḷupesikā viya abbhaṅgaṃ parassa guṇaṃ nippeseti nipuñchati, yasmā vā gandhajātaṃ nipisitvā gandhamagganā viya paraguṇe nipisitvā vicuṇṇetvā esā lābhamagganā hoti, tasmā nippesikatāti vuccatīti.

865. Lābhena lābhaṃ nijigīsanatāniddese nijigīsanatāti magganā. Ito laddhanti imamhā gehā laddhaṃ. Amutrāti amukamhi gehe. Eṭṭhīti icchanā. Gaveṭṭhīti magganā. Pariyeṭṭhīti punappunaṃ magganā. Ādito paṭṭhāya laddhaṃ laddhaṃ bhikkhaṃ tatra tatra kuladārakānaṃ datvā ante khīrayāguṃ labhitvā gatabhikkhuvatthu cettha kathetabbaṃ. Esanātiādīni eṭṭhītiādīnaṃ vevacanāni, tasmā eṭṭhīti esanā, gaveṭṭhīti gavesanā, pariyeṭṭhīti pariyesanā. Iccevamettha yojanā veditabbā.

866. Seyyamānaniddese jātiyāti khattiyabhāvādijātisampattiyā. Gottenāti gotamagottādinā ukkaṭṭhagottena. Kolaputtiyenāti mahākulabhāvena. Vaṇṇapokkharatāyāti vaṇṇasampannasarīratāya. Sarīrañhi pokkharanti vuccati, tassa vaṇṇasampattiyā abhirūpabhāvenāti attho. Dhanenātiādīni uttānatthāneva. Mānaṃ jappetīti etesu yena kenaci vatthunā ‘seyyohamasmī’ti mānaṃ pavatteti karoti.

867. Sadisamānaniddese mānaṃ jappetīti etesu yena kenaci vatthunā ‘sadisohamasmī’ti mānaṃ pavatteti. Ayamettha atthato viseso. Pāḷiyaṃ pana nānākaraṇaṃ natthi.

868. Hīnamānaniddese omānaṃ jappetīti heṭṭhāmānaṃ pavatteti. Omānoti lāmako heṭṭhāmāno. Omaññanā omaññitattanti ākārabhāvaniddeso. Hīḷanāti jātiādīhi attajigucchanā. Ohīḷanāti atirekato hīḷanā. Ohīḷitattanti tasseva bhāvaniddeso. Attuññāti attānaṃ hīnaṃ katvā jānanā. Attāvaññāti attānaṃ avajānanā. Attaparibhavoti jātiādisampattināmameva jātāti attānaṃ paribhavitvā maññanā. Evamime tayo mānā puggalaṃ anissāya jātiādivatthuvaseneva kathitā. Tesu ekeko tiṇṇampi seyyasadisahīnānaṃ uppajjati. Tattha ‘seyyohamasmī’ti māno seyyasseva yāthāvamāno, sesānaṃ ayāthāvamāno. ‘Sadisohamasmī’ti māno sadisasseva yāthāvamāno, sesānaṃ ayāthāvamāno. ‘Hīnohamasmī’ti māno hīnasseva yāthāvamāno, sesānaṃ ayāthāvamāno.



第864章：无耻的解释
无耻是指用十种无耻的方式进行侮辱。侮辱是指通过贬低他人进行的言语。指责是通过说“没有信心、少有人信”等方式来指责他人。抬高是指通过言语来抬高他人，像是说“不要在这里谈论这些”。从各个方面进行抬高，称为全面抬高。或者，通过说“哎呀，施主”来抬高他人。通过说“伟大的施主”来进行非常好的抬高。抛弃是指说“这个人活得真没意思”这样抛弃他人。概括是指说“这个人不施舍吗？”这样进行更好的抛弃。邪恶是指不施舍的状态或不好的状态。全面的邪恶是指进行全面的邪恶。无耻者是指“这样我也会显示出无耻”的情况，指从家到家、从村到村、从地区到地区的无耻行为。对他人的诋毁是指在前面说甜言蜜语,在面前说贬低的话。这就像是一个人无法看向前方时,在他面前吃肉一样。因此称为对他人的诋毁。这被称为无耻，因为它像是把他人的优点抹去、隐瞒，或者像是压榨香料一样压榨他人的优点，因此称为无耻。
第865章：获取的解释
获取是指通过获取而获得的方式。这里获得的是从这个家中获得的。那里是指在某个特定的家中。寻求是指想要的意思。寻找是指通过道路进行寻找。反复寻找是指不断地进行寻找。从一开始获得的食物，在那里给予家庭的孩子们，最后获得牛奶等，这里应该讲述的是这样的托钵的故事。这里的“寻找”等词的意思是，寻求是指想要，寻找是指寻找，反复寻找是指不断寻找。这里的意思应理解为这样的联系。
第866章：优越的解释
优越是指因种姓而获得的优越。种姓是指以种姓的名字如“戈达玛”的名字而获得的。由贵族出身是指以大贵族的身份。因为外表美丽是指因外表美丽而获得的。身体被称为美丽，因其外表的优越而被称为美丽。财富等其他优越的地方是指显而易见的优越。自我抬高是指在这些方面用某种方式表现出“我更好”。
第867章：相似的解释
相似是指在这些方面用某种方式表现出“我与他相似”。在这里有特别的意思。而在巴利文中没有多种解释。
第868章：低劣的解释
低劣是指表现出低下的状态。低下是指低下的状态。低下的状态是指表现出低下的样子。低下是指因种姓等而感到厌恶。低下是指过于低下。低下的状态是指这种状态的表现。自我贬低是指把自己看得低下。自我贬低是指不承认自己。自我贬低是指以种姓等的优越性来贬低自己。这样三种自我抬高是指一个人因种姓等的状态而被谈论。在这些方面，每个人都有一种抬高的状态。在那里，“我更好”是指相对于更好的状态，其他的则是相对不好的状态。“我与他相似”是指相对于相似的状态，其他的则是相对不好的状态。“我很低”是指相对于低下的状态，其他的则是相对不好的状态。

869.Tattha katamo seyyassa seyyohamasmītiādayo pana nava mānā puggalaṃ nissāya kathitā. Tesu tayo tayo ekekassa uppajjanti. Tattha dahatīti ṭhapeti. Taṃ nissāyāti taṃ seyyato dahanaṃ nissāya. Ettha pana seyyassa seyyohamasmīti māno rājūnañceva pabbajitānañca uppajjati. Rājā hi ‘raṭṭhena vā dhanena vā vāhanehi vā ko mayā sadiso atthī’ti etaṃ mānaṃ karoti. Pabbajitopi ‘sīladhutaṅgādīhi ko mayā sadiso atthī’ti etaṃ mānaṃ karoti.

870.Seyyassa sadisohamasmīti mānopi etesaṃyeva uppajjati. Rājā hi ‘raṭṭhena vā dhanena vā vāhanehi vā aññarājūhi saddhiṃ mayhaṃ kiṃ nānākaraṇa’nti etaṃ mānaṃ karoti. Pabbajitopi ‘sīladhutaṅgādīhi aññena bhikkhunā saddhiṃ mayhaṃ kiṃ nānākaraṇa’nti etaṃ mānaṃ karoti.

871.Seyyassa hīnohamasmīti mānopi etesaṃyeva uppajjati. Yassa hi rañño raṭṭhaṃ vā dhanaṃ vā vāhanāni vā sampannāni na honti, so ‘mayhaṃ rājāti vohārasukhamattameva; kiṃ rājā nāma aha’nti etaṃ mānaṃ karoti. Pabbajitopi ‘appalābhasakkāro ahaṃ. Dhammakathiko bahussuto mahātheroti kathāmattameva. Kiṃ dhammakathiko nāmāhaṃ, kiṃ bahussuto nāmāhaṃ, kiṃ mahāthero nāmāhaṃ yassa me lābhasakkāro natthī’ti etaṃ mānaṃ karoti.

872.Sadisassa seyyohamasmīti mānādayo amaccādīnaṃ uppajjanti. Amacco hi raṭṭhiyo vā ‘bhogayānavāhanādīhi ko mayā sadiso añño rājapuriso atthī’ti vā ‘mayhaṃ aññehi saddhiṃ kiṃ nānākaraṇa’nti vā ‘amaccoti nāmamattameva mayhaṃ; ghāsacchādanamattampi me natthi. Kiṃ amacco nāmāha’nti ete māne karoti.

875.Hīnassa seyyohamasmīti mānādayo dāsādīnaṃ uppajjanti. Dāso hi ‘mātito vā pitito vā ko mayā sadiso añño dāso nāma atthi’ aññe jīvituṃ asakkontā kucchihetu dāsā nāma jātā. Ahaṃ pana paveṇīāgatattā seyyo’ti vā ‘paveṇīāgatabhāvena ubhatosuddhikadāsattena asukadāsena nāma saddhiṃ kiṃ mayhaṃ nānākaraṇa’nti vā ‘kucchivasenāhaṃ dāsabyaṃ upagato. Mātāpitukoṭiyā pana me dāsaṭṭhānaṃ natthi. Kiṃ dāso nāma aha’nti vā ete māne karoti. Yathā ca dāso evaṃ pukkusacaṇḍālādayopi ete māne karontiyeva.

Ettha ca ‘seyyassa seyyohamasmī’ti uppannamānova yāthāvamāno, itare dve ayāthāvamānā. Tathā ‘sadisassa sadisohamasmī’ti ‘hīnassa hīnohamasmī’ti uppannamānova yāthāvamāno, itare dve ayāthāvamānā. Tattha yāthāvamānā arahattamaggavajjhā, ayāthāvamānā sotāpattimaggavajjhā.

878. Evaṃ savatthuke māne kathetvā idāni avatthukaṃ nibbattitamānameva dassetuṃ tattha katamo mānotiādi vuttaṃ.

879. Atimānaniddese seyyādivasena puggalaṃ anāmasitvā jātiādīnaṃ vatthuvaseneva niddiṭṭho. Tattha atimaññatīti ‘jātiādīhi mayā sadiso natthī’ti atikkamitvā maññati.

880. Mānātimānaniddese yo evarūpoti yo eso ‘ayaṃ pubbe mayā sadiso, idāni ahaṃ seṭṭho, ahaṃ hīnataro’ti uppanno māno. Ayaṃ bhārātibhāro viya purimaṃ sadisamānaṃ upādāya mānātimānoti dassetuṃ evamāha.

881. Omānaniddeso hīnamānaniddesasadisoyeva. Veneyyavasena pana so ‘hīnohamasmī’ti māno nāma vutto – ayaṃ omāno nāma. Apicettha ‘tvaṃ jātimā, kākajāti viya te jāti; tvaṃ gottavā, caṇḍālagottaṃ viya te gottaṃ; tuyhaṃ saro atthi, kākassaro viya te saro’ti evaṃ attānaṃ heṭṭhā katvā pavattanavasena ayaṃ omānoti veditabbo.



第869章：
在这里,什么是"我比优秀者更优秀"等九种慢?这是依靠人而说的。其中每一种都会产生三种。在这里,"确立"是指建立。"依靠那个"是指依靠将自己确立为优秀。在这里,"我比优秀者更优秀"的慢会在国王和出家人中产生。国王会想:"在国土、财富或车乘方面,有谁能与我相比?"出家人也会想:"在戒律、头陀行等方面,有谁能与我相比?"
第870章：
"我与优秀者相等"的慢也会在这些人中产生。国王会想:"在国土、财富或车乘方面,我与其他国王有什么区别?"出家人也会想:"在戒律、头陀行等方面,我与其他比丘有什么区别?"
第871章：
"我比优秀者低劣"的慢也会在这些人中产生。如果一个国王的国土、财富或车乘不丰富,他会想:"我只是名义上的国王;我算什么国王?"出家人也会想:"我得到的供养和尊敬很少。说我是说法者、多闻者、大长老只是空话而已。我算什么说法者?我算什么多闻者?我算什么大长老?我没有得到供养和尊敬。"
第872章：
"我比与我相等者更优秀"等慢会在大臣等人中产生。大臣或地方官员会想:"在财富、车乘等方面,有哪个王臣能与我相比?"或者"我与其他人有什么区别?"或者"我只是名义上的大臣;我连基本的衣食都没有。我算什么大臣?"
第875章：
"我比低劣者更优秀"等慢会在奴隶等人中产生。奴隶会想:"从母亲或父亲方面来说,有哪个奴隶能与我相比?其他人因为无法生存而成为奴隶。而我是世代相传的奴隶,所以更优秀。"或者"作为世代相传的双方纯正的奴隶,我与某某奴隶有什么区别?"或者"我是因为生计而成为奴隶的。但从父母那一方来说,我并不是奴隶。我算什么奴隶?"不仅奴隶,贱民、旃陀罗等人也会产生这些慢。
在这里,"我比优秀者更优秀"的慢是如实的慢,其他两种是不如实的慢。同样,"我与相等者相等"和"我比低劣者低劣"的慢是如实的慢,其他两种是不如实的慢。其中,如实的慢可以通过阿罗汉道断除,不如实的慢可以通过入流道断除。
第878章：
这样解释了有依据的慢之后,现在为了说明无依据产生的慢而说"在这里,什么是慢"等。
第879章：
在过度慢的解释中,没有提到优秀等方面的人,而是仅仅依据出身等因素来解释。在这里,"轻视"是指认为"在出身等方面没有人能与我相比"而超越他人。
第880章：
在慢过慢的解释中,"像这样的"是指"这个人以前与我相等,现在我更优秀,我更低劣"而产生的慢。这就像重担之上再加重担一样,是在之前的相等慢之上再加上的慢,所以称为慢过慢。
第881章：
自卑慢的解释与低劣慢的解释相似。但为了教化的缘故,那个"我是低劣的"慢被称为自卑慢。此外,在这里应该理解,自卑慢是指"你有出身,但你的出身像乌鸦一样;你有家族,但你的家族像旃陀罗一样;你有声音,但你的声音像乌鸦一样"这样贬低自己而产生的慢。

882. Adhimānaniddese appatte pattasaññitāti cattāri saccāni appatvā pattasaññitāya . Akateti catūhi maggehi kattabbakicce akateyeva. Anadhigateti catusaccadhamme anadhigate. Asacchikateti arahattena apaccakkhakate. Ayaṃ vuccati adhimānoti ayaṃ adhigatamāno nāma vuccati.

Ayaṃ pana kassa uppajjati, kassa nuppajjatīti? Ariyasāvakassa tāva nuppajjati. So hi maggaphalanibbānapahīnakilesāvasiṭṭhakilesapaccavekkhaṇena sañjātasomanasso ariyaguṇapaṭivedhe nikkaṅkho. Tasmā sotāpannādīnaṃ ‘ahaṃ sakadāgāmī’tiādivasena māno nuppajjati; dussīlassāpi nuppajjati; so hi ariyaguṇādhigame nirāsova. Sīlavatopi pariccattakammaṭṭhānassa niddārāmatādimanuyuttassa nuppajjati.

Parisuddhasīlassa pana kammaṭṭhāne appamattassa nāmarūpaṃ vavatthapetvā paccayapariggahena vitiṇṇakaṅkhassa tilakkhaṇaṃ āropetvā saṅkhāre sammasantassa āraddhavipassakassa uppajjati; uppanne ca suddhasamathalābhī vā suddhavipassanālābhī vā antarā ṭhapeti. So hi dasapi vīsampi tiṃsampi vassāni kilesasamudācāraṃ apassanto ‘ahaṃ sotāpanno’ti vā ‘sakadāgāmī’ti vā ‘anāgāmī’ti vā maññati. Samathavipassanālābhī pana arahatteyeva ṭhapeti. Tassa hi samādhibalena kilesā vikkhambhitā, vipassanābalena saṅkhārā supariggahitā. Tasmā saṭṭhipi vassāni asītipi vassāni vassasatampi kilesā na samudācaranti; khīṇāsavasseva cittacāro hoti. So evaṃ dīgharattaṃ kilesasamudācāraṃ apassanto antarā aṭṭhatvāva ‘arahā aha’nti maññati, uccamālaṅkavāsī mahānāgatthero viya, haṅkanakavāsī mahādattatthero viya, cittalapabbate niṅkapoṇṇapadhānagharavāsī cūḷasumatthero viya ca.

Tatridaṃ ekavatthuparidīpanaṃ – talaṅgaravāsī dhammadinnatthero kira nāma eko pabhinnapaṭisambhido mahākhīṇāsavo mahato bhikkhusaṅghassa ovādadāyako ahosi. So ekadivasaṃ attano divāṭṭhāne nisīditvā ‘kinnu kho amhākaṃ ācariyassa uccataliṅkavāsīmahānāgattherassa samaṇakiccaṃ matthakaṃ patto, no’ti āvajjanto puthujjanabhāvamevassa disvā ‘mayi agacchante puthujjanakālakiriyameva karissatī’ti ca ñatvā iddhiyā vehāsaṃ uppatitvā divāṭṭhāne nisinnassa therassa samīpe orohitvā vanditvā vattaṃ dassetvā ekamantaṃ nisīdi. ‘Kiṃ, āvuso dhammadinna, akāle āgatosī’ti ca vutto ‘pañhaṃ, bhante, pucchituṃ āgatomhī’ti āha.


第882章：
在过度自负的解释中,"未达到而认为已达到"是指未证得四圣谛而认为已证得。"未做"是指四道所应做的事情尚未完成。"未获得"是指尚未获得四圣谛法。"未证实"是指尚未亲证阿罗汉果。这被称为过度自负。
那么,这种过度自负会在谁身上生起,在谁身上不会生起呢?首先,它不会在圣弟子身上生起。因为他通过观察道果、涅槃、已断除的烦恼和剩余的烦恼而生起喜悦,对于圣者功德的证悟毫无疑惑。因此,在须陀洹等圣者身上不会生起"我是斯陀含"等慢。在破戒者身上也不会生起,因为他对于证得圣者功德毫无希望。在持戒但放弃禅修,沉溺于睡眠等习惯的人身上也不会生起。
但是,在戒行清净、不放逸修习禅观,已经确立名色、通过观察因缘而超越疑惑,将三相应用于诸行而观察的人身上会生起。当它生起时,纯粹修习止的人或纯粹修习观的人会在中途停止。因为他们十年、二十年或三十年都看不到烦恼生起,就认为自己是须陀洹、斯陀含或阿那含。但是同时修习止观的人会停留在阿罗汉果位。因为通过定力压制烦恼,通过观力善巧把握诸行。因此,六十年、八十年或一百年都不会有烦恼生起,就像漏尽者的心行一样。他长期看不到烦恼生起,不会停留在中途,就认为"我是阿罗汉",就像住在乌查马兰卡的大那伽长老、住在汉卡那卡的大达塔长老、住在支多罗山宁卡波纳精舍的小苏摩长老一样。
这里有一个故事可以说明 - 据说有一位名叫达摩丁那的长老住在塔兰加拉,他是一位证得无碍解的大阿罗汉,经常给大比丘僧团开示。有一天,他坐在自己的日间住处思考:"我们的老师乌查塔林卡的大那伽长老的沙门任务是否已经完成?"他观察到长老还是凡夫,就想:"如果我不去,他会以凡夫身份去世。"于是他用神通飞到空中,降落在长老的日间住处附近,顶礼后履行职责,然后坐在一旁。长老问:"朋友达摩丁那,你为什么不是时候来?"他回答说:"尊者,我是来请教问题的。"


Tato ‘pucchāvuso, jānamāno kathayissāmī’ti vutto pañhāsahassaṃ pucchi. Thero pucchitapucchitaṃ pañhaṃ asajjamānova kathesi. Tato ‘atitikkhaṃ te, bhante, ñāṇaṃ. Kadā tumhehi ayaṃ dhammo adhigato’ti vutto ‘ito saṭṭhivassakāle, āvuso’ti āha. ‘Samādhimpi, bhante, vaḷañjethā’ti? ‘Na idaṃ, āvuso, bhāriya’nti. ‘Tena hi, bhante, ekaṃ hatthiṃ māpethā’ti. Thero sabbasetaṃ hatthiṃ māpesi. ‘Idāni, bhante, yathā ayaṃ hatthī añcitakaṇṇo pasāritanaṅguṭṭho soṇḍaṃ mukhe pakkhipitvā bheravaṃ koñcanādaṃ karonto tumhākaṃ abhimukho āgacchati tathā taṃ karothā’ti. Thero tathā katvā vegena āgacchato hatthissa bheravaṃ ākāraṃ disvā uṭṭhāya palāyituṃ āraddho. Tamenaṃ khīṇāsavatthero hatthaṃ pasāretvā cīvarakaṇṇe gahetvā ‘bhante, khīṇāsavassa sārajjaṃ nāma hotī’ti āha. So tasmiṃ kāle attano puthujjanabhāvaṃ ñatvā ‘avassayo me, āvuso dhammadinna, hohī’ti vatvā pādamūle ukkuṭikaṃ nisīdi. ‘Bhante, tumhākaṃ avassayo bhavissāmiccevāhaṃ āgato, mā cintayitthā’ti kammaṭṭhānaṃ kathesi. Thero kammaṭṭhānaṃ gahetvā caṅkamaṃ āruyha tatiye padavāre aggaphalaṃ arahattaṃ pāpuṇi. Thero kira dosacarito ahosi.

883. Asmimānaniddese rūpaṃ asmīti mānoti ‘ahaṃ rūpa’nti uppannamāno. Chandoti mānaṃ anugatacchandova. Tathā anusayo. Vedanādīsupi eseva nayo.

884. Micchāmānaniddese pāpakena vā kammāyatanenāti ādīsu pāpakaṃ kammāyatanaṃ nāma kevaṭṭamacchabandhanesādādīnaṃ kammaṃ. Pāpakaṃ sippāyatanaṃ nāma macchajālakhipanakuminakaraṇesu ceva pāsaoḍḍanasūlāropanādīsu ca chekatā. Pāpakaṃ vijjāṭṭhānaṃ nāma yā kāci parūpaghātavijjā. Pāpakaṃ sutaṃ nāma bhāratayuddhasītāharaṇādipaṭisaṃyuttaṃ. Pāpakaṃ paṭibhānaṃ nāma dubbhāsitayuttaṃ kappanāṭakavilappanādipaṭibhānaṃ. Pāpakaṃ sīlaṃ nāma ajasīlaṃ gosīlaṃ. Vatampi ajavatagovatameva. Pāpikā diṭṭhi pana dvāsaṭṭhiyā diṭṭhigatesu yā kāci diṭṭhi.

885. Ñātivitakkaniddesādīsu ‘mayhaṃ ñātayo sukhajīvino sampattiyuttā’ti evaṃ pañcakāmaguṇasannissitena gehasitapemena ñātake ārabbha uppannavitakkova ñātivitakko nāma. ‘Khayaṃ gatā vayaṃ gatā saddhā pasannā’ti evaṃ pavatto pana ñātivitakko nāma na hoti.

886. ‘Amhākaṃ janapado subhikkho sampannasasso’ti tuṭṭhamānassa gehasitapemavaseneva uppannavitakko janapadavitakko nāma. ‘Amhākaṃ janapade manussā saddhā pasannā khayaṃ gatā vayaṃ gatā’ti evaṃ pavatto pana janapadavitakko nāma na hoti.

887. Amaratthāya vitakko, amaro vā vitakkoti amaravitakko. Tattha ‘ukkuṭikappadhānādīhi dukkhe nijjiṇṇe samparāye attā sukhī hoti amaro’ti dukkarakārikaṃ karontassa tāya dukkarakārikāya paṭisaṃyutto vitakko amaratthāya vitakko nāma. Diṭṭhigatiko pana ‘sassataṃ vadesī’tiādīni puṭṭho ‘evantipi me no, tathātipi me no’ aññathātipi me no, notipi me no, no notipi me no’ti (dī. ni. 1.62) vikkhepaṃ āpajjati, tassa so diṭṭhigatapaṭisaṃyutto vitakko. Yathā amaro nāma maccho udake gahetvā māretuṃ na sakkā, ito cito ca dhāvati, gāhaṃ na gacchati; evameva ekasmiṃ pakkhe asaṇṭhahanato na maratīti amaro nāma hoti. Taṃ duvidhampi ekato katvā ayaṃ vuccati amaravitakkoti vuttaṃ.



第882章：
于是说：“朋友,我知道了,我将会讲述。”于是问了千个问题。长老在不被打扰的情况下回答了提问的问题。于是说：“你们的智慧真是了不起。”问道：“你们何时获得了这个法?”长老回答：“在这里六十年之后,朋友。”问道：“那么,禅定呢?”长老说：“这个不重。”于是说：“那么,请你们测量一头大象。”长老测量了所有的东西。接着说：“现在,这头大象像是耳朵竖起、伸出爪子、把鼻子放进嘴里发出吼声，朝着你们走来，你们也这样做吧。”长老这样做后,看到大象的吼声,起身准备逃跑。此时,已断烦恼的长老伸出手,抓住袈裟的边缘,说：“朋友,已断烦恼的人的尊严是这样的。”在那个时候,他知道自己的凡夫身份,说：“我一定会的,朋友达摩丁那。”于是坐在长老的脚边。长老说：“朋友,你们一定会的,因此我来这里,不要多虑。”于是讲述了修行的法门。长老抓住法门,走上行道,在第三步中证得了阿罗汉果。长老确实是个有过失的人。
第883章：
在自我认同的解释中，“我就是色”的慢是指“我就是色”而生起的慢。欲望的慢是指与欲望相随的慢。如此也是对其他感受的慢。
第884章：
在错误认同的解释中，恶业的作用是指恶业的作用，例如在网中缠住的鱼等。恶业的技艺是指在捕捞鱼时的技巧。恶业的知识是指任何对他人造成伤害的知识。恶业的听闻是指与印度战争、掳掠等相关的事情。恶业的智慧是指与恶言相连的智慧。恶业的戒律是指不持戒的情况。说话也同样是指不持戒的说法。恶见则是指在二十六种见解中，任何一种见解。
第885章：
在亲属思维的解释中，“我的亲属生活安逸，富有成就”是指与五欲相依的家庭生活而产生的亲属思维。“我们的亲属已经消亡，信心已经消逝”所产生的思维则不是亲属思维。
第886章：
“我们的国家丰饶而富有”是指因家庭生活而产生的思维。 “我们的国家的人们信心已逝，已经消亡”所产生的思维则不是国家思维。
第887章：
不死的思维是指“我不死”的思维。在这里，通过“以自我安乐的方式在苦中生活”来实现不死的思维。对持有见解的人来说，被问及“你是否认为永恒存在”时会说：“我不这样认为，也不是那样认为。”这样的人会陷入混乱，因此这种思维与见解相连。就像不死的鱼被抓住后无法死亡一样，它在水中游动，不会被捕获；同样，一个人如果在某一方面不安定，就不会死亡。因此，这种思维被称为不死的思维。

888.Parānuddayatāpaṭisaṃyuttoti anuddayatāpatirūpakena gehasitapemena paṭisaṃyutto. Sahanandītiādīsu upaṭṭhākesu nandantesu socantesu ca tehi saddhiṃ diguṇaṃ nandati, diguṇaṃ socati; tesu sukhitesu diguṇaṃ sukhito hoti, dukkhitesu diguṇaṃ dukkhito hoti. Uppannesu kiccakaraṇīyesūti tesu mahantesu vā khuddakesu vā kammesu uppannesu. Attanā vā yogaṃ āpajjatīti tāni tāni kiccāni sādhento paññattiṃ vītikkamati, sallekhaṃ kopeti. Yo tatthāti yo tasmiṃ saṃsaṭṭhavihāre, tasmiṃ vā yogāpajjane gehasito vitakko – ayaṃ parānuddayatāpaṭisaṃyutto vitakko nāma.

889.Lābhasakkārasilokapaṭisaṃyuttoti cīvarādilābhena ceva sakkārena ca kittisaddena ca saddhiṃ ārammaṇakaraṇavasena paṭisaṃyutto.

890.Anavaññattipaṭisaṃyuttoti ‘aho vata maṃ pare na avajāneyyuṃ, na pothetvā viheṭhetvā katheyyu’nti evaṃ anavaññātabhāvapatthanāya saddhiṃ uppajjanavitakko. Yo tattha gehasitoti yo tasmiṃ ‘mā maṃ pare avajāniṃsū’ti uppanne citte pañcakāmaguṇasaṅkhātagehanissito hutvā uppannavitakko. Sesaṃ sabbattha pākaṭamevāti.

Ekakaniddesavaṇṇanā.

(2.) Dukaniddesavaṇṇanā

891. Dukesu kodhaniddesādayo heṭṭhā vuttanayeneva veditabbā. Heṭṭhā anāgatesu pana upanāhaniddesādīsu pubbakālaṃ kodhaṃ upanayhatīti aparakālakodho upanāho nāma. Upanayhanākāro upanayhanā. Upanayhitassa bhāvo upanayhitattaṃ. Aṭṭhapanāti paṭhamuppannassa anantaraṭṭhapanā mariyādaṭṭhapanā vā. Ṭhapanāti pakatiṭhapanā. Saṇṭhapanāti sabbatobhāgena punappunaṃ āghātaṭṭhapanā. Anusaṃsandanāti paṭhamuppannena kodhena saddhiṃ antaraṃ adassetvā ekībhāvakaraṇā. Anuppabandhanāti purimena saddhiṃ pacchimassa ghaṭanā. Daḷhīkammanti thirakaraṇaṃ. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ upanandhanalakkhaṇo veraṃ appaṭinissajjanaraso upanāhoti vuccati; yena samannāgato puggalo veraṃ nissajjituṃ na sakkoti; ‘evaṃ nāma maṃ esa vattuṃ ananucchaviko’ti aparāparaṃ anubandhati; ādittapūtialātaṃ viya jalateva ; dhoviyamānaṃ acchacammaṃ viya, vasātelamakkhitapilotikā viya ca na parisujjhati.



第888章：
“与他人不安定相连”是指与家庭生活的快乐相连。与他人共处时，快乐的人会感受到双重的快乐，悲伤的人会感受到双重的悲伤；在快乐的人中，快乐会加倍，在悲伤的人中，悲伤会加倍。对于已生起的应做之事，指的是在这些重大或微小的事情中已生起的。通过自己或他人来进行的事情，若要完成这些事情，就会偏离定义，产生愤怒。在那里，若在某个聚集的地方，或者在某个修行的地方，关于家庭生活的思维——这被称为“与他人不安定相连”的思维。
第889章：
“与获得、尊重、世俗名声相连”是指通过获得袈裟等物品、通过能力和名声的声音而产生的思维。
第890章：
“与不被轻视相连”是指“真希望别人不要轻视我，不要侮辱我、欺凌我”的思维。若在某个家庭生活中，若在心中生起“别人不会轻视我”的想法，这种思维是与五欲相关的家庭生活相连的。其他的则在各处都是显而易见的。
单一思维的解释。
（2）双重思维的解释
第891章：
在痛苦中，愤怒的解释等应依照上述所说的理解。上述所说的是在未来的愤怒中，早期的愤怒被称为后期的愤怒。愤怒的表现是愤怒的表现。愤怒的状态是指愤怒的存在。安置是指在首次生起后再安置，或者是限制安置。安置是指自然的安置。维持是指在各方面反复施加压力。关联是指在第一次生起的愤怒中不显示出之间的差异而使其成为一体。未相连是指与之前的相连而后续的结合。坚固的行为是指稳固的建立。这被称为“此为愤怒的特征”，即是愤怒的表现，因而无法放下仇恨；这样的人无法放下仇恨，反复会想：“这样说我是不合理的”；如同燃烧的木炭一样，无法熄灭；如同被洗涤的污垢一样，无法清除；如同被施加压力的泥土一样，无法保持纯净。

892. Makkhanabhāvavasena makkho; paraguṇamakkhanāya pavattentopi attano kāraṇaṃ, gūthapaharaṇakaṃ gūtho viya, paṭhamataraṃ makkhetīti attho. Tato parā dve ākārabhāvaniddesā. Niṭṭhurabhāvo niṭṭhuriyaṃ; ‘taṃ nissāya ettakampi natthī’ti kheḷapātananti attho. Niṭṭhuriyakammanti niṭṭhuriyakaraṇaṃ. Gahaṭṭho vā hi gahaṭṭhaṃ, bhikkhu vā bhikkhuṃ nissāya vasanto appamattakeneva kujjhitvā ‘taṃ nissāya ettakampi natthī’ti kheḷaṃ pātetvā pādena maddanto viya niṭṭhuriyaṃ nāma karoti. Tassa taṃ kammaṃ niṭṭhuriyakammanti vuccati. Lakkhaṇādito panesa paraguṇamakkhanalakkhaṇo makkho, tesaṃ vināsanaraso, parena sukatānaṃ kiriyānaṃ avacchādanapaccupaṭṭhāno.

Paḷāsatīti paḷāso; parassa guṇe dassetvā attano guṇehi samaṃ karotīti attho. Paḷāsassa āyanā paḷāsāyanā. Paḷāso ca so attano jayāharaṇato āhāro cāti paḷāsāhāro. Vivādaṭṭhānanti vivādakāraṇaṃ. Yugaggāhoti samadhuraggahaṇaṃ. Appaṭinissaggoti attanā gahitassa appaṭinissajjanaṃ. Lakkhaṇādito panesa yugaggāhalakkhaṇo paḷāso, paraguṇehi attano guṇānaṃ samakaraṇaraso, paresaṃ guṇappamāṇena upaṭṭhānapaccupaṭṭhāno. Paḷāsī hi puggalo dutiyassa dhuraṃ na deti, samaṃ pasāretvā tiṭṭhati, sākacchamaṇḍale aññena bhikkhunā bahūsu suttesu ca kāraṇesu ca ābhatesupi ‘tava ca mama ca vāde kiṃ nāma nānākaraṇaṃ? Nanu majjhe bhinnasuvaṇṇaṃ viya ekasadisameva amhākaṃ vacana’nti vadati. Issāmacchariyaniddesā vuttatthā eva.



第892章：
“因恶之心而产生的嫉妒”是指嫉妒他人的优点，虽然因他人的原因而产生，但其根源在于自己，像是抓取粪便一样，最初的嫉妒是更强烈的。接下来是两个关于外在表现的定义。残忍的状态是残忍的表现；“依靠他人而认为自己没有任何东西”的意思是施加压力。残忍的行为是指残忍的行为。因为住在他人之上，僧人因小事而生气，施加压力，像是用脚踢一样，这就是残忍的表现。这个行为被称为残忍的行为。从特征上看，这种嫉妒是对他人优点的嫉妒，具有破坏性，是对他人善行的遮蔽。
“如同芭蕉树”是指芭蕉树；通过显示他人的优点来与自己相等。芭蕉树的依靠是芭蕉树的依靠。芭蕉树也因其自身的胜利而获得食物。争执的根源是指争执的原因。抓住平衡是指抓住甜美的平衡。少放弃是指对自己所持有的东西少放弃。从特征上看，这种芭蕉树是平衡的表现，具有与他人优点相等的性质，是对他人优点的遮蔽。芭蕉树的人不会将第二个负担交给他人，而是保持平等，站立在谈话的圈子中，像是对其他比丘在许多听闻和原因上进行解释时说：“你和我之间有什么不同呢？难道我们的言语不是如同中间的破黄金一样相似吗？”这就是嫉妒和惊讶的定义。

894. Māyāniddese vācaṃ bhāsatīti jānaṃyeva ‘paṇṇattiṃ vītikkamantā bhikkhū bhāriyaṃ karonti, amhākaṃ pana vītikkamaṭṭhānaṃ nāma natthī’ti upasanto viya bhāsati. Kāyena parakkamatīti ‘mayā kataṃ idaṃ pāpakammaṃ mā keci jāniṃsū’ti kāyena vattaṃ karoti. Vijjamānadosapaṭicchādanato cakkhumohanamāyā viyāti māyā. Māyāvino bhāvo māyāvitā. Katvā pāpaṃ puna paṭicchādanato aticca āsaranti etāya sattāti accāsarā. Kāyavācākiriyāhi aññathā dassanato vañcetīti vañcanā. Etāya sattā nikarontīti nikati; micchākarontīti attho. ‘Nāhaṃ evaṃ karomī’ti pāpānaṃ vikkhipanato vikiraṇā. ‘Nāhaṃ evaṃ karomī’ti parivajjanato pariharaṇā. Kāyādīhi saṃvaraṇato gūhanā. Sabbatobhāgena gūhanā parigūhanā. Tiṇapaṇṇehi viya gūthaṃ kāyavacīkammehi pāpaṃ chādetīti chādanā. Sabbatobhāgena chādanā paṭicchādanā. Na uttānaṃ katvā dassetīti anuttānīkammaṃ. Na pākaṭaṃ katvā dassetīti anāvikammaṃ. Suṭṭhu chādanā vocchādanā. Katapaṭicchādanavasena punapi pāpassa karaṇato pāpakiriyā. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ katapaṭicchādanalakkhaṇā māyā nāma vuccati; yāya samannāgato puggalo bhasmāpaṭicchanno viya aṅgāro, udakapaṭicchanno viya khāṇu, pilotikāpaliveṭhitaṃ viya ca satthaṃ hoti.

Sāṭheyyaniddese saṭhoti asantaguṇaparidīpanato na sammā bhāsitā. Sabbatobhāgena saṭho parisaṭho. Yaṃ tatthāti yaṃ tasmiṃ puggale. Saṭhanti asantaguṇadīpanaṃ kerāṭiyaṃ. Saṭhatāti saṭhākāro. Kakkaratāti padumanālissa viya aparāmasanakkhamo kharapharusabhāvo. Kakkariyantipi tasseva vevacanaṃ. Parikkhattatā pārikkhattiyanti padadvayena nikhaṇitvā ṭhapitaṃ viya daḷhakerāṭiyaṃ vuttaṃ. Idaṃ vuccatīti idaṃ attano avijjamānaguṇappakāsanalakkhaṇaṃ sāṭheyyaṃ nāma vuccati; yena samannāgatassa puggalassa kucchiṃ vā piṭṭhiṃ vā jānituṃ na sakkā.

Vāmena sūkaro hoti, dakkhiṇena ajāmigo;

Sarena nelako hoti, visāṇena jaraggavoti.

Evaṃ vuttayakkhasūkarasadiso hoti. Avijjādiniddesā vuttatthā eva.

902. Anajjavaniddese anajjavoti anujutākāro. Anajjavabhāvo anajjavatā. Jimhatāti candavaṅkatā. Vaṅkatāti gomuttavaṅkatā. Kuṭilatāti naṅgalakoṭivaṅkatā. Sabbehipi imehi padehi kāyavacīcittavaṅkatāva kathitā.

Amaddavaniddese na mudubhāvo amudutā. Amaddavākāro amaddavatā. Kakkhaḷabhāvo kakkhaḷiyaṃ. Maddavakarassa sinehassa abhāvato pharusabhāvo phārusiyaṃ. Anīcavuttitāya ujukameva ṭhitacittabhāvo ujucittatā. Puna amudutāgahaṇaṃ tassā visesanatthaṃ ‘amudutāsaṅkhātā ujucittatā, na ajjavasaṅkhātā ujucittatā’ti.

903.Akkhantiniddesādayo khantiniddesādipaṭipakkhato veditabbā.



第894章：
在幻术的解释中,"说话"是指明知故犯地说:"违反规定的比丘做了严重的事,但我们没有违反的地方",好像是平静地说话。"身体行动"是指"不要让任何人知道我做了这件恶事",而用身体做出行为。因为隐藏存在的过失,就像眼睛的幻术一样,这就是幻术。幻术者的状态就是幻术性。因为做了恶事后又隐藏,所以众生被它欺骗,这就是过度欺骗。因为用身语行为显示出不同的样子,所以欺骗就是欺骗。众生用它来欺骗,这就是欺骗;意思是做错事。因为散布恶事说"我没有这样做",所以是散布。因为避免说"我没有这样做",所以是避免。因为用身等来掩盖,所以是隐藏。从各方面隐藏就是全面隐藏。就像用草叶掩盖粪便一样,用身语行为掩盖恶事,这就是掩盖。从各方面掩盖就是遮蔽。不公开显示就是不公开。不明显显示就是不明显。很好地掩盖就是完全掩盖。因为掩盖后又做恶事,所以是恶行。这被称为具有掩盖特征的幻术;具有这种特征的人就像被灰烬覆盖的火炭,像被水覆盖的树桩,像被布包裹的刀剑。
在欺骗的解释中,欺骗者是指因显示不存在的功德而不正确说话的人。从各方面欺骗就是全面欺骗。在那里的是指在那个人身上。欺骗是指显示不存在的功德的欺骗。欺骗性是指欺骗的样子。粗糙性是指像莲茎一样无法触摸的粗糙状态。粗糙也是它的同义词。坚固性和坚固是用两个词来形容像钉在地上一样的坚固欺骗。这被称为显示自己不存在的功德的特征,称为欺骗;具有这种特征的人的腹部或背部是无法了解的。
左边是猪,右边是山羊,
声音像鹿,角像老牛。
这就像所说的夜叉猪一样。无明等的解释已经说过了。
第902章：
在不正直的解释中,不正直是指不直的样子。不正直的状态是不正直性。弯曲是指像月亮一样弯曲。弯曲是指像牛尿一样弯曲。弯曲是指像犁头一样弯曲。所有这些词都是在说身语意的弯曲。
在不柔软的解释中,不柔软是指不柔软的状态。不柔软的样子是不柔软性。坚硬的状态是坚硬。因为缺乏柔软的爱,所以是粗糙的状态。因为不低下,所以是直立的心的状态。再次提到不柔软是为了区分它,"是指不柔软的直心,而不是正直的直心"。
第903章：
不忍耐的解释等应从忍耐的解释等的对立面来理解。

908. Saṃyojananiddese ajjhattanti kāmabhavo. Bahiddhāti rūpārūpabhavo. Kiñcāpi hi sattā kāmabhave appaṃ kālaṃ vasanti kappassa catutthameva koṭṭhāsaṃ, itaresu tīsu koṭṭhāsesu kāmabhavo suñño hoti tuccho, rūpārūpabhave bahuṃ kālaṃ vasanti, tathāpi nesaṃ yasmā kāmabhave cutipaṭisandhiyo bahukā honti, appā rūpārūpabhavesu, yattha ca cutipaṭisandhiyo bahukā tattha ālayopi patthanāpi abhilāsopi bahu hoti, yattha appā tattha appo, tasmā kāmabhavo ajjhattaṃ nāma jāto, rūpārūpabhavā bahiddhā nāma. Iti ajjhattasaṅkhāte kāmabhave bandhanaṃ ajjhattasaṃyojanaṃ nāma, bahiddhāsaṅkhātesu rūpārūpabhavesu bandhanaṃ bahiddhāsaṃyojanaṃ nāma. Tattha ekekaṃ pañcapañcavidhaṃ hoti. Tena vuttaṃ ‘‘pañcorambhāgiyāni pañcuddhambhāgiyānī’’ti. Tatrāyaṃ vacanattho – oraṃ vuccati kāmadhātu, tattha upapattinipphādanato taṃ oraṃ bhajantīti orambhāgiyāni. Uddhaṃ vuccati rūpārūpadhātu, tattha upapattinipphādanato taṃ uddhaṃ bhajantīti uddhambhāgiyānīti.

Dukaniddesavaṇṇanā.

(3.) Tikaniddesavaṇṇanā

909. Tikaniddese tīhi akusalamūlehi vaṭṭamūlasamudācāro kathito. Akusalavitakkādīsu vitakkanavasena vitakko, sañjānanavasena saññā, sabhāvaṭṭhena dhātūti veditabbā. Duccaritaniddese paṭhamanayo kammapathavasena vibhatto, dutiyo sabbasaṅgāhikakammavasena, tatiyo nibbattitacetanāvaseneva.

914. Āsavaniddese suttantapariyāyena tayova āsavā kathitā.

919. Esanāniddese saṅkhepato tattha katamā kāmesanāti ādinā nayena vutto kāmagavesanarāgo kāmesanā. Yo bhavesu bhavacchandotiādinā nayena vutto bhavagavesanarāgo bhavesanā. Sassato lokotiādinā nayena vuttā diṭṭhigatikasammatassa brahmacariyassa gavesanā diṭṭhi brahmacariyesanāti veditabbā. Yasmā ca na kevalaṃ rāgadiṭṭhiyo eva esanā, tadekaṭṭhaṃ pana kammampi esanā eva, tasmā taṃ dassetuṃ dutiyanayo vibhatto. Tattha tadekaṭṭhanti sampayuttekaṭṭhaṃ veditabbaṃ. Tattha kāmarāgekaṭṭhaṃ kāmāvacarasattānameva pavattati; bhavarāgekaṭṭhaṃ pana mahābrahmānaṃ. Samāpattito vuṭṭhāya caṅkamantānaṃ jhānaṅgānaṃ assādanakāle akusalakāyakammaṃ hoti, ‘aho sukhaṃ aho sukha’nti vācaṃ bhinditvā assādanakāle vacīkammaṃ, kāyaṅgavācaṅgāni acopetvā manasāva assādanakāle manokammaṃ. Antaggāhikadiṭṭhivasena sabbesampi diṭṭhigatikānaṃ caṅkamanādivasena tāni hontiyeva.

920. Vidhāniddese ‘‘kathaṃvidhaṃ sīlavantaṃ vadanti, kathaṃvidhaṃ paññavantaṃ vadantī’’tiādīsu (saṃ. ni. 1.95) ākārasaṇṭhānaṃ vidhā nāma. ‘‘Ekavidhena ñāṇavatthū’’tiādīsu (vibha. 751) koṭṭhāso. ‘‘Vidhāsu na vikampatī’’tiādīsu (theragā. 1079) māno. Idhāpi mānova vidhā nāma. So hi seyyādivasena vidahanato vidhāti vuccati. Ṭhapanaṭṭhena vā vidhā. Tasmā ‘seyyohamasmī’ti evaṃ uppannā mānavidhā mānaṭhapanā seyyohamasmīti vidhāti veditabbā. Sesapadadvayesupi eseva nayo.

921. Bhayaniddese jātiṃ paṭicca bhayanti jātipaccayā uppannabhayaṃ. Bhayānakanti ākāraniddeso. Chambhitattanti bhayavasena gattacalanaṃ. Lomahaṃsoti lomānaṃ haṃsanaṃ, uddhaggabhāvo. Iminā padadvayena kiccato bhayaṃ dassetvā puna cetaso utrāsoti sabhāvato dassitaṃ.



第908章：
在结缚的解释中,"内"是指欲界。"外"是指色界和无色界。虽然众生在欲界中只住短暂时间,即一劫的四分之一,其余三分之三欲界是空虚的,而在色界和无色界中住很长时间,但是因为他们在欲界中的死亡和再生次数很多,在色界和无色界中很少,而在死亡和再生次数多的地方,执着、渴望和欲望也多,在少的地方就少,所以欲界被称为"内",色界和无色界被称为"外"。因此,在被称为"内"的欲界中的束缚被称为内结,在被称为"外"的色界和无色界中的束缚被称为外结。其中每一种都有五种。所以说"五下分结和五上分结"。这里的含义是 - "下"是指欲界,因为在那里产生再生,所以称为下分。"上"是指色界和无色界,因为在那里产生再生,所以称为上分。
双重解释的注释。
(3.) 三重解释的注释
第909章：
在三重解释中,通过三种不善根说明了轮回的根源和行为。在不善寻等中,应该理解:以思考的方式是寻,以认知的方式是想,以自性的方式是界。在恶行的解释中,第一种方法是根据业道来区分的,第二种是根据所有包含的业来区分的,第三种只是根据产生的思来区分的。
第914章：
在漏的解释中,根据经典的方法只说了三种漏。
第919章：
在寻求的解释中,简而言之,应该理解:"什么是欲寻求"等方式所说的寻求欲望的贪欲是欲寻求。"在有中有欲望"等方式所说的寻求有的贪欲是有寻求。"世界是常"等方式所说的寻求持有见解者所认可的梵行是见梵行寻求。因为不仅仅是贪欲和见解是寻求,与之相应的业也是寻求,所以为了显示这一点,解释了第二种方法。其中,"与之相应"应理解为与之相应的意思。其中,与欲贪相应的只在欲界众生中发生;与有贪相应的则在大梵天中发生。从定中出来行走时,在享受禅支的时候是不善身业,在说"啊,快乐啊,快乐"而破坏语言时是语业,在不动身体和语言器官而只用意念享受时是意业。根据边执见,对所有持有见解者来说,这些在行走等时也会发生。
第920章：
在种类的解释中,"他们如何称赞持戒者,他们如何称赞有慧者"等句中,种类是指形态和形状。"一种智识"等句中是指部分。"在种类中不动摇"等句中是指慢。这里慢也被称为种类。因为它根据优等等而分类,所以被称为种类。或者因为建立的意思是种类。因此,应该理解"我是优等的"等方式生起的慢的种类、慢的建立被称为"我是优等的"种类。其他两个词也是同样的道理。
第921章：
在恐惧的解释中,"依靠出生而有恐惧"是指因出生而生起的恐惧。"可怕的"是形态的说明。"战栗"是因恐惧而身体颤抖。"毛骨悚然"是毛发竖立。通过这两个词从作用上显示了恐惧,然后通过"心的恐惧"从本质上显示了恐惧。

922. Tamaniddese vicikicchāsīsena avijjā kathitā. ‘‘Tamandhakāro sammoho, avijjogho mahabbhayo’’ti vacanato hi avijjā tamo nāma. Tiṇṇaṃ pana addhānaṃ vasena desanāsukhatāya vicikicchāsīsena desanā katā. Tattha ‘kiṃ nu kho ahaṃ atīte khattiyo ahosiṃ udāhu brāhmaṇo vesso suddo kāḷo odāto rasso dīgho’ti kaṅkhanto atītaṃ addhānaṃ ārabbha kaṅkhati nāma. ‘Kiṃ nu kho ahaṃ anāgate khattiyo bhavissāmi udāhu brāhmaṇo vesso…pe… dīgho’ti kaṅkhanto anāgataṃ addhānaṃ ārabbha kaṅkhati nāma. ‘Kiṃ nu kho ahaṃ etarahi khattiyo udāhu brāhmaṇo vesso suddo; kiṃ vā ahaṃ rūpaṃ udāhu vedanā saññā saṅkhārā viññāṇa’nti kaṅkhanto paccuppannaṃ addhānaṃ ārabbha kaṅkhati nāma.

Tattha kiñcāpi khattiyo vā attano khattiyabhāvaṃ, brāhmaṇo vā brāhmaṇabhāvaṃ, vesso vā vessabhāvaṃ, suddo vā suddabhāvaṃ ajānanako nāma natthi, jīvaladdhiko pana satto khattiyajīvādīnaṃ vaṇṇādibhedaṃ sutvā ‘kīdiso nu kho amhākaṃ abbhantare jīvo – kiṃ nu kho nīlako udāhu pītako lohitako odāto caturaṃso chaḷaṃso aṭṭhaṃso’ti kaṅkhanto evaṃ kaṅkhati nāma.

923.Titthāyatanānīti titthabhūtāni āyatanāni, titthiyānaṃ vā āyatanāni. Tattha titthaṃ nāma dvāsaṭṭhi diṭṭhiyo. Titthiyā nāma yesaṃ tā diṭṭhiyo ruccanti khamanti. Āyatanaṭṭho heṭṭhā vuttoyeva. Tattha yasmā sabbepi diṭṭhigatikā sañjāyamānā imesuyeva tīsu ṭhānesu sañjāyanti, samosaramānāpi etesuyeva samosaranti sannipatanti, diṭṭhigatikabhāve ca nesaṃ etāniyeva kāraṇāni, tasmā titthāni ca tāni sañjātānītiādinā atthena āyatanāni cāti titthāyatanāni; tenevatthena titthiyānaṃ āyatanānītipi titthāyatanāni. Purisapuggaloti satto. Kāmañca purisotipi puggalotipi vutte sattoyeva vutto, ayaṃ pana sammutikathā nāma yo yathā jānāti tassa tathā vuccati. Paṭisaṃvedetīti attano santāne uppannaṃ jānāti, paṭisaṃviditaṃ karoti anubhavati vā. Pubbekatahetūti pubbe katakāraṇā, pubbe katakammapaccayeneva paṭisaṃvedetīti attho. Ayaṃ nigaṇṭhasamayo. Evaṃvādino pana te kammavedanañca kiriyavedanañca paṭikkhipitvā ekaṃ vipākavedanameva sampaṭicchanti. Pittasamuṭṭhānādīsu (mahāni. 5) ca aṭṭhasu ābādhesu satta paṭikkhipitvā aṭṭhamaṃyeva sampaṭicchanti, diṭṭhadhammavedanīyādīsu ca tīsu kammesu dve paṭikkhipitvā ekaṃ aparāpariyavedanīyameva sampaṭicchanti, kusalākusalavipākakiriyasaṅkhātāsu ca catūsu cetanāsu vipākacetanaṃyeva sampaṭicchanti.

Issaranimmānahetūti issaranimmānakāraṇā; brahmunā vā pajāpatinā vā issarena nimmitattā paṭisaṃvedetīti attho. Ayaṃ brāhmaṇasamayo. Ayañhi nesaṃ adhippāyo – imā tisso vedanā paccuppanne attanā katamūlakena vā āṇattimūlakena vā pubbe katena vā ahetuappaccayā vā paṭisaṃvedetuṃ nāma na sakkā; issaranimmānakāraṇā eva pana imā paṭisaṃvedetīti. Evaṃvādino panete heṭṭhā vuttesu aṭṭhasu ābādhesu ekampi asampaṭicchitvā sabbaṃ paṭibāhanti. Tathā diṭṭhadhammavedanīyādīsupi sabbakoṭṭhāsesu ekampi asampaṭicchitvā sabbaṃ paṭibāhanti.

Ahetu appaccayāti hetuñca paccayañca vinā akāraṇeneva paṭisaṃvedetīti attho. Ayaṃ ājīvakasamayo. Evaṃ vādino etepi heṭṭhā vuttesu kāraṇesu ca byādhīsu ca ekampi asampaṭicchitvā sabbaṃ paṭikkhipanti.



第922章：
在此处，怀疑的首领被称为无明。“那黑暗的无知，毫无疑问是无明。”根据这个说法，无明被称为黑暗。根据三种境界的存在，因讲解的愉悦而以怀疑的首领进行讲解。在那里，“我过去是贵族，还是婆罗门、商人、清白人、黑色、白色、短小、长大？”在怀疑过去的境界中产生怀疑被称为怀疑。在那里，“我未来会是贵族，还是婆罗门、商人…或者长大？”在怀疑未来的境界中产生怀疑被称为怀疑。在这里，“我现在是贵族，还是婆罗门、商人、清白人；或者我是否是形式、感觉、识、行、识？”在怀疑现在的境界中产生怀疑被称为怀疑。
在这里，虽然贵族或其贵族身份、婆罗门或其婆罗门身份、商人或其商人身份、清白人或其清白人身份都没有被认识，但生活在世间的众生听闻贵族、婆罗门等的种种特征，因而怀疑“我们内心中究竟是什么样的生命——是蓝色的、黄色的、红色的、白色的、四方的、六方的、八方的？”因而产生怀疑。
第923章：
“站立的地方”是指那些站立的感官，或是指站立者的感官。在那里，站立是指二十六种见解。站立者是那些对这些见解感到欢喜、接受的。感官的特征在下面已经说明。在那里，因为所有的持见者在这三种状态中都在相互联系、相互结合，因此在持见者的状态中，这些都是原因。因此，站立的地方和这些所产生的状态被称为站立的感官；因此，站立者的感官也被称为站立的感官。人类是指众生。说到人类或个人，都是指众生，这里是指共识之说，即按各自的理解来说明。感知是指对自己生起的意识进行认知、体验或感受。因果关系是指因前所作的因而体验。这里是指尼干陀。这样的人在说话时，除了业感受和行为感受外，仅仅接受一种果报感受。根据胆汁等所引起的八种痛苦中，除了第八种外，七种都被拒绝，而在见法感受等三种业中，除了两种外，仅接受一种后果感受。在善恶果报和行为所引起的四种意念中，仅接受果报意念。
因缘的原因是指因缘的性质；由梵天或世主的因缘所引起的感受是指因缘的体验。这是指婆罗门的状态。因为他们的意思是——这三种感受，基于自己所做的根本原因或所命令的根本原因，或基于过去所做的，或没有因缘的原因，是无法体验的；而因缘的原因则可以体验这些感受。因此，这样的人在前面所说的八种痛苦中，拒绝一种，全部拒绝。如此，在见法感受等所有的状态中，拒绝一种，全部拒绝。
没有因缘和条件是指没有原因和条件的情况下，因而仅仅体验。这里是指乞丐的状态。这样的人在前面所说的因果和疾病中，拒绝一种，全部拒绝。

924.Kiñcanāti palibodhā. Rāgo kiñcananti rāgo uppajjamāno satte bandhati palibundheti, tasmā kiñcananti vuccati. Dosamohesupi eseva nayo. Aṅgaṇānīti ‘‘udaṅgaṇe tattha papaṃ avindu’’nti (jā. 1.1.2) āgataṭṭhāne bhūmippadeso aṅgaṇaṃ. ‘‘Tasseva rajassa vā aṅgaṇassa vā pahānāya vāyamatī’’ti (ma. ni. 1.184; a. ni. 10.51) āgataṭṭhāne yaṃ kiñci malaṃ vā paṅko vā. ‘‘Sāṅgaṇova samāno’’ti (ma. ni. 1.57) āgataṭṭhāne nānappakāro tibbakileso. Idhāpi tadeva kilesaṅgaṇaṃ adhippetaṃ. Teneva rāgo aṅgaṇantiādimāha.

Malānīti malinabhāvakaraṇāni. Rāgo malanti rāgo uppajjamāno cittaṃ malinaṃ karoti, malaṃ gāhāpeti, tasmā malanti vuccati. Itaresupi dvīsu eseva nayo.

Visamaniddese yasmā rāgādīsu ceva kāyaduccaritādīsu ca sattā pakkhalanti, pakkhalitā ca pana sāsanatopi sugatitopi patanti, tasmā pakkhalanapātahetuto rāgo visamantiādi vuttaṃ.

Aggīti anudahanaṭṭhena aggi. Rāgaggīti rāgo uppajjamāno satte anudahati jhāpeti, tasmā aggīti vuccati. Dosamohesupi eseva nayo. Tattha vatthūni – ekā kira daharabhikkhunī cittalapabbatavihāre uposathāgāraṃ gantvā dvārapālakarūpaṃ olokayamānā ṭhitā. Athassā anto rāgo uppanno. Sā teneva jhāyitvā kālamakāsi. Bhikkhuniyo gacchamānā ‘ayaṃ daharā ṭhitā, pakkosatha na’nti āhaṃsu. Ekā gantvā ‘kasmā ṭhitāsī’ti hatthe gaṇhi. Gahitamattā parivattitvā patitā. Idaṃ tāva rāgassa anudahanatāya vatthu. Dosassa pana anudahanatāya manopadosikā devā daṭṭhabbā. Mohassa anudahanatāya khiḍḍāpadosikā devā daṭṭhabbā. Mohanavasena hi tesaṃ satisammoso hoti. Tasmā khiḍḍāvasena āhārakālaṃ ativattitvā kālaṃ karonti. Kasāvāti kasaṭā nirojā. Rāgādīsu ca kāyaduccaritādīsu ca ekampi paṇītaṃ ojavantaṃ natthi, tasmā rāgo kasāvotiādi vuttaṃ.

925.Assādadiṭṭhīti assādasampayuttā diṭṭhi. Natthi kāmesu dosoti kilesakāmena vatthukāmapaṭisevanadoso natthīti vadati. Pātabyatanti pātabbabhāvaṃ paribhuñjanaṃ ajjhoharaṇaṃ. Evaṃvādī hi so vatthukāmesu kilesakāmaṃ pivanto viya ajjhoharanto viya paribhuñjati. Attānudiṭṭhīti attānaṃ anugatā diṭṭhi. Micchādiṭṭhīti lāmakā diṭṭhi. Idāni yasmā ettha paṭhamā sassatadiṭṭhi hoti, dutiyā sakkāyadiṭṭhi, tatiyā ucchedadiṭṭhi, tasmā tamatthaṃ dassetuṃ sassatadiṭṭhi assādadiṭṭhītiādimāha.

926.Aratiniddeso ca vihesāniddeso ca vuttatthoyeva. Adhammassa cariyā adhammacariyā, adhammakaraṇanti attho. Visamā cariyā, visamassa vā kammassa cariyāti visamacariyā. Dovacassatāpāpamittatā niddesā vuttatthā eva. Puthunimittārammaṇesu pavattito nānattesu saññā nānattasaññā. Yasmā vā aññāva kāmasaññā, aññā byāpādādisaññā, tasmā nānattā saññātipi nānattasaññā. Kosajjapamādaniddesesu pañcasu kāmaguṇesu vissaṭṭhacittassa kusaladhammabhāvanāya ananuyogavasena līnavuttitā kosajjaṃ, pamajjanavasena pamattabhāvo pamādoti veditabbo. Asantuṭṭhitādiniddesā vuttatthā eva.



第924章：
障碍是指束缚。贪欲是障碍,因为贪欲生起时会束缚和阻碍众生,所以被称为障碍。对于嗔恨和愚痴也是同样的道理。污垢在"他们在庭院里找到了水"这句中指的是地面。在"他努力去除那污垢或尘垢"这句中指的是任何污垢或泥浆。在"他有污垢"这句中指的是各种强烈的烦恼。这里也是指那种烦恼污垢。因此说贪欲是污垢等。
污秽是指造成污秽状态的东西。贪欲是污秽,因为贪欲生起时会使心变得污秽,让心抓住污秽,所以被称为污秽。对于其他两种也是同样的道理。
在不平等的解释中,因为众生在贪欲等和身恶行等中跌倒,跌倒后就会从教义和善趣中堕落,所以说贪欲是不平等等,是因为它们是跌倒和堕落的原因。
火是指燃烧的意思。贪欲之火是指贪欲生起时会燃烧和焚毁众生,所以被称为火。对于嗔恨和愚痴也是同样的道理。关于这一点的例子:有一位年轻的比丘尼在吉达拉山寺院的布萨堂看着门卫的雕像。这时她内心生起了贪欲。她就这样被烧死了。比丘尼们离开时说:"这个年轻人站在这里,叫她来。"一个人去抓她的手说:"你为什么站在这里?"一抓就倒下了。这是关于贪欲燃烧的例子。关于嗔恨燃烧的例子可以看意恶天神。关于愚痴燃烧的例子可以看嬉戏天神。因为他们由于愚痴而失去正念。所以他们因嬉戏而错过进食时间而死亡。污秽是指无味和无精华。在贪欲等和身恶行等中没有一个是美好和有精华的,所以说贪欲是污秽等。
第925章：
享乐见是指与享乐相应的见解。"欲望中没有过失"是说在烦恼欲中享受欲望对象没有过失。可饮用性是指可以饮用、享受、吞咽的状态。持这种见解的人就像在欲望对象中饮用烦恼欲一样享受。自我见是指随从自我的见解。邪见是指低劣的见解。现在,因为这里第一个是常见,第二个是有身见,第三个是断见,所以为了说明这个意思而说常见是享乐见等。
第926章：
不满的解释和伤害的解释已经说明过了。非法的行为是非法行为,意思是做非法的事。不平等的行为,或不平等业的行为是不平等行为。难教性和恶友性的解释已经说明过了。在各种对象中生起的各种想是各种想。或者说,欲想是一种,嗔恨等想是另一种,所以也叫做各种想。在懒惰和放逸的解释中,应该理解:在五种欲乐中放纵心意,不修习善法的懈怠状态是懒惰,放纵的状态是放逸。不知足等的解释已

931. Anādariyaniddese ovādassa anādiyanavasena anādarabhāvo anādariyaṃ. Anādariyanākāro anādaratā. Sagaruvāsaṃ avasanaṭṭhena agāravabhāvo agāravatā. Sajeṭṭhakavāsaṃ avasanaṭṭhena appatissavatā. Anaddāti anādiyanā. Anaddāyanāti anādiyanākāro. Anaddāya ayitassa bhāvo anaddāyitattaṃ. Asīlassa bhāvo asīlyaṃ. Acittīkāroti garucittīkārassa akaraṇaṃ.

932. Assaddhabhāvo assaddhiyaṃ. Asaddahanākāro asaddahanā. Okappetvā anupavisitvā aggahaṇaṃ anokappanā. Appasīdanaṭṭhena anabhippasādo.

Avadaññutāti thaddhamacchariyavasena ‘dehi, karohī’ti vacanassa ajānatā.

934.Buddhāca buddhasāvakā cāti ettha buddhaggahaṇena paccekabuddhāpi gahitāva. Asametukamyatāti tesaṃ samīpaṃ agantukāmatā. Saddhammaṃ asotukamyatāti sattatiṃsa bodhipakkhiyadhammā saddhammo nāma, taṃ asuṇitukāmatā. Anuggahetukamyatāti na uggahetukāmatā.

Upārambhacittatāti upārambhacittabhāvo. Yasmā pana so atthato upārambhova hoti, tasmā taṃ dassetuṃ tattha katamo upārambhotiādi vuttaṃ. Tattha upārambhanavasena upārambho. Punappunaṃ upārambho anupārambho upārambhanākāro upārambhanā. Punappunaṃ upārambhanā anupārambhanā. Anupārambhitassa bhāvo anupārambhitattaṃ. Uññāti heṭṭhā katvā jānanā. Avaññāti avajānanā. Paribhavanaṃ paribhavo. Randhassa gavesitā randhagavesitā. Randhaṃ vā gavesatīti randhagavesī, tassa bhāvo randhagavesitā. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ paravajjānupassanalakkhaṇo upārambho nāma vuccati, yena samannāgato puggalo, yathā nāma tunnakāro sāṭakaṃ pasāretvā chiddameva oloketi, evameva parassa sabbepi guṇe makkhetvā aguṇesuyeva patiṭṭhāti.

936.Ayoniso manasikāroti anupāyamanasikāro. Anicce niccanti anicceyeva vatthusmiṃ ‘idaṃ nicca’nti evaṃ pavatto. Dukkhe sukhantiādīsupi eseva nayo. Saccavippaṭikulena cāti catunnaṃ saccānaṃ ananulomavasena. Cittassa āvaṭṭanātiādīni sabbānipi āvajjanasseva vevacanāneva. Āvajjanañhi bhavaṅgacittaṃ āvaṭṭetīti cittassa āvaṭṭanā. Anuanu āvaṭṭetīti anāvaṭṭanā. Ābhujatīti ābhogo. Bhavaṅgārammaṇato aññaṃ ārammaṇaṃ samannāharatīti samannāhāro. Tadevārammaṇaṃ attānaṃ anubandhitvā uppajjamāne manasikarotīti manasikāro. Karotīti ṭhapeti. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ anupāyamanasikāro uppathamanasikāralakkhaṇo ayonisomanasikāro nāma vuccati. Tassa vasena puggalo dukkhādīni saccāni yāthāvato āvajjituṃ na sakkoti.

Kummaggasevanāniddese yaṃ kummaggaṃ sevato sevanā kummaggasevanāti vuccati, taṃ dassetuṃ tattha katamo kummaggoti dutiyapucchā katā. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.

Tikaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.

(4.) Catukkaniddesavaṇṇanā



第931章：
不尊重的解释是指因缺乏尊重而表现出的不尊重状态。不尊重的特征是缺乏尊重。居住在海底是指没有家园的状态。居住在高处是指缺乏安稳的状态。无依无靠是指没有依靠的状态。无依无靠的状态是指缺乏依靠。没有行为的状态是指没有行为的状态。没有意识的状态是指不产生意识的状态。
第932章：
不信的状态是不信。拒绝信任的特征是拒绝信任。接受而不进入是指不接受。因缺乏信心而不满意是指缺乏信心。
不知是指因贪婪而无知，"给吧，做吧"的言语是无知的。
第934章：
佛和佛的弟子在这里，通过对佛的理解，独觉者也被理解为被接受。想要不与他们相遇是指不想靠近他们。真实法是指三十种菩提伴随法，真实的法是不想听闻。想要不被接受是指不想被接受。
心的激动是指心的激动状态。因为它实际上是激动，所以为了显示这一点，说明了什么是激动。在这里，激动是指因激动而产生的状态。反复的激动和不激动是激动的特征。反复的激动和不激动是激动的状态。没有激动的状态是指没有激动的状态。知道是指下方的了解。无知是指不知。围绕是指围绕的状态。寻找是指寻找的状态。寻找是指寻找的状态，寻找的状态是指寻找的状态。这个被称为是对他人缺陷的观察特征，因而被称为激动，像是一个人将手伸出去看破损的东西，正如这样，观察他人的所有优点而忽视缺点。
第936章：
不正当的心思是指没有方法的心思。无常是指在无常的对象中"这是常"的想法。对于苦和乐等也是同样的道理。与真理相悖是指四种真理的反面。心的转动是指心的转动。所有的转动都是转动的表达。转动是指生起的心。逐渐转动是指不转动。弯曲是指弯曲的状态。因生起的对象而引发其他对象是指引发的状态。这个对象是指自己生起的状态，当生起时会专注于它，这就是专注。做是指建立。这个被称为是没有方法的专注，偏离的专注的特征被称为不正当的心思。因而，众生无法如实观察苦等真理。
在不正当的道路的解释中，所行的道路被称为不正当的道路，为了说明这一点，第二次提问了什么是不正当的道路。其余的都只是重复说明而已。
三重解释的注释已完成。
(4.) 四重解释的注释

939. Catukkaniddese taṇhuppādesu cīvarahetūti ‘kattha manāpaṃ cīvaraṃ labhissāmī’ti cīvarakāraṇā uppajjati. Itibhavābhavahetūti ettha itīti nidassanatthe nipāto; yathā cīvarādihetu evaṃ bhavābhavahetūtipi attho. Bhavābhavoti cettha paṇītapaṇītatarāni telamadhuphāṇitādīni adhippetāni. Imesaṃ pana catunnaṃ taṇhuppādānaṃ pahānatthāya paṭipāṭiyāva cattāro ariyavaṃsā desitāti veditabbā.

Agatigamanesu chandāgatiṃ gacchatīti chandena pemena agatiṃ gacchati, akattabbaṃ karoti. Parapadesupi eseva nayo. Tattha yo ‘ayaṃ me mitto vā sandiṭṭho vā sambhatto vā ñātako vā lañjaṃ vā pana me detī’ti chandavasena assāmikaṃ sāmikaṃ karoti – ayaṃ chandāgatiṃ gacchati nāma. Yo ‘ayaṃ me verī’ti pakativeravasena vā taṅkhaṇuppannakodhavasena vā sāmikaṃ assāmikaṃ karoti – ayaṃ dosāgatiṃ gacchati nāma. Yo pana mandattā momūhattā yaṃ vā taṃ vā vatvā assāmikaṃ sāmikaṃ karoti – ayaṃ mohāgatiṃ gacchati nāma. Yo pana ‘ayaṃ rājavallabho vā visamanissito vā anatthampi me kareyyā’ti bhīto assāmikaṃ sāmikaṃ karoti – ayaṃ bhayāgatiṃ gacchati nāma. Yo vā pana bhājiyaṭṭhāne kiñci bhājento ‘ayaṃ me mitto vā sandiṭṭho vā sambhatto vā’ti pemavasena atirekaṃ deti, ‘ayaṃ me verī’ti dosavasena ūnakaṃ deti, momūhattā dinnādinnaṃ ajānamāno kassaci ūnakaṃ kassaci adhikaṃ deti, ‘ayaṃ imasmiṃ adīyamāne mayhaṃ anatthampi kareyyā’ti bhīto kassaci atirekaṃ deti, so catubbidhopi yathānukkamena chandāgatiādīni gacchati nāma. Ariyā etāya na gacchantīti agati, anariyā iminā agatiṃ gacchantīti agatigamanaṃ. Imaṃ dvayaṃ catunnampi sādhāraṇavasena vuttaṃ. Chandena gamanaṃ chandagamanaṃ. Idaṃ dosādīnaṃ asādhāraṇavasena vuttaṃ. Sakapakkharāgañca parapakkhadosañca purakkhatvā asamaggabhāvena gamanaṃ vaggagamanaṃ. Idaṃ chandadosasādhāraṇavasena vuttaṃ. Vārino viya yathāninnaṃ gamananti vārigamanaṃ. Idaṃ catunnampi sādhāraṇavasena vuttaṃ.

Vipariyāsesu aniccādīni vatthūni niccantiādinā nayena viparītato esantīti vipariyāsā, saññāya vipariyāso saññāvipariyāso. Itaresupi dvīsu eseva nayo. Evamete catunnaṃ vatthūnaṃ vasena cattāro, yesu vatthūsu saññādīnaṃ vasena dvādasa honti. Tesu aṭṭha sotāpattimaggena pahīyanti. Asubhe subhanti saññācittavipallāsā sakadāgāmimaggena tanukā honti, anāgāmimaggena pahīyanti. Dukkhe sukhanti saññācittavipallāsā arahattamaggena pahīyantīti veditabbā.

Anariyavohāresu anariyavohārāti anariyānaṃ lāmakānaṃ vohārā. Diṭṭhavāditāti ‘diṭṭhaṃ mayā’ti evaṃ vāditā. Ettha ca taṃ taṃ samuṭṭhāpikacetanāvasena attho veditabbo. Saha saddena cetanā kathitātipi vuttameva. Dutiyacatukkepi eseva nayo. Ariyo hi adisvā vā ‘diṭṭhaṃ mayā’ti disvā vā ‘na diṭṭhaṃ mayā’ti vattā nāma natthi; anariyova evaṃ vadati. Tasmā evaṃ vadantassa etā saha saddena aṭṭha cetanā anariyavohārāti veditabbā.

Duccaritesu paṭhamacatukkaṃ veracetanāvasena vuttaṃ, dutiyaṃ vacīduccaritavasena.

Bhayesu paṭhamacatukke jātiṃ paṭicca uppannaṃ bhayaṃ jātibhayaṃ. Sesesupi eseva nayo. Dutiyacatukke rājato uppannaṃ bhayaṃ rājabhayaṃ. Sesesupi eseva nayo.


第939章：
四重解释中，欲望的生起是因“我将在何处获得可爱的衣物”而生起的衣物因缘。因此，生起的因缘是指因缘的生起；如同衣物等因缘一样，生起的因缘也是如此。生起的因缘在这里是指更为精致的油、蜜、膏等。为了放弃这四种欲望的生起，应该依照四种高贵的族系进行修行。
在不归去的解释中，因欲望而去，因渴望而去，因而不去。对于他人的情况也是如此。在那里，若有人因“这是我的朋友、看到的、聚集的、亲戚、或是给我东西”的渴望而使他成为朋友——这被称为因渴望而去。若有人因“这是我的敌人”而因恼怒或愤怒而使他成为朋友——这被称为因嗔恨而去。若有人因愚痴而使他成为朋友——这被称为因愚痴而去。若有人因“这个国王的宠爱或是无依无靠而害怕他会对我造成损害”而使他成为朋友——这被称为因恐惧而去。若有人在分配时给予多于应得的，因而因“这是我的朋友、看到的、聚集的”而给予过多，因“这是我的敌人”而给予不足，因愚痴而无知地给予不足与过多，因“这个人可能会对我造成损害”而因恐惧而给予过多，那么他也会依次而去，因渴望而去等。高贵者不以此而去；不高贵者则以此而去，这被称为不归去的行为。这两者在四种情况下都是普遍适用的。因渴望而去是指因渴望而去。对于嗔恨等的情况也是如此。以自己的欲望和他人的过失作为依据而不和谐地去是指不和谐的行为。这是以渴望和过失的普遍情况进行说明的。像水流一样，按照其流动而去是指水流的行为。这是四种情况下普遍适用的。
在颠倒的解释中，无常等对象被称为常，颠倒的状态是指颠倒的状态。对感知的颠倒是指感知的颠倒。对于其他两种也是同样的道理。这样，这四种对象中，因感知等的缘故会有十二种。它们在八种中通过入流道被放弃。对于不净的感知和善的感知的颠倒，因初果道而稍微放弃，因二果道而被放弃。对于苦与乐的颠倒则通过阿罗汉道被放弃。
在不高贵的言辞中，不高贵的言辞是指低劣的言辞。已见之言是指“我见过”的言辞。在这里，应该理解为因生起的意念而生起的状态。与言辞相关的意念也被提及。第二组四种情况也同样适用。高贵者无论是否见过，若说“我见过”或“我未见过”的言辞都没有；而不高贵者则如此言之。因此，对于如此言辞的人，八种意念与言辞相关的意念被称为不高贵的言辞。
在恶行中，第一组四种情况是因恨意而说的，第二组是因恶语而说的。
在恐惧中，第一组四种情况是因种姓而生的恐惧。其他的情况也是如此。第二组四种情况是因王权而生的恐惧。其他的情况也是如此。


Tatiyacatukke cattāri bhayānīti mahāsamudde udakaṃ orohantassa vuttabhayāni. Mahāsamudde kira mahindavīci nāma saṭṭhi yojanāni uggacchati. Gaṅgāvīci nāma paṇṇāsa. Rohaṇavīci nāma cattālīsa yojanāni uggacchati. Evarūpā ūmiyo paṭicca uppannaṃ bhayaṃ ūmibhayaṃ nāma. Kumbhīlato uppannaṃ bhayaṃ kumbhīlabhayaṃ. Udakāvaṭṭato bhayaṃ āvaṭṭabhayaṃ. Susukā vuccati caṇḍamaccho; tato bhayaṃ susukābhayaṃ.

Catutthacatukke attānuvādabhayanti pāpakammino attānaṃ anuvadantassa uppajjanakabhayaṃ. Parānuvādabhayanti parassa anuvādato uppajjanakabhayaṃ. Daṇḍabhayanti agārikassa raññā pavattitadaṇḍaṃ, anagārikassa vinayadaṇḍaṃ paṭicca uppajjanakabhayaṃ. Duggatibhayanti cattāro apāye paṭicca uppajjanakabhayaṃ. Iti imehi catūhi catukkehi soḷasa mahābhayāni nāma kathitāni.

Diṭṭhicatukke timbarukadiṭṭhi (saṃ. ni. 2.18) nāma kathitā. Tattha sayaṃkataṃ sukhadukkhanti vedanaṃ attato samanupassato vedanāya eva vedanā katāti uppannā diṭṭhi. Evañca sati tassā vedanāya pubbepi atthitā āpajjatīti ayaṃ sassatadiṭṭhi nāma hoti. Saccato thetatoti saccato thirato. Paraṃkatanti paccuppannavedanato aññaṃ vedanākāraṇaṃ vedanattānaṃ samanupassato ‘aññāya vedanāya ayaṃ vedanā katā’ti uppannā diṭṭhi. Evaṃ sati purimāya kāraṇavedanāya ucchedo āpajjatīti ayaṃ ucchedadiṭṭhi nāma hoti. Sayaṃkatañca paraṃkatañcāti yathāvutteneva atthena ‘upaḍḍhaṃ sayaṃkataṃ, upaḍḍhaṃ parena kata’nti gaṇhato uppannā diṭṭhi – ayaṃ sassatucchedadiṭṭhi nāma. Catutthā akāraṇā eva sukhadukkhaṃ hotīti gaṇhato uppannā diṭṭhi. Evaṃ sati ayaṃ ahetukadiṭṭhi nāma. Sesamettha heṭṭhā vuttanayattā uttānatthamevāti.

Catukkaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.

(5.) Pañcakaniddesavaṇṇanā

940. Pañcakaniddese yasmā yesaṃ sakkāyadiṭṭhiādīni appahīnāni, te bhavaggepi nibbatte etāni ākaḍḍhitvā kāmabhaveyeva pātenti, tasmā orambhāgiyāni saṃyojanānīti vuttāni. Iti etāni pañca gacchantaṃ na vārenti, gataṃ pana ānenti. Rūparāgādīnipi pañca gacchantaṃ na vārenti, āgantuṃ pana na denti. Rāgādayo pañca lagganaṭṭhena saṅgā, anupaviṭṭhaṭṭhena pana sallāti vuttā.



第938章：
第三组四种情况中的四种恐惧是指在大海中沉没时所说的恐惧。大海中，名为“Mahindavīci”的浪潮高达六十由旬。名为“Gaṅgāvīci”的浪潮高达五十由旬。名为“Rohaṇavīci”的浪潮高达四十由旬。基于这种波浪而生起的恐惧被称为波浪恐惧。从“kumbhīla”中生起的恐惧被称为“kumbhīla恐惧”。从水流的旋转中生起的恐惧被称为旋转恐惧。被称为“susukā”的凶猛鱼类，因此生起的恐惧被称为“susukā恐惧”。
第四组四种情况中的自我批评恐惧是指对恶行自我批评时所生起的恐惧。对他人批评的恐惧是指因他人批评而生起的恐惧。因惩罚而生起的恐惧是指因国王施加的惩罚而生起的恐惧，对于出家者而言则是因戒律而生起的惩罚恐惧。因堕落而生起的恐惧是指因四种恶道而生起的恐惧。由此，这十六种大恐惧被称为。
在信念的第四组中，名为“timbarukadiṭṭhi”的信念（见《相应部》2.18）被提及。在那里，因自我所感知的快乐与痛苦而生起的感受，因而被称为感受。由于这种感受的存在，早已存在的感受也会被认为是存在的，因此被称为常见。因真实而坚定的信念被称为真实的信念。因当前的感受而生起的其他感受被称为其他感受的信念。由于这一点，前因的感受被认为是消失的，因此被称为断见。当自我和他人被理解为“部分是自我所感知的，部分是他人所感知的”时，因而生起的信念被称为常断见。第四种是认为快乐与痛苦是无因而生起的信念。由于这种情况，这被称为无因见。其他的情况因前述内容而被认为是概述。
第四组解释的注释已完成。
第五组解释的注释
第940章：
在第五组解释中，由于有些人对身见等的执着未能放下，因此在生死轮回中被拉扯着，因而被称为下流的羁绊。因此，这五种情况在前行中并不阻碍，而是引导着前行。对于色、欲等的五种情况也并不阻碍前行，而是引导着前来。贪欲等因其束缚的状态而被称为羁绊，但因未被束缚的状态而被称为刺。

941.Cetokhilāti cittassa thaddhabhāvā kacavarabhāvā khāṇukabhāvā. Satthari kaṅkhatīti satthu sarīre vā guṇe vā kaṅkhati. Sarīre kaṅkhamāno ‘dvattiṃsavaralakkhaṇapaṭimaṇḍitaṃ nāma sarīraṃ atthi nu kho natthī’ti kaṅkhati. Guṇe kaṅkhamāno ‘atītānāgatapaccuppannajānanasamatthaṃ sabbaññutañāṇaṃ atthi nu kho natthī’ti kaṅkhati. Vicikicchatīti vicinanto kicchati, dukkhaṃ āpajjati, vinicchetuṃ na sakkoti. Nādhimuccatīti ‘evameta’nti adhimokkhaṃ na paṭilabhati . Na sampasīdatīti guṇesu otaritvā nibbicikicchabhāvena pasīdituṃ anāvilo bhavituṃ na sakkoti.

Dhammeti pariyattidhamme ca paṭivedhadhamme ca. Pariyattidhamme kaṅkhamāno ‘tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ caturāsītidhammakkhandhasahassānīti vadanti, atthi nu kho etaṃ natthī’ti kaṅkhati. Paṭivedhadhamme kaṅkhamāno ‘vipassanānissando maggo nāma , magganissando phalaṃ nāma, sabbasaṅkhārapaṭinissaggo nibbānaṃ nāmāti vadanti, taṃ atthi nu kho natthīti kaṅkhati’.

Saṅghe kaṅkhatīti ‘ujuppaṭipannotiādīnaṃ padānaṃ vasena evarūpaṃ paṭipadaṃ paṭipannā cattāro maggaṭṭhā cattāro phalaṭṭhāti aṭṭhannaṃ puggalānaṃ samūhabhūto saṅgho nāma atthi nu kho natthī’ti kaṅkhati. Sikkhāya kaṅkhamāno ‘adhisīlasikkhā nāma adhicittasikkhā nāma adhipaññā sikkhā nāmāti vadanti, sā atthi nu kho natthī’ti kaṅkhati.

Cetasovinibandhāti cittaṃ bandhitvā muṭṭhiyaṃ katvā viya gaṇhantīti cetasovinibandhā. Kāmeti vatthukāmepi kilesakāmepi. Kāyeti attano kāye. Rūpeti bahiddhā rūpe. Yāvadatthanti yattakaṃ icchati tattakaṃ. Udarāvadehakanti udarapūraṃ. Tañhi udaraṃ avadehanato udarāvadehakanti vuccati. Seyyasukhanti mañcapīṭhasukhaṃ utusukhaṃ vā. Passasukhanti yathā samparivattakaṃ sayantassa dakkhiṇapassavāmapassānaṃ sukhaṃ hoti, evaṃ uppannasukhaṃ. Middhasukhanti niddāsukhaṃ. Anuyuttoti yuttapayutto viharati. Paṇidhāyāti patthayitvā. Sīlenātiādīsu sīlanti catupārisuddhisīlaṃ. Vatanti vatasamādānaṃ. Tapoti tapacaraṇaṃ. Brahmacariyanti methunavirati. Devo vā bhavissāmīti mahesakkhadevo vā bhavissāmi. Devaññataro vāti appesakkhadevesu vā aññataro. Kusaladhamme āvaranti nivārentīti nīvaraṇāni.

Mātā jīvitā voropitā hotīti manusseneva sakajanikā manussamātā jīvitā voropitā hoti. Pitāpi manussapitāva. Arahāpi manussaarahāva. Duṭṭhena cittenāti vadhakacittena.


第941章：
“心的束缚”是指心的沉重状态、心的紧张状态、心的拘束状态。对老师有疑虑是指对老师的身体或品质产生怀疑。怀疑身体时，会想“是否存在一个有三十二种特征的身体”。怀疑品质时，会想“是否存在一种能了解过去、未来和当下的全知智慧”。“犹豫”是指不断地思考，感到痛苦，无法做出判断。“不专注”是指无法获得“如此如此”的坚定信念。“不安定”是指对品质的专注不够，无法保持内心的平静。
“法”的含义包括教义法和实证法。对教义法产生怀疑时，会说“有佛陀的教诲，有四十八种法的集合”，会想“是否存在这样的法”。对实证法产生怀疑时，会说“见道是通向解脱的道路，果是通向解脱的果，所有的法的放弃是涅槃”，会想“是否存在这样的法”。
对僧团有疑虑是指“是否存在依循正道而行的四种正道、四种果位、以及八种众生的集合”。对修行有疑虑是指“是否存在戒律修行、心的修行、智慧的修行”。
“心的束缚”是指心被束缚，像被锁住一样。欲望是指对物质的欲望和对烦恼的欲望。身体是指对自己身体的欲望。形态是指对外在形态的欲望。所需的量是指所想要的量。腹部是指腹部的充盈。因其充盈而称为“腹部充盈”。更好的快乐是指坐垫上的快乐或是季节的快乐。视觉的快乐是指在转身睡觉时，右侧和左侧的眼睛所感受到的快乐，这种快乐被称为生起的快乐。昏睡的快乐是指睡眠的快乐。与其相伴的是合适的状态。追求是指有目标的追求。戒律是指四种纯洁的戒律。誓言是指遵守誓言。苦行是指修行的苦行。出家是指远离男女之欲。神明会说“我将成为伟大的神明”。更高的神明是指在较小的神明中，某个神明。善法是指阻止和克制的法。
母亲的生命被夺走是指人类的母亲因人类而被夺走生命。父亲也是人类的父亲。圣者也是人类的圣者。被恶心所困扰是指被杀戮的心所困扰。


Saññīti saññāsamaṅgī. Arogoti nicco. Ittheke abhivadantīti itthaṃ eke abhivadanti, evameke abhivadantīti attho. Ettāvatā soḷasa saññīvādā kathitā. Asaññīti saññāvirahito. Iminā padena aṭṭha asaññīvādā kathitā. Tatiyapadena aṭṭha nevasaññīnāsaññīvādā kathitā. Sato vā pana sattassāti athavā pana vijjamānasseva sattassa. Ucchedanti upacchedaṃ. Vināsanti adassanaṃ. Vibhavanti bhāvavigamaṃ. Sabbānetāni aññamaññavevacanāneva. Tattha dve janā ucchedadiṭṭhiṃ gaṇhanti – lābhī ca alābhī ca. Tattha lābhī arahato dibbena cakkhunā cutiṃ disvā upapattiṃ apassanto, yo vā cutimattameva daṭṭhuṃ sakkoti na upapātaṃ, so ucchedadiṭṭhiṃ gaṇhāti. Alābhī ‘ko paralokaṃ jānātī’ti kāmasukhagiddhatāya vā ‘yathā rukkhato paṇṇāni patitāni na puna viruhanti, evaṃ sattā’tiādinā vitakkena vā ucchedaṃ gaṇhāti. Idha pana taṇhādiṭṭhīnaṃ vasena tathā ca aññathā ca vikappetvāva uppannā satta ucchedavādā kathitā. Tesañhi idaṃ saṅgahavacanaṃ. Diṭṭhadhammanibbānaṃ vā paneketi ettha diṭṭhadhammoti paccakkhadhammo vuccati. Tattha tattha paṭiladdhattabhāvassetaṃ adhivacanaṃ. Diṭṭhadhamme nibbānaṃ diṭṭhadhammanibbānaṃ; imasmiṃyeva attabhāve dukkhā vūpasammanti attho. Idaṃ pañcannaṃ diṭṭhadhammanibbānavādānaṃ saṅgahavacanaṃ.

942.Verāti veracetanā. Byasanāti vināsā. Akkhantiyāti anadhivāsanāya. Appiyoti dassanasavanapaṭikūlatāya na piyāyitabbo. Cintetumpi paṭikūlattā mano etasmiṃ na appetīti amanāpo. Verabahuloti bahuvero. Vajjabahuloti bahudoso.

Ājīvakabhayanti ājīvaṃ jīvitavuttiṃ paṭicca uppannaṃ bhayaṃ . Taṃ agārikassapi hoti anagārikassapi. Tattha agārikena tāva ājīvahetu bahuṃ akusalaṃ kataṃ hoti. Athassa maraṇasamaye niraye upaṭṭhahante bhayaṃ uppajjati. Anagārikenāpi bahu anesanā katā hoti. Athassa maraṇakāle niraye upaṭṭhahante bhayaṃ uppajjati. Idaṃ ājīvakabhayaṃ nāma. Asilokabhayanti garahabhayaṃ parisasārajjabhayanti katapāpassa puggalassa sannipatitaṃ parisaṃ upasaṅkamantassa sārajjasaṅkhātaṃ bhayaṃ uppajjati. Idaṃ parisasārajjabhayaṃ nāma. Itaradvayaṃ pākaṭameva.



第941章：
“感知”是指感知的完整性。“无病”是指永恒。在这里，有些人会说“在这里，有些人会这样说”，这意味着有些人会这样说。至此，十六种感知的说法已经被阐述。“无感知”是指没有感知。通过这一术语，八种无感知的说法被阐述。第三个术语中，八种非感知的说法被阐述。存在或是存在的生物是指存在的生物。切断是指被切断。毁灭是指被消灭。消失是指状态的消失。这些都是相互独立的。在这里，有两个人被认为是断见者——有得者和无得者。在这里，有得者是指通过天眼看到死亡而不见再生，或是能看到死亡而不见再生的，因此被认为是断见者。无得者则因“谁能知道来世呢？”或因对欲望的沉迷，或因“如同树叶落下后再也不会生长”的思考而认为众生是如此，因此被认为是断见者。在此，因渴望的见解而产生的七种断见者被称为。这些是它们的概括性词汇。可见法的涅槃是指可见的法。此处的可见法是指直接可见的法。在可见法中，涅槃被称为可见法的涅槃；在此身体中，痛苦得到安息的意思。这是五种可见法的涅槃者的概括性词汇。
第942章：
“怨恨”是指怨恨的意念。“灾难”是指毁灭。“不被视为”是指不被认同。“不喜欢”是指因看到和听到而产生的厌恶，因此不应被喜爱。即使思考也因厌恶而不被接受，因此被称为“无心”。“怨恨众多”是指怨恨多。“过失众多”是指过失多。
“生计恐惧”是指依赖生计的生活方式而生起的恐惧。这对在家人和出家人都是如此。在这里，对于在家人来说，因生计的缘故，会造作许多恶业。在他临终时，因地狱的存在而生起恐惧。出家人也是如此，因生计的缘故，会造作许多恶业。在他临终时，因地狱的存在而生起恐惧。这被称为生计恐惧。“恶名恐惧”是指因被指责而生起的恐惧，因被众人围绕而生起的恐惧，因造作恶业的人在众人聚集时而生起的恐惧。这被称为聚集恐惧。其他两种情况是显而易见的。

943. Diṭṭhadhammanibbānavāresu pañcahi kāmaguṇehīti manāpiyarūpādīhi pañcahi kāmakoṭṭhāsehi bandhanehi vā. Samappitoti suṭṭhu appito allīno hutvā. Samaṅgībhūtoti samannāgato. Paricāretīti tesu kāmaguṇesu yathāsukhaṃ indriyāni cāreti sañcāreti ito cito ca upaneti; atha vā pana laḷati ramati kīḷatīti. Ettha ca duvidhā kāmaguṇā – mānussakā ceva dibbā ca. Mānussakā mandhātukāmaguṇasadisā daṭṭhabbā; dibbā paranimmitavasavattidevarājassa kāmaguṇasadisāti. Evarūpe kāme upagatañhi te paramadiṭṭhadhammanibbānappatto hotīti vadanti. Tattha paramadiṭṭhadhammanibbānanti paramaṃ diṭṭhadhammanibbānaṃ, uttamanti attho.

Dutiyavāre hutvā abhāvaṭṭhena aniccā; paṭipīḷanaṭṭhena dukkhā; pakatijahanaṭṭhena vipariṇāmadhammāti veditabbā. Tesaṃ vipariṇāmaññathābhāvāti tesaṃ kāmānaṃ vipariṇāmasaṅkhātā aññathābhāvā. ‘Yampi me ahosi tampi me natthī’ti vuttanayena uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. Tattha antonijjhāyanalakkhaṇo soko; tannissitalālappalakkhaṇo paridevo; kāyapaṭipīḷanalakkhaṇaṃ dukkhaṃ; manovighātalakkhaṇaṃ domanassaṃ; vighātalakkhaṇo upāyāso.

Vitakkitanti abhiniropanavasena pavatto vitakko. Vicāritanti anumajjanavasena pavatto vicāro. Etena etanti etena vitakkena ca vicārena ca etaṃ paṭhamajjhānaṃ oḷārikaṃ sakaṇṭakaṃ viya khāyati.

Pītigatanti pītimeva. Cetaso uppilāvitanti cittassa uppilabhāvakaraṇaṃ. Cetaso ābhogoti jhānā vuṭṭhāya tasmiṃ sukhe punappunaṃ cittassa ābhogo manasikāroti. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Pañcakaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.

(6.) Chakkaniddesavaṇṇanā

944. Chakkaniddese yasmā kuddho vā kodhavasena, sandiṭṭhiparāmāsī vā sandiṭṭhiparāmāsitāya kalahaṃ viggahaṃ vivādaṃ āpajjati, tasmā kodhādayo ‘vivādamūlānī’ti vuttā.

Chandarāganiddese kāmagehasitattā chandarāgā gehassitā dhammāti saṅgahato vatvā puna pabhedato dassetuṃ manāpiyesu rūpesūtiādi vuttaṃ. Tattha manāpiyesūti manavaḍḍhanakesu iṭṭhesu. Virodhā eva virodhavatthūni. Amanāpiyesūti aniṭṭhesu.



第943章：
在可见法的涅槃者中，五种欲望的特质是指令人愉悦的形态等五种欲望的束缚。被称为“完全的”，是指完美的被束缚。被称为“完全结合”，是指被完全接纳。照顾是指在这些欲望中，随心所欲地引导感官，移动感官，或是随意玩耍、享乐。在这里，欲望有两种类型——人间的和天上的。人间的欲望是指与人类的欲望相似的；天上的欲望是指与天主的欲望相似的。因此，接触这种欲望的人被认为是获得了至高的可见法的涅槃。这里的至高可见法的涅槃是指最高的可见法的涅槃，意指最极致的。
在第二个方面，由于缺乏而是无常；由于压迫而是痛苦；由于自然的变化而是变化的法。它们的变化是指这些欲望的变化。因“我曾拥有的，现在没有了”而生起的悲伤、哀悼、痛苦、忧愁、烦恼。这里的悲伤是指因失去而生的悲伤；哀悼是指因失去而生的哀悼；身体的压迫是指痛苦；心的毁坏是指忧愁；毁坏的特征是指烦恼。
“思考”是指通过明确的方式产生的思维。“反思”是指通过推理的方式产生的思维。通过这种思维和反思，这种初禅被称为粗糙的、带刺的。
“愉悦”是指仅仅是愉悦。“心的提升”是指心的提升状态。“心的回归”是指在禅定中升起的快乐，心的回归是指在这种快乐中不断回归。其他的情况在所有地方都是概述性的。
第五组解释的注释已完成。
第六组解释的注释
第944章：
在第六组解释中，由于愤怒或因愤怒而生起的争论、争执、争斗，因此愤怒等被称为“争论的根源”。
在欲望的渴望中，由于欲望的亲密关系，渴望被称为欲望的关系。为了进一步说明，在令人愉悦的形态等中，被称为令人愉悦的形态。在这里，令人愉悦的形态是指令人愉悦的对象。对立的则是对立的对象。不愉悦的形态是指不令人愉悦的对象。

945. Agāravesu agāravoti gāravavirahito. Appatissoti appatissayo anīcavutti. Ettha pana yo bhikkhu satthari dharamāne tīsu kālesu upaṭṭhānaṃ na yāti, satthari anupāhane caṅkamante saupāhano caṅkamati , nīce caṅkame caṅkamante ucce caṅkame caṅkamati, heṭṭhā vasante upari vasati, satthudassanaṭṭhāne ubho aṃse pārupati, chattaṃ dhāreti, upāhanaṃ dhāreti, nhāyati, uccāraṃ vā passāvaṃ vā karoti, parinibbute vā pana cetiyaṃ vandituṃ na gacchati, cetiyassa paññāyanaṭṭhāne satthudassanaṭṭhāne vuttaṃ sabbaṃ karoti – ayaṃ satthari agāravo nāma. Yo pana dhammasavane saṅghuṭṭhe sakkaccaṃ na gacchati, sakkaccaṃ dhammaṃ na suṇāti, samullapanto nisīdati, na sakkaccaṃ gaṇhāti, na sakkaccaṃ vāceti – ‘ayaṃ dhamme agāravo nāma. Yo pana therena bhikkhunā anajjhiṭṭho dhammaṃ deseti, pañhaṃ katheti, vuḍḍhe bhikkhū ghaṭṭento gacchati, tiṭṭhati, nisīdati, dussapallatthikaṃ vā hatthapallatthikaṃ vā karoti, saṅghamajjhe ubho aṃse pārupati, chattupāhanaṃ dhāreti – ayaṃ saṅghe agāravo nāma. Ekabhikkhusmimpi hi agārave kate saṅghe agāravo katova hoti. Tisso sikkhā pana apūrayamānova sikkhāya agāravo nāma. Appamādalakkhaṇaṃ ananubrūhayamāno appamāde agāravo nāma. Duvidhaṃ paṭisanthāraṃ akaronto paṭisanthāre agāravo nāma.

Parihāniyā dhammāti parihānakarā dhammā. Kammārāmatāti navakamme vā cīvaravicāraṇādīsu vā kammesu abhirati yuttapayuttatā. Bhassārāmatāti tiracchānakathāvasena bhasse yuttapayuttatā. Niddārāmatāti niddāya yuttapayuttatā. Saṅgaṇikārāmatāti saṅgaṇikāya yuttapayuttatā. Saṃsaggārāmatāti savanasaṃsagge, dassanasaṃsagge, samullāpasaṃsagge, paribhogasaṃsagge, kāyasaṃsaggeti pañcavidhe saṃsagge yuttapayuttatā. Papañcārāmatāti taṇhāmānadiṭṭhipapañcesu yuttapayuttatā.

946.Somanassupavicārādīsu somanassena saddhiṃ upavicarantīti somanassupavicārā. Cakkhunā rūpaṃ disvāti cakkhuviññāṇena rūpaṃ passitvā. Somanassaṭṭhāniyanti somanassassa ārammaṇavasena kāraṇabhūtaṃ. Upavicaratīti tattha vicārappavattanena upavicarati. Vitakko pana taṃsampayutto vāti iminā nayena tīsupi chakkesu attho veditabbo.

947.Gehasitānīti kāmaguṇanissitāni. Somanassānīti cetasikasukhāni. Domanassānīti cetasikadukkhāni. Upekkhāti aññāṇasampayuttā upekkhā vedanā, aññāṇupekkhātipi etāsaṃyeva nāmaṃ.



第945章：
在家者中，非在家者是指没有尊重的。少欲者是指少欲的、不适合的状态。在这里，如果有比丘在老师讲法时，三次时间内不去供养，老师在讲法时走动，带着供养走动，低下走动或高高走动，住在下面却在上面居住，站在老师的视线范围内，双肩扛着伞，扛着供养，洗澡，或是做出高声或低声的行为，然而在涅槃后却不去礼拜圣地，或是说在圣地、老师的视线范围内做的所有事情——这被称为在老师面前的非在家者。若有人在听法时，被众人围住却不去，认真地听法，却坐着不去，无法认真地把握，无法认真地说——“这是法中的非在家者。”若有人由长老比丘讲法，提问，碰到年长的比丘，站着、坐着，做出不易被看见的行为，双肩扛着伞——这被称为在僧团中的非在家者。即使在一个比丘中，若在僧团中被称为非在家者也是如此。三种教诲若未被填满，则被称为非在家者。少心的特征是指不被忽视的少心。若不做两种交谈，则被称为在交谈中的非在家者。
“应当弃绝的法”是指应当被抛弃的法。“对工作有乐趣”是指在新的工作或衣物的思考等工作中，能适当地享受。“对闲聊有乐趣”是指通过闲聊而适当地享受。“对睡眠有乐趣”是指通过睡眠而适当地享受。“对聚会有乐趣”是指在聚会中适当地享受。“对接触有乐趣”是指在听闻、见到、交谈、享用、身体接触等五种接触中适当地享受。“对思维的扩展有乐趣”是指在欲望、骄傲、见解的扩展中适当地享受。
第946章：
“愉悦的思维”等等是指与愉悦的思维一起思考。“通过眼睛看到形态”是指通过眼识看到形态。“愉悦的状态”是指愉悦的对象作为原因。“思考”是指在此处因思考而生起的思维。思维是与之相伴的，因此在三种眼识中，意义应被理解。
第947章：
“家庭的快乐”是指依赖于欲望的快乐。“愉悦的状态”是指心理上的快乐。“痛苦的状态”是指心理上的痛苦。“平等心”是指与无知相伴的平等心的感觉，这也被称为与无知的平等心相同。

948.Atthi me attāti vāti sabbapadesu vā-saddo vikappattho; evaṃ vā diṭṭhi uppajjatīti vuttaṃ hoti. Atthi me attāti cettha sassatadiṭṭhi sabbakālesu attano atthitaṃ gaṇhāti. Saccato thetatoti bhūtato ca thirato ca; idaṃ saccanti suṭṭhu daḷhabhāvenāti vuttaṃ hoti. Natthi me attāti ayaṃ pana ucchedadiṭṭhi, sato sattassa tattha tattha vibhavaggahaṇato. Atha vā purimāpi tīsu kālesu atthīti gahaṇato sassatadiṭṭhi, paccuppannameva atthīti gaṇhantī ucchedadiṭṭhi. Pacchimāpi atītānāgatesu natthīti gahaṇato ‘bhasmantā āhutiyo’ti gahitadiṭṭhikānaṃ viya ucchedadiṭṭhi, atīteyeva natthīti gaṇhantī adhiccasamuppannikasseva sassatadiṭṭhi. Attanā vā attānaṃ sañjānāmīti saññākkhandhasīsena khandhe attāti gahetvā saññāya avasesakkhandhe sañjānanato ‘iminā attanā imaṃ attānaṃ sañjānāmī’ti evaṃ hoti. Attanā vā anattānanti saññākkhandhaṃyeva attāti gahetvā itare cattāro khandhe anattāti gahetvā saññāya tesaṃ jānanato evaṃ hoti. Anattanā vā attānanti saññākkhandhaṃ anattāti itare ca cattāro khandhe attāti gahetvā saññāya tesaṃ jānanato evaṃ hoti. Sabbāpi sassatucchedadiṭṭhiyova.

Vado vedeyyoti ādayo pana sassatadiṭṭhiyā eva abhinivesākārā. Tattha vadatīti vado; vacīkammassa kārakoti vuttaṃ hoti. Vedayatīti vedeyyo; jānāti anubhavati cāti vuttaṃ hoti. Idāni yaṃ so vedeti taṃ dassetuṃ tatra tatra dīgharattaṃ kalyāṇapāpakānantiādi vuttaṃ. Tattha tatra tatrāti tesu tesu yonigatiṭhitinivāsanikāyesu ārammaṇesu vā. Dīgharattanti cirarattaṃ. Paccanubhotīti paṭisaṃvedayati. Na so jāto nāhosīti so attā ajātidhammato na jāto nāma; sadā vijjamāno yevāti attho. Teneva atīte nāhosi, anāgatepi na bhavissati. Yo hi jāto so ahosi, yo ca jāyissati so bhavissatīti. Athavā ‘na so jāto nāhosī’ti so sadā vijjamānattā atītepi na jātu nāhosi , anāgatepi na jātu na bhavissati. Niccoti uppādavayarahito. Dhuvoti thiro sārabhūto. Sassatoti sabbakāliko. Avipariṇāmadhammoti attano pakatibhāvaṃ avijahanadhammo kakaṇṭako viya nānappakārattaṃ nāpajjati. Evamayaṃ sabbāsavadiṭṭhi (ma. ni. 1.17 ādayo) nāma kathitā. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Chakkaniddesavaṇṇanā.

(7.) Sattakaniddesavaṇṇanā

949. Sattakaniddese thāmagataṭṭhena appahīnaṭṭhena ca anusentīti anusayā. Vaṭṭasmiṃ satte saṃyojenti ghaṭentīti saṃyojanāni. Samudācāravasena pariyuṭṭhahantīti pariyuṭṭhānāni. Kāmarāgova pariyuṭṭhānaṃ kāmarāgapariyuṭṭhānaṃ. Sesesupi eseva nayo.

950. Asataṃ dhammā, lāmakaṭṭhena vā asantā dhammāti asaddhammā. Rāgādīhi dosehi duṭṭhāni caritānīti duccaritāni. Tena tenākārena maññantīti mānā.



第948章：
“我有我”是指在所有方面的“有”字的思维；因此，“这样的见解会产生”。“我有我”在这里是指永恒的见解，认为自己在所有时刻都存在。“真实的”是指从本质上和稳定性上；这被称为“真实”，是指非常坚固的状态。“我没有我”则是断灭见，存在于生物的各个方面的分离中。或者说，因为前面所说的在三个时刻的存在而被认为是永恒的见解，认为当前的存在是存在的。后面的过去未来的不存在被认为是“如同灰烬的供养”，因此被视为断灭见，认为过去就不存在，因而被认为是永恒的见解。通过自我或自我的感知，依靠感知的集成，认为“我通过这个自我感知这个自我”，是这样的情况。通过自我或非自我的感知，依靠感知的集成，认为“我通过这个自我感知非我”，是这样的情况。通过非自我或自我的感知，依靠感知的集成，认为“我通过非自我感知这个自我”，是这样的情况。所有这些都是永恒或断灭见的。
“说”和“觉知”等等，都是基于永恒见的固执。这里的“说”是指说话；是指言语行为的根源。“觉知”是指被觉知的；是指知道并体验的。这时他所觉知的被称为“长久的善恶”等等。在这里，处于各种生处的对象中。长久的则是指长久的状态。感知是指体验的感知。他没有出生也没有消亡；他作为自我是永恒的，永远存在的意思。因此，过去没有他，未来也不会存在。因为出生的只是出生，未来的只是未来；或者说“他没有出生也没有消亡”，他永远存在，因此在过去也不会消亡，未来也不会消亡。永恒的则是指没有生灭的。稳定的则是指坚固的本质。永恒的则是指所有时间的。无变化的法则是指不改变自己的自然状态，像刺一样不受多样性的影响。这样所有的见解都被称为“所有的见解”。
第七组解释的注释。
第949章：
在第七组解释中，因存在的状态和少去的状态而产生的称为“潜在”。在轮回中，束缚众生的称为“束缚”。因聚集而生起的称为“聚集”。欲望的渴望是欲望的聚集。其他的也是如此。
第950章：
“非存在的法”是指不真实的法，或是指非存在的法。“因欲望等恶而被破坏的行为”是指恶劣的行为。因此，因这种原因而被认为是自大的。

951. Diṭṭhiniddese rūpīti rūpavā. Cātumahābhūtikoti catumahābhūtamayo. Mātāpitūnaṃ etanti mātāpettikaṃ. Kintaṃ? Sukkasoṇitaṃ. Mātāpettike sambhūto jātoti mātāpettikasambhavo. Idha rūpakāyasīsena manussattabhāvaṃ attāti vadati. Dutiyo taṃ paṭikkhipitvā dibbattabhāvaṃ vadati. Dibboti devaloke sambhūto. Kāmāvacaroti chakāmāvacaradevapariyāpanno . Kabaḷīkāraṃ bhakkhayatīti kabaḷīkārabhakkho. Manomayoti jhānamanena nibbatto. Sabbaṅgapaccaṅgīti sabbaṅgapaccaṅgayutto. Ahīnindriyoti paripuṇṇindriyo; yāni brahmaloke atthi tesaṃ vasena, itaresañca saṇṭhānavasenetaṃ vuttaṃ. Ākāsānañcāyatanūpagoti ākāsānañcāyatanabhāvaṃ upagato. Itaresupi eseva nayo. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Sattakaniddesavaṇṇanā.

(8.) Aṭṭhakaniddesavaṇṇanā

952. Aṭṭhakaniddese kilesāyeva kilesavatthūni. Kusītavatthūnīti kusītassa alasassa vatthūni, patiṭṭhā, kosajjakāraṇānīti attho. Kammaṃ kātabbaṃ hotīti cīvaravicāraṇādikammaṃ kātabbaṃ hoti. Na vīriyaṃ ārabhatīti duvidhampi vīriyaṃ nārabhati. Appattassāti jhānavipassanāmaggaphaladhammassa appattassa pattiyā. Anadhigatassāti tasseva anadhigatassa adhigamatthāya. Asacchikatassāti tasseva asacchikatassa sacchikaraṇatthāya. Idaṃ paṭhamanti ‘idaṃ handāhaṃ nipajjāmī’ti evaṃ osīdanaṃ paṭhamaṃ kusītavatthu. Iminā nayena sabbattha attho veditabbo.

Māsācitaṃ maññeti ettha pana māsācitaṃ nāma tintamāso; yathā tintamāso garuko hoti, evaṃ garukoti adhippāyo. Gilānā vuṭṭhito hotīti gilāno hutvā pacchā vuṭṭhito hoti.

954.Aṭṭhasu lokadhammesūti ettha lokassa dhammāti lokadhammā. Etehi vimutto nāma natthi, buddhānampi honti eva. Tasmā ‘lokadhammā’ti vuccanti. Paṭighātoti paṭihaññanākāro. Lābhe sārāgoti ‘ahaṃ lābhaṃ labhāmī’ti evaṃ gehasitasomanassavasena uppanno sārāgo; so cittaṃ paṭihanati. Alābhe paṭivirodhoti ‘ahaṃ lābhaṃ na labhāmī’ti domanassavasena uppannavirodho; sopi cittaṃ paṭihanati. Tasmā ‘paṭighāto’ti vutto. Yasādīsupi ‘ahaṃ mahāparivāro, ahaṃ appaparivāro, ahaṃ pasaṃsappatto, ahaṃ garahappatto, ahaṃ sukhappatto, ahaṃ dukkhappato’ti evametesaṃ uppatti veditabbā. Anariyavohārāti anariyānaṃ vohārā.



第951章：
在见解的解释中，“形态”是指形态的存在。“四大元素”是指由四大元素构成的。“父母的”是指由父母所生的。“什么呢？”是指干燥的血液。“由父母所生”是指由父母所产生的。“在这里，形态的身体”是指人的存在。“第二个”是指反对的，指天的存在。“天”是指在天界出生的。“欲界”是指被六种欲望所包围的天。“食肉者”是指食肉者。“意念的”是指以禅定的意念所生。“全身各部分”是指与全身各部分相连。“没有缺失的感官”是指完整的感官；是指在天界存在的感官，其他的也是根据状态而说的。“进入空处”是指进入空处的状态。其他的也是如此。其他的情况在所有地方都是概述性的。
第八组解释的注释。
第952章：
在第八组解释中，污垢本身是污垢的对象。“懒惰的对象”是指懒惰的状态、基础、懒惰的原因等。“应当做的行为”是指应当做的行为，如衣物的思考等。“没有开始的努力”是指两种努力都没有开始。“少欲者”是指在禅定和观照的道果中，未能获得的。“未得者”是指未能获得的状态。“不真实者”是指不真实的状态。“这是第一”是指“我现在要躺下”，因此放松是第一种懒惰的状态。按照这种方式，所有的意义应被理解。
“月聚集”是指月亮的聚集；就像月亮的聚集是重的，因此重的意思。“病人起床”是指病人病愈后再起床。
第954章：
“在八种世间法中”是指世间的法；这些是世间法。因此，解脱者是指没有的，甚至是佛陀也如此。因此被称为“世间法”。“反击”是指反击的方式。“在获得中有爱”是指“我获得了利益”，因此因家庭的快乐而生起的爱；这使得心被反击。“在失去中有对立”是指“我没有获得利益”，因此因失去而生起的对立；这也使得心被反击。因此被称为“反击”。在类似的情况下，“我有大陪伴，我有小陪伴，我受到赞美，我受到谴责，我感到快乐，我感到痛苦”，因此这些的产生应被理解。“不正当的行为”是指不正

957.Purisadosāti purisānaṃ dosā. Na sarāmīti ‘mayā etassa kammassa kataṭṭhānaṃ na sarāmi na sallakkhemī’ti evaṃ assatibhāvena nibbeṭheti moceti. Codakaṃyeva paṭippharatīti paṭiviruddho hutvā pharati, paṭibhāṇitabhāvena tiṭṭhati. Kiṃ nu kho tuyhanti ‘tuyhaṃ bālassa abyattassa bhaṇitena nāma kiṃ’ yo tvaṃ neva vatthunā āpattiṃ, na codanaṃ jānāsī’ti dīpeti; ‘tvaṃ pi nāma evaṃ kiñci ajānanto bhaṇitabbaṃ maññissasī’ti ajjhottharati. Paccāropetīti ‘tvaṃ pi khosī’tiādīni vadanto paṭiāropeti. Paṭikarohīti desanāgāminiṃ desehi, vuṭṭhānagāminito vuṭṭhāhi tato suddhante patiṭṭhito aññaṃ codessasī’ti dīpeti.

Aññenāññaṃ paṭicaratīti aññena kāraṇena vacanena vā aññaṃ kāraṇaṃ vacanaṃ vā paṭicchādeti. ‘Āpattiṃ āpannosī’ti vutto ‘ko āpanno? Kiṃ āpanno? Kathaṃ āpanno? Kismiṃ āpanno? Kaṃ bhaṇatha? Kiṃ bhaṇathā’ti vadati. ‘Evarūpaṃ kiñci tayā diṭṭha’nti vutte ‘na suṇāmī’ti sotaṃ vā upaneti. Bahiddhā kathaṃ apanāmetīti ‘itthannāmaṃ āpattiṃ āpannosī’ti puṭṭho ‘pāṭaliputtaṃ gatomhī’ti vatvā puna ‘tava pāṭaliputtagamanaṃ na pucchāmā’ti vutte ‘tato rājagahaṃ gatomhī’ti ‘rājagahaṃ vā yāhi, brāhmaṇagehaṃ vā; āpattiṃ āpannosī’ti? ‘Tattha me sūkaramaṃsaṃ laddha’ntiādīni vadanto kathaṃ bahiddhā vikkhipati. Kopanti kupitabhāvaṃ. Dosanti duṭṭhabhāvaṃ. Ubhayampetaṃ kodhasseva nāmaṃ. Appaccayanti asantuṭṭhākāraṃ; domanassassetaṃ nāmaṃ. Pātukarotīti dasseti pakāseti. Bāhāvikkhepakaṃ bhaṇatīti bāhā vikkhipitvā alajjivacanaṃ vadati. Vihesetīti viheṭheti bādhati. Anādiyitvāti cittīkārena aggahetvā avajānitvā; anādaro hutvāti attho.

Atibāḷhanti atidaḷhaṃ atippamāṇaṃ. Mayi byāvaṭāti mayi byāpāraṃ āpannā. Hīnāyāvattitvāti hīnassa gihibhāvassa atthāya āvattitvā; gihī hutvāti attho. Attamanā hothāti tuṭṭhacittā hotha, ‘mayā labhitabbaṃ labhatha, mayā vasitabbaṭṭhāne vasatha, phāsuvihāro vo mayā kato’ti adhippāyena vadati.

958. Asaññīti pavatto vādo asaññīvādo; so tesaṃ atthīti asaññīvādā. Rūpī attātiādīsu lābhino kasiṇarūpaṃ attāti gahetvā rūpīti diṭṭhi uppajjati; alābhino takkamatteneva , ājīvakānaṃ viya. Lābhinoyeva ca pana arūpasamāpattinimittaṃ attāti gahetvā arūpīti diṭṭhi uppajjati; alābhino takkamatteneva, nigaṇṭhānaṃ viya. Asaññībhāve panettha ekanteneva kāraṇaṃ na pariyesitabbaṃ. Diṭṭhigatiko hi ummattako viya yaṃ vā taṃ vā gaṇhāti. Rūpī ca arūpī cāti rūpārūpamissakagāhavasena vuttaṃ. Ayaṃ diṭṭhi rūpāvacarārūpāvacarasamāpattilābhinopi takkikassāpi uppajjati. Neva rūpī nārūpīti pana ekantato takkikadiṭṭhiyeva. Antavāti parittakasiṇaṃ attato gaṇhantassa diṭṭhi. Anantavāti appamāṇakasiṇaṃ. Antavā ca anantavā cāti uddhamadho sapariyantaṃ tiriyaṃ apariyantaṃ kasiṇaṃ attāti gahetvā uppannadiṭṭhi. Nevantavā nānantavāti takkikadiṭṭhiyeva. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Aṭṭhakaniddesavaṇṇanā.

(9.) Navakaniddesavaṇṇanā

960. Navakaniddese nava āghātavatthūnīti sattesu uppattivaseneva kathitāni. Purisānaṃ malānīti purisamalāni. Navavidhāti navakoṭṭhāsā navappabhedā vā.



第957章：
“人之过”是指人们的过失。“不流动”是指“我对这个行为的果报不流动，不会察觉”，因此以此为理由而被束缚，解脱。“只是反驳”是指反对的立场而存在，保持着反驳的状态。“你究竟在说什么？”是指“你这个愚蠢且不明事理的人，凭什么说”，你既没有对法的过失，也不知道如何反驳；“你也会认为这样说是无知的”是指对此的指责。“你也在指责我”是指你也在指责我等。“反驳”是指在教导的地方，反驳那些不明事理的人，反对那些从高处落下的人，之后再去教导他。
“另一个对另一个反驳”是指用另一种原因或言辞来遮盖另一种原因或言辞。“你已经犯了过失”是指“谁犯了过失？什么过失？如何犯的？在什么情况下犯的？你说了什么？你说了什么？”是指这样说。“这种情况你曾见过”时，若说“我没有听到”，是指遮蔽耳朵。“在外面怎么说”是指“你已经犯了过失”，被问及“我去了毗舍离”，再说“我不会再问你去毗舍离的事”，再说“我去了王舍城”，再说“去王舍城，或去婆罗门家；你已经犯了过失吗？”“在那里我得到了猪肉”等等，反驳外面的情况。“愤怒”是指愤怒的状态。“过失”是指恶劣的状态。两者都是愤怒的名称。“不满”是指不满足的状态；这是痛苦的状态。“显露”是指显示出来。“用手推开”是指用手推开并说出不体面的言辞。“骚扰”是指骚扰、压迫。“被忽视”是指用心思不去把握，轻视；被忽视的意思。
“过于粗暴”是指过于坚固、过于极端。“我被困扰”是指我被困扰了。“被贬低的”是指为了贬低卑微的人的状态；被称为卑微的意思。“你们快乐吧”是指心满意足地说，“你们获得我所能获得的，住在我所能住的地方，我为你们做了舒适的安排”。
第958章：
“无觉”是指无觉的言辞；这对他们而言是无觉的言辞。“有形态的自我”是指在获得的情况下，因获得的形态而产生的见解；对于无获得者，仅仅是推理而已，像是生活者一样。“只有有获得者也会因无形态的定而产生自我的见解；对于无获得者，仅仅是推理而已，像是无宗教者一样。”在无觉的情况下，这里没有必要去寻找原因。因为有见解的人就像疯子一样，不论是这个还是那个都能理解。“有形态与无形态”是指以形态与无形态混合的方式来理解。“这种见解是因获得形态与欲界的获得而生起的，即使是推理者也会产生。“既不是有形态也不是无形态”是指从根本上来说是推理的见解。“有限”是指从有限的形态中理解的见解。“无限”是指从无限的形态中理解的见解。“有限与无限”是指从上下、左右、周围、四周的形态中理解的见解。“既不是有限也不是无限”是指推理的见解。其他的在所有地方都是概述性的。
第九组解释的注释。
第960章：
在第九组解释中，新的过失对象是指因众生的出生而被提及的。“人们的污垢”是指人们的污垢。“九种”是指九个地方，或九种分类。

963.Taṇhaṃ paṭiccāti taṇhaṃ nissāya. Pariyesanāti rūpādiārammaṇapariyesanā. Sā hi taṇhāya sati hoti. Lābhoti rūpādiārammaṇapaṭilābho. So hi pariyesanāya sati hoti. Vinicchayo pana ñāṇataṇhādiṭṭhivitakkavasena catubbidho. Tattha ‘‘sukhavinicchayaṃ jaññā, sukhavinicchayaṃ ñatvā ajjhattaṃ sukhamanuyuñjeyyā’’ti (ma. ni. 3.323) ayaṃ ñāṇavinicchayo. ‘‘Vinicchayoti dve vinicchayā – taṇhāvinicchayo ca diṭṭhivinicchayo cā’’ti (mahāni. 102) evaṃ āgatāni aṭṭhasatataṇhāvicaritāni taṇhāvinicchayo. Dvāsaṭṭhi diṭṭhiyo diṭṭhivinicchayo. ‘‘Chando kho, devānaminda, vitakkanidāno’’ti (dī. ni. 2.358) imasmiṃ pana sutte idha vinicchayoti vutto vitakkoyeva āgato. Lābhaṃ labhitvā hi iṭṭhāniṭṭhaṃ sundarāsundarañca vitakkeneva vinicchināti – ‘ettakaṃ me rūpārammaṇatthāya bhavissati , ettakaṃ saddādiārammaṇatthāya , ettakaṃ mayhaṃ bhavissati, ettakaṃ parassa, ettakaṃ paribhuñjissāmi, ettakaṃ nidahissāmī’ti. Tena vuttaṃ ‘‘lābhaṃ paṭicca vinicchayo’’ti.

Chandarāgoti evaṃ akusalavitakkena vitakkite vatthusmiṃ dubbalarāgo ca balavarāgo ca uppajjati. Idañhi idha chandoti dubbalarāgassādhivacanaṃ . Ajjhosānanti ahaṃ mamanti balavasanniṭṭhānaṃ. Pariggahoti taṇhādiṭṭhivasena pariggahakaraṇaṃ. Macchariyanti parehi sādhāraṇabhāvassa asahanatā. Tenevassa porāṇā evaṃ vacanatthaṃ vadanti – ‘‘idaṃ acchariyaṃ mayhameva hotu, mā aññassa acchariyaṃ hotūti pavattattā macchariyanti vuccatī’’ti. Ārakkhoti dvārapidahanamañjusagopanādivasena suṭṭhu rakkhaṇaṃ. Adhikarotīti adhikaraṇaṃ; kāraṇassetaṃ nāmaṃ. Ārakkhādhikaraṇanti bhāvanapuṃsakaṃ; ārakkhahetūti attho. Daṇḍādānādīsu paranisedhanatthaṃ daṇḍassa ādānaṃ daṇḍādānaṃ. Ekatodhārādino satthassa ādānaṃ satthādānaṃ. Kalahoti kāyakalahopi vācākalahopi. Purimo purimo virodho viggaho, pacchimo pacchimo vivādo. Tuvaṃ tuvanti agāravavacanaṃ, tvaṃ tvanti attho.

964.Iñjitānīti iñjanāni calanāni. Asmīti iñjitametantiādīhi sabbapadehi mānova kathito. Ahanti pavattopi hi māno iñjitameva, ayamahanti pavattopi, nevasaññīnāsaññī bhavissanti pavattopi. Sesanavakehipi mānova kathito. Māno hi iñjanato iñjitaṃ, maññanato maññitaṃ, phandanato phanditaṃ, papañcanato papañcitaṃ. Tehi tehi kāraṇehi saṅkhatattā saṅkhatanti ca vuccati. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Navakaniddesavaṇṇanā.

(10.) Dasakaniddesavaṇṇanā

966. Dasakaniddese kilesā eva kilesavatthūni. Āghātavatthūni panettha ‘‘anatthaṃ me acarī’’tiādīnaṃ vasena avikopetabbe khāṇukaṇṭakādimhipi aṭṭhāne uppannāghātena saddhiṃ vuttāni.

970. Micchattesu micchāñāṇanti pāpakiriyāsu upāyacintāvasena pāpaṃ katvā ‘sukataṃ mayā’ti paccavekkhaṇākārena uppanno moho. Micchāvimuttīti avimuttasseva sato vimuttasaññitā. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Dasakaniddesavaṇṇanā.

Taṇhāvicaritaniddesavaṇṇanā



第963章：
“依于渴望”是指以渴望为依托。“寻求”是指对形态等对象的寻求。因渴望而存在。“获得”是指对形态等对象的获得。因寻求而存在。然而，分析则是通过知识、渴望、见解和思维的方式分为四种。在这里，“幸福的分析是值得知道的，知道幸福的分析后，内心应当享受幸福”（《中部尼柯经》3.323），这是知识的分析。“分析有两种——渴望的分析和见解的分析”（《大毗婆沙经》102），这样产生的八十种渴望的行为是渴望的分析。二十六种见解是见解的分析。“欲望啊，神祇们，这是思维的根源”（《长部尼柯经》2.358），在这里所说的分析是指思维的到来。获得后，欲望和厌恶以及美与丑都是通过思维来分析的——“这对我而言，形态对象将会是这样的，这对声音等对象将会是这样的，这对我而言将会是这样的，这对他人而言将会是这样的，我将会享用这样的，我将会抛弃这样的”。因此说“获得依于分析”。
“欲望的渴望”是指在恶的思维中思考的对象中，出现了弱欲和强欲。这在这里是指弱欲的表现。“执着”是指“我属于我”的强烈立场。“把握”是指以渴望和见解为依据的把握。“吝啬”是指对他人共同状态的无法忍受。因此，古人说“这应当是我的奇迹，别人的奇迹不应当存在”，因此被称为吝啬。“保护”是指以门的防火、精美的保护等方式进行良好的保护。“增益”是指增益的状态；这是原因的名称。“保护的增益”是指修行者的状态；是指保护的原因。“通过施加惩罚等方式来禁止他人”是指施加惩罚。“单一的、持久的、教导的”是指施加惩罚的教导。“争斗”是指身体的争斗和言语的争斗。前者为前者的对立，后者为后者的争执。“你是你”是指对他人说“你”，而“你是你”是指对自己的意思。
第964章：
“摇动”是指摇动的状态。“我”是指“这是我的摇动”，因此所有的词语都不应当被说出。“我”是指即使发生了“我”的状态，依然是摇动的，这种状态也会发生，不会有觉知或无觉知的状态出现。其他的在其他情况下也不应当被说出。“自我”是指因摇动而摇动的状态，因认为而认为的状态，因震动而震动的状态，因扩展而扩展的状态。因这些原因而被称为“聚集”。其他的在所有地方都是概述性的。
第十组解释的注释。
第966章：
在第十组解释中，污垢本身是污垢的对象。关于过失的对象则是指“我没有做坏事”等等的情况下，不应当被打扰，因而与小刺等情况一起被提及。
第970章：
在错误中，错误的见解是通过恶行的思维而产生的，做了恶事后，因反省而产生的“我做了好的事情”的愚痴。错误的解脱是指在未解脱的情况下，认为是解脱的状态。其他的在所有地方都是概述性的。
渴望行为的解释。

973. Taṇhāvicaritaniddese taṇhāvicaritānīti taṇhāsamudācārā taṇhāpavattiyo. Ajjhattikassa upādāyāti ajjhattikaṃ khandhapañcakaṃ upādāya. Idañhi upayogatthe sāmivacanaṃ. Asmīti hotīti yadetaṃ ajjhattaṃ khandhapañcakaṃ upādāya taṇhāmānadiṭṭhivasena samūhagāhato ‘asmī’ti hoti, tasmiṃ satīti attho. Itthasmīti hotītiādīsu pana evaṃ samūhato ‘aha’nti gahaṇe sati tato anupanidhāya ca upanidhāya cāti dvidhā gahaṇaṃ hoti. Tattha anupanidhāyāti aññaṃ ākāraṃ anupagamma sakabhāvameva ārammaṇaṃ katvā ‘itthasmī’ti hoti; khattiyādīsu ‘idaṃpakāro aha’nti evaṃ taṇhāmānadiṭṭhivasena hotīti attho. Idaṃ tāva anupanidhāya gahaṇaṃ. Upanidhāya gahaṇaṃ pana duvidhaṃ hoti – samato ca asamato ca. Taṃ dassetuṃ evasmīti ca aññathāsmīti ca vuttaṃ. Tattha evasmīti idaṃ samato upanidhāya gahaṇaṃ; yathā ayaṃ khattiyo, yathā ayaṃ brāhmaṇo, evaṃ ahampīti attho. Aññathāsmīti idaṃ pana asamato gahaṇaṃ; yathāyaṃ khattiyo, yathāyaṃ brāhmaṇo, tato aññathā ahaṃ hīno vā adhiko vāti attho. Imāni tāva paccuppannavasena cattāri taṇhāvicaritāni. Bhavissantiādīni pana cattāri anāgatavasena vuttāni. Sesaṃ purimacatukke vuttanayeneva attho veditabbo. Asmīti sassato asmi. Sātasmīti asassato asmi. Asasmīti satasmīti vā pāṭho. Tattha atthīti asaṃ; niccassetaṃ adhivacanaṃ. Sīdatīti sataṃ; aniccassetaṃ adhivacanaṃ. Iti imāni dve sassatucchedavasena vuttānīti veditabbāni. Ito parāni siyantiādīni cattāri saṃsayaparivitakkavasena vuttāni. Tāni purimacatukke vuttanayeneva atthato veditabbāni. Apāhaṃ siyantiādīni pana cattāri ‘‘api nāmāhaṃ bhaveyya’’nti evaṃ patthanākappanavasena vuttāni. Tāni purimacatukke vuttanayeneva veditabbāni. Evametesu –

Dve diṭṭhisīsā cattāro, suddhasīsā sīsamūlakā;

Tayo tayoti etāni, aṭṭhārasa vibhāvaye.

Etesu hi sassatucchedavasena vuttā dve diṭṭhisīsā nāma. Asmīti, bhavissanti, siyanti, apāhaṃ siyanti ete cattāro suddhasīsāeva. Itthasmīti ādayo tayo tayoti dvādasa sīsamūlakā nāmāti. Evamete dve diṭṭhisīsā, cattāro suddhasīsā, dvādasa sīsamūlakāti aṭṭhārasa taṇhāvicaritadhammā veditabbā.



第973章：
在渴望行为的解释中，“渴望行为”是指渴望的起源和渴望的流动。“依于内在”是指依于内在的五蕴。“这在使用上是称为‘自我’。”是指以内在的五蕴为依托，因渴望、我执和见解的综合而生起的“我是”的状态，在此“存在”是其意义。“是这样的”是指在这样的情况下，“我是”的集合存在，因此在把握中有两种方式，分别是“无依”和“有依”。在这里，“无依”是指不依于其他形式，而仅仅是以自我为对象而说“是这样的”；在士族等中，“我就是这个样子”因此以渴望、我执和见解的方式而存在。“这就是无依的把握。”而“有依的把握”则是有两种——有依和无依。为此，说明“这样的”和“那样的”。其中，“这样的”是指有依的把握；就像这个士族、就像这个婆罗门，意思是“我也是这样的”。而“那样的”则是指无依的把握；就像这个士族、就像这个婆罗门，之后认为“我比他低或高”的意思。这四种渴望行为是当下的。而“将会是这样的”等等则是指四种未来的状态。其他的应当依照前面的四种方式来理解。“我存在”是指永恒的存在。“我存在”是指非永恒的存在。“我不存”是指永恒或非永恒的说法。在这里，意义是指“存在”；这被称为永恒的意义。“消失”是指“存在”；这被称为非永恒的意义。“因此这两者被称为永恒与消灭。”之后的“将会是这样的”等等是指与疑惑和思维有关的四种状态。这些应当依照前面的四种方式来理解。“我是否存在”是指“我是否会存在”的愿望和期盼。这些应当依照前面的四种方式来理解。在这些中——
两种见解的根源四种，纯净的根源是根本；
三种三种是这些，十八种被分别。
在这些中，因永恒与消灭的原因而说的两种见解。“我存在”、“将会是这样的”、“是否存在”、“我是否存在”这四种都是纯净的根源。“是这样的”、“等等”则是指三种三种的十二个根本。因此这两种见解、四种纯净的根源、十二个根本是十八种渴望行为的法则。

974. Idāni paṭipāṭiyāva te dhamme bhājetvā dassetuṃ kathañca asmīti hotītiādi āraddhaṃ. Tattha kañci dhammaṃ anavakāriṃ karitvāti rūpavedanādīsu kañci ekadhammampi avinibbhogaṃ katvā, ekekato aggahetvā, samūhatova gahetvāti attho. Asmīti chandaṃ paṭilabhatīti pañcakkhandhe niravasesato gahetvā ‘aha’nti taṇhaṃ paṭilabhati. Mānadiṭṭhīsupi eseva nayo. Tattha kiñcāpi ayaṃ taṇhāvicaritaniddeso, mānadiṭṭhiyo pana na vinā taṇhāya, tasmā tadekaṭṭhavasena idha vuttā. Taṇhāsīsena vā papañcattayampi uddiṭṭhaṃ. Taṃ uddesānurūpeneva niddisitumpi mānadiṭṭhiyo gahitā. Taṇhāpapañcaṃ vā dassento teneva saddhiṃ sesapapañcepi dassetuṃ evamāha.

Tasmiṃ sati imāni papañcitānīti tasmiṃ ‘‘asmīti chandaṃ paṭilabhatī’’tiādinā nayena vutte papañcattaye sati puna imāni ‘‘itthasmīti vā’’tiādīni papañcitāni hontīti attho.

Khattiyosmītiādīsu abhisekasenāmaccādinā ‘khattiyo ahaṃ’, mantajjhena porohiccādinā ‘brāhmaṇo ahaṃ’, kasigorakkhādinā ‘vesso ahaṃ’, asitabyābhaṅgitāya ‘suddo ahaṃ’ , gihibyañjanena ‘gahaṭṭho aha’nti iminā nayena attho veditabbo. Evaṃ itthasmīti hotīti evaṃ khattiyādīsu khattiyādippakāraṃ attani uppādayitvā ‘itthaṃpakāro aha’nti hoti.

Yathā so khattiyotiādīsu ‘yathā so abhisekasenāmaccādinā khattiyo, tathā ‘ahampi khattiyo’ti iminā nayena attho veditabbo. Dutiyanaye ‘yathā so abhisekasenāmaccādinā khattiyo, nāhaṃ tathā khattiyo; ahaṃ pana tato hīno vā seṭṭho vā’ti iminā nayena attho veditabbo. Bhavissantiādiniddesādīsupi eseva nayo.

975. Evaṃ ajjhattikassa upādāya taṇhāvicaritāni bhājetvā idāni bāhirassa upādāya taṇhāvicaritāni bhājetuṃ tattha katamānītiādimāha. Tattha bāhirassa upādāyāti bāhiraṃ khandhapañcakaṃ upādāya. Idampi hi upayogatthe sāmivacanaṃ. Imināti iminā rūpena vā…pe… viññāṇena vā. Avasesaṃ pana uddesavāre tāva vuttanayeneva veditabbaṃ.



第974章：
现在为了阐明这些法则，已开始说明“我是如何存在的”等等。在这里，“若以某种法则不变地行事”是指在色、受等方面，若以某种单一的法则而不分开地行事，单独地把握，综合地把握。这里的意思是“我是”的状态是通过获得欲望而生起的，透过五蕴无例外地把握“我”的存在。对于自我和见解也是同样的道理。在这里，虽然这渴望行为的解释是存在的，但见解并不离开渴望，因此在这里以单一的形式被提及。通过渴望的根源，也提及了三种扩展。根据这些说明，见解被把握。若在这之中，因“我是”而获得欲望，依此说“是这样的”或其他的扩展也是被认为是扩展。
在这种情况下，这些被扩展的状态是指“我获得了欲望”。在这里，“我是通过获得欲望而存在”的说法，依此“是这样的”或其他的扩展也是被认为是扩展。
在“我是士族”等等的情况下，依照加冕的名字等说“我是士族”，依照思维的推理等说“我是婆罗门”，依照农业、保护等说“我是商人”，依照饮食的习惯说“我是无种姓”，依照家庭的称谓说“我是家庭人”，以此类推，意思应当被理解为这样。这样“是这样的”是指在士族等中，士族的性质被提升为“我是这样的”。
就像他是士族一样，在“就像他是加冕的名字等的士族”中，意思是“我也是士族”。在第二种情况下，“就像他是加冕的名字等的士族，而我不是士族；我可能更低或更高”的意思应当被理解。关于“将会是这样的”的说明等也是同样的道理。
第975章：
这样，依于内在的渴望行为的解释已阐明，现在为了阐明依于外在的渴望行为，接下来要说明“外在的是什么”。在这里，“依于外在”是指依于外在的五蕴。“这也是在使用上称为‘我’。”通过这种方式，或通过这种形式……或通过意识。其他的内容应当依照前面的说明来理解。

976. Niddesavāre pana avakāriṃ karitvāti vinibbhogaṃ katvā. Iminā asmīti chandaṃ paṭilabhatītiādīsu iminā rūpena vā…pe… viññāṇena vāti evaṃ pañcakkhandhe ekadesato gahetvā iminā ‘aha’nti chandādīni paṭilabhatīti evamattho veditabbo.

Iminā khattiyosmītiādīsu ‘iminā chattena vā khaggena vā abhisekasenāmaccādinā vā khattiyo aha’nti evaṃ purimanayeneva attho veditabbo. Imināti padamattameva hettha viseso.

Yathā so khattiyotiādīsupi imināti vuttapadameva viseso. Tasmā tassa vasena yathā khattiyo, evaṃ ahampi iminā khaggena vā chattena vā abhisekasenāmaccādinā vā khattiyoti evaṃ yojetvā sabbapadesu attho veditabbo. Iminā niccosmīti pañcakkhandhe anavakāriṃ katvā rūpādīsu ekameva dhammaṃ ‘aha’nti gahetvā ‘iminā khaggena vā chattena vā ahaṃ nicco dhuvo’ti maññati. Ucchedadiṭṭhiyampi eseva nayo. Sesaṃ sabbattha vuttanayeneva veditabbaṃ.

Iti evarūpāni atītāni chattiṃsāti ekekassa puggalassa atīte chattiṃsa. Anāgatāni chattiṃsāti ekekasseva anāgate chattiṃsa. Paccuppannāni chattiṃsāti ekekassa vā puggalassa yathālābhavasena bahunaṃ vā paccuppanne chattiṃsa. Sabbasattānaṃ pana ekaṃseneva atīte chattiṃsa, anāgate chattiṃsa, paccuppanne chattiṃsāti veditabbāni. Anantā hi asadisataṇhāmānadiṭṭhibhedā sattā. Aṭṭhataṇhāvicaritasataṃ hotīti ettha pana aṭṭhasatasaṅkhātaṃ taṇhāvicaritaṃ hotīti evamattho daṭṭhabbo. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Taṇhāvicaritaniddesavaṇṇanā.

Diṭṭhigataniddesavaṇṇanā

977. Diṭṭhigataniddese brahmajāle veyyākaraṇeti brahmajālanāmake veyyākaraṇe, dīghanikāyassa paṭhamasuttante. Vuttāni bhagavatāti satthārā sayaṃ āhacca bhāsitāni. Cattāro sassatavādātiādīsu ‘‘te ca bhonto samaṇabrāhmaṇā kimāgamma kimārabbha sassatavādā sassataṃ attānañca lokañca paññāpenti catūhi vatthūhī’’tiādinā (dī. ni. 1.29-30) brahmajāle vuttanayeneva pabhedo ca attho ca veditabboti.

Sammohavinodaniyā vibhaṅgaṭṭhakathāya

Khuddakavatthuvibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.

18. Dhammahadayavibhaṅgo

1. Sabbasaṅgāhikavāravaṇṇanā

978. Idāni tadanantare dhammahadayavibhaṅge pāḷiparicchedo tāva evaṃ veditabbo – ettha hi āditova khandhādīnaṃ dvādasannaṃ koṭṭhāsānaṃ vasena sabbasaṅgāhikavāro nāma vutto. Dutiyo tesaṃyeva dhammānaṃ kāmadhātuādīsu uppattānuppattidassanavāro nāma. Tatiyo tattheva pariyāpannāpariyāpannadassanavāro nāma. Catuttho tīsu bhūmīsu uppattikkhaṇe vijjamānāvijjamānadhammadassanavāro nāma. Pañcamo tesaṃ dhammānaṃ bhūmantaravasena dassanavāro nāma. Chaṭṭho gatīsu uppādakakammaāyuppamāṇadassanavāro nāma. Sattamo abhiññeyyādivāro nāma. Aṭṭhamo sārammaṇānārammaṇavāro nāma. Navamo tesaṃ khandhādidhammānaṃ diṭṭhasutādivasena saṅgahetvā dassanavāro nāma. Dasamo kusalattikādivasena saṅgahetvā dassanavāro nāma.



第976章：
在解释中，已开始说明“通过分开来行事”。在这里，“若以某种法则不变地行事”是指在色、受等方面，若以某种单一的法则而不分开地行事，单独地把握，综合地把握。这里的意思是“我是”的状态是通过获得欲望而生起的，透过五蕴无例外地把握“我”的存在。对于自我和见解也是同样的道理。在这里，虽然这渴望行为的解释是存在的，但见解并不离开渴望，因此在这里以单一的形式被提及。通过渴望的根源，也提及了三种扩展。根据这些说明，见解被把握。若在这之中，因“我是”而获得欲望，依此说“是这样的”或其他的扩展也是被认为是扩展。
在“我是士族”等等的情况下，依照加冕的名字等说“我是士族”，依照思维的推理等说“我是婆罗门”，依照农业、保护等说“我是商人”，依照饮食的习惯说“我是无种姓”，依照家庭的称谓说“我是家庭人”，以此类推，意思应当被理解为这样。这样“是这样的”是指在士族等中，士族的性质被提升为“我是这样的”。
就像他是士族一样，在“就像他是加冕的名字等的士族”中，意思是“我也是士族”。在第二种情况下，“就像他是加冕的名字等的士族，而我不是士族；我可能更低或更高”的意思应当被理解。关于“将会是这样的”的说明等也是同样的道理。
第977章：
在见解行为的解释中，“通过天界网的解释”是指在名为天界网的解释中，长经的第一经中提到的。所说的“佛陀所说”是指老师自己所说的。四种永恒的见解等的情况下“你们这些修行者和婆罗门们，究竟依靠什么而说出永恒的见解，认为自我和世界是永恒的呢？”（《长部尼柯经》1.29-30）因此，天界网所提及的内容和意义应当被理解。
在《解惑论》的释义中。
小品经的释义已完成。
第18章 法心的释义
所有聚合的部分的释义
第978章：
现在在法心的释义中，巴利的分节应当这样理解——在这里，首先提到的是依于五蕴等的十二个部分称为所有聚合的部分。第二个是关于这些法的欲界等的生起与不生起的见解部分。第三个是关于那里的范围与不范围的见解部分。第四个是关于三种领域的生起时存在与不存在的法的见解部分。第五个是关于这些法的领域间的见解部分。第六个是关于生起的行为、生命的长短等的见解部分。第七个是关于可知的等的部分。第八个是关于所缘与所缘的部分。第九个是关于这些五蕴等法的见解部分，依照所见、所闻等进行综合的见解部分。第十个是关于善法的部分，依照善法的综合进行的见解部分。

979. Evaṃ dasahi vārehi paricchinnāya pāḷiyā paṭhame tāva sabbasaṅgāhikavāre ‘‘avīcito yāva bhavaggaṃ etthantare kati khandhā’’ti pucchite ‘‘ekoti vā…pe… cattāroti vā chāti vā avatvā pañcāti vattuṃ samattho añño natthī’’ti attano ñāṇabalaṃ dīpento pañcakkhandhāti pucchānurūpaṃ vissajjanaṃ āha. Yathāpucchaṃ vissajjanañhi sabbaññubyākaraṇaṃ nāmāti vuccati. Dvādasāyatanānītiādīsupi eseva nayo. Rūpakkhandhādīnaṃ pabhedo khandhavibhaṅgādīsu vuttanayeneva veditabbo.

2. Uppattānuppattivāravaṇṇanā

991. Dutiyavāre ye dhammā kāmabhave kāmadhātusambhūtānañca sattānaṃ uppajjanti – kāmadhātuyaṃ pariyāpannā vā apariyāpannā vā – te sabbe saṅgahetvā kāmadhātuyā pañcakkhandhātiādi vuttaṃ. Rūpadhātuādīsupi eseva nayo. Yasmā pana rūpadhātupariyāpannānaṃ sattānaṃ ghānāyatanādīnaṃ abhāvena gandhāyatanādīni āyatanādikiccaṃ na karonti, tasmā rūpadhātuyā cha āyatanāni, nava dhātuyotiādi vuttaṃ . Yasmā ca okāsavasena vā sattuppattivasena vā apariyāpannadhātu nāma natthi, tasmā apariyāpannadhātuyāti avatvā yaṃ yaṃ apariyāpannaṃ taṃ tadeva dassetuṃ apariyāpanne kati khandhātiādi vuttaṃ.

3. Pariyāpannāpariyāpannavāravaṇṇanā

999. Tatiyavāre kāmadhātupariyāpannāti kāmadhātubhajanaṭṭhena pariyāpannā; taṃnissitā tadantogadhā kāmadhātutveva saṅkhaṃ gatāti attho. Sesapadesupi eseva nayo. Pariyāpannāti bhavavasena okāsavasena ca paricchinnā. Apariyāpannāti tathā aparicchinnā.

4. Dhammadassanavāravaṇṇanā

1007. Catutthavāre ekādasāyatanānīti saddāyatanavajjāni. Tañhi ekantena paṭisandhiyaṃ nuppajjati. Iminā nayena sabbattha attho veditabbo. Sattake ‘‘devānaṃ asurāna’’nti gativasena avatvā avisesena gabbhaseyyakānanti vuttaṃ. Tasmā yattha yattha gabbhaseyyakā sambhavanti tattha tattha tesaṃ sattāyatanāni veditabbāni. Tathā dhātuyo. Sesamettha uttānatthameva. Pañcamavāre yaṃ vattabbaṃ taṃ dhammasaṅgahaṭṭhakathāyaṃ vuttameva.

6. Uppādakakammaāyuppamāṇavāravaṇṇanā

(1.) Uppādakakammaṃ



第979章：
这样，通过十个部分的界定，首先在所有聚合的部分中，询问“在无间地狱中，究竟有多少个五蕴？”时，回答“只有一个……或者四个，或者六个，除非是五个，其他的没有”，以此展现自己的智慧力量，因此对五蕴的询问作出相应的解释。根据询问的内容，解释被称为“完全的解说”。在关于十二个感官的部分等也是同样的道理。关于色蕴等的分类，应当依照五蕴的解释来理解。
生起与不生起的部分的释义
第991章：
在第二部分中，关于那些因欲界而生起的法，生起于欲界中的众生——欲界是包括范围的或不包括范围的——这些都应当归纳为欲界的五蕴等。关于色界等也是同样的道理。由于色界中的众生没有嗅觉等的存在，因此不进行嗅觉的相关工作，所以色界的六个感官，九种元素等被提及。由于没有作为空间或众生的生起的无范围的元素，因此在无范围的元素中，除了提到的无范围的部分外，其他的无范围的部分应当被说明。
有范围与无范围的部分的释义
第999章：
在第三部分中，欲界的有范围是指在欲界的存在；因其依赖而归入欲界的范围。因此，意思是说它是依赖于欲界的。其他部分也是同样的道理。有范围是指因生起而被界定的；无范围是指同样地不被界定的。
法的见解的部分的释义
第1007章：
在第四部分中，提到的是十一种感官的部分。因为在某种情况下，完全地不生起。按照这种方式，所有地方的意义应当被理解。在七个“神与阿修罗”中，除去运动的部分，未特别说明为胎儿的部分。因此，在任何有胎儿的地方，应当将它们视为众生的感官。同样，元素也是如此。其余的部分在这里应当被理解为重要的意义。在第五部分中，所应讨论的内容在法的聚合的释义中已被说明。
生起的行为、生命的长短的部分的释义
（1）生起的行为

1021. Chaṭṭhavāre pañcahi kāmaguṇehi nānappakārehi vā iddhivisesehi dibbantīti devā. Sammutidevāti ‘devo, devī’ti evaṃ lokasammutiyā devā. Upapattidevāti devaloke uppannattā upapattiyā devā. Visuddhidevāti sabbesaṃ devānaṃ pūjārahā sabbakilesavisuddhiyā devā. Rājānoti muddhābhisittakhattiyā. Deviyoti tesaṃ mahesiyo. Kumārāti abhisittarājūnaṃ abhisittadeviyā kucchismiṃ uppannakumārā.

Uposathakammaṃkatvāti cātuddasādīsu aṭṭhaṅgasamannāgataṃ uposathaṃ upavasitvā. Idāni yasmā parittadānādipuññakammaṃ manussasobhagyatāya paccayo, mattaso kataṃ manussasobhagyatāya adhimattaṃ, adhimattabhāvepi nānappakārabhedato nānappakārassa khattiyamahāsālādibhāvassa paccayo, tasmā tassa vasena upapattibhedaṃ dassento appekacce gahapatimahāsālānantiādimāha. Tattha mahāsāro etesanti mahāsārā; ra-kārassa pana la-kāraṃ katvā mahāsālāti vuttaṃ. Gahapatiyova mahāsālā, gahapatīsu vā mahāsālāti gahapatimahāsālā. Sesesupi eseva nayo. Tattha yassa gehe pacchimantena cattālīsakoṭidhanaṃ nidhānagataṃ hoti, kahāpaṇānañca pañca ambaṇāni divasavaḷañjo nikkhamati – ayaṃ gahapatimahāsālo nāma. Yassa pana gehe pacchimantena asītikoṭidhanaṃ nidhānagataṃ hoti, kahāpaṇānañca dasaambaṇāni divasavaḷañjo nikkhamati – ayaṃ brāhmaṇamahāsālo nāma. Yassa pana gehe pacchimantena koṭisatadhanaṃ nidhānagataṃ hoti, kahāpaṇānañca vīsati ambaṇāni divasavaḷañjo nikkhamati – ayaṃ khattiyamahāsālo nāma.

Sahabyatanti sahabhāvaṃ; sabhāgā hutvā nibbattantīti attho. Cātumahārājikānantiādīsu cātumahārājikā nāma sinerupabbatassa vemajjhe honti. Tesu pabbataṭṭhakāpi atthi, ākāsaṭṭhāpi; tesaṃ paramparā cakkavāḷapabbataṃ pattā. Khiḍḍāpadosikā, manopadosikā, sītavalāhakā, uṇhavalāhakā, candimā devaputto, sūriyo devaputtoti ete sabbepi cātumahārājikadevalokaṭṭhakā eva.

Tettiṃsa janā tattha upapannāti tāvatiṃsā. Apica tāvatiṃsāti tesaṃ devānaṃ nāmamevāti vuttaṃ. Tepi atthi pabbataṭṭhakā, atthi ākāsaṭṭhakā. Tesaṃ paramparā cakkavāḷapabbataṃ pattā. Tathā yāmādīnaṃ. Ekadevalokepi hi devānaṃ paramparā cakkavāḷapabbataṃ appattā nāma natthi. Tattha dibbaṃ sukhaṃ yātā payātā sampattāti yāmā. Tuṭṭhā pahaṭṭhāti tusitā. Pakatipaṭiyattārammaṇato atirekena ramitukāmakāle yathārucite bhoge nimminitvā ramantīti nimmānaratī. Cittācāraṃ ñatvā parehi nimmitesu bhogesu vasaṃ vattentīti paranimmitavasavattī.

(2.) Āyuppamāṇaṃ

1022.Appaṃvā bhiyyoti dutiyaṃ vassasataṃ appatvā vīsāya vā tiṃsāya vā cattālīsāya vā paññāsāya vā saṭṭhiyā vā vassehi adhikampi vassasatanti attho. Sabbampi hetaṃ dutiyaṃ vassasataṃ appattattā appanti vuttaṃ.

1024. Brahmapārisajjādīsu mahābrahmānaṃ pārisajjā paricārikāti brahmapārisajjā. Tesaṃ purohitabhāve ṭhitāti brahmapurohitā. Vaṇṇavantatāya ceva dīghāyukatāya ca mahanto brahmāti mahābrahmā, tesaṃ mahābrahmānaṃ. Ime tayopi janā paṭhamajjhānabhūmiyaṃ ekatale vasanti; āyuantaraṃ pana nesaṃ nānā.



第1021章：
在第六部分中，五种欲望的特质或各种神通的特质是天神。被称为“共识天神”的是“神、女神”，这是根据世俗的共识所称的天神。被称为“生天神”的是因生于天界而称的天神。被称为“清净天神”的是由于对所有天神的崇敬而因所有烦恼的清净而称的天神。被称为“王者”的是被加冕的士族。女神是指他们的尊贵妻子。王子是指在被加冕的国王的王妃的子宫中出生的王子。
被称为“守戒”的是指在十四日等日子中，按照八项的规定守戒。现在，由于小施舍等善行，因人类的美好而成为因果，适量的施舍因人类的美好而成为过量，过量的情况下由于各种不同的原因，因各种不同的士族、伟大的士族等的存在，因此依此说明生起的不同。这里提到的“伟大的士族”，是指伟大的士族；而将“ra”音转为“la”音而称为“伟大的士族”。“大施主”也指伟大的士族，或在施主中称为“伟大的施主”。其他部分也是同样的道理。这里提到的“在其家中，后方有四千亿的财富”，并且每一天有五个铜币的收入——这就是“伟大的施主”。而“在其家中，后方有八千亿的财富”，并且每一天有十个铜币的收入——这就是“伟大的婆罗门”。而“在其家中，后方有百亿的财富”，并且每一天有二十个铜币的收入——这就是“伟大的士族”。
“共生”是指共同的性质；共同存在而出生的意思。在“四大天王”等等的情况下，四大天王是指在须弥山的中间。它们在山的顶端也存在，在天空的地方也存在；它们的传承达到轮回山。游戏的神、心灵的神、寒风的神、热风的神、月亮的天神、太阳的天神，这些都是四大天王的天神。
三十个众生在那里出生，称为“天神”。此外，称为“天神”的是它们的名字。它们在山的顶端也存在，在天空的地方也存在；它们的传承达到轮回山。同样，关于“你们的天神”。在一层天界中，天神的传承没有达到轮回山。在那里，天上有幸福的享受，享受幸福的天神。满足而快乐的天神。因本性而喜欢的，想要享受时，按照自己的喜好享受所需的享乐而快乐的天神。因知晓心灵的行为，依于他人所创造的享乐而生活的天神。
（2）生命的长短
第1022章：
少于或多于第二个百年，少于二十、三十、四十、五十或六十年，意为比一百年更长。所有这些都是由于少于第二个百年而称为“少”的。
第1024章：
在“梵天的随侍”等等的情况下，伟大的梵天的随侍是指“梵天的随侍”。它们在担任祭司的角色。因其外貌的美丽和长寿而称为伟大的梵天，指这些伟大的梵天。这三类众生在第一禅的境界中共同生活；而它们的生命长度则各有不同。

1025. Parittā ābhā etesanti parittābhā. Appamāṇā ābhā etesanti appamāṇābhā. Daṇḍadīpikāya acci viya etesaṃ sarīrato ābhā chijjitvā chijjitvā patantī viya sarati visaratīti ābhassarā. Imepi tayo janā dutiyajjhānabhūmiyaṃ ekatale vasanti; āyuantaraṃ pana nesaṃ nānā.

1026. Parittā subhā etesanti parittasubhā. Appamāṇā subhā etesanti appamāṇasubhā. Subhena okiṇṇā vikiṇṇā, subhena sarīrappabhāvaṇṇena ekagghanā, suvaṇṇamañjusāya ṭhapitasampajjalitakañcanapiṇḍasassirīkāti subhakiṇhā. Imepi tayo janā tatiyajjhānabhūmiyaṃ ekatale vasanti; āyuantaraṃ pana nesaṃ nānā.

1027.Ārammaṇanānattatāti ārammaṇassa nānattabhāvo. Manasikāranānattatādīsupi eseva nayo. Ettha ekassa pathavīkasiṇaṃ ārammaṇaṃ hoti…pe… ekassa odātakasiṇanti idaṃ ārammaṇanānattaṃ. Eko pathavīkasiṇaṃ manasi karoti…pe… eko odātakasiṇanti idaṃ manasikāranānattaṃ. Ekassa pathavīkasiṇe chando hoti…pe… ekassa odātakasiṇeti idaṃ chandanānattaṃ. Eko pathavīkasiṇe patthanaṃ karoti…pe… eko odātakasiṇeti idaṃ paṇidhinānattaṃ. Eko pathavīkasiṇavasena adhimuccati…pe… eko odātakasiṇavasenāti idaṃ adhimokkhanānattaṃ. Eko pathavīkasiṇavasena cittaṃ abhinīharati…pe… eko odātakasiṇavasenāti idaṃ abhinīhāranānattaṃ. Ekassa pathavīkasiṇaparicchindanakapaññā hoti…pe… ekassa odātakasiṇaparicchindanakapaññāti idaṃ paññānānattaṃ. Tattha ārammaṇamanasikārā pubbabhāgena kathitā. Chandapaṇidhiadhimokkhābhinīhārā appanāyapi vattanti upacārepi. Paññā pana lokiyalokuttaramissakā kathitā.

Asaññasattānanti saññāvirahitānaṃ sattānaṃ. Ekacce hi titthāyatane pabbajitvā ‘cittaṃ nissāya rajjanadussanamuyhanāni nāma hontī’ti citte dosaṃ disvā ‘acittakabhāvo nāma sobhano, diṭṭhadhammanibbānameta’nti saññāvirāgaṃ janetvā tatrūpagaṃ pañcamaṃ samāpattiṃ bhāvetvā tattha nibbattanti. Tesaṃ upapattikkhaṇe eko rūpakkhandhoyeva nibbattati. Ṭhatvā nibbatto ṭhitako eva hoti, nisīditvā nibbatto nisinnakova nipajjitvā nibbatto nipannova. Cittakammarūpakasadisā hutvā pañca kappasatāni tiṭṭhanti. Tesaṃ pariyosāne so rūpakāyo antaradhāyati, kāmāvacarasaññā uppajjati; tena idha saññuppādena te devā tamhā kāyā cutāti paññāyanti.

Vipulā phalā etesanti vehapphalā. Attano sampattiyā na hāyanti na vihāyantīti avihā. Na kañci sattaṃ tappantīti atappā. Sundarā dassanā abhirūpā pāsādikāti sudassā. Suṭṭha passanti, sundarametesaṃ vā dassananti sudassī. Sabbehi eva guṇehi ca bhavasampattiyā ca jeṭṭhā, natthettha kaniṭṭhāti akaniṭṭhā.



第1025章：
微弱的光辉是这些微弱的光辉。无限的光辉是这些无限的光辉。像火把的火焰一样，这些光辉从它们的身体中不断地被切割、被切割，像是飞舞而去，这就是光明天神。它们也有三位众生在第二禅的境界中共同生活；而它们的生命长度则各有不同。
第1026章：
微妙的美丽是这些微妙的美丽。无限的美丽是这些无限的美丽。被美丽所充盈、散发的，因美丽的身体光辉而单一的，像是用黄金盛装的闪亮金球，这就是美丽的光辉。它们也有三位众生在第三禅的境界中共同生活；而它们的生命长度则各有不同。
第1027章：
关于对象的多样性，是指对象的多样性。关于心念的多样性等也是同样的道理。在这里，某一地水的对象……某一白色的对象，这就是对象的多样性。某一地水的心念……某一白色的对象，这就是心念的多样性。某一地水的欲望……某一白色的对象，这就是欲望的多样性。某一地水的志向……某一白色的对象，这就是志向的多样性。某一地水的专注……某一白色的对象，这就是专注的多样性。某一地水的智慧……某一白色的对象，这就是智慧的多样性。在这里，对象的心念已经在前面讨论过。欲望、志向、专注的心念，即使在初定中也会运作，在精进中也会运作。而智慧则是世俗与超世俗的混合。
无意识众生是指没有意识的众生。因为某些人离开了生存的领域，看到心中有污垢的过失，便认为“无心的状态是美好的，这是可见法的涅槃”，因此产生了无意识的解脱，经过那里的第五种定境而生起。在它们的生起时，只有色蕴生起。站立而生起的仍然是站立的，坐下而生起的仍然是坐下的，躺下而生起的仍然是躺下的。像心的行为一样，持续了一百劫。它们的最终结果是，色身消失，欲界的意识生起；因此在这里，因意识的生起，这些天神被认为是从那个身体中消失的。
丰硕的果实是丰硕的果实。因自身的成就而不减、不丢弃，故名为不减。没有任何众生能使其减少。美丽的面容、迷人的形态、令人愉悦的样子，这就是美丽的面容。它们都能很好地看见，这些众生的样子很美。所有的美德与财富都在这里是长者，没有这里的卑微者，故称为无卑微者。

1028. Ākāsānañcāyatanaṃ upagatāti ākāsānañcāyatanūpagā. Itaresupi eseva nayo . Iti cha kāmāvacarā, nava brahmalokā, pañca suddhāvāsā, cattāro arūpā asaññasattavehapphalehi saddhiṃ chabbīsati devalokā; manussalokena saddhiṃ sattavīsati.

Tattha sammāsambuddhena manussānaṃ devānañca āyuṃ paricchindamānena catūsu apāyesu bhummadevesu ca āyu paricchinnaṃ taṃ kasmāti? Niraye tāva kammameva pamāṇaṃ. Yāva kammaṃ na khīyati, na tāva cavanti. Tathā sesaapāyesu. Bhummadevānampi kammameva pamāṇaṃ. Tattha nibbattā hi keci sattāhamattaṃ tiṭṭhanti, keci addhamāsaṃ, keci māsaṃ, kappaṃ tiṭṭhamānāpi atthiyeva.

Tattha manussesu gihibhāve ṭhitāyeva sotāpannāpi honti, sakadāgāmiphalampi anāgāmiphalampi arahattaphalampi pāpuṇanti. Tesu sotāpannādayo yāvajīvaṃ tiṭṭhanti. Khīṇāsavā pana parinibbāyanti vā pabbajanti vā. Kasmā? Arahattaṃ nāma seṭṭhaguṇo, gihiliṅgaṃ hīnaṃ, taṃ hīnatāya uttamaṃ guṇaṃ dhāretuṃ na sakkoti. Tasmā te parinibbātukāmā vā pabbajitukāmā vā honti.

Bhummadevā pana arahattaṃ patvāpi yāvajīvaṃ tiṭṭhanti. Chasu kāmāvacaradevesu sotāpannasakadāgāmino yāvajīvaṃ tiṭṭhanti; anāgāminā rūpabhavaṃ gantuṃ vaṭṭati, khīṇāsavena parinibbātuṃ. Kasmā ? Nilīyanokāsassa abhāvā. Rūpāvacarārūpāvacaresu sabbepi yāvajīvaṃ tiṭṭhanti. Tattha rūpāvacare nibbattā sotāpannasakadāgāmino na puna idhāgacchanti, tattheva parinibbāyanti. Ete hi jhānaanāgāmino nāma.

Aṭṭhasamāpattilābhīnaṃ pana kiṃ niyameti? Paguṇajjhānaṃ. Yadevassa paguṇaṃ hoti, tena uppajjati. Sabbesu pana paguṇesu kiṃ niyameti? Patthanā. Yattha upapattiṃ pattheti tattheva upapajjati. Patthanāya asati kiṃ niyameti? Maraṇasamaye samāpannā samāpatti. Maraṇasamaye samāpannā natthi, kiṃ niyameti? Nevasaññānāsaññāyatanasamāpatti. Ekaṃsena hi so nevasaññānāsaññāyatane upapajjati. Navasu brahmalokesu nibbattaariyasāvakānaṃ tatrūpapattipi hoti uparūpapattipi na heṭṭhūpapatti. Puthujjanānaṃ pana tatrūpapattipi hoti uparūpapattipi heṭṭhūpapattipi. Pañcasu suddhāvāsesu catūsu ca arūpesu ariyasāvakānaṃ tatrūpapattipi hoti uparūpapattipi. Paṭhamajjhānabhūmiyaṃ nibbatto anāgāmī nava brahmaloke sodhetvā matthake ṭhito parinibbāti. Vehapphalā, akaniṭṭhā, nevasaññānāsaññāyatananti ime tayo devalokā seṭṭhabhavā nāma. Imesu tīsu ṭhānesu nibbattaanāgāmino neva uddhaṃ gacchanti, na adho, tattha tattheva parinibbāyantīti. Idamettha pakiṇṇakaṃ.

7. Abhiññeyyādivāravaṇṇanā


1028.
空无边处已到达，即空无边处所到达。
其他的也是同样的道理。
因此有六个欲界，九个梵天，五个净居天，四个无色界与无意识的众生，合共二十三个天界；与人间相结合则有七十五个。
在这里，由于正觉者限制了人类和天神的生命，四个恶道的众生以及地居天的生命也受到限制，这是什么原因呢？
在地狱中，只有业作为标准。只要业未消失，便不会离开。同样在其他恶道中也是如此。
对于地居天的众生，业也是标准。在那里，确实有些众生停留一瞬，有些停留半个月，有些停留一个月，甚至停留一个大劫。
在这里，处于人类的家庭生活中，即便是入流者也存在，他们也能获得一次归来果、无归果和阿罗汉果。在这些众生中，入流者等会停留至生命结束。
然而，已断尽烦恼者要么涅槃，要么出家。为什么呢？阿罗汉是最上之德，家庭生活是低劣的，因此因其低劣而无法承载最上之德。所以，他们想要涅槃或出家。
地居天的众生即使获得阿罗汉果也会停留至生命结束。在六个欲界的天中，入流者与一次归来者会停留至生命结束；无归者则会转生至色界，已断尽烦恼者则会涅槃。为什么呢？因为没有消失的空间。
在色界和无色界中，所有众生都会停留至生命结束。在那里，色界的入流者与一次归来者不会再回来此处，而是在那儿涅槃。
这些众生确实是禅那的无归者。
对于获得八种定的众生，什么是限制呢？是成熟的禅定。
只要他具备成熟的禅定，就会产生。
在所有成熟的情况下，什么是限制呢？是愿望。
在愿望中，愿望所想的地方便会转生。
若没有愿望，什么是限制呢？是死亡时的定。
在死亡时的定中没有，什么是限制呢？是非想非非想处的定。
因为他恰好转生于非想非非想处。
在九个梵天中，圣弟子也会在那儿转生，或在上方转生，或在下方转生。
对于普通人来说，则会在那儿转生、上方转生或下方转生。
在五个净居天和四个无色界中，圣弟子也会在那儿转生、上方转生。
在初禅的境界中出生的无归者，经过洗净，站在顶上便涅槃。
具福果的、最高的、非想非非想处的这三种天界称为最上之天。
在这三处出生的无归者既不向上去，也不向下去，而是在那儿涅槃。
这就是这里的附录。
关于可知与不可知之分的阐述

1030. Sattamavāre salakkhaṇapariggāhikāya abhiññāya vasena abhiññeyyatā veditabbā. Ñātatīraṇapahānapariññānaṃ vasena pariññeyyatā. Sā ca rūpakkhandho abhiññeyyo pariññeyyo na pahātabbotiādīsu ñātatīraṇapariññāvaseneva veditabbā. Samudayasaccaṃ abhiññeyyaṃ pariññeyyaṃ pahātabbantiādīsu pahānapariññāvasena.

Aṭṭhamavāre rūpādiārammaṇānaṃ cakkhuviññāṇādīnaṃ vasena sārammaṇānārammaṇatā veditabbā. Navamavāro uttānatthoyeva. Dasamavārepi yaṃ vattabbaṃ siyā taṃ sabbaṃ tattha tattha pañhāpucchakavāre vuttamevāti.

Sammohavinodaniyā vibhaṅgaṭṭhakathāya

Dhammahadayavibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.

Nigamanakathā

Ettāvatā ca –

Abhidhammaṃ desento, dhammagaru dhammagāravayuttānaṃ;

Devānaṃ devapure, devagaṇasahassaparivāro.

Dutiyaṃ adutiyapuriso, yaṃ āha vibhaṅgapakaraṇaṃ nātho;

Aṭṭhārasahi vibhaṅgehi, maṇḍitamaṇḍapeyyaguṇo.

Atthappakāsanatthaṃ, tassāhaṃ yācito ṭhitaguṇena;

Yatinā adandhagatinā, subuddhinā buddhaghosena.

Yaṃ ārabhiṃ racayituṃ, aṭṭhakathaṃ sunipuṇesu atthesu;

Sammohavinodanato, sammohavinodaniṃ nāma.

Porāṇaṭṭhakathānaṃ, sāraṃ ādāya sā ayaṃ niṭṭhaṃ;

Pattā anantarāyena, pāḷiyā bhāṇavārehi.

Cattālīsāya yathā, ekena ca evameva sabbepi;

Niṭṭhaṃ vajantu vimalā, manorathā sabbasattānaṃ.

Saddhammassa ṭhitatthaṃ, yañca imaṃ racayatā mayā puññaṃ;

Pattaṃ tena samattaṃ, pāpuṇatu sadevako loko.

Suciraṃ tiṭṭhatu dhammo, dhammābhirato sadā bhavatu loko;

Niccaṃ khemasubhikkhādi-sampadā janapadā hontūti.

Paramavisuddhasaddhābuddhivīriyapaṭimaṇḍitena sīlācārajjavamaddavādiguṇasamudayasamuditena sakasamayasamayantaragahanajjhogāhaṇasamatthena paññāveyyattiyasamannāgatena tipiṭakapariyattippabhede sāṭṭhakathe satthusāsane appaṭihatañāṇappabhāvena mahāveyyākaraṇena karaṇasampattijanitasukhaviniggatamadhurodāravacanalāvaṇṇayuttena yuttamuttavādinā vādīvarena mahākavinā pabhinnapaṭisambhidāparivāre chaḷabhiññāpaṭisambhidādippabhedaguṇapaṭimaṇḍite uttarimanussadhamme suppatiṭṭhitabuddhīnaṃ theravaṃsappadīpānaṃ therānaṃ mahāvihāravāsīnaṃ vaṃsālaṅkārabhūtena vipulavisuddhabuddhinā buddhaghosoti garūhi gahitanāmadheyyena therena katā ayaṃ sammohavinodanī nāma vibhaṅgaṭṭhakathā.

Tāva tiṭṭhatu lokasmiṃ, lokanittharaṇesinaṃ;

Dassentī kulaputtānaṃ, nayaṃ paññāvisuddhiyā.

Yāva buddhoti nāmampi, suddhacittassa tādino;

Lokamhi lokajeṭṭhassa, pavattati mahesinoti.

Sammohavinodanī nāma vibhaṅga-aṭṭhakathā niṭṭhitā.

 这是一段巴利语文本，主要是《分别论》(Vibhaṅga)注释书《遣除痴迷》(Sammohavinodanī)的结尾部分。以下是大致翻译：

1030. 在第七部分中，应理解通过特殊智慧的力量来了知。通过知、审察和断除的完全了知来理解。这应该通过色蕴等是可了知、可遍知但不应断除等方式来理解知与审察的遍知。通过集谛是可了知、可遍知、应断除等方式来理解断除的遍知。

第八部分应通过色等所缘和眼识等来理解有所缘和无所缘。第九部分意思明显。第十部分中所应说的一切都已在各处问答部分中说过。

《遣除痴迷》《分别论注释》中
《法心分别》释文结束。

结语

至此 -

阿毗达摩的教导者，尊重法的人对尊重法的人；
在天界中，被数千天众围绕。

无与伦比的人所说的第二部《分别论》；
以十八分别庄严，具有甘露的品质。

为了阐明其意义，我应具德行者的请求；
那位名叫觉音的智者，行动迅速。

开始撰写这部注释，阐述精妙的意义；
名为《遣除痴迷》，因为它能遣除痴迷。

汲取古代注释的精华，这部作品已经完成；
没有障碍地，按照经文的诵颂段落。

正如四十加一，愿一切众生的纯净愿望；
都能无障碍地实现。

为了正法的长存，我撰写此文所得的功德；
愿包括天界在内的整个世界都能获得圆满。

愿正法长存，愿世界常乐于法；
愿国土常享平安、丰收等福。

这部名为《遣除痴迷》的《分别论注释》由具有最清净信仰、智慧和精进，具足戒行、正直、柔和等诸多美德，能深入理解自宗与他宗，具有敏锐智慧，精通三藏及其注释的佛陀教法，具有无碍智慧光明的大文法学家，言语甜美动听，善说应说与不应说之语，最胜论师，大诗人，具足无碍解等六神通等殊胜功德，在上人法中确立智慧的上座部传承之灯，大寺住众的庄严，具广大清净智慧，被尊者们称为觉音的长老所著。

愿此注释住世，为欲度脱世间的；
善男子们指明，清净智慧之道。

只要"佛陀"之名，属于如是清净心者；
世间最尊长者，大仙的（教法）仍在运转。

名为《遣除痴迷》的《分别论注释》结束。